Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2023. gada 25. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, sēdieties savās darba vietās! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 25. maija kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā darba kārtībā.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Vilis Krištopans, Kristaps Krištopans un Oļegs Burovs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs redzam, ka esošās prezidenta vēlēšanas vairs nav nekādas vēlēšanas, tas ir tirgus, kur partijas tirgojas, mēģina pārliecināt viena otru par savu kandidātu, par jaunu koalīciju vai arī par esošās koalīcijas turēšanu. Tās nav vēlēšanas!

Un tieši tāpēc apzināmies, ka diemžēl šajā reizē mēs neko vairs mainīt nevaram. 31. datumā deputāti vēlēs prezidentu, noteikti arī prezidents tiks ievēlēts, bet nākotnē vajadzētu uz tām lietām tomēr skatīties savādāk. Un visi tie, kas saka to, ka mēs nedrīkstam tautai dot tiesības vēlēt prezidentu, ka tas ir bīstami... es domāju, ka ir pēdējais laiks tomēr mainīt viedokli un teikt, ka tautai ir jādod šīs tiesības, ka politiķi – šajā gadījumā – jau ir aizspēlējušies.

Profesore Kreituse atklāti teica, ka Latvijā nav vēlēšanu, tas ir politiskais tirgus starp partijām. Un vakar – tad, kad mēs, frakciju vadītāji, tikāmies Latvijas Radio... tad visi saka: nu, 31. datumā pieņemsim lēmumu. A kā tad ir pēc... ja pirmajā balsošanas reizē netiek ievēlēts? Nu tad mēs... Tie viedokļi... Visi mēģina spēlēt šahu... kādā veidā apspēlēt vienam otru. Tās nav vēlēšanas, tā ir, kā saka, politiskā tirgošanās ar ietekmi – griez, kā gribi. Un tie, kas apgalvo, ka prezidents nav saistīts ar koalīcijas stabilitāti... Tas ir saistīts ar koalīcijas stabilitāti, vai tas ir saistīts ar jaunas koalīcijas izveidošanu.

Un tieši tāpēc partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ piedāvā grozīt likumu, lai tautai būtu dotas tiesības ievēlēt prezidentu, lai nākamajās vēlēšanās tauta izšķir šo balsojumu ar savām balsīm. Uzticēsimies Latvijas sabiedrībai! Un tad mēs dodam iespēju ne tikai politiskajām partijām izvirzīt savus kandidātus, mēs piedāvājam arī Latvijas tautai, piemēram, savācot 10 tūkstošus balsu, attiecīgi iesniegt savu kandidātu. Man šķiet, ka tas ir tas, ko tauta šodien gaida.

Tā ka, godājamie kolēģi, es aicinu: uzticēsimies Latvijas tautai! Tauta ir gudra, tauta nestaigās... un nemēģinās kaut kādā veidā vienoties savā starpā, tā vienkārši ies un balsos par labāko prezidenta amata kandidātu.

Vakar Dombura raidījumā Latvijas Televīzijā parādīja, ko tauta domā par vienu vai otru kandidātu. Nu, protams, 20 procenti ir vairāk nekā 10 procenti, bet tomēr būtu labi, ja tauta balsojumā ar balsu vairākumu iebalsotu prezidentu, kuram būtu vairāk nekā 51 procents no vēlētāju balsīm. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka būtu ļoti liela aktivitāte.

Un man ir tāds jautājums... Tas neapdraud šīs vēlēšanas, godājamie kolēģi, tas neapdraud šīs vēlēšanas. Mēs runājam par nākamajām vēlēšanām, un, iespējams, lielākā daļa no esošajiem deputātiem vairs netiks pārvēlēta. Ļausim tad nākamajai Saeimai izbaudīt to, ka viņiem nevajag staigāt un tirgoties par to, kurš būs prezidents. Izbeidzam šo tirgu, izbeidzam šo procesu, par kuru jums pašiem ir kauns! Dodam tautai iespēju balsot par prezidentu, un pēc tam prezidentam... jā, viņam būs lielāks mandāts. Mēs nepārveidosim mūsu valsts sistēmu, Satversmi. Mēs esam parlamentāra valsts, bet – Lietuvā prezidentam ir iespēja tikt ievēlētam no tautas puses.

Tā ka, godājamie kolēģi, aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo šis priekšlikums neapdraud jūsu izvirzītos kandidātus. Nākamajā Saeimā dodam iespēju nebalsot deputātiem, bet balsot tautai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi, ka darba kārtība tiek grozīta? (Starpsauciens: “Balsot!”) Tiek pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana un Oļega Burova iesniegumu grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 35, atturas – 22. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Juris Viļums, Anna Rancāne un Edmunds Teirumnieks, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par valsts meža zemes atsavināšanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” (Nr. 258/Lp14) un alternatīvo likumprojektu “Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” (Nr. 273/Lp14). Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Pirmā sadaļa – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Ineses Kalniņas, Edgara Tavara, Agneses Krastas un Edmunda Teirumnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lūguma pirms iesniegšanas Saeimā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 24. maija sēdē tika izskatīts VARAM sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Pēdējo gadu laikā arvien lielāku popularitāti enerģijas ražošanā iemanto elektroenerģijas ražošana, izmantojot fotoelementus jeb saules paneļus. Atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem šobrīd dabas resursu nodokļa maksātājiem ir jānodrošina Latvijas tirgū pirmo reizi laisto elektrisko un elektronisko iekārtu reģistrācija, uzskaite, kā arī jāveic šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšana. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanai tiek īstenotas ražotāju atbildības sistēmas, kad atkritumu savākšanu, reģenerāciju un apglabāšanu nodrošina apsaimniekotājs un minēto darbību izmaksas sedz šo preču ražotājs.

Vērtējot fotoelementu paneļu dzīves ciklu, to paredzamais ekspluatācijas laiks ir 20 līdz 25 gadi, līdz ar to šo iekārtu iespējamais atkritumu apjoms paredzams tikai pēc 20 līdz 25 gadiem. Ražotāju atbildības sistēmu ietvaros par savāktu drīkst uzskatīt tikai tādu apjomu, kas ir savākts Latvijas teritorijā kārtējā gadā, un ne vēlāk kā līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām šis apjoms ir jāpārstrādā vai jāveic gala reģenerācijas darbība, pretējā gadījumā tiek piemērots dabas resursu nodoklis.

Ņemot vērā to, ka šobrīd pasaulē nav izstrādātas un attīstītas pārstrādes jaudas nolietoto fotoelementu paneļiem un pārstrādes iespējas īsti nepastāv, apsaimniekotājiem nav iespējas izpildīt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas normas, līdz ar to nodokļa maksātājiem būs jāmaksā dabas resursu nodoklis, kas padarīs būtiski dārgāku fotoelementu paneļu izmantošanu enerģijas ražošanai.

Lai risinātu minētos jautājumus un rastu iespēju piemērot dabas resursu nodokļa atbrīvojumu, Dabas resursu nodokļa likumā ir nepieciešams veikt šādus grozījumus: pirmkārt, izdalīt atsevišķi elektrisko un elektronisko iekārtu apakškategoriju – fotoelementu paneļus; otrkārt, noteikt prasību nodokļa maksātājiem ražotāju atbildības sistēmu ietvaros nodrošināt fotoelementu paneļu atkritumu pieņemšanu, savākšanu un uzglabāšanu vai, ja fotoelementu paneļa kopējā uzstādītā jauda ir vismaz viens megavats, patstāvīgi veikt pasākumus un segt izdevumus, kas saistīti ar nolietoto fotoelementu paneļu apsaimniekošanu.

Komisijas sēdē tika uzklausīts Valsts vides dienesta direktores viedoklis, ka izdarāmie Dabas resursu nodokļa likuma grozījumi ir steidzami, jo esošais normatīvais regulējums būtiski sadārdzinās saules elektrostaciju projektu attīstību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja likumprojekta turpmāko virzību Saeimā un tā nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Nākamā sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 315 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

___

Deputāti Ieva Brante, Česlavs Batņa, Ingmārs Līdaka, Andrejs Svilāns, Juris Viļums, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Raimonds Bergmanis, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Linda Matisone un Atis Deksnis iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt, izstrādāt un virzīt Saeimai izskatīšanai likumprojektus, lai novērstu, izmeklētu vardarbības aktus pret sievieti un ikvienu personu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi. Tātad mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Atgādinu, ka par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par” un viens deputāts var runāt “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Atkal atgriežamies pie šī jautājuma. Mums varētu šķist pareizi, ka šis jautājums par vardarbības mazināšanu pret sievietēm ir tik sāpīgs un aktuāls, ka risinājumiem vajadzētu tapt zibenīgā ātrumā. Tā vietā mēs tiekam aicināti uz jauna likumprojekta izstrādāšanu un izvērtēšanu mirklī, kad mēs varam pievienoties citām Eiropas Savienības un Rietumeiropas valstīm, ratificējot jau pieņemto konvenciju, kas paredz atbalstu vardarbību upuriem.

Šis process ir tik lēns un samocīts, ka mums ir reta iespēja pārbaudīt faktus un mainīt savus politiskos uzstādījumus pēc jaunas informācijas apgūšanas. Es iepriekš kritizēju, norādīju Saeimas priekšsēdētāja kungam par viņa, manuprāt, nepamatotajiem izteikumiem, kur viņš komentēja, ka šīs konvencijas ratifikācijai sabiedrībā nav pietiekama atbalsta. Iespējams, APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģi ir redzējuši ziņu sižetu un “Kantar TNS” veikto aptauju, kur konvencijas par vardarbību pret sievietēm ratificēšanu Latvijā atbalsta 62 procenti aptaujāto.

Jautājums ir tikai viens: kad jums beidzot pietiks drosmes rīkoties kā valstiski atbildīgiem politiķiem, atsakoties no mītiem un dezinformācijas par un ap šo konvenciju un pievienojoties visām tām Eiropas valstīm, kas atzīst to, ka vardarbībai ir dzimums. Vai tikai tad, kad Latviju pāršalks kārtējās ziņas par nākamo vardarbīgo slepkavību, kuras iespējamību likumdevēji būtu varējuši mazināt, taču viņiem nepietika drosmes? (Starpsaucieni.) Nepietiek drosmes, jo šķiet, ka tā vietā, lai pēc visām pieejamajām iespējām aizstāvētu Latvijas cilvēkus, deputāti pagaidām izvēlas aizstāvēt savas partijas seju, reputāciju un dezinformācijā veidot politisko kapitālu.

Jebkurš kvalitatīvs risinājums vardarbības mazināšanai ietvers mājsaimniecībās un ģimenēs esošu vardarbību. Šī nav vardarbība, kur upuru un varmāku līmenī eksistētu dzimumu vienlīdzība. 2020. gadā 60 procenti no slepkavību upuriem Latvijā bija sievietes, salīdzinot ar 37 procentiem Eiropas Savienībā. (Starpsauciens.) Salīdzinot šīs slepkavības ar notikumiem Imantā, no vienas puses, tas parāda, ka dažāda veida vardarbība Latvijā ir nopietna problēma, no otras puses, tas parāda deputātu izpratnes trūkumu, sasaistot grupu un individuālo vardarbību, ģimenisko un starpgrupu vardarbību, emocionālo, fizisko un seksuālo vardarbību. To, ka šiem vardarbības veidiem var būt līdzīgi cēloņi, taču atšķirīgi motīvi, iemesli un risinājumi, jums varētu apstiprināt daudzi sociālie darbinieki, psihologi un juristi. To jūs varētu izlasīt Eiropas līmeņa risinājumos un rekomendācijās, taču šķiet, ka vardarbības līmenis jums tomēr nešķiet tik augsts, lai ieklausītos nozares ekspertos.

Gan deputāti, gan mediju pārstāvji bieži vien ironizē par to, ka tiek veidota kārtējā darba grupa kāda jautājuma skatīšanai, jo tas saistās ar darbības imitāciju, un šis lēmuma projekts izskatās nevis pēc solītā proaktīvā krīzes menedžmenta, bet pēc darbības imitācijas. Tā vietā, lai mēs šajā sāpīgajā jautājumā parādītu līderību, tiek būtībā veidoti birokrātiski šķēršļi, kavēts Saeimas laiks, lai censtos publikai apliecināt, ka jums šis jautājums rūp. Šādi varētu rīkoties opozīcijas partija, kas cenšas aktualizēt kādu jautājumu, bet no koalīcijas partijas puses man šis izskatās un slikti ož pēc lēta un neveiksmīga PR gājiena.

Virzītajā likumprojektā Ministru kabinetam tiek uzdots (citēju): “Nekavējoties izvērtēt, izstrādāt un virzīt Saeimai izskatīšanai likumprojektus, lai novērstu un izmeklētu vardarbības aktus pret sievieti un ikvienu personu, aizsargātu vardarbības upurus, sniegtu tiem maksimāli iespējamo nepieciešamo atbalstu, sodītu vainīgās personas un veiktu preventīvu sabiedrības izglītošanu un informētību šajā jomā.” Gan es, gan vairāki Ministru kabineta pārstāvji noteikti varētu iedomāties, cik lakoniski ir iespējams uz šādu pieprasījumu atbildēt. Tā var būt viena teikuma atbilde.

Aicinām deputātus ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu. Šī (un nevis birokrātija un atbildības pārvietošana) ir metode, kā mazināt vardarbības iespējas un sekas mūsu sabiedrībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. “Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Par to, ka vardarbības problēma Latvijā pastāv, es domāju, šaubu nav. To apliecina gan pēdējā laika traģiskie ar vardarbību saistītie notikumi Latvijā, gan arī Centrālās statistikas pārvaldes veiktā aptauja, kas liecina – katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir pieredzējuši fizisku un seksuālu vardarbību.

Taču es un APVIENOTAIS SARAKSTS vēlamies pievērst uzmanību vardarbības problēmai ne tikai sieviešu un vīriešu vidū, bet arī neaizsargātākajā sabiedrības daļā – bērnu un jauniešu vidū. Domāju, ka mēs visi vēl joprojām labi atceramies neseno skaļo gadījumu par pusaudžu izrēķināšanos Imantas apkaimē. Vakar Valsts kontrole Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē savā ziņojumā norādīja, ka valsts institūciju darbs ar tā sauktajiem problēmbērniem ir dekoratīvs. Valsts kontrole norādīja, ka institūcijas savlaicīgi nereaģē un nesniedz šiem bērniem un viņu ģimenēm nepieciešamo atbalstu. Valsts kontrole ir izstrādājusi 14 ieteikumus un 11 priekšlikumus, kas jāievieš līdz 2026. gadam.

Kolēģi, mums nav laika gaidīt! Latvijā netrūkst normatīvo aktu, likumu un noteikumu, mums trūkst rīcības – tūlītējas, izlēmīgas, mērķtiecīgas, nekavējošas rīcības. Balsojums par iesniegto lēmuma projektu ir simbolisks: vai mēs Saeimā tikai runāsim par vardarbības ierobežošanu un gaidīsim uz konvencijām vai beidzot no runām pāriesim pie reāliem darbiem?

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un uzdot Ministru kabinetam nekavējoties rīkoties vardarbības novēršanai un vardarbības upuru aizsargāšanai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, viens deputāts ir runājis “pret”, viens – “par”.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt, izstrādāt un virzīt Saeimai izskatīšanai likumprojektus, lai novērstu, izmeklētu vardarbības aktus pret sievieti un ikvienu personu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 9, atturas – 34. Tātad ar vienas balss starpību lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. (Daži deputāti aplaudē.)

Vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu...

Nav priekšlikuma par nodošanu kādai no komisijām, ja? Tātad lēmuma projekts ir noraidīts.

___

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 174 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole reizi divos gados” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Nav.”) Iebildumus es nedzirdu. Tātad lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā.

___

Darba kārtības nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dmitrijam Kovaļenko 2023. gada 24. un 25. maijā. Saeimas Prezidijs ir piešķīris atvaļinājumu šī gada 24. un 25. maijā un par to informē Saeimu.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vilim Krištopanam 2023. gada 18. maijā. Saeimas Prezidijs informē Saeimu, ka atvaļinājums ir ticis Prezidijā atbalstīts.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jurģim Klotiņam 2023. gada 25. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2023. gada 12. jūnija līdz 16. jūnijam. Ņemot vērā to, ka šis laika periods ir pēc šīs sēdes, Prezidijam nav varas par to lemt; tas ir jāizlemj, kolēģi, jums. Tāpēc balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2023. gada 12. jūnija līdz 16. jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Neapmaksāts atvaļinājums jums, Dzintara kungs, tiek piešķirts. (Smiekli.)

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Līgas Supes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē ir sagatavots lēmuma projekts “Par Līgas Supes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Līga Supe par Vidzemes rajona tiesas tiesnesi strādā kopš 2020. gada septembra, taču tiesu sistēmā strādā kā tiesneša palīdze jau kopš 2007. gada.

Šī gada 16. maijā Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja Tiesu administrācijas ziņojumu par tiesneses līdzšinējo darbu un iepazinās ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas 2023. gada 20. aprīļa lēmumu, ar kuru kolēģija dod pozitīvu atzinumu par tiesneses līdzšinējo darbu un piekrīt tiesneses apstiprināšanai amatā.

Tāpēc Juridiskās komisijas vārdā aicinu deputātus balsot un apstiprināt Līgu Supi rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Supes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Darba kārtībā – pieprasījums zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijas piensaimniecības nozarē”. Minēto pieprasījumu ir iesnieguši deputāti Kaspars Melnis, Uldis Augulis, Viktors Valainis, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Armands Krauze, Līga Kļaviņa, Jānis Vucāns, Anita Brakovska un Andrejs Vilks.

Par pieprasījumu ir pieteicies runāt deputāts Kaspars Melnis.

K. Melnis (ZZS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un kolēģi! Ir pagājuši divi mēneši... pat nav vēl... kopš mēs par šo jautājumu runājām no šīs tribīnes, un situācija ir tikai pasliktinājusies, uzlabojumu nav nekādu. Mēs dzirdam, ka tā problēma ir Eiropā un pasaulē – piena krīze – un ka visiem tā ir vienāda. Bet – jautājums ir par to, ka vajag paskatīties, kādi mēs esam Baltijas reģionā, ar ko mēs konkurējam.

Un es paņēmu pēdējo... izvilkumu... un salīdzināju ar igauņiem. Paņemsim kaut vai pagājušo mēnesi – aprīli. Tad piena cenas starpība Latvijā un Igaunijā ir 12 centi. Tik vien, bet kopā nozarei par nodoto pienu tas veido astoņu miljonu starpību. Paņemam martu: 13 centi – 8,6 miljonu starpība.

Par kādu nozares attīstību mēs varam runāt, ja mēs pat reģionā tik nenormāli atpaliekam?! Te jau ir runa... tiešām veidojas tāda situācija, ka jau ir jārunā par izdzīvošanu. Un tāpēc ir šis pieprasījums par ārkārtas situācijas rosināšanu, diskutēšanu, jo, protams, nozarei parādās problēmas ar naudas plūsmām; tai ir problēmas ar bankām, ir problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu, jo diemžēl šīs iestādes nav ieinteresētas nozari mēģināt glābt, ja nav politiskā lēmuma.

Uz šo brīdi šis jautājums jau ir kļuvis ļoti aktuāls daudzām saimniecībām, jo zaudējumi ir milzīgi. Un, ja mēs to nedarīsim, tad rodas jautājums – kas to vispār darīs? Jo situācija nozarē kļūst ar katru dienu arvien kritiskāka, un uz šo brīdi jau var redzēt, ka... neko labu neprognozē. Un mēs turpināsim tik ļoti atpalikt. Un līdz ar to... mēs saprotam, ka arī tāda liela, mūsu tautsaimniecībai svarīga nozare kā piena lopkopība ir diemžēl kļuvusi nespējīga konkurēt Baltijas reģionā. Un tas nozīmē, ka mēs sūtām konkrētu signālu, ka diemžēl arī lauksaimniecība vairs nav svarīga mūsu valstī.

Tāpēc noteikti aicinu atbalstīt pieprasījumu un izvērtēt.

Mums ir jādiskutē un jāmeklē risinājumi, lai varam šo problēmu tiešām risināt... vismaz tik daudz, lai ar Valsts ieņēmumu dienestu un ar bankām varam risināt... un īstenībā, lai cik tas būtu aplami, arī ar Lauku atbalsta dienestu, jo diemžēl lauksaimnieki, kas ir uzņēmušies vadīt projektus, nespēj sasniegt uzstādītos rādītājus esošās situācijas dēļ.

Ir jāsaprot, ka šī situācija var novest pie tā, ka cilvēki likvidēs savas saimniecības. Un tā ir viena no nozarēm, kas – kaut vai pēdējo piecu gadu griezumā – ir ienesusi vairāk nekā pusmiljardu, vienkārši eksportējot svaigpienu uz ārzemēm. Es atvainojos – nozare, kas ienesa vairāk nekā pusmiljardu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamais ir pieprasījums kultūras ministram Naurim Puntulim “Par NEPLP soda piemērošanu saistībā ar vārda “deportācija” lietošanu”.

Ziņojumu par motivāciju ir pieteicies sniegt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētāj! Augsti godātie kolēģi! Es palūgšu burtiski divas ar pusi minūtes jūsu laika, lai gan, es domāju, šī tēma ir kļuvusi svarīga absolūti visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Vispirms, kad tu esi pie varas, tev ir sajūta, ka tu visu mūžu to kontrolēsi  – ka tas ir tāds sargsuns, kas sēdēs tev klēpī un darīs pilnīgi visu, ko tu teiksi. Bet paiet laiks, un šis izlutinātais suns sāk tevi kost.

Un uz šo momentu... ar šo sodu un ar sašutumu, kas tika izraisīts absolūti visā sabiedrībā... mēs sapratām, ka tas sargsuns, ko jūs paši izveidojāt, augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, ir sācis kost jūs pašus. Viņiem absolūti ir vienalga, par ko; viņiem uz šo momentu ir asins sajūta, viņi ir absolūtā reibumā no neierobežotas varas, viņiem neko neviens nevar izdarīt.

Un, ja brīvi mediji... TVNET – tas nu, piedodiet, atvainojiet, nav nekāds cits, bet tik tiešām ļoti lojāls portāls jums, JAUNĀ VIENOTĪBA... Uzrakstīja vienu vārdu – “deportācija” –, kas absolūti nav nekāds noziegums, bet viņus jau gatavi sodīt. Jūs ļoti labi redzējāt, kādu sašutumu tas viss izraisīja arī latviešu sabiedrībā. Jūs redzējāt tviterī, ko cilvēki raksta.

Sargsuns, ko jūs paši izveidojāt un padarījāt par niknu, lai tas speciāli –speciāli! – rādītu cilvēkiem zobus, ir sācis kost jūs pašus. Un paies nedaudz laika, un viņi vairs nejutīs robežu, viņi jau nāks arī pie jums, augsti godātie varas īpašnieki, un viņi jau sekos jums un neļaus jums normāli dzīvot.

Tāpēc mans aicinājums mums visiem – konkrētajā jautājumā apvienoties. Ja mēs tagad neapturēsim varas aparātu, kurš ir izdomājis, ka tas ir vienīgais valsts īpašnieks, tautas valdnieks, un ka tas tagad te lems, kādus vārdus drīkst teikt un kādus vārdus nedrīkst teikt, tad, atvainojiet, piedodiet, ne tikai mēs, parastie cilvēki un ārpuskoalīcijas deputāti, būsim apdraudēti, bet arī jūs, augsti godātie koalīcijas deputāti, kuri uzskatāt, ka jums ir imunitāte, būsiet ļoti drīz apdraudēti. Un tas ir absolūts fakts.

Nedrīkst brīvā Latvijā Eiropas Savienībā sodīt brīvus medijus par vārda “deportācija” lietošanu. Tas vārds politiski neskan labi, labāk – “izraidīšana”. Deportācija ir un paliek deportācija – cilvēku pārvietošana ārpus valsts robežām juridisku, administratīvu vai citu apsvērumu dēļ. Tas ir ļoti... pareizais juridiskais termins.

Piedodiet, kungi, – 8,5 tūkstoši eiro par vienu vārdu – “deportācija” – tas ir nepieņemami brīvā, demokrātiskā sabiedrība.

Es jūs ļoti lūdzu: pievērsiet uzmanību un savaldiet savus sargsuņus. Tas nedrīkst turpināties!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Augusta Brigmaņa, Ulda Auguļa, Daigas Mieriņas, Līgas Kļaviņas, Harija Rokpeļņa, Armanda Krauzes, Kaspara Meļņa, Viktora Valaiņa, Andra Bērziņa, Gunāra Kūtra pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par atbalstu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai”.

Pieprasījumu komisijas vārdā ziņos deputāts Hosams Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu pieprasījumu. Komisijas sēdē piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ar ministrijas pārstāvjiem.

Un es saprotu... personīgi... un arī citi deputāti, mūsu kolēģi no ZZS... ka tomēr ministra atbilde... Viņi uzskatīja, ka valdība jau izdarīja maksimāli, ko var, bet viņi vēlas, lai to diskusiju turpinātu sēdē un balsotu par pieprasījumu.

Atbalstīja – 4, pret – 7. Tā ka komisijā deputātu pieprasījums ir noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Saeimā nupat kā bija Enerģētikas konference, visas frakcijas godprātīgi, ar lielu patosu parakstīja pat deklarāciju, un it kā visi strādā. Pieprasījumu komisijā atnāk klimata un enerģētikas ministrs un mums stāsta par to, kā viņš strādā un visu dara un ka viss it kā darbojas, bet tajā pašā laikā mēs redzam to, ka iedzīvotājiem... tarifi aug, šie atbalsta maksājumi beidzās, uzņēmējdarbību tas ierobežo, konkurētspēju... šī atbalsta maksājuma beigas. Risinājumi it kā top – it kā tie top Labklājības ministrijā un Klimata un enerģētikas ministrijā, bet mēs neesam tos ieraudzījuši.

Manuprāt, kolēģi, šis ir viens tāds spilgts piemērs, kas liecina, ka politiķiem beidzot vajadzētu pāriet no runāšanas pie darīšanas, jo runāt mēs visi varam daudz, bet ar darīšanu diemžēl nesokas.

Šis ir tāds spilgts piemērs – kur vieni atbalsta veidi beidzas, citi nav izveidoti. Kaut ko vēl domā, dara, viss it kā būs, bet tam visam sen jau bija jābūt izdarītam. Laika ir bijis pietiekoši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Augusta Brigmaņa, Ulda Auguļa, Daigas Mieriņas, Līgas Kļaviņas, Harija Rokpeļņa, Armanda Krauzes, Kaspara Meļņa, Viktora Valaiņa, Andra Bērziņa, Gunāra Kūtra pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par atbalstu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 47, atturas – 1. Pieprasījums ir noraidīts.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Labdien, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Vēlos atgādināt, ka šodien to skatām pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Kā ziņotājs vēlos pateikties komisijai par aktīvu darbu, īpaši – komisijas priekšsēdētājai.

Atgādinu, kā šie likuma grozījumi ir izstrādāti: komisija likumprojektu ir virzījusi, strādājot kopā ar Centrālo vēlēšanu komisiju.

Kopumā komisijā ir saņemti 27 priekšlikumi, un lielākoties visi ir atbalstīti.

1. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Komisijā tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. 2. – deputāšu Mieriņas un Brakovskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Mieriņas kundze, vai jums pietiks ar trim minūtēm? (Starpsauciens.) Nepietiks.

Tātad, kolēģi, mēs dosimies pārtraukumā un atsāksim tieši no šīs vietas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es atgādināšu, ka tieši maijā šogad mēs esam sākuši Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē. Un mums, Saeimas Prezidijam, šodien ir patiesi liels prieks redzēt Viesu sektorā Ukrainas delegācijas vadītāju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, EPPA Vienlīdzības un diskriminācijas apkarošanas komitejas priekšsēdētāju Mariju Mezencevu, kas arī vēro mūsu sēdi, un arī EPPA Kultūras, zinātnes, izglītības un mediju jautājumu komitejas priekšsēdētāju Jevgēniju Kravčuku. (Aplausi.)

Šajās dienās notiek arī virkne diskusiju un pasākumu, kas ir saistīti ar mūsu prezidentūru, un arī mūsu delegācijas vadītāja ļoti cieši strādā pie šiem jautājumiem.

___

##Tagad vārds Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Labdien, vēlreiz, kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Esam palikuši par vienu vairāk... Es nolasīšu, kas nav reģistrējušies. Ja kāds ir, tad iesaucieties, lai varu atbildēt.

Nav reģistrējušies: Mārtiņš Daģis, Jurģis Klotiņš, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Armands Krauze, Antoņina Ņenaševa, Edgars Putra, Jānis Reirs, Ričards Šlesers, Juris Viļums un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, turpināsim sēdi pēc pārtraukuma. (Pauze.)

Cienījamie kolēģi, pārtraukums jau ir beidzies. Līdz nākamajām iespējām veikt sarunas jāpagaida līdz nākamajam pārtraukumam.

Es atgādinu, ka šobrīd mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā, likumprojekts ir steidzams, ar 27 priekšlikumiem.

Šobrīd strādājam ar 2. priekšlikumu.

Debatēs pieteikusies deputāte Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī, izmantojot iespēju, kā komisijas priekšsēdētāja vēlos pateikties visiem par lielo darbu. Man liekas – mēs tiešām ļoti, ļoti labi visi kopā strādājām pie šī likumprojekta. Un tomēr ir dažas lietas, ko es vēlreiz gribētu uzsvērt. Konkrēti – par šo mūsu priekšlikumu, kas ir iesniegts un nav atbalstīts.

Kolēģi, šis ir konceptuāls priekšlikums – izšķirties un pieņemt lēmumu, vai mēs ejam digitālas valsts virzienā vai atgriežamies milzīgu soli atpakaļ. Proti, priekšlikums, lai arī skaidri nepasaka, ka vēlēšanu process organizējams ar vēlēšanu vadības sistēmas palīdzību (kā tas bija jau iepriekš Saeimas vēlēšanās, un kas arī ļoti labi sevi parādīja), tomēr skaidri iezīmē to, ka darbs organizējams elektroniskajā vidē, izmantojot attiecīgo programmu.

Publiski mēs dzirdam, ka tiks veidota jauna iestāde – digitāla aģentūra uz VRAA bāzes. Jaunajai iestādei būs pienākums nodrošināt Eiropas Parlamenta vēlēšanās iespēju balsot jebkurā iecirknī, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai piedāvātais risinājums neparedz ieviest vēlēšanu vadības sistēmu, bet gan aicina atgriezties pie balsu skaitīšanas uz papīra, protokola veidošanas burtnīcās un citiem nu jau vēsturiskiem risinājumiem.

Jūs jautāsiet – ko tad ietver sevī vēlēšanu vadības sistēma, un kāpēc mūsu priekšlikums ir tik svarīgs? Sistēmai ir vairāki moduļi, un katrs no tiem ir vērsts uz būtisku darba atvieglošanu gan vēlēšanu saraksta iesniedzējiem, gan tiem, kas tos pārbauda, gan vēlēšanu komisijas locekļiem, gan iedzīvotājiem un visiem, kuri seko vēlēšanu procesam līdzi. Piemēram, kandidātu sistēma ļauj sagatavot sarakstu attālināti un iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija redz, kuras partijas ir pieprasījušas piekļuvi un vēlas gatavot savus sarakstus.

Šī sistēma arī atlasa datus par kandidātiem, tādējādi ietaupa laiku drukāšanai. Vēlēšanu zīmju automātiskās ģenerēšanas sistēma izgatavo vēlēšanu zīmes, atsakoties no sistēmas atgriezties pie maketētājiem un tipogrāfijas darbiem. Publicēšanas portāls... tiklīdz partijas iesniedz sarakstus, tie tiek publicēti Centrālajā vēlēšanu komisijā, un ir iespējams redzēt visu statistiku par kandidātiem. Tāpat vēlēšanu dienā ir iespēja sekot līdzi vēlētāju aktivitātei. Iepriekš to darīja paši vēlēšanu komisijas vadītāji, ziņojot reizi stundā Centrālajai vēlēšanu komisijai, kāds tad ir progress. Vēlēšanu gaitas žurnāla, balsu skaitīšanas un vēlēšanu protokolu automātiska noformēšana arī ļoti atvieglo komisijas darbu.

Vai mēs tiešām esam gatavi atteikties no visa iepriekš minētā, ko iepriekšējie kolēģi jau bija veiksmīgi aprobējuši, un atkal skaitīt balsis uz papīra, protokolus veidot burtnīcās un par vēlētāju aktivitāti saņemt ziņas reizi stundā no 1055 vēlēšanu iecirkņiem? Un ne mazāk svarīgs aspekts ir arī skaidrot sabiedrībai, kāpēc nodokļu maksātāju naudu tērējam krietni dārgākam un grūtāk administrējamam vēlēšanu procesam.

Atgriežoties soli atpakaļ – mums ir jārēķinās arī ar ievērojami lielāku budžetu, jo, neapšaubāmi, vecajā sistēmā būs nepieciešams vairāk darba stundu – varbūt divreiz, varbūt pat trīsreiz. Pēc minimālām aplēsēm, ja šobrīd komisijai maksā sešus eiro par stundu, tad tie šobrīd ir jau 700 tūkstoši eiro. Tikai.

Jau iepriekš Saeimas vēlēšanās bija vērojamas arī lielas grūtības atrast cilvēkus, kuri vēlētos strādāt vēlēšanu iecirkņos par sešiem eiro stundā pie tik lielas atbildības. Domāju, ka šī sistēma vēl vairāk atbaidīs cilvēkus. Mans jautājums: ja iestāžu starpā jau ir panākta vienošanās par to, kurš uzņemsies atbildību, kāpēc vienu daļu digitālo risinājumu aģentūra varēs pārņemt, bet otru daļu (kas attiecas uz vēlēšanu vadības procesu, kas īstenībā arī ir tikpat svarīgi, lai samazinātu izmaksas, būtiski atvieglotu komisijas locekļu darbu un visu pārējo) nevarēs?

Kolēģi, es aicinu atbalstīt manu un Anitas Brakovskas priekšlikumu. Nesamierināties ar iestāžu atbildi – mēs to nevaram –, bet meklēt iespējas un risinājumus, kā to vislabāk izdarīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Pirms es dodu vārdu deputātam Ingmāram Līdakam, kolēģi, es gribēju tikai norādīt, ka arī tas, kas ir izskanējis publiskajā telpā, var būt pārpratums. Digitālā aģentūra, tās izveide ir nodalīts pasākums no vēlēšanu nodrošināšanas... Eiropas Parlamenta vēlēšanās. (Starpsauciens.) Es komentēju, lai teiktais atbilstu faktiem publiskajā telpā. Tie jautājumi ir atdalāmi. Un Iekšlietu ministrija šobrīd atbilstoši publiskajā telpā izskanējušajam ir to uzņēmusies.

Vārds Ingmāram Līdakam. (Dep. V. Valaiņa starpsauciens.)

Es koriģēju tikai to, kas ir izskanējis, lai tas atbilst faktiem, Valaiņa kungs! (Dep. J. Viļums: “Nesarunāties ar zāli!” Smiekli.) Es drīkstu... laikam vienīgais, Viļuma kungs!

I. Līdaka (AS).

Esiet sveicināti, cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu respektēt komisijas vairākuma viedokli. Es saprotu Mieriņas kundzes vēlmi, nu jā, tāda vēlmju domāšana šobrīd.

Es pilnīgi noteikti negribu piekrist apgalvojumam, ka šī ir izšķiršanās, vai mēs ieviesīsim vai neieviesīsim vēlēšanu vadības sistēmu. Šeit ir runa par to, ka mēs šobrīd skatām likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”.

Tas paredz darbības, kādas būs iespējamas tieši uz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Un es varu pilnīgi droši apgalvot, ka Centrālā vēlēšanu komisija nespēs nodrošināt uz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlēšanu vadības sistēmas ieviešanu. Jau ar milzīgām pūlēm ir panākta vienošanās, ka būs vēlētāju reģistrs, tātad varēs vēlēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no jebkura iecirkņa Latvijā. Tas jau ir panākums, ņemot vērā to, kādā stāvoklī šis Centrālās vēlēšanu komisijas, teiksim, sastāvs pārņēma komisijas darbu. Tur bija tiesvedības un viss pārējais. Ja šobrīd mēs mēģināsim ar likumu uzspiest Centrālajai vēlēšanu komisijai veikt kaut kādas darbības tādā tempā, kāds vienkārši nav legāli iespējams, tad rezultāts būs tāds pats kā ar iepriekšējo vēlēšanu komisiju, kura varbūt ir apgrūtināta šobrīd ar iešanu uz prokuratūru un tamlīdzīgi.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām būs ieviesta vēlēšanu vadības sistēma. Tam garants, protams, ir arī ļoti aktīvā komisijas darbība un Mieriņas kundzes ciešā uzraudzība, jo Centrālā vēlēšanu komisija ir ļoti, ļoti biežs viesis mūsu komisijā un tāda tā arī būs.

Lai nenāktos vēl otrreiz... nākt atkārtoti runāt, es šo veltu arī 22. priekšlikumam un lūdzu respektēt komisijas vairākuma viedokli un noraidīt abus šos – tātad 2. un 22. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Jurēvica kungs, jums būtu kas bilstams par 2. priekšlikumu?

E. Jurēvics. Ņemot vērā to, ka Mieriņas kundze un Līdakas kungs ļoti precīzi atspoguļoja komisijas debates un to, ka šodien Latvijā ir izšķirošā spēle, mums visiem jāstrādā operatīvi un raiti.

Aicinu sekot komisijai un šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāšu Daigas Mieriņas un Anitas Brakovskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 10, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Jurēvics. Strādājam tālāk.

3. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 4. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 6. – Andreja Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 9. – Edmunda Jurēvica priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 10 – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 12. – Edmunda Jurēvica priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 13. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 14. – deputāšu Daigas Mieriņas un Anitas Brakovskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 15. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 17. – Daigas Mieriņas un Anitas Brakovskas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 18. – Edmunda Jurēvica priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 19. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 21. – deputāšu Daigas Mieriņas un Anitas Brakovskas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 22. – deputāšu Daigas Mieriņas un Anitas Brakovskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Par 22., ja?

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Nu, pieprasīja balsojumu, es palaidu garām, jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāšu Daigas Mieriņas un Anitas Brakovskas priekšlikumu, kurš komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Jurēvics. 23. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 24. – deputāta Edmunda Jurēvica priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 25. – deputāšu Daigas Mieriņas un Anitas Brakovskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 27. – Daigas Mieriņas un Anitas Brakovskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāšu Daigas Mieriņas un Anitas Brakovskas iesniegto priekšlikumu, kurš komisijā netika atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 10, atturas – 47. Priekšlikums netika atbalstīts.

E. Jurēvics. Paldies par atbalstu, paldies komisijai par aktīvu darbu.

Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

E. Jurēvics. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā referēs deputāts Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Godājamie deputāti! Saeimas Prezidija locekļi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Likumprojektā paredzēti grozījumi trīs galvenajos virzienos: lietas, kas saistītas ar personām, kuras saņem vecāku pabalstu, ar viņu apdrošināšanu; precizējumi attiecībā uz minimālo iemaksu objektu un attiecībā uz darbaspēka nodokļa nomaksu un uzskaites kārtību.

Likumprojekts tapis pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas. Tas izstrādāts, lai saskaņotu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto regulējumu ar citos spēkā esošajos tiesību aktos noteikto regulējumu, lai nodrošinātu juridisku skaidrību, mazinātu administratīvo slogu, kā arī veidotu vienveidīgu un nepārprotamu likuma normu piemērošanu praksē.

Sociālo un darba lietu komisija, uzklausot Labklājības ministrijas skaidrojumu, atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lizbovska kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L. Lizbovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 2. jūnijs. Tātad, kolēģi, priekšlikumi iesniedzami līdz 2. jūnijam.

Paldies.

L. Lizbovskis. Paldies.

___

 

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Izskatām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” pirmajā lasījumā. Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija.

Likumprojekta mērķis ir sakārtot normatīvo vidi Valsts meža dienesta e-pakalpojumu attīstībai, samazinot administratīvo slogu un attīstot e-pakalpojumus. Tas uzlabotu klientu apkalpošanu un komunikāciju ar klientiem, nodrošinot informācijas apmaiņas drošību drošā saziņu kanālā, kā arī veicinātu visas valsts pārvaldes pāreju uz digitālo dokumentu apriti. Likumprojekts arī izstrādāts, lai uzlabotu normatīvo aktu ievērošanas kontroli mežā, paplašinot dienesta amatpersonu tiesības uzraudzības darba īstenošanā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 8. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8. jūnijs. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 8. jūnijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Civillikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs pats komisijas priekšsēdētājs – Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, otrajā lasījumā izskatījām likumprojektu “Grozījums Civillikumā”. Sākotnēji projekts bija sagatavots, lai risinātu paternitātes jautājumu, bet deputāti iesniedza arī priekšlikumus par citu jautājumu.

Saņēmām piecus priekšlikumus.

1. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Paredz papildināt 51. pantu ar vārdu “dievturi”. Praktiski tas nozīmē, ka ar šiem grozījumiem arī dievturiem būs iespēja laulāt. Protams, arī tagad rituāli un procedūras ir iespējamas, bet, lai būtu juridisks spēks, personai ir jāapmeklē dzimtsarakstu nodaļa, un lietas tiek kārtotas tur. Vienlaikus 51. pants uzskaita baznīcas, kurām ir tiesības... kurām ir deleģējums veikt šīs darbības un kuras laulā ar juridiskām sekām. 1. priekšlikums paredz attiecināt šo regulējumu arī uz dievturiem.

Mēs apspriedām šo jautājumu, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Grozījums Civillikumā par tiesībām laulāt arī dievturiem. Tiesības laulāt visām konfesijām, arī tām, kuras šobrīd neietilpst šajā līgumā ar valsti kā līdz šim... Tikai konfesijas, kurām bija likums ar valsti, tādas kā katoļi, luterāņi, baptisti, adventisti, metodisti un citas, bija tiesīgas laulāt. Ja šeit tiek pievienoti arī dievturi, tad ir vai nu jāpaliek pie esošajiem noteikumiem, vai jādod arī citām konfesijām šādas tiesības laulāt, piemēram, Vasarsvētku konfesijai, reformātiem, prezbiterāņiem, brāļu draudzēm, evaņģēliskajiem kristiešiem un citām konfesijām arī tad ir jādod tādas tiesības.

Pēc Tieslietu ministrijas publiskā pārskata, 2020. gadā Latvijas Dievturu sadraudzē bija 542 locekļi, bet Vasarsvētku konfesijām (kurām arī tādā gadījumā būtu jāpiešķir, ja tās tādu prasa) kopā ir vairāk nekā divarpus tūkstoši locekļu. Tāpat arī, ja, piemēram, tiek ņemts vērā konfesijas vecums kā kritērijs, ne tikai skaits, tad arī dievturu konfesija pastāv no 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem, bet dažas kristīgās konfesijas, piemēram, brāļu draudzes Latvijā, pastāv jau kopš 18. gadsimta.

Un vēl es vēlos vērst tieši konservatīvo deputātu uzmanību uz to, ka Latvijā sistemātiski tiek marginalizēts ģimenes jēdziens un kristīgās vērtības padarītas nenozīmīgas. Arī likumdošanā dažādos veidos cenšas to iestrādāt. Un komisijā, kurā lēma šo jautājumu par... Man personīgi nav nekas pret, ka demokrātiskā valstī piešķir tiesības kādai konfesijai laulāt (arī dievturiem), bet lai viss notiek pēc šīs samērības. Un komisijā izskanēja arī tādi vārdi, ka vispār baznīcām atteikt tiesības laulāt.

Tāpat arī uz otro lasījumu tiek piedāvāta atteikšanās (šajā pašā paketē)... no vēsturiskas tradīcijas – būt klāt lieciniekiem pie... tātad var būt viens, var būt divi, es precīzi nezinu, bet – velns slēpjas detaļās. Tāpēc es aicinu pievērst uzmanību tieši šīm detaļām, kas kopumā varētu nozīmēt kristīgo vērtību un ģimenes vērtību marginalizēšanu.

Tāpat arī pavisam nesen šeit deputāta Kiršteina grozītie... nevis grozītie, bet virzītie likuma grozījumi – tie bija Bērnu tiesību aizsardzības likumā... Es domāju, ka neviens no šeit klātesošajiem deputātiem pat īsti nesaprata, par ko balsoja. Tad steidzamībā tika izslēgts konservatīvs... tas, kas tika panākts, pēc tam, nākamajā sēdē, tika izslēgts. Es īsti pat nezinu, vai kāds saprata, par ko mēs šeit nobalsojām. Arī sēdes protokols, piemēram, tikai vakar tika ievietots, mēnesi nebija pieejams, un mēs pat nevarējām iepazīties.

Tā ka vēršu uzmanību uz šo jautājumu... un arī – tiesības laulāt visām konfesijām, vai arī paliekam pie pašreizējiem noteikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai Judina kungs vēlas ko piebilst?

A. Judins. Komisijas vārdā es vēlos informēt, ka protokola audioieraksts ir pieejams tajā pašā dienā, kad jautājums ir skatīts, vēlāk tiek pievienots arī protokols. Līdz ar to ikvienam ir iespēja ne vien apmeklēt sēdi, bet arī noklausīties audioierakstu un iegūt informāciju.

Es vēlos arī informēt, ka mēs uzklausījām ekspertus. Jā, un, starp citu, mēs neaicinājām uz sēdi... bet arī valsts drošības dienestiem bija uzdots jautājums par iespējamiem riskiem, un mēs saņēmām atbildi.

Izvērtējot konkrēto jautājumu, izskanēja viedoklis arī no deputātiem, ka to nevajadzētu saprast tādā veidā, ka, teiksim, draudžu vai baznīcu loks tiks paplašināts pēc jebkāda pieprasījuma. Katrs gadījums izvērtējams individuāli. Saistībā ar konkrēto ierosinājumu un priekšlikumu izskanēja arī viedoklis, ka mūsu Satversmes preambulā ir minēta gan latviešu dzīvesziņa, gan arī kristīgās vērtības, un tas dod pamatu šo priekšlikumu atbalstīt.

Komisija, izskatot šo priekšlikumu, pieņēma lēmumu balsojot un atbalstīja to.

Komisijas vārdā aicinu arī Saeimu pieņemt lēmumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. 2. – deputāta Dombravas priekšlikums. Tas ir identisks, un būtībā mēs tikko to atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Faktiski šis priekšlikums nav balsojams, jo vienreiz jau tāds ir atbalstīts.

A. Judins. Paldies.

3. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozīt 56. pantu, paredzot, ka līgavainis vai līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus un liecinieku neierašanās nav šķērslis laulības noslēgšanai.

Tieslietu ministrijas darbinieki informēja par šo priekšlikumu, norādot, ka mūsdienu apstākļos nevar pieļaut situāciju, ka laulības noslēgšana ir atkarīga no tā – ir liecinieki vai nav. Viņu loma ir vairāk simboliska, nekā no tā ir atkarīgas tādas... juridiskās sekas. Norma nekādā gadījumā neaizliedz liecinieku līdzdalību, bet vienlaikus situācijā, kad, piemēram, ir paredzēta laulības noslēgšana un liecinieks ir aizkavējies... nav atlidojis... nav ieradies, tas nebūs šķērslis tomēr laulību noslēgt.

Priekšlikums ir apspriests un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas uz paternitāti. Un mēs tieši runājām par to, ka arī pilngadīgām personām ir jāparedz iespēja konstatēt paternitāti, bet ir iespējama situācija, ka bērns uzzināja par paternitātes apstākļiem – šo faktu atklāja –, būdams nepilngadīgs, un tad ir svarīgi uzsvērt, ka savas tiesības viņš var izmantot divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas. Proti, lai nesanāk tā, ka, būdams, piemēram, 13 gadus vecs, viņš uzzināja, kas ir viņa tēvs, bet, protams, šajā vecumā viņš nevarēja izmantot...

Likums turpmāk paredzēs, ka šīs tiesības ir divu gadu laikā, un mēs skaidri tad norādām, ka tos divus gadus skaita no pilngadības sasniegšanas dienas.

Komisija izskatīja un atbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Un pēdējais – 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī attiecas uz paternitātes jautājumu. Arī ir izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Mēs izskatījām visus priekšlikumus.

Lūdzu balsot un atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Judins. Ņemot vērā Juridiskā biroja viedokli, mēs lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 8. jūnijam.

Sēdes vadītājs. 8. jūnijs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 8. jūnijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts un komisijas vadītājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, izskatām otrajā lasījumā likumu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””.

Mēs saņēmām vienu priekšlikumu.

Ir svarīgi nodrošināt, ka personas, kurām iepriekš nebija iespējas apstrīdēt paternitāti, jo likums to ierobežoja, arī pēc grozījuma spēkā stāšanās varētu šīs tiesības izmantot, jo skaidrs, ka tur vairs nebūs jautājums par diviem gadiem, laiks var būt garāks, bet svarīgi, lai tas notiktu. Mēs saņēmām vienu – tieslietu ministres – priekšlikumu un atbalstījām to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Judins. 8. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8. jūnijs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 8. jūnijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”, pirmais lasījums. Atgādinu, ka komisija to rosina atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pēc sankciju ieviešanas būtiski pieaugusi Krievijas pilsoņu vēlme ieceļot no Krievijas Latvijā un pārcelties šeit uz pastāvīgu dzīvi.

Lai gan ieviesti dažādi mehānismi, kas uz laiku liedz Krievijas pilsoņiem ieceļot un uzturēties Latvijā, arvien aug pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem repatriantiem. Krievijas pilsoņi un kopā ar viņiem ieceļojošie ģimenes locekļi pieprasa repatrianta statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar spēkā esošajām Repatriācijas likuma normām.

Likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā” izstrādāts ar mērķi samazināt apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E. Šnore. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30. maijs, un izskatīšana Saeimas sēdē – 8. jūnijā.

Sēdes vadītājs. 30. maijs un 8. jūnijs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad līdz 30. maijam iesniedzami priekšlikumi un 8. jūnijā – izskatīšana otrajā lasījumā.

Paldies.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosinājusi to atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Šis likumprojekts ietilpst paketē ar iepriekšējo likumprojektu par repatriāciju un paredz Imigrācijas likumā noteikt termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību repatriantiem. Likumprojektā paredzēti arī pārejas noteikumi tiesiskās paļāvības principu garantēšanai un likuma spēkā stāšanās šā gada 1. jūlijā.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Tātad jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E. Šnore. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un skatīšanu Saeimas sēdē.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30. maijs.

Sēdes vadītājs. 30. maijs.

E. Šnore. Un izskatīšana Saeimas sēdē – 8. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tātad ir šāds priekšlikums. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz 30. maijam iesniedzami priekšlikumi, un 8. jūnijs – tā ir diena, kad mēs skatīsim šo likumprojektu Saeimas sēdē.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 17. maija sēdē apsprieda likumprojektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kuru Iekšlietu ministrija virzīja kopā ar iepriekšējiem likumprojektiem. Tomēr par šo likumprojektu sēdē izvērsās diskusijas, un deputāti nolēma, ka tas nav virzāms kopējā paketē, tātad netika prasīts virzīt kā steidzamu, kā to lūdza Iekšlietu ministrija, un tiks skatīts parastajā kārtībā.

Komisija lēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edvīns Šnore.

Šnores kungs, lūdzu, vārds jums.

E. Šnore (NA).

Jā, ne kā referents, bet kā komisijas deputāts es gribētu norādīt, ka... un gribētu lūgt neatbalstīt šo likumprojektu. Kāpēc? Tāpēc, ka līdztekus šīm novecojušām normām, kuras mēs nupat regulējām, tās mainot, ar šo likumprojektu faktiski tiek rosināts dzēst visu likumu, ne tikai šīs normas.

Mūsuprāt... manuprāt, tas nav pareizi, jo Repatriācijas likums, kāds tas pašreiz ir, nosaka veselu virkni normu un paredz uzstādījumus, kas stiprina to regulējumu, kāds ir Latvijas Satversmē. Un konkrēti runa ir, ka šis likums dod tātad vēsturisko kontekstu tai situācijai, kāda Latvijā pēc okupācijas ir izveidojusies gan ar etnisko, gan ar valodas... situāciju. Un rosināts ir to visu tātad izņemt ārā.

Mūsuprāt, tas, kā pašreiz šis likums ir definēts... un konkrētā ievaddaļa – tā nekādā veidā nebūtu maināma. Ievaddaļā un arī pirmajos pantos ir minētas tādas lietas kā, piemēram, veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē. Tātad – veicināt gan latviešu atgriešanos Latvijā, gan arī to, kas ieceļoja PSRS laikā, atgriešanos savā etniskajā dzimtenē.

Manuprāt, šodien, kad Eiropā notiek karš, kad Latvija faktiski ir piefrontes joslā un kad mums Krievija draud šeit nākt un “atbrīvot” savus tautiešus, kuri lielā skaitā šeit dzīvo... Mūsuprāt, nebūtu pareizi – vienkārši izslēgt šo normu, kas ir jau bijusi Latvijas likumos.

Tā ka es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt un balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?

E. Šnore. Komisijas vārdā – komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Šnores kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 22. jūnijs, ja?

E. Šnore. Jā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22. jūnijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir sagatavots izskatīšanai Saeimas sēdē.

Ir septiņi priekšlikumi.

Atgādinu jums, ka pārsvarā šeit... šis ir Eiropas Padomes 2019. gada jūnija direktīvas jautājums. Tātad šeit ir jautājumi par modernizētu likumprojektu... elektroenerģijas uzkrātuves pārvades sistēmas jautājums, un tad ir ierobežojums tirdzniecībai ar Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, un – atbalsta mehānismi.

Un tāpēc ejam cauri...

1. – klimata un enerģētikas ministra Raimonda Čudara priekšlikums, ka līgumi ir slēdzami arī elektroniski, ne tikai rakstiski. Tas ir atbalstīts.

Tur arīdzan ir punkts saistībā ar to, ka aizliegt elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju un sistēmas izmantošanu...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums. Tātad atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 3. – klimata un enerģētikas ministra Čudara priekšlikums, ka sadales operatoram var piederēt uzkrātuve, bet nevar... Tātad tas ir frekvences regulēšanai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 4. – deputāta Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Paredz to, ka līdz 500 kilovatu... ražošanas jaudas palielināšanai, uzstādīšanai būtu atvieglojumi un nebūtu tik birokrātisks process. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Labojumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridisks labojums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Un pēdējais – 7. – deputāta Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Noteiktais termiņš – 2024. gada 1. janvāris. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Tas nav viss, mums vēl jābalso (Smiekli.) par visu likumprojektu kopumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Un arī tas nav viss.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piedāvāts 8. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8. jūnijs. Kolēģi, vai kādam ir kāds cits priekšlikums? Nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 8. jūnijam.

A. Kulbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kulberga kungs, par ziņojumu.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Segto obligāciju likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! 17. maijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja likumprojektu “Grozījumi Segto obligāciju likumā” un to sagatavoja izskatīšanai otrajā lasījumā.

Atgādinu, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Segto obligāciju likuma atbilstību finanšu sektora normatīvajiem aktiem – saistībā ar Latvijas Bankas likumu, kurš stājās spēkā šī gada 1. janvārī.

Tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. Paldies. Priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Segto obligāciju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Šuvajeva kungs, vai jūs varētu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam?

A. Šuvajevs. Komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30. maijs.

Sēdes vadītājs. 30. maijs. Kolēģi, vai jums ir kādi citi priekšlikumi? Nedzirdu citus priekšlikumus. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 30. maijam.

A. Šuvajevs. Paldies jums.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Īsi par likumprojekta būtību.

Atgādinu, ka šī likumprojekta mērķis ir stiprināt valsts valodas lomu priekšvēlēšanu aģitācijā, nosakot, ka apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācija notiek valsts valodā, bet arī ar izņēmumiem: Eiropas Parlamenta vēlēšanās tā ir daļēji iespējama – citās oficiālajās Eiropas Savienības valodās.

Komisijā ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijas vairākums to nav atbalstījis.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Priekšsēdētāj! Kolēģes un kolēģi! Man uzreiz jāsaka tas, ka šis ir ļoti diskutabls likums. Mēs jau kaut kad janvārī vai februāra sākumā šeit tā ļoti kaismīgi diskutējām, ciktāl drīkst ierobežot deputātu valodu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Protams, es domāju... Tas, par ko mēs visi bijām vienoti, – ka neapšaubāmi latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. Neapšaubāmi! Ja finansējums ir no valsts līdzekļiem, priekšvēlēšanu aģitācija nāk no valsts, tātad priekšvēlēšanu aģitācijas valodai ir jābūt latviešu valodai.

Taču tālāk ir jautājums par to, cik tālu mēs drīkstam ierobežot citas priekšvēlēšanu aģitācijas formas. Varbūt... iespējams, tas nav finansēts no valsts līdzekļiem... Un pastāv arī Eiropas Savienības... vēlēšanu likums, kas būs... tātad pieļaus arī kaut kādas atkāpes un sniegs iespēju šeit nelielā apjomā Eiropas Savienības oficiālajās valodās veidot aģitāciju.

Bet šobrīd tas, par ko es gribētu runāt, – tas, kas ir tapis uz otro lasījumu. Mēs pagājušo reizi solījām... pirms pirmā lasījuma... ka norma tiks precizēta, bet, manuprāt, norma nav kļuvusi skaidrāka. Ja tāda tā aizies arī uz trešo lasījumu, tas nozīmē, ka būs ļoti lieli resursi jātērē normas skaidrošanai. Arī vakar, vēlreiz paskatoties, man nav tapis skaidrs, ko tad mēs esam lēmuši, noraidot PROGRESĪVO priekšlikumu.

Un, manuprāt, arī šis valodas ierobežojums ir bijis pārmērīgs, un tas var radīt problēmas... arī tālākām tiesvedībām.

Es paskaidrošu. PROGRESĪVO priekšlikums bija sagatavots uz otro lasījumu. Mēs domājam, ka jābūt skaidram un saprotamam, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kas ir apmaksāta no politiskajai partijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma, ir veicama tikai valsts valodā, tātad latviešu valodā. Un savukārt tur, kur nāk arī kādi citi līdzekļi partijām, kas varbūt tikko tapušas, kas arī nesaņem valsts finansējumu, – tur ir iespējama neliela atkāpe, ka 20 procenti no politiskās partijas finansējuma apjoma... varētu tikt veikta priekšvēlēšanu aģitācija arī mazākumtautību valodās un citās svešvalodās.

Jāteic, ka komisijā pirms otrā lasījuma tika iesniegts Tieslietu ministrijas priekšlikums, kas, manuprāt, ļoti neskaidri noformulēja... kas radīja tādu ilūziju, ka jebkas ir jāveic tikai latviešu valodā. Un tad tur bija arī diskusijas, ko darīt tad, ja, piemēram, Bolderājā pienāk pie telts un citās valodās... krievvalodīgie vēlētāji un jautā kaut ko. Nu tad tas nozīmē, ka mums tik un tā ir jāatbild latviski un mēs nedrīkstam neko skaidrot tajās citās valodās, ko mēs protam, – vai tā ir krievu valoda vai, es nezinu... kādam – ukraiņu valoda vai kāda cita.

Un beigās komisija tā kā mēģina uzlabot šo normu, bet vakar, paskatoties, kā tā norma izskatās kopumā, izskatās, ka nu mēs atkal esam radījuši brāķi, jo... nedaudz it kā ielaboja Tieslietu ministrijas priekšlikumā, ka jebkura apmaksāta – valsts finansējuma vai privāto līdzekļu apmaksāta –, bet... izvietota reklāma... jebkas... veicama tikai valsts valodā.

Manuprāt, tas rada lielas problēmas, ja mēs nākamajā komisijas tikšanās reizē pirms trešā lasījuma šo nelabosim, jo tas rada ilūziju, ka jebkas, kas tiek veidots internetā – programma vai arī kādas sarunas, diskusijas – vai arī tai pašā Latvijas Radio 4, vai ukraiņu valodā raidošajā kanālā, programmā... viss ir tikai latviešu valodā. Tātad tas var radīt, pirmkārt, nesamērīgu ierobežojumu.

Bet te mēs nonākam pie otrā punkta, kas, manuprāt, ir arī jāņem vērā. Un kāpēc mēs arī šo 20 procentu... manevru piedāvājam? Tikko, 2. maijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā “Mestans pret Bulgāriju”, un tur bija ļoti interesants gadījums 2013. gadā: kad Bulgārijā kurdu līderis pirms parlamenta vēlēšanām bija ar saviem deputātiem runājis... nevis ar saviem deputātiem, bet ar vēlētājiem runājis kurdu valodā, viņš, protams, tika administratīvi sodīts, jo Bulgārijā jau sen ir šis vēlēšanu valodas... priekšvēlēšanu aģitācijas likums. Un Eiropas Cilvēktiesību tiesa pateica, ka tas ir bijis nesamērīgs ierobežojums – likt viņam arī priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā runāt tikai oficiālajā – bulgāru – valodā, jo pilnīgs aizliegums nav tā kā akceptējams – pilnīgs aizliegums.

Tas, ko mēs šobrīd šajā likuma normā mēģinām iegrozīt, – tas ir pilnīgs aizliegums – pilnīgs aizliegums... tikai lietot latviešu valodu kā oficiālo valsts valodu. Un tāpēc es domāju, ka šobrīd tas, kas uz otro lasījumu tiek piedāvāts kā komisijas variants, nav atbalstāms.

PROGRESĪVIE ir piedāvājuši savu ļoti skaidru, saprotamu normu, koncentrējoties uz to, kas ir priekšvēlēšanu aģitācija, jo likumā tas ir pateikts jau pirms šīs normas. Tie ir 20 procenti, kur mēs pieļaujam manevra iespējamību arī citās valodās.

Tā ka es aicinu atbalstīt frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu, kas, manuprāt, ir racionāls, saprotams, tāds, kas neradīs nekādas problēmas vēlētājiem. Tie nejautās: vai drīkst pie telts pieiet klāt un runāt ar deputātu kandidātiem citās valodās?

Tā ka aicinu atbalstīt frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Ābramas kundze, jūsu laiks krietni pārsniegts.

Nākamais debatēs deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Priekšsēdētāj! Kolēģes un kolēģi! Vispirms es vēlos uzsvērt, ka nevis šķelt, bet vienot – tāds ir šo likuma grozījumu virsmērķis.

Mēs visi zinām, kādu lomu latviešu valodai piešķir Latvijas Republikas Satversme. Mēs esam solījušies Satversmi pildīt un ievērot visas tās vērtības, kas ir šajā dokumentā.

Šo karsto kartupeli, ko sauc par priekšvēlēšanu aģitāciju valsts valodā, Saeima muļļā, ja nemaldos, jau kopš 2018. gada – jau piecus gadus. Gara bārda!

Un ir prieks, ka šodien ir deputāti, kas ir gatavi šobrīd, 14. Saeimā, kad skatām jau otrajā lasījumā, teikt “jā” un atbalstīt šo lēmumu – šo pareizo lēmumu, kuram jau ir gara bārda. Un liels paldies tiem kolēģiem, kuri ir palikuši drosmīgāki, lai šodien balsotu “par” – kopš 2018. gada.

Bet – vai tas tā ir, ka mēs visi balsosim “par”? Izskatās, ka nē. Bet es ceru, ka jā. Taču komisijā, protams, šis balsojums bija šāds: 6 – par, 3 – atturējās, 1 – pret. Un tas, kas jau šobrīd uzvirmoja gaisā... tika dzirdēts jau... nevis par to, ka... mums, saliedējot sabiedrību, vajadzētu mēģināt ar saviem vēlētājiem runāt vienā valodā, jo mums nav dots daudz instrumentu, lai saliedētu sabiedrību; mums ir tikai viens vai divi, un šī ir mūsu iespēja – caur valodu.

Tajā laikā uzvirmoja gaisā diskusija par to, vai tā, ar vienu runājot pie telts, patiesībā būs aģitācija. Garāmgājēji to varēs darīt citā valodā. Un tikpat labi aiz telts varēs ar desmit garāmgājējiem vai aģitējamiem atkal runāt citā valodā.

Un tad vēl virmoja gaisā doma – jā, bet to jau nevarēs izkontrolēt. Viss skaidrs, ir plāns. Kolēģi, es gribu teikt, ka šis nav īstermiņa mērķis – vienoties mums šobrīd Saeimā, pieņemt, ka aģitācija notiek valsts valodā. Šis ir ilgtermiņa mērķis, lai saliedētu sabiedrību, jo, kā jau es teicu, mums nav daudz instrumentu, lai to darītu.

Un tie, kas saka – lai viņi kļūtu šeit piederīgāki un lojālāki šai valstij, iespējams, vajag augstākas algas vai labāku dzīvi, konkurētspējīgu, vislabāko dzīvi Eiropā... Kamēr mums tādas nav, tikmēr mums ir divas lietas – zeme, kas mūs vieno, kur mēs esam satikušies, un valoda. Ja jau mēs esam šeit satikušies, tad mums kaut kā ir jāsazinās, un tā ir latviešu valoda.

Kolēģi, nekāpjamies atkal atpakaļ! Netaisām logus, pa kuriem apiet... Nešķeļam sabiedrību. Nevis šķelt, bet vienot!

Aicinu atbalstīt šos grozījumus – kontekstā ar valodas lietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Arī es atbalstu šo likuma mērķi – vienot sabiedrību. Un virziens, manuprāt, ir absolūti pareizs. Jautājums ir tikai, cik mēs esam tik tiešām gatavi aiziet tādā pilnīgā ierobežošanā.

Tas, ka būtu jāierobežo pilnībā tas viss, kas notiek par valsts naudu, – pilnīgi noteikti. Tas, ka būtu jāierobežo arī kopējie tēriņi, – arī tur būtu jāmeklē kaut kāds risinājums. Bet šobrīd tam, ko ir izstrādājusi komisija, – mēs līdz galam nevaram piekrist šādai pieejai. Tas nozīmē to, ka mēs gluži vienkārši pieveram acis un izliekamies, ka mums Latvijā nav... ka Latvijā visi cilvēki patērē... tikai un vienīgi skatās Latvijas... “Panorāmu” un neskatās LTV7 absolūti neviens. Mēs pieņemam, ka mums Latvijā visa šī lieta ir sakārtota un viss ir kārtībā. Nu, es teiktu tā: varam jau mēs tā domāt, ka tas tā ir.

Bet kaut vai viens jautājums. Paņemsim, piemēram, galvaspilsētu Rīgu. Cik šobrīd Rīga ir gatava ieviest mācības latviešu valodā, pāreju uz mācībām latviešu valodā? Cik Rīga šobrīd ir gatava to izdarīt? Es domāju, ir vēl gana daudz izaicinājumu viņiem pašiem priekšā.

Un arī šajā brīdī... Es domāju, tas ir katrai politiskajai partijai jautājums – kādā veidā viņi aģitē, kādā veidā viņi veic šīs politiskās kampaņas.

Bet ziņu nodot tā, lai vēlētājs to saprot, lai viņš to uztver... nu, lai nesanāk tā, ka mēs paši iedzīsim šos cilvēkus pilnīgi citā informatīvajā telpā un sasiesim sev rokas, un nevarēsim atrast veidus, kā viņus uzrunāt. Var jau visu kaut ko teikt – lai viņi dara, ko grib, mums ar viņiem nav jārunā –, bet viņi tomēr ir ar Latvijas pasēm, un viņi iet un balso, un tā ir tā realitāte. Manuprāt, tam virzienam tomēr būtu jābūt tādam, ka par valsts naudu mēs aizliedzam pilnībā...

Aģitāciju tikai valsts valodā – tas būtu pilnīgi saprotami, normāli. Bet aizliegt pilnībā aģitāciju krievu valodā šobrīd... Manuprāt, mēs sastapsimies ar pārāk lieliem izaicinājumiem, ar kuriem ļoti veiksmīgi tiks galā citas politiskās partijas. Un pēc tam varēs... tā teikt, tās partijas, kas ir uz rietumnieciski orientētām vērtībām balstītas, varēs ar lielām acīm brīnīties par to, kāds Saeimas sastāvs izveidosies pēc vēlēšanām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, šai jautājumā mēs runājam nevis par Latvijas iedzīvotājiem, nevis par Latvijas nepilsoņiem, kuriem ir piešķirtas kādas balsstiesības, mēs runājam par Latvijas pilsoņiem – Latvijas pilsoņiem! –, kuri piedalās Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās. Un tā ir tikai normāla lieta, ka Latvijas pilsoņi zina valsts valodu, ja viņi vēlas izdarīt izvēli par mūsu valsts nākotni. Es aicinu raudzīties no šāda aspekta un tikai no šāda aspekta.

Manuprāt, prakse, kas mums ir jāizbeidz, ir arī, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kur Latvijas pilsonis nāk un komunicē ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieku citā valodā, kas nav latviešu valoda. Un šai gadījumā nevajag veidot nekādas atkāpes, kā ir piedāvājuši PROGRESĪVIE.

Es arī aicinu Zaļo un Zemnieku savienību tomēr saglabāt savu seju, lai kā gribētos sadarboties ar PROGRESĪVAJIEM, un arī noraidīt šo priekšlikumu, nevajag tik ciešās partnerattiecībās ieiet.

Tāpēc es aicinu balsot “pret” šo PROGRESĪVO priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Es noteikti aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu, jo, manuprāt, mēs jaucam šeit divas lietas. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs, arī krievvalodīgais, saprot latviešu valodu, nu, viņš noteikti saprot, viņš vienkārši nerunā. Un kāda jēga šim aģitācijas materiālam krievu valodā, ja viņš tāpat saprot? Nu, paudīsim attieksmi, to, ka mēs dzīvojam Latvijā, mūsu valoda ir latviešu valoda, un laiks iemācīties arī runāt. Visu cieņu visiem krievvalodīgajiem vai cittautu cilvēkiem, kas šobrīd pēc Ukrainas ir sākuši runāt... Arī savā draugu lokā es dažreiz pārgāju uz krievu valodu, šobrīd mēs runājam latviešu valodā, viņi izrāda cieņu.

Es domāju, ka šis priekšlikums – nu, ko tas atrisinās? Tas liks saglabāt krievvalodīgajām partijām savu seju, ka mēs esam... redz, mēs izcīnījām reklāmu krievu valodā.

Mēs dzīvojam Latvijā, mēs runājam latviešu valodā. Es gribētu iedomāties, ka Anglijas parlaments tagad lemtu par to, ka partijas var finansēt par saviem līdzekļiem reklāmu krievu valodā. Jūs varat iedomāties tādu? (Starpsauciens.) Jā, var! Tad tas parlaments nav īsti godīgs pret savu valsti.

Es aicinu balsot... Es nesarunājos ar zāli, es atvainojos. (Starpsauciens.)

Es aicinu balsot “pret”.

Beidzot sāksim cienīt Latviju ar latviešu valodu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Paldies Mitrevica kungam, Nacionālās apvienības deputātam, par Latvija pirmajā vietā saukļa “Vienot, nevis šķelt” atgādinājumu. Turpinot ar jūsu, APVIENOTAIS SARAKST, saukli – “Ir izvēle”. Jā, patiešām mums šobrīd ir izvēle izvēlēties. Pieci priekšlikumi – PROGRESĪVO frakcijas priekšlikums, komisijas priekšlikums, zem tā ir vecās Jaunās VIENOTĪBAS tieslietu ministres priekšlikums (kas iesniegts pēc termiņa, un tas ir legalizēts ar balsu vairākumu komisijas sēdes laikā), tad ir frakcijas “Stabilitātei!” un Valaiņa kunga – zemnieku...

Jā, un šeit es absolūti piekrītu, ka mūsu mērķis – stiprināt valsts valodu, mēs zinām, un šeit nav nevienam nekādas šaubas, es esmu pārliecināts, ka mums ir vienīgā valsts valoda un nav nekādu alternatīvu.

Bet mazliet par šo vēsturē. Priekšlikumus uz komisiju sagatavoja jūsu, Nacionālā apvienība, partijas biedrs Rihards Kols. Kad viņš bija attālināti... nebija komisijas sēdē... un kad ar viņu ir diskutēts, viņš teica: “Nu, mēs nerunājam par tādiem variantiem, ka tiešām priekšvēlēšanu aģitācijas laikā nevar runāt iekštelpās vai ārtelpās. Mēs esam gatavi kompromisiem.” Bet, kolēģi, jūs neesat visradikālākā partija, radikālā partija ir šeit, un to mēs redzam. (Ne uz tevi skatos, es skatos uz veco JAUNO VIENOTĪBU.) Un šobrīd, runājot referenta vārdiem, mums vajadzētu izbeigt... šo agresoru valodu. Ziniet, ņemot vērā, ka man tā sanāk dzīvē, neesmu vainīgs, man agresoru valoda ir dzimtā valoda (Daži deputāti aplaudē.), mēs runājam mājās ar sievu, kas ir no Ukrainas, agresoru valodā.

Es atceros... lasīju grāmatās, ka pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienībā vairākās skolās vairāki bērni, vairāki pieaugušie negribēja mācīties vāciski, tāpēc ka tā ir Hitlera valoda.

Jā, man ir kauns par to, kas notiek Krievijā. Tas absolūti nav pieņemams. Viennozīmīgi priekš manis tā ir agresors, un šeit nav nekādas... Tā sarkanā līnija priekš manis sākās pagājušā gada 24. februārī. Bet krievu valoda nav Putina valoda.

Šodien mēs ar mūsu pieciem kolēģiem... es un vēl četri domes deputāti no rīta bijām svētbrīdī Saeimā, un mācītājs stāstīja par Jēzu, ka viņš runāja ar ebrejiem savā valodā, Grieķijā runāja dzimtajā valodā. Un nav galvenais, kādā valodā mēs runājam, galvenais – saturs. Bet, protams, ja mēs neceram uz to, ka tie cilvēki var aiziet un nobalsot par partiju, nu, tad labāk lai viņi sēž mājās, un mēs runājam par to, kā labāk vienot, ne šķelt, bet aizmirstam par viņiem. Ja viņi neaizbrauca atpakaļ uz savu dzimteni (runājot ar vēl esošā prezidenta vārdiem – kas ir krievi, tie visi ir Kremļa aģenti), nu labi, lai viņi sēž mājās un nebalso.

Paldies Līdakas kungam. Vakar Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē mums bija izcila prezentācija no Jaunsardzes centra direktora, kas stāstīja arī par to pašu tēmu – par latviešu un krievu skolēniem. Viņš stāstīja: kad mums uz nometnēm, vasaras nometnēm, atbrauc krievu skolēni, kas ne īpaši labi runā valsts valodā, mēs pārejam uz krievu valodu, mums galvenais mērķis – integrēt. Pēc šīm nometnēm viņi visi runā latviski.

Konkrēti par šo priekšlikumu. Iekštelpas un ārtelpas. Nav runa par Bolderāju, nav runa par Daugavpili. Priekš manis, cilvēka, kas tiešām organizē, piedalās priekšvēlēšanu teltī jau vairākus gadus...

Lūgums papildu laiku...

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi neiebilst, ka Burova kungs apvieno debašu laikus?

Burova kungs, jums ir vēl divas minūtes.

O. Burovs. Paldies.

Kad cilvēki nāk un pajautā krievu valodā, es viņiem skaidroju, protams, viņu dzimtajā valodā. Pusgadu atpakaļ, pirms vēlēšanām, Imantā – ne Bolderājā! – pie mums ar kolēģiem pienāca cilvēki no Ukrainas, no Odesas, mēs runājām ar viņiem krievu valodā. Viņi izteica Latvijai savu pateicību par to, ka viņi šeit ir uzņemti. Mēs runājām, pie mums pienāca citi cilvēki, jau vietējie, var teikt, krievi, un mēs sākām diskutēt. Es domāju, tā diskusija krievu valodā iedeva visiem ļoti lielu pienesumu.

Šobrīd tas ir aizliegts. Šobrīd mēs varam pateikt – nē, mēs ar jums nevaram runāt. Dienu pirms aģitācijas mēs mierīgi varam runāt, šobrīd aizbraukt, organizēt tikšanos ar iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā. Mēs mierīgi varam runāt agresoru valodā, pēc vēlēšanām mierīgi varam runāt agresoru valodā. Bet tajās dienās – nekādā gadījumā! Mēs ievērojam likumu.

Pēdējais, ko gribu pateikt. Es absolūti piekrītu, ka, ja ir valsts finansējums (tas ir esošais priekšlikums), – tikai valsts valodā. Protams, var kontrolēt avīzes, var kontrolēt radio.

Pajautājām komisijas sēdē KNAB – kā jūs plānojat kontrolēt? Priekš manis kā jaunā deputāta atbilde bija diezgan interesanta: “Jūs, deputāti, pieņemiet lēmumu, un tad mēs padomāsim, kā mēs to varam traktēt.” Nu, mīļie draugi! Es nesaprotu. Valsts valodas centrs stāsta: “Mēs gaidām, kad mūs informēs cilvēki par tiem pārkāpumiem, mēs paši neplānojam informēt.”

Pēdējais, ļoti ātri, mums laiks iet uz beigām. Kā mēs plānojam kontrolēt Telegram kanālu, kā mēs plānojam kontrolēt slēgtas feisbuka grupas, kā mēs plānojam kontrolēt TikTok un tā tālāk?

Tāpēc es tiešām aicinu šobrīd atbalstīt PROGRESĪVO priekšlikumu un neatbalstīt pārējos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Es gribu atvainoties pilnīgi visiem zālē klātesošajiem. Piedodiet, ka es piedzimu kā krieviski runājošais Latvijā, nu, piedodiet, vainīgs.

Cik ilgi mēs te katru dienu tikai domāsim par to, kā atgādināt man, ka es piedzimu ar nepareizu valodu mutē? Nu, cik ilgi? Nacionālā apvienība pateica, ka tā grib vienot... nu, tad uzprasiet, lūdzu, tam cilvēkam, kuru jūs uzskatāt par nepiederīgu un kuru vajag obligāti kaut kādā veidā vienot...

Augsti godātie zaļzemnieki! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ! PROGRESĪVIE! Es no sirds jums pateicos. Tas, ko tagad cenšas pieņemt mūsu kolēģi, ir aizliegums man runāt manā dzimtajā valodā priekšvēlēšanu aģitācijas procesā, atrodoties kaut kur Rēzeknē.

Runājot par 5.1 pantu. Izlasiet, lūdzu! Ārtelpas, iekštelpas. Tas ir absolūts murgs, kolēģi! 90 dienas reizi četros gados visiem krieviski runājošiem politiķiem aizliegts runāt krieviski. Iedomājieties! Reizi četros gados 90 dienas man ir aizliegts, jo 90 dienas es būšu 24/7 priekšvēlēšanu aģitācijas procesā.

Es jau nerunāju tagad par to, ka jūs man liedzat uzrakstīt krievu valodā bukletu un atdot manam vēlētājam, kuram šī informācija labāk uztverama dzimtajā valodā. Es jau par to nerunāju. Jūs man reizi četros gados 90 dienas aizliedzat runāt krieviski? Nu, mēs jau te vairākas reizes runājām, cik mums līdz kaut kādai politiskai nometnei palika... divi soļi?

Kolēģi! Nu, tas nav par valsts valodas stiprināšanu. Pareizi pateica mūsu kolēģi no Nacionālās apvienības un APVIENOTĀ SARAKSTA. Visi jau sen zina valodu, bet šeit nav jautājums par necieņu pret mūsu valsts valodu, absolūti nav. Šeit ir jautājums par cieņu pret mani kā krieviski runājošu latvieti. Kāpēc man nav tiesību runāt krieviski? Ne šeit ar jums – negribat... jūs varat to nedzirdēt, bet es iziešu no šejienes un... Kāpēc es nevaru to darīt? Kāpēc es nevaru cilvēkam, kurš mani atbalsta no sirds, uzrakstīt vēstuli vai paziņojumu, vai informāciju viņa dzimtajā valodā – uzbeku, ukraiņu, nu, jebkurā citā valodā, jo viņam tā ir dzimtā valoda.

Es jau nerunāju par Eiropas Savienību, kur tagad ir uzvarēta tiesa šajā jautājumā, kur konkrēti ir paziņots... Man nav svarīgi, ko jūs tur domājat... kuram konkrēti ir paziņots.

Kolēģi, es saprotu – jums kā īstiem kodola latviešiem manas problēmas ir dziļi pie vienas vietas, bet man kā krieviski runājošam latvietim tas ir šausmu stāsts. Reizi četros gados 90 dienas man ir pienākums klusēt. Muti ciet, krievs! 90 dienas reizi četros gados. Nu, a kā? Nu, a kā savādāk? (Starpsauciens.)

Konkrēti par maksu. 5.1 pants – ārtelpas, iekštelpas – visa aģitācija tikai valsts valodā. Cieņa pret valsts valodu, bet aģitācija tikai valsts valodā. Es nevaru pie teltīm runāt krieviski, nevaru! Man nav (Starpsaucieni.)...

Es jums vēlreiz saku, kolēģi: viss, kas likumā ir uzrakstīts un kādā veidā KNAB un citi uzraugošie dienesti to izmantos, tā ir cita lieta. Jums tad nebūs... Atvainojiet, būs vai nebūs, – to pēc tam, jau pēc četriem gadiem, KNAB skaidrosimies. Bet uz doto momentu, kolēģi, es par savu naudu pat nevaru uzprintēt papīru... kur es jebkurā valodā, mazākumtautības valodā, uzrakstītu savu programmu, uzrakstītu vēstījumu, uzrakstītu savas idejas.

Kolēģi, es jūs lūdzu: vienkārši apžēlojieties vienu reizi! Tas nav nekāds risinājums. Apžēlojieties, lūdzu! Tas ir absolūts murgs, ko jūs tagad mēģināt izdarīt. Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda – punkts! Bet atļaujiet cilvēkiem komunicēt jebkurā valodā, kā viņi grib! Nu, valodas zināšanas ir bagātība, kaut septiņas valodas, dievs dod, ja ir tādas smadzenes. Nu, lūdzu! Kolēģi, nu, nevar būt tā, ka mēs visiem pasakām: “Nē!”

Augsti godātā Nacionālā apvienība, ar jūsu politisko reliģiju viss ir skaidrs. Bet APVIENOTAIS SARAKSTS... Kur Igors Rajevs ir pazudis? Nu, redziet. Nu ja, žēl, žēl, baigi labais balsojums būs priekš viņa.

Kolēģi, lūdzu, apžēlojieties, nu, goda vārds, jūs neesat vienīgie Latvijā, šeit dzīvo arī citas tautības, un viņiem ir pilnīgi visas tiesības runāt savā dzimtajā valodā, nu, vismaz privāti. Es saprotu, atnākot uz Saeimu, es saprotu, atnākot uz pašvaldības iestādi, – par ko visu laiku uztraucas Nacionālā apvienība... Bet, nu, ārā viens ar otru lai sazinās jebkurā valodā, kaut dancodams! Nu, kāda starpība, galvenais, lai būtu izpratne.

Paldies, kolēģi, paldies tām frakcijām, kas sniedz tiešām normālas, skaidras un uz cilvēkiem vērstas idejas. PROGRESĪVIE, zaļzemnieki, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, paldies jums milzīgs.

Lūdzu atbalstu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs ļoti bieži dzirdam no šīs tribīnes – politiķi piemin prezidentu Kārli Ulmani. Tad, kad Kārlis Ulmanis devās uz Latgali, viņš runāja ne tikai latviešu valodā, viņš daļu savas uzrunas teica arī krievu valodā, lai tiktu saprasts. Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka vēsture ir tāda, ka, jā, Latvijā ir atsevišķi apgabali, vietas, kur cilvēki ikdienā runā krievu valodā. Latgalē dzīvo vecticībnieki, kas daudzus gadu simtus tur ir dzīvojuši tad, kad tā bija cariskās impērijas teritorija, tur ir pareizticīgie. Tāpat arī mums ir citas pilsētas tepat tuvāk, kur cilvēki savā starpā runā krievu valodā.

Krievu valoda nav Putina valoda. Krievu valoda ir Dostojevska valoda, tā ir Puškina valoda. Un, ja jūs gribat politizēt pilnībā visu un gribat jaukt visu nost, ieskaitot Rīgas Krievu teātri, kas atrodas Līvu laukumā, līdz tam mēs nonāksim, ja tāda attieksme turpināsies.

Kāpēc Igaunijā nav tādu problēmu, kādas ir Latvijā? Tikko šeit uzstājās Oļegs Burovs, viņa sieva ir no Ukrainas, viņi runā mājās krievu valodā. Viņš šeit runā tīrā latviešu valodā. Tad ko viņiem tagad priekšvēlēšanu laikā jāpāriet... nedrīkst vairs runāt savā dzimtajā valodā? Mēs varam nonākt līdz absurdam. (Zālē troksnis.) KNAB rēķināsies ar tiem likumiem, kuri tiks pieņemti.

Zināt, kāpēc Igaunijā nav problēmu? Tāpēc, ka Igaunijā nav krievu partiju. Viņi ir apvienojušies jau sen. Igauņi Igaunijas krievus nesauc par Kremļa aģentiem, tā kā šeit tas notiek no šīs tribīnes.

Tad, kad atnāk aizejošais prezidents Levits, kuru te daži vēl joprojām nekautrējas atzīt par izcilāko prezidentu, viņš ar pirkstu rāda, ar rokām... kurš te ir pareizais, kurš nepareizais. Lai viņš muti tur ciet! Viņu vispār neviens nav vēlējis, izņemot to, ka koalīcija sastiķēja. Viņš nav izgājis cauri nevienām vēlēšanām, un viņš tagad norāda, kuri cilvēki ir labie, kuri – sliktie.

Un tagad par lietas būtību. Esošā vara šo likumprojektu grib izmantot ne jau tāpēc, ka viņus tur uztrauc kaut kas. Tāpēc, ka viņi grib būt pie varas visu laiku. VIENOTĪBA ir bijusi pēdējos padsmit gadus pie varas. Un es gribu vienu konkrētu piemēru nosaukt, lai jūs saprastu. Te nav runa par krievu valodu, te ir runa vispār par VIENOTĪBAS ietekmi uz Latvijas politiku.

Sestdien notiks Vislatvijas protests pret Kariņa realizēto politiku. Es personīgi aģitēju, lai cilvēki nāk un protestē.

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, partijas...

A. Šlesers. Tas attiecas... Netaisiet, koalīcija (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs. Partijas...

A. Šlesers. Es runāju par lietas būtību. Netaisiet man muti ciet, Smiltēna kungs!

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, ja es runāju, jums ir jāieklausās. Partijas pasākumus, ko rīko jūsu politiskā partija, no Saeimas tribīnes neviens nereklamēs! Nedz jūs, nedz JAUNĀ VIENOTĪBA, nedz citi.

A. Šlesers. Es vēlos pateikt lietas būtību, ka šodien esošā vara pērk medijus. Pērk medijus. “Radio Skonto” ir nopirkts tikai tāpēc, ka valsts apmaksā ziņu dienestu. Es apmaksāju reklāmu šajā radio, un viņi atsakās reklamēt. Kāpēc? Tāpēc, ka varas partijas maksā naudu. Kāpēc caur privātiem komercmedijiem tiek aizvērta mute, lai nevarētu reklamēt un stāstīt par tām lietām, kas šai varai nav tīkamas?

Jūs domājat, ka jūs no šīs tribīnes visiem muti aiztaisīsiet? Nē! Ja jūs tā turpināsiet, tad jau tuvākajā laikā mēs sāksim vākt parakstus par šīs Saeimas atlaišanu. Un par to jūs, Smiltēna kungs, un jūs, visi pārējie, būsiet atbildīgi. Tautai sāk pietikt... tas viss, kas notiek šajā zālē. Jūs domājat – jūs sēdēsiet četrus gadus? Nesēdēsiet! Sestdien jūs ieraudzīsiet, cik daudz cilvēku izies ielās, un izskatās, ka ārkārtas vēlēšanas notiks jau drīz.

Paldies. (Starpsaucieni: “Ūūū!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Gribu atgādināt, ka valsts simboli ir valoda, himna, teritorija un karogs. Cik paaudzēm ir jānomainās, lai mēs šeit nestrīdētos par šiem simboliem un to izmantošanu? Es ārkārtīgi gaidu to brīdi, kad mēs varētu kāpt tribīnē un savstarpēji cīnīties par saimnieciskiem jautājumiem, par nodokļu politiku un citiem jautājumiem, bet valsts pamatu un simbolu jautājumos, kas ir valsts paši, paši pamati, uz kā valsts vispār atrodas un kā tā ir radīta... ka tur mēs nediskutējam. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, vienalga, vai tu esi liberāls, konservatīvs vai sociāldemokrāts, valsts simboli ir svēta lieta, un tur nav pieļaujama nekāda tirgošanās vai diskusijas.

Šeit tātad izskanēja... priekšlikums, kuru mēs apspriežam, ir 20 procentus no viena valsts simbola atdot. Tātad arī priekšvēlēšanu aģitācijā atteikties no tā, ko mēs kā deputāti šeit esam devuši ar zvērestu, – stiprināt valsts valodu kā vienīgo valsts valodu, tomēr 20 procentus no šī zvēresta atteikties. Tad varbūt tiem, kas to rosina, es aicinu nākamreiz, zvērestu dodot, teikt, ka jūs par 80 procentiem apņematies stiprināt valsts valodu.

Turpinot šo salīdzinājumu ar valsts simboliem, lai saprastu, cik absurds ir jūsu priekšlikums par atteikšanos no valsts valodas lietošanas par 20 procentiem... vai tas nozīmē, ka mēs varam sagaidīt tikpat absurdus priekšlikumus par 20 procentiem atteikties no valsts karoga vai no teritorijas? Jūs iesiet vēl tālāk? Ar ko viens simbols atšķiras no cita? Es domāju, ka ne ar ko. Tad kāpēc jūs piekrītat, ka manis uzskaitītie piemēri ir absurdi, bet valodas jautājumā jūs šo absurdu izvairāties saskatīt?

Mans kolēģis Dombravas kungs jau uzsvēra: tātad runa ir par Latvijas pilsoņiem – par Latvijas pilsoņiem, kuri neatkarīgi no etniskās piederības vai ādas krāsas, vai dzimuma, vai jebkā cita... ir Latvijas pilsoņi un iet vēlēt. Tad kādēļ jūs vēlaties Latvijas pilsoņiem veikt kaut kādus izņēmumus... par to, kas nav valsts valodā?

Burova kungs minēja, ka... uzdeva jautājumu, vai ir labāk, ka šie cilvēki neiet balsot. Nu, droši vien te viedokļi atšķiras. Es domāju, ka ļoti liela sabiedrības daļa domā, ka Ždanokas elektorātam labāk ir neiet balsot. Un ir jautājums: kā šie cilvēki ir tikuši pie pilsonības, ja nepārzina valsts valodu? (Starpsauciens: “Priekšsēdētāja kungs, vai tas ir normāli...?”) Tātad, cik paaudzēm ir jānomainās...? Šo jautājumu es turpinu uzturēt: cik paaudzēm ir jānomainās, lai valsts simbolu jautājumos mēs šādi nebļaustītos, bet būtu vienoti?

Tāpēc cienīsim sevi, pārtrauksim šķelt sabiedrību un dalīt cilvēkus pēc etniskās vai pēc valodas piederības! Un, līdzīgi kā citviet Eiropā, neatkarīgi no tautības, ādas krāsas vai kā cita Latvijas pilsoņiem... valsts pilsoņi vienojas zem vienas valsts valodas, un šis likums nav un nedrīkst būt izņēmums.

Aicinu stiprināt valsts valodu un šo opozīcijas priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Priekšsēdētāj! Kolēģi! Ļoti patīkami turpināt iepriekšējo runātājuuzsākto – par absurdiem –, bet laikam mums katram ir citāda izpratne par to, kas ir absurds. Neiedziļināšos... To, kas man šķita absurds, par ko tikko runāja Butāna kungs... bet es tikai gribu pateikt tā, ka, protams, šajā tribīnē ir ļoti grūti sacensties, kurš ir lielākais patriots vārdos, diemžēl vārdos, bet, es domāju, patriotisms ir ļoti svarīgs cilvēkiem, kuri arī mēdz būt profesionāli.

Un diemžēl... Jā, jūs teicāt: “Mēs labāk nāktu un vairāk runātu par saimnieciskiem jautājumiem.” Nez kāpēc no Nacionālās apvienības puses vispār neko nedzird par saimnieciskiem, ekonomiskiem jautājumiem, vienmēr tikai šie priekšlikumi, kuri pēc tam... Vēlreiz atkārtoju – vērtēsim kā profesionāļi. Es nerunāju... Nekādu patosu šeit negribu paust, nekādu... demonstrēt, ka es esmu lielāka patriote nekā Dombravas kungs vai ka es seju... tur, teiksim, atļauju nezaudēt. Bet ir tikai divi argumenti.

Es esmu pietiekami ilgi strādājusi ar likumiem. Iespējams, jūs esat strādājuši tikai ar likumu pieņemšanu, bet es esmu strādājusi ar likumiem, kuri ļoti bieži ir absolūti nekam nederīgi, nesaprotami, neviennozīmīgi, kuri pēc tam ir jālabo, jo tos nevar piemērot, kuri pēc tam tiek apstrīdēti tiesās, un Latvijas valsts par to maksā milzīgas naudas. Iespējams, ka jūs esat no tā paglābušies, tikai savā patosā sniedzot kaut kādus grozījumus, bet nepadomājot, kādas ir sekas.

Tāpēc es vienkārši profesionāli, sausi atkārtoju: šī likuma norma, pirmkārt, ir absolūti nesaprotama, tā izraisīs ļoti daudz jautājumu no vēlētāju, no kampaņu organizētāju puses, jo nav saprotams, kas būs atļauts, kas nebūs atļauts. Otrkārt, tas būs liels papildu darbs arī Valsts valodas centram un KNAB, kas ir absolūti nesagatavots, lai to piemērotu. Un, treškārt, tas var izraisīt ļoti smagu tiesvedību, jo precedents jau ir – un vēlreiz atkārtoju – šis nupat, 2. maijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums “Mestans pret Bulgāriju”, kas pateica...

Sēdes vadītājs. Ābramas kundze, jums ir...

S. Ābrama.... ka lēmums pilnīgi aizliegt runāt mazākumtautību valodās ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

J. Grasbergs (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Tālāk vārds... Jā, vai ar minūti pietiks? Pietiks.

Vārds debatēs Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Protams, var diskutēt par to, kā situācija mainījusies pēc 24. februāra, bet ir lietas, kas ir pastāvīgas un stabilas. Es tikai vēlos atgādināt visiem simts deputātiem to zvērestu, ko jūs esat devuši: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru [..] būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu [..].” Nevis sargāt, bet stiprināt, nevis statusu turēt, bet stiprināt. Un stiprināt nozīmē – katru dienu, ar katru likumu un ar katru soli.

Es uzskatu, ka šie grozījumi ir pareizi, šādā veidā mēs nostiprinām latviešu valodu un pildām to, ko katrs ar savu zvērestu esam apņēmušies darīt.

Paldies. (Aplausi.)

J. Grasbergs. Paldies.

Debates slēdzam.

Sēdes vadītājs. Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?

E. Jurēvics. Kolēģi, es tiešām atvainojos, bet man ir jāpiebilst. Komisijas vārdā vēlos... Tā kā izteicās arī par darbu, kas notiek komisijā, kādā veidā šis likumprojekts tika skatīts, mēģināšu tikai sausiem faktiem atsaukties.

Vēlos atsaukties, ka komisijas sēdē, uzklausot gan Tieslietu ministrijas, gan citus pārstāvjus, tika atzīts, ka likumprojektam ir skaidrs, leģitīms mērķis – stiprināt valsts valodas lomu Latvijā – un tas ir samērīgs.

Numur divi. Komisijas sēdē, protams, izskanēja arī argumenti par Eiropas Cilvēktiesību tiesas neseno spriedumu, bet skaidri tika norādīts, ka šis spriedums nav piemērojams viens pret vienu Latvijai, un tās tādā ziņā ir spekulācijas, ņemot šo Bulgārijas piemēru, lai argumentētu pret šo likumu, jo mums ir cits likums, kas ir daudz samērīgāks.

Otra lieta, ko es gribu arī pateikt komisijas vārdā. Šis likumprojekts, arī darbs ar priekšlikumiem tika veikts rūpīgi darba grupās, uzklausot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Tieslietu ministriju, Valsts valodas centru un Saeimas Juridisko biroju.

Vēl es vēlos arī uzsvērt, ka likums nekādā veidā neattiecas uz pilsoņu savstarpējo saziņu mājās vai kaut kur citur. Tā ka tas, kas tika pausts no tribīnes, neatbilst ne likuma garam, ne burtam.

Vēl es vēlos precizēt, ka komisija kopā (Starpsauciens.)... komisija kopā ar Tieslietu ministriju ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus šajā likumprojektā, kas skaidri parāda robežas – kur tās ir spraužamas. Un robežas ir skaidras – aģitācijai Latvijā ir jānotiek pamatā valsts valodā... apmaksātai aģitācijai, es uzsveru. Un komisijā arī tika runāts un skaidri nodalīts. Tādā ziņā... es komisijas vārdā vienkārši vēlos pateikt, ka šis nav saistīts ar komunikāciju pilsoņiem savā starpā – ja mēs runājam par apmaksātu aģitāciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto un arī komisijas balsojumu, aicinu 1. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti, visticamāk, pieprasa balsojumu, vai ne? (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu Saeimas priekšsēdētāja biedru Jāni Vitenbergu, es atvainojos, Grasbergu... leģendāra pārteikšanās, abiem bārda... Jāni Grasbergu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J. Grasbergs (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 87 deputāti. Nav reģistrējušies 13: Mārtiņš Daģis, Inese Kalniņa... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Armands Krauze, Antoņina Ņenaševa, Edgars Putra, Jānis Reirs, Ričards Šlesers un Jānis Vucāns. Pārējie ir.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13... būsim korekti – pulksten 13.34.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 13 un 34 minūtes. Atsākam sēdi pēc pārtraukuma.

Jurēvica kungs ir gatavs turpināt ziņojumu.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”. Esam izskatījuši 1. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu un arī balsojuši.

Lūdzu, Jurēvica kungs, turpiniet ziņojumu.

E. Jurēvics. Paldies.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Tiek pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu, kurš komisijā ir guvis atbalstu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 20, atturas – 8. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

E. Jurēvics. 3. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas debatēt.

Atklājam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es vienkārši jums gribu paskaidrot, par ko tieši ir mūsu priekšlikums. Nav šaubu, ka par valsts finansējumu – tikai latviešu valodā, bet par mūsu privātajiem līdzekļiem – mēs aicinām, ka mēs varam jebkurā valodā likt aģitāciju.

Tātad es prasu un lūgšu jūs atbalstīt mūsu – 3. – priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Jurēvica kungs, jums būtu kas piebilstams?

E. Jurēvics. Komisijas vairākums šo priekšlikumu nav atbalstījis, tādēļ komisijas vairākuma vārdā aicinu neatbalstīt frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas “Stabilitātei!” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 45, atturas – 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

E. Jurēvics. 4. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi, es stāstīšu par šo un arī citiem saviem priekšlikumiem un mēģināšu paskaidrot šo priekšlikumu jēgu.

Šī priekšlikuma jēga ir saglabāt likumprojektā izvirzīto mērķi par to, ka komunikācija ar vēlētājiem notiek tikai un vienīgi latviešu valodā. Par valsts naudu – simtprocentīgi latviešu valodā un nekā savādāk. Un tomēr, kolēģi, es nupat apskatījos datus, un ir mums, piemēram, tāda raidstacija “Latvijas Radio 4”, kas šobrīd pastāv, simtprocentīgi finansēta no valsts budžeta. Šo raidstaciju izvēlas klausīties 160–180 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Izvēlas pagriezt radio raidītāju šajā virzienā un ikdienā klausās šo kanālu.

Tāpat par šiem krievu kanāliem – tie ir, viennozīmīgi, vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku, kas tos izmanto ikdienā, brīvprātīgi izmanto... tas nav piespiedu kārtā, brīvprātīgi izmanto. Ja mēs pieņemam, ka visi šie cilvēki atnāktu un nobalsotu vēlēšanās, viņu ietekme būtu aptuveni tikpat liela kā frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA, plus mīnus tie būtu vairāk nekā 20 mandāti... atspoguļotos šajās vēlēšanās. Tas ir tas lielums, par kuru mēs šobrīd runājam.

Ja jūs uzskatāt, ka vispareizākā metode ir aizliegt jebkāda veida apmaksātu reklāmu komunikācijā ar šiem cilvēkiem, tā ir viena pieeja. Mūsu pieeja... tas, ko es piedāvāju, – es piedāvāju to, ka tomēr politiskajām partijām, izvērtējot... pašām par saviem ziedojumiem, ne par valsts budžeta naudu, bet par saviem ziedojumiem atsevišķos gadījumos... piemēram, Šlesera kungs te pirms tam stāstīja piemēru no vēstures par Daugavpili. Nu, ja tu gribētu Daugavpilī šodien, apskatoties, kāda ir faktiskā... nevis tāda, kā mēs gribētu, bet kāda ir faktiskā situācija Daugavpilī...

Kolēģi, no šiem priekšlikumiem... lai vai kā tas izklausās, Nacionālā apvienība ar asu pozīciju šajā jautājumā patiesībā vislielāko pakalpojumu izdara nevienam citam kā mūsu “draugiem” – “Stabilitātei!”, jo viņi ir tie, kas pastāvīgi komunicē šajā mērķauditorijā. (To nedara zaļie zemnieki, to nedara APVIENOTAIS SARAKSTS, kur nu vēl Nacionālā apvienība.) Viņi regulāri strādā šajā auditorijā, un, ja mēs gribam šai auditorijai nodot kādu ziņu, vēstījumu par to, kādas ir mūsu partiju programmas, paplašināt to izvēli, tad priekšvēlēšanu laikā jūs pasakāt: nē, jūs to nedrīkstat darīt... jūs to drīkstat darīt... nu, tā teikt, iet paši uzrunāt.

Bet mūsdienu laikmetā modernās platformas... mēs varam uzskaitīt... jūs paši visi lieliski tajās darbojaties. Es domāju, ka tajā brīdī, kad mēs paši noņemam sevi no šīs sacensības, pasakām – nē, mēs arī par naudu tur neiesim iekšā –, mēs principā izveidojam situāciju, ka ir nulle iespējamības pēc būtības uzrunāt šo elektorāta daļu. Šajā elektorāta daļā pilnībā dominēs tie cilvēki, kas šajā elektorāta daļā arī strādā intensīvi, to darījuši gadiem.

Nu, parādiet man kaut vienu pēdējo ierakstu, ko būtu izdarījis Edgars Tavars krievu valodā. Es nezinu, es varu neskatīties, es pieļauju, ka tādu būs ļoti grūti atrast. Ja jūs man uzdosiet šo pašu jautājumu par manu kolēģi Alekseju Rosļikovu, visticamāk, šodien tas ir noticis. Šodien vai pēdējās 24 stundās ir bijis kāds ieraksts krievu valodā. (Starpsauciens.)

Un tas ir... Tā ir tā lieta, par ko es runāju. Jūs, kolēģi, šādā veidā... Nu tad turpiniet šādu politiku! Tad nākamais solis – taisām ciet Latvijas Radio 4, lai tie

cilvēki, kas brīvprātīgi izvēlas griezt šo raidstaciju un klausīties (un tie ir vairāk nekā 150 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju)... nu tad viņi meklēs to avotu kaut kur citur un atradīs, noteikti atradīs šo avotu kaut kur citur.

Tāpēc, manā ieskatā... mana priekšlikuma jēga un būtība ir tāda: valsts naudu – tikai latviski, bet par partiju ziedotāju naudu (es arī šajā priekšlikumā esmu ielicis noteiktu procentu, tas ir būtisks samazinājums) – atstāt iespēju atsevišķās vietās tomēr mēģināt un dot iespēju arī latviskajām partijām – vismaz par naudu – uzrunāt šo elektorātu, jo bez maksas, esmu vairāk nekā pārliecināts, nevienam tas neizdosies. To izdarīs visi citi, bet ne tie, kas sēž... nu, savā ziņā, kas uzrunā ikdienā latviski. Tā ka, kolēģi, mēs paši būsim vislielākie zaudētāji no šī, un nākamajā parlamentā būs stipri vairāk šo elektorātu pārstāvošo deputātu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Es īsumā gribēju reflektēt uz to, ko teica iepriekšējais runātājs. Tagad jau ir situācija, ka tajā pašā Latvijas Radio 4 ikviens... Nu, tātad tas viss notiek krievu valodā, un arī tie politiķi, kas tur iet no tā saucamajām latviskajām partijām, runā krievu valodā. Tā situācija 30 gadus jau ir tāda, bet rezultāts, kāds ir finālā izveidojies, – ka situācija krievvalodīgajā elektorātā tikai radikalizējas. Un ne jau tāpēc, ka tie politiķi tur runātu latviešu valodā, tieši otrādi – viņi, vēlētāji, pierod pie situācijas, ka viss notiek krieviski, viņiem tā liekas pilnīgi normāla situācija, ar laiku tā sāk likties situācija, kas jau ir... nu, viņiem pienākas.

Tagad mēs esam nonākuši līdz tam, ka šeit vairs nav Saskaņa, kā bija iepriekš, bet ir Rosļikova kunga partija. (Starpsauciens.) Un tāda tā situācija būs... arvien vairāk. Tāpēc, manuprāt, tas, ko jūs minējāt – ka varētu rasties situācija, ka Latvijas Radio 4 (vismaz tajā sadaļā, kas būtu paredzēta vēlēšanām) būtu iespēja šiem cilvēkiem dzirdēt latviešu valodu, – nemaz nebūtu slikti. Viņiem beidzot rastos iespēja pārliecināties, ka šeit ir Latvija un ka, vismaz vēlējot Latvijas parlamentu, ir pilnīgi normāli runāt latviešu valodā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šis jautājums jau nav tikai par vienu priekšlikumu, tas ir par būtību. Integrācijas politika pēdējo 30 gadu laikā ir izgāzusies.

Šeit atkal ir pamats salīdzināt situāciju ar to, kāda ir Igaunijā. Igaunijā ir valsts apmaksāta televīzija, kurā raida krievu valodā. Un tā vietā, lai Igaunijas cilvēki, pilsoņi, krievvalodīgie iedzīvotāji, klausītos dažādas pārraides, ko raida no Krievijas, viņi arī skatās televīziju, kas ir igauņu. Viņi iegūst informāciju, un viņiem veidojas cita izpratne. Protams, viņi skatās arī igauņu valodā pārraides, bet viņiem ir šī pieeja, kas ir saistīta tieši ar krievu televīziju. Un to dara igauņi, kuri ir gudrāki, ātrāki par latviešiem, nevis lēnāki, kā tas anekdotēs bieži atspoguļojas. Tāda ir realitāte.

Jautājums ir – kā mēs varam integrēt cilvēkus? Es uzskatu, pirmām kārtām jābūt cieņai un nevajag cīnīties pret valodu. Svarīgi, lai cilvēki būtu draudzīgi viens pret otru. Es, piemēram, varu teikt to, ka deviņdesmitajos gados, kad sabruka Padomju Savienība, es gribēju, lai mani bērni pirmām kārtām iemācās angļu valodu. Nu, iemācījās angļu valodu, tad es sapratu, ka ir problēmas ar krievu valodu – tā pati neatnāk. Ja mērķis ir, lai nezina krievu valodu, protams, vecāki var izdarīt izvēli. Un tieši tāpēc es par saviem mazākajiem bērniem apzināti pieņēmu lēmumu, ka viņiem jāmācās arī krievu valoda. Viņi mācījās bērnudārzā... nevis runāja, kurā valodā mācīsies skolā. Sanāca tā, ka, piemēram, mans jaunākais dēls no diviem gadiem aizgāja krievu bērnudārzā, no četriem gadiem – Žila Verna franču bērnudārzā, pēc tam – angļu skolā. Un septiņos gados viņš brīvi runā četrās valodās.

Kāpēc mēs nevaram visiem Latvijas bērniem dot iespēju iemācīties četras valodas, pabeidzot kaut vai vidusskolu? Apzināta politika, un tā būs vislabākā integrācija: nevis tāpēc, ka ir cīņa pret valodu, bet valoda – tā ir bagātība, ja to zini.

Mēs taču zinām, ka ļoti daudzi latvieši ir bijuši kompartijā. Vēl, kā saka, iestājās astoņdesmito gadu beigās. Tā ir bijis Padomju Savienībā. Vai tad nav bijis tā, ka starp latviešiem bija tādi komunisti kā Voss un citi, kas cīnījās par Padomju Savienību, bet viņi taču bija etniskie latvieši. Nu, redziet, dzīvē diemžēl tas, ka tu esi latvietis, negarantē, ka tu būsi par latvietību.

Tāpēc es domāju, ka, ņemot vērā, ka 30 gadus – nevis 3, bet 30 gadus – šī kļūdainā integrācijas politika Latvijā ir notikusi, mums no tās arī jāmācās. Tajos reģionos, kuros joprojām dzīvo cilvēki, kas runā krievu valodā vai runā poļu valodā... Mums ir Latgalē arī daudzas tādas ģimenes, kas runā poļu valodā, ir tie, kas runā baltkrievu valodā.

Tā ir Latvijas realitāte, mums ar to ir jāsadzīvo, mums tas jāuztver, ka tā ir bagātība, bet galvenais – tā ir lojalitāte un mīlestība pret Latviju. Un to ir iespējams panākt ar to, ka cilvēki viens pret otru attiecas ar cieņu. Ja mēs mēģināsim to visu iznīcināt, latviskot un tā tālāk, nekas nemainīsies. Nākamie 30 gadi būs vēl drausmīgāki nekā iepriekšējie saistībā ar šo integrāciju.

Protams, ja kāds piedzimst latviskā ciematā vai pilsētiņā, skaidrs, viņš jau sen tur dzīvo latviešu vidē, bet mums ir... Nu, ko tad mēs darīsim? Un cilvēki brauc prom. Zināt, kura šodien ir otra lielākā pilsēta, kur dzīvo Latvijas pilsoņi? Londona. Tā vismaz runā. Kuri ir aizbraukuši prom. Bet tur ir tie, kam dzimtā valoda gan latviešu, gan krievu. Tā ka man negribētos, lai tā izmiršanas politika turpinātos un lai mūsējie beigās, redzēdami šīs daudzās nejēdzības, saka: “Mēs braucam no šīs valsts prom.”

Tā ka, godājamie kolēģi, padomājam tiešām to, izvērtējam tās kļūdas, kas ir bijušas, un nepieļaujam... Ja jūs ar likumu gribēsiet cilvēku piespiest būt lojālu, rezultāts būs pilnīgi pretējs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, Šnores kungs labi iezīmēja Latvijas Radio 4 stāstu. Es arī turpināšu šo tēmu. Tā tomēr ir komunikācija ar sabiedrību. Un šeit vistiešākajā mērā tā ir politiskā komunikācija ar sabiedrību. Tā nav visas Latvijas problēma, tā nav visas Latvijas problēma viennozīmīgi!

Es nupat paskatījos internetā. Man ir 2016. gada dati. Tas nav pārāk sen. Daugavpils. Krievi – 50 procenti, latvieši – 18,5, poļi – 14, baltkrievi – 7,3, ukraiņi – 2, pārējie – 7 procenti. Tas ir tas iedzīvotāju... Nu, tāda ir tā reālā situācija. Es nesaku, ka esmu priecīgs par šo situāciju, bet tas ir fakts. Ja tāda situācija ir, tev jābūt kaut kādiem komunikācijas mehānismiem.

Covid-19 pandēmijas laikā... Atcerieties, nu, tas ir arī, manuprāt, spilgts piemērs. Es nerunāju par to, ka vajadzēja vai nevajadzēja vakcinēties, bet valsts politika bija tāda, ka vajag vakcinēties un ka tas ir svarīgi. Lai nodotu šo ziņu visiem iedzīvotājiem, nebija starpības, kādā valodā viņš runā, bija svarīgi tas, lai viņš to saprot, un tāpēc tā komunikācija notika arī krievu valodā, respektējot to, kāda ir reālā situācija. Dati rāda, ka tā reālā situācija tāda ir.

Ja mēs šādā veidā virzīsimies tālāk, pilnībā ierobežojot to, mēs ierobežosim savas spējas tai pašā Daugavpilī iedzīvotājiem politiskā procesa ietvaros mērķtiecīgi izskaidrot savu politiku kaut vai tajos pašos drošības jautājumos, kaut vai... uzrunājot viņu politiskā procesa ietvaros, ne jau apmaksātās televīzijās un vēl kaut kur, bet reāli politiskā procesa ietvaros, lai skaidrotu partiju pozīciju. Un te mēs sevi pilnīgi nevietā ierobežojam. Tās, kas ir krievvalodīgās partijas, – tās būs daudz konkurētspējīgākas šajā fināla posmā nekā mēs, kuras tādas neesam. Un zaudētāji būs visi kopumā... tie, kas tādi nav diemžēl. Ieguvēji būs tieši tie, kas ikdienā komunicēs citā valodā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, kolēģi! “[..] aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Mūsu valsts Satversme nosaka cienīt, atzīt un aizsargāt mūsu valsts cilvēku pamattiesības un cienīt mazākumtautības kā demokrātiskā, tiesiskā, sociāli atbildīgā un nacionālā valstī... Kur? Nav.

Ar piedāvāto grozījumu redakciju no politiskās dzīves tiks izslēgta liela daļa Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu, kuri vēsturiski izmanto citas valodas, kas nepieder pie ES dalībvalstu valodām.

Satversme nosaka, ka ikviens rūpējas par sevi, saviem tuvākajiem un sabiedrības kopējo labumu. Laikam mums atšķiras viedokļi, kā saprot cilvēki, kur ir kopējais labums. Izturēties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Mēs piedāvājam ar visaugstāko atbildības sajūtu rūpēties par tuvākajiem un sabiedrības kopējo labumu un priekšvēlēšanu kampaņas laikā Latvijas mazākumtautību cilvēkus informēt viņiem saprotamākajā valodā, pat ja tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts...

Diez vai mūsu valstī būs lietderīgi priekšvēlēšanu kampaņas laikā izmantot franču, itāļu, čehu vai portugāļu valodu. Mūsu valsts vēsturiskais mantojums vairāk ir saistīts ar valodām, kas nav ES robežās, un tas nav slikti vai nosodāmi. Gribu atzīmēt, ka valoda nepieder kādai no valstīm vai tautai, valoda ir kopīgs visu pasaules tautu īpašums, kurš pieder visiem un kuru lieto visi bez ierobežojumiem, kā arī ar mērķi, ko nosaka Satversme, – lai rūpētos par sevi un tuviniekiem, un sabiedrības kopējo labumu.

Satversmē ir minēts, ka Latvija veicina demokrātisko attīstību, bet bez sabiedrības informēšanas sabiedrībai saprotamā valodā tiks liegta demokrātiskā attīstība uz mazākumtautību cilvēku fona. Satversmes 114. pants nosaka: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.” Ar grozījumiem tiks liegta iespēja mazākumtautībām saglabāt un attīstīt savu etnisko un kultūras savdabību, jo ar aizliegumu vairākas mazākumtautību daļas tiks izslēgtas no politiskās dzīves.

Svarīgi atzīmēt to, ka arī mazākumtautību cilvēki maksā nodokļus un veido valsts budžetu, un pēc taisnprātīguma principiem ir tiesīgi saņemt informāciju viņiem saprotamā valodā, jo pat nodokļu veidošanās ir politisks process, kurā ir tiesīgs piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo politiskie lēmumi valstī skar katru cilvēku, kas šeit dzīvo vai pat atrodas ārpus Latvijas robežām. Ar sabiedrības daļas izstumšanu no politiskās dzīves ir iespējama vēl mazāka cilvēku skaita piedalīšanās vēlēšanās, tas uz doto momentu nepārsniedz 60 procentus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?

E. Jurēvics. Jā, ja drīkst piebilst, tad arī tas, kas ir komisijas sēdes laikā izskanējis... viena no tām lietām, par ko komisijā tika runāts, ir sabiedriskie mediji. Arī šodien Valaiņa kungs to minēja. Gribu atgādināt, ka sabiedriskajos medijos jau kādu laiku ir aizliegta gan komercreklāma, gan aģitācija. Tā ka uz sabiedriskajiem medijiem šis nekādi nevar attiekties. Arī komisijā bija gūts skaidrs nošķīrums, ka sabiedriskajos medijos debates var turpināties tā, kā līdz šim, un tas šo jomu neierobežo.

Vēl viens no komisijas sēdē teiktā... no juristu skatpunkta, kas bija risks... tika minēts, ka, ja mēs sākam dalīt pa procentiem par valsts vai privāto naudu, tieši tas varētu būt risks – atbilstība Satversmei – lai tas nepārkāpj vienlīdzības principu. Tādā ziņā arī Juridiskais birojs uzsvēra, ka daudz precīzāk tad ir noteikt, ka skaidrs, ka apmaksāta aģitācija notiek pamatā valsts valodā.

Vēl viens no faktiem, kas komisijā tika uzsvērts, – ka Latvijas Republikas pilsoņi, arī tie, kas pieder pie mazākumtautībām, absolūtā vairākumā saprot valsts valodu pietiekamā līmenī, lai sekotu līdzi politiskajiem procesiem. (Starpsauciens.)

Komisijas sēdē Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija skaidri pauda, ka likumprojekts nav pretrunā ar Satversmi un minētajiem pantiem. Tieši otrādi, Tieslietu ministrija teica, ka šis (Starpsauciens.)... Tieslietu ministrija teica, ka arī... Komisijas sēdē Tieslietu ministrija pauda, ka tieši šis likumprojekts (Starpsauciens.) veicina valsts valodas lomas stiprināšanu, ko šis likumprojekts arī paredz.

Paldies, kolēģi, par uzmanību.

Ņemot vērā iepriekš minēto un arī komisijas vairākuma balsojumu, aicinu noraidīt deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 45, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

E. Jurēvics. 5. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 46, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

E. Jurēvics. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Jurēvics. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Jurēvics. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 9. priekšlikumu.

E. Jurēvics. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Jurēvica kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E. Jurēvics. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 1. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 1. jūnijs. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1. jūnijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs komisijas vadītājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, izskatām likumprojektu Nr. 255/Lp14 otrajā lasījumā.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Attiecas uz likuma 11. pantu. Es gribu jums atgādināt, ka mēs ierosinājām un arī pirmajā lasījumā atbalstījām priekšlikumu mainīt nosaukumu pantam un nodarījumu, kas iepriekš bija pazīstams kā sīkais huligānisms. Tam būs cita redakcija un cits nosaukums. Runāsim par sabiedriskās kārtības traucēšanu.

Likumprojekts bija ierosināts saistībā ar trokšņošanas problēmu un apstākli, ka gadījumos, ja trokšņošanas avots ir saistīts ar juridisko personu, mūsu policija nevarēja rīkoties, jo sods bija paredzēts tikai fiziskām personām.

Salīdzinājumā ar pirmajā lasījumā atbalstīto ir piedāvāts paredzēt iespēju piemērot arī tādu sodu kā brīdinājums. Man gribētos komisijas vārdā vērst uzmanību, ka tas ir sods, tas nav vienkārši aizrādījums. Tas ir sods, kas fiksējams, un tas ir viens no soda veidiem, kas ir paredzēts mūsu likumā.

Ir arī piedāvāts palielināt soda apmēru, jo eksperti norādīja, ka situācijas var būt dažādas. Risinājums, kas bija atbalstīts pirmajā lasījumā (maksimālais sods – četrsimt naudas soda vienības jeb divi tūkstoši eiro), var būt nepietiekams visos gadījumos, lai atturētu juridiskās personas no cilvēku miera traucēšanas. Līdz ar to apspriežot mēs piedāvājam noteikt lielāku maksimālo sodu – līdz tūkstoš naudas soda vienībām, proti, līdz pieciem tūkstošiem, vienlaikus uzsverot, ka tas nenozīmē, ka visos gadījumos ir jāpiemēro maksimālais sods.

Pēc apspriešanas Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 2. – deputātu Butāna, Klotiņa, Dzintara, Šnores un Teirumnieka priekšlikums. Piedāvā papildināt likumu ar jaunu 13.2 pantu.

Runājot par attiecīgo normu un priekšlikumiem, kā jūs atceraties, mēs ar šo likumprojektu sākām strādāt pavasarī un esam ļoti ieinteresēti pabeigt darbu pēc iespējas ātrāk. Mēs saņēmām vairākus, man šķiet, 18, priekšlikumus no Nacionālās apvienības, bet mēs saprotam, ka, strādājot ar attiecīgajiem priekšlikumiem šajā likumprojektā, tas aizkavētu tā pieņemšanu, tāpēc aicinājām atsaukt priekšlikumus. Tas tika izdarīts. Mēs strādāsim ar tiem nākamajā nedēļā.

Bet viens priekšlikums palika, un šī norma paredz atbildību par klajas necieņas izrādīšanu vai huligānismu pie Latvijas Okupācijas muzeja, karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietām un pieminekļiem.

Deputāti, izvērtējot šo priekšlikumu, norādīja uz vairākām nepilnībām, juridiska rakstura nepilnībām. Nebija iebildumu pret ideju, bet pret izpildījumu. Un, ņemot vērā, ka mēs tiešām uzskatījām par svarīgu turpināt darbu pie likumprojekta un to virzīt uz priekšu, nevis meklēt labākus risinājumus, labot kļūdas, komisijas deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Jā, mūsu priekšlikums paredz stingrākus sodus par necieņas izrādīšanu vai huligānismu pie Latvijas Okupācijas muzeja, karavīru piemiņas vietām, pieminekļiem un genocīda upuru piemiņas vietām, pieminekļiem.

Kāpēc šis priekšlikums ir aktuāls tieši šobrīd? Tāpēc, ka pēdējos mēnešos ir bijuši vairāki gadījumi, kad gan Latvijas Okupācijas muzeja filiāle jeb Stūra māja, gan arī karavīru piemiņas vietas Lestenē... Talsu novadā, Tukuma novadā un Daugavpils pusē ir tikušas apķēpātas vai apgāztas. Mēs zinām arī Bauskas aizstāvju pieminekļa... šo gadījumu. Un, lai no likumdevēja un valsts puses paustu stingru pozīciju, ka mēs – kā valsts – šādu vandalismu pret mūsu valsts svētvietām netolerējam, ir šis mūsu priekšlikums, kas paredz bargākus sodus par šādiem gadījumiem.

Es gribu papildus uzsvērt, ka tas palīdzētu izslēgt gadījumus, ka šādi atgadījumi tiek traktēti kā sīkais huligānisms. Tāpat tiktu izslēgta iespēja par to saņemt brīdinājumu, jo tie tomēr, mūsuprāt, ir apzināti, ar nodomu veikti nodarījumi un tie ir pārāk nozīmīgi, lai piemērotu brīdinājumu.

Tā kā šeit jau tika teikts... mēs noteikti ieklausīsimies arī tajos argumentos, jo vajag juridiski precizēt, un uz trešo lasījumu noteikti kopā ar Saeimas Juridisko biroju atradīsim to juridiski precīzāko formulējumu – likuma burtam.

Taču aicinu atbalstīt, jo likuma gars ir saistīts ar nesenajiem notikumiem. Lai tādus novērstu un cīnītos pret tādiem arī turpmāk, es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Pienākums ziņot komisijas vārdā – tas ierobežo iespēju sniegt papildu skaidrojumu. Un tagad es mēģināšu to darīt.

Kā jau es minēju, mēs tiešām negribējām pieļaut situāciju, ka likumprojekts nav izskatīts pietiekami ātri, un tāpēc mūsu attieksme pret iesniegtajiem priekšlikumiem bija tiešām skeptiska. Bet viens priekšlikums palika... un juridiski... bija norādīts uz vairākām nepilnībām. Un es gribu, lai tam būtu pievērsta uzmanība.

Viens jautājums. Mēs nolēmām, ka nelietosim vārdus “sīkais huligānisms”. Vārds “huligānisms” – jā, tas neder. Un tāpēc gan panta nosaukumā, gan arī dispozīcijā vajadzētu atteikties no tā vārda un vajadzētu lietot citu terminoloģiju.

Runājot par pantu, izskanēja viedoklis, ka, iespējams, jādomā par... teiksim tā – bija paustas šaubas, vai šis uzskaitījums ir pietiekams, vai nevajadzētu minēt arī kādu citu objektu. Mums nebija daudz laika, lai izpētītu, jo 16. datumā priekšlikums bija iesniegts un 17. datumā mums bija jāpieņem lēmums, un tāpēc toreiz mēs nevarējām pieņemt, manuprāt, citu lēmumu.

Vēl viena problēma, par kuru vajadzētu domāt. Ja mēs rakstām, ka par attiecīgo darbību “pie Latvijas Okupācijas muzeja” – “pie”. “Pie” – tas nozīmē, ka piecu metru attālumā, puskilometra attālumā vai...? Vienkārši tāda zināma nenoteiktība paliek.

Tātad tie ir jautājumi, par kuriem vajadzētu runāt. Un komisijas sēdes laikā es paudu viedokli, ka nav gatavs tas projekts, nav tādā līmenī, lai to varētu atbalstīt. Bet tagad es domāju – kāda mums ir alternatīva.

Mēs varam gatavot labāku projektu – iesniegt, pieņemt pirmajā lasījumā, otrajā un trešajā... Kad mēs pabeigsim šo darbu? Tāpēc es ieklausījos Butāna kunga paustajā un piedāvāju šoreiz rīkoties citādāk. Tas varbūt, no tāda juridiski... tāda korektāka veida... nav labākais variants, bet tomēr darīt citādāk.

Tātad komisijas vārdā es jūs aicinu neatbalstīt, bet savā vārdā es aicinu atbalstīt. Un uz trešo lasījumu... es aicinu kolēģus tad sagatavot precizēto redakciju.

Lūdzu arī Juridisko biroju pieslēgties darbam, jo nākamajā nedēļā mēs jau ieplānojām sēdi, mēs runāsim. Līdz otrdienai var iesniegt priekšlikumus, un ceturtdien no rīta būs sēde. Man ļoti gribētos, lai mēs pabeigtu ātri mūsu darbu, tas ir ļoti svarīgi.

Tātad savā vārdā es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tiešām – Juridiskajā komisijā mēs par šiem projektiem... par konkrēto šo atlikušo vienu pantu diskutējām. Un man gribētos aicināt: ja mums ir savstarpēja vienošanās par kāda likumprojekta ātrāku virzīšanu... ja ātri ir jāatrisina sarežģīts jautājums, šādos gadījumos nemēģināt šo ātrāk virzāmo projektu piesātināt ar citiem jautājumiem, it sevišķi tad, ja priekšlikumi ir tapuši steigā.

Cienījamie kolēģi, es saprotu ideju, bet pantos, kuros mēs paredzam dispozīciju jeb, pareizāk sakot, pārkāpuma sastāvu, mums ir labi jāpārdomā, kādu pārkāpumu mēs gribam paredzēt kā sodāmu.

Judina kungs jau pieminēja to, kas šeit nav īsti labi no juridiskās puses, un es pievērsīšu uzmanību vārdam “huligānisms”. Ja mēs no administratīvo pārkāpumu uzskaitījuma slēdzam ārā jēdzienu “sīkais huligānisms”, tad huligānisma jēdziens mums paliek tikai krimināltiesībās. Proti, būs dīvaina situācija: ja huligāns tālāk no Latvijas Okupācijas muzeja būs izdarījis huligāniskās darbības, viņu sodīs krimināli, bet, ja viņš huligāniskās darbības veiks pie muzeja, tad viņu tagad sodīs tikai administratīvi, jo ir speciāla jaunāka norma tieši par administratīvo sodīšanu šajās konkrēti norādītajās vietās. Nu bišķīt neiet kopā...

Otra lietiņa. Visi juristi zina, ka nevajag taisīt kazuistiskas normas, proti, katram ceļa posmam savus noteikumus. Vajag uztaisīt noteikumus jeb likuma rāmi, kur mēs pasakām tos objektus, kuros aizsardzību nosakām vienādi. Ja nemaldos, mums šobrīd ir par Brīvības pieminekļa aizsardzību... līdzīga rakstura norma. Tad kāpēc mēs vienā vietā nepasakām tos objektus, pie kuriem izdarītas – es šobrīd lietošu šos vārdus – “huligāniskas darbības”, bet... aprakstot mazlietiņ citādāk, tā, kā tagad tajā pantā ir par bijušo... sīko huligānismu, tad tas būtu viens pants, kur ir skaidrs, ka ir noteikti aizsargājami objekti.

Steigā cepti likumi, protams, ir vajadzīgi, bet... Ja par šo likumprojektu vēl sīki jādebatē, jādiskutē un šīs debates būs tikai uz trešo lasījumu, tas īsti labi nav. Mēs būsim pieņēmuši likumu, par kuru pēc tam smiesies Latvijas juristi un teiks: nu kā jūs domājat šo normu piemērot?

Tāpēc es negribu teikt, ka nevajag atbalstīt; saturiski – vajadzētu; bet, tā kā tas ir uzcepts, labāk būtu pastrādāt pa vasaru un uztaisīt normālu likumu, kvalitatīvu, uz rudens pusi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Judina kungs, jūs vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A. Judins. Paldies.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Artūra Butāna, Jurģa Klotiņa, Raivja Dzintara, Edvīna Šnores un Edmunda Teirumnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 25, atturas – nav. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Judina kungs...?

A. Judins. Paldies.

Mēs izskatījām visus – divus – priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 30. maijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 30. maijam. Kolēģi, vai jums ir kādi citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Tātad līdz 30. maijam komisija gaidīs priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam.

___

Nākamais, kolēģi, ir apjomīgākais likumprojekts šodienas darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Andris Kulbergs – par visiem 83 priekšlikumiem.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Izskatās, ka šis likumprojekts ir ļoti interesants un visiem ir bijusi vēlme iesniegt priekšlikumus – 83. Tā kā tas ir mans pirmais – tik garš, es tagad detalizēti... iedziļināšos detaļās – katrā. Nē, labi (Smejas.), es izstāstīšu jums par šā likumprojekta būtību, lai jūs saprastu.

Šis bija garš process. Ir svarīgi likumprojektu tagad pieņemt, jo tas ir ticis izdiskutēts gan domnīcās, gan Juridiskajā komisijā, kā arī apspriests ar CSDD, Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju.

Galvenā būtība, kas ietverta šajos priekšlikumos, ļoti lielā mērā ir saistīta ar mikromobilitāti, ar elektroskūteriem; vairāk saistīta ar Rīgas pilsētvidi.

Ir skarti svarīgi jautājumi – par tehniskās apskates biežumu, sodu piemērošanu; ir risināts B kategorijas vadītāja apliecības jautājums, velorikšu jautājums, kas ir aktuāls Rīgā. Tie ir aktuāli jautājumi, kam risinājumi šobrīd, uz vasaras sezonu, ir jāpieņem, lai varētu jau stāties spēkā.

Liels daudzums priekšlikumu, puse priekšlikumu, ir saistīti ar sodiem un brīdinājuma jautājumiem.

Lūdzu, ņemiet vērā: šinī kontekstā svarīgākos mēs atbalstījām, bet ir liels daudzums, kas tieši Ministru kabinetā tiek gatavots... iesniegts konkrēts kopums ar priekšlikumiem par sodiem – komplekss izvērtējums, nevis izrauts atsevišķi. Tāpēc Satiksmes ministrija nāks jau ar konkrētu priekšlikumu visiem vēlāk, un nebūtu prātīgi tos raustīt ārā pa vienam.

Un daudzi priekšlikumi bija arī par stāvvietām, transportlīdzekļu novietošanu.

Un tam visam ir izgājusi cauri komisija – detalizēti.

Un tagad es iešu cauri visiem 83 priekšlikumiem.

1. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Redakcionāls – par terminu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ar koriģējumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 3. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums (manējais). Par elektromobilitātes... par termina ieviešanu. Ir daļēji atbalstīts (terminoloģija tika mainīta) un ir iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 5. – satiksmes ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 6. – deputāta Briškena priekšlikums. Ļoti labs priekšlikums – nosaka termina “koplietošanas transportlīdzeklis” definīciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Koriģējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Jūs par šo gribējāt debates, Zivtiņa kungs, ja? Par 7.?

A. Kulbergs. Šis ir 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu. (Starpsauciens.)

Tātad numur... Mēs varam iet tālāk, ja?

Sēdes vadītājs. 8. priekšlikums.

A. Kulbergs. 8. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Par ceļa inženierbūvju un satiksmes organizāciju. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Gata Liepiņa iesniegto priekšlikumu, kurš komisijā ir guvis atbalstu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 10. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Tāds pats kā iepriekšējais – 9. priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.Tātad 10., ja?

A. Kulbergs. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – satiksmes ministra Jāņa Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kulbergs. 11. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Tiek noteikts pašvaldībām deleģējums – noteikt velorikšu izmantošanas nosacījumus un kustības maršrutu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Parunāsim par elektroskrejriteņiem, mikromobilitāti un drošību.

Lai cienītu visu mūsu laiku un nekāptu tribīnē runāt par katru no saviem priekšlikumiem (to ir diezgan daudz), es runāšu par visu savu priekšlikumu būtību un to iesniegšanas motivāciju.

Manu priekšlikumu pakete ir par mikromobilitāti, un to galvenais mērķis ir panākt, lai ikvienai pašvaldībai beidzot būtu tiesības regulēt un uzraudzīt elektroskrejriteņu lietojumu pilsētā.

Manis piedāvātais... un arī grozījumos atbalstītais... regulējums ir izstrādāts ciešā sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un ņemot vērā citu valstu un pilsētu pieredzi.

Šie grozījumi paredz noteikt pašvaldībai tiesības izveidot skrejriteņu izvietošanas un lietošanas aizlieguma zonas, paplašināt satiksmes kontroles tiesības pašvaldības policijai (to skaitā – ieviest elektroskrejriteņu ātruma kontroli un sodus par ātruma pārsniegšanu). Un visbeidzot – elektroskrejriteņu obligātu reģistrāciju, kas nākotnē – nepieciešamības gadījumā – ļaus ieviest arī obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Ar reģistrāciju arī izdotos izķert elektroskrejriteņus, kuri tikai izskatās pēc elektroskrejriteņiem, bet kuru ātrums un jauda ir pielīdzināma motocikliem.

Daudzās pilsētās tepat Eiropā pašvaldības ir tās, kuras nosaka kārtību, kādā pārvietoties ar skrejriteņiem viņu pašvaldībā un kur tos drīkst novietot. Un pašvaldības pēc vajadzības veido regulējumu un arī kontrolē to. Redzot to, kā ir citās valstīs, loģiski, arī Latvijas iedzīvotāji vēlas justies droši un prasa no savas pašvaldības līdzīgu kārtību, ko redzējuši citur pasaulē. Diemžēl likuma regulējums Latvijā neļauj pašvaldībai noteikt savu kārtību.

Pašvaldība šobrīd nedrīkst noteikt skrejriteņu braukšanas maršrutus, aizlieguma zonas, ātruma vai stāvēšanas ierobežojumus. Ja ietves vidū pilsētā atrodas traucējošs elektroskrejritenis, pašvaldība nav tiesīga to pārvietot. Pašvaldības policija nav tiesīga sodīt elektroskrejriteņu vadītājus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Šāda situācija, kad skrejriteņi Latvijā faktiski ir atstāti bez nopietna regulējuma, ir radījusi haosu pilsētu ielās.

Pasaule mobilitātes jomā ir ļoti mainījusies. Pirms gadiem pieciem mēs nevarējām iedomāties, ka skrejriteņu lietotāju skaits gadā augs par 300 procentiem un unikālo nomas skrejriteņu skaits Rīgā sasniegs 200 tūkstošus. Tātad tas ir ļoti iecienīts un ātrs pārvietošanās rīks daudziem pilsētniekiem.

Strauji pieaugot skrejriteņu skaitam, neizbēgami samilzušas problēmas satiksmes drošības un sabiedriskās kārtības jomās. Apdrošināšanas uzņēmumi norāda, ka skrejriteņu izraisītu negadījumu skaits pagājušajā vasarā pieaudzis par 30 procentiem. Par to sūdzas ne tikai rīdzinieki, bet nu jau arī vairāku citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji. Piemēram, apdrošināšanas uzņēmuma Balcia veiktā aptauja norāda: 83 procenti iedzīvotāju uzskata, ka skrejriteņu vadītāju braukšanas stils apdraud satiksmes drošību.

Pirms pāris nedēļām tepat Vecrīgā, Šķūņu ielā, es uzzināju, ka beidzot ir sācies pavasaris: pavasara vēstnesis bija nomas skrejriteņa vadītājs, kurš mani gandrīz notrieca. (Smiekli.)

Uz ietvēm izmētāti elektroskrejriteņi – tā ir ikdiena. Jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem vai cilvēkiem ratiņkrēslos tā ir nepanesama problēma.

Es lūgtu apvienot laikus.

Sēdes vadītājs. Tātad – vai deputāti iebilst pret to, ka laiki tiek apvienoti? (Starpsaucieni: “Nē.”) Neiebilst.

Liepiņa kungs, jums ir vēl divas minūtes.

G. Liepiņš. Jāpiebilst, ka skrejriteņi ir apdraudējums bērniem. Šā gada aprīlī un maijā kopumā jau ir notikuši 25 negadījumi ar bērniem un skrejriteņiem. Ārsti norāda, ka traumas, ko bērni gūst šajos negadījumos (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.), ir nopietnas.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, arī PROGRESĪVIE, jūs arī Rīgas domē esat (Nav saklausāms.)... ieklausieties Gata Liepiņa runā.

G. Liepiņš. Traumas prasa ilgu ārstēšanu, un gājēji uz ielas jūtas nedroši. Situācija uz ietvēm ir kā Mežonīgajos rietumos. Es tiešām priecājos, ka likuma grozījumi šajā sasaukumā beidzot virzās uz priekšu.

Paldies par darbu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājai un visiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, un atbildīgajām ministrijām. Cerams, ka ļoti drīz likuma grozījumus pieņemsim un šo jomu sakārtosim.

Bet es nevaru būt apmierināts ar to, kā šis skrejriteņu regulējuma jautājums virzījās uz priekšu pirms šī Saeimas sasaukuma. Esam pazaudējuši vairāk nekā gadu laika. Biju klātesošs priekšlikumu izstrādē un vēroju likuma virzību ministrijās un Saeimā 13. Saeimas laikā. Ar retiem izņēmumiem visi vismaz gadu nodarbojās ar nebeidzamu juridisku teoretizēšanu. Kamēr uz ielām notiek haoss, par nozari atbildīgie tam piegāja ar attieksmi “kā kaut ko nedarīt”, nevis aktīvi meklēja risinājumu. Un risinājumi ir skaidri, vajag tikai gribēt kaut ko darīt. Ja kāds neredz risinājumu, aicinu izmantot iespēju un divu stundu laikā aizlidot uz kādu pilsētu tepat Eiropā, un apskatīties, kā tas strādā, nevis mēģināt izgudrot jaunu velosipēdu vai mūžīgo dzinēju.

Kolēģi, ja mēs pēc iespējas ātrāk neizveidosim un nepieņemsim skrejriteņu regulējumu, mums nāksies ieviest galējo risinājumu – kā Parīzē – un aizliegt nomas skrejriteņus vispār. Iedzīvotāji nejūtas droši, un daudzi ir nokaitināti. Dažu dienu laikā portālā ManaBalss.lv ir savākti pieci tūkstoši parakstu ar prasību aizliegt nomas skrejriteņus. Uzsveru – pieci tūkstoši parakstu dažu dienu laikā! Prognozēju, ka ļoti drīz šī iniciatīva nonāks arī šeit, Saeimā, izlemšanai, un tas norāda uz to, ka cilvēki ļoti gaida risinājumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir paveikts liels darbs, lai varētu virzīties strauji uz priekšu.

Visi mani priekšlikumi komisijā tika rūpīgi izdiskutēti, un, lai nebūtu jāpieņem galēji lēmumi un lai sakārtotu skrejceliņu regulējumu, aicinu atbalstīt piedāvātos priekšlikumus un likuma grozījumus.

Paldies. (Aplausi. Ovācijas.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Pirms es dodu vārdu Kulberga kungam... Liepiņa kungs, paldies, jūs uzrunājāt... ļoti svarīgu problēmjautājumu. Taču, runājot par elektroskrejriteņiem... ļoti pamatoti viss, ko jūs teicāt, un es nepārtraucu... taču viss, ko jūs teicāt, vispār neattiecas uz 11. priekšlikumu (Smiekli.), jo 11. priekšlikums, Liepiņa kungs, ir par velorikšām, bet es saprotu, ka jūs domājāt 13. priekšlikumu... to teikt.

Tātad precizitātei – debatēs jūsu minētais būtu adresējams uz 13. priekšlikumu.

A. Kulbergs. Es gribētu (Zālē troksnis.)... es gribētu viest skaidrību. 11. priekšlikumā tiek noteikts deleģējums pašvaldībām – noteikt velorikšu izmantošanas nosacījumus un kustības maršrutu. Tas tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 12. – deputāta Briškena priekšlikums. Tiek noteikts deleģējums pašvaldībām – noteikt stāvēšanas aizlieguma zonas koplietošanas transportlīdzekļiem. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Deputāts Liepiņš ir iesniedzis...

Sēdes vadītājs. Turpiniet.

A. Kulbergs.... 13. priekšlikumu – elektroskrejritenim jābūt vienai valsts reģistrācijas numura zīmei, kas piestiprināta pie tā konstrukcijas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Un tagad, kolēģi, uzsāksim diskusiju par elektroskrejriteņiem.

Uzsākam debates.

Pirmais pieteicies deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

“Elektroskrejritenis” – vārds ir priekšlikumā. Es domāju, te mēs varam tā plaši paņemt šo tēmu, es domāju, katram te ir viedoklis (Starpsauciens.), bet es tomēr pieskaršos šim konkrētajam priekšlikumam. Manuprāt, nevajadzētu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, jo tas paredz ļoti skaidru lietu – elektroskrejritenim ir jāuzliek numurs. Un, manuprāt, tā ir absolūti nevajadzīga lieta.

Es ikdienā lietoju velosipēdu. Kad jūs pēdējo reizi redzējāt kādu velosipēdu, kuram ir pielikta klāt numurzīme? Nu, tā ir ļoti reta parādība. Bet brīvprātīgi, protams, to var darīt, un likumā šobrīd noteikts, ka tā ir cilvēka izvēle – viņš to var darīt, viņš to var nedarīt. Bet, ja mēs uzliksim šobrīd pienākumu katram cilvēkam, kam ir elektroskrejritenis, iet šo obligāto administratīvo procesu un iet uz CSDD prasīt numuru, naglot klāt to numuru, kaut kā tur metināt, vienalga, kā, pie tā veloskrejriteņa, nu tas ir aplami. Problēma ar veloskrejriteņiem... visi šie nomētātie... dzelzs gabali, kas mētājas pa ielām... Problēma jau ir ar nomas veloskrejriteņiem. Nu kāds sakars tiem ar numuriem? Katru no šiem veloskrejriteņiem var identificēt, katram ir numurs, tur absolūti nav nekādu problēmu. Parādiet man kaut vienu privātu elektroskrejriteni, kas mētātos kādā pagalmā, kaut kur zālē nomests vai kaut kur ne tā novietots uz veloceliņa. Veloskrejritenis jau maksā gana daudz naudas, un tie, kas to ir iegādājušies... es teiktu, tas būtu ārkārtīgi rets gadījums, ka savu privāto ierīci, kas maksā divus, trīs, četrus, piecus simtus, kāds vienkārši tāpat, vieglprātīgi kaut kur atstātu.

Ar nomas veloskrejriteņiem – tur ir pilnīgi cits stāsts. Es pievienojos – tur ir jābūt kārtībai. Ja pašvaldība pati netiek galā un nevar tos dzelzs gabalus savākt no ielām, tā ir pašvaldības problēma. Ja viņiem vajag kaut kādu normatīvo regulējumu, lai to palīdzētu darīt, viss kārtībā. Bet šis konkrētais – par numurzīmi – nu, iedomājieties paši! Kur ir problēma sodīt vienu vai otru šo pakalpojuma sniedzēju, ja viņš nevar ieviest tādu sistēmu, lai viņa klienti disciplinēti noliktu tos vietā, kur tas ir atļauts? Piemēram, šeit Vecrīgā iebraukt ar veloskrejriteni var, bet atstāt to nedrīkst, pati sistēma uzliek šo ierobežojumu, pasaka: nē, nē, šeit tu nedrīksti to atstāt, lūdzu, to novieto...! Ar tām IT tehnoloģijām šie pakalpojumu sniedzēji diezgan ātri varētu salikt kārtībā šīs lietas, lai cilvēkus disciplinētu. Vismaz vienā otrā aplikācijā, ko es personīgi lietoju, veloskrejritenis ir jānofotografē pēc tam, kad tu to noliec.

Es domāju, ka sistēma pati... Ja mēs skaidri pateiktu, ka nē, šis nav okay, sistēma pati tiktu galā. Mēs ar šo priekšlikumu... Es varu tiešām... Liepiņa kungs, pirms kāda brīža jūs runājāt par birokrātiem un par birokrātu... stundām, gadiem ilgi kaut ko ir darījuši un juridiski strīdējušies. Šis nu ir tas gadījums, kad birokrāti ir nonākuši līdz tādam jaunam līmenim, kad tiešām liks klapēt klāt tos numurus. Nu kur mēs...? Nu, cilvēki, iedomājieties no cilvēku pozīcijām! Biznesam? Ar biznesu var tikt galā arī bez šiem numuriem. Velosipēdistam? Nu kur velosipēdistam? Tas tiešām ir ļoti ekskluzīvi – kāds iet un liek to numuriņu savam divritenim. Nu beidziet, saprotiet taču realitāti! Tagad veloskrejritenim ies un liks to numuru klāt. Tas nav nopietni! Tas pilnībā nerisinās situāciju, radīs nepatiku iedzīvotājiem pret likumdevēju, kas uzliek tādu pilnīgi muļķīgu, nesaprotamu pienākumu. Tie verķi maksā pamatīgi dārgi, katrs to ņem mājās, stiepj augšā. Tur nu tā ir pilnīgi cita lieta. Ar nomu citiem variantiem jācīnās.

Tā ka es aicinātu šo konkrēto priekšlikumu... Cīnīties vajag, bet nevajag aiziet pilnīgā galējībā. Tāpēc, kolēģi, lai šī diena kalpo par piemēru, kad Saeimas deputāti zālē izdara savu izvēli pēc labākās apziņas un šajā priekšlikumā nobalso par loģisko saprātu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šo konkrēto priekšlikumu es arī no savas puses aicināšu noraidīt un paskaidrošu, kāpēc. Proti, manā skatījumā, šai reģistrācijai vajadzētu būt brīvprātīgai.

Jāsaprot arī tas, ka šī reģistrācija (bet to es nesaskatīju šajā priekšlikumā) man uz pirmo acu skatienu arī rādījās tāda, ka ir nepieciešama šāda numurzīme, tāda pati kā, pieņemsim, motociklam vai motorolleram, vai kvadriciklam, bet ir iespējama tāda reģistrācija – brīvprātīga, kā notiek velosipēdiem, proti, caur internetu piereģistrē un tev pa pastu atsūta lokanu numura zīmīti, un tu to uzlīmē uz karkasa. Līdz ar to šis process ir ļoti vienkāršs, nav nekur jāiet un nekas... jāapgrūtina, nekāds administratīvais process. Turklāt nākotnē tas tiešām varētu palīdzēt saistībā ar visām apdrošināšanām un ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanām un skatīšanām.

Tā ka pēc būtības es atbalstu to, bet šeit nav skaidrības. Vienalga būs nepieciešami kaut kādi grozījumi un uzlabojumi, tāpēc, manā skatījumā, par cik skaidrības nav, lūdzu šo konkrēto piedāvājumu šoreiz noraidīt. Ja to izstrādātu kā pienākas un saprotami, tad to varētu arī atbalstīt, bet šo konkrēto lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Šoreiz tiešām pilnīgi un pavisam par tēmu. Vēlos atbildēt Valaiņa kungam. Velosipēdu reģistrācija joprojām paliks brīvprātīga, to mēs lasām nākamajā – 14. priekšlikumā, tā ka tur nekas nemainās... kā līdz šim.

Otra lieta. Šī reģistrācija skrejriteņiem ir nepieciešama, lai faktiski varētu izķert motociklus, kas izskatās pēc elektroskrejriteņiem, jo šobrīd nav iespējama pilnvērtīga satiksmes kontrole. Ja nākotnē brauks šis elektroskrejritenis, pieņemsim, pa gājēju ietvi bez numura zīmes, tad policists uzreiz varēs konstatēt – kaut kas tur nav kārtībā un ir jāpārbauda. Šobrīd nav iespējams konstatēt, vai tas ir mocis vai elektroskrejritenis, kurš var braukt tikai līdz 25 kilometriem stundā.

Treškārt, bez šīs reģistrācijas nākotnē nebūs iespējams noteikt obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Tas vienkārši nebūs iespējams bez reģistrācijas. Un attiecībā uz skrejriteņu reģistrācijas problemātiku – nu, tos jau šobrīd var reģistrēt, tur viss ir jau izstrādāts. CSDD to dara, un viņi teica, ka sistēmu vēl uzlabos un izveidos dažādus piemērotus numura zīmju variantus, lai tie būtu ērti lietojami.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds debatēs deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Gribu minēt sekojošo: mūsu frakcija balsos pret šo priekšlikumu. Paskaidrošu, kāpēc. Mūsu laikos ir ļoti maz cilvēku, kuri strādā policijā, darbinieku trūkums. Jūs uzzvanīsiet uz policiju, izsauksiet policiju, un ko jums pateiks? Atvainojamies, jūs rindā esat 105., jo policija tagad izbraukumā novāc... savāc skrejriteņus Brīvības ielā, tur, nezinu, Stabu ielā.

Saprotiet, mēs netiksim pie tā, ka cilvēki būs aizsargāti no kaut kādiem sliktākajiem pārkāpumiem... nekā viņi skraidīs tagad pa pilsētu un pēc katra zvana viņiem būs izsaukums novākt to pašu skrejriteni. Vai tas ir normāli šajos apstākļos?

Ja mēs runājam par to pašu drošību – vai numura zīmes sakārtos vai atrisinās problēmu ar drošību ielās? Vai tie, kuri brauc ātri, pārstās to darīt, ja būs numura zīme... vai nebūs numura zīmes, jo ne visur stāv policija un ne visur...? Kāda izmēra būs tā zīmīte, vai tajā, nezinu, radarā vai kur... varēs to redzēt? Es domāju, ka tas ir bezjēdzīgs pasākums, mēs no tā tikai gūsim to, ka policijas darbinieki, pašvaldības policijas darbinieki, būs aizņemti ar to, ka braukās pa ielām un novāks skrejriteņus no ielām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija noturēja trīs sēdes, runājot par šo likumprojektu, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja un mēs strādājām un analizējām.

Runājot par konkrēto priekšlikumu, es varu piekrist Valaiņa kunga viedoklim, ka tas ir papildu slogs – ir jābrauc, jāreģistrē, varbūt arī rinda būs. Visu to nevar izslēgt. Starp citu, tas pats attiecas arī uz jebkādu citu transportlīdzekli, arī ar mašīnām varbūt būtu vieglāk dzīvot, ja nebūtu numuru. Viss būtu forši. Ja vēl nebūtu tehniskās apskates – vēl labāk.

Bet, kolēģi, mūsu jautājums nav par to numuru, mūsu jautājums ir par cilvēku drošību. Un es pilnīgi pievienojos Liepiņa kunga viedoklim, ka gadījumā, ja transportlīdzeklis (šajā gadījumā mēs runājam par elektroskrejriteņiem) ir identificējams, tam ir un būs efekts, proti, tas atturēs dažus cilvēkus (es saprotu, ne visus, bet dažus) no tādas pārgalvīgas rīcības ar domu, ka nekas... braukšu tālāk, varēšu palikt anonīms un nekas nebūs.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam debatēs otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, vēlreiz gribu aicināt neatbalstīt šo. Runājot par ceļu satiksmes drošību (ja kāds kādreiz vēl gribētu runāt), pirmām kārtām man ir jautājums: kurš to kontrolēs? Jūs esat iedomājušies, ka Ceļu policija... vai policija vai vēl kaut kas? Kur viņi ir? (Starpsauciens: “Pašvaldības policija!”) Pašvaldības policija, ja? Kur viņi ir – tā pašvaldības policija? Policija šobrīd ir nolaista – zem katras kritikas. Mūsu iekšējā drošība (es nepārstāšu par to runāt no šīs tribīnes!) – tās nav. No 1200 ceļu policistiem ir palikuši 370.

Lūdzu, parlamentārais sekretār, atnāciet tribīnē un pastāstiet, kā tiks kontrolēti šie skrejriteņu braucēji, kādā veidā? Pastāstiet man, lūdzu! Mani tiešām ļoti interesē, kā viņi tiks kontrolēti un kas to darīs, kad mums Rīgā ir trīs ekipāžas, kuras nespēj noformēt ceļu satiksmes negadījumu, un jūs sakāt, ka viņi vēl uzraudzīs arī šos skrejriteņus. Cik mums ir pašvaldības policistu? Tieciet galā ar to sākumā, ka pašvaldības policijas priekšnieku nevar atlaist katrs mērs, kurš atnāk.

Tā ka, draugi mīļie, mūsu iekšējā drošība ir zem katras kritikas. Un šis kategoriski nav atbalstāms. Tāpēc vajag izdomāt, lai mehānisms būtu vienkāršs, viegls, saprotams. Gribi reģistrēt – reģistrē, tātad, ja piereģistrēsi, tev būs bonusi: tas un tas, un tas, un tas. Šeit mēs atkal tikai ar “cirvi no augšas”: nebūs reģistrēts – būs sods.

Kategoriski neatbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, komisijas vārdā ko iebildīsiet?

A. Kulbergs. Šeit jāsaprot, ka tā diskusija bija saistīta ar to, ka ir pietiekami satraucošs skaits negadījumu ar elektriskajiem skrejriteņiem tieši satiksmē. Rezultātā šie elektriskie skrejriteņi rada satiksmes negadījumus ar citiem transportlīdzekļiem... kur nav šī apdrošināšanas seguma. Tas ir tas iemesls Liepiņa kunga idejai par to, ka vajadzētu likt šo reģistrāciju.

Problēma, protams, ir par to reģistrācijas formu un veidu... un tā. Nav atrisināts jautājums, kādā veidā tehniski tas notiek. Tas ir sarežģīti, un tas būtu apgrūtinājums cilvēkiem. Problēma ir tā, ka mēs nespējam identificēt, kuri ir tie skrejriteņi, kas ir ar 100 kilometriem stundā, 60 kilometriem stundā, tātad tie, kas jau nopietni piedalās satiksmē un apdraud citus satiksmes dalībniekus, un nav identificējami uz ceļa. Numura zīme būtu tā, kas palīdzētu. Bet mēs radīsim problēmu atkal tiem, kam ir šie lēnie – ar 20 kilometriem stundā, 25 kilometriem stundā... kas pārvietojas lēni un kam nav pat vietas, kur uzlīmēt vai uzlikt šo numura zīmi. Tātad šis bija ļoti strīdīgs jautājums, kas tika lemts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tātad jautājums...

A. Kulbergs. Bet es gribēju pieminēt – šeit ir punkts, saistīts arī... Mēs visu laiku runājam par elektroskrejriteņiem, bet šeit iekšā ir velorikšas, ar ko pārvadā cilvēkus. Tas nozīmē, ka tas jau ir transportlīdzeklis, kas pārvadā pasažierus, un tam būtu jābūt reģistrētam un kārtībā, lai varētu piedalīties satiksmē, jo tas brauc reāli pa ceļa joslu.

Sēdes vadītājs. Šajā priekšlikumā velorikšas es gan neredzu. Mēs par 13. priekšlikumu šobrīd diskutējam.

A. Kulbergs. Atvainojiet, tas ir nākamajā.

Sēdes vadītājs. Jā, tieši tā.

Tātad mums ir jābalso par 13. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Gata Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 24, atturas – 27. Priekšlikums nav guvis Saeimas atbalstu. (Starpsauciens: “Paldies, kolēģi, par sapratni!”)

A. Kulbergs. 14. – Liepiņa kunga priekšlikums. Velosipēdu reģistrācija ir brīvprātīga, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties arī ar nereģistrētiem velosipēdiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 15. – Liepiņa kunga priekšlikums. Šeit ir jautājums, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Godātie kolēģi! Ilgi neaizkavēšu. Tātad kārtējo reizi par šo reģistrāciju. Nav nepieciešams. Nav nepieciešams obligātā kārtā, lai tas būtu.

Tā ka šo konkrēto priekšlikumu lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, kolēģi! Klausoties šīs debates par reģistrācijas nepieciešamību... pirmām kārtām reģistrācija ir nepieciešama, lai varētu OCTA... obligāto apdrošināšanu ieviest, jo bieži vien, braucot ar šiem elektrorīkiem, savaino cilvēkus, savaino kādus citus ceļu satiksmes dalībniekus. Var uzbraukt arī uz ietves kādam gājējam, un šajā gadījumā nav šī seguma. Bieži vien tas braucējs nevar apmaksāt ne medicīnas izdevumus, ne ko, līdz ar to, lai varētu ieviest obligāto apdrošināšanu, ir nepieciešama reģistrācija.

Un par policijas darbu, par to, ko komentēja arī mums komisijā no policijas puses, – šobrīd (bez šīm numura plāksnītēm) policijā iesūta videomateriālu, kurā redz vienu vai divus dalībniekus, kas brauc uz skūtera ar zilu jaku un sarkanu jaku, un tā ir vienīgā identifikācija, kas tajā brīdī ir bijusi.

Un arī par šiem nomas... Ja ir numura plāksnīte, tad policija var redzēt, kurš konkrētais skrejritenis ir piefiksēts video, un pēc laika ar jaunajām tehnoloģijām, kuras ir IT risinājumi arī nomas skrejriteņiem, var identificēt, kurā laikā tas ir fiksēts, un tad pēc aplikācijas var identificēt konkrētu vārdu, uzvārdu... kas tur ir braucis. Līdz ar to tas palīdz policijas darbā, nevis apgrūtina policijas darbu.

Paldies. Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Gribu minēt to, ka šis priekšlikums ir līdzīgs tam, par ko mēs balsojām pirms. Vienīgais, kas šeit ir pielikts klāt, – velorikša. To var precizēt uz trešo lasījumu. Bet gribu arī atzīmēt, ka numura zīmes izsniegšana, sagatavošana – šoreiz un tagad nav saprotams, kā mēs to darām un ko... kas to darīs?

Tāpēc es arī lūdzu neatbalstīt, bet lūdzu deputātu Liepiņu: varbūt precizēt to, ka atstājam to pašu elektroskrejriteņu... bez vai ar brīvprātīgu reģistrāciju, bet velorikšas – ar numuriem, jo velorikšas ir “bailīgas” vai ir... nu, jā, velorikša... nē, velorikšai jābūt reģistrētai, jo tur ir cilvēki, kurus pārvieto, un tas ir drošības dēļ. Bet elektroskrejriteņi no šejienes ir jāņem nost.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies. Kolēģi! Tātad precizēšu, lai būtu skaidrība. Proti, lai varētu noformēt ceļu satiksmes negadījumu ar šo elektroskūteri vai kā nu to sauc... tad ir jautājums: a kas mums ceļu satiksmes negadījumu ar velosipēdiem nav? Kā noformēt tanī gadījumā, ja ar velosipēdu ir ceļu satiksmes negadījums? Pie tam tas var būt gan no vienas puses, gan no otras puses – var būt cietis gan gājējs un velosipēdists... nē, gan ar automašīnu un velosipēdists... jā. Tātad ir noteikta kārtība un noteikts fonds, kas ar to nodarbojas, izskata šīs lietas un, ja ir nepieciešams, izmaksā kompensācijas. Tātad šis jautājums ir atregulēts un nav nepieciešama obligātā reģistrācija.

Lai jūs saprastu – vēlreiz – šī obligātā, pareizāk sakot, brīvprātīgā reģistrācija, kuru, pieņemsim, es pats arī izmantoju, lai reģistrētu savu velosipēdu... Kāpēc es to darīju? Ne jau tāpēc, ka man vajag OCTA vai mani ar velosipēdu par ātrumu kāds noķers. Tas ir ļoti svarīgi tanī brīdī, ja nozog šo agregātu. Pieņemsim, jums ir piecpadsmitgadīgs velosipēds, visi dokumenti ir pazuduši, bet reģistrācija jums ir, un tanī brīdī ir ļoti svarīgi, ka ir šī reģistrācija. Un tas ir tas punkts, uz kura pamata ļoti daudzi reģistrējas.

Tā ka šo konkrēto priekšlikumu vajag noraidīt un uz trešo lasījumu tiešām papildināt, bet šo – noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, vai jūs gribat ko piebilst pie 15. priekšlikuma?

A. Kulbergs. Nē.

 

Sēdes vadītājs. Tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Gata Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 23, atturas – 20. (Starpsaucieni.) Tātad ir identisks balsojums – 43 pret 43. Vēlreiz...

Šī laikam ir pirmā reize 14. (Starpsaucieni.)... Otrā, ja? (Starpsaucieni.) Tad es nevadīju sēdi. Man pirmā reize, kolēģi.

Labi, tātad ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Gata Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 25, atturas – 13. Priekšlikums ir atbalstīts. (Daži deputāti aplaudē.)

A. Kulbergs. Ceļu satiksmes likums ir ļoti interesants likums.

16. – Liepiņa kunga priekšlikums. Tiek noteikts, ka spēkā esošais deleģējums... Ministru kabineta noteikumu kārtība, kā veic velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrāciju, tiek papildināta ar velorikšām. Atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Gata Liepiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – 5. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 17. – deputāta Andra Kulberga, mans, priekšlikums. Tiek papildināts deleģējums Ministru kabinetam noteikt informācijas iegūšanas maksu no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Daļēji atbalstīts un papildināts ar komisijas uzlabotu – 18. priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 19. – satiksmes ministra Vitenberga kunga priekšlikums. Atvainojiet, 18. priekšlikums. Tiek papildināts deleģējums Ministru kabinetam noteikt informācijas iegūšanas maksu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 19. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Tiek precizēts – pilnveidot vienkāršotu digitālo tahogrāfa karšu pakalpojumu sniegšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 20. – deputāta Andra Kulberga, mans, priekšlikums. Tiek precizēta norma, ka ierobežojumi personām CSDD ir nevis pēc soda piemērošanas, bet gan pēc tam, kad šis sods ir stājies spēkā. Tātad jums netiek automātiski piemērots sods, kamēr jūs neesat vainīgs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 21. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne (Starpsauciens.)...

Kā, lūdzu? 21. – Andra Kulberga priekšlikums.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Mūsu komisijā šis priekšlikums bija atbalstīts. Es paskaidrošu, par ko tas ir. Tas ir par tehniskās apskates veikšanu autoservisos. (Starpsauciens: “Nē.”) 21.? (Smiekli.) Tāpēc lūdzu paskaidrot (Starpsaucieni.)... A tagad? (Starpsauciens: “21.”) 21....

Sēdes vadītājs. Tātad 21. priekšlikums. (Starpsaucieni.)

V. Pleškāne. Nu jā, vienkārši es nepaņēmu to...

Sēdes vadītājs. Labi, tātad debates slēdzu. (Starpsaucieni: “Nē, nē, nē!”) Nē? (Starpsaucieni.)

Kolēģi, tad ļausim vēl Pleškānes kundzei tomēr pabeigt.

V. Pleškāne. Es ātri.

Ceļu satiksmes drošības direkcija vai... “[..] Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros – Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditēta persona.” Tas ir par to, ka mēs varam tagad automašīnai veikt tehnisko apskati arī servisos pie akreditētas personas. (Dep. A. Kulberga starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi un Pleškānes kundze! Nav īstā vieta, lai debatētu ar zāli. Un Kulberga kungs, ja viņš neatrodas tribīnē, ir “zāle”. Līdz ar to jums ir dota iespēja uzstāties. Ja jūs uzskatāt, ka priekšlikums ir tieši par šo, klausīsimies no jūsu uzstāšanās satura... tad jums ir jāmēģina pārliecināt kolēģi, vai tieši otrādāk, par to – atbalstīt vai neatbalstīt...

V. Pleškāne. Jā. Mēs atbalstām šo priekšlikumu, ja tiek atļauts veikt tehnisko apskati autoservisos. Tas ir tikai labuma dēļ. Un nekādas konkurences tādas aizdomīgas nebūs – ka tur vienam būs... tur vienam nebūs slikti. Vai otrādi. Mēs uzskatām, ka tas ir labs priekšlikums, jo veicinās konkurenci un nebūs tā, ka viens monopolists... jo tagad Ceļu satiksmes drošības direkcija nopērk... vai iepērk pakalpojumus, lai veiktu tehnisko apskati. Un tagad mēs arī piedāvājam vai dodam iespēju privātajiem autoservisiem veikt tehnisko apskati.

Atbalstām.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienītie un godātie kolēģi! Skaidrs, ka ir pienācis laiks mums pārdomāt to jautājumu, kas skan... pieskarsimies arī tālāk... gan tehniskās apskates periodiskumu, gan arī šo jautājumu. Bet es neuzstāšu tagad jums balsot “par” vai “pret”. Man, protams, ir pašam savs viedoklis, bet es jums nolasīšu faktus, un lūdzu tad, kā saka, izvērtējiet paši.

Uz šo brīdi... Tātad jautājums ir par to, lai Ceļu satiksmes drošības direkcija atļautu citai sevis akreditētai personai, tanī skaitā autoservisiem, nodarboties ar valsts tehnisko apskati. Uz šo brīdi nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī nepastāv kārtība, kur vienlaikus ar transportlīdzekļa remontu tiktu pieļauta arī tehniskā apskate. Nevienā.

Nav pieļaujams tiešs interešu konflikts, kurā tehniskās apskates veicējs pats ir ieinteresēts remontdarbu veikšanā. Tas ir otrs.

Publiskie iepirkumi. Tātad publiskajā iepirkumā tika pieļauts, ka piedāvājumu var iesniegt arī pretendenti, kam ir pieredze auto remontdarbu veikšanā. Taču pēc uzvaras iepirkumā šādam pretendentam būtu jāizveido atsevišķs uzņēmums. Tātad interešu konflikts veidojas tanī brīdī, kad autoservisa īpašnieks remontē pats savu automašīnu šajā servisā. Priekšlikums izslēdz arī aizliegumu veikt tehnisko kontroli sev piederošajiem transportlīdzekļiem.

Un pats būtiskākais, ko es gribu teikt – un par to tiešām ir vērts aizdomāties, – jau šobrīd autoservisos ir milzīgas rindas. Pieņemsim, tad, kad jūs gribat tur veikt tehnisko apkopi... nav taču tā, ka jūs šodien izdomājat... tā, kā ir parasti, pieņemsim, ar tehnisko apskati... izdomājat, ka šodien es braukšu iziet tehnisko apskati, jo man beidzās... Tad es paņemu, aizbraucu un tur pusstundā, divās stundās... labi, laiks tur ir. Protams, tur ir pārmetumi, ka to visu vajag sakārtot. Bet kā tad būs ar šo laiku, kad jums būs... Jums rītdien beidzas tehniskā apskate, jūs sakāt: “Man vajag servisā pierakstīties,” viņi saka: “Oi, sorry, atvainojiet, mums nav... mums ir tikai pēc mēneša.” Ko darīt? (Starpsaucieni.) Nu tā diemžēl būs. Atkal būs aizmirsts, atkal būs jāņem vienas dienas atļauja, jāmaksā septiņi eiro, un katru reizi tik jāmaksā, jāmaksā, jāmaksā, un visu laiku tikai problēmas.

Pie tam... ko es gribu pateikt – šobrīd lielie servisi par 10 eiro... Tātad tā doma ir tāda: es aizbraucu, atdodu uz apkopi savu automašīnu, un viņi par 10 eiro... es atnāku atpakaļ, man jau ir tehniskā uzlīme uz stikla, tātad viņi ieliek iekšā pakalpojumā šo cenu, paši aizbrauc, iziet tehnisko apskati un atdzen atpakaļ.

Tāpēc man šķiet, ka par šo... es tiešām negribu aģitēt ne “par”, ne “pret”, vienkārši, lūdzu, izvērtējiet paši. Man liekas, ka šobrīd mēs vēl īsti neesam gatavi, jo arī, pieņemsim, runājot... es par šo jautājumu esmu runājis ar lieliem uzņēmumiem, lielajiem servisiem, ko viņi saka. Tagad Ceļu satiksmes drošības direkcija grib, lai viņu servisā būtu atsevišķa līnija... par šo. Viņi saka: “Es nevaru iedot atsevišķu līniju, jo tas man ir dārgi. Man pacēlāji vajadzīgi, lai es remontētu automašīnu.” Savukārt viņiem ir nepieciešama atsevišķa līnija, uzraudzība, video, tātad apmācīts cilvēks, kurš pārbauda šo tehnisko apskati. Tā ka tas ir ļoti komplicēts jautājums.

Un galu galā – kā tas ietekmēs mūsu visu ceļu satiksmes drošību? Ir atbildes uz šo jautājumu? Man īsti nav. It kā izklausās labi, bet tanī pašā laikā ir daudz neatbildētu jautājumu.

Un tāpēc man pašam ir viedoklis par šo, bet es lūdzu arī jūs aizdomāties līdz tam, jo es uzskatu, ka ar šo priekšlikumu ir jānāk tiešām... ir jābūt nopietnām diskusijām, ir jāpārrunā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, ar Satiksmes ministriju un jādabū no viņiem viedoklis, jāmēģina darīt tā, lai mēs atvieglotu šo tehniskās apskates procesu, bet lai nepasliktinātu kvalitāti un lai nebūtu korupcijas riski.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kulberga kungs, jums pietiks ar pusminūti?

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Es gribēju teikt, ka šis priekšlikums dotajā mirklī nemaina neko esošajā kārtībā, tas nav saistīts. Tas ir priekšlikums par akreditēto personu – kurš to drīkst veikt –, tā ka tas nesaistās ne ar kādu... Šobrīd Ministru kabineta noteikumi nosaka to, kādā veidā tiek veiktas tehniskās apskates... kontrole.

Bet tas, ko jūs minējāt, – Eiropas Komisija ir pateikusi, ka būtu jābūt atvērtai konkurencei visam šim tirgum. Dotajā mirklī esošā kārtība diemžēl to neveicina. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka varētu atvērt šo diskusiju un... kopā ar Satiksmes ministriju. Šis likums to neļauj – vispār šo diskusiju atvērt.

Komisijā bija pilnīgs atbalsts šim priekšlikumam... komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Tāpēc es lūdzu balsot “par” – tā, kā par to balsoja komisija.

Sēdes vadītājs. Ābramas kundze, vai jums pietiks ar vienu minūtīti, vai tad pēc pārtraukuma? Pietiks, ja?

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

Pabeigsim varbūt šo priekšlikumu, noslēgsim, lai varam virzīties tālāk pēc pārtraukuma.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi, par tehniskajām apskatēm ir ļoti labs Konkurences padomes pētījums – vēl bija manā laikā. Kulberga kungs ļoti labi zina, mēs daudz tikāmies. Kaut kad 2018., 2019. gadā. Un tas, ko Zivtiņa kungs tagad teica, nav taisnība, teiksim tā, maigi izsakoties. Apmēram pusē no Eiropas Savienības valstīm šis vairs nav atstāts tirgus monopoluzņēmuma rīcībā, ka tikai monopoluzņēmums drīkst veikt tehniskās apskates, domājot, ka visi pārējie servisi to nespēs izdarīt. Mēs nerunājam par servisiem, kas atrodas kaut kur dārzu būdiņās, garāžās un tā tālāk. Tie ir akreditētie, sertificētie servisi.

Piemēram, mēs, kad veicām tirgus uzraudzību, bijām aizbraukuši uz Igauniju paskatīties, kā tas darbojas jau kādus septiņus gadus. Igaunijā perfekti – vienā pusē tu aizej, pārbaudi mašīnu, tātad tur ir kaut kādas problēmas konstatētas, otrā pusē tu izej tehnisko apskati. Viss tiek filmēts videokamerā, nekādas pierakstīšanas, nekādas liekas darbības, nekāda tur, teiksim, klientu ekspluatācija, lai veiktu to, ko nevajag.

Tā ka tā ir mūsu novecojusī domāšana... ka mēs domājam, ka CSDD monopolam jāpastāv mūžīgi mūžos, kā tas tika radīts deviņdesmitajos gados. Mēs par to visi ļoti pārmaksājam, tāpat kā par tehniskajām apskatēm, kas Latvijā ir, varētu teikt, visintensīvākās salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Tā ka es uzskatu, šis tirgus noteikti ir jāatver un no tā mēs visi iegūsim – visi autovadītāji, visi braucēji, jo cenas uz leju spiedīs tieši šī konkurence.

Tā ka aicinu tomēr atbalstīt tirgus atvēršanu konkurencei.

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Cienījamie kolēģi! Es esmu saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kuru īsi varētu formulēt, ka deputāti vēlas daudz mazāk atpūtas un daudz vairāk darba. (Starpsaucieni.) Ieklausieties uzmanīgi! Tātad priekšlikums ir saīsināt šo pārtraukumu, kas paredzēts pulksten 15.00 no 30 minūtēm līdz 10 minūtēm. Vai visi piekrīt? (Starpsaucieni: “Jā!”) Labi.

Lūdzu zvanu (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Balsot? Tātad jūs vēlaties balsot... jūs vēlaties 30 minūšu pārtraukumu, es saprotu, ja? (Starpsauciens: ““Pret” šo priekšlikumu.”) “Pret” šo priekšlikumu? Labi, tad no sākuma nobalsosim par šo.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Raivja Dzintara, Edgara Tavara, Ainara Latkovska, Viktora Valaiņa un Aināra Šlesera iesniegto iesniegumu, kur lūgts šā gada 25. maija sēdē pulksten 15.00 paredzēto pārtraukumu saīsināt līdz 10 minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 5, atturas – 2. Tas nozīmē, ka mums būs 10 minūšu pārtraukums.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Es lūgšu Saeimas priekšsēdētāja biedru Jāni Grasbergu nolasīt reģistrācijas rezultātus. 30 sekundēs iekļausies?

J. Grasbergs (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Kolēģi, nepazūdam! 14 nav reģistrējušies, reģistrējušies 86. Tātad nav reģistrējušies: Česlavs Batņa (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Mārtiņš Daģis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Armands Krauze, Antoņina Ņenaševa, Edgars Putra, Jānis Reirs, Andris Sprūds, Ričards Šlesers un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.15, un tad esam atpakaļ visi zālē.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma. Atgādinu, ka darba kārtībā mums ir likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

(Skaņas pārrāvums.)... dažus punktus, kāpēc mums nevajadzētu atvērt tirgu, bet palikt pie tā, kas labi strādā.

Pirmām kārtām šeit daudz tika runāts par to, ka citās valstīs tā ir. Tad Eiropas Savienībā vienīgā dalībvalsts, kur līdzīga sistēma, bet tā ir veidojusies vēsturiski, ir Nīderlande. Nīderlandē šo visu uzraudzību nodrošina apmēram 700 darbinieku, tīro uzraudzību. Un šis nosacījums arī Nīderlandē attiecas tikai uz vieglajiem transportlīdzekļiem. Šeit mēs esam aizmirsuši un pielikuši klāt arī kravas transportu. Mēs zinām, kādas ik pa brīdim ir problēmas uz ceļiem attiecībā uz kravas transportu.

Nākamais. Nu, nevar būt tā, ka tu veic servisa pakalpojumus un arī apskates pakalpojumu. Ja kaut ko no tā tu vēlies darīt, tad dari vienu. Ja mēs vispār par tādu ideju domājam.

Otrām kārtām. Latvijā mēs esam ieviesuši šo neatkarīgo sistēmu, mēs esam samazinājuši maksimāli visus korupcijas riskus, ko diemžēl mūsu kaimiņvalstīs nav izdevies izdarīt. Tas ir, pateicoties tikai tam, ka esam ieviesuši šādu sistēmu.

Nākamais arguments. Mēs visu laiku runājam un zinām, ka ēnu ekonomikas īpatsvars servisu jomā ir ļoti augstā līmenī. Līdz ar to nebūtu pareizi, ja mēs vēl šeit atļautos veikt tehniskās apskates, it sevišķi, ja mēs esam pievienojušies kopīgajā Eiropas Savienības plānā par zero jeb nulle bojāgājušajiem.

Nākamais. Ja mēs skatāmies, tad faktiski visa mūsu sistēma, šie tehniskās apskates pakalpojumi, kurus mēs veiksim... ja mēs arī atļaujam servisos... jebkurā gadījumā atbildīga būs Latvijas valsts, ja būs kādi pārkāpumi vai kas neatbilstošs.

Kopumā šī sistēma ir atzīta gan no Eiropas Savienības valdības puses, gan klientu vērtējumā – 95 procenti klientu ir apmierināti ar šo pakalpojumu, lai gan tehnisko apskati 40 procenti neiziet ar pirmo reizi.

Ja mēs paskatāmies šo ManaBalss.lv iesniegumu, ka atļaut arī servisos, tad nobalsojuši bija 3057 cilvēki. Nu, skaidrs, ka šeit faktiski var redzēt, ka kaut kādā veidā ir slēpta vēlme un lobijs šo jautājumu virzīt. Manuprāt, mums jāatceras senais latviešu teiciens – septiņreiz nomērām un vienreiz nogriežam.

Cienītie kolēģi, es aicinātu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Mēs diskutējam par to, vai tehniskās apskates teorētiski varētu veikt, akreditēt, arī dažādi citi servisi, ne tikai kā pašlaik – Ceļu satiksmes drošības direkcijas objektos.

Tātad vēsturiski mums tā situācija izveidojusies tāda, ka mēs ielaidām iekšā vienu faktisku monopolu, kurš pretī tam, ka tas sniegtu tehnisko ekspertīzi (tā bija vācu kompānija), palīdzētu mums izveidot sistēmu, kā veikt tehniskās apskates, tai skaitā arī ar tehniku. Šī situācija ir saglabājusies līdz šim brīdim. Mums ir iespēja izvērtēt, vai tas vispār ir samērīgi, ka tikai noteiktās vietās, atsevišķās ļoti retās vietās Latvijā (Starpsauciens.) to var veikt.

Pirms brīža mēs debatējām par elektroskrejriteņu obligāto reģistrāciju, kur kolēģi nāca un oponēja, ka to nevajag darīt, jo tādā veidā tiktu ierobežota brīvība cilvēkiem. Taču, manuprāt, tas bija samērīgi iepretim šim ierobežojumam, ka mums ir tikai faktiski viens uzņēmums, kas spēj to veikt. Šeit ir nesamērīgs ierobežojums mūsu autotransporta īpašniekiem, ka viņiem jādodas uz vienu noteiktu vietu un jāveic apskate. Kāpēc nevar izvēlēties arī citas vietas, kur to veikt?

Tika minēts arguments par to, ka Nīderlandē esot 700 darbinieki, kas veicot kontroli. Nu, Nīderlande ir valsts ar citu iedzīvotāju skaitu un citu iedzīvotāju blīvumu, un arī šo servisu blīvumu, līdz ar to, manuprāt, tas galīgi nav korekti – salīdzināt Latviju ar Nīderlandi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Paldies Patmalnieka kungam par skaidrojumu šinī lietā, jo mēs visi runājam par... Pirmām kārtām priekšlikums nav par to, ka mēs tūlīt kaut ko atveram vaļā, priekšlikums ir par to, ka tāda diskusijas iespēja pastāvētu uz priekšu nākotnē, jo jebkurā gadījumā šo visu kontrolē Ministru kabineta noteikumi, kuros tas netiek paredzēts.

Bet gribētu papildināt Patmalnieka kunga teikto. Privāts uzņēmums jau sen strādā CSDD ietvaros, un tas tur ir salīdzinoši monopola stāvoklī vai tirgū dominējošā stāvoklī. Nekas, atverot šo tirgu, kā Ābramas kundze pareizi pateica, nav noticis, nebūs jaunu spēlētāju, jo tas tehniski nav iespējams – ienākt jauniem spēlētājiem šajā lietā. Tas ir vienkārši ķeksītis, ķeksītis, ka šis konkurss tiek veikts, bet patiesībā nekas nemainās.

Bet priekšlikuma būtība jau nav izjaukt esošo sistēmu, priekšlikuma būtība ir tāda, ka varētu rasties vietas un mazinātos birokrātija, varētu rasties vietas, kur būtu alternatīva iespēja to izdarīt. Visvairāk tas ir vērsts uz uzņēmumiem, kuriem nebūtu savs autoparks jāved uz CSDD, jābrauc atpakaļ, atkal jāremontē. Bet tas ir pieejams. Šāda vieta ir sevi pierādījusi gan Anglijā, gan Nīderlandē, gan Beļģijā. Tāpēc tā nav taisnība, ka tas tikai vienā vietā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Godātie kolēģi! Gribēju tomēr Kulberga kungam norādīt uz to, ka tiešām tādā izskatā, kā mēs to iedomājamies, tā ir tikai vienā vietā – vienā vietā!

Bet vēlreiz gribu pieskarties vairākām lietām. Pirmā lieta ir tāda – Ābramas kundze, ko es gribētu arī jums norādīt. Es atvainojos, nē... vienkārši gribu pateikt kolēģiem par to, ka mūsu ceļu satiksmes drošība kopumā valstī ne ar ko nelīdzinās citai valstij. Ziniet, nevar paņemt vienkārši no igauņiem vai somiem, vai zviedriem, vai vāciešiem, poļiem un iedzīvināt pie mums, Latvijā. Nav iespējams. Mums ir unikāla situācija. Ticiet man, tas nav iespējams.

Līdz ar to nav saprotams arī jautājums, kā tad tas uzlabos ceļu satiksmes drošību mums. Jāsaka tā, ka... nu, es neatkārtošos vairāk par šo, es vienu reizi to pateikšu. Es domāju, ka jūs visi labi zināt, ka Ceļu satiksmes noteikumi un arī Ceļu satiksmes likums zināmos punktos ir rakstīts ar asinīm. Kāpēc? Tāpēc, ka zem katra šī punkta apakšā, iespējams, ir cilvēku dzīvības.

Tas, ka mums ir kaut kas labs jāizdara, jāpataisa vienkāršāks, pieejamāks, saprotamāks, mobilāks, lai ātrāk viss notiktu, – vispār nav nekādu šaubu. Jautājums ir par to, kā to pareizi izdarīt. Un šinī gadījumā es tomēr gribētu uzticēties speciālistiem, jo CSDD mums ir (es negribu pārspīlēt) faktiski labākais uzņēmums, vismaz Eiropā pilnīgi noteikti – ātrākais, mobilākais un saprotamākais, un caurspīdīgākais.

Tā ka šajā sakarā vēl gribu pateikt to, ka šogad būs vēl trīs jaunas šādas vietas, kur varēs veikt tehniskās apskates. Bet par šo es ļoti ieteiktu jums – tiešām padomājiet ļoti nopietni.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Uldim Augulim otro reizi.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Mēs varam diskutēt un teikt, cik mums ir mazkonkurētspējīgs tirgus tehniskajās apskatēs, bet visu laiku atcerēsimies to, ka viens cilvēks Latvijā, kas ir gājis bojā, izmaksā pusmiljonu. Līdz ar to es tomēr aicinātu septiņreiz nomērīt un vienreiz nogriezt, jo tiešām šī sistēma, kas ir iedibināta... Jā, Patmalnieka kungs, deviņdesmito gadu vidū Latvijas valstij nebija naudas, lai šādu sistēmu izveidotu, vācieši investēja, investē vēl šobrīd jaunu tehnisko apskašu staciju atvēršanā vai to modernizēšanā, lai mēs varētu to veikt kvalitatīvi, lai mēs tiešām virzītos uz to mērķi – nulle bojāgājušie uz ceļiem –, vismaz nodrošinot to, ka mūsu salīdzinoši vecais autoparks ir tādā stāvoklī, lai mēs, jebkurš satiksmes dalībnieks, būtu droši un aizsargāti.

Ja mēs runājam par konkurenci, mēs redzam – lietās, kur mēs iejaucamies, kur nevajag papildus teikt, ka ir nepieciešama papildu konkurence... Nu, paskatāmies Rīgas lidostas taksometrus. Tieši tas pats stāsts. Kā bardaks ir, tā ir līdz šai dienai.

Es aicinu, kolēģi, tomēr apdomāties, ko mēs darām.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, vai jūs vēl kaut ko piebildīsiet pie 21. priekšlikuma? Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputāta Andra Kulberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 14, atturas – 9. Priekšlikums atbalstīts.

Kulberga kungs, 22. priekšlikums.

A. Kulbergs. Es mēģināšu raiti uz priekšu, jo mums ir 22. no 83 priekšlikumiem.

Tātad 22. – Andra Kulberga priekšlikums. Paredz mainīt tehniskās apskates periodu iepriekš nereģistrētiem vieglajiem automobiļiem, to nosakot: trīs gadus – kad jauni, divus gadus – pēc tam, divus gadus – pēc tam, tad –atkārtoti katru gadu. Trīs plus divi, plus divi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj un godātie deputāti! Tātad, kā jau minēju, arī tad faktiski mums šobrīd ir jāveic uzlabojumi visā šajā sistēmā. Un nav tādas sistēmas, kuru nevarētu uzlabot. Pieņemsim, mūsu kaimiņos ir tehniskā apskate ik pa diviem gadiem, neskatoties ne uz ko, vienkārši – divi, divi, divi. Ir vietas, kur savādāk, pareizāk sakot, citādāk, veic šīs tehniskās apskates. Mums šobrīd – kā ir, tā ir.

Šis piedāvājums nosaka tā, ka pirmā tehniskā apskate mums ir pēc trīs gadiem, otrā – pēc diviem gadiem, trešā – pēc diviem gadiem, pēc tam – katru gadu. Izklausās ļoti labi, un vispār es arī varētu atbalstīt to.

Bet, runājot ar speciālistiem... ko speciālisti saka. Viņi runā par to, ka lielākais apjoms, ja mēs runājam par gadiem, ir šie pirmie pieci gadi automašīnai... Lielais vairums automašīnu mūsu valstī, it sevišķi, kas ir sabiedriskajām organizācijām, valsts organizācijām, – viņi visi ņem uz pieciem gadiem. Piecus gadus ir apdrošināšana, tehniskās apskates pie oficiālajiem dīleriem un tā tālāk, un tā joprojām, tātad pirmie pieci gadi ir ļoti, tā teikt, stingri uzraudzīti un reglamentēti. Un šinī gadījumā nav nekādu jautājumu. Viss ir pilnīgi saprotams un atbalstāms.

Bet jautājums sākas par tiem nākamajiem. Pēc būtības ir tā: es atkal šeit nelūdzu balsot “pret” vai “par” kādu konkrētu... bet izvērtēt, un es tagad paskaidrošu, kāpēc. Tātad nākamie – divi gadi, un pēc tam – viens gads. Un šeit ir jautājums – vai tas uzlabos ceļu satiksmes drošību vai tikai noņems slogu no mūsu autovadītājiem, zinot to, kādi mums ir ceļi un kāds mums ir vidējais automašīnu vecums.

Es nevaru pateikt un nevaru atbildēt uz jautājumu – vai tas uzlabos ceļu satiksmes drošību vai ne. Es sliecos domāt, ka principā tas varētu nedaudz pasliktināt ceļu satiksmes drošību, bet varbūt arī ne.

Līdz ar to mans piedāvājums būtu šo priekšlikumu nodot atpakaļ Ministru kabinetā, jo es zinu, ka, pieņemsim, Ceļu satiksmes drošības direkcija ir jau iesniegusi Ministru kabinetā... Tātad, ja Kulberga kungam ir trīs–divi–divi, tad viņiem ir trīs–divi–viens, bet tas jau mums nedod... Tas nav kā akmenī iecirsts. Mēs jau varam, ja viss ir kārtībā... Pēc kāda laiciņa paskatāmies – ar ceļu satiksmes drošību mums viss ir kārtībā – un liekam vēl tos divus gadus klāt.

Nu, šeit man bažas ir tiešām par to sesto gadu. Var jau būt, ka nekas nebūs, varbūt es lieki uztraucos, bet es tā kā tomēr gribētu, lai šo konkrēto priekšlikumu atdotu atpakaļ, nosūtītu Ministru kabinetam, un lai CSDD izvērtē, un tad lai no viņiem tas atnāk. Saprotat manu domu? Jo man tiešām ir bažas par šo vienu gadu, es nezinu, kas tur būs tanī gadā. Ja nu mums pēkšņi... Tagad mums ir smagie ceļu satiksmes negadījumi automašīnas tehniskā stāvokļa dēļ... smagie – 10 procenti, kur ir kaut kāds nebūt kloķis lūzis vai riepa lūzusi, vai bremzes bijušas čupā, vai vēl kaut kas tamlīdzīgs. Nu, tanī sestajā gadā – ja mums bojāgājušo skaits aiziet uz augšu tikai tādēļ, ka mēs to vienu gadu pielikām? Tātad īsti nav skaidrības un drošības. Skaidrība ir, drošības nav. Es neesmu pārliecināts.

Kulberga kungs var uzņemties atbildību, personīgi izmaksās 500 tūkstošus valstij par katru bojāgājušo, kas pienāks klāt? Pagaidi – nu, tad konkrēti runājam!

Tātad, kolēģi, es ieteiktu šo noraidīt, atdot atpakaļ Ministru kabinetam, lai caur Ministru kabinetu izlemj, jo trīs–divi–viens ir atbalstāms, trīs–divi–divi nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Es gribētu piemetināt – ņemam vērā, ka šobrīd vairs nav viens vai divi gadi automašīnai garantija, šobrīd tirgus standarts ir pieci un septiņi gadi. To jūsu automašīnu uztur kārtībā ražotājs par garantiju, tātad, ja kaut kas salūst, ražotājs to par velti saremontē. Jūsu mašīna ir kārtībā. Trīs plus divi, plus divi – pilnībā loģisks priekšlikums, jo mums ir jāsalāgo šis jautājums ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Gribu pieminēt – ja šāds arguments būtu, tad Igaunijā un Lietuvā būtu daudz vairāk bojāgājušo uz ceļa jau izsenis. Bet tur jau vienmēr ir bijis ik pēc diviem gadiem (Starpsauciens.)...

Nākamais jautājums. No pieciem līdz septiņiem gadiem... nav nevieni bojājumi, kas ir tik bīstami... kas ir saistīti ar bīstamību; tie ir tehniski bojājumi, kas nav saistīti ar mašīnas drošības jautājumu.

Un vēl. Atgādināšu – starp pieciem un septiņiem gadiem... Mēs runājam par 7,6 procentiem no mūsu autoparka, tas ir niecīgs daudzums, kas nekādā ziņā neietekmēs drošību. Šis vienkārši ir loģisks priekšlikums, lai nebūtu ikgadēja dzīšana uz tehnisko apskati nevajadzīgi, ja to automašīnu uztur kārtībā ražotājs.

Tātad – trīs plus divi, plus divi. To atbalstīja komisija pilnā apmērā, un es neredzu nekādas problēmas.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Kad tiek izteikti kaut kādi argumenti, vienmēr tomēr ir jāizmanto kaut kādi fakti, kas ir pieejami.

Man atkal jāatsaucas uz 2018. gada ļoti pamatīgu tirgus uzraudzību. Par ceļu satiksmes drošību, par automašīnu tehnisko apskašu regularitāti un tā tālāk.

Un mēs izpētījām, kāda ir statistika, kādi ir iemesli.

Pirmām kārtām man jāsaka tā: nav konstatēta tieša korelācija starp to, cik bieži jūs izejat tehniskās apskates, un ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanos. Šajā ziņā Latvijā vispār nevajadzētu būt nekādiem negadījumiem, jo Eiropas Savienībā mēs esam rekordisti tehnisko apskašu intensitātes ziņā.

Iedomājieties, nekur citur, izņemot... 2018. gadā tikai Horvātija... izgāja jaunam automobilim pēc diviem gadiem pirmo apskati un tad – katru gadu. Bet tik un tā mums ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaug. Kur ir korelācija starp ļoti intensīvām apskatēm un ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanos? Nav.

Vakar, starp citu, Aksenoka kungs to pateica Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. To izmanto tikai kā argumentu, lai attaisnotu ļoti intensīvas tehniskās apskates periodiskumu, kas mums Latvijā ir, jo, patiesību sakot, – jo biežāk jūs izejat tehniskās apskates, jo vairāk naudas CSDD var iekasēt un arī nomaksāt valstij dividendēs.

Un, piemēram... Labi, te tika minēti piemēri, kā tas ir Dānijā, Nīderlandē un citās valstīs. Bet, piemēram, tehnisko apskašu biežums Latvijā, Igaunijā un Lietuvā? Mums patīk vienmēr salīdzināties ar Lietuvu un Igauniju.

Lietuvā, ieklausieties, piecus un 15 gadus vecam automobilim ekspluatācijas ciklos – pieci un 15 – jāiziet attiecīgi divas un septiņas apskates, Igaunijā – viena un deviņas apskates. Latvijā to skaits ir trīs un 13. Nu rekordisti! Cik daudz to mēs izejam!

Bet katra tehniskā apskate, starp citu, maksā dārgāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Un jūs sakāt: cik jauks uzņēmums ir CSDD kā monopolists! Nu dodiet iespēju iekasēt naudu no jebkura regulētā pakalpojuma tik, cik gribas, un jūs uzbūvēsiet tādu uzņēmumu, ka tur vispār... visi strādās un gribēs vien turpināt palielināt savu darbinieku skaitu, jo visiem būs ļoti vilinoša darbavieta.

Es gribu pateikt, ka mēs operējam ar datiem, kas nav īsti apstiprinājušies. Tur nekādas korelācijas nav. Un Eiropas direktīva nosaka... iesaka valstīm, kā jāiziet tehniskās apskates: pirmo jaunai mašīnai veic pēc četriem gadiem, un tad ir periodiskums – ik pēc diviem gadiem.

Protams, es uzreiz atzīstu, mēs Eiropā... ļoti maz ir valstu, kurās ekspluatējam automašīnas, kurām ir 13–15 gadi un tā tālāk. Es domāju, ka tomēr jāskatās uz Eiropas vidējo statistiku.

Un jauna automašīna... Iedomājieties – jūs esat tikko iegādājušies jaunu automašīnu, kurai tāpat... cik tur, Kulberga kungs... pieci vai septiņi gadi... ir tā garantētā apkope? Katru gadu jūs ar savu jauno automašīnu dodaties uz servisu, kur ir jāiziet apskate.

Un jūs tik un tā gribat jaunajai automašīnai jau pirmo tehnisko apskati uzlikt par lielu cenu... pēc trim gadiem. Nu kur te ir loģika? Jaunai automašīnai vismaz piecus gadus jābūt ļoti minimālai šai intensitātei, un pēc tam noteikti var skatīties... kaut vai, kā tas ir, piemēram, Lietuvā: pirmā apskate – trīs gadi... un pēc tam – katrus divus gadus. Igaunijā arī ir tas pats – ļoti reti.

Kā jau es teicu, mēs esam rekordisti, un diemžēl šis rekords nozīmē to, ka patērētāji ļoti daudz samaksā par tām apskatēm, kā arī tērē laiku, braukājot pa īpašām tehniskās apskates vietām, kur ir jāstāv stundām ilgi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Godātie kolēģi! Lai jūs saprastu. Es katrā gadījumā neaģitēju “pret”. Es arī gribu, lai viss būtu vienkāršāk un vieglāk, skaistāk, caurspīdīgāk un saprotamāk.

Taču tagad es jums pastāstīšu vienu... pateikšu vienu skaitli. Tehnisko apskati mūsu valstī ar pirmo reizi neiziet 40 procenti automašīnu – 40 procenti neiziet! Gandrīz puse, katra otrā automašīna neiziet. (Starpsaucieni.)

Latvijā... ir tik labi, ka mums ir... cik ir vidējais vecums automašīnām? 14,3 gadi. Cik ir Vācijā? (Starpsauciens.) Tieši tā. Mēs nevaram salīdzināt Eiropas valstis, ne jebkuru.

Es vēlreiz atkārtoju: Latviju nevar salīdzināt šajā ceļu satiksmes drošības ziņā ne ar vienu citu valsti, ticiet man, ne ar vienu. Igaunija un Lietuva mums ir jau kosmosa... gaismas gadus garām jau.

Tātad šobrīd mums ir jārunā par to, kā mums uzlabot ceļu satiksmes drošību. Mēs esam stabili pēdējā vietā... bojāgājušo skaita ziņā. Jūs apstrīdēsiet to, Kulberga kungs? Mēs esam pēdējā vietā! Un es nerunāju par to, ka mēs te tagad varam vai nevaram, vai vēl kaut ko. Es akcentēju jautājumu, ka mums ir dramatiska situācija ceļu satiksmes drošības ziņā. Policistu nav – nav, kas kontrolē. (Starpsauciens.)

Latvijā no sākuma ekonomika ir jāpaceļ, ir jādod cilvēkiem iespēja nopelnīt jaunai automašīnai, nevis uzreiz viņiem... Es nezinu, kā tas būs. (Starpsauciens: “Pareizi, pareizi!”)

Kungi, vēlreiz un vēlreiz atgādinu: viss ir ļoti labi un pareizi, virziens ir pareizs, bet – prātīgi, soli pa solītim!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ģirtam Lapiņam.

Ģ. Lapiņš (NA).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Īstenībā šis ir ļoti nopietns jautājums un, es pat teiktu, viens no nopietnākajiem šodien. Man žēl, ka mēs par to tā – garām skrienot – runājam. Un arī es pats... Negribēju izteikties, bet – nu, piedodiet – klausoties Zivtiņa kunga demagoģiju, tomēr neizturēju, un tāpēc es esmu šeit – tribīnē. Ir pāris punktu, ko es gribu pateikt.

Pirmām kārtām. Absolūtas muļķības ir tagad priekšlikums prasīt CSDD viedokli par to, ko darīt vai nedarīt. CSDD ir tā kā monopols, nu tā kā... Nu kā jūs prasīsiet (Dep. E. Zivtiņš: “Jūs palasiet likumdošanu – kurš mūsu valstī atbild par satiksmes drošību!”)... Vienkārši jūs tagad gribat uzprasīt, cik (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)... Nu, vienkārši es nezinu... bauro.

Sēdes vadītājs. Izsaucieni no zāles, Lapiņa kungs, ir pieļaujami. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)

Ģ. Lapiņš. Jā, Zivtiņ, skaļāk, skaļāk bļaujiet, labāk jūs sadzirdēs! Jā.

Sēdes vadītājs. Lapiņa kungs, ar zāli sarunāties nav atļauts.

Ģ. Lapiņš. Par to, ka prasīt viedokli CSDD... nu, tas absolūti nav loģiski, jo (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, kolēģi! Lapiņa kungs, sekundīti! (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)

Zivtiņa kungs, vienu mirklīti, lūdzu! Kolēģi! Kolēģi! (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.) Vienojamies... Lūdzu klusumu uz sekundi! Vienojamies par to, lai varētu saklausīt arī tie, kas ieraksta šo sēdi un taisa stenogrammu; lai mēs varētu saprast, kuri ir izsaucieni un kas – vienkārši savstarpēja sarunāšanās un runāšana. Tagad, lūdzu, ievērosim zālē klusumu, ļausim debatētājam paust savu viedokli un mēģināsim izsaucienus no zāles veikt kā izsaucienus, nevis kā monologu. Paldies.

Turpinām.

Ģ. Lapiņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs. Tātad turpinu. Par Zivtiņa kunga demagoģiju.

Pirmkārt. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.) Par CSDD monopolu. Mēs nevaram prasīt monopolam, cik daudz mašīnu tas gribētu pieņemt, jo skaidrs, ka tas gribētu nu varbūt arī pa pusgadam taisīt... vai reizi mēnesī, jo tas ir tas veids, kā tas pelna. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.) Tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Otrkārt. Manuprāt, tiek vienkārši manipulēts un tiek taisīta demagoģija, stāstot par to, ka visa drošība šobrīd esot koncentrēta šajās tehniskajās apskatēs. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)

Tātad tehniskās apskates... ja mēs uztaisīsim reizi mēnesī, tad mēs būsim pirmajā vietā pasaulē... par ceļu satiksmes negadījumiem. Tās ir absolūtas muļķības. Īstenībā milzīga problēma Latvijā, kā jūs paši to saprotat, ir, piemēram (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)... piemēram, bedres uz ielām. Avārijas notiek dēļ bedrēm, avārijas notiek dēļ tā, ka cilvēki alkohola (Dep. E. Zivtiņš: “... ceļu satiksmes noteikumi!” Smiekli.)...

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, vienu sekundīti! Zivtiņa kungs! Zivtiņa kungs! (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: “Runā, runā!” Smiekli.) Zivtiņa kungs, lūdzu, lūdzu, ievērojiet to, ka jēdziens “izsaucieni no zāles” nozīmē, ka ir viens izsauciens, nevis dialogs ar debatētāju. Tātad pietaupiet būtiskāko. (Starpsauciens.)

Ģ. Lapiņš. Nē, es paklusēšu. Es paklusēšu. Zivtiņa kungs, varbūt jūs bļaujiet. Bļaujiet tagad, kādu minūti bļaujiet, es paklusēšu. Vienkārši nobļaujieties, un tad jums paliks vieglāk.

Sēdes vadītājs. Lapiņa kungs, jums nav tiesību sarunāties ar zāli. (Aplausi.)

Kolēģi, man šķiet, ka mums vajag speciālu semināru par Saeimas kārtības rulli, vai ne? (Starpsauciens: “Vajag Zivtiņam!”)

Laiks stāv, jo mēs ļoti daudz par procedūru runājam.

Lapiņa kungs, lūdzu, turpiniet. (Starpsauciens: “Lapiņš ir tipisks sēžu “satiksmes noteikumu” pārkāpējs.” Smiekli. Starpsaucieni.)

Lapiņa kungs, uzstājieties, lūdzu, debatēs.

Ģ. Lapiņš. Man ļoti grūti, piedodiet, es visam šim nebiju gatavs. Tādai neadekvātai baurošanai es tiešām nebiju gatavs, jo... nu, tā ir jauna pieredze. Bet labi.

Tātad... Punkts viens. (Starpsauciens.) Taisnība – jā, mēs nevaram iesaistīt CSDD šāda lēmuma pieņemšanā, jo viņi – tas ir monopols, viņi ir ieinteresēti sniegt... pēc iespējas vairāk, jo tā ir viņu peļņa. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Drošību nonivelēt, sakot, ka drošība atkarīga no tā, ka ik pēc mēneša vedīsim mašīnu uz tehnisko apskati, – tā nav taisnība, jo ir bedres uz ielām, ir alkoholiķi, kas izraisa avārijas, un ir daudz citu iemeslu... Nonivelēt to tā, ka dzīsim... ka tagad liksim cilvēkiem, nezinu, reizi mēnesī vest mašīnu uz tehnisko apskati, – tas ir absurds! Ir pilnīgi absurds tāds uzstādījums.

Punkts trīs. Mēs visi dzirdējām, ka citās valstīs prakse ir līdzīga... Tika pieminēta Igaunija... un tā tālāk.

Punkts četri. Respektēsim – mašīnas tiek būvētas, un ir garantijas remonti. Tātad viņi (Starpsauciens.)... vienkārši tiek uzbūvēti, un tās problēmas nav. Un no savas pieredzes es varu pateikt – tas, ka es aizbraucu... un saka, ka tur 40 procenti... tā ir kārtējā demagoģija, kas tiek veikta (Zivtiņa kunga izpildījumā). Pārkāpumi – 40 procenti... Nu piedodiet... es aizbraucu uz CSDD, man lampiņa ir drusku noregulēta – nu nelaiž cauri. Nē, nu, droši vien jau, ja tā drusciņ tā lampa tur... katru gadu drusku nokrītas, nu viss – tevi nelaiž cauri. Nu tie tad ir tie “lielie” pārkāpumi.

Tā ka es tiešām gribu pateikt lielu paldies Kulberga kungam par šo priekšlikumu, jo es domāju... tas viedoklis kaut kādā ziņā nav pat mans... es lasu sociālajos tīklos... es lasu, cik cilvēki īstenībā ir nu tā kā neapmierināti ar to, ka viņiem jābrauc tur tik bieži, jāved tās mašīnas, tajās rindās jāstāv, un tad tev ķeksīša pēc pasaka: mazliet tā lampiņa ir tā kā par zemu. Un tad brauc atkal no jauna. Tu brauc uz servisu.

Tātad – ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka... es aizbraucu pirmoreiz, es izstāvu rindā, es samaksāju naudu, man pasaka: tev drusku tur lukturītis ir uz leju. Es braucu uz remontdarbnīcu, es salaboju, es atkal aizbraucu atpakaļ, atkal maksāju, atkal stāvu rindā. Un CSDD tikai berzē rokas. Viņi saka: “Nu tas taču ir forši!” Jo viņi pelna, viņiem ir forša peļņa, ir monopolstāvoklis.

Tāpēc tie nav argumenti, Zivtiņa kungs, jūs varbūt arī tā kā paskatieties mazliet plašāk. Atbilstoši... Cilvēki gaida, kad šis regulējums tiks mazliet mīkstināts.

Un tāpēc es vēlreiz saku: tiešām liels paldies Kulberga kungam. Šis ir pareizs solis. Mēs varam aiziet uz šo: trīs–divi–divi. Un tad izvērtēt un paskatīties, kāda tad ir tā korelācija – kā mums būs uzlabojusies vai pasliktinājusies situācija uz ceļiem. Un tad mēs pēkšņi secināsim, Zivtiņa kungs, ka ne jau tehniskā apskate ir tā, kas simtprocentīgi nodrošina drošību uz ceļiem, bet ir arī simtiem citu faktoru.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Ir taisnība, ka ne tikai un vienīgi tehniskā apskate nodrošina drošību uz ceļiem, bet tas ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai satiksmes dalībnieki būtu ar pietiekoši labiem transportlīdzekļiem uz ceļa un lai viņi tiešām neapdraudētu cits citu.

Taču es precizēšu, kā ir mūsu kaimiņvalstīs. Kaimiņvalstī Lietuvā tehnisko apskati veic pēc pirmajiem četriem gadiem un tad – ik pēc diviem gadiem. Mūsu kaimiņiem igauņiem ir tā: pirmie trīs gadi, pēc tam divi–divi–divi, un pēc devītā gada iet pa vienam gadam.

Iespējams, ka ir pienācis laiks... neskatoties uz to, ka mums ir visvairāk grants un šķembu seguma, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm... tas, protams, mūs nostāda mazliet citādākā situācijā... un to, ka rūpnīcu garantijas pārsvarā ir pieci gadi, līzingi – pieci gadi, un pēc tiem pieciem gadiem... pēc līzinga liela daļa šo automašīnu tiek mainītas. Bet iespējams, ka mēs varam šobrīd atļauties iet uz to, kāds ir šī priekšlikuma piedāvājums, apzinoties, ka mēs kaut kādus riskus... tomēr, kā es arī iepriekš teicu, visu, kas saistīts ar satiksmes drošību, uzņemas Latvijas valsts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, nevēlaties neko piebilst par 22. priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Andra Kulberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 3, atturas – 1. Kulberga kungs, jūsu priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu ziņot par nākamajiem, sākot ar 23. priekšlikumu.

A. Kulbergs. Nekad nebūtu domājis, ka Ceļu satiksmes likums izraisīs tik karstas debates. Paldies jums par sapratni. Tas bija vienkārši loģisks priekšlikums.

23. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Paredz novērst pretrunas attiecībā uz esošo regulējumu. Nav atbalstīts.

Un 24. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 23. priekšlikums.

Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 24. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums ir atbalstīts, un deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 25. – atbildīgās komisijas veidots priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 26. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 27. – atbildīgās komisijas veidots priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 28. – atbildīgās komisijas veidots priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 29. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Paredz, ka ar velorikšām varēs ceļu satiksmē piedalīties tikai personas, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šis jautājums, neapšaubāmi, ir saistīts ar to, kas mums notiek vasarā te, Vecrīgā, un visām tām lietām.

Tagad man ir jautājums: no cik gadiem jaunietis var iegādāties tiesības uz velosipēdu? (Starpsauciens. Smiekli.) Nu, nokārtot, nokārtot (Daži deputāti aplaudē.)...

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs (Starpsauciens.), Latvijas Republikā tiesības vadīt transportlīdzekļus iegādāties nav atļauts.

E. Zivtiņš. Kārtot, kārtot. (Starpsaucieni: “Kur var tiesības nopirkt?”; “Policijā.”) Faktiski šeit (Starpsaucieni.) neiet kopā divas lietas – tas, kas priekšlikumā ir teikts par šiem 18 gadiem (Starpsaucieni.), un tas, ka pie mums, Latvijā, jebkurš bērns var iegādāties... nu es vārdu “iegādāties” jau atkal pateicu... kārtot Ceļu satiksmes drošības direkcijā (Smiekli.) eksāmenu, lai piedalītos (Starpsauciens.) ceļu satiksmē kā pilntiesīgs satiksmes dalībnieks ar vadītāja apliecību, jau no 12 gadu vecuma. Kolēģi, atcerieties to. Jūs neviens to nezinājāt.

Un it sevišķi Liepiņa kungs to nezināja. (Starpsauciens.) Nezināja. (Dep. G. Liepiņš: “Zināju.”)

Tātad, kolēģi, šis priekšlikums ierobežo. Kāpēc tikai no 18 gadu vecuma, ja jau drīkst piedalīties (Starpsauciens.) ceļu satiksmē – ar likumiskā kārtībā nokārtotām tiesībām un saņemtu pielaidi piedalīties ceļu satiksmē – no 12 gadu vecuma?

Es piekrītu, ka 12 gadu vecumā varbūt ir diezgan sarežģīti velorikšu vilkt, piekrītu, bet 14, 15, 16 gadu vecumā? Kāpēc tieši 18?

Neiegrimšu polemikā. Aicinu šo priekšlikumu noraidīt un uz trešo lasījumu izmainīt, mainot šo gadu skaitu. Vai nu tātad 14, 15... lai izvērtē, lai nāk Ceļu satiksmes drošības direkcija, skaidro un pasaka, no cik gadiem tad var braukt ar velorikšām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai jūs pieprasāt balsojumu? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Gata Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Kulberga kungs, lūdzu, turpiniet ar 30. priekšlikumu.

A. Kulbergs. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Koriģējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 31. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 32. – deputāta Andra Kulberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 33. – Briškena kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputāta Kaspara Briškena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 8, atturas – 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 34. – Liepiņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 35. – Liepiņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – deputāta Gata Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 36. – Briškena kunga priekšlikums. Paredz, ka turpmāk arī pašvaldības policija varēs veikt braukšanas ātruma kontroli. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Tiek pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – deputāta Kaspara Briškena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 39. – Briškena kunga priekšlikums. Paredz, ka, braucot bez drošības jostas vai ar neaizsprādzētu aizsargķiveri, nebūs vairs brīdinājums vai naudas sods, būs tikai naudas sods. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tātad par brīdinājumu runājot. Brīdinājums ir tieši tāds pats sods kā jebkurš cits... naudas sods vai... un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir sods, bet cilvēkiem, kuri veic šo kontroli vai uzraudzību, ir iespēja ar cilvēku aprunāties, un brīdinājums strādā preventīvi. Ja mēs tikai un vienīgi liksim naudas sodu, kā tad cilvēks to uztver?

Tātad bija kaut kāda situācija, kur atsprādzējas vai neatsprādzējas – vai tur... grūti pierādīt, nebija īsti redzams... vai vēl kaut kas –, mēs viņam uzreiz naudas sodu. Nu, ir ļoti daudz dažādu situāciju. Tāpēc, manā skatījumā... un pieredzē ir tā, ka brīdinājums bieži vien ļoti labi strādā preventīvi un cilvēks saprot, ko viņš ir izdarījis un kāpēc izdarījis.

Šis gadījums tiek piefiksēts – brīdinājums tiek piefiksēts –, un, ja viņš trāpās jau otro reizi, tad par brīdinājumu vairs nav runa, bet runa ir jau par naudas sodu – par to, kas jau ir tālāk minēts sankcijā. Tātad, manā skatījumā, tas, ka mēs izņemam ārā brīdinājumu, var nostrādāt par sliktu – par sliktu sabiedrībai, par sliktu prevencijai.

Tāpēc es lūdzu, kolēģi, šo piedāvājumu neatbalstīt, lai paliek iespēja preventīvi strādāt ar jauniešiem, lai nebūtu uzreiz tā, ka “varas mašīna pāriet pāri” un uzliek naudas sodu. Tiešām, kolēģi, lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Tiek lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputāta Kaspara Briškena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 20, atturas – 10. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 40. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 41. (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītājs. Jā, jā. Ziņojiet.

A. Kulbergs. 41. – iekšlietu ministra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlējās debatēt par šo? Nevēlējās. Tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A. Kulbergs. 42. – deputāta Briškena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – komisijas priekšlikumā. Tātad Kučinska kunga un arī šis priekšlikums ir iekļauts 43. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek noteikta administratīvā atbildība par tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu arī velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 44. – iekšlietu ministra Kučinska priekšlikums. Paredz administratīvo sodu palielināšanu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulējuma signālam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, esmu saņēmis 11 Saeimas deputātu... Viktors Valainis, Augusts Brigmanis, Uldis Augulis, Kaspars Melnis, Daiga Mieriņa, Gunārs Kūtris, Harijs Rokpelnis, Juris Jakovins, Andrejs Vilks, Anita Brakovska un Gundars Daudze ir iesnieguši iesniegumu ar lūgumu Saeimas šī gada 25. maija sēdē noteikt debašu laiku divas minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti, runājot otro reizi. Tātad ZZS frakcija pieprasa samazināt debašu laikus.

Kolēģi (Smiekli. Starpsaucieni.)... vai ir iebildumi, ja debašu laiki tiek samazināti? Zivtiņa kungs iebilst. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11 Saeimas deputātu iesniegumu Saeimas šā gada 25. maija sēdē noteikt debašu laiku divas minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti, runājot otro reizi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 1. Līdz ar to ZZS frakcijas iesniegums ir apmierināts un turpmāk pirmo reizi varēs debatēt divas minūtes, otro reizi – minūti.

Tātad atklājam debates.

Debatēs par 44. priekšlikumu pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Godātie kolēģi, saistībā ar to, ka tas skars diezgan daudzus nākamos punktus un priekšlikumus, proti, par šo soda naudas palielināšanu. Tas ir labi vai slikti? Tas ir retorisks jautājums. Šobrīd tas ir ļoti aktuāli? Vai naudas soda palielināšana – kaut kādā mērā – bez iepriekšējas sagatavošanas, prevencijas, kontroles un visu iesaistīto pušu darbības dod kaut vai piecu procentu rezultātu? Kā jums šķiet? Absolūti nedod nekādu rezultātu. Tātad plika naudas soda palielināšana dod tikai ienākumus Valsts kasē, citu absolūti neko. Ja nav kontroles, nav soda neizbēgamības, ja nav sadarbības un prevencijas... un tā tālāk, un tā joprojām. Es varētu uzskaitīt visas šīs deviņas lietas.

Es nezinu, kā sabiedrība paskatīsies uz to, tāpēc ka nepilnus... nu jau vairāk nekā 10 gadus atpakaļ (tas bija 2009. gads), kad šeit, Saeimā, Saeimas komisijās, izskanēja milzīgi pārmetumi Valsts policijai par to, ka tiks palielināti naudas sodi, ieviesti tehniskie līdzekļi, par to, ka būs tikai un vienīgi naudas iekasēšana un nebūs nekā no prevencijas... pretī tam, ka bija pietiekams skaits policistu, kas visu to uzrauga.

Drīkst apvienot...?

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, vai jūs neiebilstat, ka tiek apvienoti debašu laiki? Iebildumu nav.

Lūdzu, jums ir vēl...

E. Zivtiņš. Paldies.

Tātad, jā, naudas soda palielināšanu pēc savas būtības nedrīkst izraut ārā no kopējā konteksta. Tikai tāpēc, lai palielinātu naudas sodu, – tam nav nekāda seguma, absolūti. Tātad tikai un vienīgi Valsts kases papildināšana.

Manā skatījumā, naudas sodam ir jāiet kompleksā ar visu pārējo ceļu satiksmes drošību, ar visiem šiem saskaitāmajiem kopā. Jo arī sabiedrība nesapratīs. Un, atgriežoties pie 2009. gada, kad šeit pat, komisijās, par to tika runāts un tika pārmests – neraugoties uz visu to, ka toreiz vēl visa sistēma ļoti labi strādāja (šobrīd tā klibo, es gribētu teikt) –, šī soda naudas palielināšana netika atbalstīta.

Tāpēc es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šobrīd nu galīgi nebūtu īstais laiks palielināt soda naudas, jo tās nenesīs paredzēto rezultātu, nebūs paredzētā rezultāta. Paredzamais rezultāts ir tāds, ka mums ir jāsamazina bojāgājušo skaits. A naudas sodi to neizdara.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Kolēģes! Nepiekrītu, ka sodi nestrādā. Sodi strādā, un pašlaik šis sods, kurš ir uzlikts 2014. gadā, tā viena soda likme, kas ir pieci eiro... tātad 15 eiro par to, ka cilvēks agresīvi aizbrauc pie sarkanā signāla, – manuprāt, tas nav pietiekami.

Viena lieta, ko es arī šeit minu. Es saprotu, ka tas nav pie šī likumprojekta, bet es arī uzskatu, ka mums būtu jārunā par tādu lietu kā progresīvā sodu sistēma. Ne tikai nodokļos, bet arī sodos ir jābūt šai, teiksim... kādu tie 15 eiro varbūt tiešām attur – kādu nelielu sabiedrības daļu –, bet ļoti lielu sabiedrības daļu, kurai ienākumi ir auguši šo gadu laikā, tas absolūti neattur. Un kādu, kam mašīna ir, es nezinu, cik tūkstošu tur... dažādiem zīmoliem... vērtībā, tas galīgi neattur.

Tādēļ, jā, es aicinātu jūs aizdomāties arī par šādu lietu, kur būtu plašāka diskusija citu likumu ietvaros, – ka mēs arī padomājam par progresīviem sodiem, kā tas ir citās valstīs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Zivtiņa kungs, man ir liels prieks klausīties jūsu uzstāšanos debatēs, bet man ir aicinājums tomēr runāt par jautājumiem, kurus mēs izskatām.

Lūdzu, ieskatieties devītajā daļā. Patlaban sods ir paredzēts līdz 20 naudas vienībām – līdz 100 eiro. Priekšlikums paredz sodu līdz 100 eiro. Šeit nav palielināšanas. Par ko jūs tieši runājat?

Bet ko paredz priekšlikums? Priekšlikums paredz, ka atbildība būs arī elektroskrejriteņu vadītājiem, kas runā pa telefonu, un tā nav soda palielināšana, tā ir atbildības paredzēšana.

Mans aicinājums – nākamreiz, pirms runāt, paskatīties, par ko mēs debatējam. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, mums, man liekas, visiem jāpaskatās tajā tabulā. Šis punkts tātad ir par braukšanu pie sarkanās gaismas, vismaz saskaņā ar Saeimas tabulu. Un šeit, es teiktu, ir nepareizi ievērota atšķirīga attieksme. Ne tikai autovadītāji ir jāsoda pietiekami bargi, ja brauc pāri pie sarkanās gaismas, bet krietni skarbāk ir jāsoda arī velobraucēji un elektroskrejriteņu braucēji, identiski autobraucējiem, ja šķērso pie sarkanās gaismas ceļu... neatļautā vietā. Es domāju, tur nav pamata nekādām atšķirībām.

Un, jā, lūgums deputātiem tiešām sekot līdzi tabulai, lai runātu par pareizajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai tiek pieprasīts balsojums par 44. priekšlikumu? Netiek pieprasīts. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 45. – deputāta Briškena priekšlikums. Par brīdinājuma piemērošanu par braukšanu attiecīgajā virzienā, ja luksofora papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta... Deputāti pieprasa balsojumu... Deputāti vēlas debatēt.

Sākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Judina kungs, paldies par labām lietām, jā.

Tātad par brīdinājumu. Es atkārtošos, kolēģi. Brīdinājums ir tāds pats sods, un nevajag to ignorēt. Nevajag ignorēt. Brīdinājumu – nevajag to ņemt ārā. Un iepriekšējā punktā es diezgan skrupulozi izlasīju to, kas ir ar sodiem. Tā ka, kolēģi, jūs...

Šeit ir vēl otra lieta, proti, par šiem brīdinājumiem. Tātad brīdinājumi... nu, kā notiek uz ceļa – inspektoriem? Pieņemsim, viņam nebūs nekādas iespējas ar jums vairs aprunāties, pastāstīt, izskaidrot... nē, viņš izskaidros, bet sodīs jūs, a brīdinājuma nebūs. Un man nez kāpēc šķiet, ka tas nav īsti pareizi, jo zūd saikne ar cilvēku, ar satiksmes dalībnieku, un uzspiežas virsū tāds milzīgs sodīšanas mehānisms, kas paredz tikai un vienīgi sodīt, tikai sodīt. Sodīt. Brīdinājumu ne. Sodīt visus, sodīt visus, visus sodīt! Manā skatījumā, tas īsti nav pareizi. Tomēr vajag atstāt kaut kādas iespējas, lai būtu, nu, manevra iespējas vismaz.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu, vēlreiz visos jautājumos, kur būs izņemts “brīdināts”... es te nākšu un runāšu par to, cik tas ir svarīgi. Atstājiet, lūdzu, punktu... “brīdināts”, lai būtu iespēja brīdināt jaunieti, pensionāru. Nu kāpēc uzreiz ir jāsoda? Brīdināt – brīdināt vajag!

Kolēģi, paldies.

Sēdes vadītājs. Vai jūs vēlaties balsojumu par 45. priekšlikumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Vēlaties balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – deputāta Kaspara Briškena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 18, atturas – 10. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 46. – deputāta Briškena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 47. – deputāta Briškena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 48. – deputāta Briškena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 49. – deputāta Briškena priekšlikums. Tiek izslēgta brīdinājuma iespējamība un palielināti naudas sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā, kā arī palielināti administratīvie sodi par braukšanas ātruma, distances vai intervāla neievērošanu.

Gribētu pieminēt no komisijas puses. Šis bija tas gadījums, kur Ministru kabinets gatavo kompleksu sodu priekšlikumu izvērtēšanu, nevis izrautu atsevišķi, tāpēc komisija ieklausījās ministrijas teiktajā.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Pirmām kārtām paldies Kulberga kungam – šis patiešām ir maratons. Liels paldies arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kolēģiem. Mēs četrās sēdēs skatījām šo ļoti, ļoti apjomīgo likumprojektu. Liels paldies arī Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcai, kur patiešām savācās dažādu jomu profesionāļi, tai skaitā dažādas atbildīgās institūcijas. Trīs sēdēs diskutējām ļoti detalizēti par šiem priekšlikumiem. Es domāju – tas ir viens no apjomīgākajiem tādiem darba cēlieniem šajā jomā pēdējos gados. Un visbeidzot – paldies arī Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijai, arī trīs sēdēs šis jautājums ir skatīts, līdz ar to ļoti, ļoti pilnvērtīgi izskatīts.

Es pilnīgi piekrītu tai tēzei, kas ir izskanējusi, ka sodu politika nav vienīgais pīlārs attiecībā uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Uz Latvijas ceļiem mirst četrreiz vairāk cilvēku nekā Zviedrijā un Norvēģijā... Vienkārši padomājiet par šo milzīgo apjomu! Mēs saprotam, ka tā ir sistēmiska problēma, kas ir jāapskata no visām pusēm – gan no infrastruktūras uzlabojumu puses, gan no braukšanas kultūras puses, gan no sodu piemērojamības un līdz ar to neizbēgamības. Un, protams, pēc tam arī – no sodu politikas perspektīvas. Un tieši šis Ceļu satiksmes likums konkrēti, specifiski reglamentē sodu politiku.

Līdz ar to... šodien mēs lielākoties strādājam ar sodiem un varētu radīt iespaidu, ka mēs vienpusēji skatāmies uz satiksmes drošību. Es varu apliecināt, ka tas tā nav, vismaz no manis kā viena no daudzo priekšlikumu autoriem. Es patiešām meklēšu katru iespēju likumos, kas būs atvērti Saeimā, lai no visām pusēm mēģinātu šo jautājumu risināt.

Vai es varētu lūgt apvienot... to minūtīti?

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, vai jums nav iebildumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav.

Jums ir vēl minūte.

K. Briškens. Paldies.

Ja mēs runājam konkrēti par šo priekšlikumu, kas ir saistīts ar 55. pantu, kurš pārsvarā reglamentē braukšanas ātrumu, distances un intervāla neievērošanu, – ātrums ir galvenais slepkava. Lai kā mēs tos Latvijā ļoti ierobežotos datus analizētu, ātrums nogalina. Un attiecīgi, manā izpratnē, tas ir mazliet... tā ir tāda savdabīga daļa no tā vardarbības kulta, kas Latvijā ir, – ka mums ir tik augsta tolerance attiecībā uz šādiem ātruma pārkāpumiem.

Jā, Iekšlietu ministrija gatavo ļoti apjomīgu paketi attiecībā uz ātruma sodu palielināšanu. Tie ir pat ambiciozāki nekā tie priekšlikumi, ko es esmu iesniedzis, bet tas, kas iztrūkst – šobrīd mēs skatījāmies arī šo Iekšlietu ministrijas priekšlikumu... iztrūkst segments pārkāpumiem līdz 10 kilometriem stundā un līdz 20 kilometriem stundā.

Tāpēc mans aicinājums ir... Iekšlietu ministrijas pakete vēl ilgi ies cauri Ministru kabinetam, cilvēki uz ceļiem tikmēr mirs, un vienlaikus šī pakete neadresē plus 10, plus 20 kilometru pārkāpumus. Ja mēs gribam, lai Latvijā 50 kilometri stundā ir 50, nevis 60 kilometri un 90 kilometri stundā ir 90, nevis 105 kilometri, tad atbalstiet. Izmantojam šo īsceļu, atbalstām šos priekšlikumus un nepieciešamības gadījumā ar Iekšlietu ministrijas paketi vēl mazliet tos uzlabojam. Bet izmantojam šo iespēju glābt dzīvības jau šodien!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Godātie kolēģi! Priekšlikums nav atbalstīts no komisijas puses. Tas arī ir saprotams. Bet es šeit gribētu nedaudz akcentēt un izskaidrot, kas tad ir pēc būtības... kāpēc šobrīd ir šie... Mēs visi zinām... nu, es nezinu, vai visi zina, bet katrā gadījumā es zinu (ja kāds nezina, tad tam būs laba mācība): tātad faktiski, ja mums šobrīd atļautais braukšanas ātrums, pieņemsim, uz Salu tilta ir 70 kilometri stundā, tad pirmie 10 kilometri stundā ir šis brīdinājums. Līdz ar to tehniskie līdzekļi to nefiksē, un, ņemot vērā vēl šo kļūdas momentu – apmēram trīs četri kilometri stundā... tātad, ja jūs brauksiet faktiski ar 85, tad jūs netiksiet sodīts. Nu tā ir. Tanī pašā 2009. gadā bija milzīgas diskusijas un pārmetumi par to (Starpsauciens.)... Jā, jā, jā, es nonākšu arī līdz priekšlikumam, tā teikt, nevajag uzreiz grāmatu paskatīties... aizmugurē, ja?

Tātad šeit priekšlikums pēc būtības ir saprotams – arī no kolēģiem –, jo uz ko tas ir vērsts? Tas ir vērsts uz to, ka mums šobrīd valstī ir ļoti bēdīga ceļu satiksmes drošības situācija. Un ļoti pareizi kolēģi skatās – viņi izvērtē visas iespējas, kā tad ar to cīnīties un ko darīt. Galvenais slepkava uz mūsu ceļiem ir ātrums – visiem skaidrs. Bet ir jāņem vērā viena lieta – ļoti būtiska ir droša apdzīšana. Un pie drošas apdzīšanas – skaties, kā gribi! – tie 10 kilometri stundā var spēlēt ļoti lielu lomu. Bet savukārt... atkal no otras puses, tie nav tik bīstami, ne par velti šie 10 kilometri stundā tika atļauti.

Tāpēc ar visu to, ka priekšlikums nav atbalstīts, paldies kolēģiem par rūpēm par ceļu satiksmes drošību, bet uz nākotni ir jāsaprot, ka tiešām šie pirmie 10 kilometri stundā ir vajadzīgi tam, lai varētu reaģēt vadītājs, un tie nav bīstami. (Starpsauciens: “Laiks, laiks!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds debatēs deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Es – ļoti īsi. Kolēģes! Visi, kas piedalās ceļu satiksmē! Šobrīd tā situācija ir tāda, ka būtībā, kas nav sodāms, tas ir atļauts. Tā mēs uz ceļa šos noteikumus uztveram. Pat ja būtu šie 10 eiro, kas ir soda nauda, – 10 eiro katrreiz, kad tu pārkāp līdz 10 kilometriem vai līdz 20 ārpus apdzīvotām vietām... Tas nostrādātu un mazinātu to kopējo braukšanu... uzlabotu kopējo braukšanas kultūru.

Tas, kas tikko šeit izskanēja. Piekrītu, droša apdzīšana ir vajadzīga, bet kas notiek realitātē? Realitātē visi jau brauc uz tiem 100 vai 110, apdzinējam ir jābrauc vēl ātrāk, lai apdzītu šīs mašīnas, jo viņš grib braukt vēl ātrāk par tiem citiem.

Tādēļ es uzskatu – šeit soda nauda ir vajadzīga, un tā palīdzēs samazināt kopējo ātrumu uz ceļiem, jo, kā te minēja iepriekš mans kolēģis, – tas nogalina.

Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti būtiski ir... Tiešām, pieņemsim, mūsu kaimiņiem igauņiem ir nedaudz citāda situācija. Viņiem par pirmo kilometru ir... Viens kilometrs pārsniegts – trīs eiro sods, divi kilometri stundā pārsniegti – seši eiro, trīs kilometri – deviņi. Viņiem tas ir ieviests no 2009. gada un ļoti labi strādā. Paši zināt, kas notiek, ja aizbraucam uz Igauniju.

Mēs diezgan stipri muļļājāmies ar to visu un nonācām tur, kur nonācām. Ja mēs tagad griezīsim to visu pavedienu atpakaļ, pirms tam ir jābūt ļoti lielai reklāmas kampaņai, ļoti milzīgai prevencijai. Tas, protams... Es principā pat to atbalstītu, bet ir jābūt ļoti lielam izskaidrojošajam darbam, lai cilvēki to saprastu un neuztvertu kā budžeta pildīšanas modeli.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien vēlreiz! Situācija uz ceļiem ir tāda, ka tie, kuri brauc ātri, nebrauc tādās mašīnās... 1979. gada izlaiduma opelī, brauc jaunās mašīnās turīgi cilvēki. Jūs paaugstināsiet sodus, viņi vienkārši maksās vairāk, un viss, bet situāciju... drošību uz ceļiem mēs ar to... nesamazināsim.

Šeit jādomā par citiem rīkiem, par citām metodēm, kā strādāt ar šo priekšlikumu, bet sodu paaugstināšana nedos to rezultātu, ko mēs sagaidām, ka tagad viss būs droši.

Runājot par Lietuvu, man ir zināms, ka tur, ja ir sods un tu maksā to ātrāk, to var samazināt divas reizes. Mums tādas sistēmas nav.

Tāpēc es arī aicinu balsot “pret”, jo soda palielināšana nav tas rīks, ar ko var strādāt vai kas palīdzēs sakārtot drošību uz ceļiem un pārējo.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai tiek uzturēts balsojums par 49. priekšlikumu? Es redzu, ka jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputāta Kaspara Briškena priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 71, atturas – 4. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 50. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 51. – Kučinska kunga priekšlikums. Ar priekšlikumu tiek palielināts administratīvais sods par drošas distances vai intervāla neievērošanu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Godātie, cienītie kolēģi! Tātad no sešām uz četrpadsmit naudas soda vienībām palielināt par šo distanci un intervālu... Visi zina, kas ir distance, un, kas ir intervāls, es ceru – arī zina. Bet tagad man tiešām gribētos – no Iekšlietu ministrijas zālē sēž parlamentārais sekretārs –, lai viņš paskaidro, cik mums intervāla dēļ ir ceļu satiksmes negadījumu un kā šī soda palielināšana konkrēti ietekmēs negadījumu samazināšanos. Kāds zina? (Starpsauciens: “Es!”)

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, jums ir jāuzstājas debatēs ar monologu, nevis dialogu ar zāli.

E. Zivtiņš. Faktiski sanāk tā... Jā, paldies. Tas bija retorisks jautājums, es aizmirsu piebilst. Tātad faktiski sanāk tā: mēs šobrīd skatāmies veselu... milzīgu likumdošanas paketi, kura, es pieļauju... Hipotētiski iespējams, ka var būt, ka tas uzlabos ceļu satiksmes drošību, bet tādas pārliecības man nav, galīgi nav, jo es vienkārši zinu, kas mums ir policijā. Mums policijā trūkst... Viņiem ir viss kaut kas jāuzrauga, viņiem ir dažnedažādi krāsaini gājieni jāuzrauga, viņiem ir skrejriteņi jāuzrauga, viņiem ir vēl būvniecība... vēl kaut kas... robeža viņiem jāpalīdz... Kas to visu darīs?

Lūdzu, parlamentārais sekretār, nāciet šeit un pastāstiet – kā soda palielināšana samazinās negadījumus, kuri notiek intervāla neievērošanas dēļ? Intervāla, nevis distances dēļ! (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Igoram Rajevam. (Starpsaucieni: “O, izkustināja!”; “Distances vai intervāla.”)

I. Rajevs (AS).

Distanci vai intervālu – tas ir galvenais...? Labdien visiem! Šodien vairākas reizes jau ir piesaukuši manu uzvārdu. Es labprāt atnākšu un parunāšu šeit.

Šeit jautājums ir par to, ka jums taču jāsaprot – droša intervāla ievērošana, atstarpes starp mašīnām vai starp citiem ceļu satiksmes kustības subjektiem, braucot ar noteiktu ātrumu, ietekmē viņu iespēju savlaicīgi nobremzēt un neizraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Tāpēc, protams, tādu sodu ieviešana ir pareiza lieta.

Ja mēs runājam par to, te bija diskusija – naudas sodi, ne naudas sodi... Šinī gadījumā mēs sākam ar brīdināšanu. Mēs brīdinām un tikai pēc tam nonākam pie stingrākiem sodiem. Tāpēc es uzskatu, ka tas ir samērīgs pārkāpumu novēršanas un citus ceļu satiksmes dalībniekus atturošs pasākums, kas ļaus samazināt mums ceļu satiksmes negadījumus un uzlabot drošību uz ceļiem un arī trotuāriem.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi. (Starpsauciens: “Pārsēdiniet tuvāk...”)

E. Zivtiņš (ZZS).

Neguvu nekādu skaidrojumu tam visam, bet, nu, protams, tas jau nav, tā teikt, obligāti jāsniedz.

Jautājums ir tikai par to, ka palielinās šī šķēre no sešām uz četrpadsmit naudas soda vienībām. Kā tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību? Kādā veidā? Kā ietekmēs? Nekā neietekmēs, ja nebūs visas pārējās darbības. Absolūti! Šī ir pilnīgi tukša norma. Jebkura, kas būs arī turpmāk... es nākšu katru reizi un stāstīšu par to, ka tā ir tukša norma. Plika naudas soda palielināšana neko nedod. Uzlieciet kaut vai nāvessodu par to! Kurš to kontrolēs? Kurš to kontrolēs?! Mūsu iekšējā drošība ir jāstiprina, jāsāk no pamatiem, nevis no augšas. Mēs gribam krējumiņu nosmelt.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā... Nē, nē, nē, Rajeva kungs, jūs paspējāt. Es būšu godīgs.

Tātad debatēs pieteicies Igors Rajevs otro reizi.

I. Rajevs (AS).

Šodien ļoti daudz uzstājās atsevišķi deputāti, un viņiem vajadzētu zināt, ka viņi ļoti daudz un labi strādāja valsts labā tieši ceļu satiksmes jomā, pārvaldot šo situāciju. Jā, piedāvājums, patiesībā – ieteikums, man ir nesaprotams – atcelt visus sodus?! Kādā veidā tas uzlabos ceļu satiksmes... negadījumus un vispār situāciju uz valsts ceļiem? Mums ir jābūt samērīgai sodu sistēmai, ko mēs šeit arī plānojam ieviest, vēlreiz atkārtošu, sākot ar brīdinājumiem un attiecīgi paaugstinot soda līmeni līdz tādam, kādu šobrīd Iekšlietu ministrija uzskata par vajadzīgu.

Vēlreiz aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tagad gan debates slēdzu.

Kulberga kungs, vai jums kas piebilstams pie šī?

Tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – iekšlietu ministra Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 18, atturas – 13. Priekšlikums atbalstīts.

A. Kulbergs. 52. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 53. – deputāta Briškena priekšlikums. Tiek precizēts... pārnest administratīvās atbildības normu par apstāšanos uz ietvēm no panta pirmās daļas uz panta otro daļu, tādējādi palielinot administratīvo atbildību par stāvēšanu uz ietvēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – deputāta Kaspara Briškena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Pirms jūs lasāt tālāk, kolēģi, esmu saņēmis septiņu deputātu... un man šķiet, ka visi ir frakciju vadītāji... Tātad Tavars, Dzintars, Latkovskis, Valainis, Šlesers, Briškens un Rosļikovs ir iesnieguši iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 25. maija sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 17.00 un pēc pulksten 17.00 sēdi turpināt šā gada 1. jūnijā. Vai deputāti neiebilst šādai kārtībai? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to šodien strādājam bez pārtraukuma līdz pulksten 17.00. Ja nepaspēsim izskatīt darba kārtības jautājumus, tad skatām tos 1. jūnijā.

Lūdzu, ejam tālāk.

A. Kulbergs. 54. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 55. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 56. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti sāk debates...

A. Kulbergs. Tiek palielināti administratīvie sodi par pārkāpumiem pie gājēju pārejas un pieturas.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Zināt, kā kādreiz strādāja saistībā ar gājējiem, lai kontrolētu un kaut kā ierobežotu to visu? Tas prasīja milzīgus resursus. Nu, bet tie... Pieņemsim, Stacijas laukumā tika nolikts autobuss, “Rīgas satiksmes” autobuss, kurā visi pārkāpēji tika laisti iekšā un pa otru galu – laisti ārā, ja var tā teikt, ar brīdinājumu vai, kurš otro reizi trāpījās, ar naudas sodu. Šobrīd mēs tikai akli gribam pacelt atkal naudas sodu.

Kārtējais jautājums – kurš to kontrolēs? Parlamentārais sekretārs neatbildēja uz manu jautājumu. Nu, viņam jau arī nav jāatbild. Tātad – kurš to kontrolēs? Mēs ceļam augšā sodus, sakām, ka gājēji mums pārkāpj, mēs redzam, ka viņi pārkāpj, viņi iet pāri, degot sarkanajai gaismai, ne tikai. Tātad jautājumā...

Es jums vēl vairāk varu pateikt. Tur, kur mums Ceļu satiksmes noteikumos... Pieņemsim, uz Čaka ielas, kad iedegas visur gājējiem zaļais, gājēji iet perpendikulāri ielai pāri... nu, šķērsām. Ceļu satiksmes noteikumi aizliedz tā iet pāri. Tātad viņi visi ir jāsoda, lai gan viņi iet pāri ielai pie zaļā.

Tātad kompleksa sistēma. Es uzskatu, ir jāsakārto nedaudz vairāk. Kad mēs atkal vienkārši paceļam sodus, kas tad mums to kontrolēs? Vieni saka: “Nu labi, mums tur ir vēl kāds ducītis cilvēku, kas to varētu kontrolēt. Pacels sodus, sliktāk jau nebūs.” A labāk būs? Labāk nebūs, labāk nebūs! Tas ir pasākumu komplekss. Es ar visām četrām būtu “par” par visu šo, ja būtu viss manis iepriekš minētais komplekss, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību un uzraudzību, un soda neizbēgamību, kas ir pats svarīgākais. Šobrīd tā nav, šobrīd nav soda neizbēgamības, un sodus mēs varam celt, cik gribam, no tā jēga – nulle!

Tāpēc neatbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Zivtiņa kungs, jūs esat pārpratis, šis priekšlikums nav par gājēju sodīšanu, šis ir par transportlīdzekļu vadītāju sodīšanu par pārkāpumiem, kas ir saistīti ar gājēju pārejas neievērošanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Tātad par 56. priekšlikumu deputāti pieprasa balsojumu... deputāti nepieprasa balsojumu, tātad deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 57. – iekšlietu ministra Kučinska priekšlikums. Tiek palielināts administratīvais sods par alkohola lietošanu... vadot velosipēdu vai elektroskrejriteni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, pietiekami īsi. Te mēs diemžēl redzam toleranci pret alkoholiķiem. Toleranci, kas izpaužas tā: ja persona brauc ar mopēdu, tad ir iespēja saņemt sodu ap 400 eiro – minimālo sodu –, bet, ja brauc ar elektroskrejriteni vai velosipēdu, tad tagad maksimālais pieļaujamais sods būs 70 eiro. Apdraudējums līdzīgs, problēmas rada gājējiem, autobraucējiem un citiem satiksmes dalībniekiem līdzvērtīgi, bet ir kaut kāds mēģinājums maigākus sodus attiecināt uz viņiem. Es domāju, tas nav pareizi. Ja persona alkohola reibumā sēžas uz jebkāda transportlīdzekļa, sodiem ir jābūt vienādiem. Ir prieks, ka Iekšlietu ministrija ir piedāvājusi palielināt šo sodu, bet tas nav pietiekami.

Es tiešām aicinātu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju neattiecināt atšķirīgu attieksmi pret šiem alkoholiķiem, kuri sēžas uz dažādiem transportlīdzekļiem un apdraud ceļu satiksmes dalībniekus.

Pagaidām atbalstām.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai pieprasāt balsojumu par 57. priekšlikumu? Nepieprasa, tātad deputāti atbalsta.

Nākamais.

A. Kulbergs. 58. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 59. – iekšlietu ministra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojumu.”)... deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – iekšlietu ministra Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 60. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 61. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 61. – komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu.”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 62. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 63. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 64. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 65. – deputāta Briškena priekšlikums. Ar priekšlikumu tiek palielināts administratīvais sods par braukšanu bez ziemas riepām un par braukšanu ar nodilušām riepām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs deputāts Kaspars Briškens.

K. Briškens. (PRO).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Jā, parunāsim mazliet par riepām.

Bet pirms tam viena procedurāla norāde. Es domāju, ka daudzi no mums, kas iet cauri tabuliņai, piekritīs, ka zināmu mulsumu rada tas, ka ir mainīta numerācija, līdz ar to es arī meklēšu iespējas, kā nodrošināt, ka iepriekšējā numerācija parādās iekavās, jo izsekot 83 priekšlikumu likumprojektam nav viegli, kad pēdējā brīdī ir nomainīta numerācija. Tas ir saskaņā ar procedūru, bet, iespējams, jāmaina procedūra.

Tātad par riepām. Pagājušā gada decembrī Latgalē tika organizēts reids. No 709 transportlīdzekļiem 31 transportlīdzeklis pārvietojās ar riepām ar neatbilstošu protektora dziļumu. Pēc nedēļas tāds pats reids tika veikts Rīgā, un no 673 pārbaudītajām automašīnām konstatēti 40 pārkāpumi, lielākoties tie visi bija saistīti ar neatbilstošām riepām. Sanāk, aptuveni katra 25. automašīna, kas brauc jums pretī, ir ar neatbilstošām riepām un, protams, apdraud ne tikai sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus.

Šobrīd maksimālais soda apmērs – patiešām maksimālais, jo tur ir delta, – ir 140 eiro. Ja zinām, cik maksā jauns riepu komplekts, īpaši ziemas riepas, veidojas ļoti nepareiza motivācija. Ir faktiski lētāk samaksāt sodu, aizņemties no kaimiņa riepu komplektu, lai izietu apskati, nevis iegādāties jaunas riepas. Ņemot vērā, ka arī riepu nodiluma pakāpe ir būtisks faktors, nemaz nerunājot par ziemas riepu nelietošanu ziemas laikā...

Tāpēc es piedāvāju paplašināt sodu diapazonu par šiem pārkāpumiem. Jo tiem ir (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, sēde vēl nav beigusies. (Starpsauciens.)

K. Briškens. Par riepām vienmēr interesanti. Bet, jā, lūdzu, atbalstiet, jo patiešām tam ir korelācija ar negadījumiem, ar negadījumu smagumu.

Līdz ar to vieglākais, ko mēs varam darīt, tomēr radīt pozitīvu motivāciju jebkuram satiksmes dalībniekam investēt drošās ziemas un vasaras riepās ar atbilstošu protektora dziļumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, tiešām paldies par priekšlikumu. Jāatzīst, ka tas ir viens no būtiskiem, es negribu teikt, pārkāpumiem, bet tas noved pie ļoti smagām sekām... tieši riepu kvalitāte.

Riepu kontroli veic uz ceļa. Kādreiz bija paredzēts... visiem bija izdoti mērinstrumenti un, tā teikt, 1200 cilvēku to darīja ikdienā. Šobrīd ar to maz kas nodarbojas. Līdz ar to situācija ir tāda, ka es atkal atgriežos pie tā, ka ļoti svarīgs jautājums... Tas būtu pat... Tas ir jāatbalsta. Bet, kolēģi, kontroles nav. Mums nav kontroles, nav, kas to dara. Vienīgā cerība ir tāda – ja paplašinās atļaujas pašvaldības policijai, tātad tas būs kaut kāds pienesums un ieguldījums. Sakarā ar nodilušām riepām nav noslēpums, ka šobrīd tas notiek – ka uz tehnisko apskati aizņemas no kaimiņa riepas, aizbrauc, dabū tehnisko apskati un brauc tālāk. Viņš jau ne tikai sevi apdraud, bet arī visus pārējos ceļu satiksmes dalībniekus. Un vēl lielākā mērā.

Tāpēc šobrīd, protams, šis nav atbalstīts, un tas ir pareizi, bet kopumā virziens ir tiešām ļoti pareizs un atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, laba tēma par ziemas riepām. Manuprāt, tas ļoti spilgti parāda arī šodienas politiskās debates – ar ko mēs cīnāmies. Mēs jau lielā mērā cīnāmies ar to, kādi ir cilvēka pienākumi. Šis Briškena kunga salīdzinājums par Latgali. Es domāju, varētu mierīgi salīdzināt arī ar Kurzemi, Zemgali, ar Rīgu, un tie dati būtu ļoti līdzīgi – ka cilvēki jau nebrauc ar nobrauktām riepām tāpēc, ka viņiem gribas ziemā slidināties pa autoceļiem, viņi brauc ar tādām riepām tāpēc, ka nevar atļauties nopirkt jaunas riepas. Tas ir ļoti vienkārši. Mūsu cilvēki pērk lietotas riepas tāpēc, ka nevar atļauties jaunas riepas, un mums visiem būtu jāstrādā daudz vairāk pie tā, lai palielinātu cilvēku ienākumus... maksātspēju nopirkt jaunas riepas.

Ar palielinātiem sodiem mēs tieši otrādi... Viņš kā brauca, tā brauks ar plikām riepām, tikai viņam uzkrāsies pa virsu vēl viens sods, un dienas beigās tas mums neko labu nedarīs.

Tā ka, es domāju, jāskatās samērīgi sodu politika arī šajā gadījumā un jāsaprot tie patiesie iemesli, kāpēc cilvēki brauc... ar riepām, kas neatbilst kvalitātei. Ne jau tāpēc, ka viņi grib, – viņi vienkārši nevar.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es vēlētos uzsvērt, ka šis ir jautājums, kas ir tieši saistīts ar mūsu drošību. Diemžēl nereti mums šķiet, ka dažādu iemeslu pēc mēs varam samazināt drošības prasības un izvairīties... no drošības. Šajā gadījumā, ja kāds brauc ar nodilušām ziemas riepām vai vēl aizvien ar nepiemērotām riepām, viņš apdraud ne tikai sevi, viņš apdraud ikvienu citu cilvēku, kas atrodas uz ceļa. Tieši šī iemesla pēc, man liekas, mums ir jāradinās pie tā, ka tomēr transportlīdzekļiem jābūt labā tehniskajā kārtībā.

Mēs pirms kāda laika diskutējām, cik ļoti vajag vai nevajag biežākas tehniskās apskates. Šis skaidri un gaiši nav saistīts ar tehnisko apskati, šis ir saistīts tieši ar paradumiem, un, kā jau minējām, mēs varam aizņemties no kaimiņa... un fiksi iziet tehnisko apskati. Tieši tāpēc mums ir svarīgi veicināt to, ka ievērojam drošību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien vēlreiz! Es gribu atgādināt: kad mēs apspriedām šo priekšlikumu komisijā, mēs vēl izlasījām... bija pievienota tiesībsarga vēstule vai izvērtējums, kur bija aprakstīts par atšķirīgu attieksmi un soda samērīgumu.

Tāpēc arī lūdzu ņemt vērā un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi, vai kāds vēlas balsot par 65. priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – deputāta Kaspara Briškena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 71, atturas – 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Kulbergs. 66. – iekšlietu ministra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 67. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 68. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 69. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 70. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neie... Iebilst vai neiebilst? (Starpsauciens.) 69. ...

A. Kulbergs. 70.

Sēdes vadītājs. 70. šobrīd. Tātad neiebilst, ja? Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 71. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 72. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 73. – deputāta Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ir iestrādāts 74. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 74. – iekšlietu ministra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 76. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 77. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 77. – komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 78. – deputāta Briškena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 79. – deputāta Briškena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 80. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 80. – komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 81. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 82. – satiksmes ministra Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 83. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Šo arī deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Es jūs apsveicu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Tātad, Kulberga kungs, jums komisijas vārdā ir jāaicina balsot kopumā par likumprojektu, vai ne?

A. Kulbergs. Jā. (Smiekli.)

Balsosim par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts ar absolūtu, vienotu balsojumu tiek atbalstīts.

Kulberga kungs, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Nekad nebūtu domājis, ka likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” būtu tā kā likumprojektu “Civilās savienības likums” pārsitis.

1. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 1. jūnijs. Vai, kolēģi, ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Tātad, Zivtiņa kungs, ir iebildumi? (Dep. E. Zivtiņš: “Jā. 10. jūnijs.”) 10. jūnijs.

A. Kulbergs. Jābalso.

Sēdes vadītājs. Tātad 1. jūnijs un 10. jūnijs. Divi priekšlikumi. Jābalso, sākot ar tālāko. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Tātad balsosim par tālāko.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu likumprojektam “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” – 10. jūnijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 44, atturas – nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts – šā gada 1. jūnijs.

___

Paldies par ziņojumu, Kulberga kungs, bet nekur tālu, lūdzu, neejiet!

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Par valsts meža zemes atsavināšanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” (Nr. 258/Lp14), kuru iesnieguši deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Juris Viļums, Anna Rancāne, Edmunds Teirumnieks, un alternatīvais likumprojekts “Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” (Nr. 273/Lp14), kuru iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Vēlos jūs informēt, ka abu likumprojektu izskatīšanas kārtība ir šāda: komisijas vārdā referents ziņos par abiem likumprojektiem, tad būs iespējamas debates par abiem likumprojektiem kopā, un pēc tam mēs balsosim vispirms par likumprojektu, kuru komisija lūdz noraidīt, tad – par alternatīvā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Šis ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 17. maija sēdē izskatītais piecu deputātu priekšlikums. Komentārs ir tāds, ka pašvaldības ir pārvērtušās par komunālo pakalpojumu sniedzējiem – strūklakas, parki, bērnu laukumiņi, labiekārtošana –, bet nepietiekami rūpējas par teritorijas ekonomisko attīstību.

Šis īstenībā ir ļoti labs piemērs, kā sadarbojas pašvaldība ar valsti un ar privāto sektoru, lai piesaistītu ražošanas uzņēmumus reģionā. Un labs piemērs arī, kā būtu jāsadarbojas. Komisija kopā ar Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju, “Latvijas valsts mežiem” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju šeit sadarbojas.

Likumprojekta mērķis ir izveidot Augšdaugavas industriālo parku, kas ir specifiski mērķēts uz investoriem, uzņēmējiem, kas būs industriālie ražošanas uzņēmumi enerģētikā. Industriālā parka attīstībai paredzēta teritorija 253 hektāru platībā, kas būs piemērota gan lielu ražotņu, gan tām funkcionāli nepieciešamās tehniskās apbūves – noliktavu, transporta infrastruktūras, ūdensapgādes, siltumapgādes infrastruktūras un tamlīdzīgi – izvietošanai.

Iecerēts, ka industriālā parka teritorijā atradīsies rūpniecības, transporta, loģistikas, kā arī energoapgādes un citu nozaru uzņēmumi. Šī parka vieta nav izvēlēta nejauši, tā ir ļoti labā pozīcijā un ir risinājums tieši loģistikai. Tā atrodas A6 maģistrāles Rīga–Daugavpils... dzelzceļš Rīga–Daugavpils... un ir arī “Latvenergo” apakšstacija “Līksna” ar 330 megavatiem, un ir arī gāzes vada apgāde. Citas tik labas alternatīvas šādam projektam nebija atrastas.

Šis projekts būs beidzot, gribētu teikt, patiess atbalsts Latgalei ar darbiem, nevis tikai vārdiem. Piesaistāmās investīcijas ir mērāmas no 180 līdz 300 miljoniem eiro un radīs augsti apmaksātas 300 līdz 600 darba vietas reģionā. Atradīsies 11 kilometrus no Daugavpils centra. Tas sekmēs uzņēmējdarbības veicināšanu, inovatīvo produktu ražošanu un attīstību un dažādos reģiona ekonomiku, ievērojot pašvaldības attīstības dokumentos un Nacionālajā attīstības plānā noteiktās prioritātes.

Es gribētu pieminēt ļoti svarīgus punktus. Ja šie trīs nosacījumi netiks izpildīti, tad pašvaldībai nekustamais īpašums būs jānodod atpakaļ valstij. Tātad tas ir svarīgs kritērijs.

Izskatot likumprojektu, tajā tika konstatētas dažas tehniskas un juridiskas nepilnības, kuras komisija aicināja iesniedzējus novērst un precizēto redakciju atkārtoti iesniegt komisijai. Pēc konsultācijas ar Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju un Juridisko biroju komisijai tika iesniegts precizēts likumprojekts un anotācija. Komisija 24. maija sēdē nolēma atbalstīt alternatīvo likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu pirmo jeb deputātu grupas iesniegto likumprojektu neatbalstīt (noraidīt) un atbalstīt otro – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad pirmais – likumprojekta būtība ir nodot 250 hektārus valsts meža zemes pašvaldībai, veicot atsavināšanu industriālā parka attīstībai. Pirmām kārtām es pilnīgi noteikti gribu teikt, ka Augšdaugavas novada vēlme ieguldīt novada attīstībā ir apsveicama un atbalstāma. Un viennozīmīgi tas ir ļoti labs virziens. Es arī esmu bijusi Augšdaugavas novadā, esmu tur bijusi kā eksperte, sniegusi konsultācijas. Lielisks novads, skaists, un lieliski cilvēki. Tomēr tas, kas ir ļoti, ļoti svarīgi, – lai ieceres attīstība izdotos, tas jādara pēc iespējas gudrāk.

Meža likums nosaka: lai nodotu šādu meža gabalu attīstībai, ir nepieciešams alternatīvu izvērtējums. Es kā deputāte šādu alternatīvu izvērtējumu neesmu redzējusi, tas nav bijis nodots deputātu rīcībā. Un tas, ko saka Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija, – ka minētā teritorija ir nozīmīga mežu teritorija. Šī stratēģija arī saka to, ka vispirmām kārtām ir jāveicina degradēto vai piesārņoto teritoriju revitalizācija, atvēlot tās industriālajiem parkiem.

Vides pārraudzības valsts birojs ir lēmis, ka šai teritorijai ir nepieciešams piemērot ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu. Lai piesaistītu finansējumu, ir skaidrs, ka mums ir jāievēro vides prasības.

Līdz ar to es esmu par Augšdaugavas novada vēlmi attīstīt rūpniecību, bet mums tas ir jādara gudri. Mums ir jāievēro likuma prasības, un mums ir jāsalīdzina alternatīvas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, jūs vēlaties ko piebilst? (Starpsauciens: “Laicīgi jāpiesakās!”)

Tātad jūs gribat par procedūru...? Jūs vēlaties runāt par procedūru? Vai jūs vēlaties (Starpsauciens.)... vai jūs vēlaties runāt par procedūru vai ne? Es nevaru saprast, ko jūs vēlaties.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Rosļikova kungam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! No frakcijas “Stabilitātei!” tika pieteikta Viktorija Pleškāne. Augsti (Starpsaucieni.)... augsti godātie kolēģi, mēs ļoti atvainojamies! Es domāju, ka Viktorijai... ir divas minūtes varbūt, lai izteiktu mūsu frakcijas pozīciju. Un jums tas neatņems absolūti neko. Es domāju, ka šajā situācijā jūs varat nākt mums pretī, un mēs neskaidrosimies tagad. Tā ir sistēma vai pirksti, vai kaut kas savādāks, nu...

Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie kolēģi, man ir skaidrs ierosinājums. Es redzēju, ka Juris Viļums vienīgais bija pieteicies debatēs, es piesitu ar āmuru, un tajā brīdī debates ir slēgtas. Es saprotu, ka šis jautājums ir acīmredzot svarīgs Pleškānes kundzei, ja? (Starpsaucieni: “... uz otro lasījumu...”; “... pretī, priekšsēdētāja kungs!”) Ja ir izteikts tāds lūgums, es to lēmumu nepieņemšu.

Kolēģi, vai kāds iebilst, ka mēs atjaunojam debates par šo un dodam vēl divas minūtes Viktorijai Pleškānei izteikties? Vai kāds iebilst zālē? (Starpsaucieni.) Iebilst. Piedodiet, āmurs bija uzsists.

Es tiešām aicinu: tad, kad ir debates... un šeit nebija sekunžu jautājums – kā starp priekšlikumiem, te bija minūšu garumā... ir iespēja piespiest pogu “Debates”. Piedodiet, man jābūt pret visām pusēm absolūti... vienlīdz godīgam. Ja tādi ir noteikumi, tad tādi noteikumi.

Tātad, kolēģi, debates ir slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Par valsts meža zemes atsavināšanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! (Es atgādinu, ka komisija šo likumprojektu aicina noraidīt.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!Par – 1, pret – 79, atturas – 1. Likumprojekts noraidīts.

Tagad mēs balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Debates bija iespējamas par visu kopā, kā es sākumā arī minēju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Kulberga kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Komisijas piedāvājums – par priekšlikumu termiņu noteikt 8. jūniju.

Sēdes vadītājs. 8. jūnijs. Vai ir citi priekšlikumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. jūnijs.

___

Pleškānes kundze, jums būs iespēja tur sniegt priekšlikumus un debatēt.

Tā, kolēģi, ir pulksten 16.59. Atbilstoši tam, kā mēs esam lēmuši, mums būtu jāizsludina pārtraukums. Mums ir tikai trīs jautājumi palikuši. (Starpsaucieni.) Mēs būtu ar mieru vēl paturpināt ar trīs jautājumiem? Visi piekrīt, ja? Tātad es saprotu, ka nav iebildumu, ja mēs tomēr pabeidzam šo sēdi šodien. (Starpsaucieni.)

Labi, turpinām sēdes (Dep. A. Rosļikovs: “... divas minūtes mums nebija laika izteikties.”)...

Āmurs. Tas bija... Rosļikova kungs, ja jums ir jautājumi par procedūru, ieslēdziet mikrofonu. Bet tas bija jautājums par āmura piesišanu. (Dep. A. Rosļikovs: “Deputāts gribēja izteikties – divas!”)

Tātad skatām tālāk darba kārtību.

Nākamā sadaļa – “Paziņojumu izskatīšana”.

Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2023. gada 9. janvāra līdz 2023. gada 13. aprīlim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš. (Zālē troksnis. Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu klusumu zālē!

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Tātad paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika posmā no 2023. gada 9. janvāra līdz 2023. gada 13. aprīlim.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedza informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no šī gada 9. janvāra līdz šī gada 13. aprīlim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības ir saukti:

Ieva Brante. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 6. rotas darbinieki 2023. gada 17. janvārī pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 55. panta astotās daļas (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi (tātad 519. – apdzīvota vieta)). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 3. februārī.

Arnolds Jātnieks. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā 2023. gada 7. martā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32. panta otrās daļas (par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā attiecībā uz valsts amatpersonas mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 25. martā.

Ģirts Lapiņš. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Administratīvajā inspekcijā 2022. gada 20. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 4.2.3. punkta (saistošo noteikumu 3. punktā minētās personas nodrošina: īpašumam piegulošajā teritorijā esošo gājēju ietvju ar cieto segumu regulāru kopšanu – tīrības uzturēšanu, sniega un apledojuma laikā gājēju ietvju drošas lietošanas nodrošināšanu, veicot attīrīšanu no sniega vismaz 50 procentu platumā no kopējā gājēju ietves platuma, bet ne mazāk kā 1,5 metri, un pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī izkaisītā pretslīdes materiāla savākšanu, tiklīdz tas vairs nav nepieciešams; ziemas periodā kopšanas darbi pirmo reizi jānodrošina katru dienu līdz pulksten 8.00 un, ja nepieciešams, periodiski visas dienas garumā; aizliegts veidot sniega vaļņus uz gājēju pārejām un krustojumiem un tuvāk par pieciem metriem no gājēju pārejām un krustojumiem; aizliegts veikt sniega uzkrāšanu un apstādījumu bojāšanu) un 26. punkta (par saistošo noteikumu 4.–9. punktā un 11.–13. punktā noteikto prasību neievērošanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 12. janvārī.

Linda Liepiņa. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļa 2021. gada 16. novembrī pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu pēc Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmās daļas (par šajā likumā un uz šī likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas, vai pulcēšanās ierobežojumu, kā arī tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 31. janvārī.

Harijs Rokpelnis. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā 2023. gada 31. janvārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32. panta pirmās daļas (par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 16. februārī.

Andrejs Svilāns. Iepirkumu uzraudzības biroja Administratīvo sodu departamenta Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļā 2023. gada 8. februārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Publisko iepirkumu likuma 84. panta pirmās daļas (par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu vai cita tāda darījuma veikšanu, kas atbilst iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās būtībai, ja nav piemērota šajā likumā noteiktā iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, kas bija jāpiemēro). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 28. februārī.

Paziņojumā nav ietvertas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem sodi piemēroti saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu “Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās”.

Paldies, kolēģi, par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Paziņojums nav balsojams, tas ir vienkārši paziņojums, un tāpēc tas ir uzskatāms par izskatītu.

___

Nākamais darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 315 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šī gada, 2023. gada, 18. aprīlī Saeima saņēma 10 315 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu”.

Šī gada 10. maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš skaidroja, ka iniciatīva radās 2019. gadā, kad izskanēja informācija par Finanšu ministrijas plāniem ierobežot skaidras naudas darījumu apjomu privātpersonām no 7200 eiro uz 3000 eiro.

Lai arī 2019. gadā attiecīgā likuma norma netika grozīta, iniciatīvas pārstāvis norādīja, ka šobrīd atkal publiskajā telpā ir izskanējusi informācija par plāniem ierobežot darījumus ar skaidru naudu, kā arī tiekot diskutēts par elektroniskā eiro piespiedu ieviešanu.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka nav plānots virzīt aizliegumu skaidras naudas apritei privātpersonu vidū, tomēr, izstrādājot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, tiekot diskutēts par veidiem, kā ierobežot aplokšņu algu izmaksu, kā arī notiek diskusija par ideju aizliegt skaidras naudas apriti vairumtirdzniecībā.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis pauda viedokli, ka ēnu ekonomikas samazināšanas nolūkos ir jāierobežo liela apjoma skaidras naudas darījumi.

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis skaidroja, ka regulējumi darījumu ar skaidru naudu jomā ir cieši saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu.

Tā kā komisija, uzklausījusi uzaicinātos ekspertus, guva pārliecību, ka nav plānots virzīt aizliegumu skaidras naudas apritei privātpersonu vidū, komisija nolēma šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu atstāt bez tālākas izskatīšanas.

Vienlaikus komisija nolēma par šo kolektīvo iesniegumu atsevišķi informēt visas Saeimas frakcijas (tas ir izdarīts), kā arī neatkarīgos deputātus.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 315 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt. Proti, balsojot “par”, jūs atbalstīsiet komisijas lēmumu par iniciatīvas turpmākās virzības apturēšanu.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 315 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Un, kolēģi, pēdējais šodien – lēmuma projekts “Par 10 174 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole reizi divos gados” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti un cienītās deputātes! Dāmas un kungi! 2023. gada (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, divu minūšu uzmanību, lūdzu!

E. Zivtiņš. Paldies Saeimas priekšsēdētājam.

2023. (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet ziņojumu.

E. Zivtiņš. 2023. gada 19. aprīlī Saeima saņēma 10 174 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole reizi divos gados”.

Šā gada 17. maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš pauda viedokli, ka ceļu stāvoklis Latvijā uzlabojas un neesot sliktāks par ceļu stāvokli Lietuvā, kā arī esot uzlabojusies naudas sodu piedziņas kārtība. Pārstāvis norādīja, ka statistiski neesot novērojama korelācija starp ceļu satiksmes negadījumu skaitu un auto tehnisko pārbaužu biežumu, kā arī norādīja, ka automašīnu tehnisko apskašu biežums nesasniedzot mērķi – uzlabot ceļu satiksmes drošību.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Satiksmes ministrijas pārstāvis skaidroja, ka regulāras un rūpīgas auto tehniskās apskates var ietekmēt ceļu satiksmes drošību.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis informēja, ka daļēji atbalsta iniciatīvā pausto aicinājumu, tomēr vērsa uzmanību uz to, ka 10 procenti no notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros ir bijuši bojāgājušie, ir bijuši tieši saistīti ar auto slikto tehnisko stāvokli. Viņš norādīja, ka ar pirmo reizi tehnisko apskati nevar veikt 40 procenti auto.

Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas ieskatā, nebūtu iespējams nodrošināt auto tehniskā stāvokļa pilnvērtīgu pārbaudi laikā, kad tas piedalās ceļu satiksmē, cilvēkresursu nepietiekamības dēļ, kā arī tāpēc, ka auto padziļinātai tehniskajai pārbaudei ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, kuru policistiem nav.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvis norādīja, ka Latvijā situācija uz ceļiem ir traģiska, un skaidroja, ka ceļu satiksmes negadījumos ir ne tikai liels skaits bojāgājušo, bet arī ļoti daudz cietušo ar smagiem miesas bojājumiem.

Finanšu ministrijas pārstāvis norādīja, ka iniciatīvas ieviešana negatīvi ietekmētu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, uzklausījusi ekspertus, secināja, ka iniciatīvā paustais aicinājums nav atbalstāms, tomēr nonāca pie secinājuma, ka būtu jāpārvērtē esošais auto tehniskās apskates biežums, padziļināti izvērtējot statistikas datus par ceļu satiksmes negadījumiem. Tāpēc komisija nolēma atbalstīt iniciatīvas turpmāko virzību un tās nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 174 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole reizi divos gados” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.

Es atgādinu, ka debašu laiks, maksimālais, ir divas minūtes.

M. Jencītis (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es atbalstu šā kolektīvā iesnieguma tālāko virzību divu iemeslu dēļ.

Pirmais – tā ir lieliska iespēja mazināt birokrātisko slogu. Ilgtspējīgas attīstības komisijā mēs uzklausījām Valsts kancelejas vadītāju Citskovski, kurš mums atskaitījās, ka 25 cilvēku komanda (plus eksperti) strādā pie tā, lai plānotu valstī samazināt birokrātisko slogu.

Jau pagājušajā gadā... vēl pagājušajā gadā CSDD pārstāvji izteicās, ka trūkst darbinieku tehniskās apskates nodrošināšanai.

Otrais. Ir precedenti citās valstīs... Latvijā tehnisko apskati jaunai mašīnai veic reizi divos gados un turpmāk reizi vienā gadā. Vismaz desmit Eiropas valstīs – Vācijā, Norvēģijā, Lietuvā un citās – tehnisko apskati var veikt reizi divos gados. Igaunijā pirmā tehniskā apskate ir četru gadu laikā un pēc tam – reizi divos gados, bet pēc tam, pēc 10 gadiem, – ikgadējā tehniskā apskate.

Un pretarguments – pret pretargumentu, ka būs vairāk ceļu satiksmes negadījumu. Latvijā notiek 22 negadījumi uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju (pēc 2020. gada datiem). Dānijā ir vismazākais ceļu satiksmes negadījumu skaits Eiropas Savienībā – pieci gadījumi uz desmit tūkstošiem cilvēku –, bet tehniskā apskate – reizi divos gados. Arī Igaunijā un Lietuvā, kur retāka tehniskās apskates veikšana, ir mazāks negadījumu skaits – aptuveni 12 negadījumu uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju.

Kā es kādā reklāmā nesen redzēju – palutini sevi! Un arī palutina šoferus... Vakarā – hokejs.

Sēdes vadītājs. Vārds Viktoram Valainim...

Vārds Viktorijai Pleškānei. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, vai jūs neiebilstat, ka tiek apvienoti debašu laiki... trīs minūtes kopā? (Starpsauciens: “Iebilst.”) Iebilst? (Starpsauciens: “Lai runā!”) Tātad – lai runā trīs minūtes.

V. Pleškāne (ST!).

Par šo pašu priekšlikumu, par to, ka... Mēs šodien ļoti daudz diskutējam par Ceļu satiksmes likumu. Un šis priekšlikums bija diskutējams, un mēs to atbalstījām.

Es gribu piedāvāt novirzīt šo iniciatīvu uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kur mēs vēlreiz apspriedīsim un vēlreiz pieaicināsim ekspertus. Un varbūt uz trešo lasījumu pieliksim pie tā paša grozījuma par tehnisko apskati... un tad, es domāju, tas būs labākais risinājums un ātrākais risinājums uz trešo lasījumu... vai virzīt vai nevirzīt, grozīt vai negrozīt.

Bet, ja runa ir par Augšdaugavas novada pašvaldības industriālo parku, ļoti žēl, ka jūs neiedevāt... paskaidrot mūsu pozīciju. Bet es... atbalstu, neatbalstu...

Bet šoreiz lūdzu cilvēku ierosināto priekšlikumu virzīt uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 174 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole reizi divos gados” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus, un paldies jums par šīsdienas konstruktīvo darbu.

Pirms mēs reģistrējamies, es jūs informēšu...

Deputāti Briškens, Švinka, Ņenaševa, Simanovska un Šuvajevs ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par fiziskas, emocionālas un seksuālas vardarbības novēršanu bērnu un jauniešu sportā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto darbu dēļ.

Deputāti Petraviča, Liepiņa, Šlesers, Jencītis un Krištopans ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda nacionālo programmu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Un deputāti Vilks, Brakovska, Daudze, Bērziņš un Brigmanis ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par pienācīgu un cilvēcīgu darba apstākļu nodrošināšanu Valsts policijas amatpersonām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Tātad jautājumu un atbilžu sesijas šodien nebūs.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! (Starpsaucieni. Smiekli. Aplausi.)

Es drīkstu arī no šejienes to darīt (Zālē troksnis.)... Šodien man ļoti vientuļš skats Prezidijā.

Kolēģi! Nav reģistrējušies virkne deputātu: Hosams Abu Meri – nav zālē, Ieva Brante – nav zālē, Mārtiņš Daģis – neredzu, Jānis Dombrava – nav zālē, Raivis Dzintars – nav zālē, Jānis Grasbergs – nav zālē, Zanda KalniņaLukaševica – arī nav, Jurģis Klotiņš – nav, Rihards Kols – nav, Dmitrijs Kovaļenko (Starpsauciens: “Nav.”) – nav, Līga Kozlovska – nav, Armands Krauze – nav, Antoņina Ņenaševa – nav, Edgars Putra – nav, Igors Rajevs – nav, Jānis Reirs – nav, Zane SkujiņaRubene – nav, Andris Sprūds – nav, Ričards Šlesers – neredzu, Aiva Vīksna – arī nav... un arī Jānis Vucāns šobrīd nav reģistrējies.

___

Paldies, kolēģi, par darbu. Un tiekamies!

Vēl viena lieta. Atgādinu: ņemiet vērā, esiet gatavi – trešdien tātad Saeimas sēde pulksten 9.00. Prezidijs par to lems pirmdien.

SATURA RĀDĪTĀJS
 14. Saeimas pavasara sesijas 8. sēde
2023. gada 25. maijā

Balsojumi

Datums: 25.05.23 09:55 Balsojums 1
Par - 29, pret - 35, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (271/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 25.05.23 10:09 Balsojums 2
Par - 42, pret - 9, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt, izstrādāt un virzīt Saeimai izskatīšanai likumprojektus, lai novērstu, izmeklētu vardarbības aktus pret sievieti un ikvienu personu" (194/Lm14) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 25.05.23 10:12 Balsojums 3
Par - 80, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no 2023. gada 12. jūnija līdz 16. jūnijam

Datums: 25.05.23 10:14 Balsojums 4
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Līgas Supes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (191/Lm14)

Datums: 25.05.23 10:25 Balsojums 5
Par - 41, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par atbalstu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai (11/P14)

Datums: 25.05.23 10:27 Balsojums 6
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.05.23 11:13 Balsojums 7
Par - 31, pret - 10, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (257/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 25.05.23 11:16 Balsojums 8
Par - 29, pret - 54, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (257/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 25.05.23 11:17 Balsojums 9
Par - 29, pret - 10, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (257/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 25.05.23 11:18 Balsojums 10
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (257/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 25.05.23 11:20 Balsojums 11
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (254/Lp14), 1.lasījums

Datums: 25.05.23 11:22 Balsojums 12
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts meža dienesta likumā (106/Lp14), 1.lasījums

Datums: 25.05.23 11:29 Balsojums 13
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Civillikumā (235/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 11:33 Balsojums 14
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Civillikumā (235/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 11:35 Balsojums 15
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (236/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 11:37 Balsojums 16
Par - 76, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Repatriācijas likumā (251/Lp14), 1.lasījums

Datums: 25.05.23 11:37 Balsojums 17
Par - 76, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Repatriācijas likumā (251/Lp14), 1.lasījums

Datums: 25.05.23 11:39 Balsojums 18
Par - 77, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Imigrācijas likumā (252/Lp14), 1.lasījums

Datums: 25.05.23 11:39 Balsojums 19
Par - 75, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (252/Lp14), 1.lasījums

Datums: 25.05.23 11:43 Balsojums 20
Par - 68, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (253/Lp14), 1.lasījums

Datums: 25.05.23 11:47 Balsojums 21
Par - 74, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (226/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 11:48 Balsojums 22
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Segto obligāciju likumā (203/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 12:32 Balsojums 23
Par - 39, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 12:33 Balsojums 24
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.05.23 13:35 Balsojums 25
Par - 31, pret - 20, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 13:36 Balsojums 26
Par - 24, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 13:57 Balsojums 27
Par - 39, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 13:57 Balsojums 28
Par - 38, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 13:58 Balsojums 29
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (93/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 14:11 Balsojums 30
Par - 55, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (255/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 14:12 Balsojums 31
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (255/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 14:17 Balsojums 32
Par - 69, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 14:17 Balsojums 33
Par - 71, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 14:41 Balsojums 34
Par - 33, pret - 24, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 14:48 Balsojums 35
Par - 43, pret - 23, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 14:49 Balsojums 36
Par - 46, pret - 25, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 14:50 Balsojums 37
Par - 68, pret - 10, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 15:03 Balsojums 38
Par - 79, pret - 5, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu

Datums: 25.05.23 15:04 Balsojums 39
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.05.23 15:28 Balsojums 40
Par - 45, pret - 14, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 15:49 Balsojums 41
Par - 75, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 15:54 Balsojums 42
Par - 74, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 15:55 Balsojums 43
Par - 63, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 15:56 Balsojums 44
Par - 19, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 15:56 Balsojums 45
Par - 17, pret - 57, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:00 Balsojums 46
Par - 49, pret - 20, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:02 Balsojums 47
Par - 64, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika saīsināšanu

Datums: 25.05.23 16:12 Balsojums 48
Par - 47, pret - 18, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:22 Balsojums 49
Par - 8, pret - 71, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:30 Balsojums 50
Par - 50, pret - 18, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:30 Balsojums 51
Par - 70, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:36 Balsojums 52
Par - 65, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:37 Balsojums 53
Par - 66, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:45 Balsojums 54
Par - 8, pret - 71, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:47 Balsojums 55
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:49 Balsojums 56
Par - 39, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 10.06.2023./. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (61/Lp14), 2.lasījums

Datums: 25.05.23 16:58 Balsojums 57
Par - 1, pret - 79, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par valsts meža zemes atsavināšanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei (258/Lp14), 1.lasījums

Datums: 25.05.23 16:59 Balsojums 58
Par - 69, pret - 10, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei (273/Lp14), 1.lasījums

Datums: 25.05.23 17:10 Balsojums 59
Par - 70, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 315 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu” turpmāko virzību (190/Lm14)

Datums: 25.05.23 17:18 Balsojums 60
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 174 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole reizi divos gados” turpmāko virzību (197/Lm14)

Datums: 25.05.23 17:20 Balsojums 61
Reģistrējušies - 79.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

25.05.2023.

9.00

9.45

11.00

13.30

15.15