Z.Kalniņa-Lukaševica: ES nekavējoties ir jāsniedz atbilde Krievijas atklātajai agresijai Ukrainā

(28.08.2014.)
Gallery

„Eiropas Savienībai gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē nekavējoties ir jāsniedz atbildes reakcija Krievijas atklātajai agresijai Ukrainā. Ik stundu pienāk informācija, ko apstiprina Ukrainas un citu valstu augstākās amatpersonas, — Ukrainā karadarbību veic Krievijas regulārās armijas karavīri un bruņu transports bez atšķirības zīmēm, kas liecinātu par piederību konkrētai valstij,” uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica ceturtdien, 28.augustā, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti runāja par aktuālo situāciju Ukrainā. Šis jautājums būs arī 29. un 30.augustā gaidāmās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru neformālās jeb tā dēvētās Gimnihas sanāksmes darba kārtībā.

„Krievijas armijas atrašanās un militārā darbība citas suverēnas valsts teritorijā ir absolūti nepieņemama, un Latvija ilgstošo saspringto situāciju Ukrainā redz kā draudus arī mūsu valsts drošībai,” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētāja, vēršot uzmanību, ka tāpēc jo īpaši ir jāpieliek pūles, lai ES un NATO reaģētu. Vienlaikus Z.Kalniņa-Lukaševica vēlreiz apliecināja Latvijas jau ilgstoši pausto solidaritāti Ukrainai.

Komisijas priekšsēdētājai interesējoties par situāciju saistībā ar Ukrainas teritorijā pašpasludināto republiku atzīšanu par teroristiskām organizācijām, Ārlietu ministrijas pārstāvis sacīja, ka patlaban notiek tehniskais darbs un jautājums tālāk tiks skatīts septembra sākumā.

Komisijas sēdē tika vērsta Ārlietu ministrijas pārstāvju uzmanība, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri, pieņemot lēmumus saistībā ar situāciju Ukrainā, nedrīkst aizmirst līdz šim notikušo, tai skaitā Lietuvas goda konsula nogalināšanu Ukrainā, Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas, Krievijas anektētās Krimas veidošanu par militāru bastionu, separātistu gūstā saņemtajiem ķīlniekiem, kā arī Francijas un Krievijas Mistral kuģu pārdošanas darījumu. Komisijas sēdē deputāti pauda bažas, ka iecerētā Mistral izvietošana Melnajā jūrā ir uzskatāma par apdraudējumu ne tikai Ukrainai, bet arī ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai.

Tāpat komisijas sēdē tika uzsvērts, ka jau laikus ir jādomā par oktobrī gaidāmo Ukrainas Augstākās Radas vēlēšanu starptautisku novērošanu.





Saeimas Preses dienests

Otrdien, 22.oktobrī
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
08:45  Saeimas Prezidija sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:45  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Šveices Federācijas parlamenta Nacionālās padomes deputātu Marco Chiesa
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde
15:30  Saeimas Prezidija, Saeimas frakciju vadītāju un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu kopīga sanāksme, kurā Ministru prezidente Evika Siliņa un finanšu ministrs Arvils Ašeradens prezentēs likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2025. un 2027. gadam” un tā pavadošos likumprojektus