Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divpadsmitā sēde
2022. gada 22. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Es aicinu ieņemt darba vietas. Sāksim 14. Saeimas pirmās, tātad rudens, sesijas noslēdzošo sēdi pirms... sesiju pārtraukuma. Sāksim Saeimas 2022. gada 22. decembra sēdi.

Kolēģi, ir iesniegti grozījumi Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Normunds Dzintars, Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Ģirts Lapiņš, Aleksandrs Kiršteins, Arnolds Jātnieks, Raivis Dzintars, Jurģis Klotiņš, Jānis Dombrava un Edmunds Teirumnieks lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētāj! Labrīt, kolēģi! Nacionālās apvienības deputāti 13. Saeimā bija atbalstījuši “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likuma” pieņemšanu un seko līdzi tā normu ieviešanai dzīvē. Tieši tāpēc esam sagatavojuši likuma grozījumu, kas paredz līdz 2023. gada 31. decembrim pagarināt likuma pārejas noteikumu 7. punktā paredzēto laika periodu, kurā Ministru kabinets atrisina jautājumu par zemes zem Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapiem nodošanu valsts īpašumā. Šī nodošana valsts īpašumā nozīmē arī divu minēto objektu ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Tas nebūt nav ātrs process un vairs neiekļaujas likumā iepriekš noteiktajā termiņā.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir sākusi zemes uzmērīšanas darbus, lai Brīvības piemineklis un zeme zem tā būtu nedalīts īpašums. Lai pabeigtu zemes uzmērīšanu ar kadastra lietas izveidi, Brīvības piemineklis tiks reģistrēts uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā.

Zemes gabala, kas piekritīgs Brāļu kapiem, nodošana valsts īpašumā risināma, precizējot likuma pielikumā esošo pieminekļa teritoriju atbilstoši kadastra informācijai un nepieciešamības gadījumā arī izstrādājot zemes ierīcības projektu. Zemes ierīcības projekta izstrāde ir veicama pēc Ministru kabineta lēmuma par zemes īpašumtiesību reģistrēšanu. Arī šajā gadījumā paredzēts, ka Brāļu kapi tiks reģistrēti uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā.

Laika perioda pagarinājums zemes īpašumtiesību jautājumu risināšanai nekādi nemainīs Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu apsaimniekošanas kārtību. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra rīkojumu Nr.  976 “Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāja noteikšanu”, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2022. gada janvārī ir deleģējusi un Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra” sekmīgi veic valsts pārvaldes uzdevumu – nodrošināt Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un atjaunošanu, nodrošinot kultūrvēsturiskā mantojuma mērķtiecīgu un lietderīgu izmantošanu. “Rīgas pieminekļu aģentūrai” ir deleģējums sākt nākamā gada darbus abos kultūrvēsturiskajos objektos.

Mūsu lūgums ir iekļaut likumprojektu “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā” Saeimas sēdes darba kārtībā, un lūdzam likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, lai tūlīt pēc Jaunā gada komisijas deputāti varētu strādāt ar likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu sadaļā “par”. Sadaļā “pret” neviens nav pieteicies runāt. Tādēļ mums būtu jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Normunda Dzintara, Artūra Butāna, Uģa Mitrevica, Ģirta Lapiņa, Aleksandra Kiršteina, Arnolda Jātnieka, Raivja Dzintara, Jurģa Klotiņa, Jāņa Dombravas un Edmunda Teirumnieka ierosinājumu – grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija ierosina veikt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā”. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz veikt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz veikt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Čeku loterijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets bija ierosinājis grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Čeku loterijas likumā”, arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus darba kārtībā un kā alternatīvo iekļaut tajā likumprojektu “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts “Grozījums Čeku loterijas likumā” kopā ar alternatīvo likumprojektu “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” tiek iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Sākam izskatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību.

Sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 80/Lp14) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 81/Lp14) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Deputāti Normunds Dzintars, Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Ģirts Lapiņš, Aleksandrs Kiršteins, Arnolds Jātnieks, Raivis Dzintars, Jurģis Klotiņš, Jānis Dombrava un Edmunds Teirumnieks... Tātad Saeimas Prezidijs ierosina šo deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam izskatīt sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu “Par 13 324 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumus nedzirdu. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais jautājums. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu “Par 10 402 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Noteikt ekonomiski pamatotu neapliekamo minimumu 1080 eiro apmērā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumus nedzirdu. Tātad lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Ainārs Šlesers, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Ričards Šlesers, Nataļja Marčenko-Jodko, Svetlana Čulkova, Jekaterina Dorošķeviča, Glorija Grevcova, Iļja Ivanovs, Viktorija Pleškāne, Jefimijs Klementjevs, Aleksejs Rosļikovs un Vilis Krištopans ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Deklarācija par 13. Saeimas pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Ir iebildumi? Ir iebildumi. Tātad mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Runāt “pret” pieteikusies deputāte Ingrīda Circene.

Lūdzu, vārds jums, Circenes kundze!

I. Circene (JV).

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ar apbrīnojamu neatlaidību Šlesera kungs cīnās ar pagātni, atkārtoti virzot lēmuma projektu “Deklarācija par 13. Saeimas (Starpsaucieni.) pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību”.

Bez nekādas izpētes mēs zinām, ka Covid-19 pandēmija bija aptvērusi visu pasauli un prasīja masveida upurus, un nu, 2022. gadā, jau ir pierimusi. Labi, ka Šlesera kungs nevēršas... neskatās vēl tālākā pagātnē. Piemēram, 19. gadsimta sākumā pilsoņi cīnījās pret zirgu tramvajiem, jo dzelzs konkas varētu sabradāt visus iedzīvotājus, kuri trāpītos tiem ceļā un traucētu tiem pārvietoties. (Nu, tagad varētu vērsties arī pret ātrgaitas vilcieniem.)

Bet, ja runājam nopietni, jau 2021. gadā 13. Saeima pieņēma lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Šāda komisija tika izveidota, un tās nosaukums bija šāds: “Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”. Parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalījās pārstāvji no visām frakcijām - gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji.

No 2021. gada 29. aprīļa līdz 2022. gada 4. februārim notika 25 sēdes, kurās tika analizēta Covid-19 izplatība un visi ar to saistītie notikumi. Minētajā periodā, balstoties gan uz Latvijas ekspertu vērtējumu, gan analizējot starptautiskos dokumentus, tika apstiprināts, ka vislabākais ir panākt pēc iespējas ierobežotu cilvēku saskarsmi un kolektīvās imunitātes nodrošināšanu. Tika analizētas arī visas iespējamās nepilnības, kuras būtu varējuši izlabot visas šīs pandēmijas laikā.

Parlamentārās izmeklēšanas laikā ir apstiprinājies, ka veiktie valdības pasākumi ir bijuši samērīgi un nodrošinājuši atgriešanos pie sabiedrības normālas funkcionēšanas un ir būtiski samazinājuši smagās slimības norises risku.

Vakcinācijai bija izšķiroša loma Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita mazināšanā. Vakcinēto saslimstība ar Covid-19 bija vidēji divarpus trīs reizes zemāka. Stacionēto biežums vidēji bija četrarpus reizes zemāks. Letālu iznākumu biežums vidēji bija astoņas reizes zemāks nekā nevakcinēto vidū.

Ja aplūkojam statistiku Latvijā pēdējā mēneša griezumā (attālināti no kovidpandēmijas uzliesmojuma pīķa), tad redzam, ka, pēc pašreiz pieejamās statistikas, no Covid-19 izraisītajām komplikācijām ir miruši 43 cilvēki, kuri nav bijuši pilnībā vakcinēti vai kuri bija uzsākuši vakcināciju un nebija pabeiguši šo procesu (Starpsauciens.), savukārt pieci - iedzīvotāji, kuriem bija veikta primārā vakcinācija un balstvakcinācija. Jūs redzat, ka arī šeit... šī starpība ir astoņas reizes. Strādājošo vakcinācija novērsa slimības izplatību darbavietās, sasniedzot vakcinācijas līmeni virs 70 procentiem. Tas novērš nepieciešamos ierobežojošos pasākumus, tāpēc pašreiz šādi ierobežojoši pasākumi ir veselības aprūpes iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs, bet mēs šeit sēžam bez maskām.

Aicinu balsot pret (Starpsauciens.) iesniegto priekšlikumu un aicinu godāto Šlesera kungu - strādāsim nākotnes izaicinājumiem un neskatīsimies tik daudz pagātnē!

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pirms dodu vārdu Petravičas kundzei...

Kolēģi! Starpsaucieni no zāles ir atļauti, un tie pat ir vēlami, tas ir ļoti pareizs un svarīgs process demokrātijā. Bet, ja jūs savā starpā sarunājaties un radāt fona troksni, tad man vai jebkuram citam saklausīt šos starpsaucienus ir sarežģīti un vēl grūtāk tos saklausīt ir stenogrammu nodaļai un fiksēt Saeimas sēdes stenogrammā. Lūdzu, ievērosim tomēr klusumu tad, kad ir runātājs tribīnē, lai mēs arī varam dzirdēt starpsaucienus no zāles!

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lai kompensētu zaudējumus par kovida laikā bezjēdzīgi izšķiesto valsts naudu, tagad tiek rosināts celt nodokļus un pat tiek izdomāti jauni nodokļi. Aizdomājas pat līdz tam, ka tiek ierosināts ieviest bezbērnu nodokli. Vai šis nodoklis ir domāts tiem studentiem, kurus piespiedu kārtā vakcinēja, lai viņi varētu turpināt studijas?

Valstij beidzot ir jāatzīst, ka ierobežojumi ir bijuši nesamērīgi, pārspīlēti. Ar katru dienu atklājas arvien vairāk faktu, kuri liecina, ka vakcinācija nepasargāja nedz no saslimšanas, nedz no infekcijas pārneses. Tad kāpēc tā tika vardarbīgi uzspiesta, liekulīgi piesedzoties ar vārdiem par rūpēm par sabiedrības veselību? (Starpsauciens.) Īstenībā tā bija emocionāla vardarbība un psiholoģisks terors. Pensionāriem draudēja ar to, ka viņiem atņems pensijas, ja viņi nevakcinēsies. Cilvēkiem, kuri nebija vakcinējušies, tika aizliegts ierasties darbā - un ne tikai ierasties darbā, bet aizliegts strādāt pat attālināti. Deputāti, kuri visi sēdēja mājās pie saviem datoriem, arī to nevarēja darīt, ja viņi nebija vakcinējušies.

Vai politiķus, kuri saka, ka galvenais ir cilvēks, šajā gadījumā tiešām interesēja, kā cilvēks pabaros savu ģimeni, bērnus... tikai tāpēc, ka viņš nevakcinējās ar maz izpētītām vakcīnām?

Kovidierobežojumi ir izpostījuši daudzu cilvēku dzīves - ir likvidēti uzņēmumi, darba vietas; ir negatīvi ietekmēta valsts attīstība. Un tas viss tika pasniegts kā galvenais valstiskais uzdevums!

Tagad vakcinācija pat netiek pieminēta valdības deklarācijā ne ar vienu vārdu, bet vakcīnas gan iepirktas. Vai tā nav viena šausmīga liekulība?! Ir iztērētas prātam neaptveramas naudas summas. Jūs varat iedomāties, ko labu mēs būtu varējuši iegādāties par tiem miljoniem, pat miljardiem, kas tika izšķiesti?!

Pēc Veselības ministrijas datiem, līdz šim rudenim piegādāto vakcīnu kopējā vērtība bija 92,7 miljoni eiro. No piegādātajām devām izlietota ir apmēram puse, taču līgums spiežot izpirkt arī vēl tās vakcīnas, kuras ir pasūtītas par 75 miljoniem. Tātad kopā - vairāk nekā 168 miljoni eiro. Mēs jau esam nolaiduši izlietnē miljonus un vēl turpināsim nolaist 75 miljonus, jo tās vairs nevar nedz pārdot (neviena vakcīna nav pārdota!), nedz ziedot, jo tās nevienam nav vajadzīgas. Un tas ir samērīgs iepirkums, tā ir samērība, par ko mēs tagad runājam?

Veselības ministrs apgalvoja, ka viņš skaidri zinot, cik Latvijā ir iedzīvotāju... un iegādāties tik daudz vakcīnu - tad ir jautājums: cik vakcīnu viņš rēķināja uz katru iedzīvotāju? Vai arī domāja, ka šo vērtīgo mantu varēs atstāt mantojumā bērniem un bērnu bērniem? Nopietns jautājums: kurš pasūtīja šīs liekās vakcīnas? Ne jau Eiropas Komisija, bet kāda no mūsu amatpersonām. Vai tas nebūtu jāizvērtē? Kāpēc jūs balsosiet “pret” un gribat to noliegt? Tā nav pagātne, tā ir tagadne, kas turpinās, jo vēl šobrīd medicīnā nevar atgriezties strādāt tie mediķi, kuri nav vakcinēti. Un ziņās tik lasām, ka simtiem mediķu mums trūkst.

Skolotāji, kuriem bija jāaiziet no darba, nosēdēja mājās gadu, pusotru un tagad strādā kādā citā skolā. Kas tieši ir mainījies? Tikai tas, ka viņi palika bez ienākumiem. Un tas nav Šlesera priekšlikums vai iniciatīva, to prasa tauta. (Daži deputāti aplaudē.) Un, ja es dzirdu, ka ārsti saka... jums tiešām... jums netrūkst mediķu, jūs uzskatāt, ka tas ir pareizi - atbrīvot, atstāt bez ienākumiem? Un šie mediķi sēdās lidmašīnā un atstāja mūsu valsti.

Tāpēc es aicinu visus godīgos deputātus balsot “par” un izvērtēt pieļautās kļūdas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi ir runājuši “par” un “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācija par 13. Saeimas pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 62, atturas - nav. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Ņemot vērā to, ka šis jautājums nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā, vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nodot kādai no komisijām nav, līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.

Deputāti ir iesnieguši ziņojumus par balsošanas motīviem.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Demokrātija mūsu valstī, mūsu Latvijā, izbeidzās tajā dienā, kad - pretēji Satversmē noteiktajam - likumdošanas tiesības, kas pieder Saeimai, kā arī tautai, tika nodotas izpildvarai - Ministru kabinetam. Saeimas vairākums Ministru kabineta rokās pretlikumīgi nodeva absolūtu varu pār Covid-19 izplatības kontroli ar visām no tā izrietošajām sekām. Un “ballīte” varēja sākties. No tā brīža Latvijā valdīja tikai viena taisnība un tikai viens pareizais viedoklis - Krišjāņa Kariņa valdības viedoklis. Slēpjoties aiz ārkārtas stāvokļa, ne par ko un nevienam nevajadzēja atskaitīties. Uz Saeimu post factum tika stiepts viss, par ko valdība bija vienojusies.

Man gribētos 13. Saeimas deputātu vairākumu saukt par aitu baru, bet drīzāk tās bija nomaldījušās avis, kas čībās un pidžamās ilgstoši slēpās aiz monitoru ekrāniem, izvairoties no jebkādas komunikācijas ar tautu un žurnālistiem, cik mums vēl tādu ir atlicis.

Piesaistot varai lojālus apšaubāmas izcelsmes ekspertus, no publiskās telpas un komunikācijas tika izslēgti alternatīvi un Kariņa valdības realizētajai politikai pretēji viedokļi. Pret tiem, kuri nedomāja un nerīkojās atbilstoši Kariņa valdības vēlmēm, tika iedarbināts brutāls, represīvs mehānisms. Ļoti brutālā veidā tika ierobežota gan vārda, gan izpausmes brīvība, tūkstošiem cilvēku tika sodīti un tiek sodīti vēl joprojām.

Tūkstošiem cilvēku, bailēs klusējot, bija spiesti paciest un samierināties gan ar piespiedu vakcināciju, gan ar pārspīlētajiem ierobežojumiem. Tūkstošiem cilvēku bija spiesti pamest savas darbavietas. Kariņa valdība panāca cilvēku dalīšanu, šķirošanu, pazemošanu un sodīšanu. Pieņemtie lēmumi un veiktās darbības nenokrita no zila gaisa, aiz katra no tiem ir konkrēti vārdi un uzvārdi. Kariņš un Pavļuts ir redzamākie no tiem.

Un tagad divi piemēri no dzīves.

Mums, Latvijā, ir uzņēmēji, kuriem par nodokļu parādiem tiek piespriests reāls cietumsods. Tās summas, ko viņi ir parādā valstij, ir kā piliens okeānā, salīdzinot ar to, kā ar naudu ir šķiedusies Kariņa valdība. Kurš no viņiem un kad atbildēs ar savu mantu par valsts izšķērdētajiem līdzekļiem? Kurš no viņiem un kad cietuma kamerā sēdēs kopā ar uzņēmēju, kurš gadiem ir barojis tādus kariņus un pavļutus?

Otrs piemērs. Man raksta ugunsdzēsējs (vārdu un pilsētu neminēšu, jo arī pret viņiem tiek vērstas represijas)... viņš raksta: “Labrīt! Es un pārējie ugunsdzēsēji, kas pagājušajā gadā bijām pie Saeimas nama izteikt savu viedokli, saņēmām rājienu, un rājiena dēļ, kura soda ilgums ir gads, mums tiek atņemta atvaļinājuma nauda. Totāla izrēķināšanās no vadības puses ar tiem, kas nedzied viņu stabulē. Atvaļinājuma pabalstu nesaņemšu, pabalsts ir 50 procenti no pamatalgas.”

Un tāda ir tā mūsu demokrātija: ja tu nedomā tā, kā domā Kariņš, tad pret tevi vērsīsies visiem iespējamiem represīvajiem mehānismiem un instrumentiem. Cik ilgi jūs taisāties būt parlaments, kurš uz visām kovida laika nelikumībām, represijām pret cilvēkiem un zādzībām pievērs acis?

Es, 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa, balsoju “par” Saeimas lēmuma projektu “Deklarācija par 13. Saeimas pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Deputāte Svetlana Čulkova arī ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīviem.

Lūdzu deputāti Svetlanu Čulkovu nolasīt ziņojumu.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Labrīt, kolēģi! Kāpēc es balsoju “par” šo lēmuma projektu? Jau trešo reizi mēs iesniedzam Deklarāciju par 13. Saeimas pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību. Nav šaubu, ka bija pieļauti gan nesamērīgi pārspīlējumi, gan nepārdomātas... kļūdas un nepamatoti lēmumi. Simtiem un tūkstošiem cilvēku ilglaicīgi ir cietuši no valdības rīcības, un mēs nevaram pievērt acis uz šo cilvēku problēmām.

Jebkuras nepareizas darbības un rīcības, kas novedušas pie negatīvām sekām, ir jāizmeklē, jāsaprot, kāpēc tā notika, kādas bija cēloņsakarības, jāidentificē kļūdas un tās jāatzīst, lai turpmāk tās nepieļautu. Mums arī jāparāda sabiedrībai, ka 14. Saeima saprot cilvēku problēmas, rūpējas par viņiem un ka mēs atceramies par savu atbildību pret vēlētājiem. Nedz Saeimai, nedz valdībai nav tiesību pavirši izturēties pret saviem pienākumiem. Cilvēkiem vajadzētu saprast, ka krīzes gadījumā valdība veiks apzinātas un pareizas darbības, lai to atrisinātu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Deputāte Jekaterina Dorošķeviča ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīviem.

Lūdzu, deputātei vārds ziņojuma nolasīšanai.

J. Dorošķeviča (ST!).

Labdien, godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Covid-19 pandēmija 2020. gada beigās sāka nopietni ietekmēt mūsu dzīvi, un jau 2021. gadā mums bija liegts brīvi pārvietoties, brīvi elpot un strādāt. Mūsu tiesības uz veselību, darba izvēli un ikdienas dzīvi sāka atņemt vakcinācijas sertifikāta neesība. Sabiedrība tika pārliecināta, ka tādas vakcīnas kā “Pfizer” un “Moderna”, kā arī citu ražotāju vakcīnas mūs pasargās no saslimšanas ar koronavīrusu, bet, lai pilnvērtīgi izstrādātu un testētu jaunu medicīnisku... medikamentu, ir nepieciešami vismaz 10 līdz 15 gadi. Gribētos zināt, cik daudz pusgada, gada laikā klīnisko testēšanu bija izgājušas jaunās vakcīnas, kā arī cik reižu tik īsā laikā tika testētas vakcīnas. Vai varbūt jau pirms 10-15 gadiem bija zināms par Covid-19 eksistenci?

Aizliegums strādāt nevakcinētiem cilvēkiem spieda daudzus aiziet no darba vai vakcinēties ar jauna tipa preparātiem, kuri, kā jau minēju, netika kvalitatīvi testēti. Jāpiebilst, ka neviena farmācijas firma neuzņēmās atbildību par nelaimes gadījumu pēc vakcinācijas.

Latvijas valdība iepirka vakcīnas par nereālām summām, aizbildinoties ar rezerves nepieciešamību, no nodokļu maksātāju naudas. Spriežot pēc Veselības ministrijas datiem, līdz šā gada rudenim piegādāto vakcīnu kopējā vērtība bija 92,7 miljoni eiro. Šobrīd mūsu valdība dažādām valstīm ir ziedojusi divarpus miljonus pretkovida vakcīnu, par kurām Latvija ir samaksājusi 22 miljonus - atkārtoju, no nodokļu maksātāju naudas.

Un vēlreiz - liela daļa cilvēku zaudējuši darbu, bija aizskartas cilvēktiesības, noteikti dažādi cilvēka... ierobežojumi. Neaizmirsīsim, ka smagi cieta dažādu profesiju pārstāvji, tostarp pedagogi, tirdzniecības jomas pārstāvji, medicīnas sfēras pārstāvji, ēdināšanas pakalpojumu un rūpniecības darbinieki... tika spiesti aiziet no darba pret paša gribu. Gribētos arī minēt, ka skandināvu valstīs vakcinācija tika noteikta kā brīvprātīga izvēle.

Rezultātā Latvijā vakcinācija neapturēja vīrusu, cilvēku saslimšanu skaits tikai pieauga. Pēc vakcinācijas sabiedrība slimoja vēl vairāk, kā arī pēc vakcinācijas tika konstatēti letāli gadījumi. Šobrīd mēs zinām, ka Zāļu valsts aģentūra 2022. gadā sākusi izmaksāt cilvēkiem un viņu radiniekiem kompensācijas Covid-19 potes blakņu dēļ.

Vairāku gadu garumā cilvēkiem tika liegtas tiesības lemt par savu veselību. Sabiedrība joprojām nedzird atvainošanos un skaidrojumus no valdības par vakcīnas uzspiešanu, par sertifikātiem, par cilvēku atlaišanu no darba, par “zelta gultām” un tā tālāk. Vai vispār kāds par to atbildēs? Par visiem šiem negadījumiem un konkrētiem cilvēkiem, par miljonu izmešanu, iepērkot vakcīnas, kas nevienam nav vajadzīgas, tiesas priekšā vajadzētu stāties arī visai iepriekšējai valdībai.

Es balsoju “par” šo lēmuma projektu, jo gribu, lai arī turpmāk mēs nestu atbildību par savu rīcību, lai Latvija saglabātos kā demokrātiska un neatkarīga valsts, lai politiķi atbildētu par saviem lēmumiem un lai mēs stiprinātu tautu, kā arī audzinātu sociāli atbildīgus pilsoņus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Deputāte Nataļja Marčenko-Jodko ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīviem.

Lūdzu, vārds deputātei šī ziņojuma nolasīšanai.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vēl joprojām notiek tiesvedība par cilvēku atstādināšanu no darba Covid-19 laikā. Tiesā tiek izskatīti ap simtiem tiesvedību par kompensāciju piešķiršanu, un vēl aizvien šis jautājums ir aktuāls.

Vairāki desmiti tūkstošu cilvēku bija atstādināti no darba: skolotāji, mediķi, ugunsdzēsēji, policisti, privātā sektora darbinieki un pārējie. Viņi tika atstādināti no darba, atstāti bez iztikas līdzekļiem, un viņiem tika atņemtas tiesības uz brīvu izvēli. Bailes, aizvainojums, vilšanās un bezizeja - tas viss bija šo cilvēku dvēselēs.

Vairākus valdības lēmumus cilvēki uzskata par nepamatotiem, pārspīlētiem un kļūdainiem. Ja nebija pieļautas kļūdas, kādēļ jūs balsojat “pret” šo iniciatīvu? Jūs no kaut kā baidāties? Ja jums nav, no kā baidīties, tad mums visiem kopā ir jāpierāda cilvēkiem, ka mēs dzīvojam brīvā, tiesiskā un demokrātiskā valstī. Mums jāpierāda, ka mēs esam gatavi nest atbildību par saviem lēmumiem un ka mums nav, ko slēpt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir sadaļā “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai šā gada 15. decembrī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai ir piešķīris un šobrīd par to informē Saeimu.

Nākamā sadaļa - “Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas 2022. gada rudens sesijas slēgšanu un 2023. gada ziemas sesijas sākšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2022. gada rudens sesijas slēgšanu un 2023. gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir sadaļā “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu... Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt izskatīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39. p. kārtībā).

Komisijas vārdā - deputāts Oļegs Burovs.

O. Burovs (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un ierosina turpināt 14. Saeimā izskatīt likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Šis likumprojekts paredz dot iespēju ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem tie vēlas balsot. Šobrīd likums noteic, ka ārvalstī dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

Tie no jums, cienījamie kolēģi, kas strādā jau vairākus gadus Saeimā... Atceros, ka varbūt pēdējos 10 gados mandātu skaits, kādu var ievēlēt no Rīgas, būtiski palielinājies. Mandātu skaits Rīgā ir palielinājies, bet Latvijas iedzīvotāji var izvēlēties, balsojot jebkurā vēlēšanu apgabalā. Un to mēs aktīvi darām. Daži no Latvijas pilsoņiem... pēc viena vai otra politiķa aicinājuma brauc ar pilniem autobusiem nobalsot vēlamajā apgabalā. Tai pašā laikā mūsu diasporai tādas iespējas nav.

Kā jau teicu, šis jautājums ir izskatīts komisijā. No vienas puses, tas ir loģiski - šo lietu atbalstīt un dot iespēju, lai palielinātu vēlētāju skaitu ārzemēs. No otras puses, Centrālā vēlēšanu komisija diezgan piesardzīgi skatās uz šo procesu.

Tāpēc šobrīd uz otro lasījumu ir paredzētas vairākas diskusijas, tikšanās. Es aicinu būt aktīviem frakcijās, sniegt savus priekšlikumus, ar komisijas vadītāju plānot satikties ar Ārlietu ministriju, ar CVK, kā arī ar diasporu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu, Burova kungs.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” izskatīšanas turpināšanu 14. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 14. Saeimā.

13. Saeimā atbildīga par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti piekrīt, ka arī 14. Saeimā tā būs atbildīga par likumprojektu? Deputāti neiebilst.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O. Burovs. Kā es jau teicu, trīs mēneši, tas ir, nākamā gada 22. marts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. 22. marts. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 22. marts.

Kolēģi, sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams. Otrajam, galīgajam, lasījumam saņemts viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu nodokļu nomaksu nodokļu maksātājiem, kuri gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas. Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošo informāciju.

Līdztekus pieņemamie grozījumi kalpos, lai pārņemtu direktīvas 2011/16 par administratīvu sadarbību nodokļu jomā prasības. Likumprojektā tiek detalizētāk atrunāts datu aizsardzības regulējums, kas attiecas uz starptautisko automātisko informācijas apmaiņu.

Likuma spēkā stāšanās termiņš - 2023. gada 1. janvāris.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi vienu priekšlikumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums likumprojekta 4. pantā. Komisijā atbalstīts.

Lūdzam arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu, Šlesera kungs!

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šis ir jautājums, kuru nevajadzētu pieņemt ar emocijām, bet - profesionāli iedziļinoties tā būtībā. Par ko vispār ir stāsts? Ja es šodien lūgtu katram izteikties... Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka, izņemot tos cilvēkus, kas strādā konkrētajā komisijā, jūs pat nesaprotat, par ko jūs balsosiet.

Stāsts ir sekojošs. Tātad ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt uzņēmējdarbību valstī, ir ārkārtīgi svarīgi tiešām darīt to, lai uzņēmējdarbība tiktu veicināta, nevis birokratizēta. Es uzskatu, ka konkrētais likumprojekts un konkrētais priekšlikums neveicinās uzņēmējdarbību, bet veicinās nevajadzīgu birokrātiju, un es paskaidrošu, kāpēc.

Tātad runa ir par digitālo platformu operatoriem, kuriem būs jāziņo par visiem darījumiem, kas notiek caur šīm platformām. Konkrētie digitālo platformu operatori nav pārdevēji, viņi atbild vienkārši par šo platformu, kuru var izmantot, lai kaut ko pārdotu.

Pārdevējiem šodien likums jau nosaka: ja viņi kaut ko pārdod, par to ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Likums jau nosaka to, ka, ja viņi pārkāpj likumu, viņi saņem sodu, tas jau šodien ir noteikts. Mēs zinām, ka tiek izmantotas visdažādākās platformas un lielākoties tās ir platformas, kas nemaz neatrodas Latvijā. Tas nozīmē: ja kāds izmanto platformu un iegādājas kādu preci vai pārdod kādu preci caur platformu, kas ir reģistrēta citā valstī, tad... Šis konkrētais likumprojekts jau neattieksies uz citu valstu platformu operatoriem, jo tas ir ārpus Latvijas jurisprudences. Te runa ir tikai par tām platformām, cik es saprotu, kuras reģistrētas Latvijā.

Tātad mūsu vietējie uzņēmēji, kas arī mēģina radīt alternatīvu šīm lielajām platformām, tiek birokratizēti. Un kas šajā likumprojektā tiek pateikts? Princips ir tāds: ja gadījumā platformas operators kļūdīsies, nesniegs visu vajadzīgo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam vai notiks kāds feileris, jo tur jau strādā parastie cilvēki, tad operators saņems sodu. Tāda ir šī likumprojekta būtība. Es gribu uzdot jautājumu - kāds tad būs sods konkrētam platformas operatoram, kurš nenodarbojas ar preču pārdošanu, tātad nevis pārdevējam, kurš neziņo, bet operatoram, kurš vienkārši piedāvā platformu, caur kuru var pirkt un pārdot? Līdz pat 14 tūkstošiem eiro.

Godājamie kolēģi, ja mēs gribam iznīcināt mūsu mazos un vidējos uzņēmējus, kuri mēģina konkurēt ar starptautisko biznesu, tad tas ir ļoti labs piemērs, kādā veidā mēs veicināsim mazā biznesa iznīcināšanu. (Starpsauciens: “Tas jau ir visā Eiropā!”) Jā... 14 tūkstoši. Es uzskatu, ka vajadzētu pilnveidot šo jautājumu nedaudz savādāk, vajadzētu tomēr vēlreiz izdebatēt ar nozares ekspertiem, ar šiem mazajiem uzņēmējiem un atrast risinājumu, kas būtu pareizāk.

Tā ka šoreiz tas nav emocionāls jautājums un tas nav politisks, bet tas ir profesionāls... Es vienkārši gribu, lai jūs, pirms balsojat, uzdodat jautājumu: vai nevajadzētu šajā jautājumā...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, man ir jautājums.

A. Šlesers. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu izslēgt likumprojekta 4. panta otrās rindkopas beigās vārdu “veikšanā” - par viena vārda izslēgšanu. Šlesera kungs, vai jūsu debatēs skartajiem jautājumiem nav pārāk plašs tvērums? Vai jūs joprojām runājat par priekšlikumu?

A. Šlesers. Jā, paldies. Smiltēna kungs, es uzskatu, ka šī jautājuma steidzamība, kas pašreiz tiek virzīta, ir nevietā, un tā informācija, kas pašreiz ir mūsu rīcībā, ir tāda, ka tieši nozares eksperti tiek... uz ko attieksies konkrētais likums... ka viņi (Starpsauciens.)...

Tātad aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atgādinu, ka Saeimas kārtības rullis (lai nebūtu haoss Saeimas sēdēs) nosaka skaidru kārtību - parasti pirmajā lasījumā mēs runājam par likumprojektu kopumā, otrajā un trešajā lasījumā mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, būtiski nepaplašinot tvērumu, ko ietver konkrētais priekšlikums.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 8, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu ziņotāju ziņot tālāk.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vīksnas kundze.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 7, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A. Vīksna. Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - Andris Šuvajevs. Strādājam ar likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Šuvajeva kungs!

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 12. decembrī skatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu, uzskaitītu un ārējos normatīvajos aktos nostiprinātu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu tiesisko ietvaru atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumam un Vispārīgajai datu aizsardzības regulai saistībā ar VID valsts informācijas sistēmu darbību un tajās ietverto fizisko personu datu apstrādi un lai vienā likumā ietvertu un noteiktu VID kā valsts informācijas sistēmas pārzinim noteiktos mērķus, uzdevumus un funkcijas, kuru īstenošanai izveidotas likumprojektā uzskaitītās valsts informācijas sistēmas.

Komisija izskatīja minēto likumprojektu un to atbalstīja.

Lūdzu arī Saeimas deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu referentu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Šuvajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 16. janvāris.

Sēdes vadītājs. 16. janvāris. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 16. janvāris. Paldies Šuvajeva kungam par ziņojumu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Strādājam ar likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pirmajā lasījumā. Turpmāk teiktais attieksies vēl uz trim šodien izskatāmajiem likumprojektiem - Nr. 16/Lp14, Nr. 19/Lp14 un Nr. 21/Lp14. Likumprojektus ir izstrādājusi Tieslietu ministrija.

Likumprojekts paredz saskaņot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” ar 2021. gada 30. septembrī grozīto likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.

Grozījumi Civillikuma spēkā stāšanās likumā paredz, ka ar 2022. gada 1. janvāri tajos gadījumos, kad būve, kas uzbūvēta uz citai personai piederošas zemes, ir patstāvīgs īpašuma objekts, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi.

Pirms grozījumu izdarīšanas būves īpašniekam bija piespiedu nomas tiesības uz zemi īpašuma apsaimniekošanai. Būves īpašniekam uz likuma pamata turpmāk būs pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs būs četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaistīs nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.

Tāpat komisija lūgs Saeimai noteikt garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai sagaidītu Satversmes tiesas lēmumu apvienotajā lietā par zemes lietošanu dalītajos īpašumos.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītājs. 3. aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2023. gada 3. aprīlim.

Nākamais jautājums darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Strādājam ar likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Kā jau minēju, šie likumprojekti ir tādā kā paketē, un principā var uzskatīt, ka ziņojums jau ir noziņots.

Sēdes vadītājs. Paldies, Felsa kungs.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Felss.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītājs. 3. aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumus neredzu. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2023. gada 3. aprīlim.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Varam uzskatīt, ka ziņojums ir sniegts pie iepriekšējā likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītājs. 3. aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2023. gada 3. aprīlim.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Strādājam ar likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē. Regula paredz pienākumus, kuri jāpiemēro mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā ar to sniegto pakalpojumu starpniecību un vajadzības gadījumā nodrošinātu šāda satura ātru izņemšanu vai piekļuves atspējošanu šādam saturam.

Likumprojekts nosaka tiesības un pienākumus Latvijas kompetentajai iestādei - Valsts drošības dienestam - un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī sodus par regulas noteikumu neievērošanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens deputāts nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Patmalnieka kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 1. marts.

Sēdes vadītājs. 1. marts. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 2023. gada 1. martam.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Strādājam ar likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Kā jau iepriekš minēju, šis likumprojekts ir vienā paketē ar iepriekš izskatītajiem likumprojektiem.

Komisija to ir atbalstījusi.

Lūgums arī Saeimai atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Felsa kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2023. gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītājs. 3. aprīlis.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2023. gada 3. aprīlim.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā”. Strādājam ar likumprojektu pirmajā lasījumā, turklāt komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - referents Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā”. Likumprojekts nosaka, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai ir tiesības pagarināt personai iepriekš noteikto invaliditātes grupu tajā laika periodā, kad persona ir iesniegusi komisijā iesniegumu atkārtotai invaliditātes ekspertīzei, bet iesniegums vēl ir izskatīšanas procesā, un komisijas lēmums vēl nav pieņemts.

Ar šiem grozījumiem tiks nodrošinātas personu ar invaliditāti tiesības uz savlaicīgu atbalstu invaliditātes seku mazināšanai gan finansiālā veidā, gan pakalpojumu un atvieglojumu veidā. Proti, grozījums dos komisijai tiesības pagarināt iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, paildzinot iepriekš noteiktās invaliditātes grupas termiņu, ja objektīvu iemeslu dēļ komisijas amatpersonai viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas nebūs iespējams pieņemt lēmumu attiecībā uz personas veselības stāvokļa novērtējumu. Tādējādi iesnieguma izskatīšanas laikā personai neradīsies invaliditātes statusa pārrāvums un tai netiks liegtas tiesības uz invaliditātes seku mazināšanas pasākumiem.

Lai veicinātu šo procesuālo normu iespējami ātrāku ieviešanu, Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mums būtu jābalso par steidzamības piešķiršanu un tikai tad - par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Dzintars. Paldies, kolēģi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Dzintara kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Dzintars. Kolēģi, ja jums nav iebildumu... Ņemot vērā, ka kārtējā, plānotā, Saeimas sēdē mēs šogad tiekamies pēdējo reizi un ka ir svarīgi likumprojektu pēc iespējas ātrāk pieņemt, komisijas vārdā aicinu to izskatīt šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad mēs varam šo likumprojektu skatīt uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ir ierosinājusi likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (AS).

Labrīt, augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 20. decembra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”.

Likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Tas paredz ieviest šūnu apraides sistēmu, lai iedzīvotāji tiktu apziņoti caur mobilo sakaru operatoru - neatkarīgi no pieslēguma veida un pakalpojuma sniedzēja - un ziņojums tiktu nosūtīts nekavējoties. To nodrošinātu... ar SMS kanālu...  neatkarīga frekvence, garantējot ziņu nodošanu noteiktajā reģionā un noteiktajā laika posmā. Par katastrofas draudiem un citiem apdraudējuma veidiem un par evakuācijas nepieciešamību cilvēki var tikt apziņoti visātrākajā un laikmetam visatbilstošākajā veidā (iepretim iepriekšējai pieredzei - SMS apziņošanas samērā lēnajam veidam, kas prasa vismaz sešas stundas un, protams, nav efektīvs).

Plānots, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs piekļūs mobilo sakaru tīklam, savukārt VUGD uzturēs ziņojumu funkcionalitāti. Ziņojumus plānots pārraidīt vairākās valodās.

Šūnu apraides sistēma tiek izmantota daudzās valstīs, tostarp Lietuvā, Izraēlā, Nīderlandē. Tehnoloģisko iekārtu atbilstības standartos šīs prasības jau izsenis ir iestrādātas, sākot ar 2G un 3G standartiem.

Šūnu apraide izmanto atsevišķu frekvences kanālu un nerada tīklu pārslogojumu, kā tas katastrofas gadījumā vērojams pastiprinātas iedzīvotāju intereses un panikas dēļ. Turklāt to visu nebūs iespējams arī pārsūtīt tālāk.

Jauno sistēmu plānots ieviest 2023. gada laikā, tādēļ Ministru kabinets ir lūdzis likumprojektu virzīt kā steidzamu.

Finansējums sistēmas ieviešanai un programmatūras iepirkumu veikšanai rasts no Eiropas Savienības projektu finansējumu avota.

Likumprojekts paredz, ka efektīvo sakaru komersantiem jānodrošina sistēmas savietojamība, pārraidot no VUGD agrīnās brīdināšanas sistēmas saņemtos ziņojumus, un ka šo ziņu sniegšana iedzīvotājiem ir bez maksas.

Komisija Ministru kabineta izteikto lūgumu par steidzamību atzina par pamatotu un nolēma Saeimu lūgt likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tātad vispirms mums būtu jābalso par steidzamību un tikai tad - par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I. Rajevs. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu nosaukt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2023. gada 3. janvāris.

Sēdes vadītājs. 3. janvāris.

Un, lūdzu, nosauciet arī datumu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

I. Rajevs. Datums likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā varētu būt 2023. gada 12. janvāris.

Sēdes vadītājs. 12. janvāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 2023. gada 3. janvārim. Un Saeimas sēdē likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā skatīsim nākamā gada 12. janvārī. Paldies, Rajeva kungs.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņoju, ka komisijas 20. decembra sēdē likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” ir izskatīts un sagatavots pirmajam lasījumam.

Likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja VUGD amatpersona nav varējusi iekļūt objektā trīs reizes, objekta darbība tiek apturēta, pieņemot lēmumu par apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma. Šāds lēmums, pēc šobrīd spēkā esošās redakcijas, pieņemams tad, ja konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus. Ar šo likuma grozījumu tiks stiprināta ugunsdrošības kontroles iespēja.

Likumprojekts radīts, reaģējot uz to, ka 2021. gada aprīlī Merķeļa ielā nelikumīgi izbūvētā hostelī... tur bija ļoti daudz cietušo, arī deviņi bojāgājušie. Tātad šādā veidā mēģinām novērst līdzīgas situācijas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir tradicionāls Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijai - 2023. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Ļoti konservatīva komisijas pieeja. Paldies, Skrastiņa kungs. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 2023. gada 10. janvārim.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 20. decembrī strādājām ar likumprojektu Nr. 31/Lp14 - “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.

Šis ir valdības iesniegts likumprojekts, kas paredz izmaiņas, lai Latvija varētu izpildīt savas saistības atkritumu apsaimniekošanas jomā un pāriet uz aprites ekonomiku.

Viens no svarīgiem mūsu uzdevumiem ir tas, ka mums ir ievērojami jāsamazina poligonos apglabāto atkritumu daudzums. Šobrīd mēs apglabājam poligonos 40 procentus no radītajiem atkritumiem, taču 12 gadu laikā mums šis daudzums ir jāsamazina četras reizes - līdz 10 procentiem. Tātad tās izmaiņas mums ir ārkārtīgi svarīgas.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas šajā likumā?

Pirmkārt, ir paredzēta reģionālo centru izveidošana atkritumu apsaimniekošanai. Pašreiz Latvija ir sadalīta 10 apsaimniekošanas reģionos, un nākotnē ir paredzēts pāriet uz pieciem šādiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem.

Otrkārt, ir paredzēti pasākumi atkritumu apsaimniekošanas kontroles uzlabošanai, administratīvā sloga mazināšanai attiecībā uz metāllūžņu dalīto vākšanu, kā arī attiecībā uz mazumtirgotājiem.

Nostiprināt ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu - tas nozīmē, lai ražotāji arī atbildētu par atkritumu... nolietoto produktu savākšanu, pārstrādi un sabiedrības informēšanu. Tātad šī atbildības shēma tiek nostiprināta attiecībā uz nolietotām riepām un tekstilizstrādājumiem.

Grozījumi paredz arī samazināt maksu par šķirotiem sadzīves bioloģiskajiem atkritumiem, lai veicinātu to šķirošanu.

Tie ir būtiskākie priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā tāpēc lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies referentei par ziņojumu.

Kolēģi, balsosim!

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Es atvainojos...

Sākam debates.

Lūdzu, vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs tādās Ziemassvētku noskaņās laikam šodien šeit jau esam...

Bet nu - par šo likumprojektu. Protams, likumprojekts ir svarīgs. Es domāju, ļoti liels darbs ir ieguldīts likumprojekta tapšanā, tomēr ir dažas svarīgas lietas, kuras, manuprāt, ir svarīgi pateikt šodien no šīs tribīnes.

Neskatoties uz tiem plašajiem jautājumiem, par ko ziņotāja jau stāstīja, es paredzu, ka komisijai noteikti būs ļoti intensīvs darbs pie funkciju definēšanas šiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem. Par to diskusijas komisijā būs, tas ir neizbēgami. Un tur arī objektīvi ir nepieciešams dažas lietas precizēt, lai visiem ir skaidrāki šie nosacījumi.

Taču es... pie visiem šiem jaunajiem izaicinājumiem... aicinātu padomāt arī par to, lai iedzīvotāji būtu spējīgi par šiem izaicinājumiem samaksāt. Un šeit ir viena atsevišķa sadaļa, kas šajā likumprojektā ir ietverta... par bioloģisko atkritumu... šo šūnu... apsaimniekošanu. Šī nākotnes perspektīva tiek savilkta kopā ar pagātnē jau izdarītajiem darbiem. Un ir Latvijā tas...

Šajā likumprojektā viss ir ļoti konkrēts. Mēs varam uzreiz paskatīties, uz ko tieši tas attiecas.

Sadaļa par biošūnu apsaimniekošanu attieksies uz trijām pašvaldībām. Es neteiktu, ka tās ir mazākās pašvaldības Latvijā. Viena ir pati lielākā - tā ir Rīga. Un divas turpat blakus esošās - gan Jelgava, gan Liepāja. Uz tām šī pieeja... par biošūnu apsaimniekošanu... attieksies vistiešāk.

Un, manuprāt, būtu ļoti rūpīgi komisijā... Un mēs arī sniegsim priekšlikumus par to, lai šī jaunā kārtība un šie dabas resursu nodokļa maksājumi nu attiektos vairāk tā kā uz nākotni un mēs neskatītos uz to pagātnes formā. Jo, ja mēs paskatīsimies uz to pagātnes formā un piemērosim 2011., 2012. gadā apglabātajiem atkritumiem šī gada atkritumu apsaimniekošanas likmi, tarifi šajās pilsētās ļoti, ļoti būtiski pieaugs. Un šis tarifu pieaugums... nu, kādam tas būs jāmaksā.

Manuprāt, šis nav tas brīdis, kad... Mums ar šiem tarifiem jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem, lai mēs, veicot savas izmaiņas, neveicam tās tā, ka šie tarifi strauji pieaug. Tāpēc aicinu komisiju ļoti rūpīgi apdomāt šīs nianses un neignorēt likumprojekta tālākajā izskatīšanas laikā.

Gluži vienkārši katrs mūsu pieņemtais lēmums šajā jautājumā ļoti būtiski ietekmēs - tarifu veidā - iedzīvotāju maksājumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es, protams, atbalstu šī likumprojekta tālāku virzību, bet viens gan man nav skaidrs - kā, samazinot atkritumu poligonu skaitu no desmit uz pieciem, var samazināt atkritumu daudzumu? Tas ir viens, kas man nav skaidrs.

Otrs. Manā izpratnē - jo mazāk poligonu, jo tālāk atkritumi jāved, jo lielāks degvielas patēriņš, jo lielāks piesārņojums.

Tā ka droši vien šinī likumprojektā būs jāiedziļinās.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Simanovskas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Simanovska. Komisijas vārdā - priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīsim līdz 2023. gada 20. janvārim.

Sēdes vadītājs. 20. janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2023. gada 20. janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Čeku loterijas likumā”, kuru iesniedzis Ministru kabinets, un likumprojekts “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kuru iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Kolēģi, šeit es tiešām gribētu jūsu uzmanību! Es vēlos jūs informēt par abu likumprojektu izskatīšanas kārtību. Vispirms komisijas vārdā referents ziņos par abiem likumprojektiem, pēc tam mēs uzsāksim debates par abiem likumprojektiem, un balsojums vispirms notiks par likumprojektu, kuru komisija lūdz noraidīt, un tikai tad - par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu un atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi valdības sagatavoto likumprojektu “Grozījums Čeku loterijas likumā” un ir izstrādājusi alternatīvo projektu.

Šo projektu būtība ir tāda, ka ar nākamo gadu tiek pārtraukta Valsts ieņēmumu dienesta rīkotā čeku loterija. Šī loterija tika veidota un izstrādāta jau pirms vairākiem gadiem un ir notikusi trīs vai četrus gadus. Sākotnēji par to bija ļoti liela interese, un tas arī tika vērots ieņēmumos - ieņēmumu pieaugumos nozarēs, kurās bija šī čeku loterija -, bet, protams, kā jebkurai situācijai... sabiedrībai ar laiku zuda interese arī par šo loteriju. Valsts ieņēmumu dienests veidoja tematiskās loterijas ar domu, ka varbūt konkrētās nozarēs tiks palielināts apgrozījums un čeku iesniegšana. Bet arī tas izrādījās ne visai veiksmīgi, jo, analizējot nozares, kurās tika veiktas tematiskās izlozes, pieaugums nebija nekāds lielais, pat zem viena procenta. Līdz ar to valdībā ir pieņemts lēmums par šīs čeku loterijas izbeigšanu.

Mēs saņēmām informāciju no Juridiskā biroja un izveidojām alternatīvo likumprojektu “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kurš sastāv tikai no viena teikuma: “Atzīt Čeku loterijas likumu [..] par spēku zaudējušu.” Un ir pārejas noteikumi, kur ir norādīti datumi, līdz kuriem tiesiskā paļāvība ļauj šo likumu izpildīt. Tātad čeku loterija beidzas 31. janvārī... es atvainojos, šī gada 31. decembrī. Iesniegt čekus iespējams līdz nākamā gada 5. janvārim, gada izloze notiks februārī, mēneša izloze - janvārī, un laimestu izmaksa notiks, kā ir paredzēts, - līdz 24. aprīlim. Un 24. aprīlī šis projekts arī noslēdzas.

Vēl gribu piemetināt, ka valsts pārvaldē šī ir ļoti laba un pareiza tendence, kura būtu jāiedibina, - katrs projekts, katrs likums, katra darbība, katra nodaļa, katrs darbinieks tiek vērtēts pēc galarezultāta. Un tajā brīdī, kad ekonomiskā pamatojuma vairs nav, ir jāatsakās no šīm funkcijām.

Šis Valsts ieņēmumu dienesta piedāvātais risinājums ir ļoti pareizs un labs, jo ir izveidojusies situācija, ka pašreiz loterijā piedalās varbūt ļoti maza cilvēku... “profesionāļu”... daļa, kuri iesniedz pat līdz divtūkstoš, trīstūkstoš čekiem, vienkārši savāc čekus, un tā efekta, kas tika gaidīts no čeku loterijas, vairs nav, bet sākumā tiešām bija. Tādēļ ir piedāvājums šo pārtraukt, bet pārtraukt tādā secībā, kā Saeimas priekšsēdētājs teica, - noraidot valdības sagatavoto likumprojektu un atbalstot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Es atgādinu, ka debatēs iespējams runāt par abiem likumprojektiem - gan par likumprojektu “Grozījums Čeku loterijas likumā”, gan par alternatīvo likumprojektu “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Lūdzu, vārds Saeimas deputātam Ģirtam Lapiņam.

Ģ. Lapiņš (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka šis ir ļoti būtisks jautājums, jo šis jautājums ir par ēnu ekonomiku. Visi šeit, zālē, sēdošie piekritīs, ka ēnu ekonomika ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem, viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir mazināt ēnu ekonomiku. Par to ir ļoti daudz diskutēts 30 gadus, mēs visi zinām šos bāzes skaitļus - ēnu ekonomika ir 25 procenti no IKP, kas ir aptuveni septiņi līdz astoņi miljardi, tātad neiekasētie nodokļi ir virs diviem miljardiem. Tā ir milzīga rezerve.

Mums ir arī ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021.-2022. gadam, kurā ir divi rīcības virzieni: neieskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite un skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite.

Mums ir sadarbības memorands par koalīcijas veidošanas principiem, kur ir minēts panākt būtisku ēnu ekonomikas samazināšanos. Mums ir valdības deklarācija, kurā ir teikts: “Veicināsim nodokļu iekasēšanas izmaksu efektivitāti un palielināsim valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru.” Vēl vairāk, pirms dažām dienām Ārvalstu investoru padome norādīja uz lielāko problēmu investīcijām - ēnu ekonomika jeb lielais nodokļu nemaksātāju apmērs, sakot: cīņā ar ēnu ekonomiku, nevar cerēt uz citu rezultātu, ja tiks turpināta līdzšinējā pieeja ar nepietiekamu resursu atvēlēšanu. Pašlaik nemazinās nesodāmības sajūta un ēnu ekonomikā esošie savā ziņā izsmej tos, kuri maksā nodokļus, ar attieksmi: mēs varam tā darboties, un pilnīgi nekas ar mums nenotiek.

Atgādināšu, ka šis likums, šī čeku loterija darbojās trīsarpus gadus - kopš 2019. gada 1. jūlija, kad sākās čeku loterija, kurā varēja iesniegt čekus, kas ir lielāki par pieciem eiro. Mērķis bija mudināt pircējus pieprasīt čekus un kvītis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, lai tādējādi veicinātu nodokļu maksāšanas kultūras maiņu sabiedrībā, veicinātu godīgu konkurenci. 2022.-2024. gadam plānotais finansējums ir 635 tūkstoši eiro, kas lielākoties ir balvām. Balvas, mūsu skatījumā, nav sevišķi lielas, bet par to mēs varbūt pēc tam.

Tātad ir ikmēneša izloze - viens laimests par 10 tūkstošiem eiro, trīs laimesti - par pieciem tūkstošiem eiro, un ir nelielās balvas - par 100 eiro; gada izlozē viena balva ir 20 tūkstoši eiro, četri laimesti - 10 tūkstoši eiro un pieci laimesti - divu tūkstošu eiro vērtībā. Tas vienkārši ieskicē šo informācijas lauku, kas īsti ir čeku loterija.

Vakardien mums bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kurā mēs kopā ar mūsu kolēģi Artūru Butānu diskutējām par šo. Ziņotājs - Finanšu ministrija - kā galveno argumentu loterijas pārtraukšanai minēja, ka ir mazinājusies sabiedrības interese par dalību čeku loterijā. Paskatoties tos datus, mēs redzam, ka no sākotnējā uzrāviena, kad bija 1,4 miljoni, ja es pareizi atceros, iesniegto čeku, katru gadu tas krītas: viens miljons simts... tad bija 900 tūkstoši, 800 tūkstoši... Kritums pat nav 50 procenti. Un tad ir lielais jautājums: vai mēs esam izdarījuši visu, kas bija mūsu spēkos, lai šī čeku loterija noritētu veiksmīgi?

Bet labi, ejam tālāk. Un tad ir pats interesantākais šajā stāstā. Ja mēs aizejam uz Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapu, tad šajā mājaslapā ir tāda skaista grafika, kur ir teikts, ka līdz 2022. gada 1. jūlijam papildu ieguvums no čeku loterijas budžetā ir 6,24 miljoni. Tātad čeku loterijas dēļ akumulētais ieguvums ir 6,24 miljoni. (Starpsauciens.) Tad mēs atņemam to, kas ir katru gadu, tātad šo balvu fondu, kas ir 635 tūkstoši eiro.  Mēs saskaitām, piemēram, pa trīs gadiem, tātad tie ir 1,8 miljoni tīrais ieguvums, tīrais pluss. Es negribētu teikt - peļņa; peļņa ir uzņēmumiem, bet arī šeit mēs varam teikt, ka peļņa, ko valsts ir ieguvusi, ir četri miljoni. Tā nav pat iztērētā nauda. Mēs ar čeku loteriju esam nopelnījuši naudu valsts budžetam. (Dep. L. Liepiņa: “Ko jūs esat izdomājis?!”) Tas ir Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

Sēdes vadītājs. Lapiņa kungs, ir pieļaujami izsaucieni no zāles, bet nav pieļaujama debatētāju sarunāšanās ar zāli.

Ģ. Lapiņš. Tātad ejam tālāk. Vēl pirms gada Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka čeku loterija ir bijis praktisks palīgs nodokļu iekasēšanā, attaisnojot uz to liktās cerības. Piedaloties čeku loterijā, iedzīvotāji faktiski piedalās nodokļu iekasēšanas procesā, ļaujot salīdzināt izņemto kases lenti ar reāli notikušajiem darījumiem, tāpat tas ļauj aktīvāk saņemt signālus par tiem dažādu pakalpojumu sniedzējiem, preču pārdevējiem, kuri joprojām cenšas neizsniegt čekus. Tas ir tas, ko saka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, - ka šis ir bijis labs rīks vēl pavisam nesen.

Mans aicinājums ir saglabāt čeku loteriju... un par divām lietām, kam būtu jāpievērš uzmanība.

Pirmā lieta, par ko cilvēki ir sūdzējušies, - par to, cik “viegli” ir iesniegt čekus. Tātad, ja mēs paskatāmies šajā lapā, kur tos var iesniegt, tad tur ir jāaizpilda pieci lauki. Manuprāt, to var izdarīt efektīvāk. Varbūt tie lauki nav jāaizpilda, vienkārši mēs iesniedzam čekus... cenšoties maksimāli nākt pretī, lai var ērtāk iesniegt šos čekus, lai cilvēkus neatgrūstu ar to sarežģīto iesniegšanu.

Otrs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums teica, ka ir ļoti daudz čeku, ka ir grūti tos procesēt un tā tālāk. Manuprāt, tā pieeja tomēr nav pareiza tādā ziņā, ka - to mums teica ziņotāja no Finanšu ministrijas - pamatā tie ir pārtikas čeki. Skaidrs, ka pārtikas tirdzniecība tomēr ir iznākusi ārā no ēnu ekonomikas, neminēsim pat visus lielos - “Rimi”, “Maxima”, “Lidl”. Principā viņi cenšas strādāt godīgi, tas pats arī ar degvielas uzpildes stacijām un tā tālāk. Neviens nav ieinteresēts savu biznesu sabeigt ar to, ka viņš sāk šmugulēt kaut ko.

Manuprāt, tam fokusam ir jābūt - tam, kas jau arī šobrīd ir, - šīm tematiskajām pārbaudēm. Bet tās tematiskās pārbaudes ir tikai tā - garāmejot. Es teiktu, ka tam ir jābūt primārajam fokusam. Piemēram, nav taču noslēpums, ka mašīnu remonts lielākoties privātpersonām ir (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, es lūdzu saglabāt pietiekami lielu klusumu zālē, lai mēs dzirdētu, ko Lapiņa kungs šobrīd debatēs vēsta par čeku loteriju.

Ģ. Lapiņš. ... mašīnu remonts lielākoties ir bez čekiem (cik man ir tas informācijas lauks), tāpat skaistumkopšanas saloni, frizētavas un tā tālāk. Tas būtu tas fokuss, kur būtu jāvērš šī reklāma, jāuzlabo mārketings, un tur arī varbūt būtu jāpalielina balvas. Un ir jāmodelē, lai nonāktu pie labākā risinājuma.

Un nobeidzot - tā vietā, lai ieguldītu nelielus papildu resursus instrumentā, kas sevi apliecinājis, padarot to modernāku, attiecīgi vieglāk lietojamu un efektīgāku, jo svarīga ir sabiedrības plaša iesaiste, nevis tikai pacietīgāko, mēs piedāvājam likvidēt šo ēnu ekonomikas apkarošanas instrumentu, vietā nepiedāvājot pilnīgi neko. Tā vietā, lai mērķtiecīgi pilnveidotu šo instrumentu ar lielāku balvu izmaksu apmēru, precīzāk virzot uz konkrētiem segmentiem, mēs to vienkārši nokaujam, un tas ir situācijā, kad arī Ārvalstu investoru padome norāda uz lielāko draudu godīgai konkurencei un investīciju ienākšanai valstī - ēnu ekonomikas jeb nodokļu nemaksāšanas lielo īpatsvaru.

Nacionālā apvienība nevar atbalstīt laba rīka - rīka, kas mums ir jau ienesis 6,24 miljonus eiro, - likvidēšanu, neradot vietā tādu pašu vai labāku rīku cīņā ar ēnu ekonomiku.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, aicinu jūs visus tūlīt, pulksten 10.35, uz Ziemassvētku radošo darbnīcu pie Saeimas nama, kur visi kopā mēs apgleznosim piparkūku sirdis un veidosim arī sveicienu kartītes, kas kopā ar mūsu labdarības akcijā sarūpētajām dāvanām ceļos pie bērniem un jauniešiem uz kara plosīto Ukrainu. Sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā mēs sniegsim atbalstu bērnu izglītības un rehabilitācijas centram, kas atrodas Udaicos - nelielā ciematā Černihivas apgabala Priluku rajonā. Un šī darbnīca, kolēģi, būs atvērta ikvienam līdz pulksten 11.30.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretra biedre).

Paldies. Kolēģi, pirmssvētku reģistrācija. 93 deputāti ir klātesoši. Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Glorija Grevcova, Edmunds Jurēvics, Ģirts Lapiņš (Starpsauciens.)... ir, tikko runāja, Viktors Pučka, Ilze Vergina (Starpsauciens.)... ir, Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sēdi atsāksim pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pulkstenis ir jau 11 un četras minūtes. Aicinu ieņemt savas darba vietas Saeimas Sēžu zālē. Aicinu arī Prezidiju atgriezties savās vietās.

Atsākam Saeimas sēdi. Atgādinu, ka mēs šobrīd strādājam ar likumprojektu “Grozījums Čeku loterijas likumā” un alternatīvo likumprojektu “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Abiem likumprojektiem ir pirmais lasījums. Un šobrīd noris debates.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētāja kungs! Godājamā Saeima! Es atceros - manā bērnībā, jaunībā zivju eļļa bija tādās lielās pudelēs un mamma katru rītu to ielēja ēdamkarotē un lika izdzert. Tā bija ļoti negaršīga. Un divi puikas bērnudārzā runā: “Nu kā tu to negaršīgo eļļu vari iedzert?” Viens saka tā: “Mums ir tāda krājkasīte mājās, cūciņa, un tad, kad es iedzeru karoti zivju eļļas, mamma krājkasītē iemet 10 kapeikas.” - “Nu un tālāk?” - “Nu un tad, kad mēs izdzeram to pudeli tukšu, tad krājkasīti sasit un nopērk jaunu zivju eļļas pudeli.” Tas ir stāsts nevis par zivju eļļu, bet faktiski par čeku loteriju, jo vakar, klausoties valsts sekretāra vietnieci, Valsts ieņēmumu dienestu... Valsts ieņēmumu dienestu pat laikam ne... Finanšu ministriju, es sapratu, ka tas ir tāds, kā mūsu laikā teica, īsts krievu bizness - vairāk ieliekam nekā paņemam. Es saprotu Parādnieka kungu un viņa partiju, jo tas bija politisks lēmums, nevis valdības vai Finanšu ministrijas lēmums - radīt šo čeku loteriju. (Diemžēl vēlētāji ne īpaši novērtēja Parādnieka kunga sniegumu pēdējās vēlēšanās.)

Tur ir vesela kaudze ar blaknēm, piemēram, tie VID darbinieki, kas, nosacīti, katrs vadīja miljonu čeku iekšā un pēc tam piedalījās izlozē, un vinnēja. Maksimālā balva, ja nemaldos, bija 20 tūkstoši eiro. Un galu galā - loterija Valsts ieņēmumu dienestam. Nu tad varbūt mēs varam Valsts ieņēmumu dienesta pirmajā stāvā uztaisīt kazino - pilnam komplektam -, lai mēs ar to nodarbotos? No otras puses, jāpaslavē Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija, kuri retu reizi ir nākuši ar priekšlikumu kaut ko idiotisku likvidēt. Par to viņiem jāizsaka zināma atzinība un paldies.

Un pēdējais. Gribētos citēt Reira kungu, kurš teica, ka no 27 Eiropas Savienības valstīm varbūt dažās ir bijusi šāda čeku loterija un visās tas ir beidzies vienādi - ar zināmu farsu.

Tā ka aicinu atbalstīt otro likumprojektu, kurš faktiski izbeidz šo loteriju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Mani kā mazo uzņēmēju vienmēr uzjautrina tas, ka par to, kādā veidā ierobežot ēnu ekonomiku, vai par to, kā iznākt ārā no pelēkās zonas, runā cilvēki, kas ir teorētiķi un kas ar praksi vispār nesaskaras.

Nu, tieši tā kā Lapiņa kungs. Es paskatījos, jūsu CV neliecina, ka jums būtu kaut kādas praktiskas iemaņas uzņēmējdarbībā. Jūs esat konsultējis - ļoti jauki, iespējams, nevajadzētu konsultēt par finanšu jautājumiem un to, kā nākt ārā no ēnu ekonomikas, jo - pilnīgi noteikti! - ne čeku loterija, ne kādas citas loterijas nebūs tās, kas veicinās iznākšanu no ēnu ekonomikas. Tā vietā droši vien būtu jāieklausās nozaru pārstāvjos, kas jau gadiem stāsta, kādi soļi veicami, lai vienā vai otrā industrijā iznāktu ārā no ēnu ekonomikas.

Tiešā veidā jāsāk ar to, ka jābeidz dzīvot Excel tabulās, ar to, ka vajadzētu izbeigt visus šos represīvos mehānismus, un čeku loterija ir tiešā veidā represīvs mehānisms. Tur ir... nu, es varu pateikt, kas visvairāk piedalījās čeku loterijā. Čeku loterijā piedalījās uzņēmumu darbinieki, savācot tos čekus, kurus nepaņēma pircēji. Uzņēmumu darbinieku dalība čeku loterijā gāja uz urrā. Es pati redzēju, kādas balvas vinnēja mūsu uzņēmuma darbinieki. Ļoti jauki, nu, papildu ienākums, papildus kaut kāds bonuss darbiniekiem. Droši vien arī Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki nesmādē... Bet vienkāršam cilvēkam, nu, čeku loterija...

Par tiem mehānismiem. Cik cilvēku bija iesaistīti, lai darbinātu čeku loterijas mehānismu? Cik cilvēku pēc tam gāja un pārbaudīja tos čekus? Vai tajā čekā parādās, ka tas ir fiskāls vai nefiskāls, cik... Vai kāds tajos datos, ko jūs saucat... Iegūtie miljoni... Kā tie miljoni tika aprēķināti? Vai no tiem čekiem, kas tika atnesti, bija aprēķināts, kāds ir apgrozījums visos šajos čekos? Ne jau tas bija papildu pienesums valsts budžetam. Ko jūs... ko jūs tur operējat ar cipariem, no kuriem jūs īsti neko nesaprotat? Kāds bija tas pienesums?

Vai kāds ir sarēķinājis, cik izmaksā ieguldītais eiro... cik izmaksā valstij ieguldītais eiro no tā eiro, ko mēs iegūstam no tā uzņēmēja, kas it kā ir krāpnieks? Un jūs ejat vēl tālāk, jūs tagad norādāt uz tām kategorijām, ko mēs tagad... kurās nozarēs mēs uzreiz pateiksim: “Jūs, uzņēmēji, esat krāpnieki.” Jā, nav noslēpums, puse valsts sēž pelēkajā sektorā. Jūs zināt arī, kāpēc. Tie ir darbaspēka nodokļu jautājumi un vēl vesela virkne jautājumu, par ko Reira kungs ir ļoti labi informēts, par ko jūs visi esat ļoti labi informēti. Jūs visi pirms vēlēšanām piedalījāties debatēs kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Jūs visi kā viens zināt, kas ir tie soļi, kas jādara, lai mēs iznāktu no ēnu ekonomikas, un tā pilnīgi noteikti nav čeku loterija.

Paldies, aicinu likvidēt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es šajā gadījumā būšu līdzatbildīgā persona, jo arī es esmu balsojis “par” čeku loterijas ieviešanu. Šodien mēs varam novērtēt tikai to, ka tādā formā, kā tā šodien darbojas, loterija nav sevi attaisnojusi. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es pats uzdevu jautājumu par tiem ieņēmumiem, izdevumiem, kāda ir tā bilance, cik mēs tērējam loterijas uzturēšanai un kādi ir tie ieguvumi. Skaidru atbildi īsti neviens nespēja sniegt.

Fakts ir tāds, ka lielākā iesniegto čeku daļa ir no lielajiem veikaliem -“Rimi”, “Maxima”, “Depo” un tā tālāk -, kas, manuprāt, nevienam neraisa šaubas, vai viņi ir nodokļu maksātāji. Tas mērķis, tas labais mērķis, ir novirzījies.

Es paskaidrošu, kāpēc mēs atbalstām šo likumprojektu. Mēs atbalstām tieši tāpēc, ka mērķis šajā brīdī sevi nav attaisnojis un labāk ātrāk izbeigt nekā turpināt un mēģināt kaut ko uzlabot. Es aicinu Nacionālo apvienību, arī tos, kas šodien iestājas par šī projekta saglabāšanu vai uzlabošanu, pirmām kārtām panākt vienprātību pašā valdībā par šo jautājumu, jo šis lēmums izbeigt loteriju nenāk no Saeimas, tas nāk no valdības, kurā arī jūs ņemat dalību. Tad jau ar vienprātību no valdības piedāvāt šo jauno redzējumu, kā mēs optimizējam vai kaut kādā jaunā veidolā ieviešam šo ideju dzīvē tā, lai ideja pēc būtības arī strādātu un nestu tos rezultātus, ko mēs sagaidām.

Tie piemēri... jau paši arī minējāt, diezgan... nu, piekrītu... frizētavas, autoservisi, vēl kaut kas, kur varētu skatīties, kā mēs to varam darīt labāk. Bet es domāju, tā būtu ļoti liela līdzekļu šķērdēšana un administratīvā resursa izmantošana, ja mēs šobrīd mēģinātu no Saeimas uzdot kādu uzdevumu laikā, kad pašā valdībā nav vienprātības par šo jautājumu. Valdības pozīcija ir diezgan skaidra - par likvidēšanu.

Es aicinu - šajā brīdī likvidējam, un pēc tam, es domāju, sākot jau ar pašu valdības ietvaru, mēs Saeimā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, noteikti būsim atbalstoši šīm diskusijām par jauniem priekšlikumiem un pat nepacietībā tos gaidīsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie koalīcijas deputāti! Beidzot tas ir noticis, beidzot mēs runājam par īstām reformām. Pirmais solis ir sperts. Apsveicu! Čeku loterijas nebūs. Pirmie nelietderīgie tēriņi tiks likvidēti. Kādi būs nākamie soļi? Protams, mēs varam jokot par čeku loteriju, mēs varam domāt - laba lieta vai slikta lieta -, bet varbūt šodien izmantosim to iespēju un parunāsim par reformām, jo čeku loterija nav vienīgā reforma, ko sagaida Latvijas tauta. Ja jūs domājat, ka jūs tiksiet vaļā no reformām, it sevišķi APVIENOTAIS SARAKSTS, kas solīja reformas, ka tā būs vienīgā reforma, ko Latvijas tauta sagaidīs, tad es gribu apbēdināt, jo čeku loterijas atcelšana nav vienīgā reforma. Bet es gribu varbūt caur šo čeku reformu paskatīties uz tām pārējām “čeku” (pēdiņās) reformām, kuras būtu jāveic.

Pagājušajā gadā tika iznīcināts mazais bizness... mikrouzņēmumi - nodokļi tika palielināti. Kāds rezultāts tika sasniegts? Čeku loterija darbojas, mazais bizness ir pagrīdē. Varbūt tomēr varam atgriezties pie tēmas un pieņemt lēmumu, ka tomēr vajag mazajam biznesam, pašnodarbinātajiem iedot iespēju saņemt 10 procentu maksājuma likmi par tiem ieņēmumiem, ko viņi gūst no tā biznesa, lai varētu izdzīvot un pabarot ģimeni, vai tomēr čeku loterija? Protams, ir pasaulē cilvēki, kas izvēlas nopirkt kādu loterijas biļeti, un viņiem paveicas, bet lielākā daļa pazaudē visu naudu. Runāsim atklāti - neviens nav kļuvis bagāts, spēlējot kazino. Ja kāds būtu bagāts no kazino spēlēšanas, tad jau tie kazino centri Lasvegasā, Makao netiktu uzbūvēti. Bet, ja mums vairāk prāta nav, kā vien domāt par čeku loterijām, kādā veidā padarīt cilvēkus laimīgus, tad diemžēl nekas labs šai valstī nav gaidāms. Bet varbūt parunāsim par čeku loteriju no cita aspekta.

Kaigu purvs. Varbūt vajag ieviest loteriju, un laimīgais varētu dabūt peļņu no Kaigu purva vēja parka projekta, kuru “Latvenergo” plāno par 100 miljoniem iegādāties bez akcionāra ziņas? Varbūt tā ir laba ideja - nu kā, cilvēkiem cerība ir jādod. Ja nav labākas idejas, tad ķeramies pie Kaigu purva.

Kolēģi, varu jūs iepriecināt, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ jau ir izdarījusi izvēli un mēs nepiedalīsimies čeku loterijā ar iespēju gūt peļņu no Kaigu purva biznesa. Mēs esam iesnieguši iesniegumu KNAB un citās tiesībsargājošajās struktūrās, lai izpēta, kāpēc šāda afēra šajā valstī tiek plānota, kāpēc valdība par to nerunā, kāpēc nerunā atbildīgie akcionāri.

A mēs šeit no šīs tribīnes runājam nevis par Kaigu purva afēru 100 miljonu apmērā, bet par čeku loteriju, jo, redziet, cilvēkiem pirms Ziemassvētkiem ir jābūt cerībai, varbūt tomēr viņi kaut ko vinnēs, godīgi piedaloties šajā apmuļķošanā, no kuras valsts bagātāka palikt nevar, jo, kā no šīs tribīnes izskanēja, beigās jau tāpat arī čeku loterija kādu nelielu peļņu valstij dod. Tātad nevis cilvēki vinnē, bet vinnē valsts.

Es aicinātu šodien balsot par to, ka tiešām... par šo pirmo nopietno reformu, ka valstī nebūs čeku loterijas, bet, balsojot par šo lēmumu - atcelt čeku loteriju -, koalīcijas partijām pieņemt lēmumu, vai cilvēkiem būs iespēja gūt peļņu no Kaigu purva afēras. Varbūt vēl ir laiks iestrādāt to tādā veidā, lai daļa no tās peļņas, no tiem 100 miljoniem, kas tiks novirzīta privātam uzņēmumam... un, starp citu, gribu atgādināt, ir tāds uzņēmums, Judina kungs, kā “Latvijas valsts meži”, kam pieder puse no valsts mežiem un purviem visā Latvijā. (Starpsauciens.) Es teikšu tā... jā, Zemkopības ministrijas personā... bet es teikšu tā: varbūt vajag par 100 miljoniem...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, atbilstoši Saeimas kārtības rullim ar zāli sarunāties nav pieļaujams.

A. Šlesers. Varbūt vajadzētu par 100 miljoniem iegādāties kaut vai no valstij piederošajiem “Latvijas valsts mežiem” kādu purvu, ko? A kāpēc no SIA... Jelgavas pusē - tur ir vēja daudz? Jā, Lielupes upe tekot, no upes tur tāds, kā saka, vējiņš bieži pūš, tāpēc tur jāliek tie propelleri, un būs vēja parks.

Jā, tieši tā, es piedāvāju čeku loteriju izmantot, lai sadalītu peļņu, šos 100 miljonus... Varbūt dodiet laiku arī deputātiem iegādāties... šīs čeku loterijas ar mērķi gūt daļu no šīs 100 miljonu afēras. Vai ko? Vai par to mēs nerunāsim no šīs tribīnes?

Godājamie kolēģi, es saprotu, ka šodien jūs nerunāsiet, jo šodien mēs veicam fantastisku reformu. Nebūs čeku loterijas pie mums. (Starpsauciens.)

Godājamie kolēģi, man vēl ir astoņas minūtes laika, es baudu šo laiku. Jūs varat teikt, ko gribat, jo mēs taču runājam par reformām šajā valstī. Mēs likvidēsim čeku loteriju. Šodien ir svētki, Ziemassvētku laiks. Cilvēki baudīs maltīti, tāpēc ka čeku loterija tiek atcelta. Nu ko, malači, malači! (Daži deputāti aplaudē.) Šis gads beidzas uz cerīgas nots.

Labi, es neapgrūtināšu jūs, es mēģināšu nobeigt savu runu ar to... Aicinu balsot un izbeigt čeku loteriju, bet vienlaikus es aicinu gatavoties uz nopratināšanu visus tos, kas ir iesaistījušies Kaigu purva afērā, jo vēlreiz saku: ja kāds domā, ka šajā konkrētajā čeku loterijas turpinājumā būs veiksmīgs rezultāts šai koalīcijai, esmu pārliecināts, ka tas beigsies ar to, ka atbildīgie, kas šādu afēru realizē šai valstī, tiks, kā teikt, pratināti par konkrētām lietām, un tas nenotiks vairs šajā zālē.

Lai jums veicas! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godājamās deputātes un deputāti! Šodien, nākot uz sēdi, es nebiju pat iedomājusies, ka tik daudz sarunas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Ābrams kundze! Putras kungs un Kola kungs, es saprotu, ka starp jums pat ir, man šķiet, kādi seši metri...

S. Ābrama. Nujā, tas par čeku loteriju laikam...

Sēdes vadītājs. ... jūs mēģināt sarunāties, viens ar otru sakliedzoties. Lūdzu, vai nu izejiet ārā, vai apsēdieties vismaz tuvāk. Paldies.

Turpiniet, Ābramas kundze!

S. Ābrama. Nē, nu, iespējams, ka tās ir sarunas par čeku loterijas lietderību, tad mēs varbūt arī varam atļaut par to parunāt, bet, labi, jā, es pabeigšu savu teikumu.

Tātad es pat nebiju iedomājusies, ka šis jautājums par čeku loteriju var izraisīt debates šodien, un nevienu brīdi nedomāju, ka būtu jātērē jūsu laiks, bet, ņemot vērā, ka šeit jau tika tā ļoti nopietni sasaistīta čeku loterija ar ēnu ekonomikas apkarošanu, tad es sapratu - nu, te klusēt nedrīkst, ņemot vērā, ka (es toreiz strādāju valsts pārvaldē) 2019. gadā notika tās diskusijas par čeku loterijas ieviešanu. Tur arī bija pamatojums - lai cīnītos ar negodīgu konkurenci, lai kaut kādā mērā arī apkarotu ēnu ekonomiku. Pārsteigums bija par tiem pieciem eiro, ka tos varētu ar čekiem... Bet tas bija VID ziņā, un VID meklēja veidu, kā cīnīties, un tad lai arī cīnās - tā bija tā vispārējā nostāja.

Bet katrā ziņā mani tas ļoti pārsteidza, un toreiz arī mēs papētījām. Izrādās (interesanti fakti, varbūt jūs arī to nezinājāt), ka čeku loterija ir radusies pirms kādiem 70 gadiem, 1950. gadā, Ķīnā. Tā ir ieviesta tajās valstīs - Ķīnā, Taivānā, Maltā, droši vien citās Eiropas Savienības valstīs -, kurās nav kultūra dot čekus. Ja jūs esat bijuši Āzijā vai kaut kur dienvidos, tad jūs zināt - jūs tur ar varu to čeku nedabūsiet, ja kaut ko pērkat. Tur tas tika ieviests. Tad bija ļoti pārsteidzoši, ka Latvija sevi nolika to valstu vidū, austrumvalstu vidū, kur vispār bez čekiem dzīvo. Un nu tik ieviesīsim kaut kādu jaunu veidu reformu.

Es saprotu, ka tas bija ieviests kā terminētais pasākums uz kaut kādu periodu. Tas ir loģiski. VID kā izpildinstitūcija šim lēmumam ir atzinis, ka tas nav bijis efektīvs. Tad es domāju, ka mums tas arī ir jārespektē. Tie argumenti, kas tika minēti, ka čeku loterija devusi tādus ieņēmumus... Bet droši vien vispirms cilvēkiem, kas runā par ekonomikas tēmām, ir jāpaskatās, kas vispār notiek ar mazumtirdzniecības apgrozījumu. Mazumtirdzniecības apgrozījums pamatā ir tas, kas parasti kaut kādā veidā aug. Iespējams, tas ir piebremzējies kovida laikā sakarā ar visiem ierobežojumiem, bet tas arī - tā pirmā informācija, kas nāca no VID, ka 2020. gadā pret 2019. gadu... tā čeku loterija cik tur ir devusi tos miljonus, Lapiņa kungs nosauca, es vairs neatceros.

Es tagad paskatījos, kāds vispār bija mazumtirdzniecības pieaugums. Vidēji tas bija 1,6 - tātad, pirmkārt, parēķiniet, kāds ir mazumtirdzniecības apgrozījums un pieaugums. Otrkārt, pārtikas preču mazumtirdzniecība vienmēr ir augusi. Tā ka sasaistīt čeku loterijas panākumus ar to, ka mazumtirdzniecībā kaut kas ir vairāk nācis klāt, - tas ir absolūti spekulatīvi un neekonomisks pamatojums. Tas ir par čeku loteriju, tās jēgu un lietderību.

Jā, līdzekļi tērēti pamatīgi. Vēl pieminot arī to, ka tajās valstīs, kur čeku loterija darbojas... Tas ir apmēram tā kā mūsu Vikinglotto veids, kā tas notiek katru nedēļu televīzijā. Tur tie laimētāji... un tur nav par pieciem eiro runa, bet par tūkstošiem eiro, lai tiešām veicinātu, ka tie lielie pirkumi tiek ar čekiem iegādāti.

Par ēnu ekonomiku. Es domāju, mums ir jāsaprot, ka nevajag nodarboties ne deputātiem, ne izpildvarai ar kaut kādiem tādiem sīkiem darbiņiem, no kuriem īsta pienesuma nav, bet kas rada labu ķeksi, ka mēs cīnāmies ar ēnu ekonomiku. Es pieļauju, ka tas arī varbūt ir ierakstīts kaut kādā valdības plānā, ka tas ir viens no veidiem, kā apkarot ēnu ekonomiku, bet man šķiet, ka mēs jau to visu ļoti labi apjaušam, ka pret ēnu ekonomiku ir pavisam citi instrumenti un citi cīņas veidi. Darbaspēka nodokļi, darba devēju nodokļi... cik maksā darba devēji. Vienkāršota nodokļu samaksas sistēma, neapliekamā ienākuma paaugstināšana - tās ir ļoti nopietnas reformas. Un šo reformu vidū čeku loterija ir vienkārši tāda nenozīmīga, sīka blusiņa, no kuras jēga ir vai nav - to var tikai VID izvērtēt.

Tā ka, nekavējot jūsu laiku, es aicinu vispār par čeku loteriju... to atstāt... čeku loterija ir VID, bet no šīs tribīnes runāsim par lielām lietām - par ēnu ekonomiku, par nopietniem pasākumiem, to, kas būtu jādara.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Protams, čeku loterija kā instruments... Ieviešot to pirms četriem gadiem, tā doma jau bija ļoti laba. (Starpsauciens: “Es balsoju.”) Jā, es arī balsoju, un (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītājs. Putras kungs, nedrīkst sarunāties ar zāli. Man arī jums jāatgādina tieši tāpat, kā es to daru Šlesera kungam... visam jābūt simetriski.

E. Putra. Četros gados faktiski nopelnīti nedaudz vairāk nekā četri miljoni šajā čeku loterijā, bet, jāsaka, šis instruments ir ļoti neefektīvs, ja rēķina, teiksim, cik, lai ieņemtu vienu eiro, vidēji tas VID izmaksā. Administrācijas izmaksās tie ir 1,2 centi uz vienu eiro. Čeku loterijas gadījumā tā attiecība ir: lai ieņemtu trīs eiro, mēs izdodam vienu eiro. Tas nozīmē - daudzas reizes neefektīvāks šis instruments. Krītoties aktivitātei (šobrīd tā aktivitāte ļoti krīt), instrumenta neefektivitāte vēl tikai pieaug.

Absolūtais rekords (ko mums arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē teica): viens cilvēks ir iesniedzis 2600 čeku. Tad iedomājieties - viņš gandrīz kā uz darbu iet un iesniedz tos čekus.

Lai arī šī čeku loterija ir “SuperBingo” svētdienās un tas ir tas ētera laiks, kas bieži vien... es domāju, ka tas ir viens no prime time, tur ir arī visādas tematiskās loterijas tieši konkrētām nozarēm - autoservisiem, frizieriem un citām nozarēm, kur tiek saskatītas problēmas. Nu, mēs redzam, ka tā efektivitāte nepieaug, līdz ar to Finanšu ministrija arī pati skaidri un gaiši pateica - ir efektīvāki un lētāki instrumenti, kā šo naudiņu ieņemt.

Mums bieži vien pārmet, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir ļoti liels administratīvais aparāts un ļoti lielas izmaksas, tad šis ir pirmais solis, lai izmaksas samazinātu.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Jā, arī es balsoju savā laikā “par” šīs čeku loterijas ieviešanu, tāpat kā vēl vairāki deputāti šajā zālē, un, var teikt, biju diezgan tieši iesaistīts visās tajās diskusijās. Tajā brīdī šāds līdzeklis tika lietots, lai paplašinātu fiskālo telpu, pie tam nevis konkrētajā gadā, bet kādus gadus uz priekšu.

Te ir viena lieta, no kā es tiešām aicinātu uzmanīties šībrīža koalīcijas partijas, it sevišķi jaunpienācējas koalīcijā, jo ar tādiem līdzekļiem kā čeku loterija pastāv iespēja iezīmēt nākotnes naudu un vismaz vidēja termiņa budžetā atrast kaut kādu iespēju piefinansēt to, kam reālajā naudas plūsmā līdzekļu nav.

Tas, ka mēs šādu, teiksim, viltus līdzekli šobrīd izņemam ārā, ir labi, bet tajā brīdī, kad mēs balsojām “par”, tas nebūt neizskatījās kā viltus līdzeklis, mēs to tiešām uzskatījām par līdzekli cīņā - vismaz daļēju līdzekli cīņā - pret ēnu ekonomiku, bet ļoti labi apzinājāmies, ka tas ir terminēts līdzeklis un ka pirmo efektu tas dos pirmajā gadā pēc ieviešanas, jo tajā brīdī daļa uzņēmēju nobīsies no tā, ka šāds kontroles instruments ir ieviests, un izrēķinās, ka viņiem ir vienkāršāk pāriet uz legālu saimniekošanu nekā tur izrakstīt kaut kādus... vest dubulto grāmatvedību.

Kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tajā pirmajā gadā pēc ieviešanas pasekoja datiem, arī bija jau zināma analīze, un tās analīzes, teiksim, smaguma punkts bija uz to, ka mazumtirdzniecībā tiešām tas kaut kādā veidā deva atdevi, bet tā smagākā problēma jau ir pakalpojumu sektors. Un pakalpojumu sektorā, kur varbūt visvairāk ir šīs ēnu ekonomikas izpausmes, tur to čeku bija pārāk maz, lai vispār varētu no tās informācijas bāzes izķert tos negodīgos uzņēmējus.

Bija arī jautājumi, kā to situāciju var modificēt. Cik atceros, to modificēja tādā veidā, ka tad, kad tie čeki piedalījās loterijā, no katras čeku porcijas tikai zināma proporcija tika pielaista, respektīvi, uz zināmu čeku skaitu tikai atbilstošais balvu fonds tika izdalīts. Atsevišķi bija mazumtirdzniecības čeki, atsevišķi - pakalpojumu čeki (un vēl sīkāk dalīts), un tādā veidā tā lieta turpināja eksistēt. Bet droši vien, ja šobrīd tā analīze rāda, ka tā efekta, kāds bija pirmajos gados - ar pastiprinošu nozīmi -, vairs nav, ka tas iet mazumā, tad, protams, nav jēgas turēt šādu līdzekli.

Es esmu par to, ka mums ir jāatbalsta šis alternatīvais priekšlikums par čeku loterijas izbeigšanu. Aicinu balsot “par” to.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Vai čeku loterija ir unikāls instruments, kā apkarot ēnu ekonomiku? Droši vien - nē. Jautājums: vai, likvidējot vienu instrumentu, kurš, starp citu, nav tikai Āzijas valstīs, bet arī citās Eiropas valstīs lietots - un sekmīgi lietots! -, mēs piedāvājam vietā citu instrumentu... labāku? Kā saka likums: ja tu kaut ko kritizē, tad piedāvā labāku! Tā būtu pareizi, taču ne šodien, ne arī vakardienas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kur piedalījās gan Finanšu ministrijas, gan Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, par to, kas tad tiek piedāvāts labāk, īsti nesadzirdējām; esot darba grupas, esot kaut kādi plāni, kaut kas tiek, tā teikt, apspriests, bet nekas konkrēts tā arī netika minēts.

Vai mēs sakām, ka šāda čeku loterija, kāda tā ir šobrīd, būtu jāpatur? Atbilde ir - nē, jo tā ir neefektīvi administrēta. Ņemot vērā citu valstu pieredzi un - vēlreiz pasvītroju - arī Eiropas valstu pieredzi, instruments pats par sevi nav slikts; jautājums ir par to, kā mēs spējam to īstenot, un šeit atslēgas moments ir sabiedrības iesaiste - cik lielu sabiedrības daļu mēs spējam tajā iesaistīt.

Un nu tie rādītāji liecina, ka ļoti liela daļa... Arī mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... mēs, deputāti, kas tur bijām, spriedām, ka neesam izmantojuši tādu... Ļoti daudzi cilvēki, kam jūs pajautātu, nemaz nezina par tādu instrumentu.

Tāpēc uz priekšdienām, domājot par citiem ēnu ekonomikas apkarošanas instrumentiem... Kad ieviesīsim kādu citu instrumentu, lūdzu, paturēsim prātā, ka ne jau instrumentā ir šī atslēga, bet tajā, kā tas tiek ieviests. Jo vienu čeku ievadīt... Citā valstī to var vienkārši nofotografēt (kaut vai, braucot sabiedriskajā transportā, - ja tev ir brīvs brīdis, tu paņem un nofotografē to čeku), turpretim Latvijā ir jāievada četrās ailītēs numuri no čeka, un tu pat īsti nezini, kurā ailītē kurš numurs jāievada. (Un ir daudz dažādu tādu piemēru.)

Atslēgas moments ir ieviešana, nevis nosaukums “čeku loterija”... loterija kā tāda. Tāpēc vēlreiz aicinu - kad runāsim par ēnu ekonomiku un piedāvāsim kritizētās loterijas vietā citu instrumentu, tad padomāsim par ieviešanas kvalitāti!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Čeku loterijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! (Kolēģi, es atgādinu, ka komisija šo likumprojektu aicina noraidīt.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 79, atturas - 13. Likumprojekts ir noraidīts.

Komisija lūdz noteikt steidzamību tās izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 9, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Balsosim par komisijas...

Referents gribētu piebilst?

J. Reirs. Lūgums balsot par šo likumprojektu - alternatīvo likumprojektu “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” - pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Reira kungs.

Tātad balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, Reira kungs, noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

J. Reirs. Kolēģi! Likumprojektā ir viens teikums un trīs pārejas noteikumi, tāpēc, ja nav iebildumu, ir lūgums to izskatīt otrajā lasījumā pašreiz, tagad.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad... Bija iebildumi? Nebija. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 13. Likums ir pieņemts.

J. Reirs. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārejam pie sadaļas “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2021. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija šā gada 13. decembrī izskatīja Ministru kabineta sagatavoto pārskatu par Latvijas Republikas 2021. gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Komisijas sēdes laikā komisijas deputāti uzklausīja Valsts kontroles sniegto informāciju par minēto jautājumu.

Valsts kontrole, pamatojoties uz finanšu revīzijā (par Latvijas Republikas 2021. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem) konstatētajiem faktiem... izņemot sadaļā “Pamatojums atzinuma ar iebildēm sniegšanai”... un minēto jautājumu ietekmi, norādījusi, ka saimnieciskā gada pārskats visos būtiskākajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un valsts darbības finansiālajiem rezultātiem saimnieciskajā gadā, kas noslēdzās 2021. gada 31. decembrī, un ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultāts - Valsts kontrole sniedza ministrijām 19 ieteikumus un priekšlikumu Ministru kabinetam jomās, kurās nepieciešami uzlabojumi. Proti, ir ieteikumi Finanšu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, aicinot sakārtot uzkrāšanas principu un nodokļu ieņēmumu administrēšanas sistēmu.

Valsts kontrole vērtēja arī sniegto valsts atbalstu Covid-19 ierobežošanas pasākumiem un secināja, ka izlietoti aptuveni divi miljardi eiro, no kuriem lielākā daļa - tautsaimniecībai, uzņēmējdarbībai, kā arī dažādiem pabalstiem. Rezultāts - Valsts kontrole ir aicinājusi valdību sekot, lai valsts parāda līmenis nekļūtu pārmērīgs un tā uzturēšana spētu nodrošināt stabilu IKP izaugsmi.

Tika vērtēts arī pašvaldībām piešķirtais finansējums administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, kā arī Konkurences padomes konstatētā būvniecības karteļa ietekme uz saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts budžets 2021. gadā izpildīts, īstenojot likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” noteiktās prioritātes: uzņēmumu konkurētspējas veicināšana un investīciju atbalstošas vides attīstīšana, valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšana, veselības un izglītības nozares cilvēkkapitāla kapacitātes saglabāšana, stiprināšana un ienākumu nevienlīdzības mazināšana.

Komisijas deputāti, uzklausījuši Valsts kontroles sniegto informāciju, kā arī uzdevuši jautājumus un saņēmuši atbildes, vienbalsīgi apstiprināja sagatavoto pārskatu, kā arī Saeimas lēmuma projektu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66. pantu komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2021. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies ziņotājam.

Mums lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 2021. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mums ir nepieciešama Saeimas piekrišana šai apropriācijas pārdalei, ko nosaka Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. pants, jo šī pārdale notiek starp iestādēm vai ministrijām. Šajā gadījumā pārdalīti tiek līdzekļi no Tieslietu ministrijas budžeta programmas 04.02.00 uz Kultūras ministrijas budžeta programmu 21.00.00 “Kultūras mantojums” 350 tūkstošu apmērā. Šie līdzekļi ir nepieciešami pārskaitīšanai Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai, lai veiktu Sv. Trīsvienības-Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcas Krišjāņa Barona ielā 126, Rīgā, renovācijas darbus.

Kolēģi, lūgums atbalstīt lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Pārejam uz sadaļu “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs deputāte Antoņina Ņenaševa... Viņas vietā referēs deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, Antoņina Ņenaševa lūdza mani referēt viņas vietā, jo viņai bija jābūt kādā citā pasākumā šobrīd. Un es, komisijas priekšsēdētājs, tagad to darīšu.

Saeima 2022. gada 11. novembrī saņēma 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu”. Šā gada 7. decembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš pauda viedokli, ka, ieviešot Latvijā četru darba dienu nedēļu, tiktu paaugstināts darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis, tajā pašā laikā nesamazinot darba produktivitāti.

Pārstāvis atsaucās uz kompānijas Microsoft Japan ar 2300 darbiniekiem 2019. gadā veikto četru darba dienu nedēļas izmēģinājumu, kurā tika secināts, ka, strādājot šādi, par 25 procentiem samazinājās darbinieku prombūtnes laiks darbnespējas dēļ, par 23 procentiem samazinājās elektrības patēriņš, kā arī par 59 procentiem samazinājās drukāšanas apjoms papīra formātā, turpretim darbinieku produktivitāte pieauga par 40 procentiem.

Pārstāvis informēja, ka šobrīd arī Lielbritānijā norisinās četru dienu darba nedēļas izmēģinājums 70 uzņēmumos, no kuriem 86 procenti norādījuši, ka saglabās četru dienu darba nedēļu arī pēc izmēģinājuma beigām.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Ekonomikas ministrijas pārstāvis informēja, ka nav atbalstāma iniciatīvas tālāka virzība, jo tās ieviešana radītu būtiskas negatīvas sekas tautsaimniecībā - kopējie ieņēmumi samazinātos par 15 procentiem, bet būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs būtu nepieciešams papildu darbaspēks.

Savukārt Labklājības ministrijas pārstāvis, kas arī bija uzaicināts uz komisijas sēdi, pauda viedokli, ka būtu iespējams vērtēt šīs iniciatīvas ieviešanas iespējamību atsevišķos gadījumos.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis norādīja, ka iniciatīvas tālāka virzība nav atbalstāma, jo tās ieviešanas rezultāts būtu tas, ka samazinātos Latvijas radītais iekšzemes kopprodukts un ilgtermiņā samazinātos darbinieku algas.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis komisijas sēdē pauda atbalstu iniciatīvas tālākai virzībai, informējot par četrus gadus ilgušu pilotprojektu Islandē, kura rezultāts ir tas, ka 79 procentiem nodarbināto palielinājusies darba produktivitāte.

Ekspertu ieskatā, arī Latvijā būtu jāveido līdzīgs pilotprojekts un jāturpina diskusija par darba stundu samazināšanu, nesamazinot esošo algas apmēru.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāku virzību un padziļinātu tās izvērtēšanu trīs Saeimas komisijās - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Četru darba dienu nedēļa... pie tās ekonomiskās situācijas, kāda šobrīd ir mūsu valstī... Un šis likumprojekts Saeimā nav pirmo reizi, tas ir ticis vairākkārt noraidīts.

Ziņotājs ļoti pareizi minēja šeit no Saeimas tribīnes, ka pret šo likumprojektu iestājas gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Un es gribu parunāt no tāda aspekta - kādēļ mēs vispār šāda veida ierosinājumus skatām Saeimā? Kādēļ tas tiek virzīts tālāk - un vēl ar padziļinātu izpēti teju trijās Saeimas komisijās? Iespējams, tādēļ, lai atkārtoti to galu galā noraidītu un atkārtoti runātu par nebūtisko, jo kādam ir ļoti izdevīgi, ka šeit, Saeimas Sēžu zālē, mēs runājam par nebūtiskām lietām... un lai Saeima, tāpat kā valdība, strādātu tukšgaitā, un lai mēs imitētu, ka mēs šeit nodarbojamies ar ļoti svarīgiem jautājumiem.

Nu noteikti nepalika nepamanīts... jau pāris dienu te visa sabiedrība apspriež frāzi, kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Sprindžuks valdības sēdē neveikli izmeta, - frāzi par bezbērnu nodokli. Jūs redzējāt, kā mediji šo neveiklo frāzi paķēra un tā tiek kultivēta šobrīd visās malās kā galvenā valsts ziņa - tūlīt mums būs bezbērnu nodoklis! Jā, es piekrītu, ka, iespējams, tas parāda tendenci, kādā domā APVIENOTAIS SARAKSTS, bet tā nav galvenā ziņa mūsu valstī, tieši tāpat, kā galvenā problēma mūsu valstī nebūt nav četru darba dienu nedēļa.

Kāpēc mēs no šīs tribīnes nerunājam par iespējamo sodu, ko Eiropas Savienība tūdaļ Latvijai piespriedīs - 600 miljonu apmērā! - par koruptīviem darījumiem un par neizsīkstošo korupciju mūsu valstī? Kādēļ mediji par to neraksta? Jūs neesat par tādām lietām aizdomājušies - par to, kas vispār ir būtiski, un par to, kas nav būtiski.

Šis ierosinājums - par četru darba dienu nedēļu - ir sens Eiropas attīstītāko valstu darbaļaužu sapnis, un par to ir cīnījušās gan Francijas, gan Vācijas arodbiedrības. Tikko mēs dzirdējām - arī Latvijas arodbiedrības atbalsta.

Protams, tas ir cilvēka dabā - pēc iespējas mazāk strādāt, vēlēties pēc iespējas mazāk strādāt un saņemt pēc iespējas vairāk. Taču visiem, kuri daudzmaz domā, es ceru, ir ļoti labi saprotams, ka četru dienu darba nedēļu mūsu valsts nevar atļauties. Un, būsim godīgi, jau šobrīd veselai rindai mūsu valsts iedzīvotāju ir gan četru, gan triju darba dienu nedēļa. Proti, es runāju pārsvarā par ierēdņiem, kuru mūsu valstī nav mazums. Daudzi ierēdņi vēl joprojām strādā attālinātajā režīmā - šortos un čībās šļūkā pa māju un kā uz garām zobu sāpēm reaģē uz aicinājumu atgriezties darbā normālā režīmā.

Arī daudziem no jums, šeit klātesošajiem... Paši sev godīgi atbildiet uz jautājumu - cik daudziem no jums ir triju darba dienu nedēļa? Un ko jūs darāt piektdienās un pirmdienās, tad, kad netiek prasīta deputātu klātbūtne šeit, Saeimā? Jūs godprātīgi pildāt savus pienākumus - braucat un tiekaties ar vēlētājiem, sevi pilnveidojat kaut kādā veidā, izzināt problēmas, kādas ir vēlētājiem? Vai tomēr tā ir tāda triju pilnu dienu darba nedēļa?

Te ir vietā seno romiešu teiciens: “Kas ir atļauts Zevam, nav atļauts vērsim.” Un, mīļie Latvijas iedzīvotāji, mīļā Latvijas tauta, pat nesapņojiet par četru darba dienu nedēļu, nu nebūs!

Es domāju, ka ir ļoti svarīgi pieminēt, ka vislielākie cietēji no šādas iespējami ieviestas četru darba dienu nedēļas būs uzņēmēji, uz kuru pleciem atkal uzgultos papildu izmaksas par vēl vienu brīvu dienu. Un jums, tiem, kas nekad nav bijuši uzņēmēji, tas, protams, nav saprotams; jums ir dziļi vienalga, cik uzņēmējam šāda papildu diena izmaksās.

Un mēs runājam par četru darba dienu nedēļu... es vēlreiz atkārtošu - mēs par to runājam, lai nerunātu par svarīgām lietām. Mēs no šīs tribīnes nerunājam vēl joprojām, kā tiks nākotnē samazināti nodokļi, kādi nodokļi būtu jāsamazina, kādi - nebūtu, no kādiem, iespējams, jāatsakās vispār. Mēs nerunājam no šīs tribīnes par to, kā palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar milzīgajiem elektrības rēķiniem.

Diez vai Jeļenai Brinorovičai, kuru es pieminēju no Saeimas tribīnes jau vienu reizi, kāds šajā laikā, kopš mums ir radīta Klimata un enerģētikas ministrija, ir devis padomu, kā orientēties elektrības rēķinu purvā.

Un visbeidzot - par šīm ManaBalss.lv iniciatīvām. Ne vienu reizi vien, tiekoties ar vēlētājiem... viņi saka: nu vajadzētu mums tur, tajā ManaBalss.lv, tādu iniciatīvu vai tādu iniciatīvu. Un viņiem ir ļoti veiksmīgi radīts šis maldīgais priekšstats, ka, savācot 10 tūkstošus parakstu platformā ManaBalss.lv, tagad nu kaut kas nenormāli... tiks risināts. Un tā ir tāda šķietamība, tāds šķietams instruments, ko savulaik, jāsaka, ļoti veiksmīgi ieviesa tā pati VIENOTĪBA, tā pati VIENOTĪBA, kura atņēma tautai referendumu. Referenduma slieksnis tika paaugstināts. Es nezinu, kam ir jānotiek mūsu valstī, lai savāktu nepieciešamo balsu skaitu referenduma ierosināšanai. Bet tā vietā mums ir platforma ManaBalss.lv; tur cilvēki savāc 10 tūkstošus parakstu, un viņiem liekas - o, nu tagad notiks kaut kāda virzība.

Ziniet, dažkārt ir labas iniciatīvas, dažkārt - ne tik labas, bet mums vajadzētu būt pietiekami gudriem, lai izvērtētu, kurai no šādām iniciatīvām veltīt mūsu dārgo laiku un kurai - ne.

Es aicinu šo iniciatīvu neatbalstīt, jo tas pirmām kārtām nebūtu godīgi ne pret mums pašiem, ne arī pret iniciatīvas virzītājiem.

Un tāpat es gribētu aicināt cilvēkus strādāt piecas darba dienas nedēļā. Un deputātus es aicinātu strādāt režīmā 24/7. It sevišķi tik grūtos laikos, kādi šobrīd mūsu tautai ir pienākuši.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man kā opozīcijas deputātam vajadzētu atbalstīt jebkuru priekšlikumu, kas varētu labpatikties Latvijas iedzīvotājiem, bet es esmu no šīs tribīnes arī solījis, ka es esmu gatavs atbalstīt nepopulāros lēmumus un uzņemties atbildību kopā ar koalīcijas partijām, ja ir nepieciešams pieņemt valstij svarīgu lēmumu. Un šodien es aicinu visus Saeimas deputātus, pirmām kārtām - koalīcijas partijas, balsot “pret” šo populistisko priekšlikumu.

Kādas četras darba dienas nedēļā Latvijā?! Latvija izmirst. Uz vienu strādājošo šodien ir divi nestrādājošie, vidējais vecums šodien ir tāds, ka mēs esam kļuvuši par pensionāru valsti. Migrācija, cilvēki brauc projām, bet mēs vēl runājam pa četru darba dienu nedēļu. Nu, mēs taču nevaram atļauties šo valsti pilnībā, kā teikt, novest līdz bankrotam!

Un šajā gadījumā tā ideja - debatēt. Ko debatēt? Debates par četru darba dienu nedēļu... par četrām darba dienām nedēļā?

Šis priekšlikums... ir, kā saka, jānobalso “pret” - bez jebkādām debatēm. Cilvēkiem ir jāstrādā vismaz piecas dienas. Patiesībā biznesā ir tas teiciens - 24/7. Tas nozīmē, ka cilvēki strādā arī brīvdienās, tas ir pilnīgi normāli visā pasaulē. Ja tu gribi kaut ko sasniegt, tev jāstrādā bez brīvdienām.

Mēs šodien dzīvojam valstī, kurai tūlīt būs jau 18 miljardu ārējais parāds, un mēs runājam par to, ka cilvēki strādā par daudz. Es kaut ko nesaprotu. Un šajā gadījumā tiem cilvēkiem, kas ir parakstījušies un arī, iespējams, klausīsies manu uzrunu no šīs Saeimas tribīnes, ko translē, es varu teikt to, ka ir jāstrādā vairāk, nevis mazāk.

Un šodien varbūt es pazaudēšu kādus atbalstītājus, kas balsojuši par mūsu partiju, jo noteikti arī starp mūsu vēlētājiem ir tādi, kas gribētu strādāt mazāk, bet Latvija šodien nevar atļauties strādāt mazāk. Par šo lietu nav jādebatē. Es aicinu arī komisijas netērēt laiku, lai runātu par četru dienu darba nedēļu. Ir nepieciešamas reformas, bet ne jau tas, ka cilvēkiem padarīt dzīvi vieglāku ar to, ka viņi nestrādās.

Privātajā biznesā ir ļoti vienkārši - jūs varat pieņemt jebkuru lēmumu, bet darba devējs teiks: “Tu gribi strādāt mazāk - tad es tev maksāšu mazāk.” Un ne ar vienu likumu mēs šeit nepiespiedīsim privātos uzņēmējus maksāt vairāk par to, ka cilvēks gribēs strādāt mazāk. Kas ir vienīgie, kas varētu būt ieguvēji no šī konkrētā likuma? Ierēdņi, tie, kas strādā un tērē nodokļu maksātāju naudu. Negribu nevienam pārmest, bet tas ir fakts, jo privātajā biznesā, ja tu strādāsi mazāk, tev arī maksās mazāk.

Tā ka, godājamie kolēģi, es piedāvāju šoreiz izbeigt nodarboties ar populismu un nobalsot “pret” šāda priekšlikuma tālāku virzīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā, droši vien man tomēr ir jāsaka kaut kas, par ko tad komisijā bija diskusija un kāpēc komisija nolēma šo iniciatīvu virzīt tālākai izvērtēšanai - nevis pieņemt lēmumu par to, ka Latvijā no kaut kāda brīža būs četru dienu un 32 stundu darba nedēļa, bet novirzīt tālākai izvērtēšanai.

Šeit ir dažas lietas, kas skar ne tikai valsts pārvaldi, bet arī uzņēmējus, tīri materiāli skar uzņēmējus, jo šobrīd spēkā esošā likumdošana jums atļauj no tā tradicionālā modeļa - piecas darba dienas pa astoņām stundām - vienu stundu katru dienu pārvirzīt uz kādu citu dienu. Respektīvi, ja jūs kādam darbiniekam ieplānojat, ka viņš strādā deviņas stundas, par to viņam virsstundas nav jāmaksā. Tikko jūs pārplānosiet darba nedēļu, ka darbinieki strādā 10 stundas dienā, par desmito stundu jūs maksāsiet dubultā, jūs maksāsiet par virsstundām.

Un kaut vai šādā veidā, saglabājot produktivitāti vai pat audzējot produktivitāti, iespējams, ir vajadzīgas izmaiņas darba likumdošanā, lai padarītu darba vidi elastīgāku, lai vienlaikus nodrošinātu produktivitāti, bet tajā pašā laikā lai padarītu darba nedēļu tiem cilvēkiem, kas ģimenēs audzina bērnus un grib vairāk konkrētās dienās būt kopā ar bērniem... varbūt ir kādas citas vajadzības, kas ir jādara konkrētās dienās, jo jūs zināt, ka tajā darba dienā, kad jūs strādājat no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā, jūs jau ne uz vienu valsts iestādi aiziet nevarat un nevienu savu ikdienas vajadzību, to, ko nevar nokārtot attālināti, klātienē jūs nokārtot nevarat... Un kaut vai no šāda vērtējuma, iespējams, darba devējiem ir jāprot... ir jābūt iespējai paieties pretī darba ņēmējiem.

Par to bija diskusija, un tieši tāpēc komisija lēma šo virzīt tālākai diskusijai atsevišķos aspektos, ne jau tā, ka mēs tagad izlemjam - četras dienas un 32 stundas. Par to nebija runa.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Ļoti svarīga tēma, tāpēc arī par to gribējās izteikties. Šis jautājums nav jāskata tikai kontekstā ar šo konkrēto ManaBalss.lv iniciatīvu, bet plašāk - vai šī Saeima būs gatava plašāk skatīties uz modernāku ietvaru gan darba tiesībām, gan darba videi, gan elastīgākai darba kultūrai.

Mēs ļoti bieži pieturamies pie iepriekšējā gadsimta tradīcijām un kritiski nepaskatāmies uz šībrīža aktualitāti. Es domāju, ka kovida laiks ļoti labi pierādīja, ka darbaspēks ir spējīgs adaptēties, nezaudējot ražīgumu. Līdzīgi kā, piemēram, pāreja no ziemas uz vasaras laiku, šī ir vēl viena arhaiska pieeja, tradīcija, kura, iespējams, rada vairāk zaudējumu - šī 40 stundu ierobežotā darba nedēļa.

Šī iniciatīva, vienalga, kādā kontekstā mēs to skatām (kā četras darba dienas, 32 stundas vai mazliet mazāk ambiciozi - 36 stundu darba nedēļa), - tā nav brīvdienu izdalīšana. Tā vienkārši ļautu darbiniekiem to pašu darba apjomu veikt īsākā laikā, elastīgāk plānojot savu laiku.

Anotācijā minētais Lielbritānijas pilotprojekts paredz tā saucamo 100 : 80 : 100 modeli, kas nozīmē - 100 procentu samaksa par 80 procentiem laika, bet vienlaikus 100 procentu ražīgums. Līdz ar to šeit nav runa par to, ka ražīgums pazeminās. Un šajā Lielbritānijas projektā, ļoti sekmīgajā, bija tieši šāds nosacījums - darba devēji, kas piedalījās šajā pilotprojektā, tur iesaistās tikai tad, ja nekrīt ražīgums.

Un mēs redzam arī citās valstīs, tajā pašā Islandes projektā, ka pie 36 stundām produktivitāte nekrītas. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Briškena kungs.

Kolēģi, ja jūs visu laiku pat klusām, bet visi kopā sarunājaties, tad nevar dzirdēt pat izsaucienus, pat Putras kunga skaļās balss izsaucienus no zāles ir grūti sadzirdēt. (Starpsaucieni.) Lūdzu, mēģinām (Starpsauciens.)... Lūdzu, mēģinām nesarunāties.

Turpiniet, lūdzu.

K. Briškens. Paldies. Man prieks - man prieks par entuziasmu. Tas parāda, ka jautājums ir interesants.

Islande savā pilotprojektā ļoti labi pierādīja - viņiem bija lielākais pasaulē samazināto darba stundu eksperiments. Un tagad 9 no 10 islandiešiem strādā samazinātu stundu režīmā, daudz elastīgākā darba režīmā.

Un Latvijā ir šis paradokss - mēs esam viena no Eiropas Savienības valstīm ar viszemāko ražīgumu, bet vienlaikus ar visgarākajām darba stundām. Šī ir lieta, ko Latvija nevar atļauties. Tas ir tāpēc, ka mēs, tai skaitā mēs, Saeima, neanalizējam un necenšamies uzlabot darba un dzīves līdzsvaru. Arī pēc kovida pandēmijas mēs redzējām - katrs otrais darbinieks Latvijā ir saskāries ar izdegšanas simptomiem. Un tās ir izmaksas, kas rodas valstij caur neapmierinātību ar darbu, caur atsvešināšanos no sava darba rezultātiem un vienlaikus... protams, ar stresu, kas ar to saistīts.

Līdz ar to šie acīmredzamie labumi, elastīgāk plānojot savu darba dienu: jaunajiem vecākiem būtu iespēja biežāk parūpēties par saviem bērniem (Vucāna kungs jau to akcentēja); mazākas izmaksas valstij, tai skaitā slimības lapu formā; studentiem, kuriem būtu iespēja elastīgāk savienot studijas ar daļēja laika darbu; senioriem, kas vecumdienās tomēr var iesaistīties darba tirgū; cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kam šāds - elastīgāks - darba režīms ļautu vieglāk iekļauties darba tirgū... Šeit nav nepieciešams runāt ne par ko revolucionāru, mēs varam sākt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, limitētiem pilotprojektiem noteiktos apstākļos. Ne katrai nozarei, protams, šāds režīms derēs, bet galvenais - nepieturamies pie arhaiskiem aizspriedumiem, ka šis kaut kādā veidā nozīmē brīvlaika izdalīšanu un ka visi darbinieki šļūkās pa mājām čībiņās! Mēs ļoti labi saprotam (un pasaulē daudzi piemēri to pierāda), ka šādā veidā mēs varam risināt arī Latvijas ražīguma - sliktā ražīguma - problēmu.

Lūdzu, atbalstiet!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Jā, nu, ir interesanti. Mēs varam ļoti plaši diskutēt par šo tēmu, kas... Attiecībā uz privāto sektoru - neviens neliedz šādu darba režīmu ieviest savā uzņēmumā; valsts pārvalde - tas ir cits jautājums. Bet arī šeit mēs jau runājam par slieksni: normētais darba laiks - 40 stundas nedēļā; ja ir vairāk, tad tās ir obligātas piemaksas un viss pārējais.

Tā ka šajā ziņā šī diskusija man atgādina nebeidzamo diskusiju par to, vai mēs pagriezīsim pulksteni stundu ātrāk vai stundu vēlāk, kāda ir ietekme uz tautsaimniecību. Mēs redzam - Eiropas Savienībā lauž šķēpus pat par šiem tik ļoti būtiskajiem jautājumiem. Ja uzņēmums spēj efektīvi nodrošināt savu darbību, sasniedzamos mērķus, tas var ieviest darba režīmu kaut vai 20 stundas nedēļā, neviens tam to neliedz. (Starpsauciens.)

Līdz ar to es šajā gadījumā īsti neredzu, kur būtu nepieciešama plašāka diskusija, izvērtējot vēl tālāk šādu priekšlikumu. Mēs absolūti... Mēs varēsim tad parunāt arī par to, vai pavasarī mēs griezīsim pulksteni stundu atpakaļ vai paliksim pie tā paša pulksteņa. Un tā būs nebeidzama diskusija uz nenoteiktu laiku.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un deputāti! Mani ļoti aizvainoja tas, ko es šeit dzirdēju par ierēdņiem.

Es esmu 16 gadus strādājusi valsts pārvaldē un pirms tam tikpat ilgi strādājusi arī privātajā biznesā, vadījusi uzņēmumu. Es gribu pateikt, ka privātajā biznesā un valsts pārvaldē cilvēki, kas tur strādā (vismaz tajā iestādē, kur es esmu bijusi valsts pārvaldē), ne ar ko neatšķiras. Tur nav šļūkāšana čībās.

Šlesera kungs, jūs taču atceraties, mums bija tāda viena lieta (Starpsauciens.) lidostas sakarā. Jūs domājat, ka mēs, šļūkājot čībās (Starpsauciens.)... mēs, šļūkājot čībās, varējām to visu lietu novest līdz pat Eiropas Savienības tiesai? Ierēdņi ir profesionāli. Lūdzu, atcerieties un neļaujieties šādai profanācijai: ierēdņi šļūkā čībās, ierēdņi nestrādā, ierēdņiem gribas saīsinātu darba laiku. Es gribu pateikt, ka ierēdņi, tie, ar kuriem es esmu strādājusi, ir ļoti augsti profesionāli. Tas ir ļoti aizvainojoši, ka jūs tā izsakāties.

Man ir jāteic, ka ļoti daudzi ierēdņi dod iespēju arī politiķiem noturēties tajās ministrijās un radīt kaut kādus sasniegumus, tā ka, lūdzu, neapvainojiet tos, kur jūs pat, iespējams, nenojaušat, kāda profesionalitāte šodien ir nepieciešama valsts pārvaldē. Un, lūdzu, respektējiet to, jo politiķi nāk un mainās, bet ierēdņi ir tie, kuri paliek; tās zināšanas, zināšanu pārnese. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tā - īpaši Liepiņas kundzei un Šlesera kungam! - Saeimas kārtības ruļļa 71. pants: starpsaucieni ir atļauti, bet es uzsveru - sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas. Tātad, uzsaukt vai vērsties pret kādu deputātu ar vēstījumu ir iespējams no tribīnes, bet uzsākt savstarpējas sarunas - tas nav atļauts.

Kulberga kungs, lūdzu, vārds jums debatēs.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, Saeimas priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Es gribu teikt, ka APVIENOTAIS SARAKSTS komisijā arī piedalījās, un šis jautājums ir neviennozīmīgs. Gribu teikt, ka mēs Latvijā šobrīd redzam, kur ir mūsu ekonomika, kā mēs atpaliekam arī no kaimiņiem. Un mēs labi zinām, ka arī sportā, ja tu gribi apsteigt savu konkurentu, tev ir jādara kaut kas... daudz vairāk, nekā konkurents dara, un tātad arī jāstrādā.

Mūsu produktivitāte ir zema, pārlieku zema Latvijā, un vēl ir problēma, ka liela daļa cilvēku atrodas ēnu ekonomikā un ļoti daudzi mūsu nācijas iedzīvotāji ir spiesti strādāt otrajā, trešajā un ceturtajā darbā, tāpēc šāda samazināšana bez ēnu ekonomikas... sakārtošanas neko neatrisinās.

Ja mēs paskatāmies, piemēram, uz Dubaiju, kur vienkārši ekspluatē darbaspēku, kur tiešām ekspluatē, tur ir sešas dienas nedēļā. Un tiešām - vienkārši maksā, motivē ar naudu, lai strādātu un pildītu uzdevumus.

Tā ka, ja mēs sasniegsim Skandināvijas valstis vai citas Rietumeiropas valstis attīstībā un varēsim atļauties četras dienas, - labprāt, darām to, bet šobrīd tas nav mums pa spēkam. Tā ka netērējam laiku, nevirzām uz komisiju. Tam nav jēgas dotajā mirklī, Latvija tam nav gatava.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Nedaudz pārsteidzoši, kolēģi, dzirdēt šīs diskusijas šeit, ņemot vērā, kāds ir komisijas atzinums. Tāpēc es varbūt aicinu šajā runā atcerēties un respektēt divas lietas: pirmkārt, to, ka pievienoto vērtību darba vietā rada ne tikai darba stundu skaits, bet tas, kas šajās stundās tiek izdarīts; otrkārt, to, ka lielāka pievienotā vērtība droši vien šādām diskusijām ir komisijās, ne Saeimas sēdē, kur mēs visi simts runājam. Ja vienas komisijas atzinums jau ir bijis, ka ir vērts to virzīt, lai tur var sanākt speciālisti un apspriest šos jautājumus...

Runājot par citām, plašākām, situācijām - vai tiešām mums ir tāda viennozīmīga sajūta, ka esošie noteikumi, piemēram, veicina maksimālu iesaisti darba tirgū personām ar invaliditāti vai veicina maksimālu iesaisti darba tirgū cilvēkiem, kam ir kādi citi ierobežojumi strādāt pilnu laiku? Man liekas, ka šeit vismaz ir pamats diskusijām un pamats uzklausīt Labklājības ministrijas un citu speciālistu ieteikumus, kas acīmredzami tā arī ticis lemts komisijā, novirzot šo priekšlikumu.

Tāpat es šajās debatēs vēlējos atgādināt... es domāju, ka mums visiem Saeimā ir pienākums respektēt cilvēku vēlmi pavadīt vairāk laika, pirmkārt, ar savu ģimeni (mēs daudz runājam, ka ģimenes vērtības mums ir svarīgas), otrkārt, rūpējoties par savu veselību, skatoties uz to, kādi ir mūsu veselības rādītāji, un, treškārt, veltot vairāk laika savai izaugsmei, lai apgūtu jaunas prasmes un veicinātu produktivitāti.

Man liekas, ka visiem šiem jautājumiem mūsdienu sabiedrībā... ir pamats pārskatīt, vai noteikumi, kas veidoti salīdzinoši sen, maksimāli veicina līdzsvaru ar to, kas mums ir nepieciešams darbavietā, un citiem cilvēku mērķiem viņu ikdienas dzīvē. Tāpēc pavisam vienkārši - es aicinātu nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijās, lai šādas diskusijas par pietiekami svarīgiem jautājumiem īstenotu tur.

Kopumā, man liekas, ir nedaudz problemātiski, ka mēs, runājot par ekonomikas transformāciju, runājot par to, kā mēs veicināsim labklājību, šķiet, arvien vairāk aizejam pie tā, ka mēs to varēsim izdarīt, vienkārši palielinot nostrādāto darba stundu skaitu. Protams, tas tā nebūs, mums vienkārši darba stundas beigsies. Līdzīgi, kā mēs nevarēsim veicināt valsts labklājību, piemēram, izmantojot vairāk dabas resursu. Tā tas nebūs, mums dabas resursi beigsies. Daudz lielāks fokuss šajās diskusijās mums ir jāpievērš produktivitātes jautājumiem, un es uzskatu, ka šis piedāvājums ir viens no tiem, kas šādu fokusu arī uzsver. Mums ir jāstrādā gudrāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es tikai ļoti īsi gribētu... Pirmkārt, paldies Kulberga kungam par konstruktīvo pozīciju. Šajā jautājumā es negribu vērsties pret ierēdņiem, es gribu vērsties pret konkrēto priekšlikumu, no kura labums būs ierēdņiem, un tās ir divas dažādas lietas, jo valsts pārvaldē, ja šāds likums tiek pieņemts, tad attiecīgi tas ir jāpilda, bet privātajā biznesā ir citi nosacījumi. Ja kāds pateiks - es gribu strādāt mazāk, tad ir divas opcijas: vai nu cilvēks saka - es atstrādāšu vēlāk, vai es tiešām to darbu izdarīšu labāk un ātrākā laika posmā, un darba devējs saka, ka tas der, un viņš turpina maksāt, varbūt pat prēmiju izmaksā. Privātā biznesā ir savādāk.

Bet šī norma, ja mēs pieņemtu šodien lēmumu galīgajā lasījumā un teiktu, ka mēs pārejam uz četrām darba dienām, automātiski ieviestu problēmas saistībā ar virsstundām, kad reāli ir biznesi, kur ir jāstrādā tā kā pie konveijera, tu nevari apstādināt rūpnīcu tur, kur notiek ražošana arī sestdienā, svētdienā, - tur radīsies problēmas.

Līdz ar to visu cieņu ierēdņiem, kas godprātīgi strādā, bet šādu likumu mēs nedrīkstam atbalstīt, jo tas radītu milzīgus zaudējumus Latvijas ekonomikai.

Aicinu noraidīt un nevirzīt tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Es gribu mazliet izstāstīt, kā es saprotu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas esamību Saeimā.

Raugiet, man šķiet, ka vienkārši noraidīt 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu bez argumentācijas nebūtu īsti pareizi, un tieši Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, manā izpratnē, ir tas dispečers, kurš izskata šo iesniegumu un nosaka, ko ar to darīt, kuras komisijas varētu precīzi izvērtēt, profesionāli izdebatēt, lai šis noraidījums, kā Šlesera kungs to vēlas, būtu gana argumentēts un šiem 11 510 cilvēkiem nebūtu kaut kāda aizvainojuma, ka tas ir atnācis līdz Saeimai un vienkārši “noairēts”.

Mans tāds ieteikums un lūgums būtu šādi attiekties pret Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas... teiksim tā, pret Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbu, jo es pieņemu, ka šī komisija varbūt nepretendē uz profesionalitāti tautsaimniecībā vai sociālajā jomā, vai drošībā. Tātad viņu uzdevums būtu pateikt, ko tālāk darīt, kurai komisijai varbūt nodot, lai rastos tiešām argumentēts viedoklis, kuru darīt zināmu šiem 11 510 cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu pajautāt - par ko mēs šobrīd šeit lemjam? Tātad - vai likumprojekts... par ko mēs lemjam, ir precīzi par četrām darba dienām, 32 stundām? Nē, mēs šobrīd lemjam par pilsoņu iesniegtās iniciatīvas nodošanu komisijai, kas to tālāk izskatīs diskusijās. (Starpsauciens.) Līdz ar to ir jautājums, vai mēs atbalstām to, ka šo iesniegumu mēs virzām tālāk izskatīšanai atbilstošajai komisijai.

Otrs jautājums: vai mēs uzskatām, ka šis jautājums ir jāizskata. Paskaitiet, cik daudz šeit ir bijuši debatētāji, Saeimas sēdē jau paspējuši izteikties padsmit cilvēki. Tas nozīmē, ka šis priekšlikums raisa diskusijas ne vien cilvēkiem, pilsoņiem, bet arī deputātiem, tātad par to ir vērts diskutēt daudz dziļāk komisijas sēdē.

Runājot par pilsoņu iniciatīvām, mums ir jāsaprot, ka cilvēkiem, kas iesniedz šīs pilsoņu iniciatīvas, nekad nav tādu milzīgu resursu, lai šīs iniciatīvas būtu rūpīgi izstrādātas un pieņemamas kā gatavs likumprojekts. Cilvēkiem nav šādu resursu. Šādi resursi ir mums, deputātiem, kas var uzklausīt pilsoņu vēlmes, saprast tās un saprast, kā to pārvērst labākā likumprojektā, šajā gadījumā - kas ir tas, ko šis pilsonis vēlas un par ko ir parakstījušies cilvēki.

Tātad viens jautājums ir par produktivitāti, un mēs taču zinām, ka mums ar to Latvijā ir problēmas, to rāda dati. Un otrs ir tas, ka cilvēki vēlas elastīgāku darba laiku. Un es arī varu teikt no savas pieredzes - apvienojot savus darba pienākumus ar pienākumiem ģimenē, ar bērnu audzināšanu, jā, es nevēlējos strādāt mazāk, bet es patiešām būtu vēlējusies elastīgāku darba laiku.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šī pilsoņu iesnieguma tālāku virzīšanu diskusijai komisijās, lai mēs varētu pieņemt labu likumprojektu, kas, no vienas puses, nodrošinātu, palīdzētu mums iet uz labāku produktivitāti un, no otras puses, arī dotu darbiniekiem lielāku elastību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Protams, iniciatīvas ir labas, un tas, ko Liepiņas kundze pieminēja, ka VIENOTĪBA bija viena no tām, kas balsoja par iniciatīvām, - tā ir laba lieta, tas tiešām ir labi. Un es lepojos ar to, bet es negribētu, ka tā, kā notika varbūt iepriekšējā parlamentā, notiktu tagad.

Un par ko es runāju? Par to arī Līdakas kungs minēja - komisija kā dispečers novirza kaut kur tos likumprojektus. Es domāju, ka komisijai jābūt arī iespējām noraidīt uzreiz tādus likumprojektus, kuri netiks apstiprināti šīs Saeimas laikā - nebūs šīs Saeimas laikā četru dienu darba nedēļa. Tas nav populāri. Jā, mēs tagad speciāli iedosim trim komisijām, mēs iedosim vienai politiskajai partijai tribīni komisijās... visur pārējās lietās, lai viņi varētu diskutēt... Tas ir sabiedrībā populārs jautājums.

Bet tagad padomāsim par darbu, par ģimeni, par visu pārējo... savietošanu. Tātad to ir tiesīgi darīt tikai valsts pārvaldē strādājošie ierēdņi, to ir tiesīgi darīt tikai privātajā biznesā, bet to nav tiesīgi darīt dakteri, tāpēc ka viņiem ir 24 stundu darba diena, to nav tiesīgas darīt māsiņas, to nav tiesīgi darīt sanitāri, to nav tiesīgi darīt sociālie darbinieki, kas aprūpē mūsu cilvēkus ar vajadzībām sociālajos aprūpes centros - gan valsts, gan pašvaldību sociālajos aprūpes centros. Tas nav vajadzīgs pažarniekiem... ugunsdzēsējiem.

Visas šīs profesijas, kuras es nosaucu... ja tur ir viena darba vieta, četri cilvēki tur strādā, jo tas ir nepārtraukts... 4,5... lai nodrošinātu visus atvaļinājumus, visu pārējo. Tas nozīmē, ka tajās profesijās, kur mums trūkst darbinieku, mēs vēl palielināsim deficītu par 20 procentiem. Tātad sociālie darbinieki, policisti, ārsti - deviņi tūkstoši. Hops, plus 20 procenti - 1800 - klāt. Ne ārsti, bet veselības sistēmā strādājošie. Kur? Mums jau tagad trūkst bērnudārzu audzinātāju. Nav 24 stundas, bišķiņ mazāk strādā, bet arī jāpalielina. Kur mēs tos cilvēkus dabūsim?

Kolēģi, es aicinu šo labo lietu, iniciatīvu tomēr filtrēt jau pašā sākumā. Un komisija strādā ar savām partijām, ar partiju pārstāvjiem, tomēr varbūt ir nepieciešams izdiskutēt vispirms partijās un tad pieņemt lēmumu, bet visu nosūtīt... Tas degradē... Tas dod cerības iesniedzējiem, ka tas tiks skatīts un izskatīts. Tā nav, mēs visi šeit apzināmies, ka tā nav un nebūs.

Punkts viens. Tas tracina slimnīcu vadītājus, sociālo namu vadītājus, skolu direktorus, uzņēmējus. Nu kāds tad ir mūsu mērķis, šeit strādājot? To darīt? Tracināt cilvēkus iniciatīvu dēļ, kur...? Būsim drosmīgi un pateiksim skaidri un gaiši... es gribu redzēt... Viena no pirmajām iniciatīvām bija mainīt himnu. Nu, ko - mēs sūtītu komisijām mainīt himnu? Tādām iniciatīvām tiešām nav jēgas, ja komisija ir tikai novirzītājs, nevis arī lēmuma pieņēmējs.

Kolēģi, tā ka es aicinu laikam... Es nezinu, kāda te ir noruna par balsojumiem. Es, protams, balsošu, kādu man kartiņu parādīs (Starpsaucieni.), bet es aicinu nākotnē padomāt par to, ka, automātiski novirzot mūsu iedzīvotāju iesniegumus izskatīšanai tikai tāpēc, ka mums bail pašiem pieņemt lēmumus uzreiz, - tas degradē šo ļoti labo un vajadzīgo lietu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Starpsauciens: “Pietiks laika?”)

L. Liepiņa (LPV).

Jā, pietiks laika.

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es tikko gribēju uzteikt Reira kungu. Nedēļa ir pagājusi, jūs esat dabūjis mandātu, un beidzot es dzirdu no jums tādu patiešām ļoti, ļoti sakarīgu, pamatotu priekšlikumu - ka nevajag Saeimas komisijām tā kā uz miskastēm visu sūtīt.

Jā, šeit mēs runājam par to, mēs debatējam - būs vai nebūs nākotnē akcepts šādai iniciatīvai. Tāpēc mēs esam deputāti, lai arī, iespējams, ļoti skaidri no Saeimas tribīnes pateiktu, ka šis ir pārāk populistisks priekšlikums, lai to virzītu tālāk. Un mēs komisijās - veselās trijās! - tērētu savu laiku.

Vēl - PROGRESĪVAJIEM. Jūs stāstāt to, ka cilvēki pārāk maz atpūšas, un pieminat Skandināvijas valstu piemēru. Bet Skandināvijas valstīs... tad paskatieties vēl uz vienu citu lietu - Skandināvijas valstīs un arī dažās citās Eiropas valstīs svētdienās lielveikali nestrādā.

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, vienu mirklīti. (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

L. Liepiņa: ZZS šobrīd mēģina...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, es lūdzu respektēt runātāju tribīnē, savā starpā nesarunāties! Valaiņa kungs, uz jums arī tas attiecas!

L. Liepiņa. Valaiņa kungs, paklausieties, ko es jums...

Sēdes vadītājs. Paldies.

Liepiņas kundze, turpiniet!

L. Liepiņa. Paldies, Smiltēna kungs.

Tad, lūk, es ieteiktu: ja jūs ņemat vienu valsti... Skandināvijas valstis kā piemēru, tad paskatieties - tur lielveikali svētdienās ir slēgti, svētdienās cilvēki brauc un aktīvi atpūšas kopā ar ģimeni, pavada laiku... un tā tālāk, un tā tālāk... nevis līdzīgi kā Amerikā - iet ekskursijās uz lielveikaliem un tur pilnīgi nelietderīgi pavada savu laiku. Nu tad sāciet varbūt no tās puses . Kaut gan es nevaru pateikt, vai es kā uzņēmēja šobrīd, pie esošās ekonomiskās situācijas, balsotu par lielveikalu slēgšanu. Bet es aicinu paskatīties uz šo kopējo spektru.

Un, Reira kungs, tas, ka jūs balsosiet nevis pēc savas apziņas, bet pēc tās kartītes, nezinu, tas izklausījās ļoti dīvaini no šīs tribīnes. (Starpsaucieni.) Jā, tas izklausījās ļoti... bet katrā ziņā paldies jums par patiesību un atklātību, jo skaidrs, ka koalīcija balso nevis pēc apziņas, bet pēc kartītes. Lai kā - es ļoti bieži koalīcijas acīs redzu, ka jūs labprāt balsotu citādāk, bet jums neļauj balsot kartīte un tas sasodītais koalīcijas līgums. (Starpsauciens.)

Bet es aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Latvija ir pārāk nabadzīga valsts, mēs esam pēdējie no Baltijas valstīm, Eiropas valstīs mēs esam beigu galā visādos rādītājos, mēs esam, atzīsim godīgi, nabadzīga valsts, un mēs nevaram atļauties četru darba dienu nedēļu. Aicinu noraidīt un netērēt laiku, kas mums būs nepieciešams daudz svarīgāku lietu risināšanai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, informēju, ka esmu saņēmis iesniegumu no deputātiem Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Ainara Latkovska, Viktora Valaiņa, Aināra Šlesera un Kaspara Briškena ar lūgumu turpināt Saeimas 22. decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret sēdes turpināšanu līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai? (Starpsaucieni: “Nav!”) Iebildumu nav, tātad mēs turpinām strādāt, līdz būsim izskatījuši visus šodienas darba kārtības jautājumus.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Es gribētu reflektēt uz šeit izskanējušo viedokli, tai skaitā... mums ir demokrātiska valsts, mēs esam koalīcijas partneri, bet mums ir iespēja izteikt viedokli arī par koalīcijas sadarbības partneriem. Ņemot vērā Reira kunga priekšlikumu noraidīt visas ManaBalss.lv iniciatīvas, cienījamā JAUNĀ VIENOTĪBA, kāpēc tad mēs nenoraidījām (Starpsaucieni.) iniciatīvu par Civilās savienības likumu? (Starpsaucieni.)

Jā, kolēģi, līdz ar to es rosinātu pieturēties pie jūsu principa, es rosinātu pieturēties pie jūsu izteiktā priekšlikuma un tā arī turpmāk darboties. Jūs vienkārši parādāt savu seju. Ļoti labi, paldies.

Bet es savukārt piekritīšu Ingmāra Līdakas teiktajam, ka šis priekšlikums dod mums iespēju diskutēt Saeimā par variantiem. Es atsaukšos uz Somiju. Somija ieviesa 36 stundu darba nedēļu, bet deviņas stundas dienā - četru dienu darba nedēļu. Līdz ar to tas arī ir izskatāms priekšlikums. Protams, ir nozares, kurās to var darīt, un nozares, kurās to nevar darīt, un produktivitāte, iespējams, strādājot četras dienas nedēļā, dažās sfērās paaugstinās.

Līdz ar to spriežam, domājam un risinām! Es aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai Vucāna kungam kā komisijas referentam būtu kas piebilstams?

J. Vucāns. Jā, komisijas vārdā pateicos jums par šīm debatēm.

Vēršu uzmanību uz to, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pēc tā formālā sadalījuma, kāds mums ir, nav likumdošanas komisija. Līdz ar to nevienu iniciatīvu, kurai būtu likuma spēks, mēs nedrīkstam ne noraidīt, ne akceptēt. Ja šādi likumprojekti jeb šādas iniciatīvas Saeimā ienāk un ja tām ir iespēja pārtapt likuma normās, tad mūsu kā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pienākums ir izvērtēt šo iniciatīvu un virzīt tālāk kādai no tām komisijām, kam tā varētu piekrist pēc saturiskās būtības. (Dep. L. Liepiņa: “Saeimai ir iespēja tās neatbalstīt!”) Jā, tātad Saeimai tiešām ir iespēja neatbalstīt iniciatīvas tālāko virzību, bet to var darīt tikai Saeima, nevis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izsaka tikai savu priekšlikumu.

Un ko vēl es gribēju pateikt... Jā, tātad to, pēc kādiem principiem strādāja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, gan virzot šo iniciatīvu, gan arī pārējās, kas nāks, - to ļoti precīzi aprakstīja deputāts Ingmārs Līdaka. Tā ir bijusi ilgstoša tradīcija Saeimā, un mēs pie šīs tradīcijas arī šobrīd pieturamies.

Līdz ar to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Par 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu” turpmāko virzību”.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 26, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Informēju, ka ir saņemts ziņojums par balsošanas motīviem no deputāta Mārča Jencīša.

Vārds deputātam ziņojuma nolasīšanai.

M. Jencītis (LPV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Jautājums par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu nav viennozīmīgs, man tas drīzāk atgādina pagājušos laikus un sociālismu.

Pirmajā brīdī darbiniekiem tas liekas ļoti pievilcīgi, tomēr ilgtermiņā radīs negatīvu ietekmi Latvijas valstij. To ieviest, lai pēc tam atceltu, izmaksās, visticamāk, miljonus. Pāreja uz četru dienu darba nedēļu varbūt ir iespējama augsti attīstītās valstīs, bet pie mums ir zema darba produktivitāte. Pēc 2021. gada datiem, tā ir piektā zemākā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka, samazinot darba stundu skaitu, valsts gūs mazāk ieņēmumu. Šis risinājums nav no pareizās puses. Darbaspēkam un uzņēmējiem vajag samazināt nodokļus, tad viņi pelnīs vairāk, varēs atļauties strādāt mazāk un arī valstij ienesīs vairāk nodokļu, samazinot ēnu ekonomiku.

Lielākā daļa darbinieku nebūtu gatavi samazināt darba apjomu, ja viņiem vienlaikus samazinātu darba samaksu. Pie mums darbinieki vairumā gadījumu strādā, lai segtu izdevumus izdzīvošanai, nevis tērē nopelnīto labsajūtai, tāpat arī uzņēmēji nebūs gatavi maksāt to pašu algu par mazāku darba apjomu. Šis varētu būt līdzīgi pandēmijas laikam, kad ierobežoja cilvēku iespējas strādāt, bet daudzi saņēma pabalstus no aizņemtās naudas par nestrādāšanu.

Valsts kredītu apkalpošana prasa milzīgus līdzekļus, tādēļ mums ir jādomā, kā naudu pelnīt, nevis...

Sēdes vadītājs. Jencīša kungs, vienu mirklīti. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi, lūdzu, respektēsim jebkuru runātāju, vienalga, vai viņš lasa ziņojumu vai piedalās debatēs! Cienīsim viens otru un saglabāsim klusumu zālē, kamēr kāds uzstājas! Paldies.

M. Jencītis. Pēc Ekonomikas ministrijas speciālista Oļega Barānova aptuveniem aprēķiniem, šis piedāvājums samazinās kopējos ieņēmumus valstij par 15 procentiem - valsts vajadzībām līdzekļu būs mazāk, bet vairāk vajadzēs tērēt ierēdņu algām. Ja kādam no šī ir labums, tad tas atkal varētu būt valsts sektora darbiniekiem. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē tika teikts, ka šādu samazinātu darba stundu skaitu var īstenot konkrētā uzņēmumā, piemēram, veidojot koplīgumu. Nevajag to pataisīt par obligātu visām nozarēm valstī. To var veidot vienīgi kā eksperimentu, kuru nevarētu attiecināt uz visu valsti. Un arī tas, visdrīzāk, būtu tukša laika un līdzekļu tērēšana.

Pasaulē ir pieredzēti šādi eksperimenti, kur īsā laika posmā četru dienu darba nedēļā darbinieku entuziasms ir uzrādījis labus rezultātus, tomēr ilgtermiņā četru dienu darba nedēļa ir neproduktīvāka par esošo piecu dienu darba nedēļu. Līdzšinējie eksperimenti ir bijuši veiksmīgi tikai uzņēmumu līmenī, nevis valsts līmenī. Latvijā jau pastāv iespēja samazināt darba stundas privātajos uzņēmumos, vēl pastāv iespēja strādāt attālināti. Tas nozīmē, ka faktiski šim likumprojektam nav lielas nozīmes, jo juridiski to jau tagad var īstenot privātajā sektorā.

Publiskajā pārvaldē bija piemērs - ASV Jūtas štatā, kur pārgāja uz četrām darba dienām, taču to atcēla pēc trīs gadu izmēģinājuma 2011. gadā.

Secinājums - šādas izmaiņas būtu tikpat bezjēdzīgas kā pulksteņa pagriešana katru gadu, kas rada šķietamību, ka mums ir vairāk laika, bet patiesībā nemaina neko. Par šo izskatāmo jautājumu ļoti konkrēti un saprotami izsakās Bībelē Pāvils vēstulē tesaloniķiešiem (3.10.): “Kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.”

Latvija - pirmajā vietā! Dievs, svētī Latviju!

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par 13 324 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģes, kolēģi! 2022. gada 21. novembrī Saeima saņēma 13 324 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā”.

Šā gada 14. decembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāves. Tika uzsvērts, ka tikai Latvijā un Slovēnijā nav valsts izveidotas un finansētas hospisa aprūpes sistēmas. Pārstāve informēja, ka vienam cilvēkam hospisa aprūpes pakalpojuma saņemšanai ir nepieciešams finansējums vidēji trīs nedēļām, kas valstij izmaksātu lētāk nekā pacienta nepamatota ievietošana slimnīcā neatbilstošā nodaļā vai regulāra neatliekamās palīdzības dienesta izsaukšana. Tāpat tika lūgts risināt jautājumu par to mirstošo cilvēku aizsardzību, kuri ir vientuļi, bet viņiem nav atņemta rīcībspēja.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Labklājības ministrijas pārstāve informēja, ka Ministru kabinets jau 2020. gadā nolēma, ka hospisa aprūpes pakalpojums Latvijā ir ieviešams, līdz ar to tika sākts pilotprojekts. Šobrīd ir apstiprināta finansējuma piešķiršana pilotprojekta turpināšanai 2023. gada pirmajā ceturksnī.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 13 324 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Mums jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 13 324 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

L. Rasima. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 402 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Noteikt ekonomiski pamatotu neapliekamo minimumu 1080 eiro apmērā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Paldies, Saeimas priekšsēdētāja kungs. 2022. gada 25. novembrī Saeima saņēma 10 402 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Noteikt ekonomiski pamatotu neapliekamo minimumu 1080 eiro apmērā”.

Šā gada 14. decembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš norādīja, ka Latvijā joprojām ir postpadomju regresīvā nodokļu sistēma un te ir augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā, un tas veicina iedzīvotāju emigrāciju. Viņš skaidroja, ka, samazinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, būtiski pieaugs valsts ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas. Iniciatīvas iesniedzēja pārstāvis informēja, ka valstis, kas atteikušās no darbaspēka nodokļiem vispār vai krasi samazinājušas iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir strauji uzlabojušas savu ekonomisko stāvokli.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka neapliekamā minimuma apmērs pakāpeniski tiek paaugstināts, un pauda viedokli, ka ir jāturpina darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, it īpaši mazo algu saņēmējiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ņemot vērā paredzēto minimālās algas pieaugumu un izprotot, ka līdz ar minimālās algas paaugstināšanu ir nepieciešams ekonomiski pamatots izvērtējums arī iespējamai neapliekamā minimuma paaugstināšanai, nolēma konceptuāli atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot padziļinātai izvērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 402 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Noteikt ekonomiski pamatotu neapliekamo minimumu 1080 eiro apmērā” turpmāko virzību”.

Vēlos piebilst, ka mēs runājam par iniciatīvu, nevis par kādu likumprojektu, kas iedibina šo skaitlisko normu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamā Saeima! Es gribētu runāt mazliet plašāk par šo tēmu, jo, gribi vai negribi, valdība pie tās nonāks diezgan drīz. Jaunieši neatceras, bet mūsu paaudze atceras. Bija tāds Bertolts Fliks, vācietis, kurš ļoti labi runāja latviski, viņš pirms Gausa vadīja airBaltic. Reiz televīzijā viņš pateica tādus vārdus: “Bagātam Latvijā dzīvot ir lēti, un nabagam Latvijā dzīvot ir dārgi.” To viņš pateica pirms vairāk nekā 10 gadiem, un diemžēl šī plaisa tikai palielinās.

Mēs faktiski mānām sabiedrību, runājot par minimālo algu, par tās palielināšanu, un nemaz gandrīz nepieminam neapliekamo minimumu. Kas tad ir ieguvēji no minimālās algas palielināšanas ar 1. janvāri no 500 uz 620 eiro? Ieguvēji, protams, būs Krišjānis Kariņš, ministri, jo viņu alga ir piesaistīta pie minimālās algas. Ieguvējas būs politiskās partijas (Starpsauciens: “Krištopans!”)... Es arī būšu ieguvējs, jā, man arī alga mazliet... ja jūs, protams, nobalsosiet. Mēs balsosim “pret” deputātu algas palielināšanu no 1. janvāra.

Respektīvi ir tā, ka politiskās partijas... Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.¹ pantā ir rakstīts - par katru Saeimā ievēlēto deputātu 0,9 procenti no minimālās algas. Tas nozīmē - pagājušajā gadā bija no 500, šogad būs no 620. Jaunajai VIENOTĪBAI 26 deputāti - riktīgs ķēriens!

Mēs zinām, ka, piemēram, Latgalē (es jau vienreiz par to runāju) no 1000 pilna darba strādājošajiem 600 strādā valsts vai pašvaldību sektorā. Jūs iedomājieties: no 1000 - 600! Protams, viņiem visiem, kas saņēma 500, automātiski alga būs 620. Tas nozīmē, ka tad, kad šurp nāks pašvaldību izlīdzināšanas budžets kopā ar valsts budžetu, Latgales pašvaldības jau vairs nesaņems 88 miljonus, bet pāri par 100 miljoniem. Nu, un uz ko tas slogs gulsies? Protams, uz nodokļu maksātājiem.

Starp citu, sešās valstīs Eiropā... Eiropas Savienībā nav noteikta minimālā alga, tai skaitā Somijā. Ko es ar to gribu teikt? Ka minimālo algu, pēc visiem ekonomikas likumiem un mācību grāmatām, nosaka nevis voluntāri politiķi, bet ekonomikas lielums un uzņēmēji. Tad, kad šeit būs tāda ekonomika kā Somijā, jums vairs nebūs jārunā par minimālo algu. Tāpēc mums būtu jādomā tikai un vienīgi par ekonomikas celšanu.

Ko uzņēmējiem nozīmē minimālās algas palielināšana no 1. janvāra? Vai nu kādu atlaist atkal, vai daļu naudas maksāt aploksnē. Vārdu sakot, atkal stumjam uz ēnu ekonomiku, pret kuru mēs visi kopīgi tik briesmīgi gribam cīnīties.

Tagad par neapliekamo minimumu. Finanšu ministrs paziņoja, ka pēc budžeta pieņemšanas... 2023. gada vidū tiks skatīta nodokļu pakete. Nu un tad ar 2024. gadu tā varēs stāties spēkā. Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka trešajā ceturksnī Lietuvā vidējā alga bija 1799 eiro, Igaunijā - 1679 eiro, Latvijā - 1354 eiro. Pie tam vēl uzņēmējiem Latvijā tūkstotis eiro uz rokas maksā visdārgāk, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu.

Tāpēc es ļoti aicinu (es ceru, ka jūs arī nobalsosiet) nodot iniciatīvu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai mēs aicinātu un stumtu valdību jau ar 1. janvāri domāt par darbaspēka nodokļu reformu. Ja valdība to nedarīs un pārliks uz 2024. gadu, tad, visticamāk, mums trešā vieta Baltijā tiks nodrošināta uz ļoti ilgiem gadiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Krištopana kungs.

Gribēju tikai atgādināt, ka deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju. Valsts amatpersonu atlīdzība ir piesaistīta un sasaistīta ar vidējo algu, nevis minimālo.

Vārds Šlesera kungam.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi, deputāti! Gan es personīgi, gan partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalsta algu palielināšanu deputātiem, ministriem un citām amatpersonām no 1. janvāra. Bet, kas attiecas uz šo iniciatīvu, - es uzskatu, ka to vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo šī iniciatīva ir pamatota, un es paskaidrošu, kāpēc.

Paturpinot kolēģa Viļa Krištopana teikto, tātad neapliekamais minimums... ja tas tiek palielināts, tad tiek palielināta rocība tieši to cilvēku vidū, kas dzīvo no algas, no kuras viņi nevar izdzīvot un pabarot savu ģimeni un bērnus. Tad mēs atstājam vairāk naudas viņiem, tieši šiem mazturīgajiem, kuri strādā - nevis tiem, kuri nestrādā un dzīvo no pabalstiem, bet tiem, kuri strādā. Ja gadījumā viņiem šī nauda ir, tad jautājums ir tāds - kur šī nauda paliks? Vai šī nauda tiks uzkrāta banku kontos, ieguldīta kādos vērtspapīros, vērtīgos vai nevērtīgos, vai arī tiks iztērēta, lai pabarotu savu ģimeni un bērnus? Un es atbildu jums uzreiz, ka tie cilvēki, kuriem mēs palielinātu šo neapliekamo minimumu, automātiski iztērētu šo papildus iegūto naudiņu, lai pirmām kārtām apmaksātu apkures rēķinu, lai varētu samaksāt par to, kas bērniem nepieciešams, lai bērni var iet uz skolu, un, protams, ēdienam un visam pārējam.

Un šis jautājums nav jāskatās pēc principa - cik tas maksā, izejot no ekseļa tabulas... ka Finanšu ministrijas darbinieki vienkārši teiks, cik tas mums maksā - miljardus vai miljonus -, tā filozofija ir pavisam cita.

Es gribu atgādināt konkrētu piemēru, kas bija saistīts ar manu personisko iniciatīvu tad, kad es strādāju Einara Repšes valdībā. Viņš bija Ministru prezidents, un finanšu ministrs bija Valdis Dombrovskis.

Mēs nācām ar iniciatīvu samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli no 25 uz 15 procentiem. Vajadzēja... mēs vienojāmies, ka tas ir jāizdara, veidojot valdību, bet diemžēl Finanšu ministrijas ierēdņi teica - to darīt nedrīkst, jo tas radīs 70 miljonu latu (latu - tad bija lati, tas bija 2002. gads) zaudējumu. Tā vietā, lai piekristu Finanšu ministrijas ierēdņu aprēķinam, es piecēlos kājās (un to atceras tie cilvēki, kas tajā laikā no “Jaunā laika” arī bija tai valdībā) un teicu - vai nu mēs pieņemam šos grozījumus, vai es un mana partija ejam prom no šīs valdības. Tas bija principiāls jautājums, mēs tāpēc piekritām iet valdībā. Rezultātā bažās par to, ka valdība kritīs Šlesera spiediena dēļ (kā to rakstīja mediji), uzņēmumu ienākuma nodoklis tika samazināts līdz 15 procentiem. Un kāds bija rezultāts? Tāds, ka Finanšu ministrijas aprēķini izrādījās kļūdaini. Nākamo divu gadu laikā ieņēmumi valsts budžetā palielinājās par apmēram 200 miljoniem latu, tātad nevis 70 miljonu latu kritums, bet palielinājās ieņēmumi. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēkiem bija motivācija maksāt nodokļus, cilvēki vairs negribēja dzīvot ēnu ekonomikā, nenotika nodokļu optimizēšana. Valsts ieņēmumi palielinājās.

Šis konkrētais priekšlikums garantē to, ka, palielinot neapliekamo minimumu, tie cilvēki, kas dabūs to naudu, uzreiz to iztērēs. Pirmām kārtām viņi būs ļoti pateicīgi. Un šī nauda atgriežas ekonomikā. Es varu jums pateikt: tātad viens ir tas, ka tā nauda atgriežas, palielināsies PVN ieņēmumi, bet caur šo vienu konkrēto priekšlikumu ļoti daudziem zudīs interese atrasties ēnu ekonomikā, viņi sapratīs, ka valsts viņiem piedāvā ļoti labus nosacījumus, lai godīgi maksātu nodokļus. Jūs saprotiet: tā ir filozofija, tas nav... Finanšu ministrija visu to noliegs, to, ko es saku, tā, kā viņi to izdarīja 2002. gadā, neskatoties uz to, kas notika pēc tam ar ieņēmumu palielināšanu.

Es aicinu nodot šo konkrēto priekšlikumu, jo tas nav populistisks, tas ir ļoti pareizs priekšlikums, un tie cilvēki, kas to ir sagatavojuši... Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tie argumenti, kas ir uzrakstīti, ir ļoti pamatoti. Ja APVIENOTAIS SARAKSTS, kurš runā par reformām, padomātu un savā domnīcā varētu izdiskutēt, izdebatēt šo konkrēto lietu, esmu pilnīgi pārliecināts, šī lēmuma pieņemšana palielinātu ieņēmumus jau nākamajā gadā - jau nākamajā gadā!

Tā ka es aicinu nodot un izskatīt šo priekšlikumu, un es ceru, ka Reira kungs, kas tomēr ir profesionāls politiķis un arī ilgus gadus ir bijis finanšu ministrs, tiešām mēģinās, kā teikt, paskatīties nevis no tiem ekseļiem, bet pēc būtības, ko konkrētais lēmums... cik daudz ieņēmumu var palielināt jau nākamajā gadā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 402 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Noteikt ekonomiski pamatotu neapliekamo minimumu 1080 eiro apmērā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Informēju,ka deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Līga Kļaviņa, Kaspars Melnis un Armands Krauze iesnieguši steidzamu jautājumu “Vai 2. pensiju līmeņa kapitāla samazināšanās atbilst Latvijas iedzīvotāju interesēm”. Jautājums uzdots labklājības ministrei Evikai Siliņai.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu jautājuma motivācijai.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi, nav noslēpums, ka 2. pensiju līmeņa fondi jau ilgāku laiku piedzīvo lejupslīdi... un tam nepieciešama arī politiskā uzmanība. Šobrīd mēs neredzam šī jautājuma iekļaušanu valdības deklarācijā, mēs liekam lielas cerības uz rīcības plānu, bet šī jautājuma uzdošana arī, es domāju, ikvienu no Saeimā esošajiem aicinātu padomāt par to, ka ir seniori, kuri tūlīt pensionēsies, un, es domāju, tā galīgi nav viņu vaina, ka viņu uzkrātā 2. līmeņa nauda ir tik būtiski samazinājusies un viņu pensijas tas ietekmēs ļoti būtiski.

Tāpēc aicinu pievērst tam uzmanību ne tikai šobrīd, bet arī iepazīstoties ar atbildēm un tālāk jau strādājot pie budžeta likumprojekta nākamajam gadam.

Godātie kolēģi, lai jums priecīgi, mīļi, jauki Ziemassvētki! (Starpsaucieni: “Paldies!”; “Ooo!” Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Valaiņa kungs.

Kolēģi, esam izskatījuši visus šodienas darba kārtības jautājumus, un vienlaikus šis ir brīdis, kad mēs slēdzam rudens sesiju - pirmo sesiju, kurā mums ir bijusi iespēja kopā strādāt, sastrādāties.

Mēs esam dažādi, bet es gribu pateikt paldies gan pozīcijai, gan opozīcijai, ka šajā sesijā mēs tomēr vienojāmies, kā mēs veidojam Saeimas tradīcijas un ievērojam politisko kultūru. Paldies par paveikto šajā sesijā. Domāju, ka esam ielikuši stabilus pamatus efektīvam Saeimas darbam, un tas ir svarīgi, jo nākamajā gadā mūsu darba dinamikai būtu būtiski jāpieaug. Mums priekšā ir svarīgi lēmumi par budžetu, drošību un tautsaimniecības attīstību.

Tāpēc es vēlu visiem jaunajā gadā un jaunajā darba cēlienā veselību, pacietību un enerģiju - tā mums visiem būs nepieciešama. Arī no savas puses vēlu jums siltus, gaišus un jaukus Ziemassvētkus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Raimondam Bergmanim paziņojumam par deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Japānas parlamentu dibināšanai.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamie kolēģi, es arī novēlu... un netaisos ļoti ilgstoši aizkavēt jūs, bet mums ir iespēja šodien nodibināt deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Japānas parlamentu. Aicinu visus, kas ir jau pieteikušies šīs parlamenta grupas dibināšanai, Dzeltenajā zālē burtiski pēc sēdes uz īsu brīdi sanākt un ievēlēt grupas vadītāju un grupas vadītāja vietnieku.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Reiram paziņojumam. (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi, es atgādinu, ka sēde joprojām noris. Lūdzu, ieņemiet savas darba vietas! Sēde noslēdzas ar vārdiem “sēdi slēdzu”. Šobrīd vēl joprojām noris Saeimas sēde.

Reira kungs, lūdzu, vārds paziņojumam. (Dep. J. Reirs: “Es atsaucu.”) Jūs atsaucat.

Tad vārds Normundam Dzintaram paziņojumam par Sporta apakškomisijas sēdi.

N. Dzintars (NA).

Sporta apakškomisijas sēde ar vēlēšanām - Sarkanajā zālē piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Visbeidzot vārds Antoņinai Ņenaševai, Saeimas sekretāra biedrei, reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 95 deputāti. Nav reģistrējušies pieci: Gundars Daudze, Glorija Grevcova, Edmunds Jurēvics, Viktors Pučka un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies, visi ir reģistrējušies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Priecīgus svētkus visiem!

Tiekamies ziemas sesijā!

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas rudens sesijas 12. sēde
2022. gada 22. decembrī

Par darba kārtību
- Priekšlikums	- dep. N. Dzintars (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 80/Lp14) (Dok. Nr. 168, 168A)
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 81/Lp14) (Dok. Nr. 169, 169A)
Par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 82/Lp14) (Dok. Nr. 170, 170A)
Par likumprojektu “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā” (Nr. 85/Lp14) (Dok. Nr. 239)
Par darba kārtību
- Priekšlikumi	- dep. I. Circene (pret)
	- dep. R. Petraviča (par)
Par lēmuma projektu “Deklarācija par 13. Saeimas pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību” (Nr. 90/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 234)
- Par balsošanas motīviem	- dep. L. Liepiņa
	- dep. S. Čulkova
	- dep. J. Dorošķeviča
	- dep. N. Marčenko-Jodko
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai šā gada 15. decembrī (Dok. Nr. 235., 622.2-2-14/22)
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2022. gada rudens sesijas slēgšanu un 2023. gada ziemas sesijas sākšanu” (Nr. 91/Lm14) (Dok. Nr. 236, 237)
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 84/Lp14) (Dok. Nr. 197)
- Ziņo	- dep. O. Burovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 12B)
- Ziņo	- dep. A. Vīksna
- Debates	- dep. A. Šlesers
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 17/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 41, 154)
- Ziņo	- dep. A. Šuvajevs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 12/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 36, 161)
- Ziņo	- dep. M. Felss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 19/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 43, 162)
- Ziņo	- dep. M. Felss
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 21/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 45, 163)
- Ziņo	- dep. M. Felss
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr. 24/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 48, 164)
- Ziņo	- dep. J. Patmalnieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 16/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 40, 165)
- Ziņo	- dep. M. Felss
Likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā” (Nr. 54/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 112, 241)
- Ziņo	- dep. R. Dzintars
Likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā” (Nr. 54/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 112, 241)
- Ziņo	- dep. R. Dzintars
Likumprojekts “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” (Nr. 18/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 42, 243)
- Ziņo	- dep. I. Rajevs
Likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 5/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 16, 244)
- Ziņo	- dep. J. Skrastiņš
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 31/Lp14) (1.lasījums) (Dok. Nr. 71, 245)
- Ziņo	- dep. J. Simanovska
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Līdaka
Likumprojekts “Grozījums Čeku loterijas likumā” (Nr. 52/Lp14) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 110, 247) Alternatīvais Likumprojekts “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 86/Lp14) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 247)
- Ziņo	- dep. J. Reirs
- Debates	- dep. Ģ. Lapiņš
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa
- Debašu turpinājums	- dep. V. Krištopans
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Šlesers
	- dep. S. Ābrama
	- dep. E. Putra
	- dep. J. Vucāns
	- dep. A. Butāns
Likumprojekts “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 86/Lp14) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 247)
- Ziņo	- dep. J. Reirs
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2021. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr. 36/Lm14) (Dok. Nr. 166)
- Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 92/Lm14) (Dok. Nr. 240)
- Ziņo	- dep. J. Reirs
Lēmuma projekts “Par 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu” turpmāko virzību” (Nr. 33/Lm14) (Dok. Nr. 108)
- Ziņo	- dep. J. Vucāns
- Debates	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Šlesers
	- dep. J. Vucāns
	- dep. K. Briškens
	- dep. R. Kols
	- dep. S. Ābrama
	- dep. A. Kulbergs
	- dep. E. Cepurītis
	- dep. A. Šlesers
	- dep. I. Līdaka
	- dep. J. Simanovska
	- dep. J. Reirs
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. Č. Batņa
- Par balsošanas motīviem	- dep. M. Jencītis
Lēmuma projekts “Par 13 324 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā” turpmāko virzību” (Nr. 38/Lm14) (Dok. Nr. 180)
- Ziņo	- dep. L. Rasima
Lēmuma projekts “Par 10 402 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Noteikt ekonomiski pamatotu neapliekamo minimumu 1080 eiro apmērā” turpmāko virzību” (Nr. 39/Lm14) (Dok. Nr. 181)
- Ziņo	- dep. J. Vucāns
- Debates	- dep. V. Krištopans
	- dep. A. Šlesers
Informācija par deputātu V. Valaiņa, U. Augļa, L. Kļaviņas, K. Melņa un A. Krauzes jautājumu labklājības ministrei Evikai Siliņai “Vai 2. pensiju līmeņa kapitāla samazināšanās atbilst Latvijas iedzīvotāju interesēm” (Nr. 14/J14)
- Motivācija	- dep. V. Valainis
Paziņojums
	- dep. R. Bergmanis
	- dep. N. Dzintars
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 22.12.2022 09:05:45 bal001
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā (85/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 22.12.2022 09:22:32 bal002
Par - 30, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Deklarācija par 13. Saeimas pieļautajām kļūdām un pārspīlējumiem, cīnoties ar Covid-19 infekcijas izplatību" (90/Lm14) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 22.12.2022 09:35:42 bal003
Par - 89, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2022. gada rudens sesijas slēgšanu un 2023. gada ziemas sesijas sākšanu (91/Lm14)

Datums: 22.12.2022 09:39:11 bal004
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (84/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 09:47:35 bal005
Par - 83, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.12.2022 09:48:18 bal006
Par - 82, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.12.2022 09:49:45 bal007
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (17/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 09:52:55 bal008
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (12/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 09:54:01 bal009
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (19/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 09:55:04 bal010
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (21/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 09:56:56 bal011
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (24/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 09:58:09 bal012
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (16/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 10:00:40 bal013
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Invaliditātes likumā (54/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 10:01:08 bal014
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Invaliditātes likumā (54/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 10:02:05 bal015
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Invaliditātes likumā (54/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.12.2022 10:05:25 bal016
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (18/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 10:05:54 bal017
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (18/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 10:08:44 bal018
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (5/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 10:16:05 bal019
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (31/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 10:31:24 bal020
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.12.2022 11:35:36 bal021
Par - 0, pret - 79, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Grozījums Čeku loterijas likumā (52/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 11:36:10 bal022
Par - 81, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (86/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 11:37:03 bal023
Par - 79, pret - 0, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (86/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.12.2022 11:37:58 bal024
Par - 80, pret - 0, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (86/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.12.2022 11:42:00 bal025
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2021.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (36/Lm14)

Datums: 22.12.2022 11:43:40 bal026
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (92/Lm14)

Datums: 22.12.2022 12:33:23 bal027
Par - 53, pret - 26, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par 11 510 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu” turpmāko virzību (33/Lm14)

Datums: 22.12.2022 12:41:08 bal028
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 13 324 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā” turpmāko virzību (38/Lm14)

Datums: 22.12.2022 12:56:24 bal029
Par - 92, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10 402 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Noteikt ekonomiski pamatotu neapliekamo minimumu 1080 eiro apmērā” turpmāko virzību (39/Lm14)

Datums: 22.12.2022 12:59:26 bal030
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

22.12.2022.

9.00

11.00