Gallery
Zemkopības ministrija (ZM) un Saeimas Eiropas lietu komisija vienosies par kopīgu stratēģiju, lai sadarbībā arī ar Latvijas pārstāvjiem Eiropas institūcijās panāktu atbalstu Eiropas Savienības (ES) tiešo lauksaimniecības maksājumu izlīdzināšanai, informē Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Viņa norāda – lai arī 2013.gadā panākta vienošanās par tiešo maksājumu līmeņu līdzināšanu, joprojām nav nodrošināta vienlīdzīga atbalsta sadale starp ES dalībvalstīm, un Latvijas lauksaimnieki aizvien – 13 gadus pēc iestāšanās ES - saņem vienus no zemākajiem tiešajiem maksājumiem par hektāru. L.Čigāne akcentē, ka 2013.gada reformas lobēšanā ciešā sazobē strādāja ZM, Eiropas lietu komisija un Latvijas eiroparlamentārieši, un arī tagad – diskusijā par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada – tiks izmantota šī pati stratēģija.
Eiropas lietu komisija piektdien, 3. martā, apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par ES Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada. Sēdē piedalījās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un ZM pārstāvji.
Latvija, tāpat kā citas ES valstis, kuras tiešajos maksājumos saņem mazāk nekā ES vidēji, konsekventi uzsver, ka virzībai uz vidējo rādītāju jānotiek straujāk, uzsvēra zemkopības ministrs.
Nosakot tiešo maksājumu apmēru pēc 2020. gada, būtu jāizmanto aktualizēta informācija par lauksaimniecības zemes platību, jo 2009. gada dati, kas aprēķinos izmantoti līdz šim, ir novecojuši, uzsvērts Latvijas nostājā. Jaunajā plānošanas periodā ir jānoslēdz tiešo maksājumu izlīdzināšanas process, garantējot taisnīgus, godīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES lauksaimniekiem, tostarp Latvijas lauksaimniekiem nodrošinot vidējo ES tiešo maksājumu līmeni.
2017.gada 6.marta ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē ministri apspriedīs Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Plānots, ka Eiropas Komisija 2017.gada otrajā pusē nāks klajā ar politikas piedāvājumiem Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada.
Komisijas sēdē L.Čigāne vērsa uzmanību uz Eiropas Vides aģentūras nupat publicēto pētījumu par klimata pārmaiņām, to ietekmi un sekām Eiropā 2016.gadā. Tajā secināts, ka Latvijai klimata pārmaiņu rezultātā būs tostarp lielāks graudaugu ražu pieaugums un mežu potenciāls. Mums jāprot to gudri izmantot, uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Saeimas Preses dienests