Gallery
Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma 2016.gada valsts budžeta likumu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, grozījumus 23 likumos un vienu jaunu likumu.
Kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana.
2016.gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 7,69 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir par turpat 215 miljoniem lielāki, savukārt ieņēmumi paredzēti par 148 miljoniem lielāki, sasniedzot 7,4 miljardus eiro. Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta, liecina Finanšu ministrijas informācija.
Nākamajā gadā papildu finansējums paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda arī piešķirta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai. Tāpat papildu līdzekļi tiks novirzīti pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.
Izskatot galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, Saeima atbalstījusi vairākus ierosinājumus par finansējuma piešķiršanu dažādiem pasākumiem un projektiem, kā arī atalgojuma palielināšanai. Deviņus miljonus nākamgad paredzēts novirzīt pedagogu atalgojuma reformas ieviešanai, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no nākamā gada 1.septembra. Tāpat papildu līdzekļi piešķirti Valsts probācijas dienesta, Tiesībsarga biroja, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku, Valsts kontroles revidentu atalgojuma palielināšanai.
Tāpat papildu finansējums budžetā nākamgad būs veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī 10 miljoni mediķu algu palielināšanai.
2,3 miljonus eiro nākamgad plānots novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai vēl līdz 2016.gada 31.maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.
Valsts budžetā nākamgad paredzēts finansējums minimālās darba algas celšanai - no līdzšinējiem 360 eiro tā tiks paaugstināta līdz 370 eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums tiks saglabāts līdzšinējo 75 eiro apmērā.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nākamgad tiks saglabāts līdzšinējā 23 procentu apmērā, savukārt nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 tiks palielināts līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām.
Darba ņēmējiem plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas. Lai to ieviestu, Saeima noteica pārejas periodu - 2017.gadā iemaksas būs jāveic no trim ceturtdaļām minimālās algas, bet, sākot ar 2018.gadu - no pilnas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tas attieksies arī uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.
Saeima atbalstījusi vairākus pasākumus nevienlīdzības mazināšanai – pakāpeniski tiks ieviests gada diferencētais neapliekamais minimums, kas būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēra.
Tāpat tiks ieviests solidaritātes nodoklis, un tas attieksies uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48600 eiro gadā. Nodokļa ieņēmumus plānots ieskaitīt pamatbudžetā.
Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālo vērtību pieaugumu lauksaimniecības zemju īpašniekiem, no nākamā gada tiks ieviesta speciālā kadastrālā vērtība, ko piemēros lauku zemēm, kas pārsniedz trīs hektārus.
Nākamgad lielāks akcīzes nodoklis būs benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli būs aplikti namu pārvaldīšanas izdevumi. Tāpat lielāki nodokļi un nodevas būs azartspēlēm.
Finansējums nākamgad paredzēts, lai pilnveidotu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta kases aparātu, kases sistēmu, speciālo ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanai un kontrolei, kā arī plānots uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un nodokļu administrāciju.
Tāpat, lai cīnītos ar krāpšanu nodokļu jomā, no nākamā gada uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā vieglajiem taksometriem, kā arī ievērojami lielāks ceļa nodoklis būs jāmaksā par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 tonnām.
Savukārt, lai novērstu krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksā, no nākamā gada tiks ieviesta PVN apgrieztās maksāšanas kārtība par mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem un integrālās shēmas ierīču piegādēm. Tāpat nodokļa reversā maksāšanas kārtība attieksies uz vairākiem kokmateriālu veidiem, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo.
Saeima atbalstījusi priekšlikumu par 20 tūkstošu eiro piešķiršanu, lai nākamgad varētu turpināt Goda ģimenes apliecības ieviešanu. Tāpat 150 tūkstošus paredzēts piešķirt vardarbībā cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai, bet 85,5 tūkstošus eiro - virtuālās realitātes iekārtas iegādei Gaiļezera Bērnu slimnīcai, lai nodrošinātu treniņus un apmācības bērniem ar attīstības traucējumiem un ierobežotu funkcionēšanu, kā arī speciālu gultu iegādei agrīnās rehabilitācijas īstenošanai bērniem ar smagiem vai vidēji smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Atbalstīts arī priekšlikums par 55 tūkstošu eiro piešķiršanu diviem projektiem – “Latvijas ārlietu simtgade: atskats un nākotnes perspektīvas” un “Latvijas drošības un ārpolitikas gadagrāmata 2017”. Tāpat 50 tūkstošus eiro paredzēts piešķirt Imanta Ziedoņa muzejam, 343 tūkstošus eiro - Ventspils augstskolai Irbenes radioteleskopu uzturēšanai un 80 tūkstošus eiro - Rēzeknes Augstskolai augstas veiktspējas divu datorlaboratoriju izveidei.
Saeima atbalstījusi arī ierosinājumu par nepilnu 40 tūkstošu eiro liela finansējuma piešķiršanu Latvijas Olimpiešu sociālajam fondam un 467 tūkstošu eiro piešķiršanu filmas “Dvēseļu putenis” uzņemšanas turpināšanai.
Finanšu līdzekļi paredzēti arī vairāku baznīcu un katedrāļu remontam, restaurācijai un uzturēšanai, tostarp 215 tūkstoši eiro Aglonas bazilikai.
22 tūkstošus eiro nākamgad plānots novirzīt Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļai arābu valodas un kultūras studijām, savukārt 243 tūkstošus – Latvijas Radio bigbenda turpmākajai darbībai. Finansējumu 50 tūkstošu eiro apmērā paredzēts novirzīt, lai saglabātu Latvijas Radio korespondenta vietu Briselē, bet 300 tūkstošus eiro liels finansējums plānots Pasaules Bankas pētījumam par Latvijas nodokļu sistēmu.
Saeima atbalstījusi arī finansējuma piešķiršanu dažādu sporta veidu federācijām bērnu un jauniešu sporta attīstībai, kā arī vairāku sporta būvju izveidošanai un rekonstrukcijai, tostarp 952 tūkstoši eiro paredzēti Rēzeknes Olimpiskā centra būvniecībai. Tāpat deputāti lēma piešķirt naudu bērnu rotaļu un sporta laukumu izveidei vairākās pašvaldībās, kā arī vairākām skolām interaktīvo tāfeļu un attīstošo mācību līdzekļu iegādei.
Tāpat budžeta projektā paredzēts finansējums, lai no nākamā gada palielinātu darba samaksu Ministru kabineta locekļiem, parlamentārajiem sekretāriem, kā arī Saeimas komisiju un frakciju vadītājiem.
Lemjot par 2016.gada budžetu galīgajā lasījumā, Saeima kopumā izskatīja 1247 priekšlikumus.
Saeimas Preses dienests