Gallery
„Šodienas komisijas sēdē no nozaru ekspertiem un ministriju pārstāvjiem guvām labu ieskatu Rīgas pils atjaunošanas problemātikā. Tāpat komisijas sēdē iezīmējās nepieciešamība pēc izmaiņām normatīvajos aktos, lai atbildīgās amatpersonas krīzes situācijās varētu rīkoties operatīvāk.” To trešdien, 8.janvārī, atskatoties uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi, sacīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Rīgas pilij ir nodrošināts pilnvērtīgs pagaidu jumts, veikti neatliekamie darbi ugunsgrēka seku likvidēšanai un vairākas ekspertīzes, tostarp noskaidroti ugunsgrēka cēloņi un bojājumu apmērs, tāpat pārstrādāts pils restaurācijas tehniskais projekts un apdrošinātājiem pieprasīta zaudējumu atlīdzība, deputātus informēja Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Viņa uzsvēra, ka divu trīs gadu laikā Rīgas pils rekonstrukcijas pirmā kārta varētu būt pabeigta un pili varēs nodot ekspluatācijā. Taču Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis akcentēja, ka pārāk lēni norit ugunsgrēkā vainojamo meklēšana.
Atbildot uz komisijas priekšsēdētājas biedres Vinetas Poriņas jautājumu, kā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vērtē ugunsgrēka radītos postījumus Rīgas pilī, J.Dambis pauda, ka neatgriezeniski bojāti ir tikai atsevišķi elementi, un, kaut arī pils autentiskums būs zudis, tā tiks restaurēta iepriekšējā veidolā.
Savukārt pilnsabiedrības SBRE (SIA Skonto Būve un SIA RE&RE apvienība) pārstāvis Ivars Millers vērsa deputātu uzmanību, ka, lai arī no Rīgas pils ugunsgrēka pagājuši jau seši mēneši, vēl no VNĪ nav saņemts jaunais tehniskais projekts, līdz ar to restaurācija kavēsies par astoņiem mēnešiem. Turklāt nevar veikt arī tādus steidzamus darbus kā pastāvīgā jumta uzlikšana Valsts svētku zālei un kastellas daļai – pilī nāk iekšā aukstums. Atbildot uz komisijas deputāta Ņikitas Ņikiforova (SC) bažām, vai būvniecība noris pēc saskaņotā plāna, I.Millers apstiprināja, ka nelikumīga būvniecība nenotiek; pašlaik noris darbs pie iekšējo komunikāciju tīkla izveidošanas un pamatu nostiprināšanas.
Kā deputātus informēja kultūras ministre Dace Melbārde, situācija saistībā ar muzeju pārvietošanu ir apmierinoša – visiem muzejiem pagaidu telpas jau ir atrastas, ir sākta to piemērošana muzeju vajadzībām un pavasarī tiks uzsākta Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas pārvietošana. Tomēr nav skaidrs, kad varēs pārvietot Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeju, ko ugunsgrēks skāris visvairāk un kur darbinieku darba apstākļi ir vissarežģītākie. Tā kā šim muzejam pagaidu telpas atrastas Latvijas Nacionālās bibliotēkas pašreizējā ēkā, tā pārvietošana atkarīga no tā, cik ātri izdosies pārcelt bibliotēkas krājumus.
Saeimas Preses dienests