Gallery
Uzņēmumu prettiesiska pārņemšana nereti ir iespējama nevis likuma nepilnību dēļ, bet gan tādēļ, ka likuma normas tiek nepareizi interpretētas un piemērotas. Latvijā ir daudz darāmā, lai celtu tiesu sistēmas efektivitāti un juristu profesionalitāti. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētajas biedre Inese Lībiņa-Egnere, piektdien, 20.novembrī, uzrunājot konferences “Kā nosargāt savu uzņēmumu un biznesu?” dalībniekus. Trešo tematisko antireiderisma konferenci organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar portālu reiderisms.com.
Saeimas priekšsēdētajas biedre atgādināja, ka 2013.gadā parlaments veica izmaiņas virknē likumu, ieviešot stingrākas prasības pieteikumu un dokumentu iesniegšanai Uzņēmumu reģistram. Rezultātā šķietami samazinājies tādu gadījumu skaits, kad kapitālsabiedrību prettiesiska pārņemšana notiek ar parakstu viltošanu uz reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem. Taču 2014.gadā parādījās jaunas ziņas par reiderisma īstenošanas shēmām, ar dažādu prasījumu palīdzību konstruējot civiltiesiskus strīdus un panākot prasības nodrošinājumu mantiskā izteiksmē.
Reaģējot uz to, Saeima pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā prasības nodrošināšanas tiesiskajā regulējumu. Taču jau tad bija skaidrs, ka šādas reiderisma shēmas nereti ir iespējamas nevis tādēļ, ka likums ir nepilnīgs, bet gan tādēļ, ka likuma normas tiek nepareizi interpretētas un piemērotas, uzsvēra I.Lībiņa-Egnere. Tieši efektīvai un kvalitatīvai tiesību aizsardzības sistēmai ir neatsverama loma cīņā ar reiderismu, investīcijām draudzīgas vides radīšanā un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.
Taču Pasaules Ekonomikas foruma šoruden publicētajā Globālās konkurētspējas indeksā Latvija tiesu sistēmas efektivitātes ziņā ierindota vien 112.vietā, norādīja Saeimas priekšsēdētājas biedre. Punktu skalā no 1 līdz 7, kur 1 nozīmē, ka tiesību un tiesu sistēma ir pilnībā neefektīva uzņēmēju strīdu risināšanai, Latvija novērtēta tikai ar 3 punktiem. Arī Eiropas Savienības Padome norādījusi, ka civillietu un komerclietu pabeigšanas koeficients Latvijā joprojām ir ļoti zems. Diemžēl nesen notikušajā Latvijas Tiesnešu ikgadējā konferencē pārsvarā tika runāts par pozitīvo un šādas problēmas netika iztirzātas, ar nožēlu secināja I.Lībiņa-Egnere.
Būtisks aspekts ir arī tieslietu sistēmā strādājošo juristu profesionālā sagatavotība. Reiderisma gaidījumos mums nereti ir pamatotas bažas par tiesību normu greizu piemērošanu, par tiesību normu piemērotāju spēju taisnīgi atrisināt nereti diezgan sarežģītos ekonomiska rakstura strīdus. Tas skaidri norāda uz nepieciešamību veicināt tiesnešu specializāciju un profesionālās kvalifikācijas celšanu specifiskos jautājumos, pauda Saeimas priekšsēdētajas biedre.
Citējot ģenerālprokurora teikto, ka Latvijas augstskolas juristus nevis gatavo, bet “štancē”, I.Lībiņa-Egnere pauda gandarījumu, ka, neskatoties uz lielo pretestību, valstī plānots ieviest vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kas sekmēs juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos. Patlaban Latvijā neviens nepārbauda, nepārliecinās, vai cilvēki, kuri sevi uzskata par juristu un kuram izdots diploms par augstāko juridisko izglītību, atbilst juridiskās profesijas standartam, klātesošajiem sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Konferences fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157660697510719
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesības
Saeimas Preses dienests