R.Ražuks: Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana rit netraucēti

(15.01.2014.)
Gallery

„Izmeklētāji apgalvo – labākais veids, kā palīdzēt izmeklēšanai, ir tai netraucēt. Šodienas Pieprasījumu komisijas sēdē Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins deputātus pārliecināja, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana rit uz priekšu netraucēti. Tomēr, ņemot vērā darba apjomu un specifiku, priekšā vēl ir ilgs un smags darbs,” trešdien, 15.janvārī, sacīja Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Atbildot uz R.Ražuka jautājumu, cik tālu pavirzījusies izmeklēšana, A.Grišins sacīja, ka Valsts policija dara visu, lai nezaudētu ne dienu, taču pašreiz notikuma vietas apskati kavē traģēdijas objekta bīstamība – policijas darbinieki tajā ieiet nedrīkst. Iekšlietu ministrija noslēgusi līgumu ar būvfirmu, kas veiks objekta nostiprināšanu, un pašreiz notiek projekta izstrāde, informēja A.Grišins. Martā paredzēts sākt objektā plaša spektra zinātnisko ekspertīzi, pārbaudot, piemēram, konstrukciju slodžu izturību un betona plāksnes.

Runājot par iespējamiem traģēdijas cēloņiem, policija vēl joprojām patur trīs versijas – kļūdas projektā, kļūdas pirmās kārtas būvniecības kārtā vai pārkāpumi, veicot apzaļumošanu uz traģēdijas objekta jumta, sacīja A.Grišins. 

Atbildot uz komisijas deputātes Ilmas Čepānes (Vienotība) jautājumu, kādēļ izmeklēšanas pētījumi jāveic divreiz gan vietējās laboratorijās, gan ārvalstīs, Valsts policijas priekšnieka vietnieks sacīja, ka vienai no laboratorijām nav licences, tādēļ, lai kliedētu jebkuras šaubas un samazinātu iespēju pārsūdzēt tiesas lēmumu, pārbaudes jāveic arī licencētā ārvalstu laboratorijā. 

Komisijas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) vērsa uzmanību, ka Valsts policijas priekšnieka vietnieks sēdes laikā, runājot par traģēdiju Zolitūdē, lieto vārdu „noziegums”. Deputāts akcentēja, ka vēl nav neviena aizdomās turamā un izmeklēšanas gaitā var noskaidroties, ka tas ir „negadījums”, nevis „noziegums”. A.Grišins akcentēja, ka izmeklēšanas gaitā šajos apstākļos 54 cilvēku nāvi nevar saukt par negadījumu, un noziegums jau kvalificēts saskaņā ar Krimināllikumu.

Vienlaikus Valsts policijas priekšnieka vietnieks uzsvēra, ka notikusī traģēdija nav vienas skrūves vaina – tas ir vairāku faktoru kopums, noziedzīga nolaidība. Ekspertīzē gaidāms noteikt, kurš faktors bija noteicošais. Pašlaik katrai versijai ir apzināts atbildīgo fizisko un juridisko personu loks, taču trūkst pierādījumu, lai noteiktu, kuras rīcība bija noteicošā traģēdijas izraisīšanā. 




Saeimas Preses dienests

Otrdien, 22.oktobrī
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
08:45  Saeimas Prezidija sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:45  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Šveices Federācijas parlamenta Nacionālās padomes deputātu Marco Chiesa
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde
15:30  Saeimas Prezidija, Saeimas frakciju vadītāju un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu kopīga sanāksme, kurā Ministru prezidente Evika Siliņa un finanšu ministrs Arvils Ašeradens prezentēs likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2025. un 2027. gadam” un tā pavadošos likumprojektus