Gallery

Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, steidzamības kārtā divos lasījumos pieņēma Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumu Krimināllikumā, ieviešot kriminālatbildību personām, kas turpina pārdot tā dēvētās „legālās narkotikas”, ja to apritei piemērots pagaidu aizliegums.

 „Patlaban valsts iestādēm likums ļauj operatīvi reaģēt un piemērot pagaidu aizliegumu uz 12 mēnešiem vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, bet par kuru kaitīgumu lielu šaubu nav. Tirgotājiem šādas vielas 10 dienu laikā ir jānodod policijai, taču problēma bija tā, ka par pagaidu aizlieguma neievērošanu nebija noteikta atbildība. Tāpēc rosinājām noteikt, ka tiem, kuri turpinās tirgot nāvējošās vielas, varēs piemērot cietumsodu,” iepriekš norādīja Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

 Grozījums nosaka, ka personu, kas būs pārkāpusi jaunu psihoaktīvo vielu aprites aizliegumu, varēs saukt pie kriminālatbildības, kā sodu paredzot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. Šāda sankcija paredzēta par jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai par šādu vielu realizāciju.

Kā Saeimas sēdē šodien norādīja A.Judins, šie likuma grozījumi neparedz sodīt personas par šo vielu lietošanu vai glabāšanu patēriņa nolūkā.

Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, vai piespiedu darbu un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

„Šis būs jauns instruments policijas rokās, lai izbeigtu šo ārkārtīgi bīstamo vielu izplatīšanu. Vienlaicīgi jāatceras, ka šis nav vienīgais tiesiskais līdzeklis un jau šobrīd vairākās pašvaldībās ar domes un Valsts policijas saskaņotu rīcību šis rūpals ir izspiests no legālas aprites. Valsts policijai ir plašas iespējas uz aizdomu pamata uzsākt kriminālprocesu un tā ietvaros veikt procesuālas darbības. Arī administratīvā procesa likums ļauj rīkoties, lai panāktu noteiktā aizlieguma izpildi, tostarp izņemt aizliegtās vielas un uzlikt piespiedu naudas sodu līdz 1425 eiro,” norāda Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs.

A.Judins arī uzsver, ka Saeimas deputāti vienlaikus apspriež iespēju paredzēt administratīvo atbildību psihoaktīvo vielu lietotājiem. Tāpat tiek meklēts juridiski korekts risinājums, lai varētu noteikt universālu psihoaktīvo vielu aizliegumu, iekļaujot tādas vielas, kuras Latvijā vēl nav atklātas.

Lai šo vielu izplatības ierobežošana būtu efektīva, ir ārkārtīgi svarīgi, lai pagaidu aizliegumā esošo vielu saraksts tiktu regulāri papildināts, iekļaujot tajā visas jaunās psihoaktīvās vielas, kas parādās Latvijas tirgū vai var tajā parādīties, uzsver apakškomisijas vadītājs. Jaunie grozījumi ļaus Valsts policijai uzņemties aktīvāku lomu šajā procesā. Vienlaikus jāatzīmē, ka šai jaunajai narkomānijas problēmas dimensijai nav ātra un vienkārša risinājuma, arī citās Eiropas valstīs ir problēmas ar šo vielu ierobežošanu. Par vienota mehānisma izveidi jaunu psihoaktīvu vielu aizliegumam tiek diskutēts arī Eiropas Savienības līmenī.

Izmaiņas Krimināllikumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.

Saeimas Preses dienests