Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas pirmā sēde
2025. gada 9. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Labrīt visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada pirmo – 2025. gada 9. janvāra – sēdi. Novēlu visiem laimīgu jauno gadu! Novēlu, lai mums visiem ir veiksmīgs šis gads, lai mums ir cieņpilnas diskusijas un lai mēs spējam atrast kompromisu ceļā labākos risinājumus mūsu... pieņemtajiem lēmumiem.

Sākam ar iesniegtajiem likumprojektiem, jo darba kārtību neviens nav lūdzis grozīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Mākslīgā intelekta attīstības likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gadu sākot, ļaujiet arī man novēlēt mums visiem ražīgu un produktīvu darba cēlienu, izdarot vajadzīgās lietas mūsu valsts attīstībai.

Kolēģi, gluži simboliski šo gadu mēs sākam ar likumprojektu, kas var būtiski ietekmēt mūsu valsts nākotni, – ar likumprojektu “Mākslīgā intelekta attīstības likums”. Tas ir stratēģiski svarīgs solis, lai Latvija kļūtu konkurētspējīga valsts mākslīgā intelekta inovāciju un pielietošanas jomā, jo mākslīgais intelekts jau nav tikai tehnoloģijas, tā ir iespēja mainīt mūsu ekonomiku, sabiedrību, valsts pārvaldi, piesaistīt investīcijas, panākt vēl lielāku produktivitāti. Es vēlos pavisam īsi pievērst uzmanību četriem faktoriem.

Pirmkārt, kādēļ šis likums ir vajadzīgs. Pasaules līmenī konkurence mākslīgā intelekta jomā ir ārkārtīgi sīva, un Latvijai šobrīd šajās sacensībās ir iespēja ne tikai piedalīties, bet izcelties. Pirms dažiem mēnešiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas uzņēmējiem darba vizītē Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas pavalstī tikās ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu gigantiem. Latvijas puse sarunās uzsvēra, ka esam atvērti sadarbībai ar ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, lai attīstītu uzticamas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, savukārt šie lielie pasaules gigantu uzņēmumi pauda ieinteresētību sadarboties ar Latviju.

Šī ir reta un unikāla iespēja piesaistīt investīcijas un partnerus, kas var veicināt mākslīgā intelekta jomas attīstību Latvijā un no Latvijas. Tomēr, lai šo interesi pārvērstu reālos darbos un ieguldījumos, mums ir jānodrošina stabila un pārdomāta platforma, kurā trīs puses – uzņēmēji, universitātes un valsts pārvalde – efektīvi sadarbojas... un jo svarīgāk ir radīt priekšnoteikumus, kas sekmēs un virzīs mākslīgā intelekta pielietošanu Latvijas izaugsmei. Šobrīd iztrūkst efektīvu mehānismu šādu stratēģisku pārnozaru sadarbības iniciatīvu veidošanai, un likuma mērķis ir noteikt tiesisko ietvaru šai sadarbībai.

Otrkārt, sinerģija jeb trīs spēku sadarbība. Šī likuma centrā ir tieši sinerģija – trīs spēku vienotība, tātad uzņēmumi, universitātes un valsts pārvalde. Likumprojekts paredz nodibināt jaunu privātu nodibinājumu – Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centru – platformu, kas apvienos šīs trīs pušu spējas un resursus. Nekādā gadījumā tas nebūs kāds jauns birokrātisks aparāts, tā būs efektīva, kompakta platforma, kas dos iespēju efektīvai sadarbībai un inovāciju attīstībai.

Nacionālais mākslīgā intelekta centrs būs sadarbības ietvars, lai radītu un ieviestu mākslīgā intelekta risinājumus, kas uzlabos arī valsts pārvaldes iespējas, sabiedrības labklājību, uzņēmējdarbības potenciālu. Tas arī koordinēs starptautiskas un nacionālas partnerības, tostarp piesaistot investīcijas no pasaules vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, veicinās zināšanu apmaiņu un prasmju attīstību.

Kādi ir sagaidāmie rezultāti? Mēs redzam, ka tas var palīdzēt veidot efektīvāku valsts pārvaldi, dot stimulu ekonomikas izaugsmei, dot jaunas iespējas mūsu drošībai un stabilitātei, vēršoties arī pret tādiem izaicinājumiem kā dezinformācija, stiprināt kiberdrošību un aizsargāt demokrātiju... un citstarp – ļoti svarīgi – arī latviešu valodas ilgtspējai. Attīstot tehnoloģijas, mums ir iespēja nostiprināt latviešu valodas un kultūras datu iekļaušanu mākslīgā intelekta risinājumos, tādējādi nodrošinot, ka mūsu valoda ir arī globālajā digitālajā vidē. Šāda sadarbības platforma ir solis, kā to ātri izdarīt.

Noslēgumā – ceturtā lieta. Mēs nedrīkstam nočammāties. Kolēģi, laiks ir izšķirošs. Mākslīgā intelekta joma attīstās ļoti strauji, un konkurence starp valstīm ir intensīva, tādēļ mums ātri jāizveido platforma sadarbībai un jābūt pirmajiem, ātrākajiem un gudrākajiem arī investīciju piesaistē, citādi tās aizies citām valstīm. Tādēļ mums ātri jāpieņem šis likums, neļaujoties ietekmēties no stāstiem, ka tāda... nav bijis. Jā, šī ir jauna pieeja.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai – “pret”.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, labrīt! Visiem laimīgu jauno gadu! Kā saka, vecās tradīcijas paliek nemainīgas, līdzko parādās kaut kāda jauna funkcija, tā Jaunā VIENOTĪBA ķeras pie veciem risinājumiem: jauns likums – jauns birokrātiskais aparāts, jauni nodibinājumi... būs padome ar deviņiem cilvēkiem.

Kolēģi, nu... ir labi, visu, kas saistīts ar mākslīgo intelektu, – pētām, darām! Es uzskatu... un mūsu frakcija uzskata, ka esošajā valsts pārvaldē jau ir pietiekami resursi, neko jaunu nevajag izdomāt. Nodarbojieties, deleģējiet kādam šo funkciju, vienkārši – dariet! Jūs uztaisījāt Klimata un enerģētikas ministriju, jaunu ministriju, tagad atkal – kā kaut kas jauns, tā jauns aparāts. Naudu vajag ieguldīt, lai notiktu reālas lietas, nevis lai mēs dibinātu kaut ko jaunu. Atkal padomes kaut kā uzraudzīs, regulēs... Mēs esam pārregulēti, mums ir aģentūra uz aģentūras, padome uz padomes. Tam virzienam būtu jābūt pilnīgi pretējam – jāskatās, ko mēs varam samazināt, ko varam apvienot, kādas funkcijas varam apvienot.

Doma par mākslīgo intelektu un par to, ka ir jāpaņem investīcijas un jāsadarbojas, ir pareiza, bet nevajag tam atkal radīt jaunu nodibinājumu. Jau ir aģentūras, vēl padomes... Kolēģi, lūdzu, izbeigsim!

Mēs, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, neatbalstām virzienu, ka atkal top kaut kādi jauni veidojumi, kuri, visticamāk, kontrolēs, uzraudzīs, izdos kaut kādus jaunus normatīvus, un tie, kas reāli strādās ar mākslīgo intelektu, tādēļ, ka atkal būs kaut kas pārregulēts, beigās brauks... beigu beigās strādās citās valstīs.

Es ceru, ka jūs domu uztvērāt, tādēļ aicinu neatbalstīt un skatīties kādus citus risinājumus. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīs šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Mākslīgā intelekta attīstības likums” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Dominikānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 19 764 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “OCTA polise tikai transportlīdzekļa izmantošanas laikā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Lēmuma projekts “Par 11 233 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lāčplēša diena – oficiāla svētku diena” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Lēmuma projekts “Par 10 415 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansējuma apturēšanu politiskajām partijām, kuru biedri rīkojas pretēji Satversmei” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Česlava Batņas, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Jura Viļuma, Laura Lizbovska, Māra Sprindžuka, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveidi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu izskatīja iepriekšējā sesijā (2024. gada 18. decembrī), piedaloties Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei Silvijai Amatniecei, kā arī citiem Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem.

Kolēģu pieprasījuma būtība ir saistīta ar monitoringa sistēmas platformas izveidi izglītības sistēmas pārraudzībai Latvijā, un jautājumi lielā mērā ir saistīti ar tam paredzēto atvēlēto finansējumu vairāk nekā 21 miljona eiro apmērā piecu gadu periodā. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji detalizēti informēja Pieprasījumu komisiju par izvirzītajiem mērķiem, kā arī par tiem rīkiem, kurus ir paredzēts veidot atbilstoši izstrādātajam plānam. Šobrīd šis lēmums ir pieņemts. Tanī pašā laikā jāatzīst, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav līdz galam lēmusi par kritērijiem un nav līdz galam definējusi darba uzdevumus. Jebkurā gadījumā jautājumi par turpmāko finansējuma izlietojumu šim mērķim paliek.

Pieprasījumu komisijas sēdē dalību ņēma arī Valsts kontroles pārstāve, kura pauda zināmas bažas par šī finansējuma, kas ir ļoti būtisks, turpmāko izlietojumu, kā arī par turpmāko uzraudzību pār to, kas, ņemot vērā šos apstākļus, turpināsies.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, Pieprasījumu komisija ir atzinusi, ka šobrīd pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šo jautājumu skatījām Pieprasījumu komisijā un detalizētāk to vēl skatījām otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Mani izbrīna komisijas vadītāja teiktais, ka nav apstiprināti kritēriji. Jūs laikam neesat iepazinušies ar Ministru kabineta noteikumu projektu, kur ir apstiprināti... tur ir skaidri kritēriji, kā un kur šī nauda tiks izlietota, Čudara kungs.

Bet stāsts ir pavisam vienkāršs. Es gribētu vērst jūsu uzmanību, deputāti... uzdodot jums vienu retorisku jautājumu. Jūs daudzi esat bijuši pašvaldību vadītāji, un man jums ir jautājums: ja galdā būtu šāds piedāvājums par valsts budžeta līdzekļiem, vai jūs to akceptētu? Vai jūs domē piešķirtu līdzekļus kaut kādam mistiskam produktam, par kuru, kā izrādās... Izglītības un zinātnes ministrija pamatoja, ka tas ir Singapūras piemērs, Singapūrā tiek monitorēti skolotāju un skolēnu dati. Un man ir tāds salīdzinājums. Varbūt tad ņemam arī Hārvarda universitātes monitoringa sistēmu un sākam monitorēt datus mūsu universitātēs. Mēs nonāksim pie tā paša secinājuma – šobrīd mūsu ieguldījums izglītības sistēmā augstskolās un vispārējā... ir tik ļoti nepietiekams, ka mēs šos monitoringa datus jau šobrīd varam ar zīmi... norakstīt, ka rezultāti nebūs labi.

To parāda arī OECD PISA pētījumi. Kas ir dīvaini? Ministrija apgalvo, ka šie pētījumi, kas arī savā veidā ir monitorings, nav ņemami vērā, jo tie ir izlases veidā, kaut gan ministrija, piedāvājot piedalīties šajos pētījumos, izvērtē visus reģionus, visas skolas un liek visu līmeņu skolas, dažādas skolas... lai būtu līdzīgs apkopojums. Tāpēc, es teikšu, man liekas mazliet dīvaini, ka mēs no 21 miljona eiro 12 miljonus tērēsim projekta vadībai, personāla apmācībai un tikai 9 miljoni būs produkta izveidei.

Vēl dīvaināk. Mēs sakām, ka mums vajag Igaunijas piemēru – attīstīt dažādas izglītības platformas, kur vecāki, sabiedrība, skolēni var monitorēt datus uz VIAA sistēmas bāzes, un aptuvenā nauda tam... ir iekļauti plus mīnus 3,5 miljoni... ar dažādām citām funkcijām. Igaunijā šīs sistēmas izstrāde izmaksāja 10 reižu lētāk. Tad man tiešām ir jautājums: vai mums nerūp, cik lietderīgi mēs ieguldām finansējumu, Eiropas finansējumu, vai tas ir paliekošs, vai tas ir jēgpilns, vai arī mēs šos līdzekļus apgūšanai virzām tikai tāpēc, ka tie ir jāapgūst... šajā gadījumā jānodrošina aptuveni 40 cilvēku darbs šajā projektā, kuriem vidējā alga būs trīs tūkstoši eiro? Tā būs lietderīga naudas izlietošana? Un es atgriežos pie retoriska jautājuma: ja tas būtu valsts budžeta finansējums, vai jūs akceptētu? Es domāju, ka Ašeradena kungs, Reira kungs... nav... pirmais “noraktu” šādu projektu un teiktu: iedodiet skaidru atgriezenisko saiti, ko sabiedrība, skolas no tā iegūs.

Pēdējais, ko es gribu pateikt: paldies Valsts kontrolei. Viņus uz šo Pieprasījumu komisijas sēdi neviens neaicināja... bet viņi vērsa savas bažas uz to, ka pirmām kārtām mēs pārdalām 11 miljonus no tādām programmām kā interešu izglītība, darbs ar speciālās izglītības programmas bērniem ar pamatojumu, ka šī nauda netiek apgūta. Cienījamā Izglītības un zinātnes ministrija, ko jūs esat darījuši, lai šī nauda tiktu apgūta? Varbūt jums bija izdevīgi šo naudu neapgūt, lai pēc tam to ieguldītu zināmā projektā ar zināmiem cilvēkiem, kas to vadīs, ar zināmiem izstrādātājiem, kas izstrādās šo platformu? Ja mēs kā valsts lemjam par tādu līdzekļu izlietojumu – par vairāk nekā četriem miljoniem eiro gadā –, tad īstenībā man ir ļoti saprotams, kāpēc mēs kā valsts šobrīd esam tajā līmenī, kurā esam, kāpēc mūsu attīstība ir novirzījusies tik dziļi bedrē, cik dziļi mēs šobrīd esam.

Es apzinos, ka lielu daļu no jums tas neinteresē, bet lielu daļu tas interesē, un arī lielu daļu koalīcijas pārstāvju interesē, bet, runājot ar dažiem no jums... es skatos uz vienu flangu... diemžēl viņi pateica: “Česlav, mēs nevaram neko ietekmēt, mums ir koalīcija, mums ir jāatbalsta, mums ir jārīkojas.” Nu paņemiet... savu godaprātu, beidziet... paņemiet... savu sirdsapziņu un pasakiet sev godīgi: vai tiešām tā būs lietderīga 20 miljonu tērēšana rīkam, kurš jau šobrīd skaidri pasaka to, ka mūsu dati parādīs problēmas. Mēs jau zinām šīs problēmas.

Kolēģi, es tiešām aicinu padomāt par mūsu Latviju, padomāt par to, ka šos līdzekļus mēs drīkstam... ministrija saka – nedrīkst... es vēlreiz uzsveru – mēs drīkstam pārvirzīt mācību materiālu izstrādei, digitālo mācību materiālu izstrādei, kas šobrīd ir vitāli svarīgāk, lai nodrošinātu mūsu bērniem kvalitatīvāku izglītību. Iedodam šobrīd resursus, lai mēs to nodrošinātu, un tad monitorējam datus. Mēs sākam visu no otra gala. Mēs monitorēsim un pēc pieciem gadiem pateiksim, ka, jā, mums tur ir jābūt ieguldījumiem. Tas taču ir absurds! Vai tas neliekas dīvaini?

Pēdējo reizi – lūdzu, aizdomājieties un balsojiet saskaņā ar savu sirdsapziņu! Es lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu. Ministrijas politiskā vadība un projektā iesaistītie cilvēki diemžēl dzīvo ilūzijās, ka mūsu skolotāju darbs ir tikpat novērtēts kā Somijā, Singapūrā un citās ekonomiski... straujās... valstīs ar savu izaugsmi, kur skolotāju darbs ir cienīts. Kā izrādās, mēs to nezinām. Tā ir tikai ilūzija. Bet mēs jau zinām, ka šī ilūzija izzudīs pēc pieciem gadiem, kad nonāksim pie datiem, ka sistēmā nav ieguldīti jēgpilni līdzekļi. Un vēlreiz – atcerieties, ka 18 miljoni ir Eiropas finansējums! Šis Eiropas finansējums būtu jāizmanto lietderīgāk – skolotāju darba kapacitātes stiprināšanai. Padomājiet par to, pirms jūs balsojat, spiežot pogu “pret”.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es arī vēlos īsi izteikties par šī pieprasījuma būtību. Aicinu, protams, to atbalstīt, citstarp Saeimas kārtības rullis paredz, ka pieprasījumi var tikt atbalstīti ja ne pilnībā, tad vismaz daļēji.

Noteikti var atrast vismaz daļu taisnības tajā, ko mans kolēģis Česlavs Batņa teica. Viņš precīzi norādīja, ka šī projekta ietvaros 21 miljons ir ļoti liela summa, pie tam 3,1 miljons ir valsts līdzfinansējums. Savukārt visas Latvijas skolas... visi Latvijas bērnu vecāki redz, cik ļoti skolās pietrūkst mācību līdzekļu. Pagājušogad, cik saprotu, uz vienu bērnu tika tērēti 28 eiro (no valsts) mācību līdzekļu iegādei, kas pēc būtības ir vienam mācību priekšmetam, varbūt diviem, ja tās ir darba burtnīcas. Šobrīd šī summa ir nedaudz pieaugusi – līdz 35 eiro uz bērnu, bet pieaugusi tikai tāpēc, ka bērnu ir mazāk, nevis tāpēc, ka ministrijā būtu lielāka summa.

Līdz ar to skolotāji, vecāki jūt, cik ļoti skolās ir vajadzīgi mācību līdzekļi – izdrukāti tipogrāfijā vai digitāli, bet lai tie būtu, jo šobrīd daudzi skolotāji vienkārši tos kopē, printē paši par saviem līdzekļiem. Kā vecākiem izsekot līdzi savu bērnu mācību procesam, un kā viņi var tam palīdzēt? Protams, situācija ir ļoti nevienlīdzīga – dažas pašvaldības, kas to var atļauties, iesaistās ar savu finansējumu, bet dažas pašvaldības to nevar atļauties, un atkal tas viss aiziet uz vecāku pleciem.

Starp citu, kolēģi, man jums jāatgādina Latvijas Republikas Satversmes 112. pants. Es pieņemu, ka daudzi no jums Satversmi zina no galvas, bet daži varbūt ir piemirsuši. Es jums atgādināšu: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību.” Līdz ar to šobrīd pieprasījumā minētais 21 miljons, kas, protams, lielā mērā būtu piesaistāms no Eiropas Savienības, bet, kā jau minēju, 3,1 miljons būtu Latvijas līdzfinansējums... šis 3,1 miljons pēc būtības nodrošinātu lielāko daļu vajadzību... lai patiešām nodrošinātu mācību līdzekļus Latvijas bērniem.

Šo problēmu ir aktualizējusi daudzbērnu mamma (trīs bērnu mamma no Rēzeknes) Kristīne Liepa. Portālā “ManaBalss.lv” par šo iniciatīvu ir parakstījušies septiņi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un lūkoties Izglītības un zinātnes ministrijas apcirkņos, lai atrastu līdzekļus, lai nodrošinātu Latvijas bērniem kvalitatīvu izglītību. Ja runājam par monitoringa sistēmu – protams, var bezgalīgi monitorēt un tērēt lielas summas dažādām jaunām informācijas tehnoloģiju brīnumsistēmām, ko Latvija ir gatava aizņemties un pārņemt no Singapūras vai vēl kādām valstīm. Kā mēs redzam, arī “airBaltic” apcirkņos lielas summas ir ieguldītas IT sistēmās. Bet tā pati “E-klase”, kas šobrīd daudz tiek izmantota pēc būtības arī izglītības monitoringam, ja tā var teikt, jo vecāki seko līdzi savu bērnu sekmēm, ir pieejama bez maksas tikai daļēji, jo vecāki, protams, var iegūt informāciju par to, kādi mājasdarbi bērnam ir uzdoti nākamajām stundām, bet, ja nesamaksā naudiņu, nesamaksā abonementu šai “E-klasei”, viņi šajā sistēmā nevar uzzināt savu bērnu sekmes. Tā teikt, pat mazā monitoringa sistēma nestrādā.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu pievērst uzmanību šai Česlava Batņas un citu kolēģu izceltajai problēmai. Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un godīgi atzīt, ka mums – gan šeit, Saeimā, gan, protams, arī Izglītības un zinātnes ministrijā – ir jārīkojas prātīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Otrdiena bija tā diena, kad vēl pēc darba vēlu vakarā man nācās uzklausīt neizpratnes pilnus pārmetumus. Pedagogi nav tie, kas parasti tā dara, bet, redzot ziņu sižetus, divas pedagoģes man tiešā tekstā pajautāja: ko jūs atkal monitorēsiet, vai tiešām jums nav cita – lietderīgāka – veida, kā izlietot šo naudu? (Starpsauciens.) Faktiski, paskatoties šajā Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumā, man ir tikpat liela neizpratne. Un otrdien, uzdodot jautājumus, saņemot atbildes... nav stāsts par to, ka mēs monitorēsim kā Singapūrā, bet – mums nav izglītības materiālu kā Singapūrā. Ir arī stāsts, ka, piesaistot Hārvarda universitātes ekspertus, mēs īstenosim pašvaldību apmācību datu izmantošanā. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vietā vai abas paralēli... vai kaut kā kopīgi... mācīs pašvaldības, kā lietot šos datus, ko viņi būs saražojuši... varbūt.

Individuālā līmeņa vērtējums un ekspertīze – kā mēs tagad individuālā līmenī monitorēsim bērnus, skolēnus, viņu sniegumu... Izrādās, tas būs individuālais līmenis pa klašu grupām. Es biju izpratusi, ka tas būs tādā līmenī, ka bērns pirmsskolā sāk savu izglītību un monitorēs viņa progresu. Arī ministre vienmēr uzsvērusi, ka svarīgākais ir saprast, kā mēs veicinām, lai katrs īstenotu savu vislabāko sniegumu, un kā pedagogs spēj tam palīdzēt.

Pedagogu galvenais pārmetums bija: “Ak tā! Jūs atkal nāksiet un pētīsiet, kā mēs strādājam. Iedodiet instrumentus! Iedodiet, ar ko strādāt!” Vidusskolas pedagogi nāca man klāt un teica: “Ziniet, mēs vēl aizvien gatavojam visu saturu un mācību līdzekļus paši. Jūs tagad monitorēsiet.” Es saku: “Droši vien pieliks jums kādu kameru, izmantos mākslīgā intelekta risinājumus un vēros.” Jo te tā arī rakstīts – skolotāju snieguma monitorings, skolotāju snieguma vērošana un līmeņu apraksti.

Tad mēs tērēsim naudu mācības... ekspertiem, kuri vēros reprezentatīvo kopu... tātad apmācīsim tos, kas ies vērot. Jums tas neatgādina pagājušā gadsimta septiņdesmitos, astoņdesmitos gadus? Nu labi, tērēs 8,6 miljonus monitoringam individuālā līmenī, bet nākamais – tērēs 3,8 miljonus kapacitātei... primāri Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts izglītības satura centram, Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Faktiski maksās algas no šīs naudas. Kā jums šķiet, kā maksās algas, kad šis projekts beigsies? Tas būs jāpārliek no budžeta.

Beigu beigās nav grāmatu, nav izstrādātu mācību materiālu, bet nāks monitorēt un vērtēs, kā strādā pedagogi. Ministre teica, ka mums ir jāuzticas pedagogiem, mums ir labi pedagogi, ir jārada motivācija, jāceļ viņu prestižs. Vai šie Ministru kabineta noteikumi un šis Eiropas projekts kaut par centimetru to izdarīs? Nē. Mēs kārtējo reizi sakām: monitorēsim, vērosim, apmācīsim vērotājus un tērēsim naudu. Kaut kā jāiztērē 20 miljoni.

Tas sasaucas, ļoti sasaucas ar to, ko mēs pirms kāda laika vērtējām komisijā un ko es, strādājot Ekonomikas ministrijā, zināju, – ka Nodarbinātības valsts aģentūras pienākumi pieaugušo izglītībā pārklājas ar Valsts izglītības attīstības aģentūras darbu, funkcijas dublējas. Faktiski viņi dara paralēli – vienām un tām pašām mērķgrupām – līdzīgas lietas un nevar apvienot šo pienākumu.

Valsts kontrole bija veikusi revīziju un tiešā tekstā paziņoja: varat ietaupīt 3,6 miljonus – lieciet kopā! Toreiz politiķi sēdē nepiedalījās, no abām ministrijām bija tikai ierēdņi, kuri izvairīgi atbildēja: nē, mums viss strādā, mēs jauno programmu periodu jau esam sākuši, jāturpina, neko nevajadzētu mainīt, jo viss labi strādā, mēs šos miljonus veiksmīgi apgūsim. Izglītības un zinātnes ministrija, jāsaka, šoreiz arī Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija, gan ierēdņu, gan ministru līmenī skaidri pateica: nē, kamēr mēs šeit būsim, neko neapvienosim, ignorēsim Valsts kontroles atzinumu, mēs tos 3,6 miljonus ietaupīt negribam. Nu kur vēl tālāk?

Pedagogi redz, ka viņus tikai monitorēs, uzraudzīs, bet neiedos instrumentus. Ir vēl tik daudz mācību priekšmetu, kuros nav labu mācību materiālu, nav pieejami, nav nodrošināti. Skolotāji strādā ar to, ko paši izveido.

Galu galā – no personīgās pieredzes – pagājušajā gadā manai meitai 2. klasē bija trīs mācību grāmatas, šogad ir divas, nākamgad droši vien būs viena, un 5. klasē varbūt vairs nebūs nevienas. Ja tā vietā būtu digitālie materiāli, ļoti labi, bet nav. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Maza nianse, ko es aizmirsu pieminēt un kas, es domāju, ir cienīga, lai jūs to zinātu. Mēs ar šiem... kā Čudars teica... kur nav parādīti rādītāji... mēs jau Ministru kabineta noteikumos pasakām sasniedzamos rezultātus un rādītājus, kā tos sasniegt. Piemēram, līdz 2029. gadam izstrādāt deviņus izglītojamo sasniegumu monitoringa vērtēšanas darbus izglītojamo pamatprasmju novērtēšanai, līdz 2031. gadam – vēl četrus. Līdz 2029. gadam mēs izstrādāsim izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai nepieciešamos pētījumus. Globāli mēs paši nezinām, ko gribam sasniegt, un mēs vēl izstrādāsim sešus pētījumus par monitoringa rīku attīstību. Tas nozīmē, ka esam ielikuši durvīs kāju un pateikuši, ka šis nav pēdējais projekts, mums vēl būs projekti.

Runājot par šiem monitoringa darbiem, ir divas nianses. Pirmā – jau pašreizējās ministres laikā pirms diviem gadiem mēs esam likvidējuši divus monitoringa darbus – valsts pārbaudes diagnosticējošos darbus 3. un 6. klasē. Ministrija to akceptēja. Šobrīd šo klašu posmos mēs vēlreiz veidosim šos darbus, lai pēc tam monitorētu. Tātad mēs nojaucam labo, kas strādāja, un izvirzīsim jaunas prasības, iztērējot entos miljonus eiro, lai atgrieztos pie tā paša iepriekšējā.

Plus tam visam... šis projekts nedrīkst būt sasteigts, nedrīkst virzīties, kamēr notiek diskusija par centralizētajiem eksāmeniem. Kamēr mums nav skaidrības, kādi tie būs, kā mēs tos vērtēsim... īstenībā ar šo centralizēto eksāmenu diskusiju... mēs varam diskutēt par to, kā panākt rezultātus un kā izanalizēt šos datus, bet nav sasaistes. Ir pilnīgi atrauts no realitātes... Es akcentēšu – kādas personas ambīcija par monitoringa sistēmu. Īstenībā paldies arī kolēģiem no koalīcijas, kas uzdeva skaidrus jautājumus.

Atgādināšu: no 2018. līdz 2023. gadam mēs iztērējām monitoringa rīkiem 4,3 miljonus, no kuriem trīs monitoringa rīki ir ar ierobežotu pieejamību. No ministrijas nebija neviena skaidrojuma – cik mēs iztērējām, kam mēs iztērējām, kāpēc ir ierobežota pieejamība un kas to izstrādāja. Kāpēc ir ierobežota pieejamība – iespējams, tas rīks līdz galam nestrādā. Mēs gribam sagaidīt no ministrijas skaidrojumu par to, kas bija izstrādātājs, jo man personīgi ir aizdomas, ka izstrādātājs turpinās savu nekvalitatīvo darbu, kuru mēs šobrīd nepubliskojam. Aizdomājieties par to. Vēlreiz – vai ir vērts ieguldīt 18 miljonus Eiropas naudas šajā projektā?

Pieminēšu jūsu bijušās kolēģes Jutas Strīķes, kas jau ir aizsaulē, teikto no Saeimas tribīnes un intervijās: visvieglāk ir norakstīt naudu digitālos projektos, jo nav nekas jābūvē, nav nekas redzams, ir butaforiska sistēma, kas var arī nestrādāt. Aizdomājieties par to! Ne es viens to saku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Mēs atceramies... pagājušā gada maijs... pedagogi piesaka streiku pie Ministru kabineta. Iznāk Ministru prezidente un saka: “Ja jūs neuzticaties mums, mēs neuzticamies jums!” Paiet daži mēneši – pedagogu monitoringa sistēma par 21 miljonu galdā!

Kolēģi, laikā, kad šie paši pedagogi vienkārši lūdz – lūdz! – drukātus vai digitālus mācību materiālus, izmantojamus klātienē vai attālināti, jūs sakāt, ka šo Eiropas struktūrfondu līdzekļus nav iespējams pārvirzīt šādām aktivitātēm. Ir iespējams! Jūs to ļoti labi zināt. Jūs ļoti labi zināt, kā mums pietrūkst mācību materiālu pedagogiem.

Sāksim ar uzticēšanos! Domāju, varam uzticēties mūsu pedagogiem, kas māca mūsu valsts bērnus, un mēs noteikti varam sagādāt elementāras lietas, kā mācību grāmatas, darba burtnīcas un mācību materiālus gan drukātā veidā, gan digitālā veidā, atbilstošus mūsu gadsimtam un laikam, un nepieciešamajām prasmēm. Mums tam ir visi iespējamie līdzekļi. Šis konkrētais projekts par 21 288 711 eiro ir uzskatāms piemērs.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Tā laikam ir pirmā reize, kad es runāšu par izglītību no Saeimas tribīnes, bet, tā kā man ir trīs dēli... Visi, kas ir vecāki, zina, ka skolā katram vecākam ir jāiet divreiz – vienreiz, pašam iegūstot izglītību, un otrreiz, kad mācās bērni. Teikšu... ar reāliem piemēriem... ka šobrīd mācīties otrreiz ir ļoti grūti, tāpēc ka nav mācību grāmatu un nav arī digitāla rīka, kurā var izlasīt mācību vielu.

Ieejiet tādā rīkā “uzdevumi.lv” – ticiet man, jūs nevarēsiet saprast vielu veidā, kā tā uzrakstīta, arī atrast pareizās atbildes A, B, C, D izvēles variantos. Pie tam es runāju par elementārām lietām fizikā vai matemātikā.

Mēs tiešām esam aizgājuši sistēmā, kur ministrijas izkaro sev lielus līdzekļus digitalizācijai un dara, ko grib. Mums jau ir tāda “E-veselība”, un joprojām, aizejot pie daktera, jūs nevarat dabūt savu... vēsturi digitāli, jums ir jānes līdzi papīrīši. Jūs zināt, par ko es runāju.

Arī izglītības sistēmā mēs iztērējām milzu naudu, veidojot kompetenču sistēmu. Atcerieties, arī šajā sistēmā šķietami ir progress, bet, ja bērns ir izvēlējies nepareizu moduli, viņam nav plāna B, kā pārlēkt 10. vai 11. klasē... vai ja augstskolas posmā viņš saprot, ka ir jāmaina izglītība. Jums visu dzīvi būs jāmaina izglītība, mēs visu mūžu mācīsimies. Tādi ir laiki. Kā iegūt izglītību apliecinošu dokumentu un piemācīties vēlākā posmā klāt? To mēs neesam izdomājuši.

Mēs faktiski bērnus 8., 9., 10. klasē ietriecam neatgriezeniskā procesā – tu būsi humanitārais bērns vai STEM bērns. Ko mēs darām ar mūsu bērniem?! Un kur ir mūsu ekselence izglītībā, kur ir mūsu konkurētspēja? Ulmaņlaikos Latvija bija augsti izglītota valsts, mēs ar to lepojāmies. Šobrīd mēs strauji braucam lejā.

Es teiktu, kā Kariņš minēja, – naudas tik daudz kā nekad. Tieši digitalizācijā mēs nedrīkstam radīt falšus produktus, liekus procesus. Šobrīd Siguldā ir radīts ļoti labs monitoringa rīks, kurš strādā. Jā, tas ir manuāls. Digitalizējam Siguldas jau aprobēto piemēru, kurš strādā! Siguldai ir ļoti labi rezultāti, ļoti labi pedagogi.

Nemānāmies ar Singapūras piemēriem. Tas tiešām ir veids, kā aizmālēt acis un iztērēt lielu naudu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Latvijas izglītības sistēma ir kļuvusi par eksperimentālo centru mūsu Latvijas nākotnei. Tas ir pirmais monitoringa atziņu rādītājs, pat neveicot nevienu pētījumu. Tie, kas strādā pedagoģijā, ļoti labi zina, ka Latvijā izglītības kvalitāte nav pat nodefinēta.

Rodas jautājums: ko tad mērīs šī sistēma? Vispārējā izglītībā pagājušajā un šajā mācību gadā uzsāka mācības vairāk nekā 220 tūkstoši bērnu. Vispārējā izglītībā ir nepilni 26 tūkstoši pedagogu. Visās nosacīti smalkajās ģimnāzijās pietrūkst matemātikas skolotāju, latviešu valodas skolotāju. Latvijā nemāca pēc vienotiem mācību līdzekļiem. Katrs pedagogs var jūsu bērnu mācīt tā, kā viņš uzskata par pareizu.

Tai mirklī mēs gribam skatīties... ko? Kāds ir vienotais kritērijs kvalitātei, kuru mērīs? Mēs mērām tukšumu, radām haosu. “Skolai2030” finansējums pieauga līdz 31 miljonam. Un galvenais jēdziens... ieviešot jauno mācību saturu... izglītība ir mainīga. Pirms pieciem gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka bērni mājasdarbus nodos... ar mākslīgo intelektu.

Šobrīd ir jēdziens – centralizētie eksāmeni. Vai tie jau neiezīmē tās problēmsituācijas, ar kurām saskaras skola, skolēni, vecāki? Kurš mērīs privātskolotāju ietekmi uz bērnu izglītību un apmācību? Šis rādītājs vispār neparādīsies. Zinātne un pētījumi ir kļuvuši par izsmieklu. Mēs gribam balstīt datos jebko, tikai beidzas tas viss ar “Wolt” un “Bolt” darbinieku labjūtības mērījumiem.

Kur mēs tālāk esam izmantojuši par valsts līdzekļiem veiktos mērījumus? Nodokļu maksātāju nauda ir kļuvusi nevis patiešām... par mācību grāmatu veidošanu... bet par vienkārši pētīšanu – vai tie, kas kaut ko paši radījuši... ir bijis labi. Un tad mēs sakām: ak dievs, bērni neprot lasīt, ak dievs, bērni neprot rēķināt! Tas tāpēc, ka pedagogiem, skolai un skolas vadībai nav laika nodarboties ar mācīšanu, viņiem ir jāliek ķeksīši, vai izvirzītais mērķis ir sasniegts vai nav. Man liksies, ka tas ir sasniegts, jums liksies, ka nav sasniegts.

Galvenais... var pat neveikt nevienu pētījumu... var redzēt, ka bērnu izglītības kvalitāte krīt un augstie rādītāji ir tāpēc, ka ir noteikti skolotāji, ir vecāki, kas tam pievērš uzmanību. Bet, ja tā nav, tad izglītības kvalitātes nav.

Skolotāju izglītības kvalitāte, bērnu izglītības kvalitāte, mācību saturs un mācību līdzekļi, kas spēj mainīties līdzi laikam, – tie ir rādītāji. Viss pārējais – tā ir vienkārši valsts un Eiropas naudas notriekšana.

Arī “airBaltic”, “Rail Baltica”... mēs paņēmām Eiropas līdzekļus un... sēnītes iestādījām. Kurš par to maksā? Maksā katrs no mums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveidi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 44, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā” uz trešo lasījumu.

Priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums.

18 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums.

Drusku ievadam. Septembrī mēs pabeidzām skatīt... četros mēnešos... divi lasījumi Saeimā, trešais lasījums komisijā, pēc tam četrus mēnešus tas tika skatīts Eiropā, un tad, kad mēs to bijām sagatavojuši šodien likt šeit iekšā, pēkšņi vakar parādījās tāds brīnums, ka teica: nē, ziniet, Eiropa ir vēl pagarinājusi... līdz aprīlim. Ar lielu prieku industrija ziņoja: kā – jūs šodien skatīsiet Saeimā? Kā jūs drīkstat to darīt? Tur būs tiesas darbi! Visi sazvanījās, atbildīgās ministrijas šurpu turpu, šurpu turpu... Finālā Eiropa pateica: piedodiet, mēs drusku kļūdījāmies, ielikām ne to iekšā.

Es gribu teikt: ir mūsu deputāti Eiropas Parlamentā, nu, tā birokrātija ir augstākās klases. OCTA variants ir direktīva. Atnāk direktīva – mēs skrienam pa priekšu... un arī to pašu darām. Nu, mēģināsim kaut kā to birokrātiju visos līmeņos samazināt, jo, godīgi sakot, tā ir tāda... Četrus mēnešus skatīt jautājumu Eiropas Padomē – es domāju, ka tas ir vienkārši nenormāli.

Tā ka tāds ir secinājums. Secinājums, teiksim, viens... priekšlikums bija...

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

Es atvainojos.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jurģis Klotiņš.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, dāmas un kungi! Gribas novēlēt tiešām laimīgāku un veselīgāku jauno gadu nekā iepriekšējais. Tas jānovēl visai mūsu tautai. Diemžēl arī tajā jomā, par ko mēs šodien trešajā lasījumā... visdrīzāk pieņemsim šo likumu.

Es gribētu atskatīties uz to, kā šis process ir gājis. Bērziņa kungs jau to komentēja. (Starpsaucieni.) Es gribu runāt par visu likumprojektu kopumā. Es biju pieteicies (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Var runāt tikai par priekšlikumu, Klotiņa kungs! Un tieši par šo.

J. Klotiņš. Nevar lasīt (Starpsaucieni.)...? Jā, tad, kolēģi, es novēlu, lai mēs šo likumprojektu skatītu vēlreiz. Un tiktu atbalstīti priekšlikumi, tai skaitā visvairāk par vecuma pacelšanu vismaz uz 20 gadiem un citi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad šo priekšlikumu deputāti atbalsta. Iebildumu nav. Atbalstīts.

A. Bērziņš. Pirms es pāreju pie 2.... Par vecumu jau komisija atbalstīja, Saeima neatbalstīja. Tā ka tur mēs tomēr bijām humāni pret 18 gadiem. Kad precas, tad tomēr tas šampanietis jādzer, skaidrā jau nevar mīlas reibumā precēties. Nu, tas pats, kas jums... ko es gribēju pateikt. (Starpsauciens.) Es ziņoju, un to, ko es arī pasaku... teiksim, man ir tādas tiesības to izdarīt.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 4. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 9. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Arī tehnisks. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī tehnisks, precizēts... saistīts ar 4. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tehnisks precizējums, saistīts ar 6. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Līdz ar to, ka ir notikusi četru mēnešu skatīšana, ir jāpagarina arī pārejas periods, jo dažādos likumos tas stājas spēkā dažādā laikā.

12. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 13. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 14. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 15. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 16. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 17. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 18. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21., 22., 23., 24. un 25. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Bērziņš. Es gribētu pateikt lielu paldies komisijas deputātiem, sevišķi gribu pateikt paldies Juridiskajam birojam. Bija ļoti sarežģītas situācijas, kur vajadzēja no viena uz otru.... viena flanga atbalstītājiem pret... izveidot arī komisijas lēmumus... Mārtiņam Birģeļa kungam paldies.

Cerēsim, ka tuvākajā laikā grozījumu nebūs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referente – Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirms pirmā lasījuma.

Grozījumi paredz pienākumu Ministru kabinetam ne retāk kā reizi divos gados sniegt Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto valsts valodas politikā un attiecīgi tā tālāku apspriešanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un vēlāk arī Saeimas sēdē.

Komisijā Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir atbildīga par valsts valodas politiku, uzsvēra, ka tā ir viena no prioritātēm, un norādīja, ka ziņojums būtu forma, kādā, publiski debatējot, iespējams gan identificēt īstenoto politikas pasākumu kvalitāti, gan apzināt jaunas iniciatīvas, kas veicinātu kvalitatīvu valsts valodas politikas īstenošanu.

Komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Sākšu, kolēģi, ar atvainošanos: es kļūdījos iepriekšējā darba kārtības punktā, biju aizmirsis, ka trešajā lasījumā vairs nevar runāt par likumprojektu kopumā.

Bet par šo. Paldies, es domāju, es ceru, ka mēs to atbalstīsim. Vēlos gan teikt, ka mēs būtu varējuši jau uzklausīt ziņojumu par valsts valodas politiku, valsts valodas nostiprināšanu, ja koalīcija būtu atbalstījusi “Nacionālās apvienības” priekšlikumu, kas tika iesniegts likumprojektā “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kad to vēl skatīja Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisija. Šis priekšlikums diemžēl tika noraidīts 2023. gada 10. oktobrī... 28. oktobrī. Arī tabulā tas lasāms kā 33. priekšlikums.

Es vēlos to tagad nolasīt, lai sabiedrība zina, ka šī iniciatīva sākumā nāca no... patiesībā nevis sākumā, bet frakcija “Nacionālā apvienība” to iesniedza... Saeimas kārtības rullim... tātad papildināt Saeimas kārtības ruļļa 3.1 nodaļu “Ministru kabineta locekļu ziņojumi” ar jaunu 118.4 pantu šādā redakcijā:

“118.4 (1) Izglītības un zinātnes ministrs ne vēlāk kā līdz 30. septembrim iesniedz Saeimai ikgadēju ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas nostiprināšanas jomā. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem un nosūta attiecīgajai Saeimas komisijai.

(2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas nostiprināšanas jomā iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.” Tātad apmēram ap Valsts valodas dienas laiku – 15. oktobrī.

“(3) Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas nostiprināšanas jomā, izglītības un zinātnes ministrs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates. Pēc debatēm runā, ja to vēlas, vienīgi izglītības un zinātnes ministrs.”

Paldies JAUNAJAI VIENOTĪBAI, ka atbalstāt opozīcijas priekšlikumus, lai arī saviem vārdiem pārformulētus, kaut gan vietām – diezgan vārds vārdā. Atgādināšu arī no vēsturiskās atmiņas, ka Valsts prezidents Egils Levits... iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits Saeimai to jau rosināja pirms vairākiem gadiem un atgādināja arī pagājušā gada oktobrī. Arī “X” kontā var par to pārliecināties. Ir ļoti svarīgi, lai Saeimā notiktu valsts valodai veltītas debates.

Man gan šķiet, ka JAUNĀS VIENOTĪBAS piedāvātais formulējums vēl ir jāuzlabo. Es uzskatu, ka nevajadzētu ierobežot debatētāju skaitu – ka tikai viens var runāt no frakcijas. Es uzskatu, ka tām ir jābūt pilnvērtīgām debatēm Saeimā, līdzīgām, kādas ir par ārpolitikas jautājumiem.

Ceru, ka arī turpmāk jūs, kolēģi, atbalstīsiet priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kuri nostiprina valsts valodas lomu – vadošo, dominējošo lomu – Latvijas likumdevējā, Latvijas tautā. Un viens no tādiem priekšlikumiem ir, ka Saeimas deputātam ar Latvijā reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem ir jārunā valsts valodā. Mēs iesniedzām šādu priekšlikumu, bet tas netika atbalstīts. Cerams, ka pienāks brīdis, kad tas tiks atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es atbalstu šādas izmaiņas Saeimas kārtības rullī, jo, protams, man rūp Latvijas valsts valodas saglabāšanas, aizsargāšanas un attīstības stāsts, vēl jo vairāk, ka Valsts valodas likums, konkrēti 3. panta ceturtā daļa, nosaka: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Es vēlreiz to atkārtošu, tātad – valsts nodrošina latgaliešu valodas kā vēsturiska latviešu valodas, tātad valsts valodas, paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Tātad šī grozījuma rezultātā... Saeimas kārtības rullī paredzētais ziņojums šeit, Saeimā, es paredzu, noteikti iekļaus sevī pārskatu arī par to, kā valsts rūpējas par Latgales latviešu valodas jeb latgaliešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Droši vien tad arī mēs varēsim – ja ne visi, tad vismaz pa vienam pārstāvim no katras frakcijas – runāt latgaliski.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Protams, es aicinu atbalstīt šos grozījumus, bet manas pārdomas pēc šo grozījumu, kā saka, izskatīšanas... Visi, protams, saprot, ka vajag debatēt par valsts valodu, par tās nozīmi... Ir mazliet skumji. Protams, es atbalstu Jurģa Klotiņa ieceri (un es ceru, ka jūs visi atbalstīsiet) mainīt šo ierobežojumu, ka runāt var tikai komisijas vadītājs un pa vienam pārstāvim no frakcijas. Vai tiešām valsts valoda mums ir mazāk nozīmīga nekā ārlietas?

Šajā situācijā, šajā ģeopolitiskajā un vispār... šajā situācijā Latvijā, kurā mēs esam ar valsts valodu un kurā mēs esam ar savu, varētu teikt, visu iedzīvotāju vajadzību lietot ikdienā... un viņiem dot tiesības lietot, uzrunāt, lai viņi lieto valsts valodu, lai arī tie cilvēki, ieskaitot Ukrainas civiliedzīvotājus, kas ir Latvijā, vieglāk apgūtu valsts valodu, ja ar viņiem visi varētu runāt valsts valodā.

Nekādus ierobežojumus, es domāju, nevajadzētu uzlikt. Ja vienu reizi gadā Saeima pievērstos – pilnvērtīgi pievērstos! – valsts valodas politikai un valsts valodas stiprināšanai, tas jau būtu sasniegums.

Bet gribu atgādināt, ka pirms gada... gandrīz pirms gada Saeima skatīja iedzīvotāju iniciatīvu par valsts valodas stiprināšanu. Tur bija stāsts par statusu, par likumprojektu. Mēs diskutējām Saeimā, pēc tam šo iniciatīvu nodeva komisijai. Komisijā mēs diskutējām un spriedām, ka statuss mums ir, bet ir lielas problēmas ar valodas stiprināšanu lietojuma sadaļā, lai faktiski valoda būtu dzīva ne tikai šeit... bet ilgtermiņā, lai to lietotu arī citi cilvēki, lai mūsu bērni savā starpā runātu latviski, nevis angliski. Tad komisija vienojās par kompromisu, ka paši nedarīs, likumprojektu negatavos, bet uzdos Ministru kabinetam izvērtēt un nākt uz komisiju un ziņot, kā tiks stiprināta valsts valoda, kā to darīs... arī rīcības plānu, kāda būs rīcība. Neprasījām gatavu risinājumu, prasījām, lai atnāk un izstāsta, ko ir atklājuši, ko nolēmuši un kā kopā to darīsim.

Šis uzdevums bija jāpaveic līdz 20. maijam. 2024. gada 20. maijā mēs gaidījām Ministru kabineta pārstāvi, kas nāks... Solīts, ka nāks uz Saeimu ziņot līdz septembrim. Kāds datums ir šodien? Kurš gads tagad ir? 2025. gada janvāris. Vēl aizvien gaidām, kad kāds no Ministru kabineta novērtēs valsts valodas politikas nozīmi un valsts valodas stiprināšanas nozīmi. Neesam sagaidījuši. Koalīcija, pamostieties!

Ministru kabinetam ir vienalga ne tikai, ko Saeimā kāds runā, viņiem ir vienalga arī par valsts valodas politiku, ja viņi nespēj atnākt uz komisiju, kaut vai Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi atsūtīt, kas izstāstītu, kas nolemts, ko Ministru kabinets darīs, ko Saeimai vajadzētu vēl izdarīt, papildus palīdzēt. Jo stāsts nav par statusu. Statuss mums ir, tikai tā iedzīvināšana, valodas politikas īstenošana dzīvē ir problēma. Vajag daudz mazu soļu, arī kādu lielu soli, un tas nav tikai naudā, tas ir arī ikdienas darbos, arī likumdevēja sadaļā – vajadzētu likumos to nodrošināt, stiprināt, lai valodas lietošanas publiskajā telpā stāsts būtu skaidri saprotams un ar tādiem nosacījumiem, lai valsts valoda arī sadzīvē būtu pirmā valoda, lai mēs to dzirdētu kā pirmo valodu. Lai valsts un pašvaldību iestādēs nebūtu situācija, ka tu ieej un tevi uzrunā krieviski, ka tu ieej un neviens tevi nesaprot un nevar atbildēt. Privātais sektors ir privātais, bet arī pašvaldībām un valstij piederošajās kapitālsabiedrībās, pakalpojumu saņemšanas vietās... Manuprāt, te ir daudz darāmā. Bet Ministru kabinets šobrīd ir ne tikai aizmirsis, bet arī nerespektē Saeimas vēlmi, ka tam ir jābūt stiprākam, ar lielākām iniciatīvām, ar redzamākiem darbiem.

Ar nepacietību gaidīsim septembri. Varbūt nepienāks septembris, varbūt šī gada maijā Ministru kabinets atnāks uz Saeimu. Gaidīsim! Čakšas kundzei laipns aicinājums – gaidīsim!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Cienītā priekšsēdētāja! Šī ideja un iecere par to, ka parlaments varētu debatēt par valsts valodu, nav jauna, bet pirmo reizi tā ir aizvirzījusies šeit jau līdz reālu lēmumu pieņemšanai. Tomēr man jāteic, ka veids, kā šī iecere nonākusi līdz deputātu apspriešanai, pēc būtības ir brāķis, tas ir tīrais formālisms ar mērķi panākt, lai it kā un tīri formāli debates parlamentā par valsts valodu notiktu, bet patiesībā – lai šīs debates pēc būtības izpaliktu.

Valsts valodas dimensija, lietojums, attīstība, mācīšana – tās ir ārkārtīgi plašas... Es nedomāju, ka, formāli deleģējot atbildīgās komisijas vadītāju un frakciju priekšsēdētājus... Mēs šīs dažādās dimensijas varētu tikai nosaukt, bet nevis atklāt problēmas un kur nu vēl vienoties, kā šīs problēmas novērst un kā risināt. Tas neder.

Šo piedāvājumu es atbalstīšu, bet tikai tāpēc, lai to varētu uzlabot tālāk ar priekšlikumiem. Un debatēm ir jābūt tā, kā parlamentā pieklājas, un atbilstoši Saeimas kārtības rullim tiesībām izteikties ir jābūt katram parlamenta deputātam.

Ja debates, godātie kolēģi, un par valsts valodu, tad – debates pēc būtības, nevis kā vīģes lapa, ar ko aizklāt vēlmi nedebatēt. Valoda ir svarīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamie kolēģi! Es pēc būtības atbalstu šāda veida grozījumus, bet, dzirdot, ko runāja iepriekšējie debatētāji, norādot uz acīmredzamu brāķi... brāķi sadaļā par debatēm. Piemēram, es esmu gan frakcijas vadītājs, gan strādāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Ja es esmu uzstājies, tad Jurim Viļumam vairs nav iespējas? Raimondam Bergmanim nav? Jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, esat aizmirsuši arī par kolēģi, kas ir izstājies no jūsu frakcijas, viņš nav piederīgs kādai frakcijai, viņam nav tiesību izteikties kā deputātam, kā tautas priekšstāvim – Igoram Rajevam, kurš atbalsta jūsu koalīciju, nav tiesību izteikties.

Jūs taču saprotat, dārgā JAUNĀ VIENOTĪBA, ka tas ir brāķis, ko jūs esat iesnieguši. Doma laba, bet šis brāķis mums būs jālabo jau uz nākamo lasījumu. Kolēģi no “Nacionālās apvienības” bija sagatavojuši vēsturiski kvalitatīvu risinājumu, un vienkārši aiz greizsirdības mēs to noraidījām. Jūs tam piekritīsiet.

Bet vēl, ņemot vērā, ka šis ir pirmais lasījums, Saeimas kārtības rullis tiek atvērts, – kolēģi, ir lietas, kas ir Saeimas kārtības rullī, piemēram, pielikums “Saeimas deputātu ētikas kodekss”, kurā teikts, ka deputāti nelieto žestus un izsaucienus no zāles, kas nav savienojami ar Saeimas cieņu. Mums būs jārunā arī par tiem deputātiem, kuri ir nolikuši mandātu uz ministra amata pilnvaru laiku. Jūs saprotat, par ko es runāju. Ņemot vērā, ka Saeimas kārtības rullis ir atvērts, šie jautājumi mums būs jāskata arī kontekstā ar ļoti būtisku – valodas – jautājumu.

Labosim kļūdas attiecībā uz iesniegto redakciju un skatīsimies Saeimas kārtības rulli kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Satversmē noteikts, ka mēs esam parlamentāra demokrātija. Satversmes 5. pants skaidri noteic, ka Latvijas Republikas Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem, kas ir apveltīti ar absolūti vienādām tiesībām.

Es domāju, ka, iesniedzot grozījumus, kas paredz kādus deputātus prioritizēt pār citiem... tā ir absolūti nepieļaujama rīcība, kas grauj demokrātiju un parlamentāras demokrātijas pamatus. Katram deputātam jebkurās diskusijās ir tiesības paust savu viedokli, ja ir likumprojekts – sniegt savus priekšlikumus, debatēt, jo katrs deputāts pārstāv zināmu daļu no sabiedrības. Tas nav pieļaujams, un tas ir nekavējoties jālabo. Es saprotu, ka tas ies tālāk, šiem grozījumiem ir vairākuma atbalsts, bet šādus gājienus nekad nākotnē vairs nedrīkst atļauties.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Krasta. Kolēģi, es tikai gribu piebilst, ka komisijā, izskatot šo likumprojektu, tika norādīts uz nepieciešamību apspriest tādus jautājumus kā laika grafiks starp iesniegšanu un izskatīšanu... gan arī – kā precīzi norādīt Ministru kabineta pienākumu... kā būtu jānotiek šai apspriešanai. Šie visi jautājumi ir vēl diskutējami starp lasījumiem, un komisijā šāda diskusija būs.

Vēlreiz – komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei””, otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 657/Lp14. Mēs saņēmām no Satiksmes ministrijas divus priekšlikumus, bet tie tika iesniegti ar nokavēšanos, līdz ar to tabulā tie nevarēja parādīties. Mēs izskatījām šos priekšlikumus un nolēmām tos virzīt kā Juridiskās komisijas priekšlikumus.

Abi priekšlikumi paredz izslēgt nekustamos īpašumus... nekustamo īpašumu atsavināšanu... no šī likuma. Pirmajā gadījumā tas ir saistīts ar to, ka ar īpašnieku ir noslēgts līgums un piespiedu atsavināšana nav vajadzīga. 2. priekšlikums saistīts ar to, ka ir apstiprināts maršruts “Rail Baltica” un konkrētais īpašums nav vajadzīgs, lai būvētu “Rail Baltica”.

Tātad 1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir sācies jauns gads, bet skaidrības, kas jaunajā gadā būs ar “Rail Baltica”, nav. Ko mēs tagad dzirdam? “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Vasks saka to, ka būs vajadzīga nauda “airBaltic”. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Es par priekšlikumu. (Starpsauciens.) Konteksts ir ārkārtīgi vienkāršs. Mēs nesaprotam, kāpēc tērējam valsts naudu, jo nav viedokļa par to, kas galarezultātā notiks ar šīm zemēm.

Mana pozīcija ir bijusi diezgan skaidra: ja mēs gribam turpināt ieguldīt līdzekļus “Rail Baltica” projektā, atsavinot zemes, ir jābūt skaidrībai par šo kopīgo projektu. “Zelta” pālis ir ieguldīts... 20 miljoni, 100 miljoni – mēs jau neskaitām tādu naudu. Tagad mēs turpinām zemju atsavināšanu, vienalga, vai runa ir par 10 tūkstošiem, 100 tūkstošiem vai 100 miljoniem. Jūs jau to naudu neskaitāt. Bet šis projekts ir viens vesels, tas nav viens zemes gabals.

Lidostā “Rīga” mēs redzam to “kluci”, kas ir uzbūvēts, tur nekas vairs nenotiek, ceļamkrāni ir aizvākti projām. Blakus tiek jaukta nost viesnīca, kura arī ir atsavināta par nodokļu maksātāju naudu. Un tagad mēs turpinām virzīties uz priekšu. Vajadzētu kaut kā tikt skaidrībā – kas īsti notiks? Ja mēs runājam par to, ka šis projekts ir saistīts ar drošību...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, priekšlikums ir par zemes atsavināšanu, tieši par to, kas nav saistīts ar nepieciešamību “Rail Baltica” izbūvei. Tātad tieši...

A. Šlesers. Kolēģi, es aicinu šādus priekšlikumus izņemt no dienaskārtības tikai tāpēc, ka viss, kas ir saistīts ar “Rail Baltica”, ir jāskatās kompleksi, nevis atsevišķi. Jūs izņemat vienu detaļu, izņemat otru, bet par to, kas notiek ar projektu “Rail Baltica”, joprojām nav skaidrības. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, mazliet skaidrībai. Es lūdzu Juridiskās komisijas vadītāju, ja ir iespējams, vēlreiz Saeimas deputātiem izskaidrot tikko komisijā lemto.

No likumprojekta tiek izņemti ārā konkrēti zemes gabali, tostarp Zolitūdē, tostarp savienojums ar lidostu... posmā. Tādēļ ka ir panākta vienošanās ar zemes īpašnieku, nav nepieciešama piespiedu atsavināšana. Pareizi? Pareizi. Respektīvi, mēs tāpat maksājam naudu par Rīgas zemes gabaliem, mēs vienkārši to neatsavinām ar likumprojektu. Skaidrs, ka likumā nav... ja ir panākta vienošanās, jābūt šādai normai, bet mēs tāpat maksājam un turpināsim maksāt naudu, nodokļu maksātāju naudu... kas nav pat pamattrase. Paskatieties adreses, jūsu pašu konkrētās adreses... atnāciet un izskaidrojiet deputātiem, tai skaitā jūsu pašu frakcijas vadītājam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šis priekšlikums un arī šī zemes atsavināšana ir jāaptur, līdz mēs atrisinām situāciju ar esošo dzelzceļu.

Jūs zināt, ka 6. janvārī tika atklāta dzelzceļa līnija Viļņa–Rīga–Tallina, bet problēma ir tā, ka, ja atbraucat no Viļņas līdz Rīgai, jums ir jāpārsēžas citā vilcienā. Pēc tam jūs aizbraucat līdz Valkai, un Valkā jums ir 20 minūtes, lai pārsēstos Igaunijas vilcienā. Tātad, paejot jau 100 gadiem pēc tam, kad tika atklāts “Nord Express”... guļamvagonu ekspresis līdz Briselei un Parīzei... ir pagājuši 100 gadi... trīs Baltijas valstu dzelzceļa sistēmas nav spējīgas vienoties par vienotas vilcienu sistēmas atrisināšanu... bez pārkāpšanas.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par konkrēto priekšlikumu!

A. Kiršteins. Tātad, kādā veidā... cienījamā priekšsēdētāja... jūs cerat, ka šī muļķu kompānija varēs atrisināt kaut ko daudz nopietnāku, ja mums jau ir dzelzceļš ar atsavinātām zemēm? Atrisinām šo lietu un braucam bez pārsēšanās, ātri no Tallinas līdz Viļņai un tālāk bez pārsēšanās – līdz Varšavai. Tur ir gan dzelzceļš, gan atsavinātas zemes. Kas tie par kārtējiem murgiem!

Noraidām!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai par 1. priekšlikumu komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Es vēlos tikai atgādināt, ka mēs runājam par to, ka piespiedu atsavināšana konkrētajā gadījumā nenotiks.

Līdz ar to (Starpsauciens.) Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. 2. priekšlikums. Arī paredz izslēgt... konkrētu nekustamo īpašumu un piespiedu kārtā to neatsavināt, tāpēc ka tas nav (Starpsauciens.)... tāpēc ka tas nav vajadzīgs. Pēc tam kad apstiprināja maršrutu, tas nav vajadzīgs. Un nauda nekāda par to nav maksāta.

Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Mēs izskatījām...

Sēdes vadītāja. Jā, izskatījām visus priekšlikumus.

A. Judins. Mēs izskatījām visus priekšlikumus.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. 14. janvāris.

Sēdes vadītāja. 14. janvāris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Klimata likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Vispirms sveiciens visiem jaunajā gadā! Lai veselīgs, veiksmīgs gads, un, kā teica Andris Bērziņš, lai šogad mums ir mazāk birokrātijas! Bet joprojām tās ir ļoti daudz.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādāja ar likumprojektu “Klimata likums”. Ir sagatavots ļoti apjomīgs likumprojekts, to ir sagatavojusi Klimata un enerģētikas ministrija.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu. Likumprojektā ir apvienoti vienuviet visi klimata politikas nosacījumi, tie ir par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, par oglekļa dioksīda piesaisti... pielāgošanās klimata pārmaiņām – kā nodrošināt... kā arī Latvijas pienākumi ziņošanai par klimata pārmaiņām.

Klimata likuma būtība ir nodrošināt virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību līdz 2050. gadam, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību. Likumprojekts paredz, ka klimatneitralitāte un klimatnoturība kļūs par vadmotīvu visu nozaru un pārvaldes līmeņu politikas veidošanā un īstenošanā.

Neraugoties uz to, ka klimata likums ietver tiesību normas, kas izriet no likuma “Par piesārņojumu” un likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”, ir virkne jauninājumu: horizontālā pieeja – klimatneitralitāte un klimatnoturība tiek integrēta visās nozarēs un pārvaldes līmeņos, tas nozīmē, ka visām ministrijām un pašvaldībām ir jāintegrē klimata mērķi savos plānošanas dokumentos, kas līdz šim principā ļoti kūtri ir ticis darīts, klimata aspekti tiek iekļauti normatīvo aktu ietekmes novērtējumos, tādējādi tiek nodrošināta konsekvence visās politikas jomās. Kas ir būtiski – likums arī veicina starpinstitucionālo sadarbību, lai izvairītos no pretrunām starp nozarēm un panāktu efektīvu resursu izmantošanu. Tātad vēl būtiskas lietas – šie jauninājumi ir koordinācija un finansējums, tātad kā tiek risināti šie jautājumi, ilgtermiņa stratēģija, ir noteikts SEG emisiju samazināšanas plāns līdz 2030. gadam un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitorings un atbildība.

Protams, ir arī virkne problēmjautājumu, par kuriem vēl turpināsies diskusijas pirms otrā un trešā lasījuma. Par to, ka klimata likums ir būtisks instruments Latvijas ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai. Tomēr ieviešana prasa resursus un plašu sadarbību visos sabiedrības līmeņos. Izaicinājumi ir politiskā vienošanās, līdzsvars starp nozarēm... nozaru interesēm, tehnoloģiju ieviešana... un izvērtēšana arī Latvijā, kāda ir dabas katastrofu ietekme. Mēs uzklausījām, kāda ir dabas katastrofu ietekme ASV, Eiropā, un palūdzām Klimata un enerģētikas ministriju sagatavot pārskatu, kāda ir dabas katastrofu ietekme Latvijā.

Aicinu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, lai mēs varam virzīties tālāk ar priekšlikumiem un likumprojekta pilnveidošanu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, vārds deputātam Jānim Vucānam – paziņojumam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šodien Latvijā iepazīšanās vizītē ir ieradies Lietuvas jaunās valdības ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, tāpēc lūdzu Baltijas Asamblejas Latvijas delegāciju, kā arī deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu un Baltijas lietu apakškomisiju pēc piecām minūtēm ierasties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas zālē uz tikšanos ar Lietuvas ārlietu ministru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Irma Kalniņa... Irma ir... Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Ervins Labanovskis, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Jānis Reirs un Didzis Šmits.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Likumprojekts “Klimata likums”, pirmais lasījums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Kāpēc ir vajadzīgs klimata likums? Šeit, Saeimā... no šīs tribīnes... mēs esam daudz dzirdējuši klimata skepses, bet jautājums: ko par klimata pārmaiņām domā Latvijas sabiedrība? Citēšu Eirobarometra 2023. gada datus, ko Latvija domā. Latvijā 54 procenti respondentu domā, ka klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma, 32 procenti domā, ka tā ir samērā nopietna problēma. Tas nozīmē, ka vairums no aptaujātajiem Latvijā – no vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem... reprezentatīva aptauja... 86 procenti no viņiem domā, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma. Un ir jautājums, vai mūsu pienākums nav šo viedokli ņemt vērā un arī rīkoties? 67 procenti no aptaujātajiem, tātad divas trešdaļas, domā, ka valsts nav darījusi pietiekami, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām.

Es saprotu, ka klimata jautājumi var šķist ļoti sarežģīti un nomācoši, un, jāsaka godīgi, ļoti bieži... es arī pati tā jūtos, bet sabiedrības gaidas ir skaidras, un mēs tās nevaram ignorēt. Klimata likums nāk tieši laikā, jo Latvijas sabiedrība sagaida no mums, likumdevējiem, un arī valdības rīcību.

Klimata likums, kas ir atnests uz Saeimu, nav tikai dokuments... uz papīra, tas ir ceļa rādītājs, kas nodrošina, kā jau mēs dzirdējām, skaidrus mērķus un mehānismus, lai mēs varētu efektīvi risināt klimata krīzi. Latvija nevar palikt malā tad, kad visā pasaulē ir jūtamas klimata pārmaiņu sekas.

Lai gan Latvija ir neliela valsts, mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas (rēķinot uz vienu cilvēku) kilogramos... ogļskābās gāzes... mēs esam virs pasaules vidējā – 2023. gadā 7,6 tonnas uz vienu iedzīvotāju. Somālijā un Etiopijā siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes mazāk, bet šīs valstis smagi cieš no sausuma, ko izraisījušas klimata pārmaiņas, un tas noved pie humānās krīzes, pie nenormāla bada un bruņotajiem konfliktiem. Bangladeša rada piecreiz mazāk emisiju (uz vienu cilvēku) nekā Latvijā, bet Bangladešas iedzīvotāji ir ārkārtīgi apdraudēti, jo viņi jau šobrīd sastopas ar plūdiem un citām dabas katastrofām un zaudē savas mājas.

Piedaloties starptautiskos forumos, runājot ar citu valstu parlamentāriešiem, es redzu, ka dienvidu valstīm sen vairs nav klimata skepses, jo viņiem tam vienkārši nav laika. Dienvidu valstis ir nopietni norūpējušās par klimata krīzes sekām. Bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri ir teicis, ka mazu valstu kodolieroči ir starptautiskās tiesības. Latvija ir maza valsts pasaules kartē, bet, ja gribam, lai citas valstis, to skaitā arī dienvidu valstis, ievēro mūsu tiesības, īpaši drošības jautājumos, mums ir jārāda, ka ievērojam arī citu valstu intereses un respektējam starptautiskās tiesības, tostarp mūsu saistības klimata pārmaiņu mazināšanā.

Tas, ka mēs esam vieni no lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem – mūsu atbalsts ir 1,5 procenti no IKP... absolūtos skaitļos varbūt tas nav daudz, bet tas ir ļoti spēcīgs arguments sarunās ar citām valstīm, motivējot tās, un mūsu piemērs palīdz piesaistīt citu valstu daudz lielāku atbalstu Ukrainai. Dānija, arī neliela valsts, vismaz pirms pāris gadiem bija lielākā vēja tehnoloģiju eksporta valsts pasaulē, ja rēķinām absolūtos skaitļos. Mazas, drosmīgas valstis ar savu spītu, lepnumu un darbu var gāzt kalnus. Tāpēc Latvija varbūt ir maza valsts, bet mūsu piemērs rāda, ka arī mazas valstis var panākt ietekmi, gan palīdzot Ukrainai, gan veicot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanā.

Atgriežamies pie tā, ko domā mūsu sabiedrība. Izmantojot tos pašus Eirobarometra datus, paturpināšu vēl mazliet par mūsu sabiedrības domām.

Vairums, tātad vairāk nekā 50 procenti, aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cīņai ar klimata pārmaiņām un vides problēmām ir jākļūst par prioritāti sabiedrības veselības uzlabošanā. Lielāks publiskais finansiālais atbalsts būtu jāsniedz pārejai uz tīru enerģiju arī tad, ja tas nozīmē subsīdiju samazināšanu fosilajam kurināmajam.

Rīcība klimata pārmaiņu jomā veicinās inovāciju, kas padarīs Eiropas Savienības uzņēmumus konkurētspējīgākus. Klimata pārmaiņu nodarītā kaitējuma izmaksas ir daudz lielākas, un to šobrīd apliecina arī skaitļi. Klimata pārmaiņu nodarītās sekas ir daudz lielākas par tiem līdzekļiem, kas mums ir jāiegulda pārejā uz zaļo pārkārtošanos.

Fosilā kurināmā samazināšana... no valstīm ārpus Eiropas Savienības var palielināt mūsu enerģētisko drošību un būtu ekonomiski izdevīgi Eiropas Savienībai, un pielāgošanās klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei var sniegt labumu Eiropas iedzīvotājiem. 80 procenti, četras piektdaļas, aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka mums būtu jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz minimumam un vienlaikus jākompensē atlikušās emisijas, piemēram, palielinot apmežotās platības, lai līdz 2050. gadam padarītu Eiropas Savienību klimatneitrālu.

Vēl vērsīšu uzmanību uz to, ka 48 procenti Latvijas iedzīvotāju kā svarīgu uzskata sociāli atbildīgu zaļo... pāreju. Iespējams, tas ir tieši tas, kas ļoti daudzus no mums uztrauc. Tātad ir jāsniedz tiešs finansiāls atbalsts ekonomiski visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem. Tāpēc šis likumprojekts, ko ir sagatavojusi KEM un kas ir atnests uz Saeimu, ir Latvijas sabiedrības interesēs, un sabiedrība sagaida valsts rīcību.

Kā jau minēju, šis likums dos skaidrus mērķus un ceļa karti, lai mēs izpildītu savas starptautiskās tiesības. Atgādinu, tas ir svarīgi mums, mūsu reputācijai un arī drošībai, un paredz mehānismus, lai to izdarītu. Likums dos skaidru ietvaru, lai strukturētu valsts, pašvaldību un uzņēmumu atbildību un rīcību klimata pārmaiņu jomā, lai nav tā, ka viss tiek uzvelts tikai uz indivīda pleciem.

Strādājot pie likumprojekta pilnveidošanas, ko mēs darīsim turpmākajās diskusijās, vēlos uzsvērt vienu mehānismu, ko (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja nošķindina zvaniņu.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Starpsauciens: “Tas ir kaut kas jauns?!”) Mazliet klusāk! (Zālē troksnis.)

J. Simanovska. Runāšana ir laba lieta, bet arī klausīšanās ir laba lieta. Tieši tāpēc vēlos uzsvērt vienu mehānismu, ko izmanto citas valstis, – tās ir pilsoņu asamblejas. Es domāju, tās ir jāiekļauj šajā likumā.

Ko nozīmē pilsoņu asambleja? Tas ir sabiedrības līdzdalības mehānisms, kurā valdība vai pašvaldība iesaista noteiktu skaitu iedzīvotāju. Iedzīvotāji visbiežāk tiek atlasīti pēc nejaušības principa...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Patiešām, lūdzu, mazliet klusāk!

J. Simanovska. Kolēģi, kāpēc es runāju par pilsoņu asamblejām? Mēs esam satraukti un lasījuši par to, ka krīt sabiedrības uzticība valstij un valsts institūcijām. Pilsoņu asamblejas ir viena no iespējām, kā šādu uzticību vairot, jo tas nozīmē, ka mēs iesaistām pilsoņus politikas izstrādē. Un to izmanto daudzas valstis arī klimata politikas veidošanā.

Ir jāpiemin ļoti labs piemērs Latvijā. Tas ir Rīgas pilsētas piemērs, jo Rīgas pilsēta pagājušogad organizēja savu pirmo klimata asambleju. Es piedalījos pēdējā sanāksmē kā vērotāja. Manuprāt, tas tiešām ir ļoti labs piemērs sabiedrības iesaistei un arī izglītošanai, jo cilvēki, pavisam parasti iedzīvotāji, piedalījās un kopā izstrādāja pasākumus, kā Rīgai kļūt klimatneitrālai. Šāda mehānisma iekļaušana klimata likumā palīdzētu ne tikai formulēt efektīvu politiku, bet arī veicināt sabiedrības uzticību valstij.

Vēlreiz gribu uzsvērt – jūs varat to paši sameklēt Eirobarometra datos. Sabiedrība vēlas rīcību – tas ir tas, ko sabiedrība sagaida. Mūsu starptautiskie partneri vēlas, lai mēs pildām savas saistības, un mūsu bērni sagaida, lai mēs rīkotos viņu nākotnes labā. Kopīgiem spēkiem mēs varam nodrošināt taisnīgu un zaļu Latviju.

Tāpēc, lūdzu, strādāsim pie šī likumprojekta pilnveides.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Klimata likums paredz sasniegt klimatneitralitāti Latvijā līdz 2050. gadam. Diemžēl nav sniegts precīzs un objektīvs izmaksu novērtējums, cik valstij galarezultātā izmaksās šī mērķa īstenošana.

Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Latvija ir starp līderiem Eiropā pēc mežu platības. Latvijā ir vairāk nekā 12 tūkstošu ezeru un vairāk nekā piecsimt kilometru gara jūras piekraste. Gaisa kvalitāte Latvijā ir viena no labākajām Eiropā un pasaulē, CO2 izmešu apjoms Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā.

Pirms pieņemt klimata likumu, sabiedrībai un uzņēmējiem ir skaidri jāpasaka, cik tas izmaksās no nodokļu maksātāju kabatām un kā tas ietekmēs mūsu tautsaimniecības konkurētspēju. Diemžēl likumprojekta “Klimata likums” izskatīšanas laikā ministriju pārstāvji Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā uz šo jautājumu atbildēt nevarēja. Deputātiem tika rādītas skaistas diagrammas, kurās 44 procenti aptaujāto piekrīt tam, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāpiedalās klimata pārmaiņu ierobežošanā. Diemžēl šajā aptaujā netika uzdots galvenais jautājums – vai sabiedrības atbalsts būtu tikpat liels, ja tiktu norādīts, ka iedzīvotājiem būs jāmaksā par šo dalību ar papildu samaksu, piemēram, 40 centiem klāt pie degvielas litra cenas.

Ja šis likums tiks pieņemts, uzņēmējiem būs jārēķinās ar iespējamo ražošanas izmaksu pieaugumu, tai skaitā elektroenerģijas, degvielas, kā arī siltumenerģijas cenu pieaugumu, kas ietekmēs gan mājsaimniecības, gan uzņēmēju konkurētspēju. Uzņēmumi, kuri darbojas valstīs ar stingrām klimata... prasībām, kļūst mazāk konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū, salīdzinot ar valstīm, kurās šādi ierobežojumi nav tik stingri.

Kolēģi, zaļā kursa vienīgais zaļums ir naudas krāsa. Tā nav konkurētspējīga ekonomika, bet gan pārdales ekonomika. Latvija maksās par dārgu un zaļu ilūziju, kamēr pašu sēta jau ir zaļāka par zaļu.

Aicinu neatbalstīt likumprojektu “Klimata likums”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlvienreiz gribu uzsvērt to, ko Linda Matisone tikko teica no šīs tribīnes, proti, pēc CO2 izmešiem mēs Eiropā esam gandrīz līderi pozitīvā ziņā. Atjaunojamās enerģijas īpatsvara rādītājā, ja nekļūdos, esam ceturtajā vietā Eiropā, mežu platībā – piektajā vietā. No kopējiem CO2 izmešiem Eiropā mēs sastādām 0,4 procentus. Pasaulē tas cipars ir... Ceļapītera kungs no tribīnes teica... viņš teica (Starpsauciens: “0,02!”)... 0,02.

Kāds labums latviešiem, mūsu tautiešiem, būs no šī likuma? Absolūti, absolūti nekāds! Tieši otrādi. Mēs savus tautiešus padarīsim nabadzīgākus, mēs savus uzņēmumus padarīsim nekonkurētspējīgākus, kārtējo reizi, līdzīgi kā ar “Rail Baltica”, uzņemsimies saistības, kas nav mūsu iedzīvotāju interesēs.

Citstarp gribu jums atgādināt, ka pēc 11 dienām Amerikā par prezidentu kļūs Tramps, kurš nepārprotami ir sūtījis signālus, ka Amerika, iespējams, atkal izstāsies no Parīzes vienošanās par klimatneitralitātes mērķiem. Ja mēs tiešām domātu par saviem iedzīvotājiem, brīdī, kad Amerika izstājas no Parīzes vienošanās, mums nākamajā dienā būtu jālikvidē Klimata un enerģētikas ministrija. Bet ko mēs darām? Kā vienmēr skrienam karietei pa priekšu. Lielā Latvija glābs mazo pasauli. Bet nu labi.

Diskusijas labad pieņemsim, ka mums nav taisnība un dakterei Simanovskai ir taisnība, ka tik tiešām mēs varētu izglābt pasauli. Kādas mums ir morālas tiesības tagad, kad mums ir divi eksistenciāli riski – demogrāfija un austrumu kaimiņi –, uzņemties šīs saistības un tērēt miljardus? Vai mums nebūtu jādomā par mūsu demogrāfiju? Vai mums nebūtu jādomā par mūsu aizsardzības spējām?

Tā ka, kolēģi, aicinu apdomāties un neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es, protams, saprotu histēriju, kas ir iestājusies PROGRESĪVO nometnē, jo – ko šobrīd dara pasaule? Lielākās ASV bankas ir pateikušas, ka viņiem šī vairs nav problēma, viņi no šīs zaļās pārmāktības, teiksim, zaļās muļķības sāk atteikties. Visas lielākās bankas, rekur, Amerikā tikko... vakar, aizvakar... izstājās no šīs lielākās muļķības, kas mums ir bijusi. Protams, arī Vācija ir sapratusi, kur to novedusi šī zaļā politika... pie tā, ka viņi... zaļā politika pat lielāko Eiropas ekonomiku ir ietekmējusi tā, ka tā ir sākusi stagnēt. Un mēs sākam domāt, kas ar mums visiem beigās būs.

Šinī brīdī vēl turēties pie pēdējā salmiņa un mēģināt kaut ko tādu bīdīt... nu, malači, jums jau liekas, ka mūžīgi būsiet pie varas un šī zaļā pārmāktība... ar 3,56 tonnām... uz iedzīvotāju... pēdējos gados tā līkne ir tikai lejupejoša... Eiropā vidēji esam stipri, stipri zem tā... Ja visa Eiropa aizietu līdz mūsu līmenim, pieļauju, mēs jau būtu stipri, stipri zaļāki. Bet, protams, ražošana un dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no šīm zaļajām iniciatīvām, un tās tikai un vienīgi dara to, ka pārējā pasaule, kas šīs klimata pārmaiņas varbūt pieņem un attiecīgi rīkojas, pielāgojas... viņi jebkurā gadījumā būs konkurētspējīgāki nekā mēs.

Tāpēc es šo likumprojektu vairs neatbalstīšu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Es noteikti negribētu, ka mēs sakām, ka likumprojekts “Klimata likums” ir saistīts ar saprātīgu zaļumu – ar tiešām īstu zaļo politiku. Ja mēs, kolēģi, runātu, kā mēs Latvijas mazās upes atbrīvojam no aizsprostiem, lai tur parādās zivis, laivotāji, tūrisms, lai upēs ir tīrs ūdens un mēs atrodam kompromisu ar mazajiem ražotājiem, tai skaitā piesārņotājiem, lai šis piesārņojums vairs nenonāktu dabā; ja mēs vairāk monitorētu ūdens kvalitāti iekšējos ūdeņos un Baltijas jūrā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

E. Tavars.... ja mēs iestātos par to, ka katrā Latvijas skolā, bērnudārzā ir siltas brīvpusdienas, gatavotas no bioloģiskiem produktiem, kas iepirkti no vietējiem zemniekiem, mēs varētu teikt, ka virzāmies zaļas valsts virzienā.

Būsim atklāti! Šis konkrētais likumprojekts, par ko mums jābalso, ar visiem pielikumiem 500 lapaspušu garumā, pamatu pamatā... atbilde ir divos vārdos – modernizācijas fonds. Nauda, nauda, nauda! Apstākļos, kad mēs lasām Eiropas Komisijas ziņojumu par Eiropas eirozonas ekonomisko stāvokli, laikā, kad mēs lasām vācu, franču un spāņu presi, tai skaitā mūsu pašu žurnālistu analīzes, un ko saka jaunievēlētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents... ka nāksies aizsardzības izdevumus kāpināt līdz pat 5 procentiem no IKP... ka ieturam pauzi... kas notiek Ukrainā... mums tas ir ārkārtīgi svarīgi... mēs virzāmies uz to, ka izvirzīsim jaunas prasības ražotājiem, jūras transportam, aviācijai, apkurei, tai skaitā reģionos... zemes izmantošanā... un tamlīdzīgi.

Kolēģi, mēs tā kā neredzam realitāti, kas šobrīd notiek pasaulē? Miera laikos, ja mums ekonomika būtu kā Singapūrā, par ko jūs runājāt pie iepriekšējā projekta, tad mēs tiešām varētu diskutēt par dārgām, inovatīvām, iespējams, zaļām lietām, bet šobrīd tas absolūti neiet kopā ar mūsu nepieciešamību. Es nepiekrītu šiem argumentiem – kad mēs gribam kādu naudu, piemēram, pedagogu monitoringa sistēmai, tad atsaucamies uz Singapūru; kad mums vajag ieviest modernizācijas fondu, tad atsaucamies uz Etiopiju vai Somāliju. Kur mēs dzīvojam? Mēs neredzam realitāti. Tāpat mēs to neieviesīsim.

Mēs redzam – Eiropas lielās industrijas, pasaules lielās industrijas šobrīd no šī visa krasi iet prom. Mums ir nepieciešams attīstīt ekonomiku. Būs ekonomika, būs resursi, varēsim padarīt savu dzīvi daudz zaļāku, varēsim prasīt... mums būs resursi. Šobrīd mums tādu resursu nav.

Atveram acis – par to, kas notiek pasaulē, kas patiešām ir mūsu valsts iedzīvotāju galvenās vajadzības. Sabiedrībai esot milzīgas gaidas pēc klimata likuma. Sabiedrībai, man šķiet, ir milzīgas gaidas pēc drošības, pēc sociālās un militārās drošības. Lai mēs par savu sociālo un militāro drošību spētu samaksāt, ir jāattīsta ekonomika, tautsaimniecība, nevis jāveido jauns modernizācijas fonds.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Nebiju plānojis uzstāties, bet pēc PROGRESĪVO runas nevarēju palikt sēdot. Ir jāsaprot, ka nav runa par piesārņojuma mazināšanu vai dažādām citām sakarīgām aktivitātēm, ir runa par zaļo kursu, tā saucamo zaļo kursu, kas ietver ļoti daudz pasākumu. Viens mērķis ir atbalstīt lielās korporācijas, kuras īsteno zaļos projektus; otrs mērķis, kas savulaik bija, – pārdalīt ekonomiku no Eiropas uz citiem pasaules reģioniem, vienkāršiem vārdiem runājot, stiprināt trešās pasaules valstis.

Zaļais kurss Amerikas Savienotajās Valstīs ir beidzies, arī Eiropā, izskatās, izbeigsies... vismaz tā, kā bija iecerēts iepriekš. Valstis aizvien vairāk raugās uz to, kā stiprināt savu ekonomiku, valsts drošību un tamlīdzīgi.

Ko es vēl gribu teikt – kāpēc, manuprāt, viss, kas ir šī zaļā kursa, klimata... ir tiešām pārspīlējumi un muļķības. Tāpēc, ka šī projekta virzītāji (dažādās Eiropas valstīs viņus sauc dažādi – citās valstīs par progresīvajiem, citās par zaļajiem) apgalvo, ka viņi satraucas par klimatu, bet tajā brīdī, kad Krievijas sāktā kara dēļ dabu masveidā piesārņo izmeši, kas rodas no karadarbības, tiek nodedzināti meži tūkstošiem hektāru platībā, deg ēkas, atmosfērā tiek sadedzinātas dažādas ļoti bīstamas ķimikālijas, mēs neredzam aktīvu zaļās partijas pozīciju, tāpēc ka zaļā partija vēsturiski ir bijusi ļoti cieši saistīta... es nerunāju Latvijas kontekstā... te ļoti svarīgi ir pasvītrot... bet dažādas progresīvo kustības Eiropas valstīs ir bijušas ļoti cieši saistītas ar kreisajiem, ar Krieviju un visiem šiem finansētājiem.

Šis likums... nav īstā vieta, īstais brīdis, kad to apspriest. Es domāju, tas jāieliek dziļā atvilktnē un jāatstāj tur uz vairākiem gadiem. Ja pēc pieciem gadiem kādam vēl liksies, ka šis likums ir lietderīgs, tajā brīdī likums var būt virzāms atkārtoti, bet šobrīd tam ir jāieguļas dziļā atvilktnē un no tās tas nav jāņem ārā. Pasaule mainās. Šis ir vecs trends jeb virziens, kas ir pagājis. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs esam saņēmuši klasisku parazītekonomikas paraugbirokrātijas dokumentu. Kas ir parazītekonomika? Lai jūs saprastu. Tā ir ekonomika, kurā tiek ierobežota individuālā brīvība, ekonomika, kas aizskar privātīpašumu jeb tiek pārkāpta privātīpašuma neaizskaramība, uzpūsts valsts sektors, kas nepārtraukti ģenerē zaudējumus, darbojas tikai, lai valsts uzņēmumu pārvaldniekiem maksātu lielas algas, ir milzīga valsts birokrātija.

Šeit ir ārkārtīgi interesanta valoda. Vai jūs, cienījamie deputāti, esat iepazinušies? Tā robežojas ar kaut kādu šausmīgu sapni, murgiem. Piemēram, emisijas kvota (citēju) – tā ir atļauja emitēt gāzes, “ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu”. Ar ko jūs monitorēsiet? Kādā veidā šie autori noteiks globālās sasilšanas potenciālu?

Ir ļoti interesants nākamais skaidrojums – kas ir globālās sasilšanas potenciāls. Es nolasīšu: “vērtības metriskais rādītājs 100 gadu laikposmam, kas tiek izmantots, lai kvantitatīvi izteiktu dažādu siltumnīcefekta gāzu ietekmi uz klimata pārmaiņām, salīdzinot to ar oglekļa dioksīdu, kura globālais sasilšanas potenciāls ir vienāds ar 1”. Tātad mēs monitorēsim metriski simts gadu periodā un aprēķināsim gāzu ietekmi uz klimatu.

Piedodiet, kāda bija gāzu ietekme? Vai tā ir vulkānos, kas pašreiz aktivizējas zem okeāniem, kam nav nekāda sakara ar cilvēka ietekmi un kas sasilda okeānu virsmu un paaugstina gaisa temperatūru? Kāda ietekme ir šai monitorēšanai... uz Saules aktivitāti, kas cikliski atkārtojas pa desmit, simt, divtūkstoš un desmittūkstoš gadiem un rada sasilšanu? Vai mums tagad būs, piemēram, operatori? Mums ir operatori kuģošanai, mums ir operatori aviācijai. Tas ir kapa zvans “airBaltic”, jo operatoram būs nepārtraukti jāpērk emisijas kvotas un jārēķina šis sasilšanas potenciāls nākamajiem simts gadiem.

Rūgušpiena operatoram būs jābrauc uz laukiem un ganāmpulka īpašniekam... jāliek pie astes divi monitori. Viens monitors mērīs metāna izdalīšanos un ietekmi nākamajos simts gados, otrs monitors mērīs ogļskābās gāzes izdalīšanos. Pēc tam uz katras pudeles būs jāraksta, cik ir emitēts metāns un cik ir emitēta ogļskābā gāze, un kāda ietekme nākamajos simts gados būs rūgušpienam, kas attiecīgi nopirkts... no konkrētā ganāmpulka. Protams, ja netiks pareizi sastādīti visi dokumenti, šie operatori nedabūs atļauju nekādai darbībai.

Tas viss nebūtu smieklīgi, ja vakar mūsu atlantiskais partneris, jaunievēlētais ASV prezidents nebūtu teicis spīdošu runu savā mītnes vietā “Mar-a-Lago”. Viņš pateica, ka ASV demokrātu politika – aizvietot gāzi, ar ko 60 procenti amerikāņu apkurina savus mājokļus, ar elektrību – ir neprātīga. Viņš teica: kam ir vajadzīgi šie briesmīgie vēja parki ar salūzušajiem torņiem? Un nosauca dažādas vietas... kuri vairs nevienam nav vajadzīgi un no kuriem lielākā daļa nedarbojas. Viņa administrācijas pirmais uzdevums būs atcelt visus demokrātu ierobežojumus slānekļa gāzes un naftas ieguvei, jo nekas nav tik vajadzīgs ekonomikai kā lēta fosilā enerģija.

Lietuvas jaunais premjers un valdība ir vērsusies pie Latvijas valdības ar priekšlikumu būvēt kopēju elektrostaciju. Kā jūs domājat... ar ko? Kāpēc viņi negrib sildīties... ražot elektrību ar vēja parkiem? Nē, viņi piedāvā būvēt kopēju... ar gāzi, aizmirstot to, ka mums jau ir divi TEC ar modernākajām gāzes turbīnām.

Starp citu, amerikāņi paziņoja, ka lētākā enerģija joprojām ir no ogļu elektrostacijām. Un atcerēsimies, ka Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis, nevis Latvija ir galvenie emitētāji. Latvija ieņem pirmo vietu pēc mazākā emisiju daudzuma uz vienu cilvēku. Te jau pareizi pateica – mazāk par 3,6 tonnām... salīdzinot ar Luksemburgu vai pat ar Zviedriju. Luksemburgā apmēram 8–10 tonnas... Tad kāpēc mēs gribam iznīcināt šeit, Latvijā, jau tā vārgo ekonomiku?

Parādās vesela rinda smieklīgu parādību, ko ir atzīmējuši arī amerikāņi. Piemēram, vai jūs esat ievērojuši, ka ar jaunajām veļasmašīnām jūs nevarat izskalot veļu? Es pajautāju dažām mājsaimniecēm, kurām ir bērni, – jāskalo pa trīs četriem cikliem. Un to norādīja arī nākamais ASV prezidents – ka ūdeni skalošanai pilina. Kaut kādi idioti ir izdomājuši, ka jātaupa ūdens un skalošanas procesā veļasmašīnai netiek dots pietiekami daudz ūdens, lai jūs vispār varētu izmazgāt veļu. Saprotiet, cik tālu aiziet šie murgi! Rezultātā – ekonomikas sabrukums un nabadzība.

Paskatīsimies atsevišķi pantus. 14. pants. Par gāzu emisijas atļauju maksājama nodeva. Par katru nieku atkal būs jāmaksā, atkal jūs iekasēsiet.

Pirms trīs gadiem mēs runājām, ka jāievieš sankcijas pret Krieviju. Rezultāts ir tāds, ka faktiski valdība ir ieviesusi sankcijas pret latviešu tautu. Jūs paskatieties – nepārtraukti maksājumi, nepārtraukta nodokļu paaugstināšana un nepārtraukta cenu celšanās, zeļ un plaukst birokrātija.

16. pants – gaisa kuģu operatoru monitorings. Mēs jau te runājam par to, ka tagad monitorēs izglītības sistēmu, monitorēs rūgušpiena ražošanu, monitorēs gaisa kuģu operatorus. Beigās būs jārada ziņotāju tīkls, kas monitorēs, vai monitorēšana notiek pietiekamā daudzumā un vai ir pietiekami daudz saražoti monitori, kas monitorē.

Gaisa kuģu operatori sastāda plānu emisijām un saņem atļauju lidojumiem, līdz 15. martam jāsagatavo verificēšana ziņojumiem par kvotām un ieņēmumiem, tirgojoties ar šīm kvotām. Tātad “airBaltic” iznomā savus gaisa kuģus citiem, jo viņiem būs daudz laika, viņiem nebūs jālido un viņi sastādīs plānus un ziņos, cik viņi ir uzsituši... tas ir, pārdevuši nevajadzīgās kvotas, jo viņi nelido. Zīmēs grafikus, stādīs plānus par emisiju samazinājumiem un rēķinās ietekmi uz klimatu nākamajiem simts gadiem.

Ja šo ziņojumu neapstiprinās, operatori nesaņems lidošanas atļauju, operēšanas... tur jums ir teikts... šajā likumprojektā. Viņiem šie ziņojumi nav jāiesniedz tikai vienā vietā, ziņojums, piemēram, jāiesniedz Civilās aviācijas aģentūrai (ar monitoringa rezultātiem), arī Valsts vides dienestam. Ar katru gadu tas viss palielināsies tālāk.

Līdz ar to es domāju, ka tas viss ir ārkārtīgi nožēlojami... ja nebūtu tik bēdīgi. Un rezultātā Latvija kā bija pēdējā vietā pēc mājturības ienākumiem Eiropas Savienībā, tā ir arī tagad.

Ko es gribētu pateikt? Šī valdība ir izrakusi sev kapa bedri, protams, ne jau tikai ar šo – gan ar “Rail Baltica”, gan šādiem likumiem, ar visu tā saucamo zaļo kursu –, bet ir vajadzīgs pēdējais grūdiens, lai valdība tur pati iekristu. Nu tā ir neuzticība. Es domāju, ka tikai neuzticības balsojums šai valdībai var atbrīvot mūs no visām šīm muļķībām.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Tie, kas ir mācījušies dabaszinātnes, zina, ka jebkura ekosistēma ir stabila tad, ja tā ir līdzsvarā. Ja mēs līdzsvaru izjaucam, iegūstam nevēlamus efektus vai apdraudam ilgtspēju. Diemžēl, redzot veidu, kā Eiropa rūpējas par klimatu vai regulē šīs lietas, cilvēkiem, kas strādā uz zemes, ļoti bieži rodas jautājums: tiešām... vai tas ir pareizākais veids?

Es minēšu dažus piemērus. Mizgrauzis mūsu mežos Gaujas Nacionālajā parkā. Cilvēki, kas prot kopt mežu, nedrīkst iztīrīt inficēto mežaudzi, lai neinficētu pārējos. Tas viss izplatās, un mēs ne tikai zaudējam īpašumu, bet apdraudam paši savus dabas parkus, pašus vērtīgākos biotopus, kas mums ir. Tas ir viens piemērs.

Runājot par Eiropas pieeju – klimata politika, zaļā kursa pieeja. Ja būtu tā, ka visas pasaules lielvaras, lielie ražotāji, lielās dabas resursu ieguvējvalstis, kā Ķīna, Amerika, Kanāda, Austrālija, es nerunāju par Krieviju, kas ir barbari, vienotos par vienādiem spēles noteikumiem, kvotu sistēmām un, piedodiet, mazie skrietu līdzi, tad es saprastu, ka ir vienādi spēles noteikumi. Bet tas, ko šobrīd ir izvēlējusies Eiropas Savienība, manuprāt, ir skriešana pa priekšu un pati Eiropa zaudē šajā skrējienā.

Autoindustrija ir pats pirmais indikators. Pie tam Eiropas Savienības automašīnas bija ar visekoloģiskākajiem izmešiem... vismazākajiem CO2 izmešiem, ja salīdzinām pret Ameriku vai Ķīnu. Beigās arī, ja mēs paskatāmies, kas notiek reālajās investīcijās zaļajās tehnoloģijās. Viss, ko mēs darām, ir balstīts uz tehnoloģijām, kas importētas no Ķīnas. Vai tās ir automašīnas, vai tie ir saules paneļi, visi šie risinājumi faktiski aiziet uz... nauda aiziet uz Ķīnu, kura var neievērot augstos standartus, viņiem nav aktuālas CO2 kvotas, viņi var Āfrikā iegūt resursus akumulatoriem barbariskos apstākļos, radot milzīgas dabas katastrofas.

Tātad mēs izjaucam... Faktiski, radot šķietamu klimata neitralitāti vienā pasaules pusē, citā pasaules pusē mēs to izjaucam. Šis vienādojums neveido līdzsvaru. Ar to es gribu teikt, ka daudz vairāk darba būtu jādara mūsu ārlietu resoram, lai globālā mērogā panāktu jēgpilnu vienošanos ar lielajiem spēlētājiem – ka lielie nāk ar paraugu, ar piemēru un tad mazie iet pakaļ.

Šobrīd sanāk otrādi. Jebkurš Latvijas cilvēks, kas strādā uz zemes vai kuram pieder mežs, ir nesaprašanā, jo zaļais kurss ir uzspiests, tā nav zaļā vienošanās, kas ir bijusi pamatideja, ka mēs kā sabiedrība vienojamies darīt lietas citādi, lai nekaitētu dabai, līdzsvaram.

Ļoti gribu, ka mēs, Saeima, saprotam šo dilemmu un tiešām iedziļināmies, kādas ir mūsu nacionālās intereses, lai spētu gan ražot, attīstīties, gan saglabāt dabu un būt klimatam draudzīgi. Šobrīd mēs akli pildām... skrienam pakaļ... pērkam lētos Ķīnas elektromobiļus vai importējam saules paneļus un vēl tos subsidējam tā vietā, lai pēc būtības darītu lietas, kas mūsu tautsaimniecībai ir izdevīgas, ka mēs ejam pirmie, radām inovācijas un nekaitējam sev.

Laikā, kad ir karš, faktiski, piedodiet, katru dienu mēs dzirdam par aizdedzinātām naftas bāzēm vai saspridzinātām termoelektrocentrālēm. Jūs padomājiet, kāds kaitējums ir videi, dabai, kādi tur ir izmeši! Vai nebūtu pareizi Eiropai sakārtot, lai beidzot kontinentā ir miers, un tad miera laikā fokusēt resursus uz klimatu? Šobrīd mēs sevi mānām. Kādi 5 procenti aizsardzībai ir iespējami, ja mums ir šādas saistības budžetā, lai ieviestu klimata mērķus?! Tas vienkārši nav saliekams kopā!

Kolēģi! Klimata likums būs labs tad, kad sabiedrība to atbalstīs, sapratīs un jebkurš zemnieks vai mežsaimnieks teiks: jā, tas ir saimniecisks lēmums, mēs tā darīsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es savā runā pieskaršos trim lietām. Pirmkārt, par dažām niansēm saistībā ar klimatu; otrkārt, par to, kā mēs īstenojam vai neīstenojam starptautiskās vienošanās; treškārt, par birokrātiju, kas pēc būtības... ko šis likums vēl paplašina, lai gan tas tiek slēpts aiz cēliem mērķiem par klimata aizsardzību.

Tātad vispirms jāsaka paldies Latvijas Zaļajai partijai, kura šobrīd aktīvi darbojas APVIENOTAJĀ SARAKSTĀ. Un arī es, lai gan neesmu šīs partijas biedrs, savā domāšanā kļūstu aizvien zaļāks šī vārda patiešām... zaļajā un vērtīgajā daļā. Citstarp arī Ziemassvētku eglīti es necērtu, bet izroku un pēc tam pavasarī iestādu atpakaļ mežā. Aicinu arī jūs padomāt par šādu praksi.

Bet, ja atgriežamies pie klimata pārmaiņām pasaulē, skaidrs, ka tās notika, notiek un notiks. Gluži tāpat kā savulaik planēta Zeme radās bez cilvēka iesaistes, tā kādreiz šī planēta arī aizies melnajā caurumā. Diemžēl cilvēka darbība to var paātrināt. Bet arī pieņemot, ka pasaulē nebūtu neviena cilvēka, tik un tā mūsu planētas liktenis jau ir zvaigznēs ierakstīts.

Kolēģi, Latvijā šobrīd mēs pēc būtības ejam uz vēl zaļāku klimatu, mūsu iedzīvotāju skaits samazinās. Var teikt, ka visa līdzšinējā valsts politika, valdību darbība ir veicinājusi klimata, kā saka, mērķus, jo ir veicinājusi cilvēku skaita samazināšanos Latvijā. Mājsaimniecības un uzņēmumi varēs sajust šī likuma pieņemšanas sekas uz savas ādas, un pēc būtības mēs atkal (pēdiņās) “veicināsim” klimata mērķu sasniegšanu, jo veicināsim iedzīvotāju samazināšanos Latvijā. Vai tas tiešām ir mūsu kā parlamenta un valsts mērķis?

“Latvijas finiera” filiāles jeb meitasuzņēmuma “VEREMS” vadītājs Jānis Staris vienā no saviem braucieniem bija Namībijā, un brīnišķīga fotoizstāde bija atklāta un ceļoja pa vairākām Latgales pilsētām. Jānis tā arī teica, ka pēc būtības, pēc Eiropas standartiem, Namībija, kurā ir – cik tur? – 90 vai 80 procenti tuksneša, ir ļoti zaļa valsts, jo nerada CO2 izmešus. Vai tas ir mūsu mērķis? Vai uz tādu zaļumu mēs... zaļumu, kas īsti... Kā jau teicu, manuprāt, tas nav zaļums, tas ir kaitnieciskums mūsu valstij un pēc būtības arī mūsu tautai, līdz ar to tautsaimniecībai, valsts ilgtspējai.

Starptautiskās vienošanās. Es patiešām respektēju vēlmi tās visas ievērot un saprotu, ka mums ir jābūt atbildīgiem. Kā jau teicu, cilvēks var daudz ko darīt, arī pats savā dzīvē ieviešot normālas, dabai draudzīgas prakses – šķirot atkritumus, necirst eglīti. Bet starptautiskās normas šobrīd ir iegājušas milzīgos strupceļos arī saistībā ar drošību Ukrainā. Jau tika pieminētas dažādas lietas, kas karadarbības rezultātā ir radījušas milzīgas pārmaiņas vidē, klimatā. Dzīvnieki iet bojā neskaitāmā daudzumā. Melnajā jūrā nogrima divi naftas tankeri, Krievijas pārvaldībā esošie, ēnu flote vai ne ēnu flote... Kādas sekas tas radīja Melnās jūras apkārtnē esošajām dzīvotnēm? Milzīgas!

Es negribu jūs baidīt un spekulēt ar lieliem draudiem, bet arī šeit, Baltijas jūrā... Pēc būtības, kamēr šis karš Krievijā... Ukrainā turpinās, mēs neesam pasargāti no ļoti straujām klimata izmaiņām šeit pat, Baltijas jūrā, jo Krievijas pārvaldībā esošie kuģi turpina šeit ceļot. Jā, tie dažreiz pārcērt kādu elektrības savienojumu vai gāzesvadu, vai ko nu tur vēl, bet pēc būtības šī... Mēs redzam, ka starptautiskās normas, starptautiskās vienošanās, kas paredzēja – mēs ātri palīdzēsim Ukrainai uzvarēt Krieviju, kas pēc būtības rada gan milzīgus drošības riskus, cilvēki iet bojā, ne tikai cilvēki, bet diemžēl arī, kā jau minēju, cieš vide... Taču starptautiskās normas līdz galam netiek īstenotas. Jau trīs gadi būs apkārt, bet mēs joprojām velkam to kaķi aiz astes un līdz galam nevaram tās normas īstenot. Tajā pašā laikā citās starptautiskajās normās, kas ir klimata... un šis likumprojekts tieši uz to attiecas... mēs cenšamies skriet ratiem pa priekšu.

Birokrātija. Kolēģi! Likumprojektā ir norādīts, ka Latvijas plānošanas reģioni un pašvaldības būs tieši atbildīgas par šī likuma normu īstenošanu. Atkal nāks kopā Viedās administrācijas un... citu lietu ministrija ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju, kopā vienosies par Latvijas valsts klimata mērķiem un nosūtīs tos plānošanas reģioniem un pašvaldībām – dariet tagad, īstenojiet!

It kā tiek pieļauts papildu finansējums no valsts un citiem finanšu avotiem, bet mēs zinām, kā šie finanšu avoti nonāk līdz plānošanas reģioniem, līdz pašvaldībām. Arī ar tā saukto Austrumlatvijas rīcības... drošības – drošības! – plānu... Trīs gadu laikā, kopš notiek pilna apmēra iebrukums Ukrainā, mēs neesam tikuši pie šī drošības un ekonomikas veicināšanas rīcības plāna. Ministrijas savā starpā nevar līdz galam salikt to Excel tabuliņu, un mēs nevaram tikt līdz tai rīcībai. Šeit būs pēc būtības vai nu tas pats, vai ministrijas saliks kopā klimata mērķus, un plānošanas reģioniem un pašvaldībām būs par to jārūpējas.

Un visbeidzot – ar šo likumu atkal tiks palielināts birokrātiskais slogs Latvijā (“normatīvisma slogs” un visi šie jēdzieni ir ienākuši mūsu politiskajā vidē un folklorizējušies), jo tiks radītas papildu ierēdņu vietas ministrijās, droši vien Klimata un enerģētikas ministrijā, droši vien katrā no manis tikko nosauktajām ministrijām. Pa kādai papildu štata vienībai, vismaz vienai, varēs radīt tādēļ vien, lai šo likumu monitorētu, lai ieviestu tos visus jaukos klimata mērķus, kas ir ielikti savulaik Eiropā... bet šobrīd mēs redzam, kas notiek pasaulē, kā šos klimata mērķus arī savas, es teiktu, ļaunprātīgās politikas īstenošanai izmanto Krievija un Ķīna. Dažus piemērus es jums jau pateicu, un dažus piemērus minēja kolēģi debatēs, un gan jau vēl kāds pieminēs, tūlīt – Vitenberga kungs.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu ne tikai skatīties pagātnē, ne tikai domāt par gaišo nākotni, bet šeit un tagad izvērtēt šī konkrētā likumprojekta ietekmi gan uz klimatu, gan mūsu ekonomiku, gan iedzīvotāju dzīvi un viņu maciņiem.

Tāpēc es, pēc būtības zaļi domājošs cilvēks, aicinu likumprojektu noraidīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Jāatgādina, par ko ir šis likumprojekts un par ko šodien ir diskusija.

Izveidojot Klimata un enerģētikas ministriju, tika pieņemts lēmums visu šo normatīvo regulējumu, normatīvos aktus, sakārtot, lai tie būtu zem vienas ministrijas, lai tie būtu pārredzami, lai būtu skaidri redzams vienā dokumentā scenārijs, kā mēs iesim un kā valsts sasniegs klimata mērķus. Ko ir darījuši ierēdņi? Visu sametuši vienā lielā dokumentā. Šis likumprojekts ir 500 lapaspušu apjomā.

Man ir jautājums: cik no jums ir izlasījuši šo likumprojektu? Es diezgan droši varu teikt, ka neviens. Tā ka (Starpsauciens.)... pārejot pāri pa diagonāli, ja tā var teikt... mērķi nav pārskatīti, tas ceļš, kāds bijis iepriekš noteikts, arī tiek tālāk īstenots, un nekautrējoties ir ierakstīts, ka ministrijās būs papildu ierēdņu vietas, palielināsies birokrātiskais slogs.

Bet virkne lielo Eiropas Savienības dalībvalstu saka, ka šie mērķi nav sasniedzami, un aicinās tos pārskatīt. Man nāk prātā mašīnbūves industrija, kurai Eiropas Savienība ir noteikusi diezgan striktu mērķi. 2035. gads ir robežšķirtne, kad vairs nevarēs ražot automašīnas ar iekšdedzes dzinēju. Atbildīgie Itālijas politiķi ir teikuši, ka tas nav īstenojams un ka šāda prasība iznīcinās mašīnbūves nozari visā Eiropas Savienībā. Ir jau pirmie trauksmes zvani – “Volkswagen”, varbūt redzējāt, ir pateicis, ka slēgs dažas ražotnes. Manuprāt, tā bija “Audi” ražotne... “Volkswagen” grupa slēgs ražotnes, jo viņi ir izdarījuši izvēli iet šo ceļu, bet tas nav bijis veiksmīgs – izmaksas ir milzīgas, pieprasījums pēc elektroauto nav tāds, kā bija paredzēts. Arī itāļi saka: ja ies šajā virzienā, mašīnbūve tiks iznīcināta. Arī lielie mašīnbūves uzņēmumi “Volvo”, “Mercedes” ir pateikuši, ka atteiksies no sākotnējā plāna.

Atšķirībā no Latvijas tās ir lielās valstis ar milzīgu spēku, ja viņi vienosies un ies, un cīnīsies par to, lai šie mērķi tiktu pārskatīti, ar lielu varbūtību var teikt, ka tas būs veiksmīgi un to izdosies izdarīt. Bet mēs, zinot, ka šīs izmaiņas būs, tāpat cenšamies kaut ko ātri ieviest un būt pirmie, kas to dara.

Es dzirdēju PROGRESĪVO pārmetumu, ka Latvija nemaz nav tik zaļa valsts, mēs esam vieni no samērā lielākajiem piesārņotājiem un situāciju vajadzētu mainīt.

Tad man jums jāatgādina, piemēram, centralizētā siltumapgāde. Es atceros, bērnībā pagastos, novados bija katlumājas, kurās apkurei izmantoja mazutu vai akmeņogles. Kad pikojāmies, atceros, virs sniega bija tāda melna kārtiņa, kas bija sodrēji, dažādi atlikumi no kurināšanas. Tādēļ centralizētā siltumapgāde... Man nav pēdējo datu, bet es pieļauju... Agrāk bija 60 procenti atjaunojamo energoresursu, tagad varētu būt virs 70 procentiem. Tā ka kopš deviņdesmitajiem gadiem ir izdarīts milzīgs darbs, lai mēs ietu prom... izmantotu resursus, kas ir atjaunojami un kas mums uz vietas ir pieejami.

Bet nu jau jūsu ideoloģiskais spārns atbalsta ideju... No Eiropas Savienības ik pa brīdim nāk tādi uzstādījumi, ka koksne arī vairs nav atļauts kurināmā veids un to nevarētu izmantot centralizētajā apkurē. Pilnīgs absurds. Jautājums PROGRESĪVAJIEM – ar ko tad mēs kurināsim tās katlumājas pašvaldībās? Ar mīlestību, ar margrietiņu ziedlapiņām vai...? Kas tad ir risinājumi Latvijā? Tāds pilnīgs absurds, neiedziļinoties sabiedrības vajadzībās, tautsaimniecības vajadzībās. Vai vispār to varēs pacelt?

Būtu viegli šodien nobalsot: jā, atbalstām, ejam uz priekšu, bet – kā tad tos mērķus sasniegs, īstenos? Ar to vienu elektroauto iegādes programmu ekskluzīvām automašīnām, kurā, nezinu, gadā nopērk pārdesmit mašīnu?! Pretī atstājot gan uzņēmumus, gan uzņēmējus, gan sabiedrību bez rīkiem, kā to izdarīt. Tas būtu tikai loģiski: draugi, jums jāsasniedz tādi un tādi mērķi, pretī mēs liekam rīkus, kā to var izdarīt. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

J. Vitenbergs. Šādus rīkus es šajā likumprojektā neredzu.

Es skatos uz Brigmaņa kungu no ZZS, varbūt arī citi pieredzējušie kolēģi var paskatīties līdzi, ko dara jūsu jaunie ministri. Piemēram, šis likumprojekts nāk no Meļņa kunga, no klimata un enerģētikas ministra, un, man liekas, tur ir pilnīgi zudusi saķere ar reālo pasauli, ar to, kas reāli notiek. Nākamais būs likumprojekts “Transporta enerģijas likums”, kungs virza tādu pakotni, kuru pieņemot šeit, Saeimā, degvielas cena tirgus cenai papildus pieaugs par 20 centiem 2027. gadā, par 30 centiem, iespējams, pat vairāk, – 2030. gadā. Vai jūs tiešām saprotat, ko viņi virza? Vai viņi nāk un jums izstāsta? Varbūt aiz tādiem lozungiem viņi cenšas kaut ko slēpt un jūs pat neesat informēti.

Tā ka aicinu ZZS paskatīties līdzi, kas notiek, un padomāt, vai ir vērts atbalstīt šādas normas, kas uzliks sabiedrībai milzīgas, nepaceļamas izmaksas. Redzot, ka pārējā Eiropas Savienība saka: jā, ir nošauts greizi; mēs aicināsim pārskatīt mērķus 2026. gadā, es aicinu Latvijā paņemt pauzīti, paiet solīti atpakaļ, paskatīties, kas ir tas, ko mēs varam izdarīt, ko vajag izdarīt, bet neskriet ar karogu pa priekšu, redzot, ka citi varbūt ir pieliekušies... vai kurpi sien, vai iet jau atpakaļ, pretējā virzienā.

Tika pieminētas jaunas štata vietas. Samazināsim valsts aparātu, tur skatīsimies līdzi... Budžetā Ārlietu ministrijai bija papildu 12 vietas, tagad Klimata un enerģētikas ministrijai būs jaunas papildu štata vietas. Tas arī nav pareizais virziens.

Es aicinu kolēģus padomāt un šodien nepieņemt šo likumprojektu, jo tas nav izpildāms. Tiem, kuri balsos “par”, ir skaidri jāapzinās – tas nav izpildāms, tās ir milzīgas – milzīgas! – saistības ikkatram sabiedrības loceklim un ikkatram uzņēmējam. Domājam, ko darām! Un, ZZS, tiešām aicinājums pasekot līdzi saviem jaunajiem ministriem, lai nesataisa tādas problēmas, muļķības, kuras pēc tam būs grūti visiem kopā izstrēbt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Priekšsēdētājas kundze! Vakardien lasīju šo likumprojektu, mēģināju meklēt internetā tādu filozofiskāku pamatojumu, juridiski filozofiskāku pamatojumu tendencei un virzībai pieņemt šādus ietvarlikumus. Nu, atradu... vēlāk iedziļināšos arī visos tajos pamatojumos, bet, kolēģi, es vēlos uz to paskatīties ar kaut kādu tādu veselā saprāta... domāšanu.

Kad Eiropas Komisijas priekšsēdētāja nāca klajā ar šo zaļā kursa, zaļā viļņa koncepciju, kas tas bija par laiku? Tas bija kovida laiks, Krievijas diktatūra savus bruņotos spēkus sāka tā kā koncentrēt Baltkrievijā, Ukrainas pierobežā, viņi vēl nebija sākuši visaptverošu agresiju pret Ukrainu. Un ir pilnīgs nelaiks, manuprāt, Eiropas Komisijai turpināt uzstāt uz zaļā kursa īstenošanu, turpināt prasīt dalībvalstīm, lai pieņem šos likumus, jo būtībā tas viss bija jāiepauzē – tas viss bija jāiepauzē, kamēr Ukrainā ukraiņi cīnās par savu neatkarību, par savu teritoriju, kamēr Ukraina cīnās par Eiropas Savienību, patiesībā par Rietumu civilizācijas vērtībām, būtībā dara to, ko Rietumu sabiedrotie darīja Otrā pasaules kara laikā. Diemžēl Eiropas Komisija pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām acīmredzot nav īsti sapratusi stāvokļa nopietnību. Tas ir par Eiropas Komisiju. Jā, un līdz ar to Latvijas ierēdņiem, Latvijas ministriju darbiniekiem jānopūlas, šo likumprojektu gatavojot. Es zināmā mērā... noliecu galvu viņu priekšā par ieguldīto laiku, jo viss dokuments, ja nemaldos, ir 500 lapaspuses, pats likums 50, vēl visi komentāri, paskaidrojumi.

Kas attiecas uz valstu salīdzināšanu klimata jautājumos, kolēģi, es lūdzu jūs, it īpaši PROGRESĪVO frakciju, būt ļoti uzmanīgiem. Bangladeša. Vai viņiem ziemā ir vajadzīga apkure, lai apsildītu mājokļus? Vai viņiem kaimiņos ir kāda valsts, kura karo ar trešo valsti? Uz abiem šiem jautājumiem ir negatīvas atbildes. Latvijā ir vajadzīga apkure, tāpat kā mums kaimiņos – pāri jūrai – Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā. Tādēļ mums šīs emisijas uz vienu iedzīvotāju ir lielākas nekā Bangladešā. Bet Latvijā CO2 emisijas uz vienu iedzīvotāju piecu gadu laikā, kā rāda statistika, ir samazinājušās. 2018. gada dati – 4,1 tonna, 2023. gadā – 3,56 tonnas. Tajā pašā laikā Vācijā... ja salīdzinām valstis savā reģionā, kur jēgpilni kaut ko salīdzināt... Vācijā tās ir 7 tonnas. Vācija joprojām kurina ogles, un ogļu kurināšanas apjoms Vācijā nekrītas. Viņi diemžēl ir aizslēguši savas atomelektrostacijas – ļoti muļķīga politika ir īstenota. Francijā uz vienu iedzīvotāju apjoms ir ievērojami mazāks. Francijā atomenerģija darbojas ar pilnu jaudu, tajā pašā laikā Vācijā ražo elektromašīnas, kuras mēs pērkam, vilcienus, dažādas tehnoloģijas, ražo arī ierīces, kuras ir vajadzīgas zaļā kursa mērķu īstenošanai, piemēram, vēja ģeneratorus.

Kāda ir Eiropas Savienības kopējā politika? Tā vietā, lai iepauzētu ar zaļo kursu, lai mums ministrijās nebūtu jātērē laiks šāda likuma izstrādei... un arī Saeimā... mums neļauj palielināt budžeta deficītu, lai mēs investētu robežas aizsardzībā, lai mēs investētu tautsaimniecības attīstībā. Bangladešā 1960. gadā iedzīvotāju skaits bija 50 miljoni, bet tagad ir 173 miljoni, Latvijā iedzīvotāju skaits pirms 30 gadiem... protams, toreiz bija okupācijas armijas ietekme... bet latviešu skaits ir samazinājies jau kopš 20. gadsimta vidus, tāpēc šādi salīdzinājumi īsti nav korekti.

Mums primāri ir jādomā par to, lai mūsu valsts varētu uzplaukt, lai mēs sekmētu savu ekonomiku, lai mēs sekmētu savu labklājību. Esot šādiem rādītājiem, kādi mums šobrīd ir, – CO2 emisiju daudzumam uz vienu iedzīvotāju –, es neuzskatu, ka būtu jāievieš šādi strikti likumi un jāapgrūtina mūsu tautsaimniecības tālāka attīstība.

Rūpēm par vidi, par klimatu ir jābūt, un tās sakņojas Latvijas vēsturē ļoti sen. Ja palasa dainas, to visu var izsecināt no ētiskajām nostādnēm. Ētiska attieksme pret dabas vērtībām ir jāveicina, tai ir jāsākas no vietējām kopienām, no cieņpilnas attieksmes pret vidi, bet nav pareizais veids to darīt ar šādiem lieliem, birokrātiskiem aparātiem... kur tiek izveidoti jauni monitoringi – ko jau te komentēja kolēģi –, kas tikai sekmēs to, ka cilvēkos drīzāk radīsies nevēlēšanās rūpēties par vidi, par klimatu... sākot no savām lokālajām kopienām, ja viņiem kaut ko no augšas sāks uzspiest.

Kolēģi, es arī aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un veidot ārpolitiski... es ticu, ka tas jau tiek darīts... Eiropas Savienībā veidot valstu koalīcijas, kuras ir mūsu reģionā, un uzstāt, lai Eiropas Komisija zaļo kursu aptur... šādā veidā, kā tas ir iesākts... līdz kaut kādam noteiktam nākotnes laikam, kad mūsu kopējā situācija būs uzlabojusies, kad Krievija būs cietusi sakāvi, kad Ukraina būs brīva, kad būsim atgriezušies normālā vēstures posmā, kad mums nebūs hibrīdkara stāvoklis un reāls karastāvoklis Ukrainā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, patiesi, kā mēs dzirdam, klimata politika ir kontroversiāla politika, jo ietver sevī ļoti plašu jomu loku. Jāatzīst, ka arī Eiropas Savienībā ir diskusijas par to, kādā veidā to tālāk īstenot kaut vai lauksaimniecības sektorā, vai tas virziens pašlaik ir īstais un pareizais un vai tādā veidā tas jāturpina. Taču tās diskusijas, kas notiek... manuprāt, tiks arī rasts risinājums tam, lai samazinātu slogu, kas ir atsevišķiem sektoriem, un tomēr veidotos kaut kāda izpratne par to, kā virzīties uz priekšu klimata politikas jautājumos.

Ko es vēl varu papildus uzsvērt šajās debatēs? Varu norādīt to, ka viena no jomām, kas saistīta ar klimata politiku, ir fosilo energoresursu patēriņa samazināšana. Var ticēt vai neticēt klimata politikai, taču nevar noliegt, ka šīs politikas ietvaros ir konkrēti sasniegumi... mūsu sabiedrības attīstībā, piemēram, veselībā. Fosilā degviela gan transportā, gan siltumenerģijas ražošanā ir viens no galvenajiem gaisa piesārņotājiem mūsu pilsētās, un, kā jau Vitenberga kungs norādīja, pateicoties šai politikai, piesārņojuma avoti ir samazinājušies. Tas samazina arī mūsu elpošanas ceļu slimību, sirds un asinsvadu slimību riskus. Un tas samazina arī fosilo energoresursu patēriņu, tādā veidā samazinot mūsu importa atkarību no atsevišķām valstīm, kas eksportē šos resursus.

Otrs aspekts – noturība. Mēs redzējām, kas notika iebrukuma laikā Ukrainā... kad Krievija iebruka... kādā veidā mainījās pasaules enerģijas cenas. Mums ir jāpaaugstina gan energoefektivitāte, gan arī jāmeklē citi enerģijas avoti, lai paaugstinātu mūsu noturību pret enerģijas cenu satricinājumiem, un tas ceļš ir pašiem ražot vairāk no atjaunīgajiem energoresursiem, tādā veidā samazinot mūsu atkarību no cenu svārstībām un paaugstinot noturību. Ražojot no atjaunīgajiem energoresursiem, mēs arī decentralizējam mūsu enerģijas ražošanu, jo daudzus enerģijas avotus ir grūtāk kaut kādā veidā satricināt nekā tad, ja tā ir viena termoelektrocentrāle kādā galvaspilsētā vai kāds cits liels enerģijas ražošanas avots. Tas ir jautājums arī par mūsu drošību.

Galu galā tas ir arī jautājums par attīstību. Šīs klimata politikas ietvaros tiek radītas jaunas darba vietas, radītas jaunas tehnoloģijas un jauni uzņēmumi. Uzņēmums “Aerones”, kas ir dibināts Latvijā, ir viens no līderiem savā jomā, pateicoties tieši tam, ka tiek īstenota klimata politika, un pateicoties tam, ka tiek ģenerēta elektroenerģija no atjaunīgajiem energoresursiem. Redzam, ka mūsu ostas pilsētas pašlaik ļoti koncentrējas uz jūras vēja parku attīstību, lai meklētu jaunus veidus, kā attīstīt industriju pilsētās – gan Ventspilī, gan Liepājā –, un tur fokuss ir tieši uz atjaunīgajiem energoresursiem kā jaunu darba vietu... un jaunu attīstības dzinuli šīm pilsētām. Tā ka klimata politika ir un būs dzinulis mūsu industrijas attīstībai.

Aicinu tomēr to vērtēt un atbalstīt šo likumprojektu, lai ar šiem jautājumiem varētu virzīties uz priekšu. Ja nebūtu šīs klimata politikas, mums droši vien būtu tik un tā jāmeklē veidi, kā virzīties uz priekšu gan ar energoresursu attīstību, gan ar energoefektivitāti, gan ar dažādiem jautājumiem par vides piesārņojumu un meklēt veidus, kā īstenot šīs politikas, taču mums ir instruments, kas saucas “klimata politika”.

Beigu beigās par pašu likumprojektu. Kā jau Vitenberga kungs debatēs minēja, likumprojekts apkopo daudzus likumus. Vienīgā lielā jaunā lieta ir, ka šajā likumprojektā koordinējošā loma tiek noteikta Klimata un enerģētikas ministrijai. Ar šī likuma stāšanos spēkā pārējo likumu atsevišķas daļas zaudēs spēku. Faktiski nekādu tādu milzīgu politisku jaunumu... vai tādas jaunas politikas šajā stadijā... nav ietverts šajā likumprojektā.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Es atceros savu bērnību, kad mēs visu cauru ziemu pavadījām ārā: cēlām sniegavīrus, rakām sniegā tuneļus, taisījām iglu mājas, braucām ar ragaviņām no kalna un slidojām dīķī uz ledus. Tā mēs pavadījām visu ziemu – pēc skolas katru dienu gājām ārā un dauzījāmies pa sniegu. Tādu ziemu mēs jau labu laiku neesam piedzīvojuši. Arī šī ziema (Starpsaucieni.)... paši redzam, kāda tā ir.

Mēs atceramies pagājušā gada vētru, atceramies arī iepriekšējo gadu sausuma viļņus, kas radīja zaudējumus lauksaimniekiem, atceramies lietavas, kas arī radīja zaudējumus lauksaimniekiem. Jā, vētras un citas ekstrēmas dabas katastrofas ir bijušas arī agrāk, taču ir atšķirība, vai tās notiek reizi piecos desmit gados vai katru gadu. Pagājušā gadā tās mums ir izmaksājušas pārdesmit miljonus eiro. Jā, tas ir pašvaldībām, nemaz nerēķinot, cik tas vēl izmaksā privātpersonām.

Diemžēl mums ir jārēķinās, ka ir lietas, kuras mēs vairs nevaram atgriezt, tādas ziemas kā manā bērnībā mūsu bērni, viņu bērni un mazbērni Latvijā diemžēl visdrīzāk nekad vairs neizbaudīs. Klimata pārmaiņas notiek un notiks. Mums ir jārīkojas, lai tās iegrožotu. Šodien šeit daudz tiek runāts par to, ka tikai tad, kad mums būs laba ekonomika, būsim gatavi investīcijām zaļajās lietās. Taču mums jau ir dati un arī nākotnes scenāriji par to, kā klimata pārmaiņas un tas, ka mēs nerīkosimies, ietekmēs ekonomiku.

Šveicē bāzētais pētījumu institūts secina, ka līdz 2050. gadam kopumā pasaules IKP saruks par 18 procentiem. Pasaules ekonomika piedzīvos IKP samazinājumu teju par piekto daļu – ja mēs nemazināsim klimata pārmaiņas, panākot, ka planēta nesasilst vairāk par diviem grādiem pēc Celsija. Tātad jau rēķināmies, ka divus grādus virs Celsija mēs nenovēršam. Savukārt, ja tiks sasniegts Parīzes klimata nolīguma mērķis un mēs spēsim ierobežot globālās temperatūras celšanos ne augstāk par diviem grādiem pēc Celsija, pasaules IKP samazināsies par 4,2 procentiem.

Eiropā šie dati neizskatās tik šaušalīgi, taču arī ir vērā ņemami. Ja nerīkosimies, Eiropai tas varētu izmaksāt 10,5 procentus no IKP. Savukārt, ja pasaulei izdotos sasniegt Parīzes klimata nolīguma mērķi, Eiropas IKP zaudējumi līdz 2050. gadam būtu 2,8 procentu IKP apmērā. Tātad, par Eiropu runājot... mūsu ekonomika cietīs četras reizes vairāk, ja nerīkosimies.

Par kādu ekonomisko izaugsmi un papildu naudu investīcijām mēs varam runāt, ja nerīkojoties būsim panākuši pretēju rezultātu ar milzu zaudējumiem IKP? Ir ļoti tuvredzīgi skaisti runāt par ekonomisko izaugsmi kā priekšnoteikumu, kas ļaus pēc tam sākt rīkoties, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, tai pašā laikā izliekoties neredzam to, ka ekonomika neattīstīsies tieši klimata radīto pārmaiņu dēļ.

Tagad par pozitīvo. Pasaules Ekonomikas forums norāda, ka globāli vajadzēs investēt 2 procentus no IKP pasākumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai, un papildus 1 procentu – esošo klimata pārmaiņu seku mazināšanai, lai tādā veidā nākotnē novērstu 10–15 procentu IKP kritumu klimata pārmaiņu dēļ. Tātad 2 procenti prevencijai un 1 procents seku novēršanai – tad mēs izvairāmies no ekonomiskajiem zaudējumiem 10–15 procentu apmērā.

Kolēģi, būsim mazliet tālredzīgāki un nerunāsim tikai tukšas frāzes par ekonomisko izaugsmi un to, kā mēs celsim ekonomiku un tad investēsim zaļajās lietās. Klimata likums ir ļoti svarīgs.

Vēlreiz aicinu nebūt tuvredzīgiem un naiviem un atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikko dzirdējām, ka mums ir jātērē līdzekļi, lai apturētu klimata izmaiņas. Bet varbūt mums ir jātērē līdzekļi, lai piemērotos klimata izmaiņām? Tā ka ir divas dažādas lietas.

Šie mēģinājumi bija neveiksmīgi... gribu iepriekšējai runātājai atgādināt. Pirms daudziem desmitiem tūkstošu gadu... pirms leduslaikmeta Arktikā... kad klimats sāka strauji palikt aukstāks un kokosriekstu palmas sāka nosalt, tad varbūt vietējie iedzīvotāji arī purpināja, ka ekonomika cietīs zaudējumus un ir jāaptur klimata... sasalšana. Kad sākās pretējs process un ledāji sāka atkāpties (arī no tagadējās Latvijas teritorijas), tad vietējie briežu mednieki arī purpināja, ka ledāju un tiem līdzi briežu baru aiziešana sagraus vietējo iedzīvotāju ekonomiku. Tā ka mēģiniet piemēroties.

Bet, ja nopietni, tad jautājums – kas finansēs šo brīnumu? Jūs tagad varat ieiet internetā un paskatīties, kāds ar to ir sakars tādiem pasaules finanšu centriem, bankām kā “Bank of America”, “Citigroup”, “JPMorgan Chase & Co” un vēl virknei citu banku un kas tām ir kopīgs ar Latviju. Un es jums pateikšu: kopīgs ir tas, ka visas šīs bankas paziņoja, ka tās slēdz departamentus, kas nodarbojas ar atjaunojamās enerģijas finansēšanu, jo ir pilnīgi bezjēdzīgi tērēt naudu šādām lietām.

Ja šāds signāls tiek dots pasaulei, kas tad jūsu brīnumu parkus, kuri strādā ar zaudējumiem, finansēs? Atcerēsimies, kāds OIK tika maksāts par Grobiņas parku un citiem. Un tagad tiek murgots par to, ka jūrā būvēsim kaut kādus vēja parkus. Ja pasaules finanšu iestādēm ir dots signāls pārtraukt finansēšanu, tad ko – mūsu mazās Latvijas banciņas to visu sāks finansēt? Vajag taču attapties!

Pēdējais, ko gribu pateikt. Ja kādam ir interese, varat atnākt pie manis, es iedošu saiti uz rakstu igauņu laikrakstā. Viņi pagājušā gada septembrī atklāja jaunu milzīgu vēja parku “Sopi-Tootsi” Pērnavā. Rakstā ir par to, ka astoņu kilometru attālumā vējainā laikā ir nenormāls troksnis. Tātad tas, ka septiņsimt astoņsimt metru attālumā no šiem vēja parkiem nekādu trokšņu nav, izrādījušies meli. Otrs parks ir “Saarde” – lieljaudas vēja elektrostacija (VES) ar neizturamu troksni, kas stiprā vējā atgādina lidmašīnu rūkoņu. Igaunijas valdība pašreiz ir nozīmējusi trokšņa mērīšanu. Rezultāti tiks publicēti februārī. Tā ka mēs pie tā vēl atgriezīsimies.

Gribu pateikt tikai vienu lietu un brīdināt visus, kas iegulda naudu šajos vēja parkos, – godājamie draugi, mēs jūs brīdinām – jūs zaudēsiet visu savu naudu, absolūti visu! Tas tāpēc, ka pēc diviem gadiem jaunā Saeima apturēs visus šos projektus, jo tie tiek būvēti ar smagiem esošās likumdošanas pārkāpumiem, tiek pārkāpta Eiropas vietējo pašvaldību harta, kurā teikts, ka pašvaldībās neko nedrīkst būvēt bez vietējo iedzīvotāju piekrišanas. Tātad, ja pēc diviem gadiem novados dzīvojošiem cilvēkiem nepatiks un viņi kaut kādās balsošanās pateiks, ka vēja parku būvniecība ar viņiem nav saskaņota, jūs saprotiet, ka viss tiks apturēts, licences tiks anulētas.

Otrs – ir pārkāpta Satversme, ir pārkāpta mūsu likumdošana. Ja mums iepriekšējā likumā bija teikts, ka jābūt pieciem augstumiem... no šiem brīnumparkiem (trīssimt metri reiz pieci – pusotrs kilometrs), tad tagad tika pieņemts nelikumīgs lēmums, ka astoņsimt metru attālumā ir pilnīgi droši. Tie ir meli. Pēdējie pierādījumi rāda, ka tas ir pretēji Latvijas Satversmei. Tas grauj cilvēka veselību, ne velti tagad Igaunijā notiek šie (Nav saklausāms.)...

Tāpēc es saku: investori, jūs esat brīdināti – jūsu nauda aizies zudumā. Jūs varēsiet 20 gadus tiesāties Satversmes tiesā, Eiropas tiesās... zinot, ka pārkāpjat likumu, jūs investējat šajos bezjēdzīgajos projektos.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U. Rotbergs (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pavisam īsi. Mana replika – tiem debatētājiem, kuri stāsta par Latvijas zaļumu, sevišķi tiem, kas piemin mežus. Vai jūs zināt, ka Latvijas mežsaimniecība ir tāda, kas emitē siltumnīcefekta gāzes? Atšķirībā no likuma, kas paredz, ka jāpiesaista klimata... tā teikt, jāpiesaista ogleklis. Mežsaimniecība arī mums ir emitētājs.

Tanī brīdī, kad mēs sāksim mērīt oglekļa emisijas, arī mežsaimniecībai būs jāmaksā. Meža likums skaidri noteic, ka mežsaimniecībai jābūt tādai, kas ir klimatam draudzīga, tāda pati ir meža politika.

Aicinu kolēģus, kas piesauc šos visus zaļumus, operēt ar faktiem, nevis ar kaut kādiem statistikas izdomājumiem vai trikiem, kas ir matemātiski radīti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģes un kolēģi! Gribu turpināt to, ko tikko pateica Rotberga kungs. Operēsim tomēr ar faktiem, pētījumiem, nevis ar savām subjektīvām pārdomām vai, kā saka, virtuves eksperta viedokli. Es arī tikai to gribu izmantot.

2019. gadā man nācās Latvijas valsts delegācijas sastāvā piedalīties ļoti smagās OECD diskusijās par vides politikas jautājumiem Latvijā, par to, kā šī vides politikas neesība ietekmē cilvēku veselību un labklājību. Fakti ir graujoši.

Vai gribat to atzīt vai ne, klimata pārmaiņas skārušas ne tikai Āziju, ASV, Eiropas dienvidus, bet arī Latviju. To pierāda arī tas, ka vidējā temperatūra ir būtiski paaugstinājusies un Latviju aizvien biežāk skar nesamērīgi plaši plūdi. Tas īpaši bija konstatējams 2017. gada (Starpsauciens.) augustā, oktobrī.

Ziniet, vistrakākais, kas mani šokēja (par ko mēs varbūt ļoti maz runājam, ko es no jums nedzirdēju), – statistika rāda, ka Latvijā ir ļoti augsta mirstība arī no gaisa piesārņojuma, tieši no šīm smalkajām cietajām daļiņām, ko rada transports, dedzināšana un tā tālāk... visi šie fosilie... izmeši. Tas viss rada augstu mirstību, tā ir apmēram divreiz augstāka nekā citās OECD valstīs. Priekšlaicīga iedzīvotāju mirstība – 90 procenti Latvijas iedzīvotāju tai ir pakļauti. Par to jūs neviens nerunājat. Jā, labāk runāt par mūsu skaistajiem, zaļajiem mežiem, laukiem, pa kuriem var pastaigāt. Bet ir ļoti neapstrīdami statistikas fakti.

Lai nekavētu laiku... nešokētu ar tām ziņām... iesaku vienkārši izlasīt 2019. gada OECD atzinumu par Latvijas vides faktoriem, vides politikas neesības ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labklājību. Tas tiešām ir ļoti bēdīgi, un par to, lūdzu, runāsim vairāk.

Vēl viena problēma. Latvijā vispār nepastāv nekāda... līdz pēdējam laikam nav bijis nekāda plāna, kā sagatavoties šīm klimata pārmaiņām. Mēs dzīvojam ilūzijā, ka viss ir ideāli, viss notiek citur, bet mums viss ir labi. Ticiet man, ja mēs turpināsim dzīvot ilūzijās, pienāks brīdis, kad attapsimies pie kaut kādām graujošākām dabas katastrofām. Tad es labprāt paklausīšos politiskās runas, kuras nav balstītas uz ekspertu, pētnieku atziņām.

Tā ka, kolēģi politiķi, balstīsimies tomēr uz pētniecības datiem, nevis uz savu priekšstatu, ka viss ir labi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir palikušas septiņas minūtes.

Vai deputātei Mairitai Lūsei pietiks... līdz pārtraukumam?

M. Lūse (PRO).

Klimats mainās, to mainām mēs. Tas nav labi. Šī daļa ir vienkārša. Sarežģīti ir globāli, reģionāli, lokāli, arī individuāli saprast, kam un kas īsti ir jādara. Latvija ir maza valsts, un mums nav jārīkojas.

Kas notiek starptautiski? Rīkoties tā īsti negribas nevienam. Katrs meklē savu attaisnojumu. Ķīna un ASV skatās viena uz otru un saka: jums vēsturiski ir akumulētas lielākas emisijas; bet jums tagad ir lielākas emisijas. Kas ir svarīgāk, to īsti neviens pateikt nevar.

Tas, ko es zinu, – Ķīna ir apņēmusies klimatneitralitāti sasniegt 2060. gadā un rīkojas. Mēs tikmēr, izskatās, gribam izbraukt uz citu valstu rēķina. Vai tiešām tas ir tas, kā mēs gribam sevi parādīt?

Te daudz izskanēja, cik grūti un neiespējami šos mērķus sasniegt, cik daudz ļaunuma tie nodarīs. Nekā nedarīšana mums izmaksās vēl dārgāk. To zinātnieki ir norādījuši atkal un atkal. Cik miljonu jau maksājam par klimata krīzes radīto seku kompensāciju lauksaimniekiem un citiem? Maksāsim vēl vairāk.

Paskatoties tepat Eiropā... piemēram, Spānijā par klimata krīzi runā pavisam citādāk. Tur tā ir gandrīz tik tuva un redzama kā mums karš Ukrainā: sausums un karstums apdraud lauksaimniecību, nākas ierobežot ūdens pieejamību, tajā skaitā pilsētās. Izlikties, ka tas mūs neietekmēs, ņemot vērā, cik ļoti esam saistīti ar citām valstīm un kontinentiem, nevar.

Krievija un ekocīds – 175 miljoni tonnu CO2 emisiju. Tas ir tas CO2 emisiju daudzums, ko ir radījis karš. Es nezinu, tie ir īstie vai neīstie zaļie, kuri ceļ par šo trauksmi, bet zinu, ka mēs kā partija, Eiropas līmenī – arī Zaļā partija ir cēlusi par šo jautājumu trauksmi un aizvien biežāk izmanto vārdu “ekocīds”. Tas, kas notiek Ukrainā, ir ne tikai cilvēka dzīvju, bet arī vides iznīcināšana.

Runājot par Krieviju – 35 procenti Krievijas federālā budžeta ieņēmumu nāk no fosilo energoresursu tirdzniecības. Kāds mums ar to sakars? Man parasti nepatīk runāt par individuāliem risinājumiem, jo cilvēkam nevar uzlikt atbildību risināt milzīgās vides problēmas, ja netiek piedāvāti kolektīvi un sistemātiski risinājumi, piemēram, šis klimata likums. Tomēr šoreiz norādīšu uz to, ka visa mūsu lētā mode un plastmasas iepakojums, plastmasa, ko mēs pērkam, ir saistīta ar Krieviju, jo šie Krievijas fosilie energoresursi nonāk Ķīnā, nonāk Indijā, kur tiek izmantoti, lai par lētu naudu ražotu mums krekliņus un iepakojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsaucieni.)

Man jājautā Ceļapītera kungam: vai jums pietiks ar četrām minūtēm? (Starpsaucieni: “Jā! Jā!” Zālē troksnis.) Visi grib (Starpsauciens.)... Lūdzu, nāciet!

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šo uzparikti noliksim malā. (Pastumj zem tribīnes paliktni. Smejas.) Atvainojos, ja aizkavēšu jūs kādu minūti ilgāk. (Starpsaucieni.) Labi, tad es runāšu pēc pārtraukuma. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Paldies, paldies, paldies, paldies!

Kolēģi! Mūsu darbā ir iestājusies tāda melnā strīpa. Pagājušā gada beigās mēs izgāzāmies ar civiltiesiskās apdrošināšanas likumu tikai tāpēc, ka tie, kas virzīja un lobēja šo lietu, tā sapakoja, tādu tekstu uzrakstīja, ka mēs visi izlasījām un neieraudzījām, kā saka, ieliktās problēmas. Bet tas ir tāds sīkums.

Pagājušā gada beigās mēs runājām par “Rail Baltica”. Manā skatījumā, briesmīgi negatīvs projekts, pilnīgi nevajadzīgs no izdevumu un ieguvumu viedokļa, grūdīs mūsu valsti pilnīgi nevajadzīgos izdevumos. Mums būs jāiegulda padsmit miljardi padsmit gadu periodā.

Šis likumprojekts, kas mums tagad apspriežams, no izmaksu viedokļa ir vēl dramatiskāks.

Tas, ko minēja Jana Simanovska, – aptaujas. Nu jā, tad, kad cilvēkiem nepasaka, cik tas maksās, visi... arī es esmu par to, ka mums ir jāsamazina enerģijas izmaksas, jāsamazina fosilais kurināmais, ka jābūt zaļākiem un tā tālāk. Bet šeit vajadzēja būt klāt ministriem – gan klimata un enerģētikas ministram, gan zemkopības, gan satiksmes ministram –, un viņiem visiem bija jāpasaka, kādus pasākumus viņi veiks, lai Latvija 2030. gadā samazinātu siltumnīcefekta gāzu izmešus par 17 procentiem pret 2005. gadu. Tas nav iespējams!

Likumprojektā ir iestrādāts, ka mēs samazināsim... Tas ir absolūts brāķis. Ko mēs darām?! Mēs sakām, ka uz 2030. gadu uzbūvēsim “Rail Baltica”. Uz 2030. gadu mēs samazināsim siltumnīcefekta gāzu izmešus. Tas viss ir likumdošanā nostiprināts. Tagad mēs grasāmies apstiprināt šo likumprojektu ar pilnīgi skaidru apziņu, ka tas nebūs – nebūs! – izpildāms.

Par izmešiem. (Starpsauciens: “Laiks! Laiks!”) Jūs solījāt, ka es varu drusku ilgāk. (Starpsauciens: “Jā!” Starpsaucieni.) 15 minūtēs.

Par izmešiem. Tātad es jau no savas vietas uz jautājumu teicu, ka Latvijai ir 0,02 procenti no pasaules izmešu apjoma. Tad kurš ir tas, kas piesārņo pasauli? Vai Eiropas Savienība? Nu nē, kolēģi! 7,33 procenti ir Eiropas Savienības (kopā ar Latviju) devums pasaules izmešu apjomā. 57 procentus piesārņojuma rada četras valstis: Ķīnas Tautas Republika, Amerikas Savienotās Valstis, Indija un Krievija.

Ko mēs šeit darām? Mēs gribam noplicināt Latvijas ekonomiku, bezjēdzīgi maksāt par to, lai citi ražotu, lai augtu viņu ekonomika, augtu ienākumi, bet mēs samazinātu visus šos parametrus Latvijai. Nu, nedrīkst tā darīt! Kolēģi, attopamies! Tas, ko Uģis Rotbergs teica. Uģi, lūdzu, apskatāmies, kāda ir metodoloģija aprēķinam... gan mežiem, gan kūdrājiem!

Projekts “LIFE REstore”, ko jūsu kolēģi zinātnieki ir pateikuši attiecībā uz kūdru, kūdrāju un melnzemi. 1,8 miljoni tonnu ir pierēķināts Latvijai lieki tikai tāpēc, ka metodoloģija ir greiza. Arī meži mums absorbē... tikai tāpēc, ka metodoloģijā šie CO2... tiek pieskaitīti Latvijai... ko mēs izvedam pārsvarā... tāpēc mēs arīdzan esam ar zināmu mīnusu. Tur ir tas āķis, kāpēc mēs tā izskatāmies. Un 11,13 miljoni tonnu... paskatieties, ko mēs samazināsim: 3,2 miljoni tonnu ir transports, ap 3 miljoniem ir lauksaimniecība, ap 2 miljoniem ir enerģētika, 600 tūkstoši – atkritumi, un 600 tūkstoši – cementa ražošana plus daži nieki. Ko mēs samazināsim? Transportu samazināt par 17 procentiem. Kā to izdarīt šajā mirklī?

Par aptaujām. Ja Jana Simanovska ar saviem kolēģiem veiktu aptauju un pateiktu cilvēkiem, ka katram strādājošajam, lai sasniegtu vai pietuvotos klimatneitralitātei 2050. gadā, būs jāsamaksā 50 tūkstoši eiro... katram strādājošajam privātajā biznesā. Tad privātajā biznesā strādājošajiem būs jāuztur gan bērni, gan pensionāri, gan valsts pārvalde un vēl viena pozīcija nāks klāt – klimatneitralitāte. Apmēram 50 tūkstoši – katram!

Ko mēs darām? 500 lapaspuses! Kurš ir izlasījis? Kurš ir izlasījis?! Tie, kas taisās balsot “par”, – kurš no jums ir izlasījis? (Starpsauciens: “Neviens nav lasījis!”) Neviens nav. Es arī neesmu visas izlasījis. (Dep. S. Ābrama: “Vajag izlasīt un tad runāt!”) Kurš ir izlasījis? (Starpsauciens: “Skaidrīte...”) Skaidrīte izlasīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Ceļapīters. Tad, lūdzu... Es nesarunāšos. Tad, lūdzu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja, nāciet šeit, uz tribīni, un pasakiet, kādi pasākumi sagaida Latvijas iedzīvotājus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu izmešus tuvākajos gados – līdz 2030. gadam un līdz 2050. Lūdzu, atnāciet un pasakiet, kādi konkrēti nodokļi, kādi maksājumi būs iedzīvotājiem, uzņēmējiem, visiem mums kopā jānes, jo būs jāsamaksā apmēram 30–40 miljardi, lai pietuvotos klimatneitralitātei. No kādas naudas... un kurš to maksās?

Balsojam “pret”!

Paldies, kolēģi. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S. Ābrama. Komisijas vārdā es varu pateikt, ka pamatā nozares ir atbalstošas un aicina virzīties uz priekšu ar likumprojektu “Klimata likums”. Arī “Vides konsultāciju birojs” ir atbalstošs. Protams, mēs saprotam, ka ir vēl daudz darba. Šis nav steidzams likumprojekts, tāpēc arī dots pietiekams termiņš, lai runātu ar nozaru pārstāvjiem visa janvāra garumā.

Arī Ceļapītera kungu aicinām piedalīties diskusijās (Starpsauciens: “Noteikti!”), lai varētu atbildēt uz jautājumiem. Arī pārējos aicinu lasīt likumprojektu un uz otro lasījumu runāt par tematu, nevis pēc savām izjūtām. Tas ir viss.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai varam iet konstruktīvi tālāk ar priekšlikumu izstrādi un sagatavošanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Klimata likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret (Starpsauciens. Aplausi.)... Nav kvoruma.

Tā, mums līdz ar to ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Klimata likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni: “Zaļā partija!” Zālē troksnis.) Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – nav, atturas – 1. Nav kvoruma.

Līdz ar to mums ir jāiet pārtraukumā. (Starpsauciens: “Nē...”)

Es izsludinu piecu minūšu pārtraukumu. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir jāizsludina pārtraukums. (Starpsauciens. Smiekli.)

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam sēdi pēc pārtraukuma.

Mums jāsāk ar kvoruma reģistrāciju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Reģistrējušies – 87, nav reģistrējušies – 13, nebalsoja – nav. Līdz ar to varam turpināt sēdi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Klimata likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – nav, atturas – 1. Līdz ar to mums ir jāpārbalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Klimata likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – nav, atturas – 1. Nav kvoruma.

Kolēģi, līdz ar to sēdi slēdzu. (Pauze.)

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! (Zālē troksnis.)

Lai pēc tam visiem attaisnotu...

Reģistrācijas rezultātus nolasīs Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Svetlana Čulkova, Līga Kļaviņa... Līga ir, Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Ervins Labanovskis, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Jānis Reirs, Didzis Šmits un Aiva Vīksna.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 09.01.25 09:10 Balsojums 1
Par - 68, pret - 11, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Mākslīgā intelekta attīstības likums (811/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 09.01.25 09:49 Balsojums 2
Par - 42, pret - 44, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveidi (64/P14)

Datums: 09.01.25 09:50 Balsojums 3
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā (692/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.01.25 09:58 Balsojums 4
Par - 69, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (217/Lp14), 3.lasījums

Datums: 09.01.25 10:17 Balsojums 5
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (803/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.01.25 10:24 Balsojums 6
Par - 57, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei” (657/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.01.25 10:25 Balsojums 7
Par - 59, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei” (657/Lp14), 2.lasījums

Datums: 09.01.25 10:30 Balsojums 8
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.01.25 12:36 Balsojums 9
Par - 45, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Klimata likums (718/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.01.25 12:37 Balsojums 10
Par - 48, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Klimata likums (718/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.01.25 12:43 Balsojums 11
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 09.01.25 12:43 Balsojums 12
Par - 48, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Klimata likums (718/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.01.25 12:43 Balsojums 13
Par - 48, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Klimata likums (718/Lp14), 1.lasījums

Datums: 09.01.25 12:45 Balsojums 14
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

09.01.2025.

09.00

11.00

12.42