Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2024. gada 24. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda KalniņaLukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Saeimas 24. oktobra sēdi.

Šodien paralēli mūsu darbam Rīgā notiek Krimas platformas parlamentārais samits, kas ir pulcējis pārstāvjus no 50 valstu un starptautisko organizāciju parlamentiem. Mēs jau pagājušonedēļ apstiprinājām Saeimas paziņojumu, atbalstot Ukrainu. Es domāju, ka arī šodien mums ir īpašs uzdevums – strādāt ļoti atbildīgi, apzinoties, ka citām valstīm ir jācīnās par savu drošību un integritāti.

Kolēģi, kā allaž, sāksim ar iesniegtajām izmaiņām sēdes darba kārtībā. Ir saņemts viens ierosinājums izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne un Ilze Stobova ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa. Lūdzu!

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, kolēģi! Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā ir viens no augstākajiem nodokļiem, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, un patiesībā tādas pamatīgas debates par to, vai nekustamā īpašuma nodokli Latvijā saglabāt vai to diferencēt, samazināt, kā to piemērot... patiesībā tādas debates nav bijušas. Manuprāt, tam ir īstais laiks, ņemot vērā to, ka no 2025. gada, tātad no nākamā gada, 1. janvāra mainās kadastra vērtības un ir ļoti neskaidra situācija, kas notiks ar nekustamā īpašuma nodokli, – vai procentu likme tiks vai netiks piemērota jaunajām kadastra vērtībām... kas to regulē? Šobrīd publiskajā telpā ir ļoti pretrunīga informācija.

Vakar Saeimas namā es runāju ar Jaunās VIENOTĪBAS ļoti augsta līmeņa pārstāvi un Finanšu ministrijas augsta līmeņa ierēdni, un viņi sacīja, ka, jā, nekustamā īpašuma nodoklis paaugstināsies, tā masa, ko cilvēki samaksās naudas izteiksmē, un tas būs saistībā ar kadastra vērtības izmaiņām.

Tajā pašā laikā... vakar (jāpiezīmē – sociālajos tīklos) parādās informācija, ko pauž Tieslietu ministrija un Tieslietu ministrijas pakļautībā esošās organizācijas, kuras apgalvo, ka tā ir absolūti nepamatota informācija, kas šobrīd ir nonākusi publiskajā vidē, par to, ka nekustamā īpašuma nodoklis varētu celties sakarā ar kadastra izmaiņām, un šī maksājamā summa iedzīvotājiem nemainīsies. Tad kā būs? Valdošās frakcijas... Finanšu ministrija saka... ir viena informācija, un Tieslietu ministrija pauž pilnīgi citu informāciju. (Starpsauciens.)

Manuprāt, pirms budžeta debatēm būtu nepieciešams skaidrojums. Mums ir jāsaprot, cik liels nodoklis iedzīvotājiem būs jāmaksā par savām dzimtajām mājām un saviem īpašumiem. Patiesībā tas nav godīgi – cilvēkus turēt neziņā un savā veidā ar viņiem šādi manipulēt. Tādēļ varbūt jau tagad, balsojot “par” nodošanu vai “pret” nodošanu... šīm izmaiņām... kāds no JAUNĀS VIENOTĪBAS varētu nākt un pastāstīt, kādi ir plāni.

Bet, atgriežoties pie tā, ir jāpiemēro vai nav jāpiemēro nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam īpašumam vai īpašumam, kurā cilvēks ir deklarēts, – par šo jautājumu būtu jāsāk nopietni debatēt.

Tādēļ es lūdzu... aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kas paredz, ka nekustamā īpašuma nodoklis netiek piemērots vienam Latvijas pilsoņa īpašumā esošam nekustamajam īpašumam... kas to ir deklarējis kā savu dzīvesvietu... kā arī šim nekustamajam īpašumam piekritīgajai zemes platībai pilsētās un pagastos līdz 1500 kvadrātmetriem, bet viensētās – līdz diviem hektāriem.

Kolēģi, lūdzu jūs atbalstīt šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

___

Sāksim izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputāte Agnese Krasta lūdz likumprojektu nodot arī Juridiskajai komisijai, nosakot to par līdzatbildīgo komisiju. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputāti neiebilst.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Deputāti piekrīt.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viktorijas Pleškānes un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka būtu tikai godprātīgi atbildēt uz Liepiņas kundzes argumentiem. Vēlos atgādināt, ka šā gada maijā mūsu parlaments pieņēma... noteikumus, ka nekustamajam īpašumam nākotnē būs divas kadastrālās vērtības: viena kadastrālā vērtība, kas būs saistīta ar savstarpējām... tirdzniecību un ar novērtējumu, otra kadastrālā vērtība, kas būs saistīta ar nodokļa apmaksu.

Tas, kas ir skaidri un gaiši no šīs tribīnes jāpasaka, lai noņemtu jebkādas spekulācijas, – nākamgad nekustamā īpašuma nodoklis nemainīsies, tas paliks līdzšinējā apmērā.

Tādēļ aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Paldies JAUNAJAI VIENOTĪBAI par skaidrojumu.

Skaidrs par kadastrālajām vērtībām un par nekustamā nodokļa aprēķinu 2025. gadā, tomēr tas neatceļ to, ka Latvijā vēl joprojām nekustamā īpašuma nodokļa likme ir viena no augstākajām Eiropā. Līdz ar to es uzskatu... vēl joprojām... ka ir jāuzsāk diskusija par to, ka nodoklis vienīgajam īpašumam vai īpašumam, kurā cilvēks, Latvijas pilsonis, ir deklarēts, būtu atceļams.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viktorijas Pleškānes un Ilzes Stobovas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 17, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Kolēģi, ir vēl iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens.)

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Deputāti piekrīt.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā. Deputāti piekrīt.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Deputāti piekrīt.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raimondam Čudaram no 2024. gada 22. oktobra līdz 23. oktobrim.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edgaram Tavaram 2024. gada 24. oktobrī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Kornēlijas Počas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 15. oktobrī izskatīja lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Kornēlijas Počas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Kornēlija Poča ir bijusi Madonas rajona tiesas tiesnese un Vidzemes rajona tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Kornēliju Poču no tiesneša amata ar šī gada 31. decembri pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Kornēlijas Počas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Jefimijs Klementjevs, Viktors Pučka, Igors Judins, Amils Saļimovs, Nataļja Marčenko-Jodko un Jekaterina Drelinga ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Amila Saļimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Amila Saļimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Darba kārtības sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, otrais lasījums.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 9. oktobra sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Likumprojekts ir saistīts ar izskatāmo Valsts ieņēmumu dienesta likumu.

Otrajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Šis ir jautājums par tādu gana šauru un pietiekami sarežģītu tēmu kā preču izcelsmes sertifikāti. Stāsts ir par sertifikātu, kas jāsaņem ikvienam ražojošam un eksportējošam uzņēmumam par katru kravu, ko tas nosūta ārpus Latvijas.

Kā šādus sertifikātus izsniedz citās valstīs, un kāda ir citu valstu prakse? Ir valstis, kurās šo funkciju pilda pati valsts. Zinot, kā mums Latvijā iet ar birokrātiju, un zinot to, kā šādas lietas valsts pati mēdz pildīt, droši vien tas nav labākais risinājums mums, vai ne? Tādēļ pēdējos 30 gadus Latvija arī nav gājusi šo ceļu. Latvija ir gājusi ceļu, kur dots deleģējums vienai (nevalstiskai) organizācijai, kas šos sertifikātus izsniedz. Latvijā tā ir Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tātad pēc būtības valsts ir deleģējusi šo funkciju, veidojot monopolu.

Vai monopols ir labi? Droši vien ne vienmēr, jo trūkst konkurences, un, ja ir konkurences trūkums, varētu būt problēmas ar kvalitāti, ar termiņiem un pats galvenais – ar cenu. Šobrīd konkrētais deleģējuma saņēmējs šo sertifikātu cenu nosaka vienpersoniski, bez regulējuma, bez saskaņojumiem, nu, pēc sajūtām. Citās valstīs ir dažāda prakse, kā šos sertifikātus izsniedz. Piemēram, ir reģionālais dalījums. Tas nozīmē – katrā reģionā ir kāda organizācija, kas labāk pazīst tajā vietā strādājošos uzņēmumus, līdz ar to izsniedz šos sertifikātus, nodrošina sertifikātu ticamību. Ir cita prakse – nozaru dalījums. Tad šos sertifikātus izsniedz konkrētās nozares organizācijas. Manuprāt, tas ir ļoti labs virziens, jo galu galā vislabāk par rapšu raušu eksportu droši vien zina lauksaimniecības organizācijas, vai ne? Tāpat kā, piemēram, par kādu metālapstrādes objektu visdrīzāk zina kāda cita ar tirdzniecību saistīta organizācija.

Mans priekšlikums ir vērsts šajā virzienā – organizācija, kas pazīst un pārzina nozari, darbojas šīs nozares uzņēmumu vārdā un labā, izsniedzot viņiem sertifikātus un nodrošinot ticamību, jo ir bijusi pieredze, piemēram, ar medus izcelsmi, ka... ir bijušas problēmas un diezgan nopietnas. Ir izskanējušas bažas, vai Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei ir atbilstoša kapacitāte to darīt. Šobrīd, protams, nav, jo viņi to tagad nedara. Līdz ar to es rosinu uz trešo lasījumu iestrādāt pārejas noteikumus, paredzot termiņu, kādā šī pāreja notiek... ka par nozari... atbilstīgā organizācija varētu šos sertifikātus izsniegt, tāpat arī atrunāt citas detaļas.

Noslēgumā es gribu citēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju, kurš aizvadītajā svētdienā raidījumā “Nekā personīga” teica šādus vārdus: “Pasaulē nav nekas labāks izdomāts kā godīga konkurence, jo godīga, taisnīga konkurence nodrošina zemāku cenu un labāku kvalitāti.” Es Rostovska kungam pilnībā piekrītu, tieši tādēļ ir tapis šis priekšlikums un tādēļ aicinu arī jūs šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātais Rokpeļņa kungs! Bēdīgi, ka mēs mēģinām šeit, Saeimā, politiski lemt, kam labāk patīk kamera vai kam labāk patīk LOSP. Tā ir ļoti bēdīga prakse, jo tas ir mūsu sabiedriskais sektors, tās ir biedru labuma organizācijas, un tām būtu jāstrādā katrai atbilstoši savam mandātam kā gādīgiem savu interešu pārstāvjiem.

Bet pēc būtības. Šos preču izcelsmes sertifikātus visā pasaulē – ļoti dominējoši – izsniedz tirdzniecības un rūpniecības kameras. Tā ir publiskā funkcija, ko valstis deleģē vai pašas var izsniegt. Līdz ar to ir pilnīgi neloģisks jūsu arguments šai deleģētajai funkcijai, ka ir jāiedibina kaut kādi konkurences jeb brīvā tirgus apstākļi. Tā ir deleģēta... tā ir monopola funkcija. Kādam tas ir jādara – jāveic šī atbilstības pārbaude (Starpsauciens.), bet ir neloģisks arguments, arī no tirgus viedokļa, ka, ja būs divi vai vairāki pakalpojumu sniedzēji, tas ietekmēs cenu vai kvalitāti. Pilnīgas muļķības. Šo preču izcelsmes sertifikātu lielums uz mūsu valsti, es teiktu, zināmā mērā ir fiksēts lielums. Ja mēs veidojam divus vai vairākus administratīvos centrus, tad ir jautājums: vai izmaksas no tā samazinās vai palielinās? (Dep. H. Rokpelnis: “Izmaksas ir fiksētas, cenas...”) Nu, lūk!

Līdz ar to es ieteiktu: darīsim tomēr kā vairums civilizēto valstu – uzticēsimies savai Tirdzniecības un rūpniecības kamerai. Ja es salīdzinu, kā šīs organizācijas tiek finansētas, tad Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras finansējums lielākoties veidojas no biedra naudas iemaksām, vairāk nekā 50–60 procenti šīs organizācijas budžeta veidojas no biedra naudas. Turpretim LOSP 75 procenti ir valsts finansējums, biedra nauda veido ļoti mazu, nebūtisku organizācijas uzturēšanas maksu. Šajā gadījumā, ja mēs mēģinām šo lietu samaisīt... mēs gribam veidot... faktiski vājināt demokrātisko sistēmu, ko izveidojusi kamera. Vai tas ir mērķis?

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un nepolitizēt mūsu sabiedriskā sektora darbību un finansiālo neatkarību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Par konkurenci. Protams, konkurence ir svarīga. Jau šobrīd bez Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šos sertifikātus izsniedz arī Rīgas brīvosta. To, Harij, tu aizmirsi pateikt.

Mums ir svarīgi, lai šie sertifikāti tiek izsniegti laicīgi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras gadījumā tā ir viena līdz divas dienas, sistēma ir atstrādāta. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai ir sadarbības partneri visā pasaulē, līdzīgas kameras, kuras jebkurā gadījumā var reaģēt ļoti ātri un nekavējoties un šīs problēmsituācijas atrisināt.

Es domāju, mums visiem ir ļoti svarīgi, lai sertifikāta izsniedzējs būtu neatkarīgs un finansiāli nodrošināts. LOSP gadījumā diemžēl par to vairs nevar runāt. Bijušais LOSP vadītājs Edgars Treibergs (lai viņam vieglas smiltis!) bija atstājis LOSP ļoti lielu uzkrājumu. Šis uzkrājums šogad jau tiks noēsts, pa pēdējiem četriem gadiem šis uzkrājums būs noēsts pilnībā. Tas nozīmē, ka LOSP šobrīd dzīvo pāri saviem līdzekļiem, katru gadu tie ir apmēram mīnus 30–40 tūkstoši, ko viņi noēd no tā uzkrājuma, kas viņiem ir bijis.

Darbinieku skaits pēdējos trijos gados ir samazinājies no 10 darbiniekiem uz pieciem darbiniekiem. Būtiski mazāks. Un, protams, LOSP ir kļuvusi ļoti, ļoti atkarīga no tā, ko viņiem pasniedz un kādu finansējumu iedod valsts. Tie ir 70, 75, 80 procenti budžeta, ko viņi ik gadu saņem no valsts. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka ir organizācijas, kas šādu finansējumu saņem daudz mazākā apmērā, viņiem šis finansējums ir 5, 7, 10 procenti no kopējā finansējuma.

Arī tas, ka šī organizācija būtu ļoti ietekmīga un aiz tās stāvētu ļoti daudz biedru... pašreizējā finansiālā situācija un tas, cik viņi saņem biedra naudu, to neapliecina. Ja teic, ka viņiem ir vairāki desmiti tūkstošu biedru un biedra naudā iemaksā kādus 17–19 tūkstošus gadā, tas nenozīmē, ka, ja katrs biedrs iemaksātu pa vienam eiro, tie būtu vairāki desmiti tūkstošu. Nu nav tā. Tās ir mirušās dvēseles, kas tiek pieskaitītas LOSP ietekmes rādītājiem.

LOSP vadītājs Guntis Gūtmanis ir ļoti kompetents cilvēks, es viņu cienu, viņš ir nozares profesionālis. Bet šinī gadījumā mēs runājam par sertifikātiem, kas ir nozīmīgi dokumenti ārpus Eiropas Savienības un ārpus tirdzniecības līgumiem trešajās pasaules valstīs. Man tiešām ir bažas par to, ka ir apdraudēta mūsu valsts reputācija, ja šo funkciju mēs deleģēsim LOSP. Mēs varam nonākt situācijā, kad ir starptautiski skandāli par to, ka šis sertifikāts neatbilst tam, kā tas varētu izskatīties īstenībā.

Tāpēc šinī gadījumā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debašu turpinājumā vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Es jums teikšu nedaudz asāk – LTRK (tas ir mans kā bijušā uzņēmēja viedoklis, negribu apvainot) ir ļoti turīga, “uzbarota” organizācija, kas uzturas ļoti greznās telpās. Putras kungs, lai tiktu pie jebkādas izziņas no šīs iestādes, obligāts pienākums ir kļūt par iestādes biedru. Un šeit parādās tā matemātika, ka viņi, protams, dzīvo no biedra naudas, bet, lai tur tiktu un lai spētu izvilkt šo biedra naudu... nu, ir jauns izaicinājums.

Tāpēc, mūsu skatījumā, te nav runas par to, ka LTRK ir slikta vai kaut kā nekorekti pilda savus pienākumus. Jautājums ir par to, ka monopoli konkrētajā gadījumā ir absolūts apdraudējums tirgum. Jaunie uzņēmēji... piemēram, mūsu Amils Saļimovs, kas ir veiksmīgs uzņēmējs, rītdien nolems nodarboties ar kaut kādu procesu, kurš būs atkarīgs no LTRK, jo viņiem ir monopoli, viņš būs spiests iet pie konkrētā kunga un lūgt viņu uzņemt par biedru, iziet kaut kādu asociācijas procesu, saskaņot ikmēneša maksu, kuru nevarēs pavilkt, jo viņa budžets diemžēl to neļauj, rezultātā viņam šādas biznesa iespējas būs liegtas.

Ja mēs šodien – grūtajos ekonomiskajos apstākļos – izskatām iespēju attīstīt uzņēmējdarbību... jo mums nav naftas, mums nav gāzes, bet mums ir uzņēmēji... ja mēs skatāmies, lai attīstītu uzņēmējdarbību, tad ir nodokļu slogs. Bet viņi maksā! Valsts var dzīvot, darba vietas ir. Super, malači! Attīstām šo procesu! Bet šodien... neapvainojot LTRK... viņi ir uzurpējuši vairākas nozares un vairākus virzienus. Es vēlreiz atkārtošos: es nevaru saņemt no viņiem nevienu izziņu, ja neesmu viņu biedrs. Piespiedu kļūšana par biedru, piespiedu maksa... tikai tad varēsi saņemt dokumentu. Cita varianta nav.

Kolēģi! Mēs to redzam pat ārzemju braucienos. Neviens uzņēmējs, kas ir ārpus LTRK, kura it kā pārstāv visus neatkarīgi no biedra statusa... neņem līdzi, ja neesi biedrs un ja nemaksā. Varbūt kādu savējo pa sētas durvīm... iesēdinās lidmašīnā kopā ar prezidentu... bet kopumā tas nav iespējams.

Kolēģi, nav runas par to, ka zaļzemnieki ir piedāvājuši kaut ko labu, nav runas, ka LTRK ir slikta. Jautājums ir par to, ka mēs kā valsts nevaram uzticēties vienam kungam, kurš sēdēs un lems: šim došu, šim nedošu, šis būs uzņēmējs, šis nebūs uzņēmējs. Tas vienkārši nav godīgi.

Tāpēc uz trešo lasījumu ir jāpadomā par to, kā decentralizēt šo funkciju, nevis atdot zaļzemniekiem, lai viņi kontrolē pusi tirgus. Tas nav labs risinājums. Mēs atbalstīsim, bet kā virzienu – attīstīt, palīdzēt un atvieglot uzņēmējdarbību Latvijā.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Kolēģi! Paskatoties uz šo stāstu no praktiskās puses. Man liekas, lielākā problēma šajā stāstā ir tā, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai nav lauksaimniecības sadaļas, tā tas mūsu valstī ir. Līdz ar to šo kameras funkciju lauksaimniecības sadaļā pilda LOSP – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, kurā ir 52 organizācijas. Es vadu vienu no šīm 52 organizācijām – Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociāciju, kura arī izsniedz izcelsmes sertifikātus, bet šķirnes govīm, kuras mēs daudz eksportējam. Pirms vairākiem gadiem bija tikai viena organizācija, kas šo darīja, bet šobrīd esam divas. Nevarētu teikt, ka no tā ir zaudējusi cena, kvalitāte vai laiks. Varam blakus pastāvēt.

Tas, kas lika būt uzmanīgam, ir tie argumenti... Es arī vakar saņēmu e-pasta vēstuli no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, un argumenti sākās ar to, ka noliek otru organizāciju. Es gribu jautāt – vai tā ir pareiza pieeja jautājumam, ja mēs skatāmies no ieguvumu puses?

Šajā jautājumā, es domāju, LOSP ir pietiekami jaudīga organizācija, kas var uzņemties atbildību arī par šādām lietām. Naudas sadale... tas, kas šeit izskanēja, cik valsts ko maksā... es gribu teikt, ka liela daļa finansējuma, ko LOSP saņem, ir dažādi valsts deleģējumi, kur LOSP ir jāpārstāv valsts citās lielākās organizācijās pasaulē. Tā veidojas šis budžets un šie sadalījumi.

Vajadzētu skatīties šo jautājumu... ka izcelsmes sertifikāts – tas ir godīgums, taisnīgums, apliecinājums, ka izcelsme ir īsta un patiesa. Bet uz šo pašu pakalpojumu mums jāskatās: viena lieta ir cena, otra lieta ir kvalitāte un ātrums – vai šie trīs faktori cieš vai iegūst no šādas paplašināšanas. Manuprāt, iegūst visi, un galā ieguvējs ir pakalpojuma prasītājs jeb uzņēmējs.

Līdz ar to sanāk, ka lauksaimniecības sektoram, gribētu teikt, pat ne lauksaimniecības, zemkopības sektoram, kurā ir arī kūdra, koks, zivis... plašāks lauks... būtu vienkāršāk un droši vien arī loģiskāk griezties pie savas organizācijas. Tāpēc es atbalstu un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs patiešām paveram logu uz konkurenci, lai varam pēc būtības konkurēt ar cenu, kvalitāti un pakalpojuma ātrumu.

Par pašu organizāciju. Ja mēs iedodam laiku sakārtot to, ko Rokpeļņa kungs minēja, uz trešo lasījumu, tad, es domāju, nav arī, ko baidīties, ka varētu būt slikta kvalitāte vai ka nevarētu to izpildīt, vai arī... Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kura šobrīd sniedz pakalpojumu, tas pakalpojums ir labs, kvalitatīvs un perfekts... tad visi paliks turpat, neviens nekur projām neies. Ja būs kādi iebildumi, tad būs vēl viena organizācija, kurā var vērsties un saņemt izcelsmes sertifikātus.

Es patiešām šādā demokrātiskā sistēmā neredzu nekā slikta – ka mēs dodam deleģējumu diviem. Tāpat kā tas ir ar šķirnes dzīvniekiem, kad arī ir divas organizācijas, kas izsniedz... Citreiz, kad ir ļoti liels pasūtījums, teiksim, reizē brauc ārā četras piecas mašīnas ar vairākiem simtiem dzīvnieku, tad abas organizācijas sadodas rokās un ātri izpilda... jo tās ir dažas dienas, kurās tas ir jāizpilda. Līdz ar to, es domāju, ieguvēji ir visi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs kļūtu demokrātiskāki.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Mums būtu jāsāk ar to, ka mēs nevis iedodam papildu funkciju LOSP, bet noņemam valsts finansējumu LOSP. Nevis tāpēc, ka mēs vēlam Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei kaut ko ļaunu, gluži pretēji – mēs vēlam labu, jo LOSP ir klasiska interešu pārstāvības jeb lobija organizācija, kas aizstāv savu biedru intereses. Lai viņi spētu pastāvēt, biedriem būtu jāspēj samest biedra naudu. (Starpsauciens.) Ja biedri biedra naudu samest nevar, tad viņiem nav interešu. (Daži deputāti aplaudē.) Ja tev ir intereses, tu esi gatavs par tām samaksāt biedra naudu.

Salīdzinājums. Pats kādreiz vadīju Latvijas Zivrūpnieku savienību. Mans galvenais uzstādījums bija, ka mēs neņemam nevienu kapeiku no valsts, lai saglabātu savu neatkarību. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Biedri Latvijas Zivrūpnieku savienībā maksā biedra naudu – pusotru tūkstoti eiro mēnesī. Acīmredzot viņi joprojām redz šajā organizācijā spēju pārstāvēt viņu intereses un panākt noteiktus rezultātus. Pēc tāda paša principa būtu jādarbojas LOSP, jo pretējā gadījumā viņi nedomā par saviem biedriem, bet domā, kā kārtējā budžetā izsist naudu vai nepazaudēt esošo. Un administratīvais aparāts, kā saka, vairāk kalpo ministrijai, ministram, nevis savai organizācijai. Tas ir pirmais.

Otrais – saistībā ar LTRK un sistēmu vispār. Pasaulē normāli šādas funkcijas veic vai nu tiešām lielāka organizācija – kamera –, kas apvieno ļoti plašus biedrus ar attiecīgi pietiekami lielu neitralitāti, vai valsts, muita. Es domāju, ka mūsu pārbirokratizētajā valstī, kā mēs visi atzīstam, šobrīd valstij atdot funkciju, kuru veiksmīgi veic privāta organizācija, būtu neprāts.

Vēl viena lieta. Es neesmu dzirdējis ne no viena normāla uzņēmēja, ka tas kādreiz būtu sadūries ar problēmām saņemt sertifikātu LTRK. Turklāt šī funkcija netiek dota tikai biedriem. Tā nav korekta informācija. Tā tiek dota visiem, kas atbilst... kā saka, atbilstoši reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Ir jautājums: kāpēc mēs dodam vēl kādam... varbūt tiem, kas nevar sertifikātu dabūt normāli? Es nesaku, ka tas tā ir. Bet LOSP vajadzētu nevis meklēt veidu, kā atkal saņemt kaut ko no valsts, bet pārliecināt savus biedrus, ka šai organizācijai ir jēga, ka tā spēj definēt un aizstāvēt savas organizācijas biedru intereses, kā to dara Zemnieku saeima, kā to dara Latvijas Zivrūpnieku savienība, kā to dara daudzos citos nozares atzaros. Pierādi, ka tev ir jēga, un biedri maksās biedra naudu, un tu būsi neatkarīgs.

Mums vajag neatkarīgas uzņēmēju organizācijas, nevis līdzskrējējus nodokļu maksātāju naudai, ko piešķir valdība vai Saeima.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram otro reizi.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Aizmirsu piebilst par kompetenci. Ļoti spilgts piemērs LOSP kompetencei un atkarībai no valsts naudas ir tavi, Harij, slavenie traktoru protesti šī gada februārī. LOSP bija tā, kas virzīja kopā ar ministriju, kopā ar tā laika ministru kopējo lauksaimniecības politiku, kurai ļoti daudzas organizācijas iebilda. Tagad izrādās, ka ir iebildušas pamatoti, jo tika veiktas ļoti daudzas izmaiņas (par to paldies arī Armandam Krauzem), bet LOSP ir līdzatbildīga par to, ka kopējā lauksaimniecības politika tika reāli sačakarēta. Būsim reāli! Tā bija.

Runājot par to, kas ir pamatlikums. Pamatlikums tomēr ir par VID reorganizāciju. Šis priekšlikums, kas tapa, nav skaņots ne ar vienu, un tāpēc arī ir tik daudz sarunu, negāciju un tik daudz jautājumu. Ja gribat virzīt šo normu, tad saskaņojiet vispirms ar nevalstiskajām organizācijām, ar uzņēmēju organizācijām, tad var virzīt.

Neatbalstām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums, kas iesniegts, ir klasisks haosa radīšanas priekšlikums.

Ir divas pavisam atšķirīgas lietas. Ar ko atšķiras Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera no LOSP? LOSP pārstāv bites, labību, piensaimniekus, cūkgaļas audzētājus un tā tālāk, un LOSP ir tikai organizācijas, kas ieinteresētas attīstīt savu nozari. Piemēram, ja bitenieki grib, lai lauksaimnieki nelieto vispār nekādu ķīmiju, neko nesmidzina, tad labības audzētāji tieši otrādi – grib laiku pa laikam kaut kur uzlaistīt amonjaku, kādu ķīmiju. Tad kādus sertifikātus šis kaktu kantoris, piedodiet... nē, godājama organizācija izsniegs? Vai tā izsniegs sertifikātus vieniem vai otriem?

Es saprotu Grasberga kungu, kurš laikam pārstāv pieniniekus, bet atšķirība ir tā, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pavisam cita tipa organizācija. Viņi cīnās par uzņēmējdarbības vidi lauksaimniekiem. Viņi cīnās par mazākiem nodokļiem. Viņi cīnās par normālu darbību. Iedomājieties, tagad divas organizācijas izsniegs... te vēl pierakstīts, ka varētu būt kaut kādas organizācijas nākotnē. Tātad katra izsniegs savu sertifikātu, jo nevar būt, ka viņi ies viens pie otra saskaņot, kādi ir sertifikācijas... izsniegšanas principi.

Mums ir ārkārtīgi bēdīga pieredze ar to, ka dažādas organizācijas kaut ko izsniedz. Pēdējais piemērs ir par novērtējumiem. Mēs Pieprasījumu komisijā skatījāmies... par paaugstinātajiem nodokļiem Olimpiskajam sporta centram bērniem... Kas rada šos novērtējumus? Jūs aizejat pie viena... piemēram, valsts organizācija... uztaisa, ka novērtējums – pieci miljoni, aizejat pie otra... iedodat kādu dāvaniņu, nezinu, konjaka pudeli vai kaut ko vairāk... jums uztaisa, ka tas maksā 25 miljoni. Un tā tālāk. Šeit ir tieši tas pats.

Tātad – vai mēs gribam korupcijas veicināšanu, absolūtu haosu, vai mēs gribam sistēmu, ka sertifikātus izsniedz organizācija, kura cīnās par vides uzlabošanu, par ekonomiskās darbības attīstību un skatās jautājumus centralizēti?

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Izskanēja argumenti par labu abām pozīcijām. Es arī uzskatu, ka var saklausīt pamatotus argumentus gan vienam, gan otram risinājumam. Tas, ko es gribu norādīt, – šis nav korekts veids, kā šo jautājumu izskatīt pēc būtības, jo tas nav izdiskutēts ar sociālajiem partneriem. Domāju, šāda pieeja izgaismo to, ka ZZS ministri slēpjas aiz Saeimas... mugurām.

No Republikas laukuma 2, kur atrodas Zemkopības ministrija, līdz Ekonomikas ministrijai, kas atrodas Brīvības ielā 55, ir piecu minūšu brauciens. Acīmredzot Valainis nav aizbraucis pie Krauzes vai otrādi šo jautājumu saskaņot, abi grib izpatikt sadarbības partneriem un savām padotības organizācijām, tāpēc slēpjas aiz Saeimas un pamet šo jautājumu saplosīšanai šeit, lai gan tas nav izdiskutēts ar sociālajiem partneriem, arī ne kādā no Saeimas komisijām.

Tie nav labas pārvaldības principi, ko ZZS šobrīd demonstrē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Vēlreiz – nedaudz paskaidrojot. Tas, kas izskan no tribīnes... varbūt man varēs aizrādīt par to, ka nerunāju par priekšlikumu, bet... par to, ka LOSP... kas vispār ir Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome.

Es gribu teikt Didzim, kurš teica, ka tā ir klasiska lobija organizācija, – nu nav tā klasiska lobija organizācija, tāpēc ka apvieno 52 dažādas organizācijas un lielākā daļa no tām nav pelnošas, līdz ar to tās nav biznesa organizācijas. Ja mēs paskatāmies sarakstu... līdzīgi kā Kiršteina kungs teica... kāpēc vides organizācijai būtu jāspriež par izcelsmes sertifikātiem?

Vienkārši apkopo ļoti daudz, līdz ar to LOSP veido kameras principu – ir ļoti daudz nozaru, kas ir saistītas ar laukiem, ar lauksaimniecību. Piemēram, biedru vidū ir Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija, Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrība. Mēs no šīm organizācijām nevaram prasīt lielas iemaksas, kas uzturēs šo organizāciju. Latvijas Jauno zemnieku klubs... tur trušu... dažādas ciltsdarba organizācijas, kas tiešā veidā naudu nepelna. Līdz ar to tā veido kameras principu – pārstāv ļoti daudz dažādu nozaru, tāpēc nedrīkst būt pieeja kā klasiskai lobija organizācijai.

Vēlreiz atkārtoju, ka summas, ko LOSP saņem, lielākoties ir par dažādiem deleģējumiem no valsts – valsts ir deleģējusi kādu uzdevumu darboties. Ja mēs runājam par izcelsmes sertifikātiem – tā ir vēl viena lieta, ko valsts var deleģēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (AS).

Man būs, Jāni, tev jāiebilst. Klasiska lobija organizācija un neviena lobija organizācija naudu nepelna, tā ir taisnība. Lobija organizācija tērē savu biedru biedra naudu, investē to, lai radītu vidi, kas šiem biedriem, valstij un nozarei kopumā ir interesanti. Jāpelna ir biedriem. Neviena... Latvijas Zivrūpnieku savienība... nav pelnoša organizācija, pat ar likumu nedrīkstētu būt. (Starpsauciens.)

Ja biedri nespēj samest minimālu biedra naudu, lai pārstāvētu savas intereses, tātad tas nav bizness, viņiem nav interešu. Tā mēs varam iet cauri jebkurai nozarei. Tā ka es aicinu neizjaukt sistēmu, kas pastāv. Vēlreiz atkārtoju – mums tikai vēl viena opcija – atdot valstij. Un par to, es domāju, mēs neesam gatavi lemt ne šodien, ne citreiz.

Kam es pilnīgi piekrītu – ko Butāna kungs teica – par formu, kā šis tiek darīts. Mēs šodien runājam... likumprojekts vispār ir par kaut ko pilnīgi citu, iegansts ir pilnīgi cits. Un tad mēs piemetam klāt lietu (Starpsauciens.), kurai, starp citu, pati LOSP nav gatava. Jūs visi, es domāju, zināt, ka viņi, ierosinot šo lietu un saprotot, kas tas ir, jau prasa gadu ilgu pārejas periodu.

Beidzam ākstīties!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim otro reizi.

H. Rokpelnis (ZZS).

Kolēģi, paldies par šo diskusiju. Ir izskanējuši daudzi dažādi argumenti, liela daļa no tiem gan ir, šķiet, vairāk emocijās balstīti vai pārstāvot vienas, otras, trešās vai ceturtās organizācijas tiešās intereses kā biedriem, bijušajiem valdes locekļiem un tā tālāk. Mēs šeit visi esam aktīvi cilvēki, katrs kaut kur ir bijis, un diemžēl arī šī joma acīmredzot kaut kur pārklājas.

Aicinu nolikt emocijas pie malas, balsot, izejot no tā, kāds varētu būt vislabākais risinājums, kas dotu lielāko pienesumu mūsu uzņēmējiem, lauksaimniekiem... un kurā brīdī mēs redzam, ka būs ieguvums ar pazeminātu cenu potenciālu – vai mums ir labāks monopols vai tomēr konkurence. Es domāju, ka šeit viss ir pateikts.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kolēģi! Mans aicinājums – bez emocijām paskatīties uz šī priekšlikuma iesniegšanas būtību un procesu, un diskusijām, kas ir šeit, tāpēc ka tās nav bijušas citur.

Manuprāt, stāsts nav par organizācijām, lobijiem vai pārstāvniecību, stāsts ir par valsts deleģētu funkciju, un ar vienu deputātu priekšlikumu mēs vēlamies šo funkciju nodot kādam papildus. Paskatoties uz to brīdi, kad tas tika iesniegts... Es vakar satiku Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi Rīgas pilī, dodoties uz diskusiju (Starpsaucieni.)...

Faktiski es gribētu teikt tā: stāsts nav par diskusiju, stāsts ir par to, ka tādas nebija. Un, izdarot pārsteidzīgus lēmumus šodien, manuprāt, mēs varam sagatavot tādu brāķi, ko nāksies pašiem pēc tam labot. Lai ZZS deputāti un frakcijas vadītājs, kurš iesniedza šo priekšlikumu, šo brāķi nesastrādātu pārāk ātri, dosim iespēju satikties, parunāt gan ar uzņēmējiem, gan nozarēm un pieņemt pamatotu lēmumu.

Noteikti process prasa izvērtējumu, noteikti ir uzlabojumi, bet es domāju, ka šajā brīdī atbalstīt šo priekšlikumu ir nesaprātīgi un tas radīs vairāk brāķa nekā jebkas cits, ko vēl paspēsiet sastrādāt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc debatēm, šis jautājums ir visai svarīgs un būtisks. Tā ir, vai ne? (Starpsauciens: “Jā!”) Tomēr parasti svarīgos un būtiskos jautājumus mēģina virzīt normālā ceļā caur Ministru kabinetu, un tie normālā ceļā, nevis caur viena deputāta pēkšņi izdomātu priekšlikumu tiek iesniegti likumprojektā, kurš turklāt ir atvērts pavisam par citu tēmu. Šī tiešām nav laba likumdošanas prakse.

Es neesmu ne “par”, ne “pret”, es esmu par to, ka šādi jautājumi, kurus mēs atzīstam par svarīgiem, nāk normālā ceļā – apspriesti arī Ministru kabinetā. (Starpsauciens: “Pareizi!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Vīksna. Tad balsojam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Harija Rokpeļņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 44, atturas – 10. (Daži deputāti aplaudē.) Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Tātad atgriežamies pie likumprojekta.

2. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Šis priekšlikums paredz turpmāk muitā izslēgt iespēju sniegt deklarāciju krievu valodā. Tā, man liekas, bija tāda postpadomju palieka – ka mums muitā pastāv reāli... oficiāli... divvalodība. Starptautiskā prakse rāda, ka valstis muitas deklarācijas ļauj aizpildīt valsts valodā un starptautiskajā angļu valodā.

Līdz ar to gribu pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurā šis priekšlikums bez debatēm tika atbalstīts. Un tas ir vēl viens simbolisks solis, ar kuru mēs valodas ziņā ejam prom no Krievijas un pievienojamies Eiropas telpai.

Tā ka paldies par atbalstu, un ceru, ka šādi gadījumi, kuros latviskās partijas spēj būt vienotas, būs arī turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātā “Nacionālā apvienība”! Ja mēs ejam Eiropas ceļu, tad es jums piedāvāju paskatīties uz eiro banknotēm. Piemēram, 5, 10 eiro. Uz tiem kirilicā (krievu burtiem) uzrakstīts: jevro. Es domāju, ka Kola kungam derētu tagad aktivizēties Eiropas Parlamentā, jo derētu arī nosodīt pilnīgi visu Eiropu par to, ka viņi joprojām ļauj izplatīt savu valūtu ar šādiem burtiem, kas nav pieņemami. (Starpsauciens.) Nē, nē, es jau necenšos, jo jums tur ir lielākas likmes, es jau jūsu iepirkumus esmu redzējis, tur ar 10 eiro nepietiek, tur jau sešas nulles... uz priekšu! Kolēģi, tā ka nevajag man te stāstīt!

Augsti godātā “Nacionālā apvienība”! Man prieks, ka jūs turpināt studēt un iet cauri visiem likumiem – meklēt vārdus “krievs”, “krievu valoda” un ar to cīnīties. (Starpsauciens.) Tas ir ļoti svarīgi, bet vēlreiz – kā tas viss palīdzēs mums attīstīt Latviju, kā tas viss palīdzēs mums aizsargāt Latviju? Absolūti nekā. Vienīgais, ko tas dara, – attaisno jūsu esību parlamentā un jūsu topošo, es domāju, nākamgad kaut kad pēc gada vidus, esību jaunajā koalīcijā. Un tas ir viss. Bezjēdzīgi!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Nu, es saprotu, ka komisijas sēdēs pašu muitas darbinieku... Es redzu – viņš vispār nesaprot, par ko... ka šis nav būtiski. Iespējams, tas pat atvieglo kādam kaut ko deklarēt, bet es tiešām nezinu, kā tas var ietekmēt ekonomiku vai uzlabot dzīves līmeni Latvijā.

Skaidrs, ka tagad mēs katru sēdi aizliegsim... Mēs jau aizliedzām krievu valodu bankomātos, tagad – vienā anketā, nākamnedēļ – citā.

Es tikko biju pasaules parlamentu organizācijas sabraukumā Šveicē. Ziniet, tur vēl joprojām internacionālajā konferenču centrā pie durvīm lieliem burtiem rakstīts: dobro požalovatj, kas krieviski ir ‘laipni lūdzam’.

Tā ka izdariet secinājumus paši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Kolēģi! Ir 2024. gada 24. oktobris. (Starpsauciens: “9.57!”) Jā, 9.57. Man joprojām ir ļoti liels pārsteigums, ka vispār joprojām ir atļauts krievu valodā aizpildīt muitas deklarācijas, oficiālus dokumentus Latvijā. Kā tas vispār joprojām ir iespējams?

Tur vispār nav jautājumu! Šis priekšlikums ir jāatbalsta. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi. (Starpsaucieni.)

A. Butāns (NA).

Man patīk, ka mēs katru priekšlikumu vērtējam ekonomikas kontekstā, un šajā kontekstā man nākas atbildēt ar pretjautājumu: kā Latvijas ekonomisko situāciju palīdz uzlabot deklarācija krievu valodā? Tieši kāds labums Latvijas ekonomikai, izaugsmei būtu no šīs muitas deklarācijas krievu valodā, par ko jūs, Liepiņas kundze, tik ļoti iestājaties? (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.)

Kaut kā pārējā Eiropā, pirmkārt, tirdzniecību nav ietekmējis tas, ka viņi nosaka muitas deklarāciju valsts valodā un angļu valodā. Otrkārt, es domāju, mūsu kopīgajās interesēs ir pārraut saites ar Krieviju un nebruģēt viņu ekonomikai ceļu šeit, drīzāk virzīties uz embargo un liegt kaut vai pārtikas importu un daudzas citas nozares.

Pēc tā es secinu, ka jūs tieši gribat viņiem šeit bruģēt ceļu. Bet, ja jūs reiz iestājaties, tad – nāciet un pamatojiet, kā krievu valoda deklarācijā varētu palīdzēt Latvijas ekonomikai. Manuprāt, nekā. Manuprāt, ir kauns, ka mēs esam pieļāvuši, ka tik ilgi Muitas likumā un muitā vispār krievu valoda ir bijusi.

Tā ka labojam to, kas vēl nav labots, un pārtraucam krievu valodas oficiālos statusus visos likumos, tai skaitā šajā Muitas likumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas biedres kundze, kolēģi, labrīt! Šodien ir 2024. gada 24. oktobris pulksten 9.59.

“Nacionālā apvienība”, man pasē ir rakstīts “krieviete”. Ko darīsim? (Starpsauciens: “Un kāds sakars?) Kāds sakars ar krievu valodu deklarācijās? (Starpsaucieni.) Paņemsiet manu pasi? “Pret” šo muļķību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi. (Starpsauciens: “Ja nav ko teikt, tad labāk arī neteikt!”)

L. Liepiņa (LPV).

Butāna kungs, jūs mani nepareizi sapratāt. Nav jau tā, ka es esmu “pret”, bet par katru blanku mēs tagad kavēsim savu laiku. Katrā likumā jūs liksiet... Šodien tā ir muita, rīt tā būs robežsardze (Starpsauciens.), pēc tam vēl kaut kas. Vai tad... pieņemiet par visiem, par absolūti visiem uzreiz! Nāciet ar vienu piedāvājumu, kādās valodās drīkst, vai tā ir... protams, latviešu, franču, angļu... Tagad par katru papīra lapu mēs nāksim un kavēsim savu laiku, iesniegsim likuma grozījumus? Tas nav nopietni. (Starpsauciens.) Nu, tas nav nopietni! Tad ejiet tālāk – vēl arī privātajā sektorā uzlieciet ierobežojumus, kādās valodās drīkst, nedrīkst nākt... Pēc krievu valodas aiziet ķīniešu valoda, vēl kāda. Nu ejam vēl tālāk.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā vadītāja un kolēģi! Šo priekšlikumu es aizstāvēju arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un kā vienu no argumentiem minēju to, ka mums soli pa solim jāpārskata likuma normas un jāiztīra likumi. Bet tas arguments bija tāds, ka mēs pirms kāda laika pieņēmām grozījumus, ka darba devēji nav tiesīgi obligāti prasīt krievu valodas zināšanas, pieņemot darbā, teiksim, jaunos speciālistus.

Šāda norma, ka muitas deklarāciju var aizpildīt krievu valodā, principā paģēr to, ka ir jāprasa krievu valoda tam speciālistam, kurš apkalpos šo muitas deklarāciju. Līdz ar to, ja mēs šajā likumprojektā izņemam ārā krievu valodu, mēs automātiski pieļaujam iespēju, ka inspektors ir bez krievu valodas zināšanām.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Šādā veidā citu pēc cita lēnām iztīrīsim likumus un kļūsim daudz latviskāki.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Čulkovas kundze, es domāju, ka nevienu neuztrauc tas, ka jūs pasē esat atzīmēta kā krieviete. Mēs ļoti novērtējam to, ka jūs ļoti labā latviešu valodā spējat runāt šeit, Saeimas sēdē. Mums ir pilna pārliecība, ka jūs saprotat, par ko jūs balsojat, un tas ir būtiski Saeimas darbā, bet to nevar teikt par visiem kolēģiem. Un tā ir problēma, ka mums pat Saeimā ir kolēģi, kas, iespējams, izšķirošos balsojumos nobalso, nesaprotot, par ko tiek balsots. (Starpsauciens.)

Tas ir līdzīgi kā gadījumā, kad valstī tiek ievestas kravas un mēs piespiežam muitas darbiniekus pārzināt krievu valodu, lai saprastu, kas precīzi ir norādīts rakstiski, varbūt atzīmēts ļoti neskaidri, un pēc tam ir brīnums, ka kaut kas tiek palaists garām, kontrabanda ieceļo mūsu valstī. Tas nav pareizi.

Mums ir viena valsts valoda, ko jūs lieliski pārzināt. (Starpsauciens.)

Tāpēc – atbalstām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam...

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Atgādinu, ka mēs debatējam par likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. (Smiekli. Starpsauciens.)

Šis likumprojekts bija sagatavots, ņemot vērā to, ka notiek Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija. Lai arī Butāna kunga priekšlikums nav iepriekš izdiskutēts atbildīgajās ministrijās un institūcijās (Ovācijas.)... lai arī varbūt šī nav tā labākā likumdošanas prakse un tas nav (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: “Labais!”)... tieši saistīts ar likumprojekta anotācijā noteiktajiem likuma grozījuma mērķiem, es tomēr aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Priekšlikums likumprojektā “Grozījumi Muitas likumā” ir tikai viena maza daļa, un tas ir precedents. Varbūt ir vēl vairāki likumi, kuriem, neskatoties uz labākām vai sliktākām iespējām, mums ar steigu ir jāveido grozījumi un jāiesniedz priekšlikumi. Jāatbalsta, lai mēs stiprinātu valsts valodu.

Jau šī gada sākumā Saeimā skatījām iedzīvotāju iniciatīvu par valsts valodas stiprināšanu. Diemžēl... komisija uzdeva Ministru kabinetam nākt ar priekšlikumiem, ar ziņojumu, ar rīcības plānu līdz 20. maijam un ziņot par valsts valodas stiprināšanas pasākumiem. Trīs reizes esmu atgādinājusi komisijai par to. Ministru kabinets nav pagodinājis Saeimu ar priekšlikumiem valsts valodas stiprināšanai. Tā ka labā likumdošanas prakse Ministru kabinetā būtu jāienes arī valsts valodas uzlabošanā, stiprināšanā un Ministru kabinetam ir jāpilda Saeimas nolemtais un lūgtais.

Atbalstīsim šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Nu lielāku banknoti atnesu, lai “Nacionālajai apvienībai” būtu liels kārdinājums mani klausīties. Man prieks, “Nacionālā apvienība”, ka jūs šonakt čučējāt labi no tā, ka vakardien pastrādājāt ļoti labi sakarā ar mūsu valodas pārbaudēm, tā bija veiksmīga diena, tā bija ļoti laba nakts, vai ne? Šodien labs garīgais. Jūs tomēr bišķiņ kaut ko esat izdarījuši.

Te nav runa par valodu. Jūs visu laiku mēģināt pasniegt, ka te kāds cīnās pret valodu. Mūsu frakcija mēģina vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs tērējam laiku: kad reāli valstī ir tik daudz problēmu, mēs te – par ideoloģiju. Ir svarīgi, bez variantiem, bet mēs 85 procentus no darba laika tērējam ideoloģijai.

Sievietēm, kas diemžēl cieš no krūts vēža, ir atteikts, naudas nav, un neviens te (Starpsauciens.), piedošanu, rīkli nerauj par viņām... vienalga, vienalga!

Nu te ir... Dombravas kungs, “Nacionālā apvienība”, godīgi – tas, ko jūs darāt, noteikti ir vajadzīgs jūsu vēlētājiem, bet bišķiņ nedaudz laika es jūs lūdzu veltīt valstij (Starpsauciens.), pareizai likumdošanai, ekonomiskajai situācijai. Tas ir svarīgi: katru reizi pa bišķiņ, pa bišķiņ, un sanāk jau daudz.

Paldies, kolēģi, paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Turpinot debates par likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”, vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Jā, es tieši par šiem grozījumiem Muitas likumā. Kolēģi, aicinu atbalstīt Artūra Butāna iesniegto priekšlikumu. Šis priekšlikums ir par to, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kur galvenā svešvaloda joprojām ir angļu valoda. Gribēsiet no Krievijas ievest preces, aizpildīsiet visu angliski (Dep. A. Rosļikova starpsauciens.), būs viss kārtībā.

Atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Pirms mirkļa Rokpeļņa kungs teica, ka mēs uz šo jautājumu skatāmies pārāk emocionāli. Protams, arī šinī jautājumā mēs esam aizgājuši... pārāk emocionāli, bet tas tā allaž ir bijis, skatot tik nopietnus jautājumus.

Vienīgā lieta, ko es vēlos pateikt, – es nekad nepiekritīšu Rosļikova kunga teiktajam, ka stiprināt valsts valodu ir laika tērēšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai otro reizi.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi! Butāna kungs, man būs jums priekšlikums. Drīz būs trešais lasījums. Tomēr, es domāju, vajag palabot jūsu priekšlikumu un atstāt tikai latviešu valodu, jo, kā jūs zināt, mūsu bērni runā tikai angļu valodā, viņi nerunā latviešu valodā. (Starpsauciens.) Tātad, es domāju... ar jums – nē, paldies dievam! (Starpsaucieni.)

Tātad uz trešo lasījumu, lūdzu, iesniedziet tādu priekšlikumu – aizliegt arī angļu valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna. Es tikai atgādinu: komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 29. oktobris. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. 29. oktobris. Deputāti piekrīt.

___

Likumprojekts “Tieslietu akadēmijas likums”, otrais, galīgais, lasījums.

Izskatāmi 15 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Tieslietu akadēmijas likums”... tajā iesniegtos priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz aizstāt vārdu “tālākizglītība” ar vārdu “mācības”, lai precīzāk un nepārprotamāk izteiktu likumprojekta mērķi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precīzāk definē Tieslietu akadēmijas uzdevumus un tiesības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likumprojekta 4. panta pirmo daļu, lai veidotos tieša sasaiste ar 3. pantā ietvertajām mācībām prokurora un tiesneša amata pretendentiem par maksu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 4. panta otro daļu, jo mācību maksas atlīdzināšanas kārtību var noteikt arī iekšējā normatīvajā aktā un likuma regulējums nav nepieciešams. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 7. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Daļēji redakcionāls, daļēji attiecas uz kārtību, kādā izsludināms konkurss un nosakāmas prasības Tieslietu akadēmijas direktora amata pretendentiem un akadēmijas direktora funkcijām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt no normas teikumu, kas paredz, ka akadēmijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 11. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 12. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Par Tieslietu akadēmijas patstāvības stiprināšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 14. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu, jo līdzvērtīga norma tiek pārcelta uz saistīto likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Visbeidzot 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Tieslietu akadēmijas likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrais, galīgais, lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Juridiskā komisija ir izskatījusi uz otro lasījumu saņemtos priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Attiecībā uz formulējumu par to, ko ņem vērā tiesas priekšsēdētājs lietu sadalē. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Precizē Tiesu administrācijas kompetenci. Daļēji atbalstīts un, tehniski precizējot, iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Godātie kolēģi, Ārlietu komisija 16. oktobra sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā” virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Lai nodrošinātu Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu izpildi un nekavētu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas darbības īstenošanu, Saeimai ir jāapstiprina grozījumi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā. Grozījumi paredz paplašināt bankas ģeogrāfisko mandātu ar Āfrikas valstīm lejpus Sahāras un ar Irāku ar nosacījumu, ka paplašināšanās neietekmēs bankas darbību esošajā reģionā un neprasīs papildu akcionāru kapitāla iemaksas.

Bankas izvērtējumā tiek apsvērtas septiņas jaunas dalībvalstis – Benina, Gana, Kenija, Kotdivuāra, Nigērija, Senegāla, kā arī Irāka, kura ir cieši integrēta Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā.

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

D. Kovaļenko. 3. novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. novembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

D. Kovaļenko. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Labdien, kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem”. Konvencija ir pieņemta 2009. gada 18. jūnijā un ir stājusies spēkā 2020. gada 1. decembrī. Tā nosaka tiesības piekļūt valsts iestāžu oficiālajiem dokumentiem. Šo tiesību ierobežojumi ir atļauti tikai, lai aizsargātu noteiktas intereses, piemēram, valsts drošību, aizsardzību vai privātumu. Konvencija nosaka minimālos standartus, kas jāpiemēro, apstrādājot pieprasījumus par piekļuvi oficiālajiem dokumentiem, pārskatīšanas procedūru un papildu pasākumus.

Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību un informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās starptautiskajā dimensijā.

Komisija savā 2024. gada 16. oktobra sēdē likumprojektu apsprieda un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā. Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam netika saņemti.

Aicinām deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem” apstiprināšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Irma Kalniņa. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Labdien, kolēģi! Komisijā likumprojektu izskatījām un atbalstījām.

Otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi, abi ir Juridiskā biroja priekšlikumi, un, īsi aprakstot, abiem ir viens mērķis – precizēt likuma spēkā stāšanās laiku. Abus priekšlikumus atbalstīja arī atbildīgā ministrija.

Tātad 1. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Cepurītis. 2. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Cepurītis. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmo papildprotokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Ļoti līdzīgi – saņemti divi Juridiskā biroja priekšlikumi. Nosaka to pašu.

1. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Cepurītis. 2. priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Cepurītis. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmo papildprotokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Saņemti pieci priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā lasījumā.

Komisijā ir saņemti un izskatīti pieci priekšlikumi.

Atgādinu, ka šis ir Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts, kura mērķis ir novērst normatīvajā regulējumā esošās neskaidrības un skaidri definēt augstskolu iespējas veicināt pasaules līmeņa personāla piesaisti augstākās izglītības iestāžu darbā.

Likums dotu iespēju augstskolām piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, un Ministru kabinets noteiktu nepieciešamo valsts valodas prasmju līmeni un pakāpi, lai ar ārzemniekiem turpinātu darba attiecības arī pēc sešu gadu termiņa. Tātad likumprojekts paredz, ka bez atbilstošām valsts valodas zināšanām varēs strādāt tikai sešus gadus. Atgādinu, ka otrajā lasījumā tika precizēts, ka darbu nevarētu turpināt ne tikai tajā pašā augstskolā, bet arī kādā citā. Tātad tikai sešus gadus.

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. – deputātu Indriksones un Puntuļa priekšlikums. Rosina likumprojekta otrajā lasījumā atbalstīto redakciju papildināt ar nosacījumiem, ka ārzemniekam, kurš ievēlēts amatā, ir pienākums divu gadu laikā apgūt valsts valodu A2 līmenī, bet piecu gadu laikā – B2 līmenī. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Indriksones kundze, vai jums pietiks ar trim minūtēm? Nepietiks.

Tādā gadījumā pirms debatēm dosimies... kārtējā pārtraukumā un debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Andrim Bērziņam – paziņojumam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvji! Lūgums pēc piecām minūtēm ierasties uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, vēl mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Ingrīda Circene, Mārtiņš Daģis, Raivis Dzintars, Juris Jakovins, Daiga Mieriņa, Uģis Rotbergs, Edvards Smiltēns, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Edgars Tavars un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda KalniņaLukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim darbu!

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Esam uzklausījuši ziņotājas skaidrojumu par 1. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis jau ir likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” trešais, galīgais, lasījums.

1. priekšlikums atšķiras no tā, kas tika iesniegts uz otro lasījumu. Jau izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs komisijā diskutējām par to, ka likumprojekts bija sagatavots, īsti neparedzot dažādus, varētu teikt, mehānismus, kā nodrošināt, lai akadēmiķi, kas stāsies akadēmiskajā amatā, nezinot valsts valodu... nevarētu turpināt to darīt ar nelielu pauzi... un dažādi citādi... tai pašā vai citā augstskolā. Toreiz mēs vienojāmies, ka tiks sagatavoti priekšlikumi, un es arī aicināju gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjus ar mani tikties un sagatavot priekšlikumus, lai šīs nepilnības novērstu un pilnveidotu priekšlikumu – lai patiesi varētu atbalstīt augstskolas to ceļā uz attīstību un arī stratēģiskajā specializācijā... piesaistīt kvalificētus un gudrus zinātniekus.

Diemžēl pēc saņemtajiem priekšlikumiem uz otro lasījumu, kuram es arī iesniedzu vienu priekšlikumu tieši tāpēc, ka netika sagatavoti... es arī nesaņēmu nekādu ziņu, ka būs uzlabojumi... tika sagatavots tikai viens priekšlikums, kas novērsa to, ka nevar atkārtoti kandidēt pēc sešiem gadiem, ja neesi apguvis latviešu valodu vajadzīgajā līmenī.

Es iesniedzu arī priekšlikumu par to, ka vajadzētu noteikt vismaz B2 līmeņa zināšanas – pēc diviem gadiem. Tas bija otrajam lasījumam, un teica, ka prasības esot par stingrām, nevarēs paspēt iemācīties, tas tomēr nav samērīgi un varētu akadēmisko personālu aizbiedēt... lai brauktu uz Latviju strādāt.

Es teicu, ka uz trešo lasījumu ir jāgatavo vēl kāds priekšlikums, un ļoti labs priekšlikums, kas bija arī komisijā un ko mēs atbalstījām, – augstskolai ir pienākums nodrošināt iespēju apgūt valsts valodu, bet pretī augstskolu pienākumam nodrošināt šo iespēju, mūsuprāt, būtu jābūt arī pienākumam mācīties valsts valodu. Nav teikts, cik daudz, bet vismaz mācīties, jo mēs nevaram novērtēt akadēmiķus, zinātniekus, profesorus un docentus zemāk, kā mēs novērtējam citus cilvēkus, kas brauc uz Latviju strādāt. Arī viņi mācās valsts valodu. Lai nebūtu tāda situācija, ka akadēmiskajā amatā ievēlēta persona sešus gadus ne vārda nerunā latviski... varbūt kaut ko sapratīs, bet nerunās, jo nav vajadzības.

Lai nepārvērstu Latviju par tramplīnu trešo valstu censoņiem ceļā uz Eiropas augstskolām un akadēmiskiem amatiem, mēs uzskatām, ka ir vērts apsvērt, vai tas, ja likumā paredzētu pienākumu mācīties valsts valodu un Ministru kabinets varētu noteikt tos līmeņus... pakāpeniski un kā to darīt, kā to pārbaudīt... tas tomēr būtu svarīgi. Vai tiešām mums ir jācenšas piesaistīt akadēmisko personālu, kas sešus gadus nav gatavs mācīties valsts valodu?

Es gribu uzsvērt, ka priekšlikums tika sagatavots uz trešo lasījumu, jo otrajā lasījumā mēs neguvām iespēju papildināt šo priekšlikumu. Arī pirms trešā lasījuma es izteicu priekšlikumu: ja nevajag šos līmeņus, ja jūs baidāties ierobežot ar A2 līmeni – pēc diviem gadiem, ar B2 līmeni – pēc pieciem gadiem (kas nav augstākais līmenis, jo pēc tam – pēc sešiem gadiem – šiem cilvēkiem, ja viņi grib palikt Latvijā, ir vajadzīgs C1 līmenis)... pēc teksta “Augstskola nodrošina iespēju apgūt valsts valodu akadēmiskā personāla amatā ievēlētajam ārzemniekam,” atstāt tekstu “kuram ir pienākums apgūt valsts valodu”. Diemžēl komisija šo manu priekšlikumu neatbalstīja un neiekļāva kā komisijas priekšlikumu... nepilnveidoja un tāpēc noraidīja šo priekšlikumu, kura pamatā ir vēlme redzēt... dzirdēt un saprast latviešu valodā akadēmiskā personāla... personāla, kas ir ievēlēts akadēmiskā amatā mūsu valsts dibinātajās augstskolās... kur likums noteic, ka augstskolas pārvaldība un darba valoda ir valsts valoda...

Komisijas sēdē diemžēl augstskolas padomes pārstāvis arī nedaudz... netīšām izteicās, ka dzīvē jau notiek tā, kā notiek, un jau šobrīd bieži vien tiek izmantota cita valoda – angļu valoda. Tā varēja saprast pēc konteksta. Pēc tam gan viņš mēģināja to labot, bet esmu guvusi apstiprinājumus no vairākiem cilvēkiem, ka arī iekšējā komunikācijā augstskolas pārvaldība... ļoti bieži atsakās no valsts valodas par labu ārvalstniekiem, kuri neprot valsts valodu. Un tik vien, kā lūgt mācīties... un uzlikt šo par pienākumu, manuprāt, būtu tikai samērīgi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Nav šaubu, ka šī ir lieliska iniciatīva. Nav šaubu, ka mums ir jāstiprina mūsu augstskolu kapacitāte, piesaistot augstākās klases profesionāļus... pasaules līmeņa profesionāļus. Par to nav ne mazāko šaubu. Nav šaubu arī, ka šī iniciatīva gūs savus rezultātus, un nav šaubu par to, ka mums kā likumdevējam ir jānodrošina iespēja augt mūsu augstskolām.

Taču ir arī otra puse – mums kā likumdevējam ir jānodrošina mūsu valsts valodas aizsardzība šajos globālajos apstākļos, šajā augstskolu vidē, kura ar katru dienu kļūst tikai globālāka un atvērtāka pasaulei. Vai šinī iniciatīvā ir atrasts ideāls balanss starp šiem abiem jautājumiem? Es atļaušos apgalvot, ka nē.

Pirms mirkļa ziņotāja Ņenaševas kundze teica, ka tie ir tikai seši gadi. Jā, es piekrītu tiem, kas saka, ka akadēmiskajā vidē seši gadi patiešām nav garš periods, varētu teikt “tikai”. Bet vai seši gadi, uzturoties, pastāvīgi dzīvojot citā valstī, būtu dēvējami – “tikai”? Tam es nepiekristu. Seši gadi ir gana ilgs periods, lai mēs cieņpilni izvirzītu savas prasības par valsts valodas zināšanām. Mēs varam diskutēt par līmeņiem – vienu vai otru, augstāku vai zemāku, bet atstāt šo jautājumu... sešus gadus pilnīgā pašplūsmā, pieļaujot iespēju, ka sešu gadu laikā šis personāls neapgūst nevienu vārdu valsts valodā, manuprāt, nav pašcieņas jautājums... un arī signāls katrai šādai darbībai. Mēs kā likumdevējs, pieņemot šo lēmumu, vieglprātīgi atstājot šos sešus gadus brīvā plūdumā... dodam signālu, cik ļoti svarīga vai nesvarīga mums ir mūsu valsts valoda.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, paldies, ka... jau otrajā lasījumā, skatot un noraidot līdzīga rakstura priekšlikumus, arī organizāciju, augstskolu pārstāvji un sociālie partneri tos neatbalstīja. Ja mēs atbalstīsim šos priekšlikumus, tad mēs mainīsim visu likumprojekta būtību. Vēlreiz – likumprojekta būtība ir piesaistīt vai... drīzāk... beidzot skaidri definēt, jo, kā mēs dzirdējām arī no Indriksones kundzes, ka nav skaidrības par to, kā tieši – var strādāt, nevar strādāt bez latviešu valodas zināšanām, cik ilgi var strādāt vai būt visu laiku vieslektoram un tā tālāk. Bet – ieviest skaidrību un, galvenais, arī noteikt robežas, ka tie ir seši gadi vēlētiem amatiem. Un uzdevums – piesaistīt pasaules labākos – pasaules labākos! – pasniedzējus, pasaules labākos zinātniekus, lai uzlabotu mūsu studentu iespējas tikt pie labākajām zināšanām, piemēram, jomās, kas mūsu valstī nav attīstītas. Tā būs iespēja attīstīt tās zinātnes jomas, veidot jaunus vārdus latviešu valodā, izmantot tos, rakstīt zinātniskus rakstus latviski par tēmām, par kurām pirms tam vispār nekā nebija. Ar to mēs bagātināsim valodu... ar jaunām zināšanām un zinātnēm, ko šeit var pienest pasaules augstākā ranga pasniedzēji.

Līdz ar to es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo mēs pasakām jau likumā, ka augstskolai ir jānodrošina iespējas mācīties valodu, tas ir skaidrs. Ja pasniedzējs vai akadēmiskā personāla pārstāvis nolemj, ka viņš te gribētu palikt pēc sešiem gadiem, skaidrs, ka viņam ir jāmācās valoda. Bet, ja viņš grib braukt tālāk uz citām pasaules augstskolām turpināt izplatīt savas zināšanas un prasmes, tad lai brauc. Mums paliks mūsu studenti. Viņi nebūs spiesti braukt prom un mācīties pie tiem citiem, labākiem, pasniedzējiem, bet viņi varēs mācīties šeit, izmantojot latviešu valodu, pēc tam rakstīt zinātniskos rakstus, viņi šeit paliks, iegūstot labākas zināšanas un prasmes.

Līdz ar to es aicinu noraidīt priekšlikumu un atbalstīt kopumā likumprojektu, kas, protams, veicinās mūsu augstākās izglītības kvalitāti.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Zālē troksnis.)

Nākamajam debatēs vārds deputātam Artūram Butānam.

Godātie kolēģi, lūgums – ieklausāmies mazliet vairāk cits citā un mazliet pieklusinām tās fona sarunas, ja drīkst jūs lūgt.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es gribu norādīt uz to, cik būtisks šādos likumprojektos ir samērības princips, un es noteikti gribu, lai Latvijā ir starptautiska līmeņa profesionāļi akadēmiskajā vidē, lai tie pastiprina... lai veidojas Latvijas konkurētspēja no tā. Ieguvēji noteikti būtu visa Latvijas sabiedrība ilgtermiņā.

Vienlaikus, manuprāt, ļoti samērīgs ir priekšlikums, ka ir pienākums mācīties, nevis zināt latviešu valodu pirmajā dienā... kas tiešām varētu būt šķērslis... bet pienākums mācīties.

Mēs varam diskutēt, cik strauji šie līmeņi jāsasniedz, un to var atstāt likumdevēja ziņā vai Ministru kabineta ziņā, bet princips, ka ir jāapgūst latviešu valoda tiem, kas ierodas šeit kā akadēmiskie spēki, es domāju, ir pašsaprotams. Un mums nevajadzētu... Kaut kā, man liekas, tendences ir tādas, ka esam pieņēmuši: pirmsskola un vispārējā izglītība – jā, tur mēs stiprinām valsts valodu lielā vai mazā tempā –, bet augstskolā notiek pretējais, tur tāda internacionāla pieeja. Manuprāt, šobrīd, kā jau Indriksones kundze teica, likums paredz valsts valodu arī darba saziņā. Drīzāk būtu jāraugās, lai visa pētniecība un iekšējais darbs stiprinātu, nevis vājinātu valsts valodu.

Man kā piemērs nāk prātā tas, kā mēs pirms pusotra gada šeit diskutējām par Ukrainas civiliedzīvotājiem un viņu iekļaušanos darba tirgū. Atceraties? Mēs bijām vienisprātis, ka ir jāļauj Ukrainas civiliedzīvotājiem iekļauties Latvijas darba tirgū, jo tas ir mūsu un viņu interesēs, un jādod viņiem izņēmuma iespēja, ka viņi var strādāt ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. Tas ir pretimnākošs un labs žests, līdzīgi kā mēs šobrīd runājam par pretimnākšanu un labu žestu ārvalstu mācībspēkiem. Bet gan vienā, gan otrā piemērā iztrūkst princips – tu šodien nezini valodu, bet tev ir jāiet un tā jāapgūst. Manuprāt, runājot par Ukrainas civiliedzīvotājiem, bija tikai normāli, ka viņi nezina valodu pirmajā dienā, bet viņiem ir pienākums iet mācīties. Šeit ir līdzīgi. Mēs nevaram prasīt no ārvalstu mācībspēkiem, lai viņi zinātu valsts valodu no pirmās dienas, bet jānosaka princips, ka viņiem tā ir jāapgūst, un mums būtu jādefinē, līdz kādam līmenim šo gadu laikā tam ir jābūt.

Citādi, nu, piedodiet, kolēģi, tas atgādina mazvērtības kompleksu, ka mēs aicinām visus šeit, bet nedodam iespēju iepazīt un kļūt par daļu no latviešu valodai piederīgajiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt valsts valodu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, man liekas, ka kreisai partijai piestāvētu vairāk cīnīties par to, lai visiem jauniešiem būtu iespējas studēt, nevis par šādu priekšlikumu. Man nav nekādu šaubu par latviešu pasniedzēju spējām, man ir bijuši izcili pasniedzēji, kurus nav nepieciešams aizstāt ar kaut kādiem ārvalstniekiem, bet noteikti būtu jānodrošina viņiem labāks atalgojums par labi paveiktu darbu, un tas ir numur viens. Nevajag pazemot mūsu pašu pasniedzējus, kas izcili strādā un, iespējams, pārsniedz daudzu ārvalstu pasniedzēju līmeni.

Nākamā lieta. Valsts ir par daudz gājusi augstskolu vadītāju pavadā. Es atceros diskusijas, ka mums noteikti vajag atvērt augstskolas, lai varētu brīvāk ienākt ārvalstu studenti, un tad mums uzlabosies augstākā izglītība. Kāds ir rezultāts? Augstākā izglītība, manuprāt, pateicoties šiem ārvalstu studentiem, ir gājusi uz leju, pieejamība ir samazinājusies. Esam vienīgi ieguvuši vairāk kurjeru, kas braukā un izplata preces, tostarp aizliegtas preces, pa Latvijas ielām.

Tas absurds ies vēl tālāk, ja šādas normas, ka ārvalstu studentus apmācīs ārvalstnieki, tiks atbalstītas, – mēs pumpēsim iekšā ārvalstu studentus, profesorus no Indijas, visi cits citu apmācīs, un jēgas mums no tā nebūs, mēs tikai pasliktināsim etnisko un drošības situāciju. Tas būs sausais atlikums no visa šī pasākuma.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu, ko iesnieguši mani kolēģi, bet, ja tas netiek atbalstīts, aicinu noraidīt šo likumprojektu. Tas ir bezjēdzīgs solis, ar kuru mēs atkal paveram durvis uz vēl lielākām problēmām nākotnē mums un mūsu bērniem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Es īstenībā atkārtošu to, ko par šo priekšlikumu teicu komisijā. Ja mēs kā valsts būtu rūpējušies par augstāko izglītību un zinātni pēdējos 15 gadus, mums vispār nebūtu tādu problēmu, jo mūsu augstākie prāti, kas šobrīd strādā zinātnē un augstākajā izglītībā Eiropā, strādātu Latvijā. Diemžēl atalgojuma sistēma augstākajā izglītībā un zinātnē ir tik nekonkurētspējīga, ka mēs caur projektiem velkam citus pasniedzējus uz šejieni.

Ir tāda lieta. Es nepiekrītu Jānim Dombravam, ko viņš teica par ārvalstu studentiem un ārvalstu pasniedzējiem. Ja mums nebūtu ārvalstu studentu Latvijā, mūsu augstākā izglītība vienkārši sabruktu, mums tās nebūtu. Lai kā, mums ir jāatzīst, ka ārvalstu studenti notur mūsu augstāko izglītību virs ūdens, jo, ja jūs paskatītos maksas ieņēmumus augstskolās – no šiem maksas ieņēmumiem viņi diemžēl sedz arī savus bāzes izdevumus, arī budžeta vietas –, tad jūs runātu citādi.

Paldies, ka viņi brauc, paldies, ka mums ir augstākā izglītība, konkurētspēja, ka mēs eksportējam... Paldies par to augstskolām.

Beigu beigās par šo priekšlikumu. Man tiešām trūka... starptautiskās pieredzes. Tikko runājām, ka šāda pieredze ir Vācijā, ka tur lūdz mācīties vācu valodu. Kā jau teicu, es atbalstītu priekšlikumu, ja mēs tajā iekļautu normu, ka liekam viņiem mācīties – piemēram, jau pēc diviem gadiem runāt sarunvalodā, lai viņi komunicē. Bet diemžēl šādu priekšlikumu nevar izstrādāt, jo sarunvalodu nevar novērtēt.

Manuprāt, priekšlikums ir labs pēc būtības. Te mazs komentārs tieši frakcijai, kas... Paldies, Jefimij, jūs vienīgais šobrīd klausāties, visi pārējie ir telefonos iegrimuši. Visu laiku mēs šodien klausījāmies to, ka cīnāmies pret krievu valodu. Dārgie, mīļie frakcijas “Stabilitātei!” deputāti! Mēs cīnāmies par valodas stiprināšanu. Šobrīd mēs cīnāmies pret angļu valodas invāziju šeit... kas ir Eiropas oficiālā valoda. Tāpēc nevajag teikt, ka mēs cīnāmies pret kādu valodu, mēs cīnāmies par to, lai stiprinātu latviešu valodu.

Es droši vien atbalstīšu šo priekšlikumu. Bet, kolēģi, ja mēs to atbalstām, tad arī uzliekam nenormālus pienākumus augstskolām, un tie ir jāizdiskutē. Tad man jāsaka tā – paldies Valsts prezidentam par iniciatīvu, bet diemžēl šis laiks bija par īsu, lai pieņemtu saprātīgu lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Es vēlos “Nacionālajai apvienībai” atgādināt, ka šie ir Latvijas Valsts prezidenta (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Batņas kungs, varu lūgt pieklusināt sarunas? Es atvainojos, Liepiņas kundze! Batņas kungs, es šobrīd jūs dzirdu labāk nekā runātāju. Es ļoti atvainojos, vai var mazliet pieklusināt tās sarunas?

L. Liepiņa. Tagad drīkst? Jā, paldies.

“Nacionālā apvienība”! Es vēlos atgādināt, ka šie likuma grozījumi ir Latvijas Valsts prezidenta iniciēti un tas priekšlikums, ko jūs šobrīd sniedzat, ir pretrunā ar to, ko ir vēlējies Latvijas Valsts prezidents.

Gadu slieksnis, pēc cik gadiem būtu vai nebūtu pasniedzējam augstskolā no ārvalstīm jāzina latviešu valoda... Vai tiešām jūs domājat, ka Latvijas Valsts prezidents rosinātu kaut ko, kas kaitētu latviešu valodai vai augstākās izglītības kvalitātei? Domāju, ka ne.

Paldies Batņas kungam, kas minēja, ka... Es domāju, ka mūsu augstākās izglītības finansējums ļoti lielā mērā ir atkarīgs no Latvijā esošajiem ārvalstu studentiem un ka mums ir jāveicina ārvalstu studentu klātbūtne.

Vēl viena lieta, ko gribu minēt. Dombravas kungs, manuprāt, daži jūsu apgalvojumi ir no pirksta izzīsti. Kāpēc jūs tieši korelējat “Bolt”, “Wolt” izvadātājus ar ārvalstu studentiem? Jums ir kāds pētījums, ka tie, kas izvadā ēdienu, studē? Cik daudz viņu ir? Manuprāt, ļoti daudzi šeit vispār atrodas uz zaķa tiesībām. Tā ka es nebūtu tik droša piekrist jūsu apgalvojumiem.

Manuprāt, ārvalstu pasniedzēju iesaistīšana mācību procesā ir starptautiska prakse un tas var tikai veicināt Latvijas augstākās izglītības kvalitāti. Mans aicinājums ir rūpēties nevis par to, lai uz, iespējams, vienas vai divu roku pirkstiem saskaitāmajiem potenciālajiem pasniedzējiem augstskolās no ārvalstīm mēs mācītu latviešu valodu, bet rūpētos par to, lai latviešu valodu apgūtu tie Latvijas iedzīvotāji, kas šeit dzīvo un kas joprojām nepietiekami kvalitatīvi zina latviešu valodu.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus un pieturēties pie tā, ko ar šo likumprojektu ir rosinājis Latvijas Valsts prezidents.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Sēdes vadītāja! Kolēģi! Nepiekritīšu Batņas kungam par to, ka nav izdiskutēts un nav bijis laika, jo Valsts prezidents šo iniciatīvu ir iesniedzis pēc Valsts konkurētspējas komisijas rūpīgi izstrādātā, analizētā ieteikuma, arī komisijā mēs to esam vairākas reizes diskutējuši. Tas ir punkts viens.

Punkts divi – ja mēs runājam konkrēti par līmeni, kādu noteikt (kas ir deputātu Indriksones un Puntuļa priekšlikumā), tad tas nav likuma, bet Ministru kabineta noteikumu jautājums.

Punkts trīs. Mēs zinām, ka valstī ir lielas problēmas, vismaz skolēniem, ar lasītprasmi. Laikam arī deputātiem. Tāpēc nolasīšu, ko paredz tas, ko lēma komisija: “Augstskola nodrošina iespēju apgūt valsts valodu akadēmiskā personāla amatā ievēlētajam ārzemniekam.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Es gribu teikt dažus vārdus Latvijas pasniedzēju aizstāvībai, jo dzirdēju pāris... kādu paziņojumu par to.

Es pati esmu strādājusi augstskolā, man ļoti patika šis darbs, un tas, ko es gribu uzsvērt: labus Latvijas pasniedzējus nebiedē ārzemju kolēģi, tieši otrādi – iespēja, ka ir kolēģis – augsta līmeņa speciālists no citas valsts –, ir iespēja pasniedzējam augt, tā ir iespēja pieredzes apmaiņai, un tas nozīmē, ka arī studenti iegūs.

Gribu uzsvērt, ka pieredzes apmaiņa ir abpusēja. Arī tas pasniedzējs, kas šeit atbrauc, no mums mācās mūsu kultūru. Līdz ar to biedēt, ka mums nevajag šos ārzemju pasniedzējus, ir absolūti neracionāli. Tas patiešām palīdz attīstīt mūsu zināšanu bāzi. Ja mēs gribam būt zināšanu ekonomikā balstīta valsts, mums ir nepieciešama pieredzes apmaiņa ar ārzemju augstskolām.

Domāju, ka Valsts prezidenta priekšlikums ir lielisks un nevajag to sarežģīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim otro reizi.

N. Puntulis (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es oponēšu kolēģei Liepiņai par to, ka šis “Nacionālās apvienības” priekšlikums ir kaut kādā veidā pretrunā ar prezidenta iniciatīvu. Tas noteikti tā nav. Kā es pirms mirkļa teicu no tribīnes – šī ir lieliska iniciatīva un dos labu rezultātu.

Runājot pavisam vienkāršoti, šiem grozījumiem jābūt pietiekami atvērtiem, lai neaizbaidītu potenciālos pasaules profesionāļus, un vienlaikus gana stingriem, lai nenodarītu pāri mūsu valsts valodai. Līdzsvars ir kaut kur vidū, un “Nacionālā apvienība” uzskata, ka tas šobrīd nav ideāls. Tāpēc mēs šim lieliskajam priekšlikumam, kas nāk no Valsts prezidenta, pievienojam savu redzējumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Es domāju, ka lielā atšķirība ir skatpunktā. Daudzi klātesošie, pieļauju, lūkojas tā: jā, nu... kāda vaina, ka uz medicīnas studijām atbrauc vācu students un viņu apmāca pasniedzējs no Lielbritānijas. Par to nav runa. Paredzot šādas likuma atvēršanas... paredzot plašāku rīcības brīvību, izveidojas otra nianse. Es izmantošu tēlainu piemēru, lai nevienu augstskolu neaizvainotu, bet – kas traucē Latvijā izveidot, piemēram, trešo valstu augstskolu, kur visi pasniedzēji ir no trešām pasaules valstīm un visi studenti arī ir no trešām pasaules valstīm?

Ja viss ir atļauts, biznesam ir iespēja ieskrieties uz mūsu valsts drošības rēķina, uz mūsu valodas rēķina, un tas jau faktiski realitātē notiek. Latvijā ir augstskolas, kas ir specializējušās uz šādu biznesa virzienu un nopelna daudzus simtus tūkstošus eiro, nerūpējoties par augstākās izglītības kvalitāti. Un te nav radīts nodalījums starp trešo valstu pasniedzējiem vai trešo valstu studentiem, par ko es arī runāju, un Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu pasniedzējiem un studentiem. Un te ir tā problēma. Nākamā problēma ir tā, ka nekādas konkrētas saistības nav attiecībā uz šiem pasniedzējiem ilgtermiņā, kuriem arī, protams, ja viņi uzturas Latvijā, ir jāciena valsts valoda, tāpat kā muitas darbiniekiem un muitas (Starpsauciens: “Laiks!”)...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Izskanēja domas, ka šie likuma grozījumi atļaus studentiem iegūt vairāk zināšanu. Tiem, kas varbūt nav iedziļinājušies un komisijas sēdēs nepiedalās, gribu teikt, ka vieslektori, viesdocenti, viesprofesori bez valsts valodas zināšanām var sniegt zināšanas, lasīt lekcijas un izglītot mūsu studentus, nemācoties latviešu valodu. Tas notiek, un tas notiks neatkarīgi no tā, ko mēs šajā likumā ieliksim.

Šeit ir priekšlikums atļaut bez valsts valodas zināšanām tikt ievēlētam akadēmiskajā amatā. Un tā ir būtiska atšķirība. Tās nav tikai lekcijas, jo augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus, mākslinieciskās jaunrades darbu un piedalās studējošo izglītošanā. Visas trīs lietas. Un tieši akadēmiskā personāla uzdevumu apjomu nosaka katra augstskola. Augstskolas ir autonomas, un tās var pateikt, ko tās grib, ko tās vairāk grib, ko mazāk. Bet tas nekā neierobežo cilvēkus braukt šeit lasīt lekcijas un profesoriem kā viesprofesoriem doties izglītot.

Šis ir par stāstu – akadēmiskais amats –, un tas ir kaut kas daudz vairāk. Un es vēlreiz lūgšu apdomāties, vai tas tiešām ir tā vērts – vērt durvis tik plaši, lai cilvēks, kas nav pat gatavs mācīties mūsu valsts valodu... Jūs sakāt, ka viņu aizbiedē šī likuma norma. Vai tiešām tādus akadēmiķus mēs šeit vēlamies redzēt?

Tas ir tikai samērīgi, tas ir līdzsvarā, jo mēs noteikti esam par augstskolu attīstību un stratēģiskās specializācijas attīstību tajās nozarēs, kurās mums pašiem savu akadēmiķu trūkst.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamie kolēģi! Prezidij! Attīstībai nevar būt ierobežojumu, it īpaši... kas ir saistīts ar izglītību. Tieši otrādi – mums jāpiesaista labākie pasniedzēji pasaulē, vispazīstamākie... universitātes, institūti pasaulē. Pasniedzēju skaits ir liels, un viņi ir no visas pasaules. Tieši pie tā mums arī ir jāpieturas. Ņemot vērā manu diasporas darbību... Uz Latviju no Azerbaidžānas, Uzbekistānas brauc ļoti daudz studentu. Un es to atbalstu un turpināšu atbalstīt. Katru dienu man zvana studenti par dažādiem jautājumiem, pakonsultēties un tā tālāk.

Izglītība ir attīstība, ārvalstu studenti ir viens no avotiem, kā eksistēt mūsu universitātēm. Tā ka mums šis virziens jāstiprina un jāturpina attīstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Ir savādi, ka mēs tik detalizēti diskutējam par šo jautājumu trešajā lasījumā.

Pēc būtības mēs runājam par izņēmumu citā likumā, par izņēmumu vismaz trijos likumos – Valsts valodas likumā, Imigrācijas likumā un likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, jo, balstoties uz šiem likumiem, kurus es tikko nosaucu, 2022. gada 8. martā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 157 par nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu. Tajos ir skaidri norādīts, ka akadēmiskajam personālam, ko mēs varētu saukt par mācošo akadēmisko personālu, – asistentiem, lektoriem, docentiem, asociētajiem profesoriem, profesoriem – ar šiem Ministru kabineta noteikumiem kā nepieciešamā valsts valodas zināšanu norma ir noteikts C1 līmenis. Tas ir spēkā divus gadus.

Tas, kā nav šajos noteikumos, – pēc Augstskolu likuma akadēmiskais personāls mums ir arī “vadošais pētnieks” un “pētnieks”. Tiešā veidā šajos Ministru kabineta noteikumos tas nav minēts, bet pie 211. nodarbinātības grupas ir minēti zinātnieki, un par vadošo pētnieku tu nevari kļūt, ja neesi zinātnieks, jo ir nepieciešams doktora grāds. Tā ka daļēji šīs personāla kategorijas augstskolās jau ir Ministru kabineta noteikumos. Mēs diskutējam par to, vai veidot atkāpi uz kaut kādu laika periodu.

Manuprāt, ir jānodala divas lietas. Viena, kas ir apstiprināta jau otrajā lasījumā, – par to, ka uz sešiem gadiem atļaut ievēlēt visos akadēmiskajos amatos, tai skaitā pētnieka amatā, ārzemniekus, bet uz limitētu termiņu. Vai arī paplašināt tā, kā to piedāvā divi deputāti šajā priekšlikumā.

Mēģināsim paskatīties, ko šī paplašināšana nozīmētu no augstskolu administrācijas viedokļa. Acīmredzot, ja šādas prasības par pakāpenisku valodas apgūšanu, uzsākot darba gaitas, ir paredzētas, tad to jau vajadzētu likt iekšā darba sludinājumā. Tātad mēs piedāvājam tikt ievēlētam šajos akadēmiskajos amatos, bet prasības ir tādas, ka divu gadu laikā ir jābūt tādam līmenim... piecu gadu laikā – citam. Man liekas, šādas papildu prasības vienu daļu potenciālo pretendentu no ārzemēm varētu atbaidīt.

Kāpēc vispār tie cilvēki ir vajadzīgi? Izskanēja – lai papildinātu tās jomas, kur mums pietrūkst savu speciālistu. Man ir cits viedoklis. No savas prakses, kāda man ir bijusi, vadot augstskolu, arī strādājot augstskolā, tai skaitā ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs... ir tāds jēdziens “kritiskā masa”. Tā ir fizikā, lai kaut kas notiktu, tā ir ekonomikā, lai kaut kas notiktu, un tā ir arī augstskolu dzīvē. Lai attīstītu kādu zinātnes virzienu gan no mācīšanas viedokļa, gan no pētniecības viedokļa, ir vajadzīga kritiskā masa. Ja mums pašiem kritiskā masa ir par vāju, tad ir līdzeklis – mēģināt kaut vai uz laiku piesaistīt kritiskās masas veidošanai kolēģus no ārzemēm. Viņi atbrauc, daļu savu zināšanu atstāj, nodod tālāk saviem audzēkņiem, jo tajā laikā, kamēr viņi ir šeit, viņiem rodas audzēkņi.

Līdz ar to, manā skatījumā, ar to normu, kuru mēs esam atbalstījuši otrajā lasījumā, būtu pilnīgi pietiekami, jo šim papildinājumam es redzu – no augstskolu administrācijas puses un no pieteikšanās viedokļa – apgrūtinājumus, kas strādā pret šīs kritiskās masas veidošanu.

Lai man nevajadzētu otrreiz nākt tribīnē... es jau pieminēju Ministru kabineta noteikumus... šī likumprojekta pārejas noteikumu 116. punktā, kas ir atbalstīts otrajā lasījumā, paredzēts, ka Ministru kabinets izstrādā noteikumus... bet tie jau ir. Pēc būtības esošajos noteikumos varbūt vajag tikai ielikt papildinājumu par vadošajiem pētniekiem, pētniekiem, jo, manuprāt, nebūtu samērīgi pret visiem pārējiem – mainīt valsts valodas zināšanu normu... tieši attiecībā uz ārzemniekiem, kurus paņem uz terminēto... Visiem vajadzētu pēc sešiem gadiem, ja pretendē uz atkārtotu ievēlēšanu, būt C1 līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Man jāteic, ka šī diskusija, kas izvēršas, ir diezgan interesanta, bet es tomēr gribu salikt dažus akcentus.

Vispirms. “Nacionālās apvienības” kolēģi, iesniedzot šos priekšlikumus likumprojektā... jā, mēs atbalstām Valsts prezidenta iniciatīvu. Acīmredzot ir vajadzīga papildu smadzeņu ienākšana Latvijas augstskolu sistēmā. Galu galā ārvalstu pieredze ir jāpieņem. Viss ir pareizi.

Mēs iestājamies par valsts valodas nostiprināšanu arī augstskolās. Manuprāt, šis priekšlikums, kas paredz, ka divu gadu laikā valoda ir jāapgūst A2 līmenī un piecu gadu laikā – B2 līmenī, ir saprotams un nerada milzīgu slogu ārvalstu pasniedzējiem. Mēs redzam daudz brīnišķīgu piemēru.

Piemēram, ukraiņi, kas ir ieradušies Latvijā, ļoti ātri apgūst latviešu valodu. Varētu minēt vēl un vēl. Arī studenti no citām valstīm (ne no mūsu reģiona, bet no citiem reģioniem) ļoti ātri spēj iemācīties latviešu valodu. Kāpēc lai pasniedzēji to nevarētu, ja studenti var? Tā ir viena lieta. Protams, tas uzliek zināmus pienākumus. Bet, kolēģi, dzīvot Latvijā...

Mēs gribam, lai šie pasniedzēji, kas, kā ceram, šeit strādās vismaz piecus gadus, saprastu, kas Latvijā notiek, un, runājot ar saviem kolēģiem no tām valstīm, no kurām viņi nāk, spētu izskaidrot, kas notiek Latvijā, tādā veidā arī mazinot dezinformāciju, ko par Latviju kāds mēģina stāstīt. Dezinformācijas ir ļoti daudz. Mēs gribam, lai akadēmiskā vide dzīvotu Latvijas un eiropeiskā informācijas telpā un arī ar studentiem spētu runāt un adekvāti pastāstīt par to, kas Latvijā notiek.

Otra lieta. Ziniet, kolēģi, man šķiet, šajā gadījumā tāda iekrampēšanās ārvalstu pieredzē un skatīšanās, kas notiek Vācijā vai kādā citā Eiropas valstī, īsti neatbilst. Valodas situācija Latvijā nav tāda kā Vācijā, mēs esam piedzīvojuši okupāciju un rusifikāciju, un izejas punkts, kurā cīnāmies par valodas prasībām, ir pilnīgi cits. Vācijā oficiālās valodas zināšana ir pašsaprotamība, arī politiķi ar saviem vēlētājiem runā valsts valodā. Mēs esam pilnīgi citā situācijā, mēs par valodu iestājamies no cita situācijas punkta. Sociolingvisti, ja atbildīgā komisija painteresēsies, iesniegs ļoti daudz dažādu pētījumu, kas to apliecina.

Trešais. Vai šīm normām, kas prasa zināt valsts valodu, ir vieta Ministru kabineta noteikumos vai likumā? Kolēģi, Saeima, parlaments, ir likumdevējs. Ja parlaments izšķiras normu par valsts valodu nostiprināt likumā, tad valdībai pēc tam ir jāgroza un jāmaina Ministru kabineta noteikumi. Es domāju, ka tā ir loģiskā lietu secība parlamentārā valstī.

Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt deputātu Indriksones un Puntuļa iesniegtos priekšlikumus. Valsts valodas situācija ir jāstiprina. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Es domāju, visam parlamentam jābūt konsekventam, “Nacionālā apvienība”, un pirmām kārtām jātiek galā ar Gausa kungu, kurš jūsu pakļautībā ir nostrādājis vairākus gadus un turpina to darīt, publiski ir pazemojis latviešu valodu, pasakot, ka nav atbraucis uz Latviju, lai strādātu un runātu vietējā valodā. Tas nekad, kad jūs vadījāt Satiksmes ministriju, nesagādāja jums nekādas problēmas – ka jūsu pakļautībā sēž cilvēks, kurš nerespektē latviešu valodu.

Ja runājam par konkrēto jautājumu. Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, un šodien apturēt ar šādu gļēvu pozīciju citas valodas invāziju diemžēl nav iespējams, ja jūs to šādi uztverat. Manā skatījumā, ir absolūti dabiski, ka mēs savas zināšanas izglītības jautājumā mēģinām iegūt no visas pasaules, un, jā, augsti godātā “Nacionālā apvienība”, diemžēl ne visi – ne visi! – runā latviešu valodā. Viņiem jācenšas, viņiem jāmācās, bet, lai aicinātu viņus uz šejieni, lai pievilinātu šīs zināšanas... Latvija ir ļoti jauna republika, pasaulē ir tādas valstis, kas eksistē jau tūkstošiem gadu... un viņi spēj atbraukt, spēj izstāstīt, apmācīt mūsu jauniešus. Tas ir svarīgi. Tāpēc izveidot viņiem labus un piemērotus apstākļus, manā skatījumā, būtu tikai pretimnākoši... nepazaudējot savu identitāti. Tas arī ir ļoti svarīgi.

Es domāju, mūsu augsti godātais prezidents šajā gadījumā ir redzējis tālāku nākotni, kas mūsu frakcijai skan labi. Nevis tādēļ, ka mēs jau pārdzīvojam krievu valodas ierobežošanu un mēģinām kaut kādā veidā jums atriebties... nē, frakcija “Stabilitātei!” ir par to, lai būtu atklāti, lai palīdzētu, lai integrētu, lai runātu, nevis... visu laiku ierobežot, visu laiku aizliegt un vajāt. Tas ir ārkārtīgi svarīgi šajā gadījumā.

Vēlreiz vēršu jūsu uzmanību, “Nacionālā apvienība”, – Gausa kungs ir baļķis jūsu acīs, viņš jūsu pakļautībā ir strādājis un nekad nav respektējis latviešu valodu. Tas netraucēja jums kopā ar viņu strādāt, viss bija pilnīgā kārtībā, viss bija perfekti.

Es domāju, ka jāturpina atbalstīt prezidenta iniciatīvu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamā “Nacionālā apvienība”, es pilnībā piekrītu, ka ir jāstiprina latviešu valoda, bet tas fokuss, uz kuru jūs šobrīd fokusējaties... uz vienu, diviem vai 10 ārvalstu pasniedzējiem, kuri, manuprāt, tikai cels izglītības kvalitāti... tas fokuss ir nepareizs. Jums būtu jāfokusējas uz tiem bērniem, kuriem dzimtā valoda ir latviešu valoda, bet kuri savā starpā sarunājas angļu valodā, latviski runā ar akcentu un ar anglicismiem, uz to ir jābūt fokusam. Tur ir jāstiprina latviešu valoda... nevis tiem dažiem ārvalstu studentiem, kuri, iespējams, uz šejieni atbrauks.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Vēlos nedaudz reflektēt uz to, ko teica... Faktiski jūs te uzvedaties kā svešvalodu advokāti. Pirmām kārtām gribu vēlreiz pasvītrot, ka “Nacionālā apvienība” atbalsta šo prezidenta iniciatīvu. Šis priekšlikums nav pretrunā ar likumprojektu, bet ir papildinošs. Tas runā par to, kā likums tiks ieviests, nevis par pašu ideju vai priekšlikumu.

Aicinu Liepiņas kundzi nesagrozīt to, kas ir iesniegts vai tiek apgalvots no mūsu puses, un apelēt pie tā, ka “Nacionālā apvienība” iebilst prezidenta iniciatīvai. Tā nav. “Nacionālā apvienība” atbalsta prezidenta iniciatīvas. Jūsu partijai, kas iestājās pret prezidenta iniciatīvu noteikt pielaidi valsts noslēpumam pašvaldību mēriem, manuprāt, vispār derētu pie šī jautājuma paklusēt – tad, kad jūs apelējat, ka jāklausa prezidents.

Man liekas komisks arī Zariņas-Stūres kundzes teiktais par to, ka viss taču ir kārtībā – šiem pasniedzējiem tikšot nodrošināta iespēja mācīties. Tas ir tikpat kā nepateikt neko, jo šobrīd jebkuram, kas atrodas Latvijā, ir iespēja iet mācīties valsts valodu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ir kādas durvis, kuras var atvērt un iet mācīties, bet tās durvis (to jūs paši labi saprotat), visticamāk, neviens neatvērs. Ir atšķirība starp iespēju un pienākumu.

Manuprāt, nevajag minēt to, ka mēs iegūsim lielu pienesumu no šiem pasniedzējiem, tāpēc varam neprasīt valsts valodu. Tad mēs varam arī valdībā ielikt kādus ārvalstniekus kā ministrus un neprasīt viņiem valsts valodu... vai šeit, Saeimā. Tas ir absurdi, tāpēc (Starpsauciens: “Laiks!”) jūsu argumenti neiztur kritiku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un godātie kungi! Es aicinu atbalstīt deputātu Indriksones un Puntuļa iesniegto priekšlikumu, kas ir pietiekami apspriests Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Aicinu to atbalstīt tādēļ, ka tas ir pašcieņu stiprinošs priekšlikums, tā būtība ir par to, ka mums, latviešu valodas nesējiem, ir jāstiprina sava pašcieņa. Savukārt tiem akadēmiskajiem darbiniekiem, kuri ieradīsies Latvijā, saskatīs darba iespējas akadēmiskajā karjerā, tas ir cieņas priekšlikums – viņu cieņa pret latviešu valodu un kultūru.

Domāju, tas ir tikai normāli un samērīgi, ka persona, kura ir ieguvusi doktora grādu kādā zinātņu nozarē, ir apliecinājusi savas intelektuālās spējas, var veltīt divas stundas nedēļā, lai mācītos latviešu valodu, plus vēl, ikdienā strādājot fakultātē, runāt ar kolēģiem sarunvalodā.

Redziet, ir liela atšķirība skaitā – cik pasaulē runā franču valodā, vācu valodā, kaut vai nīderlandiešu valodā. Latviešu valodā runātāji ir... es precīzu skaitli nepateikšu, bet jūs apjaušat... daudz, daudz... milzīga atšķirība. Tādēļ mūsu valstī arī šajā starptautiskajā jomā, kas ir akadēmiskā izglītība, augstskolu vide, tomēr vajag šādus priekšlikumus ierakstīt likumā, nevis atstāt tikai Ministru kabinetam, ministru lemšanai vai atstāt augstskolu pārziņā.

Tādēļ aicinu šo atbalstīt, jo tas ir mūsu visu un katra Latvijas pilsoņa, kurš ir lojāls Latvijas valstij, pienākums – stiprināt latviešu valodu visās jomās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Latviešu valodu un valsts valodas lomu pēc būtības Latvijā apdraud tikai rusifikācija un rusifikācijas sekas. Tas, ka mūsu valstī dosim iespēju starptautiskajiem zinātniekiem mācīt studentus arī Eiropas valodās un uzlabot mūsu augstākās izglītības vidi, ko atbalsta pašas augstskolas, nekādi neapdraud valsts valodas lomu.

Uzsveru, ka šo likumprojektu sagatavoja Valsts prezidents kopā ar ekspertiem, tas tika rūpīgi izskatīts Saeimas atbildīgajā komisijā trijos lasījumos un Saeimas sēdēs.

Kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Kopā turpināsim cīnīties pret rusifikāciju, bet nenoslēgsim Latviju starptautiskajām zināšanām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā tiks kas piebilsts?

A. Ņenaševa. Jā, gribu precizēt, ņemot vērā, ka debatēs, manuprāt, izskanēja neprecizitātes, – par ko īsti ir šis priekšlikums. Tas neparedz ne nodot MK regulēt, ne ko... Tas paredz, ka konkrēti divu gadu laikā jāapgūst valsts valoda A2 līmenī un piecu gadu laikā – B2 līmenī. Nevis mācīties, bet apgūt līdz noteiktam līmenim. Vienkārši precizēju.

Vēlreiz – komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Indriksones un Puntuļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 40, atturas – 27. Priekšlikums ir noraidīts.

A. Ņenaševa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums otrajā lasījumā atbalstītajam pārejas noteikumu punktam. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – deputātu Indriksones un Puntuļa priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Rosina attiecīgi papildināt pārejas noteikumu punkta redakciju. Tā kā tas ir saistīts ar 1. priekšlikumu, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ņenaševa. 3. (Starpsauciens: “Ceturtais!”)... atvainojos...

4. – deputātu Indriksones un Puntuļa priekšlikums. Rosina papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu punktu par normas attiecināšanu uz ārzemniekiem, kuri jau ir ievēlēti akadēmiskā personāla amatā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis pārejas noteikumu punkts tika iesniegts ar domu, ka pienākums mācīties un apgūt valsts valodu stātos spēkā ar brīdi, kad stātos spēkā šis likums.

Mēs noteikti atbalstām augstskolu stratēģisko nozaru attīstību, mēs atbalstām prezidenta iniciatīvu un noteikti esam par to, lai vislabākie starptautiskie profesori, zinātnieki šeit ieguldītu savas zināšanas un veiktu pētniecību, lai viņu publikācijas un citējamība celtu mūsu augstskolu reitingus. Tas ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, kāpēc tieši augstskolas vēlas nevis vieslektorus un viesprofesorus, kuriem nav ierobežojumu – viņi var braukt šeit un jebkādā sev zināmā valodā izglītot mūsu studentus –, bet tieši pelnīt punktus reitingos. Jo valdība ir apņēmusies... un augstskolas ir apņēmušās celt savus reitingus, iegūt vairāk pētniecības, vairāk publikāciju, atsauču un citējamības. Tas varētu palīdzēt, un ceru, ka arī palīdzēs.

Diemžēl mēs neesam ieguvuši kompromisu tajā nozīmē... līdzsvarojuši valsts valodas apguves prasības sešu gadu laikā un... šos ieguvumus, tāpēc nevaram atbalstīt šo likumprojektu un noteikti nāksim ar jauniem priekšlikumiem, varbūt mazliet citādākiem.

Vēl ir iespēja arī Ministru kabinetam izrādīt iniciatīvu un pilnveidot savus noteikumus, tomēr pieprasīt šīs zināšanas, jo likums ļaus šiem cilvēkiem tikt apstiprinātiem, ja jūs to šajā redakcijā apstiprināsiet. Nodrošināt arī pienākumu mācīties valsts valodu, kas, manuprāt, ir tikai samērīgs pienākums šajā situācijā, un paredzēt, ka nevar sešus gadus strādāt un ne vārda ne zināt, ne runāt, ne mācīties... valsts valodā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es izmantošu gadījumu un oponēšu Jurēvica kungam, kurš pirms mirkļa no šīs tribīnes apgalvoja, ka vienīgais drauds mūsu valsts valodai ir rusifikācija. Es absolūti tam nepiekrītu – absolūti nepiekrītu! –, jo šodienas pasaulē tikpat liels drauds kā rusifikācija ir globalizācijas process. Īpaši spilgti tas izpaužas tādās vidēs kā akadēmiskā vide, kultūra, kura jau pēc būtības ir pāri robežām stāvoša un globāla.

Līnija iegūt ieguvumus no globalizācijas (nenoliedzami, tie ir ieguvumi) un līnija nosargāt mūsu valodu ir... ļoti, ļoti trausla, tas ir ļoti sarežģīts jautājums – delikāts un sarežģīts jautājums. Bet tikai tādēļ, ka tas ir grūti atrisināms un delikāts, mēs to nedrīkstam nolikt malā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītie kolēģi, kas ir iesnieguši šo priekšlikumu! Es tiešām apzinos jūsu labos nodomus, bet ir tāda lieta kā tiesiskā paļāvība. Šinī gadījumā es runāju par tiesisko paļāvību, slēdzot darba līgumu ar šādiem ievēlētiem docētājiem, kuri arī plāno, ko viņi darīs, ko viņi apgūs savā ievēlēšanas periodā. Ticiet man, bieži vien tas darbs ir saplānots pa stundām un pa dienām. Ja, stājoties šādā amatā, nav bijusi izvirzīta šāda prasība, izvirzīt citas prasības tad, kad viņi jau ir pieņemti darbā, no tiesiskā viedokļa nav korekti.

Tātad vēlreiz – es saprotu, ar kādu nodomu tas ir ticis darīts. Tam tiešām ir jābūt kā vēlmei – ka visi mācās valodu –, bet juridiski tas jādara savādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ilze Indriksone otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Vēlos paskaidrot, ka šis priekšlikums bija par to, ka tad, kad šis likums stāsies spēkā, stāsies spēkā pienākums pirmajā posmā apgūt valsts valodu. Tas nozīmē – tam, kas šobrīd strādā... pieņemsim, viņam ir atlikuši četri gadi, viņam nav uzreiz, pēc gada, jānokārto B2 līmenis, viņam ir jāsāk mācīties un pēc diviem gadiem ir A2 līmenis.

Par šī priekšlikuma būtību – varētu teikt, tā ir valsts interese, pamatota izmaiņa, kas viņam nesamazina iespējas pabeigt savas līdz šim amatā apstiprinātās darba attiecības vai vēlēta amata attiecības visos viņam paredzētajos sešos gados.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Ņenaševa. Nav, ko piebilst. Vēlreiz – komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Indriksones un Puntuļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 45, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Gribu precizēt – tas tika iestrādāts no cita likumprojekta, lai ātrāk to apstiprinātu. Priekšlikums paredz pagarināt termiņu akreditācijām tām augstskolām, kas pieredzēja reorganizāciju. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Visi priekšlikumi izskatīti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Uz trešo lasījumu komisijā priekšlikumus nesaņēmām.

Kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Priekšlikumi netika iesniegti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”.

Saņemts viens – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir otrā lasījuma redakcijas precizējums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Saņemti astoņi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”.

Astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli grozījumi. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli grozījumi. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 3. – deputātu Butāna, Puntuļa, Teirumnieka, Dombravas, Mitrevica un Grasberga priekšlikums. Priekšlikums skar likuma 9. pantu. 9. pants norāda to, ka par kandidātiem domes vēlēšanām nevar pieteikt un domē nevar ievēlēt personas... Priekšlikuma būtība – nevar ievēlēt personas, kurām iepriekšējā domē vai Saeimas sasaukuma laikā deputāta pilnvaras beigušās pirms termiņa, tādēļ ka likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums, izņemot personas, kuras ir reabilitētas.

Šis priekšlikums pēc diskusijām netika atbalstīts sekojošu iemeslu dēļ: pirmkārt, tas ir trešais lasījums, un, protams, nav laba prakse izdarīt būtiskas izmaiņas uz trešo lasījumu; otrkārt, Venēcijas komisijas rekomendācija ir gadu pirms vēlēšanām netaisīt būtiskas izmaiņas. Līdz pašvaldību vēlēšanām mums palikuši septiņi mēneši. Tajā pašā laikā komisijas sēdē deputāti piekrita, ka tas ir tāds priekšlikums, par ko var runāt, diskutēt, lai neveidojas situācija kā ar vienu no bijušajām Saeimas deputātēm – viņa zaudēja Saeimas deputāta mandātu, kad stājās spēkā šis lēmums, bet pēc dažiem mēnešiem šī bijusī deputāte varēja piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Komisijas vārdā varu pateikt, ka vienojāmies – mēs atsākam diskusiju, ņemot vērā šo priekšlikumu. Protams, tas ir precizējams un diskutējams, bet par tā būtību mēs varam uzsākt diskusiju gada sākumā – vai to mainām. Ņemot vērā, ka 2026. gadā paredzētas Saeimas vēlēšanas, komisijas vārdā aicinu visas frakcijas izdiskutēt šo jautājumu, un gada sākumā mēs varam atsākt diskusiju, lai ieviestu grozījumu Saeimas vēlēšanu likumā... lai būtu šis periods – gads – līdz vēlēšanām.

Šobrīd aicinājums – neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Butāna, Puntuļa, Teirumnieka, Dombravas, Mitrevica un Grasberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 18, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums... faktiski arī visi pārējie priekšlikumi... tiek precizēta otrā lasījuma redakcija.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 4. priekšlikumu.

O. Burovs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pats.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Burovs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Saņemti 23 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, sveiciens! Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums. Atgādinu – šie bija definīcijas jautājumi, pašvaldības policijas kompetence un arīdzan ātruma jautājums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par trolejbusiem. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – deputātu Patmalnieka un Liepiņa priekšlikums. Izraisīja diskusiju. Nodot pašvaldības policijai... paplašināt funkcijas... tātad satiksmes uzraudzību. Radās diskusija ar pašvaldībām, un galvenais diskusijas objekts bija tas, ka šie administratīvie sodi nenonāk pašvaldību budžetā. Tāpēc šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 4. – iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aizstāt likumprojekta pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Švinkas priekšlikums. Saistīts ar militāro automašīnu dalību satiksmē un ar vadītājiem, kas tās var vadīt. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Koriģējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 11. – satiksmes ministra Briškena priekšlikums. Par atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Likuma korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 12. – deputātu Patmalnieka un Liepiņa priekšlikums. Līdzīgs – par pašvaldības jautājumu... tāds pats kā iepriekš, bet ir papildinājums par tiesībām. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 14. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Švinkas priekšlikums. Līdzīgs – par militārās tehnikas dalību satiksmē un kas to var vadīt. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Koriģējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 17. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Par administratīvo atbildību, par policiju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. 18. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tas bija saistīts... atkārtoti, jau uz otro lasījumu... sodīt nevis par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā, kā tas ir šodien, bet līdz 5 kilometriem stundā. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 19. – deputātu Rasimas, Vucāna, Rajeva, Liepiņa, Lūses, Viļuma un Ņenaševas priekšlikums. Bija saistīts... Bija ļoti gara diskusija. Priekšlikums rosina paredzēt izņēmumu Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem... paredzēt izņēmumu – specifiski – bēgļiem, politiskajiem bēgļiem, kam ir piešķirts šis speciālais statuss... dot iespēju viņu automašīnām piedalīties satiksmē... un atbrīvojumu. Pie mums bija arī CSDD pārstāvis, kas norādīja, ka šādu atbrīvojumu Eiropas Savienībā juridiski ir iespējams dot līdz trīs gadiem.

Balstoties uz šo informāciju, priekšlikums tika koriģēts, tāpēc tika daļēji atbalstīts un izveidots 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tieši tas pats. Tika jau koriģēts. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 21. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Švinkas priekšlikums. Par speciālās militārās tehnikas un piekabju reģistrēšanu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 22. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Un pēdējais – 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos – likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kulbergs. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Gendele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – šī gada 1. novembris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā pirmajā lasījumā skatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Likumā ir noteiktas prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās profesijās veselības aprūpes jomā, tostarp vispārīgās prasības ārsta izglītībai un vispārīgās prasības praktizēttiesīga ārsta rezidentūras izglītības programmai. Izklausās ļoti sarežģīti, bet patiesībā tas atvieglos ārstu iespējas mūžizglītības procesā apgūt dažādas papildu prasmes, jo ar šiem likuma grozījumiem tiek piedāvāts elastīgāks, uz ārstu kā mācību guvēju vērsts izglītības veids. Vairs nebūs nepieciešamas pilna laika studijas, lai apgūtu kādu papildu specialitāti. Tas daļēji risinās arī iztrūkstošo ārstniecības personu problemātiku konkrētās specialitātēs. Kā vienu no piemēriem Labklājības... Veselības ministrija vai Labklājības ministrija... neatceros, piedodiet... minēja paliatīvo aprūpi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Antoņina Ņenaševa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Z. Skujiņa-Rubene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 1. novembris.

Sēdes vadītāja. 1. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu – aizdošanas ierobežojuma atcelšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija nolēma atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu – aizdošanas ierobežojuma atcelšanu”.

Likumprojekta mērķis ir apstiprināt Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu – aizdošanas ierobežojuma atcelšanu, tādējādi nodrošinot Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījuma ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā, lai izpildītu starptautiskās saistības un nekavētu Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas darbības īstenošanu atbilstoši tās pilnvarnieku pieņemtajiem lēmumiem.

Godātie kolēģi, Finanšu ministrijas virzītais likumprojekts sniegs pozitīvu ietekmi gan Ukrainai, gan citām Pasaules Bankas atbalsta saņēmējvalstīm, jo Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līgumā noteiktā aizdošanas ierobežojuma atcelšana ļaus palielināt tās aizdošanas kapacitāti, nodrošinot plašākas iespējas saņemt Pasaules Bankas atbalstu valstīm, kurām tas nepieciešams attīstības izaicinājumu risināšanai. Būs labs rezultāts. Piemēram, tiks palīdzēts pārvarēt kara radītās sekas vai arī veselības aprūpes, klimata pārmaiņu, izglītības, digitalizācijas, infrastruktūras attīstības problēmas, kā arī... virknē citu jomu.

Vēlos arī izcelt, ka Pasaules Banka jau šobrīd palīdz Ukrainai konsolidēt un prioritizēt vairāk nekā 500 reformas. Dati liecina, ka kopš 2022. gada februāra Pasaules Bankas grupa kopumā ir piesaistījusi finansējumu Ukrainas atbalstam vairāk nekā 50 miljardu ASV dolāru apmērā, kas veido 40 procentus no kopējā starptautiskā atbalsta apjoma Ukrainas ekonomikai.

Pasaules Bankas atbalsts Ukrainai ir realizēts šādi: pirmajā gadā notika koncentrācija uz ārkārtas atbalstu Ukrainas valdības budžeta kritisko vajadzību segšanai; otrajā gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma tika sniegts atbalsts, kas fokusēts uz atjaunošanas pasākumiem dažādu tematisko programmu ietvaros, piemēram, tika stiprināta veselības aprūpe, atjaunota enerģētikas un loģistikas infrastruktūra, sniegts atbalsts mājokļu atjaunošanai, nodrošināti pieejami aizdevumi un granti lauksaimniekiem, kā arī uzlaboti drošības apstākļi izglītības iestādēs un uzlabota izglītības pieejamība; šobrīd, jau pilna mēroga iebrukuma trešajā gadā (šodien aprit tieši divarpus gadi kopš 2022. gada 24. februāra), uzsvars tiek likts uz strukturālo reformu īstenošanu, lai stiprinātu fiskālo pārvaldību, biznesa vidi un veselības aprūpes ilgtspēju.

Līdz ar to, kolēģi, izceļot šī likumprojekta nozīmību, vēlos aicināt jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, kā to ir darījusi arī Ārlietu komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Balsosim par likumprojekta “Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu – aizdošanas ierobežojuma atcelšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicinu noteikt 8. novembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” pirms otrā lasījuma.

Saņemti 10 priekšlikumi.

Priekšlikumi saistīti ar izņēmuma par naftas rezervju iepirkšanu pārcelšanu uz Publisko iepirkumu likumu un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu (šos likumprojektus mēs šodien skatīsim), kā arī ar aviācijas drošības rezervju izveidi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda KalniņaLukaševica.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 1. priekšlikumu.

J. Patmalnieks. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Es lūdzu ļoti ieklausīties. Šis ir nopietns jautājums. Patiesībā tā ideja... ideja jau ir kārtībā, ideja ir tāda, ka jāveido valsts degvielas rezerves, bet ir būtiska problēma, ka šīs valsts rezerves vēlas veidot... valstij nav naudas, un šo rezervju veidošanu grib uzkrāmēt privātajam sektoram... vai arī izvēloties privātajam sektoram maksāt nodevu, kas būtu Publisko aktīvu pārvaldītāja “Possessor” pusē... vai veidot pašiem šo rezervi.

Bet ir viena problēma – šo ieviesa augustā... tātad šā gada 1. septembrī, ar atpakaļejošu datumu, uz šo gadu un iedeva atlaidi uz visu šo gadu – 91 eiro par tonnu. Tikai ir viena problēma – šī atlaide beidzas 1. janvārī, un nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, nav parādīts projekts, un palikuši pāris mēnešu. Komersanti nezina, kā jāveido šīs rezerves, kas ir tā... pamatā, un tas ir nopietns jautājums. Tas ir diletantisms, vai es nezinu, kā to nosaukt, bet Ekonomikas ministrija vispār nav paskatījusies, ko tas var izraisīt aviācijas nozarē.

Gribu pateikt, ka šeit ir iekļautas rezerves aviācijas nozarē. Aviācijas nozarē tas nozīmē 30 tonnu degvielas uzkrāšanu. Tādas rezervju uzkrāšanas vietas fiziski nav, un tie ir 25 procenti no Rīgas aviācijas degvielas aprites. Šādas rezerves netiek uzskatītas... šādi aviācijas... apjomi netiek uzskatīti par lokāla patēriņa... tā ir eksportprece. Arī Eiropas direktīva nosaka – eksporta aviācijas degvielai nav jāuzliek ne kāda nodeva, ne akcīze, ne kas cits, tā ir eksportprece.

Tiklīdz mēs to izdarīsim un pieņemsim šo likumu: pirmkārt, to var apstrīdēt tiesā; otrkārt, mēs automātiski padarīsim Rīgas lidostu nekonkurētspējīgu, tai skaitā arī “airBaltic” nekonkurētspējīgu, jo šis 91 eiro, kad aviācijas nozare pelna vienu līdz divus eiro par pasažieri, nozīmēs to, ka attiecībā pret citām aviosabiedrībām Eiropā mēs nebūsim konkurētspējīgi. Ne tikai “airBaltic”, bet Rīgas lidosta būs problēma, jo to neizvēlēsies kā habu, caur kuru braukt un uzpildīt degvielu, tāpēc ka šeit pa virsu būs nodeva. Kolēģi, tas nav pareizi! Tas nedrīkst būt šeit iekļauts – aviācijas degviela; treškārt, tehniski... aviācijas degvielu fiziski nevar uzglabāt, tāpēc ka tās parametri... ilgstoša uzglabāšana nav iespējama. Tas ir viens, otrs – nav telpu, trešais ir komersanti. Ja uzliekam... tos komersantus, kam ir kaut kādas tehniskas iespējas degvielu uzglabāt. Citiem vispār tādas nav. Tātad mēs kropļosim konkurenci arī šinī tirgū. Šādi – ātri, steidzami – mēs nedrīkstam to pieļaut, jo mēs paši iešausim sev kājā. Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā nav šāda risinājuma. Mēs vienkārši izdarīsim lāča pakalpojumu.

Problēma visā procesā ir, ka Ekonomikas ministrija ne reizi nav runājusi ar aviācijas nozari. Vispār nav notikusi saruna. (Starpsauciens.) Nav uzklausīts viedoklis par to. Mēs nedrīkstam par to balsot, ja tas iet tādā veidā uz priekšu, ir jāveic tūlītējas korekcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Patmalnieks. Jā. Komisijas vārdā varu piebilst, ka komisijā tika uzklausīta gan nozare, gan Satiksmes ministrija un iesaistītās puses apliecināja gatavību veidot rezerves un meklēt risinājumus, kā tās izveidot tālāk.

Aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 28, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 18, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Patmalnieks. 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. 31. oktobris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Mirkli uzmanības, kolēģi! Nav reģistrējušies šie deputāti: Skaidrīte Ābrama, Ingrīda Circene, Mārtiņš Daģis, Raivis Dzintars, Juris Jakovins, Ģirts Valdis Kristovskis... redzu, Daiga Mieriņa, Uģis Rotbergs, Edvards Smiltēns, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Edgars Tavars un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Saeimas sēdes pārtraukums – līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda KalniņaLukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu visus ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim darbu.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Augsti godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Kā mēs visi zinām, ir ceļošanas dokumenti un ne visiem izdodas ar esošajiem ceļošanas dokumentiem sasniegt galamērķi, jo kaut kur pa vidu tie noklīst. Nu, lūk.

Tieši tāpēc ir izveidota tāda dokumentu kategorija kā pagaidu ceļošanas dokumenti. Ņemot vērā, ka Eiropa ir apstiprinājusi jaunu direktīvu šo dokumentu kontekstā, arī nacionālajiem dokumentiem un normatīvajiem aktiem ir jāatbilst šīm prasībām. Komisija veiksmīgi paveica šo darbu un ir novirzījusi likumprojektu jūsu akceptam pirmajā lasījumā.

Aicinu izteikt attieksmi pret paveikto darbu mūsu komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai “par”. (Smejas.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ģ. V. Kristovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa, tas ir, šī gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 31. oktobrim. Apstiprināts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Darbojamies ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Tas paredz, ka tiesnešiem, kas skata krimināllietas un kriminālprocesa kārtībā skatāmus jautājumus (tajā skaitā jautājumus par drošības līdzekļiem), kuru materiālos ir valsts noslēpuma objekts, būs nepieciešams saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Regulējums attieksies arī uz izmeklēšanas tiesnešiem.

Grozījumi paredz, ka izmaiņas attiecināmas tikai uz tādu lietu izskatīšanu, kas tiesā saņemtas pēc šo grozījumu stāšanās spēkā. Tādējādi, ja tiesnesis ir uzsācis krimināllietas izskatīšanu, parakstot brīdinājumu atbilstoši šobrīd spēkā esošā likuma “Par valsts noslēpumu” 12. panta piektajai daļai, tad tiesnesis ir tiesīgs turpināt šīs lietas izskatīšanu līdz tās pabeigšanai attiecīgajā tiesā.

Likumprojekts paredz arī izņēmuma gadījumus, kad nav iespējams nodrošināt izmeklētāja, prokurora vai tiesneša, kurš saņēmis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, dalību kriminālprocesā, kas saistīts ar valsts noslēpumu. Tad pieeja valsts noslēpumam tiks nodrošināta, rakstiski brīdinot par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu. Regulējums nenosaka, kuriem tiesnešiem vajadzēs atbilstošas kategorijas pielaides. To noteiks katras tiesas administrācija.

Likumprojekts tapis sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru, Satversmes aizsardzības biroju un Valsts drošības dienestu. Tika vērtēts arī Tieslietu padomes viedoklis.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 31. oktobrim. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā. Šodien pirms dažiem darba kārtības jautājumiem jau skatījām likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Šis ir saistītais likumprojekts. Norma par to, ka Publisko iepirkumu likums nav piemērojams naftas drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai un ar tiem saistītiem iepirkumiem, tiek iekļauta Publisko iepirkumu likumā.

Komisija atbalstīja šo izņēmumu Publisko iepirkumu likuma piemērošanas kārtībā un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Un komisija aicina likumprojektu atzīt par steidzamu, vai ne?

J. Patmalnieks. Aicinām atzīt par steidzamu. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to, kolēģi, vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas ierosinājumu – atzīt šo likumprojektu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Es vēlos, lai nav pārpratumu. Mums, APVIENOTAJAM SARAKSTAM, nav nekādu iebildumu pret to, ka ir jāveido rezerves. Visnotaļ tas ir jādara. Šis likumprojekts ir saistīts ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto regulējumu, kā rezerves tiks veidotas. Tāpēc man ir lūgums visām frakcijām izvērtēt šo jautājumu uz nākamo lasījumu, jo šis grozījums ir pakārtots tam.

Gribu atgādināt vēlreiz, ka, Saeimai apstiprinot Ekonomikas ministrijas izstrādātos Enerģētikas likuma grozījumus piedāvātajā redakcijā, uzliekot pienākumu maksāt pakalpojuma maksu arī par aviācijas degvielas piegādēm, tiks radīts pamats apstrīdēt šīs pretrunīgās tiesību normas, vēršoties Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju... vai apstrīdēt Enerģētikas likuma grozījumus Satversmes tiesā.

Vienkārši šobrīd izrēķinām naudas izteiksmē! Ja šogad būtu spēkā šī norma, tas būtu 12 miljonu eiro slogs vai zaudējumi nozarei. Un neaizmirstam izņemt ārā aviācijas eksporta degvielu, neaplikt to! Ekonomikas ministrija neieklausās šajā jautājumā.

Mēs esam “par” – gan par steidzamību, gan likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 31. oktobrim. Deputāti piekrīt. Paldies.

J. Patmalnieks. Izskatīšana Saeimas 14. novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā 14. novembra sēdē. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Līdzīgi kā likumprojektā “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, arī šajā likumprojektā saistībā ar naftas drošības rezervju izveidi tiek noteikts izņēmums, ka valsts īpašumā esošo naftas produktu drošības rezervju izveidei, uzturēšanai, rotācijai netiek piemērots Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Atbilstoši komisijas lūgumam arī uzreiz lemsim par pirmo lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 31. oktobris, un izskatīšana – Saeimas 14. novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 31. oktobrim, un izskatīšana Saeimas sēdē 14. oktobrī.

J. Patmalnieks. Novembrī!

Sēdes vadītāja. 14. novembrī.

Paldies, Patmalnieka kungs.

___

Līdz ar to esam izskatījuši visus likumprojektus.

Darba kārtībā ir trīs Pieprasījumu komisijas atzinumu izskatīšana.

Deputātu Jāņa Vitenberga, Ilzes Indriksones, Jurģa Klotiņa, Uģa Mitrevica, Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas, Naura Puntuļa, Edvīna Šnores, Edmunda Teirumnieka, Ināras Mūrnieces pieprasījums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par elektrovilcienu piegādes līguma ar “Škoda Vagonka” izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija 16. oktobrī izskatīja deputātu pieprasījumu, kas adresēts satiksmes ministram attiecībā uz līguma izpildes apstākļiem... ko “Pasažieru vilciens” ir slēdzis ar “Škoda Vagonka” par 32 vilcienu sastāvu piegādi.

Satiksmes ministrs detalizēti sniedza lietas apstākļus un atbildes rakstveida paskaidrojumā. Tāpat Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Dubkēviča kungs, kas arī mutvārdos izklāstīja apstākļus.

Komisija konstatēja, ka šobrīd līguma izpilde tik tiešām ir kavēta... atbilstoši noslēgtajiem līguma grozījumiem... un pilna līguma izpilde, tas ir, 32 vilcienu sastāvu piegāde, ir paredzēta līdz šī gada beigām. Tas, protams, nav atbilstoši līgumā noteiktajam piegādes termiņam. Tanī pašā laikā atbilstoši satiksmes ministra paskaidrojumiem šobrīd no “Škoda Vagonka” ieturējuma veidā ir ieturēti apmēram 11 miljoni eiro, kā arī tikpat liela, gandrīz tikpat liela, summa ir paredzēta kā apdrošināšanas garantija par līguma izpildi, tāpēc jautājums par piemērojamo līgumsodu “Škoda Vagonka” tiks risināts līdz ar visa līguma izpildi. Kā minēju, tas ir paredzēts līdz šī gada beigām, kad arī tiks izvirzīta pretenzija par līgumsaistību nepietiekamu izpildi.

Šobrīd notiek darbs pie pretenziju sagatavošanas, un komisijā arī tika norādīts, ka, līdzko būs informācija par to, cik tieši “Pasažieru vilciens” ir apņēmies piedzīt no “Škoda Vagonka”, par to tiks informēti deputāti.

Ņemot vērā visus apstākļus, Pieprasījumu komisija uzskata, ka pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Sākumā par jēgu un būtību – par ko ir pieprasījums. Tika sagatavoti precīzi jautājumi satiksmes ministram Kasparam Briškenam, un mēs gaidījām atbildes uz jautājumiem, gaidījām, ka būs iesniegti dokumenti, ar kuriem šīs atbildes varētu pamatot un padarīt ticamas.

Pieprasījumā būtībā ir divas daļas. Pirmā – par to, ka “Škoda Vagonka” nav pildījusi noslēgtās līgumsaistības pret “Pasažieru vilcienu”, pret mūsu valsti, pret mūsu sabiedrību, ka līdz iepriekšējā – 2023. – gada beigām jāpiegādā 32 elektrovilcieni. Tas netika izdarīts. Līguma kopējā summa ir vairāk nekā 250 miljoni eiro. Liels, milzīgs iepirkums, un “Škoda Vagonka” to neizpildīja.

Otrā daļa – par novērojumiem un situāciju, kas notika šī gada janvārī, kad atvestie vilcieni sāka kursēt pa mūsu sliedēm. Virkne reisu netika izpildīti, un mūsu cilvēki spelgonī tika atstāti uz peroniem. Tad satiksmes ministrs Briškens teica, ka vērsīsies pret “Škoda Vagonka” ar pilnu bardzību, ar visiem iespējamiem līdzekļiem, lai viņu nolaidība tiktu atbilstoši sodīta, un ka tiks piedzīts katrs cents, ko var piedzīt pēc noslēgtā līguma. Mūs interesē summa, cik ir izdevies piedzīt, un kāda ir situācija.

Jāsaka, mēs saņēmām atbildes vēlu vakarā (manuprāt, pēc pulksten 21.00) iepriekšējā dienā pirms jautājuma izskatīšanas Pieprasījumu komisijā, tāpēc man nebija nekādu ilūziju, ka deputātiem bija laiks iepazīties ar atbildēm. Tā kā nebija pievienots neviens dokuments, uz sēdi ieradās parlamentārais sekretārs un Satiksmes ministrijas pārstāvis un centās atbildēt uz jautājumiem. Atbildes pēc būtības netika saņemtas, tā bija klasiska atrakstīšanās, un vienīgais, kas “nolasījās”, ka no iepriekš solītās bardzības nekādi soļi nav sekojuši un būtībā tāds čuš vien ir – par 250 miljonu līguma nepildīšanu piedzītā summa, kolēģi, ir trīs tūkstošu apmērā. Par visiem šiem pārkāpumiem – vilcienu nepiegādes, pasažieru neaizvešanas (nespēja uzreiz nodrošināt pārvadājumus) – tika piedzīti trīs tūkstoši eiro.

Vēl jo vairāk, līgums bija jāizpilda līdz 2023. gada beigām. Tas netika izdarīts. Ļoti maiga un birokrātiska pieeja no valsts, no Satiksmes ministrijas un “Pasažieru vilciena” puses, un izskatās, ka tiek meklēti iemesli, lai šos līdzekļus nepiedzītu, nepiemērotu iespējamās soda sankcijas, tiek meklēti tikai attaisnojumi, kādēļ to nedarīt, – kovids, karš... No “Škoda Vagonka” skatpunta “Pasažieru vilciens” ir izrādījies ļoti labs un saprotošs sadarbības partneris, jo nekādi sodi, nekādas darbības nav sekojušas, vēl vairāk – Latvijas puse ir nākusi pretī un pagarinājusi iespēju piegādāt vilcienus līdz šī gada jūnijam.

Līdz ar to, uzdodot jautājumus komisijā, ir secināms, ka pilnās soda sankcijas vairs piemērot nevarēs. Satiksmes ministrija un “Pasažieru vilciens” nav rīkojušies kā godīgs un atbildīgs saimnieks, iespēja piedzīt saistības, kuras ir lēšamas līdz pat 20 miljoniem, nav īstenota, ir pagarināts vilcienu piegādes termiņš, un interesanti, ka tas atkal nav izpildīts. Vilcieni bija jāpiegādā līdz šī gada jūnijam, bet tas nav izdarīts līdz šim brīdim. Un atkal jautājums – kas tiks darīts? Vai tiks piemērots sods... kad tika pagarināts termiņš? Zinot jau, ka ir karš Ukrainā, ka kovids ir beidzies... Kopš jūnija ir pagājuši četri mēneši. Attaisnojas, ka kaut ko varbūt meklēs, kaut ko domās, skatīsies... Bet man vairs nav ilūziju, ka tur kāds rīkosies. Iespējas ir palaistas vējā.

Vēl saprastu, ja Satiksmes ministrijai viss būtu kārtībā ar budžetu un varētu rīkoties koleģiāli, un būtu tīrs un ļoti saprotošs sadarbības partneris, bet ir pretēji – izskan dažādas ziņas par “Rail Baltica” projektu, kur nav neviena centa valsts budžetā, izskan ziņas, ka būs jāceļ sabiedriskā transporta cenas, ka slēgs reģionālos reisus, jo pietrūkst līdzekļu. Un tā ar vieglu roku atteikties no iespējas piedzīt soda sankcijas no partnera, kurš nepilda savas saistības! Man īsti nav tam izskaidrojuma, un es arī komisijā nedzirdēju skaidras atbildes, kāpēc neviens neko nedara. Nu labi, 20 miljonus... varbūt būtu tiesvedība, un pilnu summu neizdotos piedzīt, bet kaut vai pusi, teiksim, 10 miljonus, 15 miljonus... Tā būtu milzīga summa, kas šajos apstākļos Satiksmes ministrijai un mūsu valstij būtu ļoti, ļoti vajadzīga.

Tā ka redzam, ka tā ir nolaidība un te vajadzētu iesaistīties, es domāju, ne tikai Saeimai. Redzams, ka ministrija īsti netiek galā ar to mandātu, kāds viņiem šobrīd ir, viņi neuzrauga “Pasažieru vilcienu”. Arī no “Pasažieru vilciena” vēlmes rīkoties nav, un sabiedrība un valsts no tā cieš zaudējumus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Arī tālāk rīkoties. Ja ir jauns ministrs – aicināt viņu būt proaktīvam, jo pašlaik tikai tiek nobumbulēts laiks un meklēti attaisnojumi, lai no “Škoda Vagonka” nepiedzītu līdzekļus.

Tiešām ir jautājums: kādēļ tāda mīlestība pret šo kompāniju? Kādēļ tiek slēgti līgumi, ja netiek izmantota iespēja rīkoties līguma neizpildes gadījumā. Tas viss, ko dzirdējām komisijā, nedeva atbildes uz šiem jautājumiem. Tā kā Satiksmes ministrija nerīkojas, es domāju, ir jārīkojas mums – Saeimā.

Kolēģi, atbalstām šo pieprasījumu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debašu turpinājumā vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Jautājums ir simtprocentīgi vietā, neapšaubāmi. Par to ir jārunā, un mēs šo pieprasījumu atbalstīsim.

Bet es gribu vērst uzmanību uz nedaudz dziļāku šīs problēmas, jautājuma risināšanu, proti, runa ir par 32 sastāviem. 32 sastāvi mums būtu bijuši nepieciešami tanī gadījumā, ja mēs būtu elektrificējuši līniju Rēzekne–Daugavpils. Elektrifikācija, visticamāk, ir atbīdīta uz... 2150. gadu, un tuvākās perspektīvas... tā teikt, prioritātes to neskar. Līdz ar to mums pāri paliek vismaz seši sastāvi. Ja šobrīd nodrošinām visus Pierīgas elektrificētos maršrutus ar apmēram 24 vai 26 sastāviem (varam skatīties, cik nepieciešamas rezerves), tad pārējie ir lieki. Ko mēs darīsim ar šiem sastāviem? Ja tie nav piegādāti, tad tos arī nevajag piegādāt. Lai paliek tur. Nevajag par tiem arī maksāt. Faktiski mēs atvilksim uz šejieni liekus sešus sastāvus, par to samaksāsim... Es nezinu, es tagad varu saaloties, cik viens sastāvs maksā, bet to var noskaidrot. Tātad seši lieki sastāvi, kas faktiski stāvēs pie sētas. Kam tie būs nepieciešami? Nu jā, rezerves daļām varbūt, bet – vai mēs esam gatavi valstiski maksāt tik lielu summu par rezerves daļām?

Līdz ar to, manā skatījumā, problēma ir daudz dziļāka. Paldies, ka šis jautājums vispār tika pacelts. Manā skatījumā, šeit ir līguma slēdzēja atbildība tiešā mērā. Šis līgums ir jāvērtē tiesībsargājošajām iestādēm. Šībrīža ministrs faktiski ir situācijas ķīlnieks, bet, protams, bija jārisina tas jautājums, ir jādomā arī Ministru kabinetā, kāpēc tāda situācija izveidojusies. Seši sastāvi stāvēs pie sētas. Tie tāpat būs jāverificē, jākalibrē un tā tālāk, un tā joprojām. Tas taču viss kaut ko maksā. Tā ir viena būtiska lieta.

Otra. Mēs šobrīd, manā skatījumā, nevaram atļauties (vispār tas ir otrs globālais jautājums) uzturēt tādu tehnisku vienību kā pasažieru pārvadātājs atsevišķi no visa, pilnīgi atrautu, jo viņi nespēj risināt pasažieru pārvadāšanas problēmas. Viņiem ir 18 miljoni pasažieru pārvadājumu visā gadā. Tas ir smieklīgi, nu, goda vārds, smieklīgi!

“Rīgas satiksmē” viens maršruts, 3., mēnesī pārvadā apmēram tikpat daudz. Līdz ar to, manā skatījumā, šis ir komplekss jautājums.

Pirmkārt, jāsāk ar līguma izvērtēšanu, kas tur bija un kas tur nebija.

Otrkārt, šie sastāvi mums ir lieki. Kur mēs tos liksim? Kas par to maksās?

Treškārt, “Pasažieru vilciens” ir jāpievieno “Rīgas satiksmei” un jāveido Rīgas aglomerācijas pasažieru pārvadātājs, tā teikt, par mugurkaulu ņemot “Pasažieru vilcienu” un izveidojot vienu nopietnu struktūru, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu. Citādi notiek deķa vilkšana uz vienu pusi, uz otru pusi... Bolderājas vilciens – kāpēc tas netika ieviests dzīvē? Tieši tāpēc, ka “Rīgas satiksmei” ir savi plāni. Ir 3. autobuss, un tas vilciens nekad neatmaksātos. Līdz ar to vilciena nekad tur arī nebūs, lai ko Satiksmes ministrija teiktu.

Tagad jautājums par cilpu uz lidostu. Ja tiešām nonāks līdz tam, ka gribēsim “Pasažieru vilcienu” uz turieni sūtīt, atkal viss izgāzīsies tikai tāpēc, ka nav ekonomiskā pamatojuma, nav pasažieru, nav, ko likt viņiem pretī.

Man liekas, ir ļoti labi, ka ir šie jautājumi. Tie ir jāskata kontekstā – līgums, kāpēc nav piegādāts, kāpēc ir noslēgts līgums par tik daudziem sastāviem, arī par šo divu lielo pasažieru pārvadātāju apvienošanu. Manā skatījumā, tas būtu tikai loģiski, tādējādi mēs saprastu, kur ir aizplūdusi valsts nauda, kā mēs nākotnē varēsim strādāt, lai šos līdzekļus, tā teikt, sakompresētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis jautājums tika izskatīts Pieprasījumu komisijā iepriekš, bet es gribu to sasaistīt ar šodien Pieprasījumu komisijā skatīto jautājumu par VUGD, arī brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem un nepieciešamo finansējumu.

Ja mums šeit, zālē, ir vienprātība, ka iekšējā drošība ir prioritāte, tad šis ir konkrēts pieprasījums satiksmes ministram – par to, ka viņš nepaņem 20 miljonus, kurus varētu novirzīt Iekšlietu ministrijai, lai īstenotu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu laikā, kad iekšējā drošība ir prioritāte. Vajagot tikai 1,5 miljonus – uz 17 miljardu budžeta fona! –, un ir iespēja paņemt 20, par atlikušajiem izlīdzināt atalgojuma līmeni iekšlietu nozares darbiniekiem ar NBS.

Satiksmes ministram jāsāk strādāt un jāiet talkā iekšlietu ministram. Tieciet koalīcijā, lūdzu, ar šo galā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Raimonds Čudars.

R. Čudars. Godātie kolēģi! Vēlos tomēr precizēt, ņemot vērā debatēs izskanējušo informāciju. Atteikšanās no līgumsoda piemērošanas attiecībā uz “Škoda Vagonka” šobrīd nav konstatējama, tā nav notikusi. Šobrīd atbilstoši satiksmes ministra un “Pasažieru vilciena” pārstāvju sniegtajiem paskaidrojumiem gan rakstveidā, gan mutvārdos notiek darbs pie līgumsoda aprēķina, kā arī tā turpmāka izstādīšana (Nav skaidri saklausāms.) līguma partnerim par attiecīgiem līguma pārkāpumiem, tai skaitā termiņu kavējumiem. Līdz ar to, kolēģi, šobrīd nebūtu korekti runāt par kādu atteikšanos.

Komisija pieprasījumu nav uzturējusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jāņa Vitenberga, Ilzes Indriksones, Jurģa Klotiņa, Uģa Mitrevica, Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas, Naura Puntuļa, Edvīna Šnores, Edmunda Teirumnieka, Ināras Mūrnieces pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par elektrovilcienu piegādes līguma ar “Škoda Vagonka” izpildi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 44, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

___

Deputātu Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga, Edmunda Teirumnieka, Uģa Mitrevica, Naura Puntuļa, Ilzes Indriksones, Ināras Mūrnieces, Artūra Butāna, Aleksandra Kiršteina pieprasījums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par Valsts aizsardzības koncepcijas īstenošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi! Pieprasījumu komisija 16. oktobrī skatīja kolēģu pieprasījumu aizsardzības ministram “Par Valsts aizsardzības koncepcijas īstenošanu”, tai skaitā apstākļus, kas saistīti ar Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto aizsardzības industrijas attīstības stratēģiju, tās izstrādes termiņus un apstākļus. Faktiski ministrija ir noteikusi, ka Valsts aizsardzības koncepcijā ietveramo aizsardzības industrijas attīstības stratēģiju ir apņēmusies izstrādāt līdz 2024. gada beigām.

Aizsardzības ministrs, kas piedalījās Pieprasījumu komisijas sēdē, gan rakstveidā, gan mutvārdos ir sniedzis atbildes uz kolēģu jautājumiem, kas saistīti ar kopējo militāro iepirkumu iespējamību attiecībā uz militārās tehnikas un ekipējuma piegādēm, arī attiecībā uz armijas personālsastāva nodrošināšanu miera un kara apstākļos un šī personālsastāva nodrošināšanas izpildes gaitu turpmākajos gados.

Ņemot vērā informāciju, kas ir saņemta no aizsardzības ministra, Pieprasījumu komisija ir atzinusi, ka šis pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, sarežģīti mums iet ar “PROGRESĪVO” ministriem. Saeima pieņem koncepcijas, un ministriem ar to izpildi iet, kā iet. Tas ir viens.

Otrs. Šajā gadījumā runa ir par aizsardzības ministru. Notika incidents ar bezpilota lidaparātu, ko Krievija apzināti vai neapzināti ieveda Latvijas teritorijā, un frakcija “Nacionālā apvienība” bija aicinājusi Sprūda kungu uz sarunu ar frakcijas deputātiem. Saprotu, arī citas partijas bija izteikušas līdzīgu uzaicinājumu, lai iepazīstina ar visām detaļām Saeimā pārstāvētās frakcijas. Sprūda kungs bija tik aizņemts, ka mēneša laikā nevarēja atsaukties, kas ir ļoti slikts tonis, tāpēc mēs šodien esam nonākuši pie šī pieprasījuma.

Par bezpilota lidaparātu – jā, ir konstatējamas daudzas problēmas. Diemžēl es neredzu Sprūda kungu, kurš šodien Saeimā varētu pateikt, ka Aizsardzības ministrija pieļāva kļūdas, tostarp komunikācijā. Vienlaikus –pastāstot par mājasdarbiem, kas ir izdarīti. Šis šodien iztrūks.

Nākamā lieta – Valsts aizsardzības koncepcija, ko Saeima apstiprināja 2023. gadā. Ir vairākas problēmas. Viena problēma, kas iezīmējusies, ir saistīta ar kopīgiem Baltijas valstu iepirkumiem, ko paredz Valsts aizsardzības koncepcija, – ka uz to būtu jāvirzās. Aizsardzības ministrs savā atbildē Saeimas Pieprasījumu komisijai uzsvēra, ka šī pēc būtības ir pareiza un laba lieta, jo tas ļauj ietaupīt valsts resursus un efektivizēt visu procesu. Tajā pašā laikā atbildē bija saliets pietiekami daudz ūdens. Tā vietā, lai runātu par Baltijas valstu kopējiem iepirkumiem, atbildē bija stāstīts par iepirkumiem kopā ar Zviedriju, Somiju, šķiet, tika minēts kopējais iepirkums arī ar Vāciju... pilnīgi aizejot no lietas būtības.

Bija pieminētais jautājums, ko aizsardzības ministram virzīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs, Nacionālās drošības komisijas vadītājs un Ārlietu komisijas vadītājs 2023. gada nogalē, kas atbilst Valsts aizsardzības koncepcijai attiecībā uz militārās industrijas attīstības stratēģiju, – lai valstij būtu skaidrs fokuss, uz ko mēs vēlamies fokusēties saistībā ar aizsardzības industrijas attīstību. Mēs redzam, ka Lietuva šobrīd ļoti sekmīgi attīsta savu aizsardzības industriju, kur viens pēc otra ienāk dažādi pasaules līmeņa spēlētāji tieši aizsardzības jomā. Lai gan trīs komisiju vadītāji bija aicinājuši stratēģiju izstrādāt iespējami īsā termiņā, šī stratēģija joprojām nav pieņemta, visticamāk, līdz gada beigām netiks pieņemta, varbūt ap gadu miju tiks nodota tālākai apspriešanai.

Visbeidzot vēlos pieskarties punktam, kas ir paredzēts Valsts aizsardzības koncepcijā, – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kara laikā ir jāsasniedz apjoms – 61 tūkstotis karavīru. Atgādināšu, ka Valsts aizsardzības koncepcija ir spēkā no 2023. gada līdz 2027. gadam. “Nacionālā apvienība” uzdeva ļoti konkrētu jautājumu: vai Aizsardzības ministrija ir parūpējusies, lai šim karavīru skaitam – 61 tūkstotim – būtu pieejams individuālais ekipējums un materiāltehniskais nodrošinājums? Mēs nezinām, kurā brīdī var izveidoties kara situācija. Valsts aizsardzības koncepcija ir ļoti skaidri pateikusi, Saeima ir apstiprinājusi – kara gadījumā ir jābūt vismaz 61 tūkstotim karavīru.

Atbildes Pieprasījumu komisijā bija ļoti vājas – ļoti vājas! Bija peldēšana... ka ir miera laika apstākļi, mēs plānojam tuvākajos gados lēnām, pakāpeniski audzēt karavīru skaitu... nesniedzot konkrētas atbildes, vai materiāltehniskais nodrošinājums ir vai nav, vai individuālais ekipējums ir vai nav un kā precīzi līdz 2027. gadam šis mērķis, ko Saeima, atgādināšu, 2023. gada nogalē pati apstiprināja, tiks sasniegts.

Tas ir iemesls, kāpēc mēs turpinām uzturēt šo pieprasījumu. Ir skumji, ka šodien ministra krēsls ir tukšs. Es redzu, ka neviens cits no Aizsardzības ministrijas, piemēram, parlamentārais sekretārs, nav pieteicies... lai mēģinātu glābt Sprūda kungu.

Aicinu šo pieprasījumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga, Edmunda Teirumnieka, Uģa Mitrevica, Naura Puntuļa, Ilzes Indriksones, Ināras Mūrnieces, Artūra Butāna, Aleksandra Kiršteina pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par Valsts aizsardzības koncepcijas īstenošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 45, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

___

Deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Amila Saļimova, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Jekaterinas Drelingas, Igora Judina, Jefimija Klementjeva pieprasījums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par austrumu robežas stiprināšanas izmaksām”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja kolēģu pieprasījumu par tā saucamo “pūķa zobu” izmaksām austrumu robežas stiprināšanā. Kolēģi izteica pieņēmumu, ka attiecīgā iepirkuma apjomi un cenas ir neadekvāti lielas, norādot summu – 600 eiro par vienu “pūķa zobu”. Atbilstoši saņemtajai gan rakstveida, gan mutvārdu informācijai no Aizsardzības ministrijas vidējā “pūķa zoba” cena ir 250 eiro un austrumu robežas aprīkošana ar aizsardzībai tik svarīgajiem “pūķa zobiem” notiek atbilstoši grafikam un tam budžeta ietvaram, kas tam ir paredzēts.

Ņemot vērā informāciju, Pieprasījumu komisija uzskata, ka pieprasījums nav uzturams.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētājas biedres kundze! Ziniet, es domāju... “Nacionālā apvienība” teica, ka PROGRESĪVAJIEM ir grūti... nē, es domāju, Čudara kungam ir grūti – visu laiku nākt un mēģināt attaisnot visādas ministrijas ar tādu seju, ka... nē, tur problēmu nav. Tur ir tā pati problēma, es pagājušoreiz jau teicu, pateikšu arī tagad – veram vaļā mājaslapu, kur tirgo visu kaut ko, un skatāmies, cik maksā “pūķa zobs”. Tas cipars būs trīs vai četras reizes mazāks nekā augstākais, ko mums iedevusi Aizsardzības ministrija.

Tālāk – atgriežamies pie paša procesa. Augsti godātie kolēģi, kuri nav bijuši komisijā, – ko nozīmē tā muļļāšanās, vai noslepenot vai nenoslepenot Aizsardzības ministrijas atbildi? No kā baidīties, ja cenas ir adekvātas? Jautājums – ar ko salīdzinām. Ja mēs, Čudara kungs, skatāmies izcenojumus tirgū, tas cipars – 300 eiro par vienu bloku – ir cik reižu dārgāks, nekā to var dabūt tirgū? Par vienu bloku. Ja mēs pērkam vairumā, tad noteikti būs atlaide.

Kolēģi, ir pilnīgi skaidrs: ja jūs uzskatāt, ka paņemt 100 vai 150 eiro par vienu bloku pa virsu, nav daudz, tā ir tāda patriotiska nodeva, tad, Čudara kungs, piedošanu, es uzskatu, ka tas nav adekvāti un nav pareizi. Nav tādas izpratnes un tādas vienības kā patriotiska nodeva, jo pat 100 eiro, kas ir virs parastās tirgus cenas, tas jau ir – kosmoss! Jūsu reakcija par to, ka tas nav daudz... Tas ir kosmiski daudz – 100 eiro par vienu bloku! Un es tagad tā saudzīgi pasaku – cik subjektīvi redzu to sadārdzinājumu. Tas ir fakts.

Vēlreiz atkārtošos – negaidīju, ka “PROGRESĪVIE” kā tāda nopietna partija vēl muļļāsies ap faktu noslepenošanu. Manā skatījumā, tas nav korekti, solīdi un pareizi. Paldies jums par jūsu attieksmi, ka beidzot, es domāju, nevis koalīcija, bet jūs uzvarējāt un atļāvāt mums tos ciparus publiskot. Tas ir ļoti pareizs solis, ka jūs šoreiz nepaklausījāt Jauno VIENOTĪBU, ka vajag visu noslepenot un nevienam nerādīt, bet rīkojāties tā, kā, es domāju, patiešām domājat, – ka sabiedrībai viss ir jāzina.

Konkrētajā gadījumā, ļoti ceru, jūsu aizsardzības ministrs nebija tā persona, kura pieņēma lēmumu, jo tāpat ir dārgi – tāpat ir dārgi! –, “PROGRESĪVIE”, variantu nav. Es ļoti ceru, ka turpmāk jūs kā jaunais politiskais spēks neļausiet sevi vadīt. Nedrīkst to atļaut nekādā gadījumā! Ticiet man, “PROGRESĪVIE”, Jaunā VIENOTĪBA jūs izmantos līdz nākamajam budžetam, un pēc tam koalīcijā būs jau cita partija. Vismaz es domāju, ka tāds ir plāns.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu uzturēt... atbalstīt un palīdzēt mums būt atklātākiem, drosmīgākiem, un nekādā gadījumā neattaisnot iespējamo sadārdzinājumu, pasakot, ka 100 eiro no valsts kases – tas nav daudz. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Čudaram.

R. Čudars (JV).

Noklausoties debates, man šķiet, ka dārgs ir pilnīgi viss, kas tiek izmantots Latvijas valsts aizsardzībai. Tas nav pieļaujami, manā skatījumā.

Attiecībā uz izskatāmo pieprasījumu ir konstatēts, ka līdzekļi netiek izšķērdēti. (Starpsauciens.) Nekādā veidā šobrīd nav pierādīts un arī apstākļi neliecina par to, ka Aizsardzības ministrija rīkojusies nepareizi, neprecīzi saistībā ar aizsardzībai svarīgu materiālu iepirkumu. Viņi turpinās iegādes, un mums visiem spēkiem tas ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Amila Saļimova, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Jekaterinas Drelingas, Igora Judina, Jefimija Klementjeva pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par austrumu robežas stiprināšanas izmaksām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 45, atturas – 9. Pieprasījums ir noraidīts.

___

Godātie kolēģi, visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Man jūs ir jāinformē par deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones un Česlava Batņas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo atrodas darba vizītē Norvēģijas Karalistē.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Aināra Šlesera, Viktorijas Pleškānes un Ilzes Stobovas jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par nepieciešamo finansējumu” (Nr. 129/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Mārča Jencīša, Ilzes Stobovas un Edmunda Zivtiņa jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par nepieciešamo finansējumu” (Nr. 130/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiks.

___

Godātie kolēģi! Ir saņemts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Māris Sprindžuks, Andris Kulbergs un Aiva Vīksna ir iesnieguši jautājumu “Par valsts līdzekļu piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām”. Jautājums adresēts zemkopības ministram Armandam Krauzem. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Līdz ar to esam izskatījuši visus Saeimas šā gada 24. oktobra sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Jānim Reiram paziņojumam.

J. Reirs (JV).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde – pulksten 14.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies šie deputāti: Skaidrīte Ābrama, Ingrīda Circene, Mārtiņš Daģis, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Juris Jakovins, Aleksandrs Kiršteins, Dmitrijs Kovaļenko, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Uģis Rotbergs, Edvards Smiltēns, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Edgars Tavars un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, paldies par šodienas kopīgo darbu.

Saeimas šā gada 24. oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 24.10.24 09:13 Balsojums 1
Par - 40, pret - 17, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (765/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 24.10.24 09:16 Balsojums 2
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Kornēlijas Počas atbrīvošanu no tiesneša amata (577/Lm14)

Datums: 24.10.24 09:17 Balsojums 3
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Amila Saļimova ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (581/Lm14)

Datums: 24.10.24 09:53 Balsojums 4
Par - 33, pret - 44, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Muitas likumā (647/Lp14), 2.lasījums

Datums: 24.10.24 10:09 Balsojums 5
Par - 65, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Muitas likumā (647/Lp14), 2.lasījums

Datums: 24.10.24 10:10 Balsojums 6
Par - 70, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (647/Lp14), 2.lasījums

Datums: 24.10.24 10:15 Balsojums 7
Par - 73, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Tieslietu akadēmijas likums (699/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.10.24 10:17 Balsojums 8
Par - 73, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (700/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.10.24 10:19 Balsojums 9
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā (617/Lp14), 2.lasījums

Datums: 24.10.24 10:21 Balsojums 10
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem (609/Lp14), 2.lasījums

Datums: 24.10.24 10:23 Balsojums 11
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu (596/Lp14), 2.lasījums

Datums: 24.10.24 10:24 Balsojums 12
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmo papildprotokolu (573/Lp14), 2.lasījums

Datums: 24.10.24 10:27 Balsojums 13
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 24.10.24 11:54 Balsojums 14
Par - 12, pret - 40, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Augstskolu likumā (571/Lp14), 3.lasījums

Datums: 24.10.24 12:01 Balsojums 15
Par - 13, pret - 45, atturas - 26.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Augstskolu likumā (571/Lp14), 3.lasījums

Datums: 24.10.24 12:02 Balsojums 16
Par - 76, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (571/Lp14), 3.lasījums

Datums: 24.10.24 12:03 Balsojums 17
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (641/Lp14), 3.lasījums

Datums: 24.10.24 12:03 Balsojums 18
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (643/Lp14), 3.lasījums

Datums: 24.10.24 12:05 Balsojums 19
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (523/Lp14), 3.lasījums

Datums: 24.10.24 12:08 Balsojums 20
Par - 12, pret - 18, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (703/Lp14), 3.lasījums

Datums: 24.10.24 12:09 Balsojums 21
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (703/Lp14), 3.lasījums

Datums: 24.10.24 12:16 Balsojums 22
Par - 74, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (608/Lp14), 3.lasījums

Datums: 24.10.24 12:17 Balsojums 23
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (654/Lp14), 2.lasījums

Datums: 24.10.24 12:19 Balsojums 24
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (696/Lp14), 1.lasījums

Datums: 24.10.24 12:23 Balsojums 25
Par - 75, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu – aizdošanas ierobežojuma atcelšanu (672/Lp14), 1.lasījums

Datums: 24.10.24 12:29 Balsojums 26
Par - 56, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 2.lasījums

Datums: 24.10.24 12:30 Balsojums 27
Par - 56, pret - 18, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (701/Lp14), 2.lasījums

Datums: 24.10.24 12:31 Balsojums 28
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 24.10.24 13:33 Balsojums 29
Par - 63, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (716/Lp14), 1.lasījums

Datums: 24.10.24 13:36 Balsojums 30
Par - 67, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (758/Lp14), 1.lasījums

Datums: 24.10.24 13:38 Balsojums 31
Par - 71, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Publisko iepirkumu likumā (760/Lp14), 1.lasījums

Datums: 24.10.24 13:39 Balsojums 32
Par - 72, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisko iepirkumu likumā (760/Lp14), 1.lasījums

Datums: 24.10.24 13:41 Balsojums 33
Par - 70, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (761/Lp14), 1.lasījums

Datums: 24.10.24 13:41 Balsojums 34
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (761/Lp14), 1.lasījums

Datums: 24.10.24 14:00 Balsojums 35
Par - 39, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par elektrovilcienu piegādes līguma ar “Škoda Vagonka” izpildi (54/P14)

Datums: 24.10.24 14:09 Balsojums 36
Par - 38, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Valsts aizsardzības koncepcijas īstenošanu (56/P14)

Datums: 24.10.24 14:15 Balsojums 37
Par - 15, pret - 45, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par austrumu robežas stiprināšanas izmaksām (57/P14)

Datums: 24.10.24 14:17 Balsojums 38
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

24.10.2024.

09.00

11.00

13.30