Pieprasījumu komisija: NATO samita būtiskākais lēmums – ātrās reaģēšanas vienības izveide

(17.09.2014.)
Gallery

Velsas NATO samita būtiskākais lēmums ir kaujas gatavības paaugstināšanas plāna apstiprināšana, jo īpaši attiecībā uz ātrās reaģēšanas spēju paaugstināšanu. To Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti noskaidroja trešdien, 17.septembrī, tiekoties ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi, lai pārrunātu secinājumus pēc NATO samita Velsā.

Jau šonedēļ Lietuvā 28 NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieri tiksies, lai detalizēti diskutētu, kā šo plānu realizēt – tad būs zināmi konkrēti Latvijai veicamie uzdevumi un kādi pasākumi varētu notikt Latvijas teritorijā, deputātus informēja R.Graube. Vienlaikus deputāti noskaidroja, ka lēmums par ātrās reaģēšanas vienības izveidi neattiecas tikai uz NATO Austrumu robežu, bet uz gatavību ikvienai NATO dalībvalstij reaģēt 48 stundu laikā uz apdraudējumu citā organizācijas dalībvalstī.

Atbildot uz komisijas priekšsēdētāja Romualda Ražuka jautājumu par gaisotni, kādā NATO samitā tika pieņemti šie lēmumi, R.Graube sacīja, ka tie bija smagi un resursietilpīgi, jo ikviena valsts grib mieru un stabilitāti, taču vienlaikus noliedza, ka par situāciju Ukrainā satrauktas būtu tikai Baltijas valstis – visas NATO dalībvalstis apzinās ģeopolitiskās situācijas izmaiņas.

Deputātiem akcentējot jautājumu par zemessardzes sagatavotību, NBS komandieris ģenerālleitnants uzsvēra - zemessardze ir valsts aizsardzības daļa, tādēļ apmācībām, bruņojumam un nodrošinājumam jābūt vienādam, piemēram, jau pašlaik notiek arī zemessargu apmācības pretgaisa aizsardzībā. Tāpat tiks arvien ciešāk koordinēta bruņoto spēku sadarbība ar robežsardzi, pauda R.Graube.

Atbildot uz deputātu lūgumu skaidrot Krievijas bruņoto spēku lidaparātu un kuģu pietuvošanos Latvijas teritorijas robežām, R.Graube informēja, ka militārā spēka demonstrācijai var būt politiski mērķi, taču tiešā veidā tas militāru apdraudējumu nerada, vienlaikus akcentējot, ka šo darbību eskalācija var novest pie neprognozējamām sekām.

NATO samita laikā uzmanība tika veltīta arī jautājumiem par NATO operāciju Afganistānā un islāma radikalizāciju NATO pierobežā, deputātus informēja R.Graube.

 

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 22.oktobrī
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
08:45  Saeimas Prezidija sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:45  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Šveices Federācijas parlamenta Nacionālās padomes deputātu Marco Chiesa
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde
15:30  Saeimas Prezidija, Saeimas frakciju vadītāju un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu kopīga sanāksme, kurā Ministru prezidente Evika Siliņa un finanšu ministrs Arvils Ašeradens prezentēs likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2025. un 2027. gadam” un tā pavadošos likumprojektus