Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmit otrā sēde
2023. gada 21. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, labrīt vēlreiz! Sākam mūsu šī gada beidzamo – 21. decembra – sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums” (Nr. 452/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 26. februārim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un (līdz turpmākam komisijas lēmumam) izslēgt no tās darba kārtības 11. punktu – likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” trešajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 401/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. (Zālē troksnis.)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību... kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!... un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 402/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas, Iļjas Ivanova, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par naida kurināšanu Latvijas sabiedrības publiskajā telpā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Česlava Batņas, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Andra Kulberga, Edgara Putras, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Didža Šmita, Edgara Tavara pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumiem par iekšējo un ārējo normatīvu aktu izstrādi 2023. un 2024. gadā par nozares personālpolitikas un atalgojuma jautājumiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Imigrācijas likums” (56/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 1. aprīlim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” (57/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 1. aprīlim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes apstiprināto darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā”. Ārlietu komisija lūdz lēmuma projektu izskatīt kā Saeimas sēdes darba kārtības 1. punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Ārlietu komisijas lēmuma projekts “Par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā”.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! No šīs tribīnes esam daudz diskutējuši par atbalstu Ukrainai, Latvija ir sniegusi un turpina sniegt atbalstu Ukrainai visplašākajā mērā – politiski, finansiāli, militāri, palīdzam arī cilvēkiem šeit, Latvijā. Bet ir kāds aspekts Krievijas karā pret Ukrainu, kas ir īpaši nehumāns – Krievija ir nolaupījusi un turpina nolaupīt ukraiņu bērnus, nelikumīgi un piespiedu kārtā viņus aizvest un deportēt uz Krieviju. Šobrīd oficiāli ir reģistrēti 19 546 gadījumi, kad ukraiņu bērni ir nelikumīgi aizvesti uz Krieviju, bet visa starptautiskā sabiedrība apzinās, ka realitātē šis skaits ir daudz lielāks, jo mēs nezinām visus tos daudzos tūkstošus bērnu, kas ir aizvesti arī no okupētajām teritorijām... un arī dažādos veidos. Tie ir bērni, kas ir ne tikai bāreņi, tie ir bērni, kam ir dzīvi vecāki, kam ir dzīvi radinieki, arī no bāreņu namiem bērni veselām grupām tiek aizvesti uz Krieviju it kā uz atpūtas nometnēm, pēc tam uz bērnunamiem, un daudzi tiek nodoti piespiedu adopcijai. Daudziem tiek mainīti vārdi un atņemta viņu identitāte.

Šajā laikā... ukraiņiem, valdībai strādājot, ģimenēm dodoties uz Krieviju bīstamā ceļojumā, lai meklētu šos bērnus, starptautiskajai sabiedrībai iesaistoties, līdz šim ir izdevies atgriezt 506 bērnus. Tas ir aptuveni tikai pusprocents no visiem aizvestajiem. Šī traģēdija ir milzīga.

Mēs Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā šī gada sākumā attiecībā uz to pieņēmām rezolūciju, aicinot starptautisko sabiedrību tam pievērst vēl vairāk uzmanības. Jūs atceraties, ka šogad no maija līdz novembrim bija Latvijas prezidentūra Eiropas Padomes Ministru komitejā, kur darbs, lai vairāk palīdzētu Ukrainas ģimenēm un cilvēkiem atgūt aizvestos bērnus, bija viena no prioritātēm, un, īpaši strādājot arī parlamentārā dimensijā, mums izdevās panākt, ka tika izveidota īpaša komiteja, lai strādātu ar šiem jautājumiem. Šīs īpašās komitejas pirmā sanāksme notika pagājušo piektdien, 15. decembrī, Parīzē. Piedalījās dalībvalstu pārstāvji, piedalījās eksperti arī no Latvijas, cilvēki, kas ir snieguši psiholoģisku atbalstu, un mēs uzrunājām arī starptautiskās organizācijas.

Iepriekšējā nedēļā tika izveidota arī starptautiska alianse Ukrainas bērnu atgūšanai, un tajā iesaistījās arī Latvija. Nākamais lielais starptautiskais pasākums, lai šīm traģēdijām pievērstu uzmanību un tādējādi izdarītu lielāku spiedienu uz Krieviju, ir paredzēts šeit, Rīgā, 1. februārī – konference, ko rīko Ukrainas vēstniecība kopā ar mūsu institūcijām. Un tieši Ukraina šobrīd lūdz lielu uzmanību pievērst šim jautājumam – palīdzēt izglābt vairākus bērnus no tā saucamās krievu aprūpes.

Jūs atceraties, un mēs visi apzināmies, ka šis ir tik liels noziegums, ka par Ukrainas bērnu nolaupīšanu Starptautiskā krimināltiesa ir izdevusi aresta orderi Krievijas prezidentam un tā sauktajai bērnu tiesību aizstāvei – cilvēkiem, kas ir tieši atbildīgi par šo nehumāno kara noziegumu.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja šo bērnu aizvešanu ir skaidri definējusi kā noziegumu, kas, viennozīmīgi, atbilst genocīda pazīmēm. Tas ir genocīds, jo tiek iznīcināta bērnu identitāte, viņiem tiek liegts runāt ukraiņu valodā, viņi tiek indoktrinēti, un arī starptautiskajos dokumentos bērnu aizvešana ir definēta kā genocīds. Tādēļ mums ir svarīgi tam pievērst uzmanību.

Kolēģi, šis ir Ziemassvētku laiks, laiks, kad kādreiz... vēsturiski uz brīdi ir pat pārtraukti kari. Es baidos, ka mums nav šādas cerības, ka Kremļa necilvēki pārtrauks karu, bet mēs varam cerēt, ka ar starptautiskās sabiedrības, tai skaitā, Saeimas, lielāku spiedienu izdosies iedegt kādu cerību zvaigzni kaut vēl vienai ģimenei, kaut vēl vienam bērnam, viņu izglābt un atvest mājās.

Latvijā šobrīd dzīvo tēvs ar trim bērniem. Viņi ir no Mariupoles, un laikā, kad viņi evakuējās no Mariupoles, viņu ģimene tika sadalīta – tēvs tika ievietots cietumā, bērni – no sākuma slimnīcā, bērnunamā, un tad dienā, kad tēvu pēc vairākiem mēnešiem atbrīvoja no cietuma, šie bērni kopā ar vēl vairākiem desmitiem citu tika iesēdināti lidmašīnā un aizvesti uz Maskavu, uz kādu slavenu Putina “bērnu atpūtas nometni”. Tur šī bērnu grupa tika turēta izolēti no jebkuriem citiem, viņiem bija jārunā tikai krievu valodā, viņiem tika veiktas milzīgas un apjomīgas medicīniskās pārbaudes bez kāda saprotama iemesla, bet vēl vairāk – šiem bērniem katru dienu bija jāceļas ļoti agri, šos bērnus, kuriem teica, ka viņi, visticamāk, nekad vairs nesatiks savu vienīgo vecāku, savu tēvu... viņiem lika iet uz diskotēkām, kurās bija skaļi skanoša mūzika – bērniem, kas bija pārdzīvojuši Mariupoles bombardēšanu. Pat tad, kad medmāsa teica, ka veselības stāvoklis to neļauj, viņiem lika obligāti iet skatīties krievu kara filmas, kurās tiek slavināta Krievijas armija – bērniem, kas bija pārdzīvojuši Mariupoles bombardēšanu.

Šai ģimenei, pateicoties brīnumam un arī brīvprātīgajiem, izdevās vienam otru atrast un izglābties, un šobrīd viņi dzīvo šeit, Latvijā. Ir daudzi liecinājuši arī par pašu piedzīvoto, lai palīdzētu kaut vēl kādai ģimenei, vēl bērniem.

Tas, ko mēs varam šodien darīt šeit, ir pieņemt šo paziņojumu, kurā mēs uzsveram, ka Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu ir nepieņemams un tā ietvaros Krievija sistemātiski pārvieto Ukrainas bērnus.

Mēs šajā paziņojumā un lēmumā atsauktos gan uz Eiropas Padomes rezolūciju, gan uz Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemtajiem lēmumiem.

Mēs arī atsauktos un īpaši izceltu Starptautiskās krimināltiesas 2013. gada 17. marta lēmumu, ar kuru ir izdoti aresta orderi pret Krievijas prezidentu un Krievijas tā saukto bērnu tiesībsardzi.

Mēs arī atgādinātu iepriekšējos Saeimas paziņojumus, ar kuriem mēs jau esam visstingrākajā mērā nosodījuši Krieviju un teikuši, ka starptautiskajām tiesībām beidzot atkal ir jāstājas spēkā.

Mūsu nosodījumam pret Krievijas agresiju ir jābūt visaugstākajam. Tā tas ir bijis, un, mēs zinām, ka tā tas būs, bet mums starptautiski tas ir jāatgādina, lai arī starptautiskā sabiedrība neatļautu sev ne brīdi pagurt no atbalsta Ukrainai.

Mums ir jānorāda, ka Krievijas un arī Baltkrievijas – jo arī Baltkrievija ir iesaistīta šajos noziegumos – prettiesiskā un piespiedu kārtā īstenotā Ukrainas bērnu pārvietošana uz Krieviju un Baltkrieviju pārkāpj starptautiskās humānās tiesības un ir kara un genocīda noziegums.

Mēs arī uzsvērtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Bērnu tiesību konvencijā paredzēto, ka bērniem jābūt tiesībām uz savu identitāti, izglītību, dzīvi savā valstī, nevis tikt deportētiem uz Krievijas plašumiem un pakļautiem tiešām nehumānai attieksmei, milzīgiem propagandas viļņiem un dezinformācijai.

Vēl ir stāsts par kādu zēnu, kurš bija aizvests uz bērnunamu Pēterburgā. Kad ģimene – tēvs un māte – viņu atrada, pagāja vairākas dienas, līdz viņš uzdrošinājās kopā ar saviem vecākiem doties atpakaļ uz Ukrainu, jo šim bērnam ilgstoši bija stāstīts, ka, pirmkārt, Ukraina jau ir noslaucīta no zemes virsas un tur nav, pie kā atgriezties, otrkārt, ka viņš tiek uzskatīts par valsts nodevēju un brīdī, kad viņš ieradīsies Ukrainā, viņu nošaus. Neapšaubāmi, šim zēnam bija iedvestas nāves bailes. Viņš piekrita kopā ar vecākiem doties atpakaļ uz savu dzimto zemi un, ieraugot uz robežas Ukrainas karavīrus, sastinga bailēs no tā, ko viņam bija stāstījuši Krievijas “audzinātāji”. Te pienāca klāt Ukrainas karavīrs un teica: “Nebaidies, tu esi mājās, tagad tu esi drošībā.”

Tad jūs iedomājieties, cik daudz vēl būs vajadzīga psiholoģiskā palīdzība šim zēnam un daudziem citiem, meitenēm un zēniem, kas ir izgājuši cauri šai šaušalīgajai pieredzei, kas tā ir par traumu uz ilgu laiku.

Tādēļ mums ir stingri jānosoda Krievijas un Baltkrievijas prettiesiskā Ukrainas bērnu pārvietošana uz Krieviju un Baltkrieviju. Mums ir jāatbalsta Starptautiskās krimināltiesas uzsāktā izmeklēšana, lai tie, kas par to ir atbildīgi, tiktu saukti pie atbildības. Mums ir jāaicina starptautiskās organizācijas, īpaši Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, kas ir viena no retajām starptautiskajām organizācijām, kura joprojām strādā Krievijā un kurai saskaņā ar Ženēvas konvenciju ir mandāts meklēt... uzmeklēt pazudušās personas, tai skaitā bērnus, – lai viņi dara vairāk. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja ir darījusi... un ir palīdzējusi no šiem 506 bērniem kādus uzmeklēt, bet tai ir jādara vēl vairāk. Tādēļ mūsu iedrošinājums un atbalsts šai darbā ir svarīgs.

Mēs varam novērtēt arī to valstu darbu, kuras iesaistās, jo ir bijusi gan valdību iesaiste, gan atsevišķu ārlietu ministru iesaiste, lai panāktu kaut vai viena, divu, trīs bērnu izglābšanu. Mums jāpauž atbalsts izveidotajai starptautiskajai koalīcijai prettiesiski deportēto un piespiedu kārtā pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanai Ukrainā. Mums jāmudina atbilstoši Ukrainas iecerei, ar ko viņi nākuši klajā tieši pēdējās dienās, – izveidot kādā no trešām valstīm starptautisku centru, kas nodarbotos ar pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanas jautājumiem un kalpotu par kontaktpunktu iesaistītajām starptautiskajām organizācijām, Ukrainas bērniem, viņu vecākiem un pārstāvjiem. Praktiska vieta, kur ģimenes var vērsties pēc palīdzības, arī nepieciešamo dokumentu kārtošanai, jo pat tad, kad ģimenes atrod savus bērnus, Krievija liek visus iespējamos šķēršļus viņu atgriešanai ģimenē.

Bet atceramies, ka ir arī bāreņi, kas veselām grupām ir aizvesti, un daudzi no viņiem tiešām ir nezināmos Krievijas plašumos un tālumos. Tādēļ mums ir jādara viss, ko vien varam.

Mēs ar šo paziņojumu rosinātu arī citas valstis un starptautiskās organizācijas aktīvi un nekavējoties iesaistīties šī jautājuma risināšanā un līdzīgu paziņojumu pieņemšanā, jo tā ir viena no lietām, ko Ukraina lūdz. Arī šādiem lēmumiem un paziņojumiem ir svars, un tie tiek pamanīti gan starptautiski, gan agresorvalstī, kas nemaz nav tik tālu no mums.

Tādēļ, kolēģi, iedegsim kaut nelielu cerību zvaigzni vēl kādā no ģimenēm un, lūdzu, pieņemsim šo lēmumu šodien! (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis ir jautājums, kas saistīts ar tēmu, par kuru mēs ļoti daudz runājām saistībā ar Stambulas konvenciju, kuru esošā koalīcija atbalstīja. Izvērtējot Stambulas konvenciju, tika runāts par to, ka Stambulas konvencija ir tikai un vienīgi par vardarbību pret sievietēm, viss pārējais ir muļķības un izdomājumi.

Šis konkrētais priekšlikums ir saistīts ar bažām, kas nākušas no dažādām sabiedriskajām organizācijām attiecībā uz bērniem. Tātad runa ir par vienu konkrētu jautājumu. Lai noņemtu jebkādas bažas, mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu un nodot Juridiskajai komisijai, lai tālāk to varētu pilnveidot un apstiprināt. Doma ir ārkārtīgi vienkārša: mēs gribam būt droši, ka bērni līdz 18 gadiem nekādā veidā netiks pakļauti vardarbībai. Ja tika runāts par to, ka sievietes ir pakļautas vardarbībai, tad šoreiz mēs runājam par bērniem, un tas, ko mēs piedāvājam, ir tas, ko koalīcija arī solīja – ka par bērniem te netiek runāts.

Runa ir par priekšlikumu – aizliegt jebkādā veidā ietekmēt bērna veselību, aizliegt jebkādā veidā pakļaut bērnu manipulācijām, kas ir saistītas ar dzimuma maiņu. Ja gadījumā kāds no bērniem, kas nav sasniedzis 18 gadus, pēkšņi iedomājas, ka puika vairs nav puika un meitene vairs nav meitene, tad tomēr līdz 18 gadiem aizliegt jebkāda veida terapijas – hormonālās un tā tālāk... kas tādā veidā bērnu attiecīgi stimulē dzimuma maiņai.

Vienmēr esmu teicis no šīs tribīnes, ka pieaugušam bērnam, kuram jau ir 18 gadi... jā, bērnam, kuram ir 18 gadi, ir tiesības pieņemt lēmumu pašam, kā viņš veidos savu dzīvi. Ja viņš ir nolēmis mainīt dzimumu, viņš var to izdarīt, jo, kā jau esmu vairākkārt teicis, pieaugušam cilvēkam policistu blakus nevar nolikt, bet bērni līdz 18 gadu vecumam ir jāpasargā. Tāpēc man ir lūgums – atbalstīt šo priekšlikumu.

Es aicinu koalīcijas deputātus izvērtēt tā konkrēto redakciju, varbūt ir vajadzīgi kādi uzlabojumi, bet princips ir vienkāršs – lai līdz 18 gadiem nevarētu notikt hormonālās terapijas, kas veicinātu dzimuma maiņu. Principā lūgums ir tiešām pasargāt bērnus... lai būtu drošība. Un es domāju, ka tas ir tas, ko tiešām liela sabiedrības daļa gaida.

Es uzskatu, ka šis konkrētais priekšlikums tiešām ir svarīgs, jo, redziet, daudzās pasaules valstīs... piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, likumdošana mainās pa štatiem. Un ir štati, kas attiecīgi pieļauj šādas izmaiņas, proti, ka bērni var mainīt dzimumu, ir štati, kas kategoriski iestājas pret to. Līdz ar to es domāju, ka nemēģināsim nonākt situācijā, kur beigās būs kaut kas jāatceļ, labāk pieņemam lēmumu, jo, vēlreiz saku, šis konkrētais priekšlikums ir saistīts tikai un vienīgi ar to, lai bērni tiktu pasargāti.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 45, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Indriksones, Edmunda Teirumnieka, Raivja Dzintara, Ināras Mūrnieces un Naura Puntuļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! 2022. gada 22. februāris ir ienesis būtiskas izmaiņas mūsu visu un noteikti arī pasaules skatījumā uz Krievijas Federāciju, tai skaitā mūsu skolēnu, izglītojamo, bērnu un arī ģimeņu vēlmi apgūt krievu valodu kā svešvalodu.

Mēs vienojāmies par pakāpenisku pāreju uz otro svešvalodu, kas būtu Eiropas Savienības valstu valoda vai arī valoda, par ko mums ir noslēgts starptautisks līgums... par šādu valodas apguvi. Bet diemžēl situācija ir tāda, ka pietrūkst pedagogu, pietrūkst iespēju. Mēs kā deputāti, noteikti arī Izglītības un zinātnes ministrija, skolas un pašvaldības saņem iesniegumus no daudzu izglītojamo vecākiem, kas vēlas jau tagad mainīt otro svešvalodu un sākt šo pāreju ātrāk.

Pēc plāna 2026./2027. mācību gadā krievu valoda vairs netiks piedāvāta kā otrā svešvaloda, un apņēmība ir liela, bet ir redzams, ka pietrūkst... ļoti pietrūkst pedagogu, kas skolās varētu to darīt. Tieši tāpēc, ņemot vērā, ka skolēnu skaits, kuri vēlas atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, ir būtisks un arī faktu, ka pašreiz pastāv skolotāju... pedagogu trūkums gan angļu, franču, vācu un arī citās mazākās Eiropas Savienības valodās, lai nodrošinātu iespēju skolēniem apgūt viņu izvēlēto otro svešvalodu, mēs esam sagatavojuši likumprojektu, kas paredz grozījumus Izglītības likumā. Izglītības iestādei būs tiesības un iespēja savstarpēji vienoties ar citu izglītības iestādi un slēgt līgumu par šīs svešvalodas apguvi tādā veidā – gan attālināti, gan klātienē –, lai varētu kopīgi, efektīvi izmantojot resursus, nodrošināt visiem izglītojamajiem, kas ir izteikuši vēlmi jau tagad pāriet... ar nākamo mācību gadu pāriet uz otro svešvalodu... kādu no Eiropas Savienības valodām. Lai nebūtu situācijas, ka vecāki un izglītojamie atsakās apgūt otro svešvalodu un tas apdraud viņu pamatizglītības pilnvērtīgu apguvi un izglītības dokumenta ieguvi, mēs esam sagatavojuši šādu priekšlikumu sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Aicinu atbalstīt un noteikti aicinu apsvērt iespējas diskusijās un konstruktīvos priekšlikumos nodrošināt visus pieejamos instrumentus gan pašvaldībām kā izglītības ekosistēmas galvenajiem pārzinātājiem, gan katrai izglītības iestādei un dot visus atbilstošos instrumentus un iespējas, kas ir mūsu spēkā kā likumdevējiem un arī Ministru kabinetam... ar praktisku rīcību, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu pieejamos pedagogu resursus, šo valodu dažādību, arī izvēles iespējas, lai ātrāk atteiktos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolās, katram skolēnam nākot pretī un rodot iespējas šādu izvēli izdarīt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tātad mēs esam saņēmuši no valdības četrus likumprojektus, kas ir turpinājums uzsāktajam darbam Saeimā septembrī, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sanāca uz sēdi un lēma, kā mēs varētu atbalstīt kredītņēmējus. Bija trīs galvenie virzieni, kuros mums būtu jāstrādā. Viens virziens bija atbalsts, kas uzreiz nepieciešams hipotekāro kredītu ņēmējiem, un divi nopietnāki virzieni, kas ir valsts bankas izveide un palīdzība mainīt bankas bez komisijām, tātad likvidēt šo finanšu dzimtbūšanu, kas pastāv Latvijā. Mēs zinām, ka ir ļoti lielas komisijas, lai samaksātu... lai nomainītu kredītiestādi, plus arī administratīvais slogs.

Ņemot vērā, ka šie četri likumprojekti bija ļoti ietilpīgi starpresoru likumprojekti, valdība strādāja pie tiem... un Saeima strādā pie... strādāja pie hipotekāro kredītņēmēju atbalsta likumprojektiem un arī pie bankas izveides. Valdība ir brīnišķīgi veikusi savu darbu, ir sagatavoti ļoti kvalitatīvi un labi četri likumprojekti – šis un vēl trīs nākamie –, kuri tiešām nozīmīgi samazina komisijas maksas un praktiski ļauj cilvēkiem pārkreditēties citās kredītiestādēs, nepiemērojot soda naudas jeb, kā var teikt, atpirkšanās naudas, ne arī palielinot... nebūs arī palielināts administratīvais slogs.

Šos likumprojektus izskatīsim ļoti rūpīgi un ātri. Lūgums tātad nodot, kā Prezidijs nolēma, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, un mēs izskatīsim ātri, un es domāju, ka jau maijā šie likumi varēs stāties spēkā.

Praktiski, lai uzlabotu šo sistēmu... kreditēšanas sistēmu, mēs jau vakar sadarbībā... aizvakar sadarbībā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju uzklausījām institūcijas par bankas izveidi. Pirmais solis bija apzināties, kāda situācija ir Eiropā. Un Eiropā situācija ir tāda, ka mums ir iespēja veidot savu banku un pierādīt Eiropas institūcijām, ka šāda banka ir nepieciešama. Tāpat arī esam vienojušies, ka 15., 16. janvārī tiks turpināts darbs pie krājaizdevu sabiedrībām, paplašinot to iespējas.

Tātad, kolēģi, es lūdzu atvaļinājumu vai brīvdienu laikā – starpsesiju laikā – reģionos konsultēties ar saviem pārstāvjiem, vākt informāciju un ļoti aktīvi piedalīties sēdēs 15. un 16. janvārī, kad mēs sāksim lemt par šo kredītiestāžu vai krājaizdevu sabiedrību funkciju paplašināšanu, lai varētu nodrošināt finansējumu vietējiem iedzīvotājiem, cilvēkiem, kuriem ir nepieciešami līdzekļi un līdz kuriem bankas nenonāk.

Paldies, kolēģi, par uzmanību.

Lūgums atbalstīt šo četru likumprojektu nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā ” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Jefimija Klementjeva un Dmitrija Kovaļenko iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labrīt! 2024. gada budžets ir pieņemts. Nauda sadalīta. Citiem vairāk, citiem mazāk, bet tas lai paliek uz koalīcijas sirdsapziņas.

Mana sāpe ir un paliek par Latvijas tautas demogrāfisko stāvokli, kas pēdējo septiņu gadu laikā ir krasi pasliktinājies. Atsaucoties uz jaunākajiem demogrāfiskās situācijas datiem, 2022. gadā Latvijā piedzima nepilni 16 tūkstoši bērnu, savukārt mirušo skaits ir gandrīz 31 tūkstotis. Dabiskais pieaugums Latvijā jau sen kļuvis par dabisko samazinājumu, bet tik katastrofāli rādītāji pēdējo 15 gadu laikā vēl nav bijuši. Latvijas tauta jau sen sevi neatražo, un tas nozīmē, ka Latvijas valsts nākotne... ir pakļauta izmiršanai.

Politiķiem ir jārūpējas par ģimenēm, jāatbalsta tās, tāpēc frakcija “Stabilitātei!” ir izstrādājusi vienreizēja papildu pabalsta formulu, saskaņā ar kuru tiks atbalstītas ģimenes ar bērniem. Papildu līdzekļus piesaistīt nav nepieciešams, jo līdzekļi tiek iegūti no kārtējā gada pabalstu atlikuma, pamatojoties uz aprēķiniem, ka “valsts budžetā tika rezervēts, ja piedzims vismaz tāds pats bērnu skaits kā atsauces 2015. pārskata gadā”.

Kolēģi, ja jums rūp mūsu tautas nākotne un labklājība, aicinu atbalstīt frakcijas “Stabilitātei!” sagatavotos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā ar mērķi izmaksāt vienreizēju papildu pabalstu vecākiem, kuru bērni dzimuši 2023. gadā, un turpināt to izmaksāt līdz brīdim, kad dzimstība Latvijā sasniegs vismaz 2015. gada rādītājus, tas ir, dzimstība paaugstināsies līdz 21 tūkstotim bērnu.

Kolēģi, es jūs aicinu atbalstīt mūsu grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem (Starpsauciens: “Balsojam!”)... ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 11, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ir saņēmis lūgumu grozīt Saeimas sēdes darba kārtību. Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Edmunds Jurēvics un Raimonds Čudars lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 21. decembra sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 15. punktu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pirms darba kārtības 12. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Pārejam pie deputātu pieprasījumu izskatīšanas.

Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Igora Judina, Viktora Pučkas, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko pieprasījums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par anonīmo uzticības tālruni personām, kas izjūt seksuālu interesi pret bērniem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vakar Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu pieprasījumu “Par naida kurināšanu Latvijas sabiedrības publiskajā telpā”, kas attiecas uz žurnālista izteikumiem medijos (Starpsaucieni: “Tas ir cits...”)...

Sēdes vadītāja. Tātad “Par anonīmo uzticības tālruni personām, kas izjūt seksuālu interesi pret bērniem”.

R. Čudars. Tas ir... nodošana komisijām – tas jautājums, ja? (Starpsaucieni: “Nē!”; “Tas ir...”; “Aizpagājušajā nedēļā!”) Es atvainojos.

Kolēģi, ņemot vērā daudzos jautājumus, ko esam izskatījuši Pieprasījumu komisijā (Zālē troksnis.), notikusi kļūda.

Attiecībā uz jautājumu, kas saistīts ar deputātu pieprasījumu tieslietu ministrei, notika Pieprasījumu komisijas sēde, kurā Tieslietu ministrijas valsts sekretārs ziņoja par apstākļiem, kas saistīti ar šī anonīmā tālruņa sistēmas ieviešanu kā preventīvu pasākumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu saistībā ar šāda veida noziegumiem.

Uzklausījusi gan valsts sekretāru, gan arī sabiedrisko organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kas tiešā veidā nodrošina šī anonīmā tālruņa darbību, gan deputātu viedokļus, komisija nolēma attiecīgo pieprasījumu atzīt par noraidāmu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es saprotu, ka šis balsojums un vispār šis jautājums ir absolūti apolitisks, nav svarīgi, kura frakcija vai kura partija to iniciē. Tas ir jautājums vairāk par Latviju. Es saprotu, ka valdošā koalīcija, viennozīmīgi, būs pret, jo šo brīnišķīgo pasākumu ir apmaksājusi Eiropas Savienība, nu, un kā mēs varam kaut ko darīt pretī, vai ne? Mums taču ir neatkarīga, brīva Latvija, mēs vispār nevaram neko darīt pretī... jo mēs taču darām tikai to, ko mēs gribam, vai ne?

Kolēģi, ja runājam par prevenciju, par ko Čudara kungs baigi forši te nolasīja, es jums nolasīšu, kas norādīts konkrētajā vēstulē, lai jūs saprastu, cik labi tas viss strādā. Tikai šī gada pirmajā pusē fiksēti 313 noziegumi pret bērniem. Tas ir pirmais pusgads! Iepriekšējā gadā pa visu gadu izdevās notiesāt tikai 153 mērgļus, kuri bija izdomājuši vērsties pret bērniem. Vai mūsu sistēma strādā? Nē, nestrādā! 2015. gadā Judina kungs ļoti perfekti aprakstīja situāciju, pasakot, ka viņus vajag tā konkrēti piespiest, lai viņiem pat vēlmes nebūtu skatīties bērnu virzienā. Bet tas bija 2015. gads, un laikam tas bija cits Judins. Šoreiz Judina kungs uzskata: nē, mēs labāk ar šitiem kungiem runāsim un mēģināsim viņus pārliecināt.

Atkal statistika – konkrēti par telefonu. Telefons eksistē mēnesi. Kādus signālus tas sūta sabiedrībai, mēs zinām. Zināt, kāds ir sausais rezultāts? Astoņi zvani, 11 joki, trīs zvani, kur cilvēks, kurš zvanīja, neteica ne vārda. Vai telefons strādā, nu, tīri funkcionāli? Nē! Kādu signālu tas sūta sabiedrībai? Es jums pastāstīšu. Konkrēti šeit Tieslietu ministrija, būdama ļoti atklāta un, manā skatījumā, ļoti naiva, norādīja, kāpēc tas telefons ir vajadzīgs: jo konkrēts cilvēks, kas grib satuvināties ar mazu bērnu, – viņš pārdzīvo antisociālu attieksmi. Jūs varat iedomāties – nabadziņš, viņam ir tik sarežģīti, viņu neviens nemīl par to, ka viņš mīl mazus bērnus, ka viņš... viņam kaut kā neērti! Un, ziniet, kāds ir otrais punkts, kāpēc šo kungu vajag obligāti uzklausīt un dot viņam iespēju izteikties, bet vislabākajā variantā – šo dekriminalizēt... ziniet, kāds? Intimitātes deficīts! Mēs vispār visi esam apslimuši ar galvu!

Reāli – mēs runājam par maziem bērniem un par noziedzniekiem, kas staigā pa ielu un meklē tādus bērnus, brauc uz laukiem pie ne īpaši veiksmīgām ģimenēm un izpērk viņus no turienes, un mēs, Latvija, – neatkarīga, uz ģimenes vērtībām balstīta valsts –, rakstām, ka vajag viņus pažēlot, jo pret viņiem taču ir vērsta... antisociāla attieksme.

Mēs nesen pieņēmām Stambulas konvenciju. Tur arī bija kaut kas saistīts ar to, ka viņus neviens nemīl, tur arī bija... saistīts ar to, ka neviens nevar normāli ar viņiem sadzīvot. Un jūs redzat, kungi, tie, kas vēl ir pie samaņas, kas notiek, – mūs jau gatavo pedofilijai, ka pedofilija arī nav nekas slikts. Vienkārši džekam cits skatiens uz dzīvi, viņš savādāk to redz. Kolēģi, mēs jau zinām par Zviedriju, kur mēģināja dekriminalizēt šo pasākumu. Paldies dievam, beidzās.

Kolēģi, šis balsojums nebūs politisks... nu, tas – par veselo saprātu. Labi, ja jums ir iespēja, paldies dievam, aizsargāt savus bērnus, savus mazbērnus, ļaut viņiem dzīvot vidē, kur nav apdraudējuma... bet izbrauciet uz laukiem, kur ģimenē ir septiņi astoņi bērni un tēva nav, jo viņš visu laiku kaut kur mežā dzer. Jūs varat iedomāties, cik šie bērni ir apdraudēti? Mēs par viņiem sociālā ziņā nedomājam, sociālie darbinieki pat nebrauc uz turieni, bet uz turieni brauc tie cilvēki, kuri domā kā noziedznieki.

Un tas ir noziegums, ko teica Judina kungs 2015. gadā.

Piedāvājot viņiem tagad zvanīt par Eiropas naudu, mēs pēc būtības, nevis juridiski, bet psiholoģiski, dekriminalizējam šo pasākumu, mēs to padarām nevis par aizliegumu, bet par kaut kādu tādu īpatnību, ar kuru varbūt mums visiem nākotnē nāksies sadzīvot.

Kolēģi, tas nav pieļaujami Latvijā! Atgriežam beidzot neatkarību mūsu valstī, atgriežam beidzot stāju, ko mūsu senči mantojumā ir atstājuši! Nekādā gadījumā neviens no mūsu dižajiem gariem nebūtu atbalstījis to, ka tieslietu ministrs, kurš stāv pie karoga... un skan valsts himna... teiktu: “Apžēlojam viņus!” Pret viņiem esot antisociāla attieksme, viņiem esot intimitātes trūkums... Bērni, kolēģi, – bērni! Tas ir absolūti slimi!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi deputāti! Vēl pirms šī pieprasījuma arī es publiskajā vidē saskāros ar reklāmu, kur šis anonīmais tālrunis tika reklamēts (par ko faktiski ir šis pieprasījums), un, godīgi atzīšos, tā pirmā reakcija bija diezgan šokējoša, līdzīgi kā Rosļikova kungs stāsta. Bet tad, pateicoties šim pieprasījumam, bija virkne speciālistu, kas nāca uz komisiju un izstāstīja citu valstu pieredzi par šādiem anonīmajiem tālruņiem un dažādiem prevencijas pasākumiem, kas tiek veikti, lai šādus slimus cilvēkus atturētu no iespējamām darbībām.

Es neesmu ārste un speciāliste, līdz ar to neiedziļināšos visās detaļās, bet, manuprāt, ir jāizdara pilnīgi viss iespējamais, lai šādus cilvēkus no šāda rakstura darbībām pret bērniem atturētu.

Līdz ar to es šo pieprasījumu neatbalstīšu. Tīri tāda tehniska informācija: šis bija pilotprojekts, kā izmēģinājums, projekts norisinājās, manuprāt, vienu mēnesi, kopējās izmaksas bija 40 tūkstoši eiro, šo izmaksu ietvaros tika apmācīti speciālisti, kas jau strādā pie anonīmajiem tālruņiem, tiks veikti arī pētījumi... un ar dažiem pētījumiem mūs iepazīstināja komisijas sēdes laikā.

Tā ka, jā, es piekrītu, tas ir šokējoši, ka mēs dzirdam, ka kāds pedofils var piezvanīt... kaut kur un lūgt palīdzību. Vēlreiz atkārtoju – mani arī šokē šī reklāma. Skaidrs, ka es neesmu attiecīgā auditorija, bet, ja šis ir veids, kā kādu slimu cilvēku var atturēt no nozieguma izdarīšanas, tad, es domāju, tas ir lētāk un pareizāk nekā pēc tam... un šis ir arī veids, kā šos cilvēkus var identificēt. Es pieņemu, ka ir vēl virkne iemeslu šādiem anonīmiem tālruņiem.

Tā ka šis ir iemesls, kādēļ mūsu frakcija šo pieprasījumu neatbalstīs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu “Par anonīmo uzticības tālruni personām, kas izjūt seksuālu interesi pret bērniem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 79, atturas – nav. Pieprasījums nav atbalstīts.

___

Deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas, Iļjas Ivanova, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par naida kurināšanu Latvijas sabiedrības publiskajā telpā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi, komisija izskatīja deputātu pieprasījumu “Par naida kurināšanu Latvijas sabiedrības publiskajā telpā”, kas attiecas uz žurnālista izteikumiem medijos. Komisijas sēdē uzklausījām arī iekšlietu ministra parlamentāro sekretāru Rajeva kungu, kurš norādīja, ka attiecīgā informācija ir sniegta arī Valsts drošības dienestam un notiek izvērtēšana saistībā ar konkrēto gadījumu, un ka sabiedrība tiks iepazīstināta ar juridisko vērtējumu par konkrētām žurnālista darbībām.

Ņemot vērā uzklausīto informāciju, Pieprasījumu komisija uzskatīja, ka pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Godātie kolēģi, ziniet, pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis... baigo vilšanos, un es jums pateikšu, kāpēc. Mums ir zināmas opozīcijas partijas, kuras visu laiku saka, ka ir par to, lai būtu saliedēta sabiedrība, komisijās balso pret jebkādiem saliedētības jautājumiem, pret uzbrukumiem krieviski runājošajiem latviešiem... viņiem tas nav svarīgi, aizejot uz parlamentu, viņi balso savādāk.

Manā skatījumā, rādīt, ka mums ir tehnika, lai šķūrētu Jaunās VIENOTĪBAS pagalmu, – tas ir baigi nesmuki. Ir vērts tomēr pievērsties tiem solījumiem, ko jūs devāt, pirms jūs atnācāt uz parlamentu, un īpaši pievērsties tiem solījumiem, ko jūs katru dienu (vismaz absolūti mākslīgi) rādāt sociālajos tīklos, stāstot par to, ka jūs esat gan par krieviski runājošiem, gan par mums, latviešiem.

Kolēģi, es jums nolasīšu citātu no Pučes kunga teiktā, kas priekš manis ir ārkārtīgi svarīgi, jo šis citāts parāda, cik zemiski... mēs krītam: “Nevienai cūkai...” tas ir citāts... “pirms nokaušanas neprasa, vai viņai vajadzīgs pārejas laiks, lai sagatavotu sevi cepetim.” Kolēģi, mēs tagad runājam par skolu reformu, mēs tagad runājam par bērniem, un te parādās milzīgs jautājums, tīri tāds, nu, vēsi tehnisks: vai bērns izvēlas vecākus? Nē. Vai bērns izvēlas skolu, kurā iet? Nē. Vai bērns vispār ir spējīgs ietekmēt savu esošo... gan pagātni, gan nākotni? Nē, viss ir atkarīgs no vecākiem. Vai bērni ir pelnījuši, ka lielais, dūšīgais vīrs sauc viņus par cūkām? Un es vēlreiz, kolēģi... es citēju konkrēti Pučes kunga teikto. Cik tas ir pareizi? Un tas ir politisks jautājums.

Mēs esam noveduši valsti līdz situācijai, ka katrs žurnālists, kuram ir jābūt absolūti objektīvam, uzskata, ka viņš var, ka viņam obligāti vajag pazemojoši izteikties par daļu no Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Kurā slimā galvā, kolēģi, var rasties ideja citu bērnu salīdzināt ar cūku? Nu kurā? Man nemūžam... Man nav svešu bērnu, neatkarīgi no tā, vai viņš mājās runā moldāvu, baltkrievu, kazahu vai latviešu valodā. Nav svarīgi – tie visi ir mūsu bērni, tas viss ir mūsu zelts.

Kad iekšlietu ministrs man atbild, ka tas ir veids, kā izteikties par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, tas ir pāri visām robežām. Viennozīmīgi, jautājums par skolām ir sasāpējis, bet saukt cilvēkus, bērnus par cūkām...! Kāpēc “Delfi”, rakstot par šo situāciju, uzrakstīja “ebreju tautības cilvēki”, bet konkrētā avīze un Pučes kungs pateica... atvainojiet, piedodiet, bet es tagad citēšu: “žīdi”. Vai tas ir solīdi, tas ir smuki, tas ir atbalstāmi? Nē.

Pareizi, Šuvajeva kungs iznāks... jo Pučes kunga meita pie jums strādā. Manā skatījumā, nebūtu prātīgi viņu attaisnot, bet vismaz paskaidrot šo situāciju gan būtu loģiski. Man kā krievu runājošam latvietim (tā ir, jā, tā ir manas ģimenes valoda, es vienmēr visiem esmu teicis, ka man ir divas dzimtās valodas... jā, man paveicās) dzirdēt šādus vārdus par bērniem ir nepieņemami neatkarīgi no tā, pret kādiem bērniem tas ir vērsts. Tas ir slimi, tas ir absolūti nepieļaujami, un tas ir noziedzīgs nodarījums. Es varu absolūti galvot, nedod dievs, ja es kādreiz kaut ko tādu pateiktu par citu bērnu, nebūtu paspējis pat nokāpt no šīs tribīnes, kad Valsts drošības dienests mani jau būtu sašņorējis... kamēr eju uz savu vietu... ar mantas konfiskāciju, mūža ieslodzījumu. Tad kāpēc mēs ļāvām, kolēģi, to darīt otrā virzienā?

Tagad runājam atklāti. Bergmaņa kungs izdarījis mums visiem... obligāto militāro dienestu. Tur ies dienēt cilvēki, kurus jūs saucat... nē, mēs pieļaujam, ka viņus sauc... atvainojiet, piedodiet, atkal citēšu... par cūkām. Bet viņiem būs jādienē... par mūsu valsti. Jūs tur absolūti neko nesaskatāt? Jūs vēršaties pret viņiem, saucot viņus par cūkām, pēc tam sakāt: “Re kur, ierocis, ej un aizsargā mūsu valsti!”

Tāpēc šeit parādās absolūti normāls jautājums. Mēs uz doto momentu... Kolēģi, mums ir pienākums politiski... ja mēs “pieskrūvējam” ekonomisko jautājumu valstī, iekšēji palaist politisko, jo šajā valstī mēs viens bez otra nevaram eksistēt, šajā valstī mēs viens bez otra nevarēsim dzīvot, jo mēs visi esam viens vesels. Kolēģi, tas ir fakts, un to nevar noliegt.

Tāpēc šādi izteikties par cilvēkiem, par bērniem, par mūsu bērniem, – tas absolūti nav pieļaujami. (Starpsauciens.) Es saprotu, ka jums ar to nav nekāda sakara, bet es jūs lūdzu nodemonstrēt savu stāju. Es nesaku, ka to ir teikusi Jaunā VIENOTĪBA, nav nekādu... bez variantiem. Vienīgā saikne tīri tā... blakām stāvot... “PROGRESĪVAJIEM” ir tā, ka viņiem ir ģimenes saiknes un ka Pučes kunga meita strādā pie viņiem. Bet, kolēģi, vēlreiz: tas ir politisks jautājums (Starpsaucieni.) – parādīt savu nostāju... tieši tā, parādīt savu nostāju pret to, ka mēs neļausim skaldīt sabiedrību un ka mēs neļausim vērsties pret daļu no sabiedrības. Tas ir svarīgi. Bet jūs varat turpināt spēlēt šo spēli, cerot, ka par to kaut kas “atlidos”.

Kolēģi, es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību: šīs valsts veiksmīga nākotne ir atkarīga no mums visiem... gan no manis, gan no jums... un šis uzbrukums maziem bērniem nenovedīs pie laba rezultāta. Tas absolūti ir fakts. Tagad ir iespēja... un, viennozīmīgi, tiem, kas ir balsojuši komisijā “pret”... iziet un attaisnoties. Kāpēc ne? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Vispirms vēlējos tikai precizēt – es nezinu, vai Pučes kungam ir meita, bet viņa noteikti nestrādā pie mums, “PROGRESĪVAJOS”.

Es vēlos pateikt, ka man šādi izteikumi, kas ir minēti šajā rakstā, nav pieņemami, tomēr šis pieprasījums iekšlietu ministram nav atbalstāms. Atbildīgās institūcijas, tai skaitā Valsts drošības dienests, izvērtēs iesniegumus par šo rakstu un veiks nepieciešamās darbības. Es ceru, ka Latvijas Mediju ētikas padome izvērtēs šo jautājumu, un es zinu, ka arī Latvijas Žurnālistu asociācijas redzeslokā šis jautājums ir nonācis. Es uzskatu, ka politiski nekādas papildu darbības nav nepieciešamas.

Tomēr pavisam īsi – es vēlējos izmantot šo situāciju, kā arī svētku laika noskaņojumu, lai aicinātu ikvienu deputātu uz cieņpilnām debatēm un dialogu arī no šīs, Saeimas, tribīnes, it īpaši jautājumos, kas objektīvi ir saasināti. Jo tiek teikts, ka Saeima ir sabiedrības spogulis, un gluži tādā pašā veidā, manuprāt, sabiedrība ir Saeimas spogulis, un veids, kurā mēs runājam, veids, kurā mēs izsakām savas domas un argumentus, ietekmē to, kā sabiedrība runā un domā par jautājumiem, kas ir svarīgi mums visiem. Un es domāju, ka šādi raksti ir atgādinājums mums pašiem par atbildību, ko nesam, par runu, kuru izmantojam savā amatā. Manuprāt, vēsturiski neiecietību sabiedrībā ir veicinājusi tieši politiķu retorika.

Lai gan šajā Saeimā kopumā mūsu savstarpējais dialogs ir konstruktīvs, ir vērtīgi – un it īpaši pirms Ziemassvētkiem – atcerēties, ka mūsu pienākums ir veidot veselīgu politisko kultūru, ko raksturo cieņpilna saruna, un to es arī visiem novēlu jaunajā gadā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es personiski pazīstu Armandu Puči. Es šodien gribu nosodīt viņa rīcību, gribu nosodīt jebkuru citu žurnālistu vai cilvēku rīcību, kuri publiski pauž viedokli, kas civilizētai sabiedrībai nav pieļaujams. Man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi, it sevišķi žurnālistiem, tomēr domāt, ko viņi saka un kā viņi saka.

Pučes kungs strādā privātajā medijā, viņš nestrādā “Latvijas Televīzijā” vai “Latvijas Radio”, līdz ar to, protams, mūsu ietekme uz privāto mediju ir diezgan niecīga. Cik es saprotu, policijā jau ir saņemts iesniegums un tur ir uzsākts process par visiem šiem izteikumiem. Es ceru, ka policija pārbaudīs šo jautājumu.

Bet nu par... būtība ir tāda... Es nedomāju, ka mums kā deputātiem ir nepieciešams katru gadījumu skatīties politiski, bet tas, kas mums ir jādara, – mums ir jāseko līdzi darbam, ko veic tiesībsargājošās institūcijas, kā viņi izvērtēs, jo nevar būt tā, ka tikai tāpēc, ka kādam ir simpātijas vai antipātijas pret kādu cilvēku, tas process vai nu virzās strauji uz priekšu, vai kaut kur pazūd un tiek paslēpts kādā plauktiņā. Es domāju, ka Pučes kungam nāktos paskaidrot sabiedrībai, kāpēc viņš ir šādi rīkojies.

Vienlaicīgi jautājums, par ko mums šodien vajadzētu padomāt, ir – kā mēs rīkosimies uz priekšu, jo izskatās, ka tas, ko pateica Pučes kungs... tie ir tikai ziediņi salīdzinājumā ar to, ko saka citi cilvēki. Man liekas, ka te ir jābūt... kā saka, katram jāizvērtē neatkarīgi no tā, kurā pusē tu esi, bet skaidrs ir tas, ka ir lietas, kas nav pieņemamas, un katram politiķim tomēr ir jāsaprot, kur ir tā sarkanā līnija, kuru nevar pārkāpt. Kā es vienmēr esmu teicis, mēs varam cīnīties par idejām, par kaut kādiem uzstādījumiem, par to, ko no mums prasa mūsu vēlētāji, bet mēs nevaram aiziet tādās... nu, cīņās pret konkrētu cilvēku un aiziet principā tajā, kas jau robežojas tiešām ar naidu, naida kurināšanu.

Mēs esam daudznacionāla valsts, tāda vienmēr esam bijusi, protams, tikai tur varbūt ir mainījušās tās proporcijas, cik cilvēki runā vienā vai otrā dzimtajā valodā mājās. Man liekas, ka mūsu lielākais izaicinājums kā politiķiem būs darīt visu iespējamo, lai tiešām naida kurināšana Latvijā nenotiktu. Un, ja notiek kādi protesti, ir svarīgi, lai tie nebeigtos ar logu dauzīšanu, mašīnu dauzīšanu, mašīnu dedzināšanu.

Apskatieties, kas notiek tagad Francijā, tur ir ļoti daudz imigrantu no trešām pasaules valstīm, viņi runā franču valodā, bet viņiem Francijas kultūra ir diezgan sveša. Un šajos rajonos policija vakaros nespēj pat iebraukt un droši justies, jo viņiem vienkārši ir bail. Es pats esmu piedzīvojis Francijā... Vienreiz bija tāds gadījums. Vienkārši sēžu, skatos: dūmi kūp. Es domāju: nu, vai tiešām tur skursteņi tādā veidā darbojas Francijā – tik jaudīgi. Es pajautāju blakus sēdošam cilvēkam kafejnīcā. Viņš saka: nē, nē, tas ir... Elizejas laukos deg automašīnas. Un tad bija tie slavenie protesti, kur katru sestdienu dedzināja mašīnas, dauzīja vitrīnas. Tas ir ļoti bīstami. Bet, redziet, paldies dievam, nekas tāds Latvijā nav bijis, paldies dievam!

Bet mums kā politiķiem ir jādara viss, lai tas neatkārtotos. Un es varu pateikt to, ka šodien šis iesniegums... pēc būtības tas ir kā palīgā sauciens, ka kaut kas ir jādara.

Bet tas, ko es negribu... No vienas puses, es pilnībā atbalstu to, ko Aleksejs Rosļikovs teica, no otras puses, negribu, lai mēs Saeimā tagad visus iesniegumus, kas rodas... nu, ka mēs mēģinām no Saeimas tribīnes risināt... Es domāju tā: ja kāds pārkāpj šo sarkano līniju, ir pareizi griezties ar iesniegumu Valsts policijā, un policijai jāsāk rīkoties. Jo vairāk iesaistīsim politisko vadību, jo vairāk būs politiskā cīņa arī no šīs tribīnes. Es domāju, ka šajā jautājumā mums būtu jāpanāk zināmā mērā konsenss neatkarīgi no tā, kuru partiju politiķis pārstāv un kādi ir šie uzskati.

Domāju, mums kopā ir jāvienojas par to, ka mēs darīsim visu, lai naida kurināšana Latvijā nenotiktu. Un, kā jau es teicu, tie cilvēki, kas piemēram, sāka teikt, ka krievi ir tādi un šādi... Es vienmēr esmu teicis – Latvijas pilsoņi neatkarīgi no dzimtās valodas ir Latvijas pilsoņi, viņiem nav nekāda sakara ar citām valstīm, vai tā ir Krievija vai kas cits, viņi ir Latvijas pilsoņi. Mēs visi esam pilnībā vienādi.

Es teikšu tā: ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs tiešām dotu skaidru signālu. Un tas, ko es šodien varu pateikt: nezinu, kā Kozlovska kungs rīkotos, kā tur rīkosies policija, bet es zinu, ka šīs manas politiskās debates dzirdēs cilvēki, tie, kas klausās tiešraidē vai klausīsies pēc kāda laika.

Es gribu nosodīt Armandu Puči par viņa izteikumiem. Es aicinu viņu atvainoties tiem cilvēkiem, kuriem viņš ir nodarījis pāri ar saviem izteikumiem, un vienlaicīgi es aicinu ikvienu neatkarīgi no tā, kāds viņam ir vārds, uzvārds un personas kods, tomēr darīt visu, lai naida kurināšana nebūtu tendence, kas notiek Latvijā, jo tas, kas notiek citās Eiropas valstīs, diemžēl var atnākt arī uz Latviju.

Tā ka darīsim visu, lai cilvēki būtu iecietīgi, un šajā jautājumā būsim vienoti, nosodīsim jebkuru iniciatīvu un vēršanos pret cilvēkiem. Pat ja viņu uzskati jums nav pieņemami, esiet iecietīgi un nekuriniet naidu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Nu, es ceru, ka visa tā nostāja atspoguļosies arī balsojuma rezultātos, jo savādāk, es saku, mums te baigi forša runāšana pie mikrofona, a, kad jau nonāk līdz pogām, tad tās pogas visi jauc.

Kolēģi, jūs uz doto momentu apzināti maldināt sabiedrību. Šī ir ministra atbilde, kuru mēs vērtējam pēc būtības. Un nevajag stāstīt man, lūdzu, Apvienotais sarakst, ka tas nav parlamentārs jautājums. Es tagad nelūdzu jūs vērtēt, vai vajag ierosināt krimināllietu vai nevajag, tas ir absolūti... lai to dara prokuratūra. Mēs jau tur esam vērsušies.

Šeit jautājums ir par to, ka konkrēti iekšlietu ministrs... un es šaubos – es šaubos! –, ka jūs bijāt spējīgi nolaisties no mākoņiem uz zemes un izlasīt to, ko viņš ir atbildējis. Viņš konkrēti pateica, ka... starp visiem vārdiem viņš tur neredz problēmu.

Mēs tagad uz doto momentu tieši balsosim par to, ko jūs jau teicāt, augsti godātie kungi, kas uz šejieni ir nākuši, par to, lai raidītu signālu sabiedrībai, ko mēs varam pieļaut un ko mēs nevaram pieļaut. Un šeit atkal mēs nerunājam par uzturēšanās atļaujām, mēs nerunājam par Krievijas pilsoņiem, mēs runājam par Latvijas Republikas bērniem, kurus augsti godātais kungs ir nosaucis tā, kā ir nosaucis. Tas ir politiskais balsojums. Tas ir balsojums pret to – ka mēs nepiekrītam ministra atbildei. Un ministrs šeit konkrēti norāda, ka tas ir īpatnējs veids, kā komunicēt ar sabiedrību, runājot par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Problēmas nav. Pie reizes norādot, ka tur arī Valsts drošības dienests un Valsts policija vērtē situāciju.

Augsti godātie kungi, frakciju vadītāji, kas uz šejieni ir nākuši, tad raidiet sabiedrībai to signālu! Šeit uz doto momentu jūs piekrītat ministra teiktajam, šis balsojums ir par ministra pozīciju, nevis par krimināllietas ierosināšanu. Nevajag te braukt pa ausīm sabiedrībai, augsti godātais apvienotais sarakst, nevajag! Šeit ir balsojums, kungs, blakām jums... viņš... (Starpsauciens.)

Tāpēc, kungi, uz doto momentu mēs balsojam par ministra atbildi – piekrītam tam, ka problēmas nav, balsojam “pret”... “par”.

Viss. Te viss ir ļoti vienkārši, kolēģi, un jūs te vēl varat spēlēties, kā gribat, te ir viss ļoti vienkārši – smieties, mahāties ar rokām. Es saprotu, tas neskar jūsu bērnus, tas jums ir absolūti vienalga, es piekrītu, un tas ir smieklīgi. Žēl, ka Latvijas iedzīvotāji neredz jūs – to, ka jūs tagad smaidāt, runājat, mahājat man ar rokām.

Es vēlreiz vēršu uzmanību, ka mēs runājam par bērniem. Kad pirmais jautājums šeit tika izskatīts, Ņenaševas kundze te visiem ar acīm un pirkstiem rādīja, lai, nedod dievs, te kāds nepamirkšķina – visiem ir jāsēž un jāklausās, jo jautājums ir par bērniem, kurus mēs atbalstījām. A šie bērni kaut kā atšķiras no pirmā jautājuma, Ņenaševas kundze? Viņi kaut kā ir sliktāki – krievu... runājošie bērni? Starp citu – jūsu ģimene. Viņi ir sliktāki? Es domāju, ka ne. (Starpsauciens.) Tas ir...

Es vēlreiz vēršu, kolēģi, uzmanību: nevajag šeit spēlēties ar juridiskiem terminiem. Uz doto momentu mēs šeit vērtējam ministra biroja, nevis ministra kunga, bet ministra biroja saliktu atbildi.

Vai mēs piekrītam tam, ka ministra birojs uzskata, ka konkrētais žurnālists neko nav pārkāpis? (Starpsauciens.) Rihards Kozlovskis: “Konkrētajā gadījumā, vērtējot A. Pučes rakstu kopumā, secināms, ka autora izteikumu veids ir specifisks un, iespējams, atsevišķiem sabiedrības locekļiem var būt nepieņemams veids, kādā tiek aktualizēti sabiedrības aktuālie jautājumi.”

Nu jā, nu kas tur ir? Nu tik padomā – nosaukt kādu bērnu par cūku. Tā gadās. Galvenais, lai šī bērna, kuru nosauc par cūku, tēvs nebūtu iekšlietu ministrs! A nedod dievs! Vot, tad būtu krimināllieta, tad būtu vajāšanas. A nedod dievs, ja ministra kundzei būtu bērni, kuri mājās arī runā krieviski, oi, nu tur jau būtu cita lieta. Te jau, augsti godātais kungs, jūs nesēdētu, ar galvu nemahātu, noteikti jūs jau te skraidītu ar ierosinājumu visus iesēdināt, un tas būtu absolūts fakts.

Vēlreiz – mēs balsojam par pozīciju kā absolūti palaistu pašplūsmā. Ļaut kaut kādam policijas inspektoram izvērtēt nedrīkst. Šeit jau ir jāiejaucas ministram, šeit ir jābūt atbildīgiem cilvēkiem visaugstākajā, atvainojiet, pakāpē, jo tas ir valsts drošības jautājums. Vēlreiz.

Tāpēc es jau pie pirmā jautājuma pateicu par obligāto militāro dienestu. Ko jūs darāt? Jūs gribat saliedēt mūsu sabiedrību, jūs gribat aizsargāt mūsu valsti... (Dep. A. Ņenaševas starpsauciens.) Un tad man parādās vislielākais jautājums... Ņenaševas kundze, es jums netraucēju taču strādāt. Te parādās vislielākais jautājums. Nu, ja vieni grib saliedēt un aizsargāt, tad citi to vājina, un Pučes kungs to dara tagad ārkārtīgi veiksmīgi.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, te nav cīņa par ideoloģijām, te ir notikusi goda un cieņas aizskaršana. Nosaukt krieviski runājošus bērnus par cūkām – tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Es domāju, ka nevienam šajā zālē par to nav šaubu. Jūs te visi runājat, ieņirdzat, smejaties, kaut ko komentējat, bet te būtu klusums tajā brīdī, kad katram... ja jūsu bērnus skartu šī problēma, sēdētu visi, klusētu un uzmanīgi klausītos.

Te nav sarkano līniju pārkāpšana, te ir atklāta naida kurināšana no žurnālista puses. Un tieši Saeimai no šīs tribīnes šie jautājumi ir jāceļ, jāaktualizē, jo, ja šai lietai nebūtu rezonanses, ja par šo nerunātu presē, tad tas klusām tā arī pazustu. Gluži otrādi, šie jautājumi ir jāceļ un par tiem ir jārunā tieši no šejienes, jo, iespējams, šis ir vienīgais veids, kā sabiedrība var sadzirdēt.

Balsojums “pret” šajā pieprasījumā parādīs un dos signālu sabiedrībai, ka jebkurš var tā uzvesties. Tas nav pieļaujami. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Rajeva kungs! Jūs esat parlamentārais sekretārs, un jūs esat arī klāt, jūs varētu nākt un paust viedokli, jo jautājums patiešām ir kliedzošs. Nav pieļaujama naida kurināšana ne vārdos, ne darbos.

Viena lieta, ko es vēlos pateikt, – kādēļ es atbalstīšu šo pieprasījumu. Šāda veida izteikumiem vai šāda veida darbībām ir jāpieiet ļoti nopietni. Iedomājieties situāciju, tikai nedaudz apgrieztā formā, ja kāds krievu žurnālists būtu izteicies ne par bērniem, bet par, pieņemsim, mums, parlamentu, deputātiem, ka mēs kā cūkas tikai protam rīt, neko nedarām un tā tālāk. Iedomājieties, kāda tad būtu rezonanse un kādu reakciju tas izsauktu! Nav pieļaujama šādi...

Līdz ar to mums ir lieliska izdevība. Rajeva kungs, jūs esat šeit, atnāciet un pastāstiet, kādēļ šis pieprasījums nebūtu atbalstāms un kādēļ uzmanība šādiem izteikumiem nebūtu jāpievērš.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vārds referentam Raimondam Čudaram.

R. Čudars. Godātie kolēģi, es atļaušos vērst uzmanību uz dažiem apstākļiem, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Iekšlietu ministrs nav vērtējis un arī nevar... kriminālprocesu... vērtēt konkrētā žurnālista izteikumus. Tieslietu ministrs... iekšlietu ministrs ir norādījis uz apstākļiem, kas šobrīd tiek izvērtēti Valsts drošības dienestā, un ka šī pārbaude arī nesīs rezultātus, ko sabiedrība uzzinās.

Manuprāt, mēs šobrīd nevaram runāt par situāciju, ka iekšlietu ministrs tik tiešām, kā minēja mani kolēģi, ir savā rakstā novērtējis konkrētā žurnālista darbības. Tātad, kolēģi, tas ir ļoti būtiski, un lūdzu ņemt to vērā. Kā minēju, komisija ir atzinusi attiecīgo pieprasījumu par noraidāmu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par naida kurināšanu Latvijas sabiedrības publiskajā telpā!” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 50, atturas – 14. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Česlava Batņas, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Andra Kulberga, Edgara Putras, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Didža Šmita, Edgara Tavara pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumiem par iekšējo un ārējo normatīvo aktu izstrādi 2023. un 2024. gadā par nozares personālpolitikas un atalgojuma jautājumiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi, pieprasījums Pieprasījumu komisijas sēdē tika izskatīts vakar. Dalību ņēma Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga un paskaidroja jau iepriekš Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos un iesniegtos rakstveida... paskaidrojumus, proti, atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Ir uzskaitīti tie iepirkumi, kas saistīti ar deputātu norādīto jomu.

Pieprasījumu komisijā izvērtās debates par informācijas ietvaru vai, pareizāk sakot, apjomu. Es pieļauju, ka šīs debates turpināsies... ar atsevišķu pieprasījumu par zināmiem apstākļiem, ko deputāti ir uzskatījuši par nepieciešamiem. Tāda iespēja pastāv. Pēc visu iesaistīto personu uzklausīšanas Pieprasījumu komisija uzskatīja, ka sniegtā informācija ir pietiekama, un pieprasījumu atzina par noraidāmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Man ir jautājums deputātam Česlavam Batņas kungam: vai jums pietiks ar atlikušo laiku? (Dep. Č. Batņa: “Protams!”)

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sākšu ar to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumu Nr. 528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 1. punktu Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības, zinātnes, kosmosa un sporta nozarē, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomā... detalizējot šo funkciju izpildi un uzdevumus. Savukārt saskaņā ar noteikumu 5.21. punktu ministrija nodrošina iedalīto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu paredzētajiem mērķiem.

Ar šo pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai APVIENOTAIS SARAKSTS uzskatīja par savu pienākumu pārliecināties, vai Izglītības un zinātnes ministrija pašreiz spēj īstenot visas funkcijas un uzdevumus, kas tai ir deleģēti.

Pieprasījumā mēs uzdevām divu tipu jautājumus. Vieni jautājumi, kas saistīti ar personālvadības politiku pašā ministrijā un atbildīgajiem par šo jomu, otri – par iepirkumiem, kurus izsludina Izglītības un zinātnes ministrija un kuri ir cieši saistīti ar ministrijas funkcijām, tai skaitā budžeta plānošanu, grāmatošanu, personālvadību, pedagogu atalgojumu.

Mūsu uzmanību piesaistīja Iepirkumu uzraudzības biroja publicētie noslēgtie, kā arī nenoslēgtie vai pārtrauktie iepirkumi. Nosaukšu tikai dažus. Un tagad paklausieties (ja jums būtu uzņēmums vai iestāde, ko tas liecinātu par jūsu vadību un par jūsu darbiniekiem?):

“Ievēlētā akadēmiskā personāla 2022. gada vidējā atalgojuma datu pārbaude”. Iepirkuma summa – 25 tūkstoši eiro.

“Metodoloģijas izstrāde valsts dibinātu augstskolu budžeta ieņēmumu klasificēšanai”. Līgumcena – 20 tūkstoši. Jebkurš augstskolā strādājošs grāmatvedis jums atbildēs uz šo jautājumu, kā tas jādara.

“Personāla vadības audits, personāla atlases process un tā pilnveide Izglītības un zinātnes ministrijā”. Līgumcena – 9300. Tas parāda, ka ministrija neprot pieņemt darbiniekus.

Par to, ka Izglītības un zinātnes ministrijā ir problēmas, liecina arī Izglītības un zinātnes ministrijas funkciju izvērtējums. Iepirkuma priekšmets – 16 528 eiro.

Pats interesantākais, ar ko es turpināšu, – pētījums “Iespējamais sadarbības modelis skolotāju darba samaksas principu pilnveidošanā”. Prognozētā līgumcena – 36 364 eiro.

Jūs taču piekrītat, ka šie iepirkumi raisa jautājumu, vai Izglītības un zinātnes ministrijas pašreizējā kapacitāte savu uzdevumu nodrošināšanai atbilst ministrijas vajadzībām, un pēc atbildes saņemšanas secinājums ir viens – IZM pašreizējā politiskā vadība nav spējusi nodrošināt savu funkciju kvalitatīvu izpildi. To apliecina arī fakts – ieklausieties! – (gadu mums ir jaunā ministre) uz 18. decembri no 261 amata vietas vakanta ir 51 amata vieta. Vienas piektās daļas darbinieku nav. Iespējams, ministrija nespēj piesaistīt jaunus profesionālus resursus, tāpēc arī sludina iepirkumus par personālvadību par 9300 eiro.

Turpināšu ar pašu interesantāko. Komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre atbildēja uz jautājumiem. Diskusija izvērtās par iepirkumu – pētījumu “Iespējamais sadarbības modelis skolotāju darba samaksas principu pilnveidošanā”. Tātad prognozētā līgumcena – 36 364 eiro. Kā izrādās... ministrija tā arī nespēja atbildēt... šo iepirkumu pārtrauca vai nenoslēdza līgumu dažādu apstākļu dēļ, taču, lai cik dīvaini nebūtu, precīzi pēc mēneša šādu iepirkumu izsludināja Valsts izglītības satura centrs, kas ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Ja jūs iepazītos ar visu nolikumu, tad secinātu, ka VISC galvenā funkcija ir nodrošināt mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un pārraudzīt tā īstenošanu, kā arī veikt uzdevumus, kas cieši saistīti ar mācību saturu. Es vakardien izlasīju – vārds vārdā – no sākuma līdz beigām Valsts izglītības satura centra nolikumu. Iesaku to izdarīt arī jums. Tur nav neviena vārda par pedagogu atalgojumu, ka tam būtu deleģēta šāda funkcija. Vai tas nevedina domāt par to, ka konkrētais iepirkums ir kāda interešu lobēšana un IZM iespējamo nesaprotamo mahināciju rezultāts?

Un tagad es jums izstāstīšu pasaku. Es atkārtoju – tā ir pasaka. Kāda iestāde izsludināja iepirkumu, kurā jau pirms tam tika izraudzīts darbu izpildītājs, taču, redzot, ka kāds cits šo darbu var veikt lētāk, iepirkums tika pārtraukts, bet tas tika izsludināts citā, pakļautības iestādē. Un, kā jau pasakā, notika brīnums. Darbus saskaņā ar iepirkumu veiks tieši tas pats izpildītājs, ar kuru tika panākta vienošanās iepriekš. Es uzsveru – tā ir pasaka. Daudzi to nezināja, tagad zinās visi.

Iesniedzot pieprasījumu, mūsu galvenais mērķis bija un ir uzlabot ministrijas darbu, lai visi izglītības nozarē strādājošie un iesaistītie no Izglītības un zinātnes ministrijas sajustu atbalstu. Šobrīd mēs secinām, ka ministrijas politiski emocionāli radikālais vadības stils ministrijas darbu paralizē un nenodrošina savu funkciju izpildi. To pierāda arī pēdējais publiski izskanējušais gadījums ar Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktores atbrīvošanu no darba, kur ar draudiem un šantāžu (tieši tā arī bija) par kriminālatbildību tika panākta direktores atbrīvošana no darba. Kaut gan, pirms dažām nedēļām saņemot konstatējamā... pārbaudījuma vēstuli, IZM... par darbības pārbaudes rezultātiem neatklājas nekas krimināls, vienīgais ieteikums... ir dots termiņš līdz nākamā gada 31. maijam tehnikumā ieviest ieteikumus, kas radušies...

Tāpēc vēlreiz – mēs, frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS, uzskatām, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pašreizējā vadība nav spējīga leģitīmi pieņemt lēmumus.

Un noslēgumā... tiešām šis noslēgums ir uzsaukums pilnīgi visiem, koalīcijas deputātiem, ministriem, jo, manuprāt, jūs ļoti labi saprotat... kas ir koalīcija, kas ir opozīcija... arī jēgpilnie priekšlikumi tiek noraidīti...

Izvērtējot visus izsludinātos iepirkumus, mums ir radies secinājums, ka tie ir elementāri uzdevumi, kuru īstenošanā mēs, apvienotais saraksts, esam gatavi iesaistīties ar padomu un konkrētu priekšlikumu sagatavošanu bez maksas, tādējādi ekonomējot valsts budžeta līdzekļus. Mūsu frakcijas deputātu vidū ir zinoši, erudīti speciālisti gan personālvadības, gan grāmatvedības, gan izglītības jomā. Mēs esam gatavi iesaistīties. Ministre, tikai atnāciet un pasakiet: “Lūdzu, iesaistieties!” Bet tad rodas retorisks jautājums: vai koalīcija un pašreizējā ministrijas vadība ir gatava to darīt, vai ir svarīga tikai savu politisko un citu ambīciju apmierināšana? Mēs esam gatavi palīdzēt ministrijai, bet vai jums to vajag?

Es lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu, jo tas skaidri un gaiši parāda, ka ministrijas politiski emocionālais vadības stils nespēj tikt galā ar saviem uzdevumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumiem par iekšējo un ārējo normatīvu aktu izstrādi 2023. un 2024. gadā par nozares personālpolitikas un atalgojuma jautājumiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 58, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Es atgādinu, ka šajā pārtraukumā Viesu zālē ir paredzēta Frakciju padomes sēde.

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, godātie kolēģi! Ir reģistrējušies 93 deputāti, nav reģistrējušies 7: Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Mārcis Jencītis, Irma Kalniņa, Valdis Maslovskis, Ramona Petraviča un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies tiem, kas ir laicīgi ieradušies. Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Atbilstoši sēdes darba kārtībai skatām likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Tātad trešais lasījums... šodien tas brīdis ir pienācis.

Uz trešo lasījumu esam izskatījuši 11 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 7. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 10. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Un 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Kolēģi, es tikai īsumā gribu pateikt, ka no tā brīža, kad mēs šo likumprojektu skatījām pirms pirmā lasījuma, tas ir piedzīvojis diezgan būtiskas transformācijas. Uzklausījām nozares viedokli, arī KEM ļoti efektīvi sadarbojās ar komisiju, tā ka, manā skatījumā, likumprojekts ir būtiski uzlabots nozares mikroģenerācijas... tirgus dalībnieku interesēs.

Paldies visiem komisijas locekļiem par aktīvo līdzdalību.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

S. Ābrama. Vēlreiz paldies. Un priecājos, ka likums ir pieņemts pirms jaunā gada.

___

Sēdes vadītāja. Turpinām strādāt ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Iesniegti divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Mēs saņēmām divus precizējošus priekšlikumus.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt vārdu “tiesnesis”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Uģis Rotbergs.

U. Rotbergs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī gada 12. decembrī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē skatījām likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Tika saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi, likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.

Atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Lūdzu apstiprināt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, otrais lasījums. Divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja pirms otrā lasījuma grozījumus Sporta likumā.

Tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputāta Daugavieša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 2. – deputāta Daugavieša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!

D. M. Daugavietis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, vēl būs termiņš jānosaka.

Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

D. M. Daugavietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – nākamā gada 11. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu”, otrais lasījums.

Nav priekšlikumu.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Kā jau priekšsēdētājas kundze minēja, Ārlietu komisijā uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Vēlos vērst uzmanību, ka šajā periodā – no septembra līdz decembrim –, kas bija priekšlikumu iesniegšanas termiņš, esam saņēmuši informāciju, ka Igaunijas valdība 7. decembrī pieņēmusi lēmumu arī denonsēt līdzīgu līgumu ar Krievijas Federāciju, un šim pašam solim sekos arī Lietuvas parlaments. Tā ka trīs Baltijas valstis izbeidz tiesiskās palīdzības līguma darbību, uzsāk procesu par tā denonsēšanu.

Tā kā uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti, Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 11, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Kols. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 31. decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

47 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” otrajā lasījumā.

Esam saņēmuši 47 priekšlikumus.

Atgādinot, par ko ir šis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Mērķis ir uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā un panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus un mazinot valstī ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā.

1. priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. priekšlikumā.

Pirmie trīs priekšlikumi paredz termina “dzīvnieku patversme” paplašināšanu, iekļaujot tajā arī Eiropas... regulas... nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 2. priekšlikums. Saistīts ar šo pašu, arī daļēji atbalstīts un iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tajā ir savienoti šie nosaukumi... un terminu skaidrojums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 4. priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā. Precizē un papildina aizliegto dzīvnieku, kuri nedrīkst nonākt tirdzniecībā, sarakstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 4. priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 6. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētāja Kaspara Briškena priekšlikums. Paredz Zemkopības ministrijas ziņojumu, auditu ik pa trim gadiem par labturības normām. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu, jo šī informācija jau tiek iekļauta informatīvajā ziņojumā, ko katru gadu sniedz Zemkopības ministrija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 7. – deputāta Edgara Putras priekšlikums. No 10. panta izslēdz vārdus “dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kā arī”, jo tam ir izveidots jauns atsevišķs pants. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 8. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Vienāds ar iepriekšējo priekšlikumu. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 9. – deputāta Edgara Putras priekšlikums. Izslēdz 10. panta 12. punktu, kurā ir runa par dzīvnieku viesnīcām, jo arī tās ir iekļautas jaunā pantā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. Pie kura mēs tagad esam? 10., ja?

Sēdes vadītāja. Desmitais.

J. Grasbergs. 10. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Tāds pats kā 9. priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 11. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētāja Kaspara Briškena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 63, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Grasbergs. Tā... labi. 11. priekšlikums ir iekļauts 15. priekšlikumā un nav saistīts ar nākamajiem priekšlikumiem. Šis priekšlikums paredz (Starpsaucieni.)... Jā, viss kārtībā, labi. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. 12. priekšlikums.

J. Grasbergs. Tātad 12. priekšlikums.

Es paskaidrošu nedaudz plašāk. Šis ir zemkopības ministra priekšlikums, kas paredz, ka sieviešu kārtas sunim un mājas seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens, bet kaķim paplašināt ierobežojumu – ne vairāk kā divi metieni. Priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Saistībā ar šo bija arī pikets, kuru mēs redzējām no rīta, un, atceroties, kā mēs runājām un diskutējām par šo priekšlikumu komisijā, mūsu koncentrēšanās vairāk bija uz šī teikuma sākuma daļu – mēs diskutējām par to, vai ir pareizi teikt, ka tas ir sieviešu kārtas suns, vai – ka šī ir suņa, kaķa vai seska mātīte. Līdz ar to mēs palaidām garām, ka šis priekšlikums paredz arī metienu skaita palielinājumu... divas reizes palielina iespējamo metienu skaitu. Un mēs daļēji atbalstījām. Bet tad... (Pauze.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Debatēs es gribu teikt (Starpsauciens.)... jā, bet debatēs es gribu teikt, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, jo tas paredz vēl lielāku kaķu populācijas palielinājumu. Ja mēs skatāmies uz Latvijas tirgu, tad principā jau šobrīd ir 800 sludinājumi plaši pazīstamos portālos, neskaitot tos, kas ir uz patversmju sludinājumu dēļiem. Un tādēļ mans aicinājums ir šo noraidīt.

Ja mēs skatāmies tālāk, tad nākamais būs 13. priekšlikums, kas paredzēs šo vārdu maiņu – ka mēs suņus vairs nesauksim par sieviešu kārtas suņiem, bet par suņu mātītēm.

Tāpēc mans aicinājums – 12. priekšlikumu noraidām, balsojam “pret”, bet 13. priekšlikumu atbalstām un pēc tam noraidām 14. priekšlikumu.

Debates beidzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 84, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk.

J. Grasbergs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Jau esošajā redakcijā, nemainot kaķa metienu skaitu, maina vārdu terminoloģiju – ka tas nav sieviešu kārtas suns, bet tā ir suņa mātīte, kā to turpmāk arī likumā sauksim. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Atteicās!”; “Atteicās!”)

Debates slēdzu.

J. Grasbergs. Balsojam.

Sēdes vadītāja. Vai ir nepieciešams balsojums par 13. priekšlikumu? Nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 22, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

14. priekšlikums.

J. Grasbergs. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā tika iekļauts 12. un 13. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Es kā ziņotājs nevaru jūs aicināt balsot “pret” 14. priekšlikumu, tāpēc es kā deputāts jūs aicinu neatbalstīt, jo citādi, atbalstot šo priekšlikumu, mēs ieliktu likumā normu par diviem metieniem gadā kaķiem.

Es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Kā jau Grasberga kungs teica, šis bija sarežģīts likums, lai to izskatītu, jo šeit saduras ļoti spēcīgas intereses. No vienas puses, ir ļoti spēcīgas audzētāju intereses, kas ir ekonomiskās intereses, no otras puses, ļoti spēcīgas ir arī dzīvnieku labturības aizstāvju intereses, tāpēc ir ļoti grūti izspriest, kam ir taisnība un kā likumdevējam būtu jārīkojas.

Es vēlos uzsvērt, ka kaķi ir sociāli dzīvnieki, kuriem ir svarīga sociālā attīstība, piederība pie bara. Un tieši tāpēc nākamajiem kaķu īpašniekiem ir svarīgi, ka viņu kaķēni nāk no ļoti labām ģimenēm, no ļoti labām audzētavām. Tas ir ne tikai kaķu labturības jautājums, tas ir arī kaķu īpašnieku jautājums – lai kaķēni būtu pēc iespējas labāk audzināti. Lūk! (Zālē troksnis.)

Tāpēc kaķu atbildīgas turēšanas vadlīnijas, kuras ir atbalstījusi un pieņēmusi Eiropas Savienības dzīvnieku labturības platforma, iesaka kaķenēm ne vairāk kā vienu metienu gadā un ne vairāk kā četrus metienus kaķenes mūžā. Mums ir svarīgi pie tā pieturēties, jo tas ir saistīts ar kaķēnu veselību un arī ar kaķeņu labklājību un veselību.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot “pret” – lai paliek tā, kā bijis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Jekaterina Drelinga.

J. Drelinga (ST!).

Labdien, godātie kolēģi! Latvijā ir pārpildītas dzīvnieku patversmes, un sociālajos tīklos regulāri parādās jaunas ziņas par pamestiem un klaiņojošiem suņiem, kaķiem un citiem dzīvniekiem. Atbildīgiem kaķu un suņu turētājiem dzīvnieki nav prece un preču ražošanas mašīnas, bet ģimenes locekļi. Katrs dzīvnieks ir dzīva būtne, spējīga just.

Latvijā ir pavairots daudz vairāk dzīvnieku, nekā cilvēki spēj tos adoptēt, un bezatbildīga dzīvnieku pavairošana noved mūs līdz likuma grozījumiem, ar kuriem nepieciešams noteikt dzīvnieku metienu skaitu. Šobrīd šajā normā tiek atļauts palielināt kaķēnu metienu skaitu no vienas reizes gadā līdz divām reizēm. Bezatbildīgā pavairošana noved pie pārpildītām dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku nežēlīgas, cietsirdīgas likvidācijas, bet – kurš mums devis tiesības atņemt dzīvību dzīvai būtnei, kurai ir izziņas spēja, emocijas, kā arī fiziska un emocionāla labpatika?

Mēs atbalstām ideju atrast mājas un mīlošus saimniekus katram dzīvniekam, kurš dzīvo patversmē, un tikai pēc tam tos pavairot.

Lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Jā, arī komisijā mēs uzklausījām šos argumentus, kāpēc vajadzētu... Bet, neskatoties uz fizioloģiju, kas kaķiem ir atšķirīga... teiksim, ja kaķu mātīte ilgstoši nepaliek grūsna, var veidoties cistas un vēl citas veselības problēmas, bet regularitāte – reizi gadā – ir pilnīgi pietiekama, lai tas nenotiktu.

Ja mēs skatāmies uz šo likumu kopumā, tad, kamēr Latvijā nav obligāta kaķu reģistrācija un čipošana un nav sakārtoti pavairošanas jautājumi, mēs nedrīkstam likt lielāku metienu skaitu, bet ir jāņem vērā arī tas, ka varbūt ir kādas izmirstošās šķirnes vai kaut kas... kam tas būtu nepieciešams. Bet tad tas būtu jāskatās atsevišķos noteikumos un jārunā par konkrētām šķirnēm, kam tas ir tiešām nepieciešams. Bet vispārējā likumā un vispārējā normā atļaut divus metienus gadā nav pieļaujams.

Tādēļ es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī aicināšu balsot “pret” šo priekšlikumu sakarā ar to, ka mēs cīnāmies un mēģinām cīnīties ar sekām – sekām, ka mums ir pārpildītas patversmes ar dzīvniekiem, it īpaši ar kaķiem. Man ir ļoti žēl, ka ir tādas patversmes, kur dzīvniekus tur tikai 14 dienas, tas ir, tik, cik maksā pašvaldība par to uzturēšanu, un tad viņi iet... utilizācijā.

Tas ir ļoti emocionāli, es arī turu dzīvniekus mājās, un man sāp... man sāp, kā mēs rīkojamies, ka nevaram atbildīgi paturēt... pret tiem dzīvniekiem ir tāda attieksme, ka mana sirds cieš no tā, ka mēs tik bezatbildīgi varam attiekties pret mazajiem brāļiem.

Un tāpēc... Mēs varam visu pēc tam mainīt, kad mēs sakārtosim to sistēmu, ka par katru metienu katrs, kas audzē dzīvniekus, maksā nodokļus... jo tagad te ir liela ēnu ekonomika, liela... tāda tēma, ka cilvēki nemaksā neko. Kāpēc tad mums viņi jāatbalsta par to, ka viņi izmanto dzīvniekus biznesam? Dzīvnieki – tas ir mūsu prieks, tie ir mazie ģimenes locekļi, kuri sagaida mūs no darba, kuri priecājas par to, ka mēs atnācām. Un mēs tik bezatbildīgi varam rīkoties ar viņiem!

Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Pagaidām darām tā, ka viens metiens... Kad uzlabosies situācija, kad sakārtosim to sfēru, kad varēsim no hobija atdalīt biznesu, tad varēsim runāt par to, divi vai trīs... vai vispār atļaut jebkuru metienu gadā. (Zālē troksnis.)

Tāpēc tagad, lūdzu, padomājam par patversmēm! Patversmes ir pārpildītas – it īpaši ar kaķiem, kurus cilvēki met ārā. Kā tie parādās patversmēs? Tie ir neatbildīgi cilvēki, kuri paņem dzīvniekus, pēc tam izmet ārā. Mums jācīnās par to, lai visi cilvēki, kuri paņem dzīvniekus, būtu atbildīgi, lai samazinātu neatbildīgo pavairotāju daudzumu. Tāpēc, lūdzu, pagaidām pieņemsim... vienu metienu un tad domāsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Grasbergs. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Kolēģi, mazliet klusāk! Bergmaņa kungs! Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par – nav, pret – 88, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “... komisijā balsojām...”)

J. Grasbergs. Jā, citreiz...

Sēdes vadītāja. 15. priekšlikums.

J. Grasbergs.... ir jāatzīst savas kļūdas, un ir ļoti labi, ja tās var arī labot.

15. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Paredz, ka visiem suņiem, kas ir dzimuši pēc 2023. gada 31. augusta, būs aizliegts atrasties pie ķēdes jeb suni aizliegts turēt piesietu, izņemot mājas dzīvnieku labturības un aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Tie būs atsevišķi gadījumi, lai nebūtu pārpratumu, piemēram, pie veikala ārpusē atstāt suni uz kādu brīdi... vai kā piefiksēt uz īsu laiku... un kurās jomās... un ka šie suņi tomēr drīkstēs būt... bet ne tādā izpratnē, ka dzīvnieks visu savu mūžu pavada pie ķēdes.

Lai nomierinātu prātus, kas notiks ar tiem dzīvniekiem, kas jau šobrīd ir pie ķēdes, – 44. priekšlikums paredz to, ka suņi, kas ir dzimuši pēc 31. augusta... kāpēc datums ir atpakaļejošs? Tāpēc, ka šobrīd jau ir norma, kas suni līdz zināmam vecumam aizliedz turēt pie ķēdes... kamēr tas ir kucēns... līdz ar to tad tas stāsies spēkā.

Šis ir signāls sabiedrībai arī par to – tiem kas dažādās vietās... vēlas turēt suņus iežogotus vai ne tik lielā teritorijā –, ka ir jāizveido voljēri un tikai tad var iegādāties suni, ka suņus pie ķēdes mēs Latvijā vairs neturam.

Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 5, atturas – 11. Priekšlikums atbalstīts.

J. Grasbergs. 16. – deputātes Ineses Kalniņas priekšlikums. Paredz sakārtot nodaļas pantus pareizā secībā, jo turpmākajos priekšlikumos tiek izslēgts viens no pantiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 18. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Paredz izslēgt 18.2 pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 19. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Aizstāj vārdu “barošanas”, ar vārdu “turēšanas”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 20. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 22. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Paredz izslēgt 18.6 pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 23. – deputātes Pleškānes tieši tāds pats priekšlikums. Arī par šī panta izslēgšanu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 24. – deputātes Ineses Kalniņas priekšlikums. Arī ar tādu pašu nozīmi. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 25. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 26. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas iekļauj arī 25. un 26. priekšlikumu, kas paredz, ka turpmāk pašvaldības savas administratīvās teritorijas publiskajās vietās noteiks, kur atļauts atrasties ar suni un kur atļauts atrasties ar suni bez pavadas, līdzšinējā regulējuma vietā, ar kuru pašvaldības nosaka, kur ir aizliegts. Tā ka mēs mainām šo normu uz otru pusi – pašvaldība nosaka, kur atļauts. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek mainīts nodaļas nosaukums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 29. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētāja Kaspara Briškena priekšlikums attiecībā uz 39. pantu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. un 31. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 30. priekšlikums. Tajā ir iekļauts 29. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Priekšlikums paredz, ka pašvaldības līgumus varēs slēgt ar Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētu dzīvnieku patversmi. Līdz šim varēja slēgt ar biedrībām, kurām ir reģistrēta vai kurām nav reģistrēta šī patversme... bet izmaina šo likumu, ka varēs slēgt līgumu tikai ar šīm... Un organizācijām bija bažas par to, vai programma “Noķer – sterilizē – atlaiž”, ko paredz pašvaldības... vai dzīvnieku ķērāji to varēs darīt... Tad es gribētu komentēt (konsultējoties ar Juridisko biroju), ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 678 20. un 21. punkts to paredz, un to varēs darīt. Līdz ar to šis grozījums tāds var palikt, tas netraucēs šīs darbības.

30. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 31. priekšlikums. Vienāds ar 30. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 32. priekšlikums. Šis bija priekšlikums, pēc kura mēs redzējām pirmo piketu, kas bija pie Saeimas, un kurš tika uzrakstīts tā, ka dzīvnieku glābšanu, turēšanu, atsavināšanu – principā visas darbības, kas saistītas ar klaiņojošajiem dzīvniekiem – drīkstēs veikt tikai Pārtikas veterinārajā dienestā reģistrētas patversmes. Līdz ar to nevalstiskās organizācijas, kas arī piedalās dzīvnieku glābšanā, protestēja pret to. Tādēļ šis priekšlikums tika aizsūtīts atpakaļ Zemkopības ministrijai, lai to pārstrādātu.

Ieskicējot to, kāda Latvijā ir kārtība saistībā ar klaiņojošiem dzīvniekiem. Valsts apmaksā pirmās 14 dienas, kurās izpilda... karantīnu, vēl kādas obligātās prasības dzīvniekiem, un tālāk tad katra patversme (vai tā ir pašvaldības vai kādas biedrības patversme) dara pēc saviem ieskatiem – vai nu vāc ziedojumus un uztur šos dzīvniekus... un tad – šajā sadaļā – iesaistās arī biedrības, kuras sniedz pagaidu mājas vai vāc ziedojumus un meklē, kas varētu adoptēt šos dzīvniekus. Un šeit viņi sevi nesaredzēja, tādēļ no komisijas aizsūtījām šo priekšlikumu atpakaļ pārstrādāšanai.

Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 33. priekšlikums. Tāds pats kā 32. priekšlikums. Nosaka tieši to pašu, ko es jau paskaidroju pie 32. priekšlikuma. Komisijā tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 34. – atbildīgās komisijas jeb šīs darba grupas darba rezultātā tapušais priekšlikums. Tas nosaka regulējumu patversmēm, kuras tad visas būs reģistrētas Pārtikas un veterinārajā dienestā, jo šobrīd ir tāda situācija, ka ir organizācijas, kas principā dara to pašu, ko patversmes, bet likums nenosaka obligāti reģistrēties kā patversmei. Līdz ar to šie ir vieni no grozījumiem, kas paredz stingrākas prasības glābšanas organizācijām, kas jau ir reģistrējušās kā... Pārtikas un veterinārajā dienestā... patversmes.

Komisijā priekšlikumu atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es skatos, daudzi no jums ir saņēmuši dāvanā kaķēnus, un droši vien arī no rīta pamanījāt dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas bija iznākušas piketā, lai protestētu pret grozījumiem, un vienu mēs jau novērsām, tātad neatļāvām to, ka kaķenēm ir vairāk nekā viens metiens gadā.

Bet otrs: kāpēc ir satraukums par šiem diviem priekšlikumiem – par 34. un 35. priekšlikumu. Organizācijas, kas sniedz palīdzību klaiņojošiem dzīvniekiem, bažījas, ka līdz ar šiem noteikumiem tiks radīti birokrātiski šķēršļi. No otras puses... mēs arī apzināmies, ka ir tādas organizācijas, kas sniedz palīdzību dzīvniekiem, to īsti... nezinot, ko dara, un nedarot to atbilstoši dzīvnieku labturībai. Līdz ar to mums ir jāatrod līdzsvars starp vēlmi palīdzēt dzīvniekiem... un tomēr panākt, ka tas notiek pietiekami profesionāli. Tas arī ir tas, ko ir darījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un arī tas, ko ir darījusi Zemkopības ministrija.

Mēs saprotam, ka pie šiem grozījumiem darbs turpināsies, lai panāktu, ka palīdzība, kas tiek sniegta dzīvniekiem, ir dzīvnieku labturības interesēs (un es saku paldies visām organizācijām, kas līdz šim to ir ļoti atbildīgi darījušas), bet tajā pašā laikā mums ir jāsaprot, ka mums ir jāpanāk, lai tas nenotiek pašplūsmā un pilnīgi nekontrolēti, vairāk pat kaitējot nekā palīdzot dzīvniekiem.

Otrs satraukums ir par prasībām dzīvnieku audzētājiem un dzīvnieku pavairotājiem, un man atkal ir jāsaka – tur apakšā ir ļoti liels, nereti pelēks bizness, par ko satraucas dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Uzliekot tām augstākas prasības, bet neuzstādot skaidras prasības dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem, mēs nonākam pie tā, ka atkal... bezatbildīgi tiek pavairoti dzīvnieki, savukārt, tām, izbaudot birokrātiskos šķēršļus, jāturpina glābt šos dzīvniekus, un arī tas nav pareizs solis. Līdz ar to ir pilnīgi noteikti jāturpina darbs pie tā, ka ir arī stingrākas prasības dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem, lai mēs novērstu bezatbildīgu dzīvnieku pavairošanu.

Vēl es gribu uzsvērt, ka, piemēram, savvaļā dzīvojoši mājas kaķi ir ļoti liels drauds bioloģiskajai daudzveidībai. Ļoti nopietns drauds. Lai mēs to novērstu, par to arī pilnīgi noteikti ir jādomā.

Tā ka es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, bet ar domu, ka mēs turpinām darbu pie tiem un ka šos noteikumus mēs izstrādāsim tādus, lai ļautu dzīvnieku aizsardzības organizācijām darīt to svarīgo darbu, ko tās dara, un lieki neradītu tām šķēršļus, bet tajā pašā laikā nodrošinātu labas labturības prasības gan tiem, kas glābj dzīvniekus, gan dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem... un mēs novērstu to, ka uz ielām nonāk bezsaimnieka dzīvnieki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Par 34. un 35. priekšlikumu.

34. priekšlikums ir par regulējumu tām organizācijām, kurām ir patversmes, 35. priekšlikums ir par pagaidu mājām. Piedaloties šajā darba grupā un arī dzirdot viedokļus, un ārpus sazvanoties un prasot gan Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītājam, gan vēl kādām organizācijām, arī aizbraucot uz patversmēm, paskatoties, kā notiek šīs darbības un viss, varēja secināt, ka ļoti daudzi ir iesaistījušies un deg par šo lietu, kā glābt dzīvniekus un palīdzēt viņiem.

Bet es skatos uz šodienas piketu... ko mēs redzējām no rīta ārā pie Saeimas. Tas lielākais sauciens ir par to, kādēļ kontrolei pakļauj tikai to daļu, kas glābj dzīvniekus, kas rūpējas par pēcdarbību. Kādēļ komisija, kādēļ Zemkopības ministrija nesagatavo noteikumus dzīvnieku pavairotājiem, audzētājiem? To vārdu virknējumu droši vien var izvēlēties, bet principā par to ir tas lielākais protests. Mēs šajā darba grupā, to uzsākot un vienojoties par to, kā vajadzētu lietas kārtot, lai dzīvniekiem katram būtu savas mājas, lai viņi būtu paēduši, padzēruši un apmīļoti un lai principā vienīgais veids, kā dzīvnieks nonāktu patversmē, būtu tad, ja kaut kas slikts noticis ar viņa saimnieku. Tie būtu tie gadījumi, bet tā diemžēl nenotiek. Un ka mums ir arī dzīvnieku pārprodukcija.

Tādēļ tas vadmotīvs bija, ka glābēju kontrolei un dzīvnieku audzētāju kontrolei ir jābūt līdzsvarā, un tāda bija mūsu vienošanās, bet atnestajā likumprojektu paketē, kur bija abas šīs puses, 34. un 35. bija juridiski korekti izstrādāti, bet tā sadaļa, kas attiecas uz dzīvnieku audzētāju pusi, nebija pieņemama. Līdz ar to sanāk, ka mēs, šī darba grupa (un arī es biju starp tiem), kas solījām, ka to darīsim reizē... Tāpēc arī ir šis stāsts, ka organizācijas jūtas piemānītas, ka jau kuro gadu sola, ka skatīsies abos divos virzienos, bet dara tikai šo vienu.

Līdz ar to sanāk, ka 34. un 35. priekšlikums ir izstrādāts... kas kontrolēs, pastiprināti skatīsies cauri šo dzīvnieku glābēju pusi, bet tā otra nav. Bet mēs komisijā stingri vienojāmies par to, ka Zemkopības ministrijai uz (kuru vēlāk arī nosaukšu) 19. janvāri, kas būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ir jāsagatavo otra puse, kura šeit iztrūkst. Tai ir jābūt juridiski korektai, lai to varētu iekļaut likumprojektā. Līdz ar to arī tāds... ko pateikt šīm organizācijām, ka mēs kā komisija strādāsim pie tā, lai ierobežotu arī audzētāju pusi, jo likumprojekts vērsīsies gan pie tirdzniecības, gan glābšanas, bet uz trešo lasījumu noteikti likumprojektā nonāks arī sadaļa par dzīvnieku audzētājiem, jo šobrīd gan pagaidu mājas, gan audzētāji ir bez regulējuma. Šo samērību varēs nodrošināt uz trešo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi, šis likumprojekts, protams, ir ļoti svarīgs. Mēs runājam par problēmām, kas jau gadiem ir ielaistas, un teikšu godīgi: droši vien daudziem pietrūka dūšas un gribēšanas kaut ko mainīt.

Tāpēc es domāju, ka mūsu iniciatīva... gan mani, gan Didža iesniegtie priekšlikumi pēc būtības ir veicinājuši problēmas aktualizēšanu, jo, piemēram, iesniedzot 32. priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā, kuru es atbalstu... Pēc būtības saņēmu vēl draudīgākus izteikumus un vēstules, nekā varbūt uzdrošinājies Armands Puče pateikt par vienu otru tautību. Tā neiecietība tur bija nu gaužām... diemžēl ļoti, ļoti daudzi apvainojumi un vēlējumi bija tiešām ļoti neforši.

Bet šis priekšlikums pēc būtības – jā, tas risina problēmu, ka gadiem ir bijis tā, ka ir patversmes un ir biedrības. Patversmēm ir vieni noteikumi par labturību, par to, cik ilgā laikā jāierodas vetārstam, kādas darbības ar šo dzīvnieku jāveic, lai viss atbilstu noteiktajiem standartiem un dzīvnieks tur justos labi, un ir biedrības, uz kurām šie noteikumi vispār neattiecas, bet tās – kā vienas, tā otras – saņem publisko finansējumu, un pamatā tas ir pašvaldību finansējums. Bieži vien dzīvnieki tiek adoptēti grūsni, slimi, tiek turēti nelabvēlīgos apstākļos – ar nepietiekamu kvadratūru un tā tālāk... tad maksa bija vienāda, bet tie noteikumi bija dažādi.

Tāpēc es domāju, ka 34. priekšlikums šo problēmu tomēr risinās. Tas, kurš gribēs tiešām palīdzēt dzīvniekiem, nevis tāpēc, ka par to var saņemt lielu naudu un labi dzīvot uz to... izvērtēs, vai viņš ievēro prasības, un tiešām šis būs vairāk jautājums par to, ka dzīvnieki tiek turēti labos apstākļos.

Kas attiecas uz pārmetumiem, ko saņēmu arī es... Ļoti labi Zemkopības ministrija pastrādājusi kopā ar komisiju, ir sagatavojusi redakciju attiecībā uz to, ka tie, kas to nedara sistemātiski un nedara par naudu, – uz tiem prasība par PVD neattieksies, tātad tie varēs turpināt savu cēlo misiju, un tas ir labi.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi, droši vien nav melns, nav balts, patiesība ir kaut kur pa vidu. Tāpēc es aicināšu atbalstīt 34. priekšlikumu, bet neatbalstīt 35. Kur ir starpība šiem priekšlikumiem?

Tātad 34. priekšlikumā ir skaidri manāms subjekts, uz ko attiecas šī norma, tur ir visas pazīmes, kas liecina, ka tā ir patversme: speciāli iekārtotas telpas, speciāli iekārtota teritorija, un arī kā dzīvnieku viesnīcā par samaksu tiek turēti dzīvnieki.

Tā ir tā konkurence, par kuru daudzas, teiksim tā, lielās patversmes uztraucas, tieši šādas sabiedriskas organizācijas, kuras reāli darbojas kā patversmes, konkurē arī, teiksim, pakalpojumu sniegšanā ar līdz šim stingri regulētajām patversmēm.

Bet 35. priekšlikumā mēs runājam tiešām par entuziastiem, kuri savā mājsaimniecībā paņem varbūt divus trīs, varbūt vienu kaķi uz kādu laiku, saved kārtībā viņa veselību un atrod tam jaunu saimnieku. Tā ka šinī gadījumā es aicinātu mēģināt iet šo pelēko ceļu – tiešām stingri regulēt patversmes, kuras tiešām atbilst šī... nu, teiksim, nosaukuma jēgai, un neaiztikt tos entuziastus, kuri mājās pie sevis patur dzīvniekus līdz jaunu saimnieku atrašanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi, vēlreiz! Kopumā es pateikšu, ka, jā, 34. grozījums... priekšlikums ir izstrādāts plus mīnus labi un mēs gribam redzēt tādus priekšlikumus arī dzīvnieku audzētājiem, pavairotājiem, bet to nav. Tāpēc mēs strādāsim pie tādiem grozījumiem, priekšlikumiem, un tas būs uz trešo lasījumu, bet šoreiz mēs neatbalstīsim sakarā ar to, ka mums jāredz un jāstrādā pie tiešām... lai aizliegtu ēnu ekonomiku ar dzīvniekiem, lai neatbalstītu negodīgos pavairotājus.

Es neteikšu, ka visi pavairotāji ir slikti, nē. Ir godīgi, bet ir tādi, kuri vienkārši saražo... Suņi, kaķi viņiem ir ražošanas mašīna, kuru viņi izmanto dažu labumu iegūšanai. Mums jādomā par to, lai apkarotu ēnu... pusi, kur tie cilvēki, negodīgie pavairotāji, strādā, vairo dzīvniekus, kuri pēc tam nonāk patversmēs. Jā, mēs zinām visus... tagad jau zinām ar 34. priekšlikumu, kādiem nosacījumiem jābūt patversmēm, bet mēs nezinām, kādiem nosacījumiem jābūt dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem. Es nesaku, ka viss ir slikti, bet lielākā daļa... Jūs varat arī apskatīt “ss.com”. Kur maksā nodokļus par to, ka pārdot kaķus un suņus? Vai tas ir hobijs, vai tas ir bizness?

Mums ir laba prakse, bet ir arī slikta. Ir bezatbildīgie pavairotāji, kuri ar savu suņu un kaķu ražošanu veido dzīvnieku patversmes klientu loku.

Tāpēc ļoti atbildīgi, lūdzu, vērojam, kā notiek likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” tapšana, un it īpašu uzmanību vēršam uz bezatbildīgo dzīvnieku audzētāju un pavairotāju rīcību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Jāsaka tā, ka es Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ienācu tad, kad darba grupa jau bija beigusi darbu un mēs gatavojāmies otrajam lasījumam. Un tad es sapratu, ka sāka nākt dažādas pārstāvniecības grupas, kuras visas cēlu mērķu vārdā... Protams, mēs visi gribam, lai dzīvnieki tiktu turēti tā, kā tam jābūt. Manā ģimenē ir bijuši suņi, un mēs vienmēr esam izturējušies pret saviem suņiem kā pret ģimenes locekļiem, un es domāju, ka lielākā daļa cilvēku uztver mājdzīvniekus tāpat.

Bet ko es gribu pateikt? Šis ir šausmīgi sarežģīts likumprojekts. Te ir tik daudz dažādu pārstāvju, kuri cēlu mērķu vārdā, teiksim, katrs uz savu pusi velk... viens uz otru... Te saglabāt neitralitāti ir ļoti grūti, jo, ja tu kaut kādus vienus argumentus uzklausi, liekas loģiski, tad tu nonāc kaut kādā statusā, ka tas neatbilst atkal citas grupas pozīcijai. Līdz ar to ir ļoti daudz argumentu, pretargumentu, strīdu. Komisijas sēde bija pārpildīta ar tiem, kas iebilda pret vienas puses priekšlikumiem, otras.

Es tikai gribu pateikt īsumā to, ka šis ir otrais lasījums, un to, ko es arī esmu teikusi šodien piketā, – darbs pie šī likumprojekta turpinās. Ļoti daudz argumentu bija izteikts par to, ka nav padomāts par audzētājiem, pavairotājiem, kā ar tiem būt, lai dzīvnieki netiek pavairoti bezjēdzīgi. To es vēlreiz apliecinu – darba grupa turpinās darbu pirms trešā lasījuma. Mēs strādāsim ar to, lai likumprojekts tiktu pilnveidots.

Bet ir viena ļoti liela problēma. Mēs jau varam salikt likumā visu pareizi: kur reģistrēties, kam ziņot, bet – kuras ir tās iestādes, kurām kapacitāte ir pietiekama, lai uzraudzītu, kas notiek ar dzīvniekiem? PVD to spēs darīt? Jā, mēs ierakstām, ka jāreģistrējas PVD. Vai PVD dosies kontrolēt? Vai viņiem pietiks kapacitātes? Tā ir problēma. Vai VID pievērsīsies šim jautājumam? Līdz ar to, manuprāt, tas ir tikai pirmais solis – likumdošanas process, pilnveidošana. Bet kā būs ar uzraudzību? Tas rada ļoti lielas bažas, ka kapacitātes var nepietikt.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Komentējot kopā 34. un 35. priekšlikumu, es gribu teikt, ka šīm glābēju organizācijām nav iebildumu pret to, ka tām ir jāreģistrējas vai ka tās skatās... liek tām būt caurspīdīgākām, jo tām nav, ko slēpt. Vairāk ir iebildums pret to – kāpēc tikai vienu pusi? Bet, vēlreiz pasakot to, ka uz trešo lasījumu tas tiks izdarīts... Un arī skatoties priekšlikumu tabulā... uz 35., kas būs nākamais priekšlikums... Principā tas nosaka kārtību šīm pagaidu mājām, un pagaidu mājas ir tās, kas bieži vien paņem dzīvniekus no patversmēm, lai paildzinātu dzīvnieku mūžu, jo ir kādas, teiksim, pašvaldības, kuras saka: mēs šīs 14 dienas, un viss. Līdz ar to mēs dodam šīm organizācijām iespēju ilgāk pameklēt saimniekus šiem dzīvniekiem, lai viņi varētu turpināt dzīvot. Tāpēc ir svarīgs arī 35. panta regulējums... 35. priekšlikuma regulējums, lai varētu būt šādas pagaidu mājas, ka mēs tās neizslēdzam pēc būtības. Citādi paliek, ka ar šīm darbībām drīkst nodarboties tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētas patversmes.

Protams, lai šīs visas normas iedzīvinātu realitātē, ir nepieciešams stiprināt Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti. Tad tas būtu tas lielākais pienesums šajā visā, ne tikai normatīvo aktu regulējums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ziņotājs vēlas kaut ko piebilst? Nē? Tad, godātie kolēģi, balsosim par 34. – atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 24, atturas – 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

35. priekšlikums.

J. Grasbergs. 35. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika iesniegts no šīs darba grupas, no Zemkopības ministrijas. Principā izdala atsevišķi organizācijas, kas ir tā saucamās pagaidu mājas, un dod iespēju arī tām būt šajā reģistrā. Bet, jā, iebildums bija par to, kāpēc regulē viņus un neregulē citus. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 43, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

36. priekšlikums.

J. Grasbergs. 36. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Par soda veidiem, kur principā ir lūgums izslēgt vārdus “vai bez tā” jeb kad... principā pie soda... ja ir pārkāpusi juridiskā persona, tad ir arī aizliegums uz laiku līdz diviem gadiem turēt suni... dzīvniekus, ne tikai suņus. Priekšlikums paredz to, ka principā nebūtu vairs iespēja nepiemērot šo normu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Tātad vēlreiz gribu... lai visiem ir skaidrs, par ko ir šis priekšlikums. Varbūt tomēr vērts pārdomāt... komisijas lēmumu šajā jautājumā.

Šobrīd par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku... Daudzi no mums zina un redz, kā tas izskatās un kā tiešām ir... cietsirdīgu izturēšanos... Mēs saprotam, ka sodi tiek piemēroti tikai tādos gadījumos, kad reāli var pierādīt to cietsirdīgo izturēšanos, kas ir acīmredzama. Es jums šobrīd nemēģināšu, tā teikt, krāsaini izskaidrot, kā tas izskatās, bet varat mierīgi paskatīties sociālajos tīklos un citur, kā cilvēki izturas. Diemžēl arī tie, kas tur dzīvniekus mājās vai nodarbojas ar to kā ar potenciālu biznesu. Un šobrīd – vēlreiz, kolēģi, uzmanību – šobrīd var iztikt tikai ar naudas sodu, bez aizlieguma, vispār bez aizlieguma turēt dzīvniekus līdz diviem gadiem. Sodi ir diezgan maigi, šobrīd aizliegums – tikai līdz diviem gadiem.

Mūsu frakcijas... tieši Kaspara... piedāvātais priekšlikums – ka mēs vismaz padarām to... ka nevar iztikt bez aizlieguma turēt dzīvniekus līdz tā paša... aizliegums, kas ir uz diviem gadiem... ka nevar tikai nomaksāt sodu un turpināt... Ticiet man, var nomaksāt sodu un turpināt nelegālu biznesu, var turpināt izturēties cietsirdīgi pret dzīvniekiem, un, ja šo var vispār piemērot... Līdz ar to – pārdomājam to!

Šis priekšlikums maz izmaina, bet tomēr izmaina par labu tam, ka nevar iztikt tikai ar naudas sodu – šobrīd likumā jau paredzētais aizliegums turēt dzīvniekus vienkārši būtu kā daļa no soda... kopā ar sodu.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt tomēr stingrāku attieksmi pret tiem, kas cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Grasbergs. Piebilstot no komisijas puses. Principā, šo skatot... pārkāpumi ir dažādi, un tas, ko mēs pārrunājām – ka tas ir kā tāds papildu sods... Jebkura pārkāpuma gadījumā... ja visiem ir turēšanas aizliegums, tad principā radām slodzi arī patversmēm, jo sunim vai citam dzīvniekam kaut kur ir jāpaliek.

Tādēļ, uzklausot argumentus par un pret, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, atstājot, ka ir vairāki sodu veidi, ka tas, kurš piemēro, var izvēlēties soda smagumu – vai tikai ar naudas līdzekļiem sodāms, vai arī ir piemērojama dzīvnieka konfiskācija. Ja nav paredzams recidīvs, ka tas varētu atkārtoties, tad arī sunim... no emocionālās puses... labāk palikt savā dzīvesvietā. Ja skatāmies pēc reģistrācijas veida, kā tas notiek pie mums, kā ir pieņemts Lauksaimniecības datu centrā, šo dzīvnieku var pārreģistrēt arī uz citu ģimenes locekli, un tad soda izpilde tāpat ir stipri nosacīta.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsaucieni.)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 8, atturas – 28. Priekšlikums atbalstīts. (Pauze.)

37. priekšlikums, lūdzu.

J. Grasbergs. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 39. – deputāta Edgara Putras priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 40. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 41. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 42. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. Jāpiebilst, ka visi iepriekšējie priekšlikumi ir pārejas noteikumu priekšlikumi – kad kas stājas spēkā.

43. – zemkopības ministra priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka to, ka suņus, kas ir dzimuši pēc 2023. gada 31. augusta, nedrīkstēs turēt piesietus. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 45. – frakcijas Progresīvie priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 46. – frakcijas Progresīvie priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka šie grozījumi stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. Mēs esam izskatījuši visus 47 priekšlikumus.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Otrajā lasījumā.

J. Grasbergs. Otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Grasbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 19. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Māris Sprindžuks, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis un Ingmārs Līdaka lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saeimas Sēžu zālē mūsu acu priekšā ir ozolkoka plāksnes ar bronzā izlietiem mūsu Satversmes pirmajiem diviem pantiem. Tā ir kā liecība par mūsu valstiskuma dibinātāju sapņiem un iecerēm, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika un ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Cienījamie kolēģi, laikā, kad tepat aiz mūsu robežām notiek uzbrukums demokrātijas, brīvības un neatkarības vērtībām, ir izšķiroši svarīgi šo vērtību kopumu aizstāvēt un sargāt mūsu zemē, Latvijā. Demokrātija dod iespēju Latvijas tautai reizi četros gados lemt par savu interešu pārstāvību Saeimā.

Tāpat ir nozīmīgi (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, klusāk. Paldies.

E. Smiltēns. Tāpat Satversmē ir nostiprinātas Latvijas tautas tiesības īstenot savu suverēno varu, pieņemot valstiskus lēmumus tiešā veidā caur tautas nobalsošanu.

Cienījamie kolēģi, vēlēšanas notiek reizi četros gados, un tādā veidā Saeimas sastāvs tiek vērtēts un mainīts. Taču, kolēģi, ar tautas nobalsošanu kā demokrātijas realizāciju ir acīmredzamas problēmas. Pēdējo reizi tauta izteica savu viedokli 2012. gadā. Tātad jau teju 12 gadus šis nozīmīgais demokrātijas un sabiedrības līdzdalības instruments nestrādā, un tam ir dibināti iemesli.

No vienas puses, ir kļuvis vienkāršāks process – iespēja parakstīties par tautas nobalsošanas nepieciešamību ir dota arī attālināti, ar interneta starpniecību, caur “Latvija.lv”. No otras puses, process ir padarīts daudz sarežģītāks, jo tikai daļā gadījumu tas ir iespējams caur “Latvija.lv”, citos gadījumos – klātienē pašvaldību noteiktās īpašās parakstu vākšanas vietās. Un tāda parakstu vākšana notiek tieši šobrīd, un nav iespējams balsot ar interneta starpniecību.

Lai varētu notikt tautas nobalsošana, vispirms ir jāatbalsta ar parakstiem vienai desmitajai daļai vēlētāju, tātad uz šodienu tie būtu aptuveni 154 tūkstoši (Starpsauciens.)... var arī precīzāk... 241 vēlētājs, tātad vairāk nekā 154 tūkstoši. Cienījamie kolēģi, parakstu vākšana tautas nobalsošanai vienā gadījumā iespējama, parakstoties ar interneta starpniecību, citā gadījumā, kur laiks ir tikai viens mēnesis... internetā var parakstīties, ja termiņš ir viens gads, tagad, kad ir viens mēnesis, šādas iespējas savu parakstu uzlikt internetā nav. Diezgan neloģiski, vai ne?

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS, lai labotu šo netaisnību, ir iesniedzis šos grozījumus, un mēs ceram uz visas Saeimas atbalstu, jo šādā veidā mēs stiprināsim demokrātijas principus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” iekļaušanu šodienas darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 38, atturas – 12. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Nākamais – likumprojekts “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Kā faktiski norāda pats likumprojekta nosaukums, tā mērķis ir valsts drošības apdraudējuma novēršana, kas ir pašaizsargājošās demokrātijas principa atļauta rīcība, pieļaujama rīcība, ko izmanto valstis.

Likumprojektam ir apzināti veidota preambula (tāda pastāv retos gadījumos) – lai uzsvērtu mērķi, ar kādu šis likumprojekts tapis. Pilna mēroga karš Ukrainā Latvijas valstij ir uzlicis pienākumu aizsargāt savus iedzīvotājus, sabiedrību, pilsoņus, valsti kopumā, mūsu demokrātiju, neatkarību pret Krievijas Federācijas militāro agresiju.

Maskavas nams Marijas ielā 7, Rīgā, jau no tā dibināšanas brīža, pēc Valsts drošības dienesta informācijas, tika izmantots kā Krievijas tautiešu politikas instruments. Būtībā šis nams ir Kremlim atbilstoša vēstures interpretācijas vieta, kurā paust Latvijas Republikas interesēm pretējas, naidīgas vērtības un organizēt attiecīgus pasākumus. Šis ir Krievijas īstenotās ārpolitikas instruments ar apzinātu Latvijas valstij naidīgas propagandas izplatīšanu. Līdz ar to Latvija kā tiesiska, demokrātiska valsts veic šos īpašos pasākumus, lai pārtrauktu valstij naidīgas dezinformācijas un propagandas izplatīšanos un stiprinātu Latvijas kā demokrātiskas valsts noturību, stabilitāti un efektivitāti.

Likumprojekta leģitīmais mērķis ir atklāts gan preambulā, gan 1. pantā: “garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu”. Tā ir visa likumprojekta esence un jēga – mērķtiecīgi, samērīgi un arī nepieciešami valsts demokrātijas aizsardzībai rīkoties un izbeigt kaitīgas propagandas izplatīšanas un vērtību paušanas vietas pastāvēšanu. Lai to nepieļautu un pārtrauktu, ir nepieciešams noteikt, ka Maskavas nams ir valsts īpašums. Šis nekustamais īpašums tiks nostiprināts zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Satiksmes ministrija izvēlēta tādēļ, lai nodrošinātu īpašuma nedalāmību, jo zeme, uz kuras atrodas ēka, pieder Satiksmes ministrijai. Tiek noteikts, ka nekustamais īpašums valsts īpašumā pāriet brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām un tālākā rīcība ar kustamo mantu ir Ministru kabineta atbildībā.

Atbilstoši likumprojekta anotācijai jāņem vērā iespējas šo nekustamo īpašumu izmantot palīdzības sniegšanā Ukrainai vai ukraiņiem, jo Latvijai nav mērķa iedzīvoties vai gūt kādu labumu no šī īpašuma. Maskavas namam kā Krievijas agresijas, ārpolitikas un propagandas instrumentam nav vietas mūsu galvaspilsētas centrā. Ar šo likumu mēs ne vien likvidēsim atbalsta punktu dažādiem Krievijas īstenotiem pret Latvijas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem, bet skaidri noteiksim, ka nevienam nekad neļausim vērsties pret Latviju kā demokrātisku, tiesisku valsti un noliegt tās eksistenci.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mēs balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Uzsākam debates.

Vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? (Dep. A. Šlesers: “Pret”!”) “Pret” steidzamību?

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ļoti emocionāla uzruna. Tiem cilvēkiem, kuri klausās šīs debates, droši vien šķiet, ka viss ir pareizi. Es tikai gribu atgādināt dažas lietas, par ko man ir bažas.

Ja mēs runājam par valsts drošību... ēkai nav nekāda sakara ar valsts drošību. Mums ir simtiem, es pat teiktu...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mēs runājam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

A. Šlesers. Jā, jā, es tieši tāpēc arī runāju, kāpēc es esmu “pret” steidzamību. Tāpēc, ka es gribu noskaidrot, kurš tad konkrēti – vai Satiksmes ministrija, kurai pašreiz nav naudas “Rail Baltica”, nav naudas “airBaltic”, nav naudas “Latvijas dzelzceļam”... kurš maksās apmēram 500 tūkstošus eiro šīs ēkas uzturēšanai.

Otra lieta. Ja mēs gribam vērsties pret darbībām, kas ir bijušas konkrētajā ēkā, tad vajadzētu vērsties pret cilvēkiem, nevis pret ēku. Ēka jau no tā būtību nemainīs... ēka tiks nacionalizēta. Tātad, ja mēs dzīvotu valstī, kura ir pārapdzīvota, mums nebūtu brīvu teritoriju un brīvu ēku, tad mēs teiktu: “Mums ir vajadzīga šī māja, mēs tur ierīkosim kaut ko citu.”

Stāv Brīvības ielā tukša čekas māja, remonti nav bijuši, neviens nezina, ko darīt, tur it kā ir tāds muzejiņš, bet kopumā ēka nevienam nav vajadzīga. Vecrīga ir pilna ar tukšām ēkām. Tātad būs papildu izdevumi. Kāpēc mēs nevarētu vienkārši uzlikt pie šīs ēkas policistu, kurš apsargā ēku? Kāpēc jāmaksā par apkuri, komunālie maksājumi, nodokļi, nekustamā īpašuma nodoklis? Kāpēc valstij... ja mēs uzskatām, ka šajā ēkā notiek kaut kas valstij nepieņemams, nu tad vienkārši uzliek ēkai arestu, nevis nacionalizē un pieliek policistu. Vai mēs esam tik bagāti, lai maksātu 500 tūkstošus eiro gadā? Jūs domājat, kāds pirks šādu ēku?

Tas ir kultūras nams, vēsturiskais dzelzceļnieku kultūras nams. Un tāpēc mana pozīcija ir šāda: es uzskatu, ka visi nosauktie argumenti nerisina problēmu. Ja Latvijā ir kādi pretvalstiski elementi, pret tiem ir jāvēršas. Bet tie ir cilvēki – tā jau nav ēka. Ja mēs esam tik bagāti un gribam Krievijas vietā maksāt nodokļus un pusmiljons mums nav vajadzīgs, tad, lūdzu, – darām! Bet es domāju, ka lētāk būtu šo ēku pieskatīt, uzliekot diennakts apsardzi pie durvīm, tur jau nekas iekšā vairs nenotiek.

Tā ka, godājamie kolēģi, šajā gadījumā es labi saprotu, ka šī retorika... karš Ukrainā un tā tālāk... bet ēka pati par sevi nerada draudus. Tā radīs izdevumus pusmiljona apmērā, un mums laikā, kad mēs nezinām, ko darīt ar citiem nekustamajiem īpašumiem, vēl vienu īpašumu apsaimniekot, maksājot komunālos maksājumus un tērējot pusmiljonu... tam nav nekāda sakara ar drošību.

Tā ka es aicinu nebalsot “par” steidzamību un izvērtēt vēlreiz.

Ja jūs uzskatāt, ka šī ēka tiešām ir jāiekonservē, iespējams, labāk to darīt, novietojot policistu pie ieejas durvīm, nevis lieki tērēt nodokļu maksātāju naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie kolēģi! Jā, patiešām es Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē aicināju šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā. Tādēļ jūtu pienākumu arī nākt šeit un no tribīnes par to runāt. Ne jau pret ēku kāds domā vērsties, un ne jau ēka ir faktors, pret ko komisija vai kāds cits vēršas, mēs runājam par to, ka šī ēka šobrīd faktiski ir centrs, kur darbojas konkrētas kustības, kas ir vērstas pret Latvijas demokrātisko iekārtu. Un zinu, ka Nacionālās drošības komisija par šo jautājumu ir debatējusi daudz dziļāk un ne visi aspekti šeit ir stāstāmi no tribīnes.

Tad, kad vēl strādāju “Latvijas Avīzē”, es sekoju līdzi šai Krievijas tā sauktajai tautiešu kustībai ļoti padziļināti. Atstāstīšu vienu konferenci, kurā man bija iespēja piedalīties. 2009. gads. Atgādināšu, ka 2008. gadā bija Krievijas iebrukums Gruzijā, Krievija tobrīd to sauca – miera uzspiešanas operācija. Mēs redzējām, kā ar tankiem uzspieda mieru Gruzijai. Nu, lūk, šajā konferencē Baltijas valstu pētnieki, kā arī Gruzijas un Ukrainas pētnieki runāja par to, cik liela ir Krievijas ideoloģiskā ietekme, cik lielas ir Krievijas ietekmes sviras konkrētajās valstīs. Lietuvas un Igaunijas pētnieki teica, ka ietekme ir, tā pastiprinās, bet vēl nav sasniegusi kritisko robežu, bet Latvijas pētnieki jau teica: jādomā par šīs ietekmes mazināšanu. Blakus minot, Gruzijas pētnieki bija ārkārtīgi... Gruzijas pētnieki brīdināja baltiešus par to, kas varētu notikt, jo viņi jau bija pieredzējuši šīs sekas. Tomēr Ukrainas pārstāvis – un es domāju, šis vārds jums visiem ir labi zināms – Refats Čubarovs tolaik, 2009. gadā, vēl teica: nez vai mēs varētu iedomāties, ka Ukrainas teritoriju Krievija varētu sadalīt. Un tas bija tikai 2009. gads.

Pēc tam, sekojot līdzi šai Krievijas tautiešu kustībai, es redzēju... Faktiski tās bija politiskas, tīri politiskas prasības, kas maskētas kā kultūras, identitātes, valodas, pilsonības jautājumi. Tā bija Krievijas ietekmes smagā roka, kas vēlējās šeit panākt arvien lielāku ietekmi. Faktiski, godātie kolēģi, tie bija Interfrontes pārbēdzēji. Jā, daļa Interfrontes ja ne pilnībā mainīja savu viedokli, tad tomēr ieturēja vairāk vai mazāk pozīciju, kas bija kopgaitā ar Latvijas pilsoņu pozīciju, bet daļa Interfrontes bija tikpat radikāla.

Un šodien es aicinu balsot “par” šī likumprojekta steidzamību kaut vai tādēļ, lai mēs nedotu Krievijas propagandai iespēju malt bez apstājas šo jautājumu par to, kādi “pseido” (un es šo vārdu lieku pēdiņās) pārkāpumi notiek Baltijas valstīs. Mēs zinām, ka šis darbs – Maskavas nama darbības izbeigšana – bija nepieciešams... to bija nepieciešams izdarīt jau sen. Gribu uzteikt savu kolēģi Jāni Dombravu, kurš par to cīnījās ilgstoši, un šodien ir iespēja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam par šo jautājumu referēt.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu steidzamības kārtā, jo tas ir darbs, ko vajadzēja izdarīt jau sen.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Latkovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Latkovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – nākamā gada 5. janvāris, izskatīšanas laiks Saeimas sēdē – nākamā gada 11. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, ir vairāki paziņojumi.

Tātad vispirms ir paziņojums Jānim Skrastiņa kungam. Lūdzu!

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamie kolēģi, blakus zālē uz galda redzējāt smuku Ziemassvētku dekoru, tas ir no Polonsku ģimenes fonda par sadarbību šajā gadā Ukrainas atbalstam. Tur blakus ir informācija. Tā ka, lūdzu, novērtējam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, kolēģi! Un ir Ziemassvētku laiks – cerības, sirds siltuma un labo darbu laiks. Daudzas sirdis gaida iepriecinājumu, un mēs to varam sniegt, tāpēc aicinu visus pārtraukumā tepat ārā, pagalmā pie Saeimas nama, uz Ziemassvētku radošo darbnīcu – apgleznosim piparkūkas un gatavosim svētku apsveikumus, tos liksim klāt dāvanām, ko esam sarūpējuši bērniem Jabluņivkas internātskolā Ukrainā. Šo labdarības sūtījumu uz Ukrainu aizvedīs mikroautobuss, kas līdz šim kalpojis Saeimas vajadzībām, bet tagad mēs to nododam Ukrainas armijai. Tātad visi laipni aicināti, un tiekamies darbnīcā!

___

Kolēģi, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, neesam reģistrējušies 7: Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Mārcis Jencītis, Irma Kalniņa, Valdis Maslovskis, Ramona Petraviča un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, izskatās, ka visi zīmē piparkūkas. (Smejas.) Paldies kārtējo reizi tiem, kas vienmēr ir laicīgi. (Starpsauciens.) Jāpadomā, ko mēs varam tiem, kas vienmēr ievēro un atbildīgi izturas pret pienākumiem... (Starpsaucieni. Pauze.) Vucāna kungs ir, tad ir labi.

Kolēģi, sākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Tā kā es redzu, ka Vucāna kungs ir, tad turpinām ar likumprojektu “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ārlietu komisija 20. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm”. Tātad tas ir likumprojekts, ar kuru Ekonomikas ministrijai Latvijas vārdā tiktu uzticēts pievienoties Konvencijai par starptautiskām izstādēm. Praktiski tas nozīmē Latvijas kļūšanu par dalīborganizāciju tādā organizācijā, kas ir Starptautiskais Izstāžu birojs, kas apkopo uz šo brīdi 182 pasaules valstis, ieskaitot mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju. Šī organizācija nodarbojas ar lielo nekomerciālo izstāžu – tādu kā Pasaules izstāde (“Expo”), specializētās “Expo” izstādes, “Hortikultūras Expo”, Milānas triennāle – organizēšanu. Tātad dalība šajā organizācijā ir par zināmu dalības maksu. Latvijai tas nozīmētu, ka katru gadu būtu jāmaksā 9600 eiro dalības maksa, bet, esot šajā organizācijā, ir iespējams dabūt arī atlaidi dalībai šajās... organizācijās, un tad... Tātad šīs iemaksas un tie labumi, ko var dabūt atpakaļ, finansiālajā ziņā, neteiksim, ka pilnībā, bet daļēji līdzsvarojas.

Tātad vēl Ārlietu komisijas sēdē, kad mēs diskutējām par šo jautājumu, Ārlietu ministrijas pārstāvji norādīja uz to, ka, esot šajā Starptautiskajā Izstāžu birojā, šajā organizācijā, pastāv iespēja ietekmēt arī to, kur tālākos gados notiks “Expo” izstādes, kurā kontinentā un kurā pilsētā, līdz ar to būt arī veidotājiem... šīs izstāžu kustības veidotājiem pasaulē.

Ārlietu komisija lēma, ka šis likumprojekts būtu skatāms kā steidzams.

Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm” steidzamības atbalstīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Vucāns. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Liekas – kas tur tāds īpašs, pievienosimies konvencijai un iegūsim tos labumus, ko tā dod. Bet es uzskatu par savu pienākumu šodien nākt šeit un izstāstīt stāstu ar vismaz 32 gadus garu bārdu, kas stāv aiz šīs konvencijas, lai mēs kā valsts un ierēdņi, kas par to bija atbildīgi, nekad vairs nenokļūtu tajā vietā iekšā, kā tautā saka, kas neatrodas priekšā.

Būs tāds stāsts. Es centīšos ne pārāk ilgi aizkavēt jūsu laiku, bet... tādos trijos cēlienos.

Pirmais cēliens. Pirmā sērija. Ir 2003. gads. Latvijas vēstniecība Francijā saņem zvanu no Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Maijas Manikas ekonomikas jautājumos. Viņa zvana vēstniecības otrajam sekretāram – sagadīšanās pēc tas ir Didzis Šmits – un saka (es diezgan tuvu citēšu, es ļoti labi atceros tos notikumus): “Didzi, klausies, mums izskatās, ka ir viena ļoti neērta situācija, viena ļoti tāda... šmuce sanākusi. Pie mums Rīgā atnāca viens lielas valsts, ietekmīgas valsts, vēstnieks un lūdza Latvijai citstarp atbalstu balsojumā par šīs valsts, kā saka, tiesībām rīkot nākamo “Expo” izstādi. Mēs paņēmām laiku noskaidrot, vai neesam kaut ko solījuši citiem, bet izrādījās, ka mēs neesam šīs organizācijas biedri jau 12 gadus. Iestāties mēs varējām, tiklīdz kā atjaunoja mūsu statusu ANO. Tā kā mītne šai organizācijai ir Parīzē, lūdzu, Didzi, dodies uz šo mītni, noskaidro, kā Latvija var iestāties. Un varbūt to var izdarīt pietiekami ātri.”

Otrais sekretārs, kā saka, dodas pildīt uzdevumu. Man liekas, nākamajā dienā mums bija tikšanās šajā organizācijā ar ģenerālsekretāru, kurš mūs sagaidīja aptuveni tā: “Latvija! Beidzot jūs esat klāt! Kur jūs bijāt 12 gadus? Jūs jau piedalījāties “Expo” izstādēs.” Pats ģenerālsekretārs esot bijis mūsu izstādes paviljonā. Ļoti skaists, kolosāls. Prasījis, kāpēc Latvija neiestājas, nebauda visus tos labumus, ko šī organizācija dod, bet atbildi neesot saņēmis.

Attiecībā uz iestāšanos – procedūra ir vienkāršāka par vienkāršu, proti, neviens par to nebalso. Jebkurai ANO dalībvalstij ir tiesības automātiski nokļūt šajā organizācija. Vienīgais, kas jāizdara, – jāatsūta nota no Latvijas valdības, ka šāds lēmums ir pieņemts un mēs vēlamies piedalīties... kas nokļūst depozitārijā... Ja es nekļūdos, depozitārijs tāpat bija Francijā. Pēc notas nosūtīšanas... uz depozitāriju... informācijas sniegšanu Starptautiskajam Izstāžu birojam... Tas informē Latviju, ka Latvija ir uzņemta, izstāda dalības maksu, un mēs jau piedalāmies nākamajā kongresā, kurā lemjam gan par to, kur būs nākamā izstāde, gan par vēl ļoti daudziem citiem jautājumiem. Tie nav tikai lielie “Expo”, tur ir vēl kādu piecu dažādu izstāžu kopums, par ko šīs valstis balso, par ko notiek ļoti aktīva cīņa – par katru balsi.

Šo informāciju otrais sekretārs uzreiz telefoniski nodod Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei, kura nopūšas un saka: “Didzi, paldies, bet, lūdzu, uzraksti detalizētu ziņojumu par šo situāciju – gan par to, kā mēs varam pievienoties, gan to, cik un ko mēs no tā iegūstam.”

Es atgādināšu: izstāžu platībai biedriem ir būtiska atlaide. Ja mēs paņemam Osaku, kas tagad būs 2025. gadā, – platības maksājums ir aptuveni 200 tūkstoši, mūsu ekonomija tur ir vismaz 30 tūkstoši.

Otrais valsts sekretārs aizsūta dienesta ziņojumu ar pievienotiem dokumentiem – iestāšanās anketu ar visu aprakstu, kas jāizdara. Process sākas. Latvija dosies steidzami stāties, iespējams, paspēt vēl nobalsot par nākamo “Expo” vietu un savukārt saņemt atpakaļ balsojumu no šīs valsts kādā citā mums svarīgā jautājumā. Šīs ir pirmās sērijas beigas.

Tad, kā filmās rāda, zināt: “Pagājuši 20 gadi.” Republikas laukums 2. Zemkopības ministrija, ministra ofiss. Tā ir sanācis, ka tas otrais sekretārs kaut kādā veidā ir kļuvis par ministru. Pie viņa darba vizītē ir ieradusies Latvijas vēstniece Itālijā un citās valstīs... un organizācijās... Solvita Āboltiņa un citstarp, runājot par FAO un dažādiem jautājumiem, kas saistās ar Zemkopības ministriju, stāstot, ko viņa vēl dara, saka: “Es cenšos pārliecināt Latvijas amatpersonas, ka vajadzētu beidzot pievienoties Konvencijai par starptautiskām izstādēm.”

Man, godīgi sakot, izkrita kafijas krūzīte no rokas. Divdesmit gadi pagājuši kopš dienas, kad es uzrakstīju dienesta ziņojumu par to, kā ir jāpievienojas un cik tas vienkārši ir izdarāms.

Trešā sērija. Trešā sērija ir šī Saeimas sēdes darba kārtība, kurā jautājums iekļauts kā steidzams (Smiekli. Starpsaucieni.) – steidzams! (Daži deputāti aplaudē.) Tieši pēc 32 gadiem (Starpsauciens.) tas ir nokļuvis mums steidzamībā. Es nevaru... man nav tādas precīzas informācijas, kas notika pirmajos 12 gados no 1991. līdz 2003. gadam, jo mēs piedalījāmies “Expo”. Mēs nevarējām nepamanīt, ka mums izstādē rēķini no participant’s bill ir par 15 procentiem dārgāki nekā mūsu kaimiņvalstīm, visiem citiem. Es nezinu, kā to var nepamanīt. Tas aptuveni tā, kā... Tagad populāras ir lidmašīnas. Tas ir tā, kā tu lido lidmašīnā, kur biznesa klase ir 182 pirmās vietas, tad ir aizkariņi, tu aiz tiem sēdi vēl ar kaut kādiem nabadziņiem 10, kas nav ANO, tu dzirdi, ka tur dzer šampanieti, ēd silto ēdienu, un tu vēl maksā dārgāk par sēdēšanu aiz šī aizkariņa. Nevienam neienāca prātā jautājums: kā tas ir iespējams 12 gadus? Bet vismaz no 2003. gada, es varu droši apgalvot. Tā ir totāla nolaidība vai, es nezinu, kas... valsts sabotāža... un es neteikšu tagad – politiķi... politiķi nezina, kas tas tāds ir... nezināja, bet no ierēdņiem. Un kas ir interesantākais – ierēdnis, kas atbildēja par to 2003. gadā, Zaiga Liepiņa Ekonomikas ministrijā... joprojām strādā Ekonomikas ministrijā, atbild par tiem pašiem jautājumiem, ir valsts sekretāra vietniece (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... un šodien iesniedz mums steidzamu jautājumu.

Kādas šim ir sekas? Es neesmu precīzi skaitījis, cik izstādēs mēs piedalījāmies, par kurām mēs pārmaksājām simtiem tūkstošu eiro dalības maksu. Tā būtu tikai viena daļa no bēdas. Tā kā mēs nebijām biedri, bet bijām rindā aiz 182 valstīm, mums arī iedalīja platības tur, kur pienākas platības 183. valstij, – pie tualetes un citur. Tā arī vēl būtu tikai viena maza bēda. Šīs neizmantotās iespējas 32 gadus, proti, lietot savu balsi. Kā notiek diplomātijā? Par katru savu balsi tu prasi atpakaļ balsis. Mēs 32 gados varējām savākt balsis, ja paši netaisījāmies “Expo” rīkot. Mums ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa balsis būtu savāktas 32 gados. Varbūt mēs bijām to spējīgi samainīt pret kādu, nezinu, lielu sporta notikumu Latvijā... kur arī lēma, kur tas notiks. Tieši tā tas notiek.

Es uzskatīju un uzskatu par savu pienākumu šo stāstu jums izstāstīt, lai cilvēki, kas par to ir atbildīgi, bija atbildīgi 32 gadus, ja ne saņemtu sodu, tad vismaz nokaunētos un viņu politiskās vadības, vienalga, kuras partijas... tam, nav nekāda sakara ar partijām koalīcijā un opozīcijā... viņus paceltu... uz tepiķa... un vismaz pārliecinātos par vienu lietu – ka nekas tāds vairs nevar atkārtoties.

Aicinu atbalstīt steidzamību un likumprojektu kopumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Paldies Šmita kungam, kurš iedeva vēsturisku ieskatu, kā un cik ilgi šis jautājums ir bijis Latvijas politiskajā dienaskārtībā. Ir jāuzsver, ka pati konvencija pēc pieciem gadiem svinēs simtgadi, tātad tā ir ļoti sena. Arī Ārlietu komisijā, uzklausot ziņotājus... Ekonomikas ministriju, virzītāju... es piekritīšu tai analīzei, ka tieši šis jautājums spilgti ieskicē to, ka ļoti daudzos jautājumos valsti, valdību vada nevis politiķi, bet ierēdņi. Un tas savā ziņā ir izaicinājums, tas ir izaicinājums gan esošajai valdībai, gan arī kopumā, ka ir cilvēki, kas gadiem ilgi ir iekšā sistēmā, viņiem tiek uzdoti jautājumi – politiski virzīt uz priekšu, īstenot... bet saprot, ka ir kaut kādi mainīgi vēji – tūlīt būs vēlēšanas, vēl kaut kas –, un tas jautājums kaut kur tiek nolikts. Kādu iemeslu dēļ, mēs, protams, varam tikai zīlēt, bet tā ir... jāprasa arī atbildība no ierēdņiem.

Šajā gadījumā Šmita kungs jau minēja, kas ir bijis saistīts ar šo jautājumu, persona, konkrēti, civildienesta ierēdnis, bet tā jau atkal ir konkrētās ministrijas politiskās vadības izšķiršanās, kāpēc ir nonākts līdz tam, ka pašā pēdējā brīdī virza konvenciju un pievienošanos, jo arī Ārlietu komisijā mums nav... visi absolūti vienbalsīgi atbalstīja pievienošanos. Un arī interesēja, cik tad valstis ir pievienojušās šai konvencijai? Saeimā mums tagad ir ierasts – ja ir kāda konvencija, tad arī saprast, cik tad daudz ir... Man par pārsteigumu, šai konvencijai līdz šim ir pievienojušās 182 valstis. ANO kopā ir 193 valstis. Mēs esam starp tām, kuras nav pievienojušās. Tas par diezgan daudz ko liecina... par mums kopumā. Bet, ja skatāmies uz pārmetumiem par steidzamību, tie īsti nav vietā, jo skaidrs, ka saistībā ar starptautisku līgumu ratificēšanu, it īpaši konvencijām, mēs ar likumprojektu nevaram grozīt konvenciju kā tādu.

Līdz ar to uz otro lasījumu arī priekšlikumus īsti nevar iesniegt, jo, arī skatot Ārlietu komisijā pirmajā lasījumā, no Juridiskā biroja mēs saņēmām atzinumu, apstiprinājumu, ka viss ir ļoti juridiski korekti un precīzi, uz otro lasījumu pat nebūtu nepieciešami kaut kādi tehniski precizējumi.

Nu un steidzamība... otrkārt, jau ar to, ka ir noteikts arī periods, lai mēs kļūtu par pilntiesīgu dalībvalsti šai konvencijai un spētu pretendēt uz tiem atlaides 15 procentiem nākamajā “Expo”, kas notiks Japānā 2025. gadā, jo šīs lielās izstādes, tieši “Expo”, ir pat retāk nekā olimpiskās spēles – ik pēc pieciem gadiem. Bet, viennozīmīgi, Latvijai ir jābūt starp šīm dalībvalstīm, jo viens no aspektiem tomēr ir (lai kāds arī teiktu, ka tas varbūt nav, bet tas ir instruments), ka mēs, solot atbalstu vieniem, varam prasīt atbalstu sev kādā citā jautājumā, jo mums, kļūstot par konvencijas dalībvalsti, ir balsstiesības – balsstiesības saistībā ar, pieņemsim, nākamajām potenciālajām “Expo” izstādes organizētājvalstīm.

Jā, bet tas sausais atlikums... tā būtu viela pārdomām politiskajām vadībām ministrijās, lai paskatītos, kāpēc viens vai otrs jautājums, kas kaut kad ir bijis darba kārtībā un kas ir būtisks Latvijas nacionālajām interesēm, ir pazudis un piepeši šīs pašas ministrijas, šie paši ierēdņi pēc 20 gadiem saka: vajag, un šodien, un ne vēlāk. Tas tik tiešām ir kaut kas tāds, ko vajadzētu politiskajiem (Starpsauciens.)... kāds to droši var rosināt un vadīt, tas nebūšu es, un es nerosinu, bet es aicinu atbalstīt likumprojektu tādu, kādu to ir iesniegusi Ārlietu komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits otro reizi.

D. Šmits (AS).

Es ļoti atvainojos, ka man ir jākāpj tribīnē otrreiz. Aizmirsu pateikt pašu svarīgāko, proti, es gribēju pateikt paldies vismaz trim cilvēkiem, kurus es zinu, kas piedalījās šī jautājuma izvilkšanā no atvilktnes, proti, Solvitai Āboltiņai, Latvijas Republikas Ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Francijā Eduardam Stiprajam, Zemkopības ministrijas pārstāvim Francijā... OECD Aivaram Lapiņam, noteikti kādam Ekonomikas ministrijā, kuru es nepazīstu, bet paldies jums, ka mēs šodien šo jautājumu beidzot esam pielēmuši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Paldies kolēģiem par kavēšanos 20 gadu senā vēsturē. Es pielikšu vēl mazliet klāt ceturtajam cēlienam, lai tie, kas šobrīd ir ministriju politiskajā vadībā, varbūt padomātu par to, ar kādiem līdzekļiem un ar kādiem resursiem mēs varam panākt, lai kaut kas notiek.

Precīzu datumu nepateikšu, bet šī gada pavasarī, kad bija diskusija par dalību jaunajā, varētu teikt, nākamajā “Expo” izstādē (mēs gatavojām visus dokumentus, informatīvo ziņojumu), bija diskusija, vajag vai nevajag pievienoties šai konvencijai un līdzdarboties. Un tiešām – ierēdņiem bija pārliecība, ka tas nav svarīgi. Beigu beigās Latvijas Investīciju attīstības aģentūra atnāca ar skaitļiem un aprēķiniem, ka ekonomiski tas tomēr ir izdevīgāk nekā nedarīt, ka, izdarot ilgtermiņā, tas noteikti ir finansiāli izdevīgi.

Es tagad sēžot saskaitīju, ka kopš marta mēneša ir pagājuši tikai deviņi mēneši tā steidzīgā un ātrā darba. Es daļēji jūtos arī līdzatbildīga, jo vasarā, kad bija jātiekas ar valstīm, kuras plāno jau nākamo “Expo” un kuras arī gribēja saņemt šo atbalstu balsojumos, vairākkārt jautājot par risinājumu, nācās teikt: mēs vēl neesam saskaņojuši. Jo ierēdņi teica, ka saskaņošana ir ļoti sarežģīta un ļoti gara. Tā saskaņošana ir starp mūsu pašu ministrijām. Es zinu, ka mūsu ministrijā, Ekonomikas ministrijā, kurā es strādāju, rekords skaņošanai bija 12 reizes, 12 apļi dažādiem normatīviem regulējumiem. Es pieņemu, ka šeit noteikti būs iztikts ar kādiem pieciem vai sešiem, tāpēc ir deviņi mēneši, un beidzot tie ir atnākuši līdz Saeimai, šie steidzamie likumprojekti vai... kā saka, nosacījumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Liels paldies Didzim Šmitam par šo īso un visai interesanto kopsavilkumu. Pavērojiet, kāda ir mūsu reakcija, – mēs smejamies, nenormāli jautri, ak dievs, kāds gadījums! Gandrīz 30 gadus esam ratificējuši konvenciju, jā, mēs zinām atbildīgā ierēdņa vārdu, uzvārdu, kurš strādāja toreiz, strādā tagad, izrādās, ka mums kāds varētu droši vien arī saskaitīt, cik mēs esam pārmaksājuši. Bijušie ministri atzīst, ka ir par daudz ierēdņu, cik gara ir saskaņošana... un tā tālāk, un tā tālāk. Un? Kāds būs sausais atlikums? Šodien mēs nobalsosim “par” šīs svarīgās konvencijas ratifikāciju, varbūt kaut kur kādās virtuvēs vai Jaungada svinībās pastāstīsim šo kā tādu interesantu gadījumu, bet kāds būs sausais atlikums? Mums samazināsies ierēdņi, mums procedūras paliks vienkāršākas?

Ierēdnis, kurš arī ir atbildīgs par to, ka šī konvencija nav tikusi ratificēta, par to, ka mēs esam pārmaksājuši... es pieņemu, tā būs liela nauda, ko mēs esam pārmaksājuši, ja mēs beigu beigās saskaitīsim... vai viņš atbildēs par to ar savu amatu? Viņš atbildēs par to ar savām finansēm? Vai mēs turpināsim pasmieties un pēc 20 gadiem atradīsim vēl kaut kādu papīru, ko mēs neesam ratificējuši? Kas sekos tālāk? Protams, šis ir jāatbalsta, bet mēs vienkārši nevaram... Mēs jau paši par sevi... sēžam... smejamies: ak dievs, forši, ka Šmits kaut ko ir atradis! Kolosāli! Padomājiet par to.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

J. Vucāns. Kolēģi, šķiet, ka pēc šīm debatēm diez vai kādam ir šaubas par to, ka šo konvenciju vajag atbalstīt uzreiz arī otrajā lasījumā. Ārlietu komisija to piedāvā.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu par pievienošanos konvencijai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām ar lēmumu projektu izskatīšanu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums” (Nr. 452/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 26. februārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamais – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”” (Nr. 401/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! 19. decembrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Komisija nolēma atbalstīt un ieteikt Saeimai apstiprināšanai likumā noteiktās apropriācijas pārdali 2023. gadā 416 724 eiro apmērā no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas uz Ekonomikas ministrijas budžeta programmu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamais – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 402/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

19. decembrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Komisija nolēma atbalstīt un ieteikt Saeimai apstiprināšanai likumā noteiktās apropriācijas pārdali 2023. gadā 173 160 eiro apmērā no Centrālās vēlēšanu komisijas budžeta programmas uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sagatavojusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Imigrācijas likums” (56/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 1. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sagatavojusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” (57/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 1. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Pārejam pie deputātu pieprasījumu izskatīšanas. “Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.

Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Māris Sprindžuks, Edgars Putra, Lauris Lizbovskis, Māris Kučinskis un Edvards Smiltēns iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas maksas nesamērīgu pieaugumu”.

Vārds motivācijai – deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apvienotā saraksta pieprasījums ir balstīts uz publiski pieejamās informācijas, uz sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kurus iesniegusi Iekšlietu ministrija, par to, ka mūsu valsts galvenajam pilsoņa dokumentam, respektīvi, pasei, ar nākamo gadu pieaugs valsts nodeva, dubultosies valsts nodeva.

Vēršu jūsu uzmanību un atgādinu, ka daudziem Latvijas pilsoņiem Latvijas Republikas pase ir viens no simboliem – piederība šai valstij. Daudzi to uzskata kā līdzvērtīgu mūsu valsts karogam un ģerbonim. Kad mēs klausāmies ziņās... es saprastu, vēl piedodams Ministru prezidentei – bieži sanāk pārteikties un pateikt varbūt ne tā, kā tas, iespējams, ir domāts (es ceru)... ka pase varbūt nav nepieciešama visiem mūsu pilsoņiem, tikai, redz, tiem izredzētajiem, kas var braukt uz trešajām valstīm...

Kolēģi, es atgādinu, ka arī šajā laikā cilvēkiem, kuri ziedo Ukrainai un dodas uz Ukrainu, vajag pasi. Tā nav kaut kāda greznība vai... brauciens. Mums ir daudz dažādu funkciju... kur bieži dzīve prasa Latvijas Republikas pasi. Ja mēs nodevu dubultojam, tas ir absolūti, absolūti nevietā, un tā ir diezgan skaidra zīme Latvijas Republikas pilsoņiem.

Tas, ka kaut ko līdzīgu ir pateicis arī mūsu iekšlietu ministrs, nav saprotams. Mēs esam uzdevuši virkni jautājumu, tai skaitā norādījuši, ka arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” skaidri un gaiši minēts, ka valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana, kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana un valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Atgādinu, ka šīs institūcijas nestrādā pēc Komerclikuma principiem.

Attiecīgi izrietošais... arī mūsu jautājumi iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Un faktiski nākamajā gadā, saņemot atbildes... mēs visgandarītākie būtu varbūt saņemt nevis kādas skaidrošanās vai kādus aizbildinājumus, bet tiešām objektīvus un taisnīgus Ministru kabineta noteikumus, šo lēmumu atcelšanu un... saglabāt mūsu pases līdzšinējā cenā.

Ja jūs tiešām apšaubāt šo lēmumu, tad es aicinu ieskatīties un salīdzināt... ja mēs kaut kur šobrīd gribam būt Eiropā starp līderiem, tad pilsoņu pasu nodevas ziņā mēs tiešām būsim viena no tām valstīm, kur pases nodeva ir visaugstākā. Mēs ieskatīsimies... pat Zviedrijā tā būs uz pusi lētāka, kolēģi.

Tā ka gaidām atbildes. Ne tikai atbildes, bet gaidām, ka Iekšlietu ministrija šo lēmumu pārskatīs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Kolēģi, mēs esam pabeiguši darba kārtību.

Paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Andra Kulberga, Lindas Matisones un Ingmāra Līdakas jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par sankciju piemērošanas efektivitāti”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Edmunda Teirumnieka, Edgara Tavara un Kristapa Krištopana jautājums kultūras ministrei Agnesei Loginai “Par stratēģiju mediju politikas un sabiedrības noturības stiprināšanai Latgalē 2024. gadā un vidējā termiņā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo piedalīsies Valsts kultūrkapitāla fonda padomes sēdē.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2023. gada 21. decembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Juris Viļums, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Edgars Tavars un Česlavs Batņa iesnieguši jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim “Par Nodarbinātības valsts aģentūras klientu apkalpošanas pārtraukšanu Latvijas reģionos”. Jautājums tiks nodots labklājības ministram atbildes sagatavošanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr visi reģistrējas, informācija no manis. Saeimas Prezidijs un Saeimas frakciju vadītāji aicina visus darbiniekus un deputātus pulksten 15.00 Sarkanajā zālē uz nelielu Ziemassvētku kopābūšanu. Lūdzu, visi aicināti! (Starpsauciens.) Es teicu, ka frakciju vadītāji un Saeimas Prezidijs aicina visus deputātus, visus darbiniekus uz nelielu (Starpsauciens.)... lūdzu, klausieties!

___

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 9 deputāti: Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Mārcis Jencītis, Irma Kalniņa, Aleksandrs Kiršteins, Līga Kozlovska, Valdis Maslovskis, Ramona Petraviča un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā” (Nr. 405/Lm14) (Dok. Nr. 1643)

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 473/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1608, 1608A)

- Priekšlikums - dep. A. Šlesers (par)

Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 475/Lp14) (Dok. Nr. 1612, 1612A)

Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (Nr. 476/Lp14) (Dok. Nr. 1618, 1618A)

- Priekšlikums - dep. J. Reirs (par)

Par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 477/Lp14) (Dok. Nr. 1619, 1619A)

Par likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” (Nr. 478/Lp14) (Dok. Nr. 1620, 1620A)

Par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 479/Lp14) (Dok. Nr. 1621, 1621A)

Par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” (Nr. 480/Lp14) (Dok. Nr. 1622, 1622A)

Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 481/Lp14) (Dok. Nr. 1623, 1623A)

Par likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 482/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1627, 1627A)

- Priekšlikums - dep. S. Čulkova (par)

Par darba kārtību

Deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Igora Judina, Viktora Pučkas, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko pieprasījums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par anonīmo uzticības tālruni personām, kas izjūt seksuālu interesi pret bērniem” (Nr. 31/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1554, 1554A)

Deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Viktorijas Pleškānes, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas, Iļjas Ivanova, Jefimija Klementjeva, Dmitrija Kovaļenko pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par naida kurināšanu Latvijas sabiedrības publiskajā telpā” (Nr. 33/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1614, 1614A, 1628B)

Deputātu Česlava Batņas, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Andra Kulberga, Edgara Putras, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Didža Šmita, Edgara Tavara pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumiem par iekšējo un ārējo normatīvo aktu izstrādi 2023. un 2024. gadā par nozares personālpolitikas un atalgojuma jautājumiem” (Nr. 34/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1616, 1616A, 1628B)

Paziņojums

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 321/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1625)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 369/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1607)

Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 339/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1609)

Likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 256/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1613)

Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 356/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1606)

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu” (Nr. 305/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1617)

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 148/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1624)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” (Nr. 378/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1323, 1626)

Paziņojumi

  - dep. J. Skrastiņš

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Likumprojekts “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm” (Nr. 461/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1555, 1640)

Likumprojekts “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm” (Nr. 461/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1555, 1640)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums” (Nr. 452/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 26. februārim” (Nr. 400/Lm14) (Dok. Nr. 1631)

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 401/Lm14) (Dok. Nr. 1633)

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 402/Lm14) (Dok. Nr. 1634)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Imigrācijas likums” (Nr. 56/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 1. aprīlim (Nr. 403/Lm14) (Dok. Nr. 1641)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” (N. 57/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 1. aprīlim” (Nr. 404/Lm14) (Dok. Nr. 1642)

Par pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas maksas nesamērīgu pieaugumu” (Nr. 35/P14) (Dok. Nr. 1648)

- Motivācija - dep. E. Tavars

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu J. Viļuma,L.  Matisones, A. Vīksnas, E. Tavara un Č. Batņas jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim “Par Nodarbinātības valsts aģentūras klientu apkalpošanas pārtraukšanu Latvijas reģionos” (Nr. 100/J14)

Paziņojums

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 21.12.23 09:22 Balsojums 1
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā (405/Lm14)

Datums: 21.12.23 09:27 Balsojums 2
Par - 40, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (473/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 21.12.23 09:40 Balsojums 3
Par - 34, pret - 11, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (482/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 21.12.23 09:51 Balsojums 4
Par - 11, pret - 79, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par anonīmo uzticības tālruni personām, kas izjūt seksuālu interesi pret bērniem (31/P14)

Datums: 21.12.23 10:18 Balsojums 5
Par - 17, pret - 50, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par naida kurināšanu Latvijas sabiedrības publiskajā telpā (33/P14)

Datums: 21.12.23 10:31 Balsojums 6
Par - 33, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumiem par iekšējo un ārējo normatīvu aktu izstrādi 2023. un 2024. gadā par nozares personālpolitikas un atalgojuma jautājumiem (34/P14)

Datums: 21.12.23 10:31 Balsojums 7
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 21.12.23 11:05 Balsojums 8
Par - 68, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (321/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.12.23 11:06 Balsojums 9
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (369/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.12.23 11:07 Balsojums 10
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (339/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.12.23 11:08 Balsojums 11
Par - 73, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (256/Lp14), 3.lasījums

Datums: 21.12.23 11:09 Balsojums 12
Par - 71, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (356/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 11:11 Balsojums 13
Par - 67, pret - 11, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu (305/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 11:17 Balsojums 14
Par - 2, pret - 63, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 11:20 Balsojums 15
Par - 0, pret - 84, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 11:22 Balsojums 16
Par - 59, pret - 22, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 11:31 Balsojums 17
Par - 0, pret - 88, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 11:33 Balsojums 18
Par - 63, pret - 5, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 12:03 Balsojums 19
Par - 55, pret - 24, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 12:04 Balsojums 20
Par - 30, pret - 43, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 12:10 Balsojums 21
Par - 42, pret - 8, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 12:13 Balsojums 22
Par - 88, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 2.lasījums

Datums: 21.12.23 12:18 Balsojums 23
Par - 40, pret - 38, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (485/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.12.23 12:31 Balsojums 24
Par - 74, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai (378/Lp14), 1.lasījums

Datums: 21.12.23 12:32 Balsojums 25
Par - 73, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai (378/Lp14), 1.lasījums

Datums: 21.12.23 12:33 Balsojums 26
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 21.12.23 13:35 Balsojums 27
Par - 65, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm (461/Lp14), 1.lasījums

Datums: 21.12.23 13:55 Balsojums 28
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm (461/Lp14), 1.lasījums

Datums: 21.12.23 13:56 Balsojums 29
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm (461/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 21.12.23 13:56 Balsojums 30
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums” (Nr.452/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 26. februārim (400/Lm14)

Datums: 21.12.23 13:58 Balsojums 31
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (401/Lm14)

Datums: 21.12.23 14:00 Balsojums 32
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (402/Lm14)

Datums: 21.12.23 14:00 Balsojums 33
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Imigrācijas likums” (56/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024.gada 1.aprīlim (403/Lm14)

Datums: 21.12.23 14:01 Balsojums 34
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” (57/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024.gada 1.aprīlim (404/Lm14)

Datums: 21.12.23 14:07 Balsojums 35
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

21.12.2023. 09.00 11.00 13.30
Trešdien, 11.decembrī
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
09:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde