Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas ceturtā sēde
2025. gada 30. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Kolēģi, Latvijas Valsts prezidents! (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 2025. gada 30. janvāra kārtējo sēdi.

Ir iesniegta izmaiņa apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut pēc sadaļas “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Ārlietu ministres ziņojums par paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā.

Vārds ārlietu ministrei Baibai Bražei.

B. Braže (ārlietu ministre).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Godātais Saeimas Prezidij! Cienītās deputātes un deputāti! Kolēģi ministri... online! Ekselences! Dāmas un kungi! Janvāris Latvijas vēsturē ir izšķirošu notikumu mēnesis. Latvijas starptautiskā de jure atzīšana 1921. gadā un barikādes 1991. gadā bija mūsu tautas izvēle, tie bija mūsu laikmeta grieži, tie parādīja Latvijas gribu un spēju panākt to, ko mēs vēlamies.

Kā norādīja Latvijas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics: “[..] Latvija ir paveikusi divus posmus savā cīņā par valsts neatkarību, proti: Latvijas atbrīvošanu un Latvijas atzīšanu. Abas šīs cīņas ir kronētas ar uzvaru. Ja esam atbrīvoti, ja samērā tik īsā laikā – divos gados un dažos mēnešos – esam panākuši tiesisko atzīšanu, tad jāvaicā, kas mūs tik ātri pie uzvaras vedis?”

Meierovics pats arī atbildēja: “Tā bija tā vienprātība, kas mūs vienoja šinī cīņas laikmetā. Tiklab cīņā pret mūsu ārējo ienaidnieku, kā arī cīņā pēc Latvijas tiesiskās atzīšanas mēs bijām vienprātīgi.”

Tas ir mūsu ārpolitikas pamats – mūsu ārpolitika ir vienota. Tā ir mūsu vienotā griba un rīcība.

Jau no pirmajām domām par nacionālas, demokrātiskas Latvijas valsts izveidi pagājušā gadsimta sākumā ideja un pārliecība gāja soli solī ar konkrētu rīcību. Demokrātija un drošība bija divi pamatprincipi jaunās Latvijas valsts izveidē 1918. gadā. Cīņas kaujas laukā, mūsu brīvības cīņas, noritēja vienlaikus ar diplomātiskajām cīņām par Latvijas starptautisko atzīšanu. Bruņoto spēku izveide, sabiedroto atrašana, pierādījumu vākšana un pārliecināšana, ka esam pelnījuši savu valsti, ka varam radīt un vadīt savu valsti, – tas noritēja vienlaikus. Mums izdevās, un esam pateicīgi tā laika vadītājiem, tā laika sabiedrotajiem un arī tagadējiem sabiedrotajiem par iedvesmu un atbalstu mūsu brīvībai.

Arī PSRS okupācijas gados mums brīvība nebija abstrakts koncepts. Atcerēsimies, ka ASV un citi sabiedrotie nekad neatzina nelikumīgo PSRS okupāciju. Bet latvieši Latvijā, Latvijas ārlietu dienests un tautieši trimdā, mūsu sabiedrotie turpināja strādāt, pārliecināt un ticēt brīvības atgūšanai.

Pirms 34 gadiem mēs izgājām Rīgas ielās, cēlām barikādes un stāvējām tajās, lai aizstāvētu brīvību, tās idejas, ar konkrētu rīcību stājoties pretim okupācijas varai. Joprojām atceramies, ar kādu skepsi un pretestību saskārāmies tad, kad tiecāmies atjaunot pilnu neatkarību. Mūs mudināja nestrēbt karstu, neprovocēt, jo tas var izraisīt kodolkaru... un vēl citas muļķības. Mūsu atmiņā joprojām ir iespiedies tā sauktais cietuma pagalma miers. Jā, okupācijas gados mums nebija kara, bet tie bija 50 okupācijas gadi ar tūkstošiem čekas pagrabos un Sibīrijas lēģeros. Tāpēc mums ir tik saprotama Ukrainas tautas vēlme dzīvot brīvā Eiropā un būt drošiem, ka varmāka neuzbruks vēlreiz.

Šodien īpaši izjūtam, ka katrai paaudzei ir savs brīvības, demokrātijas un drošības pārbaudījums. Mūsu valsts ir demokrātiska, droša un turīga. Tā ir valsts, ko paši sev esam izcīnījuši, noturējuši, atguvuši un atjaunojuši. Tas nenotika pats no sevis, to neviens nekad mums nedāvināja. To paveica kolektīva griba, spēja, augsta pašorganizētība, sabiedrības iesaiste, arī aktīva rīcība, tai skaitā ar organizētu bruņoto spēku.

Arī šobrīd mēs atrodamies kritiskā vēstures pagriezienā. Mūs sagaida nopietnas pārmaiņas. Mums pazīstamā pasaules kārtība ir zem nopietna spiediena. Tā ir kārtība, kas balstīta ANO Statūtos. Tā nepieļauj agresiju vai spēka izmantošanu pret citām valstīm. Kā redzam, Krievijas agresijas gadījumā šī kārtība ir nopietni pārkāpta. Tā ir vardarbīgi pārkāpta.

Atcerēsimies, ka ANO Statūtu 51. pants nosaka pašaizsardzības tiesības. NATO dibināšana un NATO 5. pants ir balstīti ANO Statūtos. Ukrainas brīvības cīņas, Ukrainas pašaizsardzība ir balstīta ANO Statūtu 51. pantā. Tā ir iestāšanās un cīņa ar ukraiņu asinīm par ANO Hartu un pasaules kārtību. Ukraiņi to aizstāv. Vienlaikus tas nodrošina pārliecību mums un citiem, kas sniedz atbalstu un ieročus Ukrainai, ka mēs nekļūstam par kara dalībniekiem.

Godātie deputāti! Viesi! Šādos brīžos īpaša nozīme ir līderiem un to lomai. Mēs paļaujamies un ticam Amerikas līderībai, Eiropas lomai, mūsu pašu spējām noturēt, ietekmēt un veidot pasaules kārtību, kura turpina nodrošināt mieru, drošību, turību un attīstību. Mēs arī redzam, no kurienes pūš nemiera vēji, un mums ir jārēķinās ar militāru konfliktu potenciālu eskalāciju dažādos reģionos, ekonomiskās sāncensības saasināšanos un autoritāru režīmu centieniem turpināt graut starptautiskās tiesības un institūcijas.

Tieši šajā kontekstā mēs redzam, kā Ziemeļkoreja un Irāna tieši atbalsta Krievijas karu. Mēs atklāti esam pauduši bažas Ķīnai, ka tā iespējo Krievijas karu Ukrainā. Šāds vienots situācijas vērtējums un draudu izpratne ir daudzās valstīs. Es vēl neesmu savā vairāk nekā 30 gadu ilgajā diplomātiskajā karjerā satikusi pārstāvi no tādas valsts, kurai būtu pieņemami, ka tās robežas tiktu pārkāptas ar vardarbīgu, brutālu spēku.

Tas, kāds būs kara Ukrainā iznākums, ietekmēs arī mūsu vitālās intereses un atbalsosies tālu aiz Ukrainas robežām. Šim karam ir globāla ietekme. Krievijas Federācija ir imperiāla, klaji koloniālu ambīciju vadīta valsts. Tāpēc vāja Krievija būs vislabākā drošības garantija visiem Krievijas kaimiņiem, jo īpaši tām valstīm, kuras ir ārpus NATO un Eiropas Savienības. Tā būs arī labākā recepte mieram un stabilitātei citos pasaules reģionos.

Mūsu drošība balstīta tajā, ko mēs un citas alianses valstis paši paveiksim savas drošības stiprināšanā, kādu atbalstu turpmāk saņems Ukraina, arī kādus secinājumus izdarīs Krievija pēc agresijas Ukrainā. Šobrīd Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma. Mēs esam daļa no spēcīgākās militārās aizsardzības alianses pasaulē. Ukraina, cīnoties par savu brīvību, palīdz stiprināt visas eiroatlantiskās vides brīvību un drošību, visas pasaules drošību.

Krievija šobrīd nav spējīga veikt militāru uzbrukumu NATO aliansei. Latvijas valdība turpina stiprināt mūsu drošību, gan palīdzot Ukrainai, gan veicot vēsturiskus ieguldījumus pašu aizsardzības un atturēšanas spējās. Sabiedroto klātbūtne Latvijā ar katru gadu pieaug, un mēs šo procesu vēlamies turpināt.

Ir daudzas lietas, kas ir mūsu pašu rokās. Nav jēgas šobrīd sēdēt un čīkstēt, un bažīties, kā būs. Ne pie kā neved riešanās, emocijas vai apvainojumi sociālajos tīklos. Vienīgais, kam ir jēga, – visu mūsu pamatīgs, proaktīvs darbs, strādājot kopā ar valstīm visā pasaulē, ar Baltijas valstīm, ar Ziemeļvalstīm un citiem mūsu partneriem, aizstāvot mūsu intereses un vērtības dažādos jautājumos.

Tāpēc Ministru prezidentes uzdevumā veidoju aktīvu dialogu ar jauno ASV administrāciju, viesojos decembrī Vašingtonā, pagājušonedēļ kā vienu no pirmajiem Eiropas ārlietu ministriem mani sazvanīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Atkārtoti uz Vašingtonu došos nākamnedēļ, lai tiktos ar jaunās administrācijas pārstāvjiem, veidojot dialogu par visplašāko jautājumu loku.

Mēs esam skaidri identificējuši virkni praktisku drošības un ekonomikas sadarbības projektu, kur mums ir kopīgas intereses. Viens no tiem ir enerģētiska neatkarība, tai skaitā sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumi. Koncepta “Miers caur spēku” iedzīvināšana, aizsardzības un drošības stiprināšana, sadarbība enerģētikā un jaunajās tehnoloģijas, bet arī agresora iegrožošana un turpmākais atbalsts Ukrainai – tie ir darba virzieni, kurus mēs redzam. Uzskatām, ka arī brīva tirdzniecība ir abpusēji izdevīga un padziļina valstu attiecības.

Atzīmēšu, ka ārlietu dienests ikdienā jūt pieaugošu sabiedrības interesi, izpratni par starptautiskajiem procesiem, atbalstu. Mēs redzam un jūtam, ka sabiedrība seko līdzi notikumiem, un mēs saņemam spēcīgu atgriezenisko saiti. Mēs to ļoti novērtējam. Paldies par to. Paldies, ka esat aktīvi, paldies, ka esat prasīgi. Mums ir nepieciešama visas sabiedrības iesaiste – nevis ķekša pēc, bet lai būvētu tādu Latviju, kāda mums visiem mīļa.

Godātie deputāti, pagājušais gads Latvijai bija nozīmīgs – 20 gadi kopš pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO būtiski mainīja drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, to stiprinot. Tas stiprināja visu eiroatlantisko drošību. Dalība Eiropas Savienībā un NATO ir mūsu spēka plecs, mūsu ietekme pasaulē.

Pagājušajā gadā Evikas Siliņas valdība īstenoja mērķtiecīgu un koordinētu ārpolitiku trijos galvenajos virzienos: stiprināt valsts drošību un aizsardzību, noteikumos balstītu starptautisko kārtību; veicināt ekonomisko izaugsmi un labklājību, Eiropas Savienības konkurētspēju un globālo ietekmi; aizsargāt mūsu valstspiederīgo intereses, iesaistīt sabiedrību ārpolitikas veidošanā un īstenošanā un izmantot diasporas potenciālu visam augstākminētajam.

Arī šogad pirmā prioritāte ir un būs drošība. Tā ir priekšnosacījums itin visam. Bez drošības nav labklājības, nav turības, nav investīciju, nav izaugsmes un attīstības, nav demogrāfijas, nav labu nākotnes perspektīvu. Mēs esam un būsim starp alianses līderiem attiecībā uz ieguldījumiem drošībā un aizsardzībā. Mēs tuvojamies 4 procentiem no iekšzemes kopprodukta, un tuvākajos gados mūsu ieguldījums būs vēl lielāks. Protams, ir vajadzīgs augošs iekšzemes kopprodukts, lai būtu, no kā šos procentus ieguldīt. Un mēs to darām nevis tāpēc, ka to kāds liek, bet tāpēc, ka brīvība nav par brīvu, mēs to zinām no savas vēstures. Tas ir mūsu pašu interesēs un atbilst NATO spēju mērķiem.

Mēs turpināsim mudināt arī citus sabiedrotos un partnerus ieguldīt nepieciešamajās kaujas spējās atbilstoši alianses aizsardzības plāniem. Īstenojot virkni svarīgu lēmumu, kas pieņemti NATO samitā Vašingtonā, mēs ieviešam alianses militāro stratēģiju, tai skaitā reģionālos aizsardzības plānus. Gada nogalē līdz brigādes līmenim ir palielināta Kanādas NATO daudznacionālā kaujas grupa Latvijā. Pirms pāris nedēļām – pirmo reizi kopš iestāšanās NATO – tajā ar pieciem simtiem mehanizētā kājnieku bataljona dalībnieku iesaistījās arī Zviedrija. Tātad pašlaik brigādi veido četri tūkstoši karavīru no 14 valstīm.

Paldies Kanādai par līderību, tālredzību un arvien ciešāku draudzību. Paldies mūsu sabiedrotajiem brigādē: Albānijai, Čehijai, Dānijai, Islandei, Itālijai, Melnkalnei, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai, Spānijai, Ziemeļmaķedonijai un Zviedrijai. Viņi visi ir Latvijā, un visa Latvijas sabiedrība to novērtē.

Mūsu nemainīga prioritāte ir turpināt sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai. Mēs pilnībā ticam Ukrainas uzvarai un tās spējai atjaunot savu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Mēs nemainīsim šo pozīciju. Tas pamatojas apstāklī, ka mēs atceramies, ka mums teica, lai uzmanāmies no pilnas neatkarības, mūs uzskatīja par trakiem, kad prasījām to atpakaļ, jo baltiešu neatkarības atjaunošana neesot iespējama. Tāpēc ar Ukrainu esam noslēguši divpusēju vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Arī turpmākos divus gadus sniegsim militāro atbalstu 0,25 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta un atbalstu rekonstrukcijai. Īstenojam arī citas iniciatīvas – dronu koalīcija, militārā ekipējuma un bruņojuma piegāde, karavīru apmācības. Ukrainas tauta mūs iedvesmo ar divkāršu varoņdarbu – tā ne tikai cīnās un aizsargā savu valsti, bet zem raķešu un dronu uzbrukumiem to arī reformē un atjauno kā topošo Eiropas Savienības un NATO valsti.

Ir pavēries vēsturisks iespēju loks virzīties uz priekšu ar Eiropas integrāciju. Ukrainas, Moldovas un citu valstu valdības to izmanto ar pilnu jaudu. Mēs turpināsim atbalstīt gan Ukrainu, gan Moldovu, gan citas valstis reformu procesā ceļā uz Eiropas Savienību. Mēs turpināsim dalīties ar mūsu pieredzi, zināšanām un ekspertiem.

Diemžēl ar nožēlu raugāmies, kā Gruzijas valdības veiktā izvēle ir attālinājusi ES perspektīvu. Tomēr Latvija turpinās atbalstīt gruzīnu tautas tiekšanos pēc nākotnes Eiropas Savienībā. Jāsaka, ne tikai Gruzijas gadījumā... ir skaidrs, ka pēc Kremļa rokasgrāmatas turpināsies centieni kooptēt valstu elites un plaša spektra iejaukšanās demokrātiskajos procesos.

Eiropas Savienība ir otrs Latvijas drošības stūrakmens. Spēcīga aizsardzība un aizsardzības industrija ir būtiska visai Eiropas Savienības konkurētspējai. Maksimāli jāizmanto Eiropas Savienības aizsardzības industrijas programmas, finanšu instrumenti, budžets, lai sasniegtu NATO plānos identificētās kaujas spējas un turpinātu militāro palīdzību Ukrainai.

Kopš kara sākuma Latvija nemitīgi strādājusi, lai stiprinātu Eiropas Savienības rīcību un sankcijas agresora ierobežošanai, arī – lai liegtu tam atbalstu pasaulē. Tāpēc ir jāturpina Krievijas novājināšana, liedzot tai ienākumus un iegrožojot tās kaujas spējas. Neticiet Krievijas naratīviem, ka sankcijas nestrādā. Tās strādā. Krievijas ekonomika šobrīd ir kā jūkošs un brūkošs kāršu nams, un mums ir jāturpina izdarīt maksimālu spiedienu ar efektīvām un vēl plašākām sankcijām. Mums ir jāstrādā ar visām valstīm pasaulē, lai tās nepalīdzētu Krievijai apiet sankcijas.

Dārgie tautieši! Dārgie viesi! Biznesa un citu attiecību pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju, braucienu un ceļojumu izbeigšana uz šīm valstīm, Krievijas ietekmes un klātbūtnes mazināšana itin visur eiroatlantiskajā vidē, sankciju stiprināšana un to ievērošana burtā un garā ir mūsu visu uzdevums, mūsu visu atbildība.

Pērn mēs kopā ar līdzīgi domājošiem panācām trīs efektīvu Eiropas sankciju kārtu ieviešanu pret Krieviju, tajā skaitā mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegumu, ierobežojumus Krievijas sašķidrinātajai dabasgāzei un sankcijas pret “ēnu flotes” kuģiem. Tāpat izdevās ievērojami salāgot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Mēs rādījām priekšzīmi nacionālajā ieviešanā un izpildē. Tieši Latvijas atbildīgie dienesti nepagurstoši strādā, īstenojot sankciju kontroli uz ES austrumu robežas.

Atgādināšu, ka 80 procenti kravu, kas šķērso mūsu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, nāk no citām Eiropas Savienības valstīm. Tāpēc paldies mūsu muitas, robežsardzes un policijas kolēģiem par pašaizliedzīgo un profesionālo darbu. Tās ir virsstundas, tas ir papildu darbs. Latvija ir piemērs, ka to var izdarīt. Pie mums pēc padoma un pieredzes vēršas citas valstis, un mēs turpinām atgādināt, ka ikvienai valstij sankciju mehānisma ieviešana ir tās atbildība. Tā ir nacionāla atbildība. Tāpat kā mēs to esam izdarījuši.

Nākamajās sankciju kārtās mūsu prioritātes ir tālāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, finanšu sfēru un propagandas mašinēriju, turpmāka “ēnu flotes” kuģu pakļaušana sankcijām. Mēs arī strādāsim ar valstīm visā pasaulē, lai novērstu palīdzību Krievijai sankciju apiešanā.

Eiropas Savienības ārējo attiecību griezumā Latvija ir ievērojami attīstījusi dialogu ar daudzām pasaules valstīm. Mūsu interesēs ir padziļināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti gan divpusēji, gan reģionāli, gan ES un NATO ietvaros. Apvienotā Karaliste ir sens un tuvs Latvijas sabiedrotais. Tā ar pastāvīgu militāro klātbūtni Baltijas reģionā gan tad, kad mūsu valsts veidojās, gan šobrīd sniedz būtisku ieguldījumu mūsu drošībā. Turpināsim ciešu sadarbību ar viņiem arī NATO un Ukrainas atbalsta jautājumos, tai skaitā kopīgi vadot dronu koalīciju.

Jāsaka, pasaulē lietas ir saistītas arvien ciešāk. Tāpēc pagājušajā gadā daudz paveikts, lai stiprinātu attiecības ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, tai skaitā ar mūsu ciešākajiem partneriem – Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi un Korejas Republiku –, kā arī ar Indiju un salu valstīm. Mūs vieno vērtības, ekonomiskas intereses, drošības izaicinājumu izpratne, arī pieaugoša izpratne par sadarbību, kas ir abpusēji izdevīga. Arī ar Ķīnu Latvija turpina uzturēt konstruktīvas attiecības, saglabājot atvērtību abpusēji izdevīgas sadarbības attīstīšanai.

Vienlaikus dialoga ietvaros Latvija nevairīsies izvirzīt jautājumus, kuros mūsu nostājas būtiski atšķiras. Mums ir svarīgi, lai Ķīna pārtrauc sniegt atbalstu un iespējot Krieviju tās agresijā pret Ukrainu. Tāpat Latvija kopā ar sabiedrotajiem un līdzīgi domājošajām valstīm uzskata, ka Ķīnai kā kodolvalstij ir jāuzņemas atbildība, jānodrošina caurskatāmība un pilnvērtīgi jāiesaistās bruņojuma kontroles mehānismos.

Konfliktu atsākšanās Tuvajos Austrumos ir otrs nopietnais drošības risks, kas turpinās ietekmēt globālo darba kārtību. Aizvadītajā gadā karadarbība un humānā katastrofa Gazā, mežonīgo “Hamās” un “Hezbollah” teroristu uzbrukumi Izraēlai neatstāj vienaldzīgu arī Latvijas sabiedrību.

Mēs sveicam pamieru Libānā, un mēs arī sniedzam tiešu ieguldījumu reģiona stabilitātē, piedaloties divās starptautiskajās ANO misijās – pamiera uzraudzības misijā Jeruzalemē un miera uzturēšanas misijā Libānā. Paldies mūsu karavīriem par pašaizliedzīgo dienestu šajās misijās, KFOR un citur.

Mēs atbalstām divu valstu risinājumu Tuvajos Austrumos. Panāktais pamiers Gazā un jau notikusī vairāku sagūstīto ķīlnieku atbrīvošana dod cerības uz situācijas stabilizāciju. Mēs iestājamies par visu “Hamās” sagūstīto ķīlnieku tūlītēju atbrīvošanu. Viņiem un viņu ģimenēm nebija jāiet cauri šīm šausmām, un “Hamās” mēģinājumi padarīt ķīlnieku atgriešanu par šovu ir zemiski.

Irāna ir agresīvs, destabilizējošs spēks reģionā. Tā tieši atbalsta Krieviju agresijas karā pret Ukrainu, veic tiešus uzbrukumus Izraēlai, atbalsta bruņotus grupējumus reģionā, kā arī turpina kodolprogrammas attīstīšanu. Mēs turpināsim dialogu gan ar Eiropas Savienības, gan citām valstīm par efektīvākajiem veidiem, kā to apturēt.

Asada brutālā režīma krišana Sīrijā ir brīdinājums citiem diktatoriem. Tā ir būtiski vājinājusi Krievijas un Irānas pozīcijas reģionā. Latvija atbalstīs Eiropas Savienības un reģiona partneru centienus panākt iekļaujošu procesu Sīrijas valsts apvienošanai un atjaunošanai.

Āfrika ir svarīga Eiropas Savienības partnere. Mēs turpināsim attīstīt politisko dialogu ar Āfrikas partneriem gan Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas ietvaros, gan divpusējos kontaktos, attīstības sadarbības projektos, gan gadījumā, ja tiksim ievēlēti ANO Drošības padomē. Bet arī – ja ne.

Krievijas ļaunprātīgās koloniālās aktivitātes Āfrikā, atbalsts vardarbīgiem apvērsumiem, bruņotiem grupējumiem, resursu zagšana, kā arī konfliktu eskalācija Āfrikas kontinentā skar visas Eiropas drošību. Tas skar mūs, un, tikai globāli strādājot, esot proaktīvi klātesošiem dažādos starptautiskos formātos, mēs varam sniegt ieguldījumu.

Tieši tāpēc viens no mūsu ārpolitikas mērķiem ir dalība ANO Drošības padomē 2026. un 2027. gadā. Tas būs ieguldījums Latvijas drošības un suverenitātes stiprināšanā. Tā ir klātesamība pie pasaules lielākā diplomātijas galda, tā ir globālās darba kārtības veidošana, tā ir iespēja mums būtiski padziļināt sadarbību ar esošajiem sabiedrotajiem un sasniegt jaunas acis, sirdis, prātus. Tā iedod jaunu vilkmi un sniedz starptautiskas sadarbības iespējas visiem mūsu sektoriem – nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem un citiem. Jau šobrīd sadarbībā ar “Riga TechGirls” Latvija veiksmīgi īsteno projektus, kas veicina sieviešu iesaisti IT sektorā un uzņēmējdarbībā dažādās pasaules valstīs.

Protams, ANO ir jāreformē, tostarp ANO Drošības padome, tāpēc vēl svarīgāk mums ir būt klāt, nevis atstāt to Krievijas dezinformācijai un manipulācijām.

Mūsu otrā lielā prioritāte ir ekonomikas izaugsme. Kā jau minēju, mūsu drošība vistiešākajā veidā ir saistīta ar ekonomiku un konkurētspēju. Un otrādi – ekonomikas attīstībai un konkurētspējai nepieciešama droša un investīcijām pievilcīga vide.

Divdesmit gadus kopš iestāšanās Eiropas Savienībā mēs arvien labāk protam aizstāvēt savas intereses tajā. Mēs esam daļa no vienotā tirgus, un tas ir mūsu ekonomikas dzinējs. Protams, ir jātiecas arvien pilnvērtīgāk izmantot visus Eiropas Savienības sniegtos instrumentus – tirdzniecības līgumus, jaunas partnerības, fondu piesaistes, tirgus aizsardzības instrumentus –, lai Latvijas uzņēmēji varētu sekmīgi darboties jaunajos tirgos.

Piemēram, nesen noslēgtais Eiropas Savienības nolīgums ar Mercosur valstīm (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja un Paragvaja) rada tirgu ar vairāk nekā 700 miljoniem cilvēku un ik gadu Eiropas Savienības uzņēmumiem ļaus ietaupīt ap četriem miljardiem eiro izvedmuitas nodokļos.

Eiropas Savienība ir noslēgusi sarunas ar Meksiku, atsākusi sarunas ar Malaiziju un turpina darbu pie nolīgumiem ar Indiju, Indonēziju un Filipīnām. Tās visas ir iespējas mūsu uzņēmumiem.

Latvijai ir būtiski, lai Eiropas Savienības līmenī turpinātos atbalsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tai skaitā no Krievijas Federācijas. Mans vēstījums gan Eiropas, gan Latvijas uzņēmumiem, kas joprojām darbojas Krievijas un Baltkrievijas tirgū: atstājiet to, tas jums nav izdzīvošanas jautājums. Tas finansē brutālo un asiņaino karu un uztur Kremļa miesnieka ilūziju, ka tur viss ir kārtībā. Straume plūst citā virzienā.

Mūsu uzņēmēji ir spējīgi iekarot jebkuru no tirgiem, un mēs to redzam pēc pašreizējiem tirdzniecības datiem – Japāna, Koreja, Ēģipte un citi. Mūsu uzdevums ir efektīvi īstenot Latvijas ekonomiskās intereses, atbalstīt Latvijas uzņēmējus, piesaistīt investīcijas, starptautiskus partnerus mūsu uzņēmumiem, tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, inovatoriem un zinātniekiem.

Ārlietu dienestam te ir nozīmīga loma, tāpēc katru vizīti, katru tikšanos, katru plānoto pasākumu apvij arī ekonomiskā dimensija. Mēs strādājam, lai mūsu diplomāti tiktu labāk sagatavoti un apmācīti tieši ekonomisko interešu pārstāvībai. Mēs labprāt strādājam ar citām valsts institūcijām, uzņēmēju apvienībām un citiem, lai kopā nodrošinātu, ka Latvija patiesi ir droša un pievilcīga vide ienākošajām investīcijām. Tāpēc saku paldies Ekonomikas ministrijai, LIAA, pašvaldībām, uzņēmēju asociācijām un citiem par kopīgo darbu, kas veikts lielo investīciju projektu piesaistē un īstenošanā.

Aizvadītajā gadā piesaistītās ārvalstu investīcijas pieauga par 6 procentiem, sasniedzot 655,4 miljonus eiro. Pērn ārlietu dienests, vēstniecību un goda konsulu tīkls un citi atbalstīja Latvijas eksportējošos uzņēmējus – risinājām problēmsituācijas, veidojām biznesa kontaktus. Ir pieauguši mūsu eksporta apjomi ne tikai uz Eiropu – Poliju, Franciju, Beļģiju –, bet arī uz attālākiem tirgiem – Ameriku, Indiju, Japānu, Ēģipti, Korejas Republiku, Austrāliju un Kanādu.

Es aicinu uzņēmējus arvien aktīvāk izmantot iespējas, pievienoties vizītēs prezidentam, Ministru prezidentei, ministriem un citām amatpersonām, lai veidotu kontaktus un dibinātu jaunas partnerības.

Vēlos atzīmēt, ka esam ieguvuši zināmu pieredzi, lobējot Eiropas Savienības finanšu instrumentu piesaisti mūsu prioritārajiem projektiem. Ir Eiropas Komisijas līdzfinansējums artilērijas lādiņu rūpnīcas izveidei Latvijā un pieciem projektiem, tostarp Latvijas militāro spēju attīstības projektiem – bruņumašīnu “Patria” un pretgaisa aizsardzības sistēmu “IRIS-T” iepirkumiem. ES finansējums piesaistīts dažādiem tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, 4,5 miljonu eiro – “Origin Robotics”. Te es saskatu milzīgu potenciālu arī turpmāk.

Mums ir vitāli svarīgi turpināt attīstību jaunajās tehnoloģijās. Mums jau ir lieliskas iestrādes un kopienas gan 5G, gan 6G, gan kvantu tehnoloģiju jomā. Mums ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu piesaistīt finansējumu un partnerus. Tas ir arī viens no galvenajiem sadarbības virzieniem ar jauno ASV administrāciju.

Tikpat svarīgi ir attīstīt mākslīgā intelekta tehnoloģiju testēšanu dažādās jomās, piemēram, drošībā, veselībā un izglītībā. Mums ir jāvirzās uz to, ka Eiropa ir tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumiem konkurētspējīga vide, nevis regulācijas un birokrātijas purvs.

Daži vārdi par attīstības sadarbības projektiem, kas skar plašu partneru loku no nevalstiskā, privātā un valsts sektora. Attīstības sadarbības politika sniedz ieguldījumu mūsu starptautiskajā darbā, arī starptautiskajā stabilitātē, tai skaitā 2024. gadā Ukrainā vien realizēti 15 projekti. Bet tā ir arī iespēja atgriezt naudu atpakaļ mūsu ekonomikā. Tieši to esam izvirzījuši par vienu no mērķiem – saistībā ar CFLA iegūtā Eiropas Komisijas akreditācija ļaus mums pašiem kā galvenajam partnerim vadīt Eiropas Savienības un citu valstu attīstības sadarbības projektus. Tas sniegs vēl plašākas iespējas palīdzēt citiem un pašiem piedalīties dažādos projektos.

Vienlaikus ir uzsākts aktīvs darbs Latvijas interešu pārstāvībai nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā. Lai pēc iespējas savlaicīgāk iesaistītos sarunās ar Eiropas Savienības institūcijām, dalībvalstīm un citām iesaistītajām pusēm, Eiropas Komisijā jau esam iesnieguši savu nostāju. Komisija ar priekšlikumiem nākamā budžeta ciklam nāks klajā tuvākajā laikā.

Mūsu galvenās prioritātes nākamajam daudzgadu budžeta ciklam ir drošība un aizsardzība, kohēzija, kopējā lauksaimniecības politika un finansējums citiem projektiem, tai skaitā “Rail Baltica”. Lai Eiropas Savienība spētu nodrošināt finansējumu tradicionālajām un jaunajām prioritātēm, Latvija ir to Eiropas Savienības valstu grupā, kuras atbalsta kopējā Eiropas Savienības budžeta pieaugumu.

Un visbeidzot, tiekoties ar Saeimas frakcijām, es saņēmu vairākus jautājumus par zaļo kursu. Jā, Latvija atbalsta Dragi ziņojumā ietverto pieeju, ka Eiropas Savienības zaļā kursa mērķiem ir jābūt līdzsvarā ar konkurētspējas prioritātēm. Mūsu uzņēmēji nedrīkst tikt nostādīti sliktākā pozīcijā nekā citi spēlētāji pasaulē. Mums ir jābūt pragmatiskiem savā pieejā, jo nepieciešams stiprināt konkurētspēju un nosegt drošības vajadzības.

Trešā – vienlīdz svarīgā – ārlietu dienesta darba prioritāte un ikdiena ir mūsu cilvēki. Savos deviņos mēnešos kā ministrei es vēlreiz esmu pārliecinājusies, ka Latvijā ir talantīgi un uzņēmīgi cilvēki. Mūsu dienestam ir prieks un gods izmantot visas iespējas pārstāvēt valsti, audzēt tās labklājību, pārliecināt citus.

Mēs ne tikai jūsmojam par “Straumi” un tās sasniegumiem, bet arī praktiski iedvesmojamies un mēģināsim atkārtot... Ar talantu, ar vīziju, ar smagu darbu nekas nav šķērslis, lai sasniegtu augstākās virsotnes. Atbalstīsim – atbalstīsim! – mūsu izcilniekus!

Tieši tāpēc, braucot uz mūsu ārējām robežām, uz dažādiem reģioniem Latvijā, tiekoties ar uzņēmējiem, eksportētājiem, darba devējiem, tehnoloģiju asociācijām, zinātniekiem, žurnālistiem, NVO, pilsonisko sabiedrību un daudziem citiem, es ļoti uzmanīgi klausos – klausos sekmīgus stāstus un klausos kritiku –, un mēs mēģinām tālāk mainīt to, kas ir maināms.

Turpināsim strādāt, lai arī mūsu tautieši ārvalstīs... lai viņu atvērtība, talanti un politiskais un pilsoniskais potenciāls tiktu izmantots līdzdalībā Latvijas procesos gan ekonomikā, gan drošībā, jo mums ir nepieciešama pilnvērtīga visas sabiedrības iesaiste mūsu drošības un noturības veidošanā, sākot ar jaunsargiem, Zemessardzi, iesaiste nevalstiskajās organizācijās un arī politiskajās partijās. Katrs var darīt šķietami mazu lietu mūsu kopīgajai drošībai – iziet pirmās medicīniskās palīdzības apmācības, uzzināt par civilās aizsardzības plāniem pašvaldībās un iesaistīties labdarības organizācijās.

Ārlietu darbinieki bieži ir tie, kas pirmie sniedz palīdzību tautiešiem visgrūtākajās krīzes situācijās. Un arī aizvadītais gads nebija izņēmums. Atbildīgajām valsts iestādēm sadarbojoties, spējām glābt pilsoņus no nelaimes. Tas tiek uztverts par pašsaprotamu, bet mūsu interesēs ir brīdināt mūsu cilvēkus: ceļojot piesakieties konsulārajā reģistrā, uzziniet, kur ir tuvākā vēstniecība, kas jums var palīdzēt. Esiet atbildīgi!

Arī deputātiem īpašas uzmanības vērts ir jauns Krievijas agresīvās ārpolitikas virziens – politiski motivēti starptautiski aresta orderi pret Latvijas pilsoņiem, esošajām un bijušajām amatpersonām. Mēs strādājam un turpināsim aktīvi strādāt ar partneriem un trešajām valstīm, lai nepieļautu šo orderu izpildi un novērstu krīzes situācijas.

Godātie deputāti! Noslēgumā ar skatu uz nākotni es citēšu jaunāko laiku klasiku. Reperis Ansis ir viens no maniem favorītiem:

“Mēs dziedam savas dziesmas, savu spēku un bēdas,

Mēs dziedam savu prieku, savus grēkus un rētas.

Dziedam sienas uz pusēm! Jā, ķieģeļu sienas!

[..]

Pacel savu balsi!

Pacel savu balsi!”

Pacelsim visi savu balsi – visi, kas ir par turīgu, drošu un suverēnu Latviju! Kopā mēs esam spēks.

Mana Latvija – mana atbildība!

Paldies. (Aplausi.)

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Ministru prezidentes kundze! Ārlietu ministre! Ministri! Deputāti! Ekselences! Uzsākam debates.

Vārds Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (Saeimas priekšsēdētāja).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Ļoti cienījamā ārlietu ministres kundze! Ministri! Deputāti! Ekselences! Kolēģi! Vispirms liels paldies ārlietu ministrei par izsmeļošo ziņojumu. Tāpēc es savās debatēs pieskaršos tikai dažām atsevišķām lietām.

Pēdējos gados ierasts, ka diskusijās par ārpolitiku lietojam terminus “turbulence”, “sarežģīta ģeopolitiskā situācija”, “savstarpējās spriedzes pieaugums”, “grūtības prognozēt tālākus notikumus”. Laiks rīkoties apņēmīgāk! Mēs nevaram gaidīt, ka mūsu vietā kāds visu izdarīs, aizstāvēs mūsu drošību un neatkarību, ar vienu vēzienu piespiedīs agresoru austrumos pārstāt ārdīt Ukrainu. Mēs redzam, ka agresors neapstājas, tas cenšas ar savām ķetnām sagrābt savā ietekmes sfērā kaimiņus Dienvidkaukāzā un citviet, kā arī pūst dezinformācijas miglu Eiropas un NATO dalībvalstu virzienā. Ir pienācis brīdis, kad Eiropas Savienībai un katram līderim ir jāspēj darīt vairāk un uzņemties lielāku atbildību par drošību ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā un pasaulē kopumā. Latvija ir piemērs daudzām Eiropas valstīm, kā uzņemties līderību būtisku ģeopolitisku problēmu risināšanā.

Šogad pirmajā ārvalstu vizītē apmeklēju Ukrainu. Tikāmies ar visām augstākajām valsts amatpersonām.

Dažas no svarīgākajām lietām, kas tika uzsvērtas gandrīz visās sarunās.

Pirmkārt, nepieciešams lielāks finanšu atbalsts Ukrainas militārās kapacitātes veicināšanai. Ukrainas kapacitāte jau šobrīd ir par trešdaļu lielāka nekā pieejamie resursi.

Otrkārt, piešķirtajiem finanšu resursiem ir jābūt ar lielāku elastību, un to izmantošanā ir jābūt mazāk birokrātisku šķēršļu. Šobrīd vairāk nekā iepriekš viņiem ir vajadzīgi droni un lādiņi.

Treškārt, jāturpina atbalsts civiliedzīvotājiem (apmācības, rehabilitācija un tehniskie palīglīdzekļi), valsts institūciju kapacitātei un nevalstiskajām organizācijām.

Ceturtkārt, jāsniedz konsekvents atbalsts tālākai Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO. Ukraiņi rēķinās ar mūsu politisko un diplomātisko atbalstu. Ukrainas suverenitāte nevar būt tirgošanās elements, nevienā brīdī nedrīkstam aizmirst, ka Ukraina šodien cīnās arī par Latvijas un visas Eiropas nākotni un drošību. Sniegtajam atbalstam Ukrainai jābūt mērķētam un efektīvam, tam jāatbilst Ukrainas spējām un vajadzībām, pilnībā izmantojot tās potenciālu arī militārās ražošanas kapacitātē.

Par darāmo mūsu pašu drošības un aizsardzības stiprināšanā. Ir jāturpina stiprināt Latvijas drošību un aizsardzību visos līmeņos. Mums ir jābūt gataviem atvairīt hibrīduzbrukumus no agresora puses visās nozarēs. Tie turpina pieaugt, un nav pamata cerēt, ka drīzumā beigsies.

Ir ciešāk un koordinētāk jāsadarbojas ar valstīm, kas robežojas ar agresorvalstīm, – Somiju, Baltiju, Poliju un Ukrainu... kas veido savienības ārējo robežu reģionu... Galu galā tas ir arī Eiropas Savienības un NATO apdraudējums. Visiem kopā jāievieš rīcības mehānismi, lai Baltijas jūra būtu kuģošanai un zemūdens komunikācijām droša.

Jā, esam panākuši, ka valsts budžetā valsts drošības un aizsardzības mērķiem ir piešķirts attiecīgs finansējums. Šobrīd tie ir 3,45 procenti no iekšzemes kopprodukta. Finansējums jātērē gudri un atbildīgi. Šis ir priekšnosacījums militārās industrijas attīstībai pašu mājās, tas nodrošinās ieguldījumus infrastruktūrā, darba vietās un mūsu cilvēkos. Tā ir un būs iespēja mūsu uzņēmumu starptautiskajai sadarbībai un izaugsmei.

Neaizmirsīsim arī par transporta un loģistikas infrastruktūru. Prioritāte aizvien paliek “Rail Baltica” projekts, kas nodrošinās ne tikai transporta savienojamību, bet arī militāro mobilitāti. Šis projekts ir kļuvis par ekonomikai un militārajai mobilitātei būtisku faktoru, un šodien tas ir arī Eiropas līmeņa politisks jautājums. Eiropas Savienības ārējās robežas reģiona valstīm – Somijai, Baltijas valstīm, Polijai – un Ukrainai jāspēj pilnībā pārtraukt transporta savienojumi ar agresorvalstīm, veicinot Eiropas Savienības iekšējā tirgus un infrastruktūras neatkarību. Karam beidzoties, ir jāspēj reģiona transporta un loģistikas plūsmu virzīt caur Eiropas platuma sliežu dzelzceļa savienojumiem un ostām, attīstot Baltijas un Melnās jūras transporta koridoru. Šis koridora potenciāls varētu sekmīgi darboties abos virzienos. Mūsu ostas ir gatavas apkalpot kravas Ukrainas rekonstrukcijai. Skaidrs, ka mums šai attīstībai nepieciešams papildu finansējums. Jāmeklē iespējas, kā finansēt šos projektus no Eiropas Savienības fondiem. Kas skar aizsardzības un militāro mobilitāti – šāda līmeņa politiskus lēmumus par Eiropas Savienības ārējās robežas attīstību varam panākt tikai koordinētā starpvalstu sadarbībā.

Mūsu tautas vērtības ir brīvība, neatkarība un demokrātija. Šajā trauksmainajā un strauji mainīgajā pasaulē ir ļoti būtiski to atcerēties. Nedrīkst pieļaut, ka diktatoru visatļautība un brutāla agresija kļūst par normu, nedrīkst pieļaut pat domu par starptautiski atzītu valstu robežu pārskatīšanu. Latvijai kā vienai no līderēm ģeopolitisko problēmu risināšanā jāsadarbojas ar demokrātiskajiem spēkiem visā pasaulē. Ir būtiski rādīt savu demokrātijas piemēru Eiropas austrumos, Dienvidkaukāzā un Rietumbalkānu reģionā, kur katrs atbalsta pasākums vai valsts līdera vizīte ir gaismas stars uz labāku nākotni. Neviens nevēlas nonākt ģeopolitiski pelēkajā zonā.

Pagājušajā nedēļā kopā ar NB8 valstu parlamentu vadītājiem apmeklējām Armēniju – valsti, kura pēc savu pilsoņu iniciatīvas, valdības un parlamenta lēmumiem ir gatava izšķirošajam solim – uzsākt ceļu pretim Eiropas Savienībai.

Mums jānovērtē šādi vēsturiskie brīži un jāsniedz visu veidu atbalsts, lai Eiropas ģimene, ko vieno demokrātiskās un brīvības vērtības, kļūst stiprāka un plašāka.

Neatņemama Latvijas sabiedrības daļa ir mūsu pilsoņi pasaulē. Diaspora ir neatņemama mūsu ārpolitikas daļa. Atrodoties Eiropā un citur pasaulē, man ir bijusi iespēja satikt daudzus mūsu tautiešus – gudrus, aktīvus un patriotiskus, ar vēlmi palīdzēt Latvijai saglabāt latviskās tradīcijas, arī dzīvojot svešumā.

Mūsu diaspora ir mūsu bagātība, viņi ir mūsu vēstneši un kultūras nesēji svešumā. Tie ir arī potenciālie biznesa kontakti mūsu uzņēmējiem pašu mājās. Tāpēc ir skaidri redzams, ka Latvijas atbalstam diasporai jākļūst koordinētākam, vienkāršāk pieejamam un bez birokrātiskiem šķēršļiem, valsts institūcijām vēl intensīvāk jāsadarbojas ar tautiešu organizācijām ārzemēs, jāuzklausa un jāņem vērā to ieteikumi un vajadzības.

Noslēgumā. Vēlreiz paldies ārlietu ministrei par sagatavoto ziņojumu, kas mums sniedza ieskatu un analīzi par paveikto un plānoto ārpolitikā un Eiropas lietās gada griezumā, īpaši izceļot, protams, Ukrainu.

Turpināsim darbu, ar saviem darbiem būsim piemērs citiem, lai mūsu reģions Eiropas Savienībā un visā pasaulē būtu drošāks un stabilāks.

Paldies. (Aplausi.)

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies Saeimas priekšsēdētājai.

Sēdes vadītāja. Un tagad vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Ekselences, dāmas, klātesošie! Vēstnieki! Paldies ārlietu ministrei par visaptverošo ziņojumu par mūsu ārpolitiku un darbu mūsu valsts interešu pārstāvībā. Paldies mūsu vēstniekiem, diplomātiem, visiem ārlietu dienesta darbiniekiem un jūsu ģimenēm par jūsu ieguldījumu, rūpējoties par Latvijas valsts interesēm pasaulē. Jūs darbojaties visaugstākajā līmenī. Es domāju, katrs deputāts to var apliecināt.

Šī ir laba tradīcija – Saeimā izvērtēt Latvijas ārpolitikā paveikto un iezīmēt nākamajā gadā plānoto. Aizvadītajā gadā apritēja 20 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Paldies tiem drosmīgajiem un tālredzīgajiem lēmumu pieņēmējiem, kuri padarīja Latviju drošāku un labklājīgāku. Arī šogad starptautiskā vide būs izaicinājumiem bagāta, Latvija turpinās īstenot aktīvu, drosmīgu un tālredzīgu ārpolitiku. Tam noteikti vajadzēs neatlaidību, lielāku gatavību un noturību arī mūsu pašu mājās.

Latvijas ārpolitikas mērķis paliek nemainīgs – drošāka un pārtikušāka Latvija, rūpes par Latvijas valstspiederīgajiem arī ārvalstīs. Tātad prioritātes ir skaidras – drošība, ekonomika un mūsu valstspiederīgie. Stipra transatlantiskā saite, vienota un konkurētspējīga Eiropas Savienība, kā arī ciešāka reģionālā sadarbība ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm – tie ir nozīmīgākie ārpolitikas uzdevumi, kas veicina Latvijas drošību un labklājību.

Turpinot ciešu transatlantisko sadarbību, atbalstīsim stipru ASV līderību arī pasaulē. ASV paliek mūsu stratēģiskais partneris un sabiedrotais. Svarīgi panākt arī lielāku ekonomisko sadarbību ar ASV, piesaistot investīcijas un atbalstot Latvijas eksportētājus.

Drīz būs pagājuši trīs gadi kopš Krievijas agresijas sākuma Ukrainā. Latvija dažādos veidos turpina atbalstīt Ukrainu. Latvijas militārais atbalsts, kā mēs visi zinām, ir 0,25 procenti no mūsu iekšzemes kopprodukta. Šogad mēs apgādāsim Ukrainu ar Latvijā ražotām “Patria” – ar mūsu pašu šeit, Latvijā, ražotām bruņumašīnām. “Patria” rūpnīca Valmierā pagājušajā gadā tika atklāta kopā ar Somijas premjeru, un tas ir būtisks ieguldījums ne tikai Ukrainas, bet arī Latvijas militārās industrijas attīstībā un mūsu starptautiskajā konkurētspējā.

Nemiers turpinās ne tikai Ukrainā, bet diemžēl arī Tuvajos Austrumos. Labi, ka Izraēlas un teroristiskās organizācijas “Hamās” starpā ir sācies pamiers. Svarīgi ir to īstenot. Man ir īpašs prieks par atbrīvotajiem Izraēlas ķīlniekiem, vienlaikus ir svarīgi, lai palestīniešu civiliedzīvotāji saņem vairāk humānās palīdzības.

Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Krievija turpina radīt galveno un ilgtermiņa apdraudējumu Baltijas jūras reģionā, Eiropā un diemžēl arī citur pasaulē. Ir izveidojies jauns dzelzs priekškars ar Krieviju un Baltkrieviju, kurās valda autoritāri, represīvi režīmi. Mēs turpinām stingru sankciju politiku un arī tarifu palielināšanu, atbalstām Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas vajadzībām, turpinām darbu, lai Krieviju sauktu pie atbildības par Ukrainā izdarītajiem noziegumiem. Turpinām stiprināt Latvijas iekšējo un arī ārējo drošību, turpināsim īstenot efektīvu atturēšanas politiku.

Latvijas ieguldījums aizsardzībā šogad ir 3,45 procenti no iekšzemes kopprodukta. Spriediet paši, vai tas ir daudz, vai tas ir pietiekami. Manuprāt, mēs citādāk nevaram. Atrodoties blakus Krievijai un Baltkrievijai, nevaram neieguldīt mūsu drošībā. Vai tas ir viegli? Es domāju – nē. Tie ir ļoti sarežģīti lēmumi, bet mēs tos esam spējuši kopīgi pieņemt.

Ar Latvijas atbalstu arī Zviedrija kļuva par NATO dalībvalsti. Nostiprinās sabiedroto militārā klātbūtne Latvijā. 2024. gadā Kanādas vadībā Latvijā sāka darboties 3500 karavīru liela un kaujasspējīga NATO brigāde. Aptuveni 500 Zviedrijas karavīru sākuši pastāvīgi uzturēties Latvijā, pievienojoties Spānijai, Itālijai un citām NATO dalībvalstīm. Vēlos atgādināt, ka šie Zviedrijas atsūtītie karavīri uz Latviju ir pirmie, ko Zviedrija kā NATO dalībvalsts uz jebkurieni nosūta.

Latvija turpina būt aktīva NATO ietvaros. Latvijā viesojās gan bijušais, gan jaunais NATO ģenerālsekretārs. Ar Marku Ruti tikos arī Briselē dažas dienas pirms viņa apstiprināšanas amatā, uzaicināju viņu uz Latviju, un viņš ieradās Ādažu militārajā bāzē, lai klātienē pārliecinātos par sabiedroto spēku brigādes līmeņa gatavību stāties pretī jebkuram izaicinājumam, jo Ādažu militārajā bāzē patiešām ir spēcīgs – spēcīgs! – NATO klātbūtnes personāls un Latvijas armija ir paveikusi ļoti daudz. Tas tiešām ir labs piemērs, ko arī NATO ģenerālsekretāra līmenī... jebkurš vēlas piedzīvot un redzēt savām acīm.

Mūsu vēstījums agresoram ir skaidrs: “Nemaz nenāc!” Kopā ar NATO sabiedrotajiem aizstāvēsim savu zemi no tās pirmā centimetra. Sabiedrotie var paļauties uz Latviju, un Latvija var paļauties uz sabiedrotajiem. Vācijas kanclers Šolcs manas vizītes laikā Vācijā pagājušā gada martā teica: “Vācija aizstāvēs Latviju tā, it kā tā būtu Vācijas teritorija.” Mēs neesam vieni, un tie ir spēcīgi paziņojumi, tie nav tukši vārdi.

Ja šogad kļūsim par ievēlēto ANO Drošības padomes dalībvalsti, tad ko gan tas dos? Labāk uzliksim Latviju uz pasaules kartes; ne tikai ņemsim, bet arī dosim; panāksim, ka ar Latviju rēķinās vēl vairāk. Ja būsim ANO Drošības padomē, Latvijai būs plašākas iespējas aktīvi cīnīties par taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā. Neaizsargātākās sabiedrības grupas, kā bērni un sievietes, no kara šausmām cieš īpaši, tāpēc ir svarīgi, ka mēs nodrošinām bērnu un sieviešu aizsardzību. Par to ar asarām acīs es pārliecinājos Ukrainā, klātbūtnē, dzirdot šo sieviešu stāstus, tiekoties ar ukraiņu sievietēm.

Jāatzīst, ka ļoti sarežģīta situācija ir arī daudzviet citur pasaulē, jo, uzstājoties ANO sieviešu tiesību konferencē Ņujorkā, daudzi prasīja, kā mēs esam panākuši to, ko esam izdarījuši Latvijā attiecībā uz sieviešu un bērnu aizstāvību, jo daudz kur pasaulē mēs esam... liels standarts un etalons, salīdzinot ar to, kāda dzīve sievietēm un bērniem ir citur.

Cienījamie klātesošie! Par vienu no šīs valdības prioritātēm esam izvirzījuši birokrātijas mazināšanu. Par to minēja arī Mieriņas kundze un ārlietu ministre. Nereti kā birokrātijas avots vai vaininiece tiek piesaukta Brisele, Eiropas Savienība. Kādreiz tā notiek, vai ne?

Jāatceras, ka mēs esam Eiropa un visi – valdības pārstāvji, Saeimas deputāti, mūsu Eiropas Parlamenta deputāti, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji – veidojam un ietekmējam Eiropas politiku, tāpēc mums jābūt vēl izlēmīgākiem un pašiem ir jāspēj izdarīt vairāk. Rīkosimies, nevis gaidīsim un skatīsimies uz citiem! Turpināsim mazināt birokrātiju visos līmeņos un formātos. Es arī iesaku visiem cieši sadarboties ar Eiropas Savienības komisāru Valdi Dombrovski. Viņa lielā pieredze Eiropā tiek novērtēta, uzticot atbildību attiecībā uz ekonomikas un produktivitātes veicināšanu, kā arī birokrātijas mazināšanu un politiku vienkāršošanu.

Dalība Eiropas Savienībā mums sniedz lielas iespējas, un mēs tās arī aktīvi izmantojam. Aizvadītajā gadā vairākos Latvijas projektos esam piesaistījuši būtisku Eiropas Savienības finansējumu – arī militārās industrijas attīstībai Latvijā. Tāpat esam saņēmuši finansējumu ārējās robežas infrastruktūras stiprināšanai. Šajā gadā uzstāsim, lai aizsardzības un drošības jomā Eiropas Savienības ieguldījumiem būtu vēl lielāka finansējuma daļa. Par to mēs jau runājām Eiropas Padomē ar pārējiem ministriem, prezidentiem un arī turpināsim to darīt.

Mums noteikti ir jāstrādā kopā ar Eiropu, lai mazinātu mūsu spēju... vajadzības iztrūkumus. Pagājušajā gadā Eiropas fondu īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā bija 5,3 procenti jeb 2,1 miljards eiro, šogad ir plānots vēsturiski lielākais Eiropas Savienības finansējums – 6,5 procenti no mūsu iekšzemes kopprodukta jeb 2,7 miljardi eiro. Un tas ir mūsu pienākums, atbildība un arī milzu iespēja pašiem sekmēt Latvijas ekonomikas attīstību, jaunu industriju uzplaukumu un stiprināt kopumā mūsu noturību.

Šī gada otrajā pusē Eiropas Komisija nāks klajā ar savu priekšlikumu daudzgadu budžetam. Darbs pie mūsu interešu lobēšanas šajā daudzgadu budžetā jau ir uzsākts. Mēs esam definējuši Latvijai prioritāros virzienus nākamajā daudzgadu budžetā. Tā ir kohēzijas politika... kas ietver atbalstu lauksaimniekiem, tātad tur būs arī lauksaimniecības politika... investīcijas drošībā, aizsardzībā un finansējums “Rail Baltica” projektam. Jau notiek cieša koordinācija ar reģionu partneriem, jo tikai tā mēs zinām, ka varam panākt labu rezultātu.

Jaunais Eiropas Komisijas sastāvs ir tikko uzsācis darbu, un mēs aicināsim piedāvāt ambiciozus risinājumus arī migrācijas radītā spiediena mazināšanai, konkurētspējas veicināšanai un kapitāla tirgus attīstībai. Man ir gandarījums, ka Polija ir uzsākusi prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, es atbalstu Polijas izvirzītās prioritātes... arī nesen sarunājoties ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku mūsu telefonsarunā. Mēs sagaidām, ka Polijas prezidentūras laikā būs straujāka virzība attiecībā uz sankcijām pret Krieviju un attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanos. Nemainīga prioritāte paliek Krievijas kara “mašīnas” iegrožošana, un to mēs varam panākt ar papildu sankcijām, tarifiem Krievijas un Baltkrievijas produktiem, tādējādi arī aizstāvot mūsu pašu ražotāju intereses.

Aizvadītajā gadā Latvija panāca mangāna rūdas eksporta un tranzīta pilnīgu aizliegumu uz Krieviju. Debates bija plašas, bet mēs to izdarījām, un bija svarīgi, ka to izdarām Eiropas līmenī. Ir sankcionēti “ēnu flotes” kuģi, un ir aizliegts pārkraut Krievijas sašķidrināto gāzi, ir ierobežots Krievijas un Baltkrievijas graudu imports. Pie sasniegtā neapstāsimies, turpināsim atbalstīt Ukrainas un Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā. Mēs nevaram ļaut daudzām valstīm palikt tā saucamajā uzgaidāmajā zonā, jo nevaram atļauties pelēkās zonas Eiropā. Tas noteikti nav mūsu, Latvijas un Eiropas, interesēs, tas drīzāk būtu Krievijas interesēs. Mūsu interesēs ir miers, drošība un konkurētspējīga Eiropa.

Dāmas un kungi! Kā jūs pamanījāt pagājušās nedēļas nogalē, mums patiešām ir cieša sadarbība ar sabiedrotajiem Baltijas reģionā, esam stiprinājuši mūsu reģiona konkurētspēju un noturību, mums ir bijusi koordinēta, izlēmīga un ātra reakcija uz dažādu veidu hibrīdajiem apdraudējumiem – vai tie būtu uz zemes vai jūrā. Tam par pamatu ir bijusi cieša un veiksmīga nacionāla līmeņa sadarbība. Turpināsim būt modri!

Igaunija un Lietuva ir mūsu tuvākie kaimiņi un arī lielākie draugi. Pērn apritēja 30 gadi kopš Baltijas Ministru padomes izveides. Šogad Latvija vada Baltijas valstu sadarbību. Arī jūs kā deputāti sadarbojaties Baltijas Asamblejā.

Galvenās prioritātes mums, Baltijas valstīm, protams, ir un būs drošība, noteikti arī “Rail Baltica” pārvaldība... un finansējuma piesaiste, un kopīgā starptautiskā rīcība, tai skaitā, lai Eiropas Savienības finansējuma piesaistē pierobežas iedzīvotājiem mēs varētu veicināt konkurētspēju un kopējo drošību. Šogad vairākkārt Latvijā esam uzņēmuši Igaunijas un Lietuvas premjerus.

Cienījamie klātesošie! Zinām, ka bez drošības nav ekonomiskās izaugsmes. Latvija ir droša un pievilcīga valsts ārvalstu investīcijām. Kāpēc es to saku? 2024. gadā ārvalstu investīciju apjoms palielinājās par sešiem procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo, 2023., gadu. Mēs spējām piesaistīt papildu 655 miljonus eiro. Turklāt ārvalstu investoru interese par Latviju pērn ir dubultojusies. Tā nav mazinājusies. 2024. gadā savās ārvalstu vizītēs (un to nebija maz – Vācijā, Francijā, Amerikā, Somijā, Čehijā... varētu saukt daudzas valstis) esmu tikusies ar esošajiem un potenciālajiem investoriem, aicinot investēt Latvijas lidostā, ostā, enerģētikā... nozarēs ar augstu pievienoto vērtību... biomedicīnā un militārajā industrijā.

Ministru un LIAA uzdevums ir stiprināt... strādāt kopā ar... turpināt strādāt kopā kā komandai. Pagājušā gada nogalē mēs piedzīvojām izmaiņas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Mēs visi tās ļoti, ļoti gaidījām. Es ticu, ka šīs jaunās izmaiņas patiešām palīdzēs arī mūsu diplomātiem strādāt šajā... ekonomikas jomā ārvalstīs. Mēs esam arī izrunājušas ar ārlietu ministri... arī tiekoties ar mūsu diplomātiem ikgadējā Ārlietu ministrijas sanāksmē, es teicu, ka papildus visām diplomātijas vizītēm ir jābūt ekonomiskajai komponentei, jo ir ļoti svarīgi, ka mēs iestājamies par šīm prioritātēm un skatāmies arī uz diplomātiju caur investīciju piesaistes un eksportspējas virzīšanas prizmu.

Īpaši vēlos atzīmēt militārās industrijas attīstības potenciālu un arī vajadzību. Tā kā pieaug arī mūsu aizsardzības budžets, militārās industrijas ieguldījumam tautsaimniecības attīstībā ir jāturpinās. Tērējot mums vienlaikus ir jāveicina pašu militārā industrija, un es arī turpinājumā... šajā ceturksnī gaidu gan no aizsardzības ministra, gan no ekonomikas ministra vienotu redzējumu par militārās industrijas stratēģijas attīstību. Darbojoties kopā abām šīm nozarēm, es domāju, mēs varēsim izdarīt daudz vairāk, nevis atstājot to tikai aizsardzības ministra pārziņā. Tā būtu jau daudz jaudīgāka ziņa un iespēja arī mūsu cilvēkiem, uzņēmējiem.

Cienījamie klātesošie! Būsim lepni par savu valsti un aktīvi stiprināsim to!

Par mūsu diasporu. Katru reizi, kad dodos kādā ārvalstu vizītē, es lūdzu tikšanos ar mūsu diasporu, jo uzskatu, ka viņi ir fantastiski, ir tik daudz iedvesmojošu stāstu, viņi ir patiešām jaudīgi, viņi dod pienesumu arī Latvijas ekonomikā, viņi ietekmē mūs starptautiski. Tāpēc priecāsimies par katru, kurš pārstāv Latviju starptautiski ne tikai diplomātijā, bet... kā jūs dzirdat... mēs redzam un priecājamies... arī mākslā, sportā un tehnoloģijās mūsējie ir gana stipri un jaudīgi. Latvijas starptautiskie sasniegumi mūs visus iedvesmo. Izcilībai ir sava recepte, un vairākiem latviešiem noteikti tā ir zināma. Pēdējā laikā Latvijas vārds pozitīvi ir izskanējis skaļāk nekā līdz šim. Latviešiem ir savs Stenlija kauss, NBA čempiona gredzens un nu jau arī “Zelta globuss”. Līdzīgi kā animācijas filmā “Straume”, arī ārpolitikā un diplomātijā pat vispatstāvīgākais un neatkarīgākais nevar paļauties tikai uz sevi. Mums ir daudz draugu un daudz sabiedroto.

Kopā mēs esam spēks. Bet kopā. Mēs kopā veidojam Latviju un kopā aizstāvam Latvijas intereses arī ārvalstīs.

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei.

Vārds deputātei un Ārlietu komisijas vadītājai Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītā Ministru prezidente! Kolēģi! Ministri! Godātie ārvalstu diplomāti! Es savu uzrunu sākšu ar apsveikumu visiem klātesošajiem Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de jure 104. gadadienā, ko svinam 26. janvārī. Šī diena ir arī apliecinājums Latvijas diplomātu augstajai profesionalitātei un spējai strādāt tam, lai aizstāvētu un virzītu Latvijas intereses starptautiskajā dienaskārtībā.

Godātie Latvijas ārlietu dienesta darbinieki Latvijā un ārvalstīs! Paldies par jūsu darbu, profesionalitāti un nesatricināmo ticību Latvijai, demokrātijai un likumos balstītai starptautiskajai kārtībai.

Ārlietu ministre mūs iepazīstināja ar izsmeļošu ziņojumu par paveikto aizvadītajā gadā un prioritātēm šim gadam.

Tuvojoties Krievijas kara Ukrainā trešajai gadadienai, Latvijas ārpolitikas galvenā prioritāte paliek nemainīga – tā ir drošība. Dažas piezīmes par drošību uz ārlietu ziņojuma malām. Aizvadītais gads pagāja karadarbības un konfliktu zīmē, piemēram, Izraēlas cīņa pret “Hamās” teroristiem un “Hezbollah”, Asada režīma krišana Sīrijā. Saspīlējums jūtams pasaulē tuvu un tālu. Mums kaimiņos... Krievijas 2022. gada 24. februāra iebrukums Ukrainā gluži kā zemestrīce satricināja līdzšinējo pasaules kārtību, un seismiskie viļņi joprojām atbalsojas visā pasaulē. No vienas puses, mēs redzam, ka Rietumvalstis spēja lēnām koncentrēt un apvienot spēkus, bet lēnāk, nekā mums gribētos... bet notiek virzība uz drošāku Eiropu, ir pieņemti lēmumi, uz ko pirms dažiem gadiem pat optimistiskākie politikas analītiķi necerēja.

Zviedrija oficiāli kļuva par trīsdesmit otro NATO dalībvalsti, un šā gada sākumā Latvijā ieradās Zviedrijas mehanizētais kājnieku bataljons. Sagaidāms, ka dienesta pienākumus Latvijā pildīs aptuveni 500 Zviedrijas karavīru. Līdz ar Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO būtiski ir stiprināta mūsu reģiona drošība un aizsardzības spējas.

Piesardzīgu optimismu rada Eiropas Komisijas jaunais sastāvs ar Igaunijas bijušo premjerministri Kallasu kā Eiropas Savienības augsto pārstāvi, tāpat jaunizveidotais aizsardzības komisāra amats, kas uzticēts Lietuvas bijušajam premjeram. Drošība ir arī Polijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts galvenā prioritāte, un paredzam, ka šā gada pirmais pusgads tiks veltīts septiņu Eiropas drošības dimensiju stiprināšanai.

Diemžēl pasaulē atbalsojas Krievijas imperiālistiskās ambīcijas. Neraugoties uz Krievijas milzīgajiem dzīvā spēka zaudējumiem Ukrainā un kara ietekmi uz Krievijas ekonomiku, Krievija savos taustekļos cenšas sagrābt arvien jaunas ietekmes sfēras. Nesen pieredzējām, kā Gruzijas skaistais sapnis par nākotni Eiropas Savienībā pārvērtās murgā. Slovākijā iedzīvotāji protestē pret Fico valdības prokrievisko kursu. Svārstības redzam arī citviet.

Demokrātiskās pasaules spēks ir tās sadarbībā. ASV prezidenta administrācijai uzsākot darbu, Eiropa piedzīvo zināmu nenoteiktību un svārstības. ASV atgriežas pie konservatīvajām vērtībām, savu iedzīvotāju interešu aizsardzības, nekontrolētas migrācijas mazināšanas – pie pamatlietām, un ceru, ka šis svārsts pozitīvi ietekmēs arī Eiropu. Eiropas Savienībai gan būs jārod atbildes konkurences cīņā ar ASV un citiem reģioniem, bet ieguvēji būs tie, kas spēj sadarboties. Sadarbosies tie, kas spēj sarunāties, nevis sabļaustīties un apsaukāties. Jo vairāk tāpēc, ka Eiropas Savienībai kopā ar ASV ir jārod atbildes, kā tikt galā ar pieaugošajiem draudiem, ko rada Krievija un Ķīna.

Domāju, ka mēs pamatoti varam cerēt uz ASV līderību risinājumam Krievijas karā pret Ukrainu. Līdz šim sniegtā Rietumu militārā palīdzība ļāva Ukrainai nezaudēt, bet tā bija par mazu, lai uzvarētu Krieviju. ASV prezidents Donalds Tramps runā par to, ka miers jāpanāk caur spēku, bet ir vajadzīgs arī taisnīgs miers, un ASV valsts sekretārs Rubio, saskatot kopsakarības, te runā par agresoru un upuri. Ir cerības, ka ASV sūtnis Ukrainas jautājumā ģenerālis Kelogs turp dosies, iegriežoties Baltijas valstīs, un mums būs iespēja atbalstīt Ukrainu, sniedzot arī savu redzējumu. Tomēr galavārds par to, kāds pamiers vai miers ir pieņemams, būs jāsaka pašiem ukraiņiem. Tāpēc Ukrainai šajās sarunās ir jābūt pārstāvētai pie sarunu galda, nevis uz galda.

Viens no iespējamiem scenārijiem – ja Putins, pieķeroties paša uzstādītajiem ultimātiem, no sarunām atteiksies, ASV sola ne tikai Krievijas ekonomikas sabrucināšanu, bet arī Ukrainas apbruņošanu līdz zobiem. Tas, šķiet, ir vienīgais reālistiskais scenārijs, kas ļautu pabeigt karu ar Ukrainas uzvaru un teritorijas atgūšanu. Tas potenciāli nozīmē arī Krievijas novājināšanu vai arī sadalīšanu reizinātājos. Taču, ja Krievija nejutīsies kā zaudētāja, bet būs ieguvusi jaunas teritorijas, mēs nevarēsim cerēt uz ilgstošu mieru Eiropā. Un tas nozīmē – Krievija ieslēgs kara mašīnu un pēc dažiem gadiem izaicinās kaimiņvalstis, kas šobrīd ir NATO sastāvā. Rietumu atbildei, pretstāvot Krievijai, ir jābūt – sankcijas, sankcijas, sankcijas. Un novērst sankciju apiešanu.

Pagājušā gada nogalē vizītē Vašingtonā man bija iespēja tikties ar republikāņu kongresmeņiem, lai runātu par to, kā kopā varam sniegt atbalstu Ukrainai un pārvarēt ģeopolitiskos izaicinājumus. Vēstījums, ko nepārprotami un vairākkārt atkārtoja satiktie kongresmeņi, bija pavisam vienkāršs: Eiropai ir jādara vairāk savai drošībai, Eiropai ir jāspēj pašai sevi aizsargāt. To nepārprotami paziņoja arī jaunais ASV prezidents, runājot par nepieciešamību NATO dalībvalstīm palielināt savus ieguldījumus aizsardzībā līdz pat 5 procentiem no IKP. Apņemšanās ieguldīt aizsardzībā un drošībā 5 procentus tuvākajos gados ir nepieciešamība, un Latvijai ir jāspēj ne tikai izvirzīt šādu mērķi, bet arī skaidri un pārliecinoši demonstrēt mūsu sabiedrotajiem un partneriem, kā plānojam to paveikt.

2024. gadā mēs bijām liecinieki arī tam, kā spēkā pieņemas ļaunuma ass – Krievija, Ķīna, Irāna, Ziemeļkoreja, kļūstot par iespējotājām Krievijas karā pret Ukrainu. Šajos apstākļos, ko raksturo liela neskaidrība, lai pastāvētu un pārvarētu arvien jaunus izaicinājumus, mums ir vajadzīga izlēmība un noteiktība. Pārsteidzīgi lēmumi un nespēja ANO balsojuma kontekstā izšķirties, uz kura krēsla īsti sēdēt, nesekmēs Latvijas interešu aizstāvību. Mums ir jābūt kopā ar savu stratēģisko partneri – Amerikas Savienotajām Valstīm.

Ierobežotu resursu un konkurences apstākļos mums vairāk nekā citkārt ir nepieciešama īpaša stratēģija un rīcības plāns attiecību veidošanai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Paldies ministres kundzei – laba ziņa ir tā, ka tāds top, mēs ceram to redzēt arī parlamentā. Otra laba ziņa ir par Latvijas vēstniecības Amerikas Savienotajās Valstīs resursu stiprināšanu.

Kolēģi, mums ir tālredzīgi jāizvēlas spēka pielikšanas punkti, ņemot vērā vēsturisko pieredzi un nākotnes redzējumu par to, kā stiprināt Latvijas un Eiropas drošību, un mums ir viena prioritāte – drošība, drošība un vēlreiz drošība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ārlietu komisijas loceklei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Kolēģi, Zanda Kalniņa-Lukaševica lūdz apvienot debašu laikus.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Paldies.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjere! Ministri! Ārlietu ministre! Deputāti! Ekselences! Šodien patiešām man ir gods runāt gan savā, gan Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vārdā un savā runā tādēļ īpaši pievērsīšos Eiropas lietu komisijas darbam un Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā paveiktajam un aktualitātēm.

Taču vispirms ļaujiet no sirds apsveikt visus ārlietu dienesta darbiniekus nupat aizvadītajā de jure dienā un pateikties par pašaizliedzīgo darbu Latvijas interešu labā. Ministres kundze, mēs Saeimā ļoti novērtējam jūsu un ministrijas profesionālo darbu un aktīvo Latvijas interešu aizstāvēšanu. Ārpolitikai šajā laikā ir ļoti nozīmīga loma.

Kolēģi, pievēršoties Eiropas lietu komisijas darbam. Pērn Latvija atzīmēja 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Šis nozīmīgais laika posms dalībvalstu vidū ir ļāvis izvērtēt un pilnveidot arī komisijas darbu.

Komisijas deputāti apsprieda un vienbalsīgi apstiprināja tās priekšsēdētāja Edmunda Cepurīša piedāvājumu komisijas darba metožu pilnveidei. Ievērojot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas specifiku, atsevišķus jautājumus komisijas līmenī apspriedīsim pēc iespējas agrākā stadijā. Savukārt jautājumus, kuros komisijas iesaiste pēc būtības vairs nav lietderīga, detalizēti nevērtēsim. Mēs atmetīsim lieku formālismu, un šāds darba process uzlabos Latvijas interešu pārstāvības efektivitāti un veicinās sabiedrības savlaicīgu iesaisti Eiropas Savienības jautājumos.

Arvien vairāk Eiropas lietu komisijas darba kārtībā ir jautājumi, kas nākotnē ietekmēs politikas veidošanu dažādās nozarēs. Pagājušā gada rudenī komisijā tika izskatīts bijušā Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi ziņojums par Eiropas konkurētspējas nākotni. Drīzumā komisijas darba kārtībā būs diskusija par bijušā Somijas prezidenta Sauli Nīnistes izstrādāto ziņojumu “Drošāk kopā: Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana”. Šī gada sākumā komisija apstiprināja Latvijas nostāju par Eiropas Savienības budžetu septiņiem gadiem – no 2028. līdz 2034. gadam. Šī nostāja nosaka mūsu valsts prioritātes un stratēģiskās intereses, lai Latvija varētu iesaistīties sarunās ar Eiropas Komisiju, dalībvalstīm un citām pusēm vēl priekšlikumu izstrādes laikā, jo mums jābūt ātriem un gudriem.

2024. gads ir bijis pozitīvs Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos. Albānija, Melnkalne un Moldova ir demonstrējušas būtisku progresu. Ukraina, neskatoties uz kara apstākļiem, turpina sekmīgi īstenot nozīmīgas reformas. Tajā pašā laikā redzam, ka Gruzija ir zaudējusi savu kursu. Bet šim jautājumam pievērsīšos pēc brīža.

Noslēdzot par Eiropas lietu komisijas aktualitātēm, es vēlos atzīmēt, ka komisijas priekšsēdētājs Cepurīša kungs tieši šobrīd piedalās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziemas sesijā Strasbūrā, kur pilda Latvijas delegācijas vadītāja vietnieka pienākumus, un tas arī iezīmē mūsu ciešo un ļoti koleģiālo sadarbību. Es šodien esmu šeit, bet Cepurīša kungs turpina mūsu darbu asamblejā.

Ir jāsaka, tieši Eiropas Padome 2022. gadā pieņēma lēmumu izslēgt Krieviju, un šī joprojām ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas to izdarījusi.

Kā Latvijas delegācijas Parlamentārajā asamblejā vadītāja pieskaršos būtiskākajām aktualitātēm šajā organizācijā.

Vispirms – mēs turpinām atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos. Mūsu prioritātes ir skaidras – maksimāla politiska un praktiska atbalsta sniegšana. Un vienlaikus ar atbalsta sniegšanu Ukrainai – Krievijas saukšana pie atbildības.

Šai kontekstā es vēlos uzsvērt divus nozīmīgus momentus. Eiropas Padomes ietvaros tiek plānots izveidot īpašu tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu. Šeit vēlreiz jāatzīmē tieši Latvijas diplomātu ieguldījums. Pērn novembrī Rīgā notika pamatgrupas par šāda tribunāla izveidi sanāksme, un tās laikā dalībnieki būtiski pavirzījās uz priekšu lēmuma sagatavošanai. Pašlaik noris aktīvs darbs pie Eiropas Padomes un Ukrainas nolīguma par šāda īpaša tribunāla izveidi, un, iespējams, jau šogad šāds tribunāls tiks dibināts.

Otrs ne mazāk svarīgs jautājums, kurā būtiska loma un lobijs ir Parlamentārajai asamblejai un mūsu delegācijai, ir Krievijas valsts iesaldēto aktīvu konfiskācija un nodošana Ukrainai. Mēs turpinām strādāt, lai aizvien vairāk valstu pārliecinātu, ka šis solis ir nepieciešams un juridiski īstenojams. Asambleja ir izstrādājusi un apstiprinājusi tiesisko pamatojumu. Jā, tas nav viegls un ātrs uzdevums, bet kustība pareizā virzienā notiek, un rezultātu mēs sasniegsim ar neatlaidību.

Izmantojot iespēju, es vēlos pateikt paldies visiem Latvijas delegācijas locekļiem par kopīgo darbu. Šā gada 10. februārī mēs atzīmēsim 30 gadus, kopš esam Eiropas Padomes saimē, un šodien daudzējādā ziņā esam paraugs citām valstīm. Esam sasnieguši ne mazums... lai arī paši bieži par to piemirstam.

Kolēģi, demokrātijām šobrīd uzbrūk autokrātiski un totalitāri režīmi un to sponsorēti oligarhi. Asamblejā es esmu ievēlēta par Monitoringa komitejas vadītāju un ziņotāju par Moldovu, kas liek man padziļināti pievērsties izaicinājumiem, ar ko saskaras demokrātijas. Un šobrīd tādu netrūkst. Kulmināciju redzam brīžos, kad tauta izvēlas savus priekšstāvjus.

Pērn vairākās Eiropas Padomes dalībvalstīs notika vēlēšanas, tostarp Moldovā un Gruzijā. Moldovas vēlēšanās tika fiksēti Krievijas iejaukšanās centieni... “nozagt” Moldovas iedzīvotājiem Eiropas kursu bezprecedenta apjomā, bet moldāvi izturēja. Šogad plānotas Moldovas parlamenta vēlēšanas. Un redzam, kā Krievija izmanto enerģētiku kā ieroci, lai ietekmētu sabiedrības nostāju. Tas vēlreiz apliecina, ka ar Krieviju nedrīkst pastāvēt nekādi vērā ņemami ekonomiskie sakari... vai enerģētiskā atkarība. Tie vienmēr ir... un pret visiem tiek izmantoti kā šantāžas instrumenti. Tāpēc jo īpaši svarīgi, ka pēc 10 dienām Baltijas valstis beidzot “atslēgs” pēdējo nozīmīgo sasaisti ar Krieviju un sinhronizēs savu energotīklu ar Eiropu.

Nupat (godīgi sakot – šajā naktī) atgriezos no Strasbūras, kur šonedēļ viskarstākās diskusijas bija par situāciju Gruzijā. Ņemot vērā būtiskos pārkāpumus parlamenta vēlēšanās, policijas vardarbību pret protestētājiem, cilvēktiesību pārkāpumus, tiesiskās varas izmantošanu varas interesēs, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma lēmumu izvirzīt striktus nosacījumus, kuri Gruzijai jāīsteno, tostarp jāizsludina jaunas, patiesi demokrātiskas vēlēšanas, jāpārtrauc policijas vardarbība un jāatbrīvo politieslodzītie. Pretējā gadījumā Gruzijas delegācija tiks izslēgta no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas aprīlī. “Gruzijas sapnis” pēc šāda asamblejas lēmuma paziņoja, ka to pamet. Faktiski tā ir klaja sekošana Kremlī rakstītam scenārijam un absolūtas bailes no patiesi demokrātiskām vēlēšanām. Jo vairāk Gruzijas pastāvošā vara ieslīgst draudzībā ar Krieviju, jo grūtāk nākotnē tās iedzīvotājiem būs izrauties no šīm imperiālistiskajām ķetnām.

Kolēģi, arī daudzās citās valstīs tiek fiksēta ārvalstu iejaukšanās, centieni iejaukties iekšpolitikā. Šobrīd asamblejas ietvaros es strādāju pie ziņojuma par ārvalstu iejaukšanos kā draudu demokrātijām. Par to tiks debatēts un balsots aprīļa sesijā. Jau šobrīd ar komandu esam apkopojuši ārvalstu iejaukšanās metodes, strādājam pie rekomendācijām, kā stāvēt tām pretim. Krievija, Irāna un Ķīna neaprobežojas ar centieniem ietekmēt vienu valsti vai reģionu. Šo valstu iejaukšanās ir fiksētas Amerikas Savienotajās Valstīs, arī Vācijā, Francijā, Kanādā un citur. Mēs nedrīkstam būt naivi. Arī mēs esam mērķis, un pret mums tiks izmantotas līdzīgas metodes. Ir jāgatavojas un jāsagrupējas.

Mūsu reģionā joprojām notiek aktīvs karš. Ukraina nav zaudējusi, nav arī uzvarējusi. Taču arī Krievijas “trīs dienu” karš rit nu jau trešo gadu. Sankcijas strādā, tās jāstiprina. Krievijas naudas rezerves izsīkst. Taču šis karš nenotiek tikai fiziskajā kaujas laukā. Tikpat nozīmīgs karš notiek virtuālajā vidē, kur liela daļa iegūst jaunākās ziņas, uz kā pamata veido viedokli. Un šīs abas vides – virtuālā un fiziskā – ir saistītas vairāk nekā jebkad iepriekš. Mūsu pretinieki izmanto gan tradicionālas metodes, gan inovatīvas tehnikas, tai skaitā mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas. Ir būtiski būt soli priekšā, tāpēc man ir liels prieks, ka Latvija veido nacionālo mākslīgā intelekta centru. Pasaulē norit cīņa par tehnoloģiju attīstību, un mums ir jābūt pirmajā vilciena sastāvā.

Ekselences, ļaujiet pateikties jūsu valstīm par teicamo sadarbību politiskajā, ekonomiskajā... un jo īpaši – sadarbībā aizsardzības jomā. Mēs esam pateicīgi visām valstīm, kuras saprot, ka kopā esam spēcīgāki. Paldies Kanādai, Albānijai, Čehijai, Dānijai, Islandei, Itālijai, Melnkalnei, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai, Spānijai, Ziemeļmaķedonijai un Zviedrijai, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm par militāro klātbūtni šeit, Latvijā. Visbeidzot kā deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vadītāja vēlos pateikties Vācijas vēstniecei un parlamentāriešiem par izcilo sadarbību.

Kolēģi, mūsu pieredze kopš neatkarības atgūšanas ir stāsts, ar ko varam lepoties un dalīties. Mums visiem kopā – diplomātiem, deputātiem un Latvijas iedzīvotājiem – ir jārūpējas, lai šis stāsts turpinātos. Vienmēr jācenšas vairāk, tostarp ekonomiskajā ziņā, pārvaldības kvalitātē un Eiropas Savienības sniegto iespēju izmantošanā. Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību ir priekšnoteikums spējai izturēt krīzes un nepazaudēt kursu vētrās. Tāpat nepieciešama aktīva sadarbība ar mūsu pilsoņiem ārzemēs. Zinu, ka arī viņus interesē, kas notiek Latvijā. Saglabāsim un uzturēsim šo saikni un atbalstīsim arī tādu biedrību kā “Ar pasaules pieredzi Latvijā” virzienus un ieceres. Esam gatavi ieklausīties un strādāt kopā.

Tādēļ vēlreiz paldies, ministres kundze, ārlietu dienesta pārstāvji, par jūsu pašaizliedzīgo, profesionālo darbu. Un pilnībā pievienojos – mūsu prioritāte ir un paliek drošība, ekonomikas izaugsme un mūsu pilsoņu iesaiste lēmumu pieņemšanā.

Vēlu veiksmi Latvijai šīgada ANO Drošības padomes vēlēšanās.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr norit reģistrācija... Kolēģi, tieši šodien dzimšanas dienu svin Harijs Rokpelnis. (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, cienījamā ministres kundze, kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Dmitrijs Kovaļenko, Agnese Krasta... ir, Ervīns Labanovskis, Nauris Puntulis, Ričards Šlesers un Aiva Vīksna.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpināsim mūsu debates pēc pārtraukuma –pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Paldies visiem, kas vienmēr ir laikā. (Pauze.)

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – ārlietu ministres ziņojums par paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā.

Turpinām debates.

Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā – deputāts Ainars Latkovskis. (Aplausi.)

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi, paldies tiem, kas atnāca.

Trīs galvenās tendences, kas pašlaik vērojamas mūsdienu pasaulē, ir Rietumu globālās ietekmes mazināšanās, lai cik skarbi arī tas nebūtu, globalizācijas atplūdi un zināma virzība uz policentrismu. Ne tikai tādas lielvaras kā Ķīna un Krievija, bet arī virkne reģionāli nozīmīgu valstu atklāti piesaka pretenzijas uz esošās, noteikumos balstītās pasaules kārtības pārskatīšanu, nereti tas notiek ar ekonomiskās ekspansijas, bet citkārt – un pirmām kārtām jau Krievijas gadījumā – ar militārās agresijas starpniecību.

Vienlaikus Rietumvalstu sabiedrībās rit procesi, kurus var dēvēt par liberālo ideju norietu un valstsnāciju pamatvērtību protekcionismu, par savām prioritātēm uzskatot dažādu veidu politiskās, ekonomiskās, nacionālās, kultūras intereses un savu sabiedrību tradicionālās, kristietībā balstītās vērtības.

Visi šie procesi kopā savukārt nozīmē, ka gan pasaule kopumā, gan arī Rietumvalstis piedzīvo ievērojamas pārmaiņas. Prognozēt to, cik ilgi turpināsies ģeopolitiskā nestabilitāte un kāds būs šo pārmaiņu galarezultāts, – to šobrīd pateikt nav iespējams. Vienlaikus ir skaidrs, ka pasaule vairs nekad nebūs tāda, kādu mēs to zinājām vēl pirms dažiem gadiem.

Tostarp viena no acīmredzamām tendencēm ir Latvijas galvenās sabiedrotās drošības jomā – Amerikas Savienoto Valstu – uzmanības pārorientēšana no Ziemeļatlantijas uz Indijas un Klusā okeāna reģionu. Šāda tendence pastāvēja jau iepriekš, bet prezidenta Donalda Trampa vadībā tā kļūs arvien izteiktāka. Tas savukārt nozīmē to, ka galvenā atbildība par Eiropas drošību jāuzņemas mums pašiem – eiropiešiem. Un mums – mūsu diplomātijai, visām drošības un aizsardzības struktūrām – ir jādara viss iespējamais, lai pārmaiņas notiktu tikai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk un lai Latvija dotu savu pilnvērtīgu ieguldījumu apvienotās Eiropas drošībā. Es gribu uzsvērt, ka mūsu valsts jau pašlaik ir viena no Top 5 NATO dalībvalstīm aizsardzības izdevumu ziņā.

Šogad mūsu ārējai drošībai esam paredzējuši tērēt 3,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Liela daļa no šiem līdzekļiem tiks veltīti tieši kaujas spēju stiprināšanai – ievērojami uzlabosim pretgaisa aizsardzības sistēmu, iegādāsimies krasta aizsardzības raķešu sistēmas, kā arī tiks veikti kājnieku kaujas mašīnu, artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma iepirkumi. Turpināsies darbs pie lielākā būvniecības projekta Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, to vajadzībām – militārā poligona “Sēlija”.

Mērķtiecīgs darbs no Latvijas puses ar mūsu sabiedrotajiem ir rezultējies tajā, ka 18 (un es uzsveru – 18!) no 32 NATO dalībvalstīm uz Latviju ir nosūtījušas vairāk nekā četrus tūkstošus savu karavīru un virsnieku, kuri atrodas šeit. Lietuvā NATO militārpersonu skaits ir ap 3700, bet Igaunijā – 2200. Pabeidzot darbus poligonā “Sēlija”, mums būs visas iespējas vēl vairāk palielināt NATO karavīru un virsnieku skaitu mūsu zemes aizsardzībai.

Īpaši vēlos uzsvērt – Latvijas galvenais stratēģiskais sabiedrotais drošības jomā ir un paliks ASV. Un attiecīgi sadarbība ar jauno ASV prezidenta administrāciju, ar jauno Pārstāvju palātas sastāvu ir viena no mūsu prioritātēm, tostarp arī skaidrojot Latvijas pozīciju un aizstāvot mūsu intereses Vašingtonā.

Vēl cits diplomātijas virziens, kuru uzskatu par svarīgu, ir Latvijas aktīva līdzdalība jaunā konsensa meklējumos Eiropas Savienības iekšienē. Nesaskaņas starp dažādu redzējumu par apvienotās Eiropas nākotni piekritējiem, savstarpējais kategorisms, nevēlēšanās meklēt kompromisus novājina visu Eiropas Savienību. Mums savu iespēju robežās ir jāsekmē vienotība un iekšējo kompromisu meklējumi. Tostarp ir jāturpina aktīvi aizstāvēt mūsu nostāju saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Mums ir jāturpina atbalstīt ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem, jāsper visi iespējamie soļi, lai sarunas par karadarbības apturēšanu netiktu risinātas bez Ukrainas un bez Eiropas valstu klātbūtnes. Ukrainas drošība un agresora apturēšana vienlaikus ir arī mūsu drošība.

Mūsu vēsturiskās pieredzes dēļ potenciāli iespējama situācija, ka lielvaras atgriežas pie savstarpējo pretrunu risināšanas šaurā lokā un uz mazo valstu rēķina, ignorējot to vēlmes, intereses. Mums tas ir kategoriski nepieņemami. Tas attiecas ne tikai uz Krievijas agresiju Ukrainā. Sarunām par jebkuriem potenciāli jauniem starptautiskajiem līgumiem, ja tie jebkādā veidā skar Latvijas intereses, ir jānotiek ar mūsu un Eiropas līdzdalību. Tai ir jābūt vienai no mūsu diplomātijas aksiomām.

Ir vērts uzsvērt, ka drošības politika ir attiecināma arī uz vairākām būtiskām iekšpolitikas jomām un jautājumiem, kuri šķeļ un destabilizē sabiedrību, šādi palielinot drošības riskus. Pirmais no tādiem ir nelegālā migrācija. Visas Eiropas mērogā ir jāpieliek punkts šai mūsu kultūrvidi graujošajai, pilsoņu ierasto dzīvesveidu apdraudošajai parādībai. Latvijai ir jāvirza savas iniciatīvas un jāstrādā pie apvienotajai Eiropai kopīgas, kontrolējamas, dalībvalstu nacionālajām interesēm atbilstošas imigrācijas politikas. Tieši tāpat ir jāraugās, lai kopējās Eiropas politiskās un ekonomiskās programmas atbilstu mūsu nacionālajām drošības interesēm, kā arī neradītu problēmas mūsu tautsaimniecībai un neapdraudētu Eiropas Savienības konkurētspēju globālajā tirgū.

Mums ir skaidri zināms mērķis – Latvija kā brīva un demokrātiska valsts, Latvija kā daļa no citu tādu pašu valstu kopienas. Lai kādas pārmaiņas norisinātos globālajā mērogā, šis mērķis mums nemitīgi jāpatur prātā un jāīsteno atbildīga drošības politika un arī ārpolitika.

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi, ministres kundze, ministra kungs! ASV politikas filozofs un vēsturnieks Frānsiss Fukujama savā 1989. gada esejā “Vēstures beigas?” formulēja tēzes, kas desmitgadēm dominēja visas Rietumu pasaules politiskās domas pamatos, – ka pēc aukstā kara beigām un Padomju Savienības sabrukuma liberālā demokrātija ir uzvarējusi kā cilvēces galīgais politiskais un ekonomiskais modelis.

Ak vai, Fukujama tolaik smagi kļūdījās! Šī ideja izrādījās bīstama ilūzija, kas noveda pie virknes kļūdainu politisku izvēļu, piemēram, miera dividendēm. Eiropa atteicās no spēcīgas militārās stratēģijas. NATO valstis pēc 1991. gada dramatiski samazināja aizsardzības budžetu, jo uzskatīja, ka Krievija vairs nav drauds, pievērsās labklājības jautājumiem, aptaukojās birokrātijā, regulācijā un iestiga neskaitāmu pseidoproblēmu risināšanā.

Šodien svarīgākais jautājums – kur būsim: pie galda vai uz galda? Šo jautājumu bažīgi uzdod Ukraina. Arī kaut kur tepat, NATO valstu sabiedrībā, tas sāk skanēt, nojaušot, ka varētu būt vienošanās par mieru, kas var izrādīties tikai pamiers – uz laiku, kamēr Putina Krievija atgūst spēkus un sāk lūkoties tālāk.

Esejā minētās “vēstures beigas” izrādījās vēstures atgriešanās. Vispirms Putins pasludināja PSRS sabrukumu par 20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu, tad sāka Padomju Savienības sabrukuma revīziju. Identiski kā Hitlers pasludināja Versaļas līgumu par katastrofu un to lauza. Sākās bruņošanās un armijas modernizācija. Abos gadījumos sākās pakāpeniskas ekspansijas stratēģija, lai paplašinātu savu ietekmi, pārbaudītu Rietumu reakciju un tad jau pakāpeniski gatavotos lielākam konfliktam.

Putins pārbaudīja Rietumu reakciju, kad 2008. gadā iebruka Gruzijā. Hitlers – 1936. gadā, nosūtot karaspēku uz Reinas demilitarizēto zonu. Abos gadījumos Rietumi faktiski klusēja. Austrijas anšluss – 1938. gads. Baltkrievijas absorbēšana Putina gadījumā. Rietumu reakcija iedrošina nākamajiem soļiem.

Sudetijas apgabala aneksijai 1938. gadā pretī liekam Krimas aneksiju 2014. gadā. Minhenes līgums – Rietumi piekāpjas Hitleram, domājot, ka tas nodrošinās mieru, taču Sudetijas aneksijai seko visas Čehoslovākijas okupācija. Otrais gadījums – Rietumi reaģē vāji, sankcijas ir minimālas, Putins pēc Krimas anektēšanas sāk karu Donbasā.

Visbeidzot – iebrukums Polijā 1939. gada 1. septembrī. Pretī – pilna mēroga kara sākšana Ukrainā 2022. gadā.

Pēc tam kad Rietumi neko nedarīja Sudetijas jautājumā, Hitlers iebrūk Polijā. Pēc tam kad Rietumi nepietiekami reaģē uz Krimas aneksiju, Putins iebrūk Ukrainā. Šajā stadijā tolaik jau bija noformējusies izteikta sabiedroto ass – Vācija, Padomju Savienība, Itālija, Japāna. Savukārt Krievija jau būtu zaudējusi karu, ja nebūtu Ķīnas, Irānas, Ziemeļkorejas un Baltkrievijas palīdzības.

Draugi, skaidrs ir viens – dzīvojam pieaugošas ģeopolitiskas spriedzes laikā. Krievija ir uz kara ekonomikas takas, šogad aizsardzībā ieguldot jau 8 procentus no iekšzemes kopprodukta. Viss liecina, ka Krievija gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar Rietumiem, Putins grib izmainīt Eiropas drošības kārtību. Mūsu rīcība, lai pienācīgi sagatavotos, ir limitēta laikā. Šādos apstākļos ir jāatceras (citēju), ka “miermīlis ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo”. Tā teica Vinstons Čērčils.

Velkot paralēles ar vēsturi. Krievijas diktators Vladimirs Putins savu manifestu “Mein Kampf” skaidri izklāstīja jau 2007. gada 10. februārī Minhenes drošības konferencē. Kopš tās dienas Fukujamas ieskicētā politiskā romantisma un naivuma periods pēc būtības ir izdzisis. Taču lielākā daļa to ignorēja un turpināja izlikties, ka nekas tāds nenotiek. Daži vēl joprojām dzīvo šai romantismā, nespēj pieņemt realitāti un cer, ka drīz viss atgriezīsies vecajās sliedēs.

Arī šajā zālē, kolēģi, netrūkst tādu, kuri apgalvo, ka beigsies karš un tad tik varēs atkal draudzēties ar kaimiņu un būs galvu reibinoša peļņa, sadarbojoties ar Krieviju. Faktiski Rietumi... mēs visi iekritām izliktajās lamatās un tikai pēdējos gados cenšamies kaut ko pēc būtības mainīt.

Ir balsis, kas bažījas par Donalda Trampa ievēlēšanu Baltajā namā. Bet ASV bija, ir un būs mūsu stratēģiskais partneris, un jaunās administrācijas uzstādījumi nav jāuztver kā kaut kas nesaprātīgs vai pārsteidzošs. Uzstādījumi ietver pēc būtības akūti nepieciešamus un loģiskus pasākumus strauji un izlēmīgi veidojamai politikai mūsu reģiona drošības, konkurētspējas un spēka nodrošināšanai, NATO bloka pārliecinošu spēju nodrošināšanai apstākļos, kad pasaulē vairs netiek respektēts tiesību spēks, bet dominē tiesības uz spēku un reālpolitiku, kad apjomīgas investīcijas drošībā nav tikai dažu, bet ikkatra pienākums.

Pāris piemēru. Aizsardzības izdevumu palielināšana – pie izaugušajiem drošības riskiem ieguldījumi 5 procentu no iekšzemes kopprodukta apjomā NATO aizsardzībā ir adekvāti situācijai. Latvija un Baltijas valstis, protams, šeit rāda priekšzīmi, bet mums nāksies arī augt... Enerģētiskā neatkarība no agresora – joprojām grēkojam gan paši, gan Eiropā.

Ciešāka sadarbība ar ASV. Kolēģi, kāpēc gan ne? Mēs esam NATO partneri.

Ģeopolitiskajai situācijai atbilstoša klimata politika, kas var būt labvēlīgāka ekonomiskajai izaugsmei un mazāk ierobežojoša rūpniecībai. Eiropas Savienības klimata politiku varbūt laiks veidot veselā saprāta un realitātes virzienā, lai nezaudētu konkurences cīņā ar Ķīnu un citām valstīm.

Veselīgi piemēri iedvesmai, kolēģi, mūsu pašu politikā. Migrācijas stingra kontrole, kas noveda līdz tam, ka radīja virkni problēmu Eiropā, satracināja sabiedrību un izveidoja augsni Krievijai audzēt sev simpatizējošu spēku ietekmi Eiropā. Birokrātijas apcirpšana un procesu paātrināšana, valsts tēriņu revīzija un pārvirzīšana reālām prioritātēm, kā arī skaidri, ātri lēmumi un stingra politika – to mēs varam pamācīties no jaunās administrācijas.

Patiesība ir tāda, ka mežonīgais karš Ukrainā, hibrīdkarš Eiropā, karš Tuvajos Austrumos, spriedze un draudi kontekstā ar Taivānu un Klusā okeāna daļu, cīņa par ietekmi Āfrikā, kā arī Arktikā – tās visas ir absolūti vienota, liela procesa sastāvdaļas. Tā ir acīmredzama cīņa starp demokrātijām un autoritārajiem režīmiem, un šādā cīņā nekas neprovocē vairāk kā vājums, sašķeltība un neizlēmība.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Smiltēns. Precīzi jāinterpretē vēl kas būtisks. America First noteikti nenozīmē America Alone. Tas bieži tiek pārprasts. “Amerika vispirms” nenozīmē, ka “Amerika viena pati”. To arī skaidro republikāņu pārstāvji, kas viesojas Latvijā.

Kolēģi, jāsaprot, kas ir un būs mūsu draugi. Nav izprotama vēlme bojāt attiecības ar Izraēlu un ASV. Piemēram, gadījums, kad aizsardzības ministra vietnieks dodas uz Palestīnas atbalsta mītiņu, skaidri saprotot, ka patiesībā mūsu partneri ir otrā pusē, ka nepatikšanu gadījumā mēs nevarēsim paprasīt palīdzību Palestīnai... mēs prasīsim tieši Izraēlas specdienestu palīdzību un paļausimies uz ASV draudzību. Galvenais, ka no valdības bija nulles reakcija – viņš to darīja kā deputāts... it kā nošķirama lieta. Analoģisks gadījums – Eināram Cilinskim palūdza nekavējoties aiziet no ministra amata tikai par to, ka viņš vēlējās doties pie Brīvības pieminekļa 16. martā, jo tas, redz, varēja nepatikt Krievijai un varēja kaitēt attiecībām.

Gaigalavas drons, lidostas droni, kabeļu infrastruktūra jūrā... Manuprāt, mūs testē uz reakciju, nevarību, nespēju risināt problēmas. Un pagaidām diemžēl naidniekam ļoti veiksmīgi tas izdodas. Atceramies, ka vienīgās zāles pret šādām provokācijām, diversijām un uzbrukumiem ir ātra, asa reakcija, lai zaudējumi agresoram ievērojami pārsniegtu ieguvumus.

Projekts “Rail Baltica”, kolēģi! Nespēja nodrošināt skaidrību par projektu un projekta nolaišana no sliedēm – tas var kļūt par būtisku sarūgtinājumu Baltijas brāļiem un māsām attiecībās ar mums. Nespēja nodrošināt pamattrases izbūvi līdz 2030. gadam, visticamāk, novedīs pie situācijas, ka igauņi stāvēs pie mūsu robežas ar vilcienu un jaunām sliedēm, bet mūsu pusē būs zaļa pļava.

Vēstures mācības. Kas notiek ar starptautiskajām organizācijām šādos ģeopolitiskajos apstākļos? Tautu Savienība faktiski bija nespējīga, nevarīga risināt tā brīža problēmas. Piedodiet, tāda šodien ir ANO, kurai nav efektīvu mehānismu, lai piespiestu ievērot Hartu.

Ir jāuzdod šis jautājums... Latvijas cīņa par ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa pozīciju... kolēģi, vai tas ir tās cenas vērts – tie grandiozie resursi, kas ir iesaistīti, tā milzīgā nauda? Vai pēdējo trīs gadu apstākļos tas nebija jāvērš citā virzienā? Mūsu diplomātija ir maza, un resursu efektīvai virzīšanai šobrīd ir zelta vērtība. Izšķiroši svarīga ir ciešāka sadarbība reģionāli. Pareiza stratēģija ir darboties alianšu ietvaros, tātad mūsu viedokļu ietekmes veidošanā apvienojot spēkus ar līdzīgi domājošiem, vienalga, vai Eiropas vai NATO kontekstā. Tā būtu grupa NB8, formāts “trīs plus viens” – Baltija un Polija –, citi sabiedrotie.

APVIENOTAIS SARAKSTS Eiropas Parlamentā jau ir izveidojis Eastern Frontline Group – grupu, kur 44 deputāti no 13 valstīm ar līdzīgu izpratni par situāciju lobēs mūsu kopīgās intereses valstīs, kas to saprot mazāk. Paldies dievam, izveidota arī Eiropas drošības komiteja, kur arī Reinis Pozņaks ir koordinators.

Turpmāk mūs sagaida provokācijas, diversijas, informācijas operācijas, demokrātisku valstu politikas un varas saindēšana un paralizēšana. Vēlēšanu drošība kļūst par absolūti prioritāru jautājumu. Rumānijā nupat notika mikroblogeru grupas – 1000–2000 cilvēki – politiskas ietekmes gūšanas mēģinājumi, to visu darīja Krievija. Ukrainā astoņi miljardi dolāru tika ieguldīti aģentūras un ietekmes veidošanā. Mēģinājumi ietekmēt vēlēšanas Moldovā. Diemžēl šajā kontekstā ļoti bēdīgs iznākums ir Gruzijā. Tas ir īsts un tūlītējs apdraudējums un izaicinājums mūsu demokrātijas nosargāšanā.

Ir tiesa, ka mūsu drošības stiprināšanā ir ieguldīts ievērojams darbs un veiktas investīcijas. Ir pieaugusi NATO klātbūtne austrumu flangā. Esam pateicīgi NATO sabiedrotajiem par solidaritāti, sevišķi Kanādai, kas vada misiju Latvijā. Mūsu reģiona drošību stiprina Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO.

Vēsturisks notikums ir Zviedrijas karavīru kontingenta ierašanās Latvijā, bet jādara vēl vairāk un ātrāk, jāturpina stiprināt NATO klātbūtni austrumu flangā gan ar karavīriem, gan ar tehniku. Latvijas aizsardzības budžets šogad ir 3,45 procenti no IKP, bet tas būs jāturpina palielināt.

Mēs nedrīkstam atslābt atbalstā Ukrainai, kura jau trīs gadus cīnās frontes pirmajās līnijās. Lai gan dzirdam par miera sarunām, nekas neliecina, ka Putins grasītos izbeigt karu. Joprojām Ukrainu plosa Krievijas ieroči un Irānas droni, karā pret Ukrainu iesaistīti Ziemeļkorejas karavīri. Runas par miera sarunām, nenodrošinot Ukrainai maksimālu atbalstu, ir nevietā. Krievijas iegrožošana, sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju pastiprināšana, vēršanās pret sankciju apiešanu, spēcīgu sankciju politika un agresoru starptautiskā izolācija ir absolūta nepieciešamība. Taisnīgs miers Ukrainai ir tikai brīva Ukraina 1991. gada robežās, sodīts agresors un Ukraina NATO un Eiropas Savienībā, jo kāds cits miers ir tikai pamiers līdz Krievijas spēju uzkrāšanai nākamajam uzbrukumam.

Mēs esam NATO un Eiropas Savienībā, un ik pa laikam tiek jautāts, vai NATO 5. pants darbosies. Mēs zinām, ka darbosies. Bet vēlos izcelt NATO 2. pantu, kas paredz to, ka NATO nav tikai militāra savienība, bet arī ekonomiska savienība, ka puses iedrošinās ekonomisko sadarbību starp jebkurām pusēm vai starp visām pusēm NATO dalībvalstīs. Mērķis ir panākt lielākas investīcijas no ASV, Kanādas un citiem sabiedrotajiem. Jo vairāk viņi šeit būs ekonomiski, ne tikai militāri, jo drošāki arī mēs šeit būsim.

Visbeidzot – ārlietu ministre pabeidza savu runu, citējot latviešu hiphopu. Man ātrumā arī atradās rindas. Šoreiz no “ReQi” un Edgara Bergholca, ka “Saule, Pērkons, Daugava ir mūsos pašos / Cilvēkos krietnos, varenos un brašos”. Citiem vārdiem, mūsu pašu rokās ir atbilde uz jautājumu – uz galda vai pie galda? Mūsu visu pienākums ir izdarīt, lai nekad – uz galda, un vislabāk, ja pats galds būtu made in Latvia un no Latvijas ozola.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Lūgums apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Sprūds. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministres kundze! Ministra kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ekselences! Klātesošie! Šodien mēs piedalāmies ārpolitikas debatēs, bet noteikti var likt teju vienādības zīmi, nosaucot tās arī par drošības ārpolitikas debatēm. Man ir tas gods kāpt šajā tribīnē trešo gadu pēc kārtas.

Mēs apzināmies, ka situācija joprojām saglabājas trauksmaina. Pavisam skaidri mēs varam iezīmēt skarbās realitātes kontekstu. Pirmkārt, Krievija neapturēs savu militarizāciju, Krievija būs agresorvalsts, Krievija būs drauds mums un brīvas sabiedrības vērtībām. Otrkārt, mēs kopā ar sabiedrotajiem, protams, darām daudz, bet var izdarīt vēl vairāk. Treškārt, bruņojas arī pārējā pasaule, jauni konflikti un spriedze, visticamāk, ir neizbēgami.

Mums ir jāvienojas vienā konkrētā konstatācijā par to, ka mēs no tiesiskā viedokļa dzīvojam miera apstākļos, bet faktiski esam hibrīdkarā. Mūsu reģionā jau trešo gadu notiek aktīvs karš, un turpmākie mūsu drošības izaicinājumi un gatavības pārbaudījumi ir ticami un iespējami. Tāpēc ir svarīgi mobilizēties. Brīvība, likuma vara, cilvēktiesības, ilgtspējīga labklājības valsts izaugsme mūsu cilvēkiem ir vērtības, kas ir jāaizsargā mums visiem kopīgi, tādēļ drošība un aizsardzība ir izvirzītas kā mūsu valsts prioritātes.

Pasaule nemainās uz mieru, draudi nepazūd. Svarīgi, ka mēs neesam tikai novērotāji. Tādi mēs neesam, bet ieņemam aktīvu pozīciju. Svarīgi, ka rīkojamies no spēka pozīcijām, esam proaktīvi, pamanāmi, veidojam koalīcijas ar sabiedrotajiem, ieguldām ne tikai savā, bet kopējās transatlantiskās drošības arhitektūrā. Tāpēc noteikti aizsardzības nozarei drošības jomā ir daudz izaicinājumu, prioritāšu un uzdevumu. Šobrīd šajās drošības ārpolitikas debatēs vēlos akcentēt trīs prioritātes.

Pirmā – Latvijas aizsardzības nozares misija ir aizsargāt Latvijas valsti un Latvijas tautu, Latvijas cilvēkus. Vienlaikus mēs esam Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas sargātāji. Mēs esam NATO un Eiropas Savienības kā līdzīgi domājošu kopienu vērtību un interešu sargātāji. Mēs esam kļuvuši par drošības donoriem... pienesējiem.

Mēs investējam mūsu aizsardzībā 3,45 procentus no IKP, bet jābūt vismaz 4 procentiem, un jāvirzās uz 5 procentiem. Mums steidzami ir jāpalielina savs budžets, lai nodrošinātu tās spējas, kas definētas NATO plānos, un lai mēs efektīvi aizsargātu mūsu cilvēkus un tās vērtības, kas ir kopīgas mūsu kopienai.

Kopā ar Igauniju un Lietuvu veidotā Baltijas aizsardzības līnija ir Eiropas Savienības un NATO aizsardzības priekšējā līnija. Šis projekts ir eiroatlantiskās drošības nozīmes projekts, kura īstenošanā investēsim ne tikai mēs, bet arī mūsu partneri. Mēs turpināsim investēt sauszemes, gaisa, jūras, kibertelpas aizsardzībā.

Uz mūsu zemes šobrīd atrodas četri tūkstoši sabiedroto karavīru ar savu ekipējumu un bruņojumu. Paldies viņiem par to. Veidojas brigāde, tā tiek stiprināta kanādiešu vadībā. Bet arī mēs piedalāmies starptautiskās misijās... Libānā, Kosovā... šobrīd piedalās vairāk nekā 150 latviešu karavīru. Mēs trenējamies kopā, dalāmies ar zināšanām, kopīgi stiprinām kaujasspējas.

Mūsu drošības ārpolitikas nelokāms mērķis ir atbalstīt Ukrainu. Mēs nepagurstoši sniedzam Ukrainai militāru atbalstu, kā jau tika minēts, – 0,25 procentus no IKP, kas ir teju 10 procenti no mūsu aizsardzības budžeta. Galvenais atbalsts no Latvijas šogad būs bruņutransportieri, droni un, protams, arī karavīru apmācība. Viens par visiem, visi par vienu. Mēs ne tikai ņemam, bet arī dodam. Patiešām varam teikt, ka esam kļuvuši par drošības nodrošinātājiem – donoriem – arī citiem.

Otrā prioritāte – uzdrošinoties un uzņemoties vairāk, Latvija ir ceļā, lai kļūtu par dronu tehnoloģiju lielvalsti. Tas nav bijis pašmērķis. Uzdrošinoties un proaktīvi piesakot savu palīdzību Ukrainai ar droniem, mēs kopīgi esam iekustinājuši ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas dronu tehnoloģiju ekosistēmu. Būs pagājis gads, kopš mēs uzsākām starptautisko dronu koalīciju – 17 valstis, vairāk nekā divi miljardi eiro, ko esam apņēmušies kopīgi sniegt Ukrainai. Nebaidāmies saukt lietas īstajos vārdos – Ukrainā notiek dronu tehnoloģiju karš, un mēs spējam piegādāt Ukrainai to, kas tai tik ļoti vajadzīgs.

Dronu koalīcija vienlaikus ir devusi pozitīvu uzrāviena impulsu Latvijas dronu industrijai. Gada laikā mūsu dronu ražotājiem ir veikti pasūtījumi 32 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts gan mūsu, gan ārējais finansējums. Vēlos uzsvērt – divi Latvijas ražotāji ieguva pasūtījumu vairāk nekā 260 Eiropas ražotāju konkurencē un piegādās 12 tūkstošus dronu, kas saražoti Latvijā. Darbi runā daudz spēcīgāk un labāk nekā vārdi.

Latvija ir kļuvusi par starptautiski atpazīstamu dronu testu un mācību poligonu. Eiropas droni Ukrainas vajadzībām jau kopš pagājušā gada arvien lielākos apmēros tiek testēti Sēlijas poligonā. Sēlijas poligons jau šobrīd darbojas kā testēšanas vieta. Drīzumā mēs atklāsim dronu izcilības centru, lai stiprinātu šīs spējas gan gaisā, gan uz sauszemes, gan jūrā.

Mēs esam kļuvuši daudz spēcīgāki un iekustinājuši Eiropas dronu ekosistēmu, bet mums ir jāturpina šis fokuss, šī līderība, ko aktīvi demonstrējam. Maijā pie mums notiks starptautisks dronu samits. Tas būs gan politisks, gan militārs, gan inovāciju samits, kurā, protams, piedalīsies arī mūsu industrijas pārstāvji. Varam lepoties, ka, palīdzot citiem, mēs stiprinām sevi.

Nonākam pie noslēdzošās – trešās – prioritātes – aizsardzības industrijas. Mēs liekam pamatus spēcīgai aizsardzības industrijai. Mūsu mērķis ir skaidrs – spēcīga Latvijas aizsardzības industrija ir nozīmīgs mūsu un eiroatlantiskās drošības balsts. Esam daļa no aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes. Mūsu ražotāji piedalās un vada Eiropas aizsardzības fonda projektu konsorcijus daudzsološos daudzmiljonu projektos, mēs drosmīgi iekļaujamies NATO industriju un inovāciju veicināšanā.

Bet neaizmirsīsim par Eiropas Savienību. Tai ir jāuzņemas finansiālais ieguldījums tieši industrijas un inovāciju attīstībā, un mums ir jābūt līderiem šī finansējuma iegūšanā un lietderīgā ieguldīšanā mūsu pašu ekonomikā, tautsaimniecībā, mūsu spējās... kas tiešām stiprina mūsu bruņošanās un armijas spējas.

Latvijas drošības ārpolitikas uzdevums ir atbalstīt mūsu ražotāju spēcīgās puses, vienlaikus mazinot šķēršļus un veidojot uzņēmēju tīklus, piesaistot partnerus ar mērķi iekļauties viņu piegādes ķēdēs. Mums jau ir labi un motivējoši sadarbības un tehnoloģiju pārneses piemēri – “Patria 6 × 6” bruņumašīnu komplektēšanas rūpnīca Valmierā un straujā dronu ražošanas ekosistēmas izaugsme, ko apliecina “Origin Robotics” saņemtais finansējums Eiropas aizsardzības fondā kā vadošajam uzņēmumam. Šodien mēs parakstījām kājnieku kaujas mašīnu iepirkuma līgumu par 42 kājnieku kaujas mašīnu iegādi 373 miljonu eiro apmērā. Un šeit ir iesaistīta arī Latvijas industrija. Mēs uzstāsim uz to, lai vismaz... vai līdz 30 procentiem arī šajos lielajos iepirkumos, lielajos spēju attīstības projektos, būtu mūsu industrijas klātbūtne.

Mēs esam izstrādājuši Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju līdz 2036. gadam, un šajā stratēģijā ir skaidri apzināti mērķi, uzdevumi, kas jāveic. Līdz 2036. gadam mērķtiecīgi iesim, lai NBS iegādes no vietējās Latvijas industrijas tiktu trīskāršotas, sasniedzot vismaz 30 procentus no kopējā apjoma.

Pētniecība un attīstība, inovācija ir izšķirošas. Vismaz 3 procentiem no aizsardzības budžeta ir jābūt tieši inovācijām. Protams, tas stiprinātu arī mūsu tautsaimniecību kopumā. Stipra un starptautiski konkurētspējīga aizsardzības tehnoloģiskā un industriālā bāze veidos mūsu tautsaimniecības mugurkaulu, mūsu kopējās drošības pamatu.

Noslēdzot un vēlreiz kopsavelkot, akcentējot to, kas mums ir svarīgs. Uzdevumu, prioritāšu, mērķu ir daudz, budžets un finansējums svarīgs, bet mums paliek arī uzstādījumi, kas šajā gadā ir ļoti aktīvi jāvirza uz priekšu, jāprecizē, jāakcentē un jāīsteno. Mums ir jābūt militāri nesatricināmiem savā zemē. Aizsargājot sevi, mēs dodam mieru un labklājību arī NATO un Eiropas Savienībā. Mēs esam kļuvuši par drošības donoriem.

Mums ir jāfokusējas uz perspektīvām un izaicinošām jomām, kurām būs būtiska nozīme nākotnes karadarbībā. Latvijai ir jābūt dronu tehnoloģiju lielvalstij, un to es šodien arī savā runā uzsvēru, bet arī ne tikai – tehnoloģijās kopumā, kiberdrošībā, mākslīgajā intelektā, 5G tehnoloģijās. Mēs to varam.

Vienlaikus, kamēr esošā Eiropas un ASV industrija vēl noorientējas apjomu celšanā, Latvija nevar gaidīt, mums ir jāattīsta vietējā militārā industrija – gan NBS bruņojumam, ekspertīzei, gan tautsaimniecības stiprināšanai, gan spējai sadarboties ar partneriem transatlantiskajā sabiedroto telpā. Mums jāražo pašiem, jāinovē straujāk, jāpiegādā vairāk, jo mēs to gribam, protam un varam.

Runas noslēgumā es gribu teikt lielu paldies aizsardzības nozares cilvēkiem, NBS, kas ikdienā sargā mūsu valsti, ārlietu resora pārstāvjiem, kas pārstāv mūsu intereses starptautiski, deputātiem – par līdzdalību, iesaisti un savstarpējo sadarbību – un, protams, kopumā mūsu cilvēkiem, kas aizstāv mūsu valsti, pārstāv mūs starptautiski un ļoti labi apzinās, cik svarīgi tagad ir ieguldīt mūsu drošībā, dodot savu pienesumu ļoti dažādos veidos. Mēs sargājam Latviju kopā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas “Stabilitātei!” vārdā – deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Ko no mums sagaida mūsu starptautiskie partneri, mūsu kolēģi, cilvēki, valsts apvienības, kas iet kopā ar mums līdz kopīgiem mērķiem? Viņi sagaida no mums tiešu rīcību. Mēs kaut kāda iemesla pēc sākam uzskatīt, ka “runāt”, “atbalstīt”, “būt blakām... visādi... emocionāli”, “iet kopā” ir viss, ko mēs varam darīt. Mūsu sabiedrotie gaida no mums konkrētu rīcību.

Es jums pateikšu absolūti godīgi, kolēģi, – šodien mūsu ārlietu resors ir vienīgais – vienīgais! – avots, no kura varam saņemt tiešu saikni no mūsu kolēģiem, mūsu partneriem, par to, ko Latvijai vajag darīt. Pateicoties PROGRESĪVAJIEM un aizsardzības ministram – es uzskatu, ka aizsardzības resoram kopā ar ārlietu resoru ir jāstrādā ciešā saiknē –, mēs saprotam jaunu jēdzienu “klātesamība”, kas, manā skatījumā, ir absolūti nepieļaujama. Klātesamība – tā nav rīcība. Klātesamība – tas nav pienesums mūsu starptautiskajai drošībai. Klātesamība – tā ir darbības imitācija.

Atkāpjoties no oficiālās runas, es jums varu pateikt: manam jaunākajam dēlam ir četri gadi. Katru reizi, kad tētis ir mājās, dēls ir blakām. Viņš man apliecina savu klātesamību, un tas ir viss. Mēs šodien uzvedamies kā mazi bērni, kas gaida norādes, ko darīt, kas gaida konkrētu rīcības plānu, bet paši nav spējīgi neko ģenerēt.

Kāpēc es teicu – Aizsardzības ministrija un ārlietu resors? Šodien mums ir pienākums partneru acīs parādīt, ka mums ir stipra armija, ka spējam aizsargāt sevi, ka spējam nepieciešamības gadījumā atbalstīt arī savus partnerus. Bet ko es dzirdu no aizsardzības ministra? Šodien starptautiskās misijās diemžēl piedalās tikai 50 Latvijas karavīri. Tas ir nopietni? Tas ir daudz? Tas ir viss, ko mēs varam izdarīt, lai nodrošinātu starptautisko drošību, augsti godātais Sprūda kungs? Es šaubos. Mēs varam izdarīt daudz vairāk. Bet šodien diemžēl, lasot Ārlietu ministrijas ziņojumu, redzējumu, es saprotu tikai vienu: mēs esam panākuši izcilu meistarību, rakstot dokumentus, kurus var griezt uz jebkuru pusi. Kāda ir mūsu pozīcija attiecībā uz situāciju Ukrainā? Pozīcijas nav. Mēs gaidām, kas būs starptautiski. Kāda ir mūsu pozīcija par citiem apdraudējumiem, kas notiek ārpus Latvijas... kas notiek visā pasaulē? Diemžēl pozīcijas arī nav.

Augsti godātie kolēģi, šodien es īsti nevaru saprast, vai mēs beidzot palīdzēsim NATO dalībvalstu kolēģiem un partneriem iet kopā, cīnīties kopā, padarīt Eiropu stiprāku vai atkal tikai runāsim, rakstīsim skaistus dokumentus? Mēs lepojamies ar dronu koalīciju? Augsti godātie kolēģi, jā, tā ir, bet tā ir ļoti veiksmīga un efektīva tikai uz papīra, un mūsu ārlietu resors un partneri ārpus Latvijas to ļoti labi saprot. Manā skatījumā, mūsu stiprākajai puse ir jābūt spējai atzīt savas kļūdas, pateikt, ko mēs izdarījām nepareizi līdz šim, un izlabot, nevis mēģināt ar lieliem starptautiskiem dokumentiem attaisnot savu vājumu. Kolēģi, manā skatījumā, tas nav pieļaujami.

Es šodien dzirdēju no mūsu kolēģes veiksmes novēlējumu par ANO Drošības padomi. Kolēģi, vai jūs esat lietas kursā, kā tur balso citas valstis par mums? Ko mēs esam izdarījuši, lai Latvija uzvarētu? 60 valstis ir islāma valstu pārstāvji. Ar jūsu ārējo politiku jūs viņu balsis nedabūsiet, ja tiešām viņi jums ir vajadzīgi. Tad sanāk, mēs atkal uzrakstījām dokumentu, kurš ir formāls, kuram nav nekādas saiknes ar reālu darbību, kolēģi. Vēlreiz vēršu jūsu uzmanību, ka ārkārtīgi svarīgi mums būt par stipriem partneriem, kas X stundā var palīdzēt, nevis kliegt: palīdziet, lūdzu, mums! Mums jābūt stipriem partneriem, kas var atsūtīt savus spēkus, lai palīdzētu citām valstīm, mums ir jābūt stipriem partneriem, kuru ārējo un iekšējo drošību nav iespējams vājināt. Bet šodien mēs redzam, ka sīkas provokācijas parāda mūsu mazspēju, un starptautisko partneru acīs mēs izskatāmies šausmīgi, kolēģi.

Divi mājas droni lidostā, un mēs neko nevaram izdarīt. Ko šajā situācijā mūsu augsti godātajai ārlietu ministrei stāstīt ārzemēs? Ko viņa var parādīt? Ar ko viņa var lepoties? Es arī viņas pozīciju varu saprast. Kad ir tapis konkrēts dokuments, tas diemžēl ir tapis, atsaucoties uz to, ka nav, uz kā balstīties, un tas ir pilnīgi skaidrs. Un šajā visā kontekstā viņai tā vai citādi pa visu gadu ir kaut kas jāģenerē.

Tāpēc, kolēģi, vēlreiz vēršu jūsu uzmanību: beidzam uzvesties kā mazi bērni, sākam audzēt spēku, muskuļus, trenēties, parādīt, ka mēs tiešām spējam stiprināt, nevis tikai apliecināt, Sprūda kungs, savu klātesamību, kas pēc būtības ir nekas. Mēs šodien, būdami absolūti negatavi visādiem izaicinājumiem, vājinām mūsu starptautisko pozīciju un mūsu potenciālo ienaidnieku pozīcijas stiprinām, un rādām viņiem neapšaubāmu signālu, ka šeit ir vājais posms un caur to var turpināt draudēt, caur to var turpināt rādīt vājumu. Un tas ir fakts.

Sprūda kungs, tā ir jūsu personīgā atbildība. Diemžēl šodien visas ministrijas... bet ārlietu resors un Aizsardzības ministrija ir saistīti tik cieši, ka jūs nevarat pievilt mūsu augsti godāto ārlietu ministri... un otrādi arī. Tāpēc es ļoti ceru, ka nākošgad... un jūs lepojaties ar to, ka jau trīs gadus šeit runājat... ka nākošgad šeit mēs runāsim par reāli izdarītiem darbiem un dzirdēsim par to, ko jau esam izdarījuši, ko mēs spējam apturēt, un par to, ar ko spējam dalīties ar mūsu sabiedrotiem.

Vēlreiz kā opozīcijas pārstāvis jums atgādināšu mūsu frakcijas viedokli – beidzam ar šitām garām runām un lieliem tekstiem vājināt Eiropas drošību! Jo pēc būtības... vēlreiz... mēs esam tādā ģeogrāfiskā punktā, kur, piedošanu, Sprūda kungs, un piedošanu, ārlietu ministre, mums ir jābūt tik stipriem muskuļiem, ka visiem pārējiem būs bail vispār nākt uz šejieni. Bet es to neredzēju, es to neesmu sajutis no šī dokumenta. Tas ir baigais mīnuss, ko, es uzskatu, jums vajadzētu noteikti abiem labot.

Augsti godātie kolēģi, es novēlu mums visiem būt maksimāli kritiskiem, novēlu mums visiem skatīties patiesībai acīs. Vēlreiz – mums ir nedaudz laika, lai stiprinātu sevi, lai ietu uz priekšu un lai visa Eiropas Savienība lepojas ar mums pēc padarītajiem darbiem, nevis tādēļ, ka mēs esam ģimenes mazais bērns – kā viņu var nemīlēt.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vārdā – deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ārlietu ministre! Ministri! Godājamie kolēģi! Viesi! Drošība, demogrāfija, ekonomika – šos trīs vārdus pavisam nesen mums teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tad, kad mūsu frakcija tikās ar prezidentu, tāpat kā arī pārējās frakcijas tikās. Šie trīs vārdi – tās ir Latvijas prioritātes.

Ja runājam par drošību, tad Latvijas atrašanās Eiropas Savienībā un NATO ir Latvijas drošība. Ja mēs šodien nebūtu NATO valsts, mēs varētu justies tāpat kā, piemēram, Moldova vai kāda cita valsts, kas ir bijusi PSRS sastāvā. Tas ir mūsu ieguvums.

Tas, ka Latvijā atrodas karavīri no dažādām NATO valstīm, it sevišķi no Kanādas un tagad arī Zviedrijas, šodien palielina Latvijas drošību. Bet tas, kas attiecas uz pārējām lietām, tas, kas ir izskanējis saistībā ar to, kur mājasdarbi ir jāveic pašai Latvijai... diemžēl mums nesokas. Nedara godu tas, ka tie droni, par kuriem pēdējā laikā ir daudz runāts... mēs runājam par dronu koalīcijām... bet tad, kad Latvijā ielido kāds drons, mēs to īsti pat nevaram pārtvert. Lidosta “Rīga” – parādās droni, tiek atcelti lidojumi, ir apjukums. Un mēs Saeimā lemjam, ko darīt ar droniem. Bet Ādažos mūs sargā sabiedrotie kopā ar mūsu kareivjiem, kas, protams, dod pārliecību, ka neesam vieni un ka NATO alianse – tā ir realitāte šodien, tā tiešām ir daļa no Latvijas, un Latvija ir daļa no šīs alianses.

Tas, kas man rada bažas visvairāk, ir neizdarītie mājasdarbi. Šajā gadījumā ir tie divi vārdi, ko teica Valsts prezidents.

Tātad demogrāfija. Latvija izmirst, vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku ir nomiruši... un piedzimuši pagājušogad tikai knapi virs 12 tūkstošiem. Ja tas tā turpināsies, tad NATO karaspēks, kas atrodas Latvijā, neko mums palīdzēt nevarēs.

Kas attiecas uz ekonomiku – skaidrs ir tas, ka šodien tā ir vājākā lieta Latvijas pastāvēšanā. Mēs neesam pašpietiekama valsts, mēs esam atkarīgi no Eiropas fondiem un no aizņēmumiem, kurus ņemam, nevis lai veiktu stratēģiskas investīcijas Latvijas ekonomikā, bet lai vienkārši noēstu šo naudu, pensionāriem izmaksājot pensijas, skolotājiem, mediķiem, policistiem – algas. Ja mēs sākam dzīvot uz parāda un aizņemto naudu noēdam, tas ir ceļš uz nekurieni. Tas ir ļoti bīstams ceļš, ko šodien iet Latvija.

Jautājums ir – ko mums darīt? Es esmu daudzkārt no šīs tribīnes teicis – ir nepieciešams mobilizēt visus labākos prātus un cilvēkus, kas būtu spējīgi palīdzēt šai valstij. Diemžēl – diemžēl! – tas, ko ir atzinis arī Valsts prezidents, – esošā valdība pagājušogad neveica praktiski nevienu nopietnu reformu, viss ir palicis uz papīra. Tie nav mani vārdi, to teica Valsts prezidents publiski. Un tā ir problēma.

Jautājums – kādas mums ir perspektīvas? Ja mēs paskatāmies... un man būtu šodien vairāk laika – stunda – atvēlēts, es jums varētu nolasīt lekciju par to, kas notiek mūsu ekonomikā, bet, tā kā man ir palikušas vēl tikai piecas minūtes, tad šo lekciju droši vien varēšu nolasīt citā reizē.

Bet tagad par būtību. Ja mēs neko nemainām, ja ekonomika nemainās, viss būs slikti. Jautājums – kā mainīt ekonomiku? Ir ārkārtīgi svarīgi, lai valdība kā vienota komanda strādātu visos virzienos, izmantojot mūsu iekšējos un ārējos resursus. Ir svarīgi, lai visas mūsu vēstniecības zinātu, kas tām jādara, lai vēstnieki zinātu... lai katram vēstniekam rokās būtu vismaz trīs projekti, trīs prioritātes, kas ir jārealizē konkrētajā gadā. Mums jāsāk piesaistīt investīcijas no visas pasaules. Vēstniecību iesaiste šajā procesā ir vitāli svarīga, jo ļoti bieži, lai varētu notikt augsta līmeņa tikšanās, vēstnieki ir vienīgie cilvēki, kas to var izdarīt. To nevar izdarīt padomnieki, konsultanti, parastie darbinieki, pat ne LIAA pārstāvji. To var izdarīt vēstnieks.

Līdz ar to ir nepieciešams, lai mūsu vēstniekiem rokās būtu šie projekti. Esmu saticies ar daudziem vēstniekiem. Viņi teica: mums nav projektu, mums neviens neko nav pateicis. Šodien tā joprojām ir problēma, ko valdība nav nodrošinājusi... un es negribu teikt, ka tā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas gadiem strādāja bez vadības, bet tā ir valdības prioritāte. Valdībai ir jāpasaka, kādas investīcijas ir vajadzīgas, kādi mums ir šie projekti, lai visi vēstnieki zinātu, ko Latvija meklē. Un tas ir tas, ko es aicinu Ārlietu ministriju darīt sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un valdību kopumā.

Kas attiecas uz mūsu atrašanos Eiropā, protams, ģeopolitiskā situācija, karš Ukrainā – tas ir tas, kas šodien rada problēmas mums kā valstij, jo atrodamies blakus Krievijai un Baltkrievijai, mums ir kopīgā robeža. Un skaidrs ir tas, ka šo robežu izmantojam ne tikai mēs, bet šo robežu izmanto daudzas citas Eiropas valstis, un caur šo robežu joprojām plūst kravas uz dažādām Centrālāzijas valstīm un ne tikai. Līdz ar to mums ir jāsaprot, ka esam stratēģiskā vietā Eiropā un NATO, mums ir šī ārējā robeža, bet vienlaicīgi, kā jau teicu, mēs esam šis vājākais posms, tāpēc ka mūsu ekonomika ir viena no vājākajām un sliktākajām Eiropas Savienībā. Patīk vai ne, bet, ja mēs paskatāmies ienākumus, IKP uz vienu iedzīvotāju, – tie ir vieni no zemākajiem, un tā tiešām ir problēma. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi šodien tiešām darīt visu, lai paceltu ekonomiku.

Kas attiecas uz pozīciju saistībā ar aizsardzību... ar to, kas notiek pasaulē, – skaidrs, ka pasaule vairs nebūs tāda, kāda ir bijusi vēl pavisam nesen. Vēlēšanas ASV, Donalda Trampa atkārtota kļūšana par prezidentu maina šo pasauli, maina arī Ameriku. Mēs saprotam, mēs redzam, kā mainās politika Eiropā, kā mainās retorika. Tie, kas iepriekš teica kaut ko vienu, tagad runā kaut ko citu. Jo Amerika šodien ir spēcīgākā un ietekmīgākā valsts pasaulē.

Vienlaicīgi, ja mēs runājam par Ukrainu, es esmu to daudzkārt teicis un atkārtošu arī šodien – no vienas puses, Ukrainai Eiropa sniedz atbalstu, lielu atbalstu, Amerika sniedz atbalstu, no otras puses, mēs šodien dzirdam arī no ASV prezidenta Trampa, ka šis atbalsts ir bijis tāds, lai Ukraina nezaudētu, bet vienlaicīgi – lai neuzvarētu. Un to mēs labi zinām.

Eiropā bija pieņemts lēmums sniegt konkrētu atbalstu. Vācija – lielākā Eiropas ekonomika, kanclers Šolcs apsolīja atbalstu, beigās pārdomāja – nebūs šī atbalsta. Baidena administrācija pieņēma lēmumu par lendlīzi – kara sākumā Ukrainai būs tas un tas. Joprojām tas nedarbojas. Kauns mētāties ar vārdiem! Vēl joprojām tur mirst simtiem tūkstoši cilvēku. Un tagad mēs nonākam līdz situācijai, ka tiek runāts par mieru, par kara pārtraukšanu.

Skaidrs, ka Latvija nebūs tā, kas diktēs šos miera nosacījumus. Bez Ukrainas neviena vienošanās netiks panākta. Bet ir jāsaprot tas, ka šodien Amerika nosaka toni. Kā Trampam izdosies, to mēs šodien nevaram pateikt, bet uzstādījums ir – jāpanāk miers. Labāk slikts miers nekā labs karš. Un vakardien aptaujās, ko varēja vērot Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, arī Latvijas iedzīvotāju gaidas pēc tā, ka vajadzīgs miers, ievērojami palielinās.

Līdz ar to mums kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai būt aktīviem, bet darīt visu, lai mēs nebūtu vājākais posms. Tātad mums ir jāstrādā kopā ar visām partnervalstīm, bet pirmām kārtām mums jādomā par mūsu ekonomiku.

Vai es varu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

A. Šlesers. Es esmu pilnīgi pārliecināts: ja mēs kopā izstrādāsim stratēģiju, ja šeit darbs ritēs profesionāli, tad daudz kas var izmainīties. Bet diemžēl tas, ko mēs dzirdam šodien no valdības pārstāvjiem, – ir vajadzīgs valdības restarts. Godājamie kolēģi, vārds “restarts” nozīmē – jaunu valdību, jo šī valdība kaut ko nevelk. Un runa ir ne tikai par kvorumiem, jo mēs, partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, nekad neesam apzināti rāvuši nost kvorumus, bet jautājumos, kas mums nav pieņemami, mēs demokrātiskā formā varam atturēties no balsošanas. Un, ja gadījumā koalīcijai nav pietiekami balsu šeit, zālē, tad nav pamata pārmest opozīcijai, ka mēs neatbalstām jūsu darbu. Mēs neesam daļa no valdības. Mēs esam gatavi atbalstīt visus svarīgos, grūtos lēmumus, bet nedarīsim darbu, kas jādara pašai koalīcijai. Un, ja šī koalīcija netiek galā ar visiem pienākumiem un nespēj nodrošināt ekonomisko attīstību, tad ir jāveido jauna koalīcija, lai valsts beidzot varētu iziet no šī purva. Lai mēs būtu nevis vājākais posms visā šajā Eiropas Savienības un NATO sistēmā, bet lai mēs būtu stiprākais posms.

Latvijai vajadzīga spēcīga vairākuma valdība ar skaidru ideoloģiju, ar konservatīvām vērtībām, kura var izvest šo valsti no purva, kurā mēs esam nonākuši. Ir jāapvienojas labākajiem, gudrākajiem, spēcīgākajiem. Latvijai vajadzīga profesionāļu valdība, kas iesākto sadarbību ar NATO un Eiropas Savienību varētu virzīt uz priekšu nevis kā Eiropas vājākais posms, bet kā viens no spēcīgākajiem posmiem. Mums ir vajadzīga līderība. Valdībai vajadzīgi spēcīgi līderi, ministri, kas spēj pārstāvēt Latvijas intereses, piesaistīt investīcijas, nodrošināt ekonomisko izaugsmi, palielināt dzimstību. Un tad mūsu ārpolitika un iekšpolitika būs viens vesels. Nav jēgas, ka mūsu cilvēki... pārstāvji, ministri... vienkārši braukā pa pasauli, tiekas ar dažādiem pārstāvjiem, stāsta, kā mēs visus atbalstām, bet tur smejas par mums, jo zina, ka esam nabadzīga Eiropas valsts, kas dzīvo uz parāda. Lai izvilktu valsti no parādiem, ir nepieciešamas investīcijas, ir nepieciešams iekarot jaunus tirgus, ir nepieciešama mērķtiecīga darbība, mums jāstrādā un jāsadarbojas ar visām ārvalstu vēstniecībām, kas ir Latvijā, lai būtu lielāka ekonomiskā sadarbība.

Mums tiešām ir jādara viss, lai katra ministrija, kura brauc un pārstāv Latviju ārzemēs, – vai tā ir Ekonomikas, Finanšu, Ārlietu vai kāda cita ministrija – realizētu vienotu ārpolitiku... tātad Latvijas attīstību... jo mēs dzīvojam brīvā konkurencē, mums neviens par velti šajā pasaulē neko nedāvinās, mums pašiem ir jācīnās par vietu zem saules.

Tāpēc es domāju, ka Latvijai ir nepieciešama profesionāļu valdība, kas var nodrošināt attīstību, jo mēs esam pelnījuši, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, lai tie cilvēki, kas ir aizbraukuši uz ārzemēm, beidzot pieņemtu lēmumu un atgrieztos. Mums ir simtiem, tūkstošiem cilvēku, mūsu pilsoņu, kas dzīvo ārzemēs, un viņi nevar atgriezties, jo viņi redz, ka Latvija joprojām ir nabadzīga valsts, un tas mūs apdraud.

Un visi mūsu labie nodomi... atbalsts Ukrainai, par kuru arī LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vienmēr, visos balsojumos, ir atbalstījusi valdību... Mēs redzam, ka ļoti bieži aiz šī Ukrainas “karoga” tiek slēptas Latvijas neizdarības. Tāpat kā tas bija kovida pandēmijas laikā. Mēs norakstījām visu. Ja mēs sakām, kāpēc Igaunijā, Lietuvā dzīve ir labāka, mēs sakām – mēs atbalstām Ukrainu. Visi atbalsta Ukrainu, tikai mēs dzīvojam daudz sliktāk. Tieši tāpēc šodien mums ir milzīga izšķiršanās un ir skaidri jāpasaka arī mūsu sabiedrotajiem ārvalstīs, ka mēs gribam būt bagāta un attīstīta valsts, ka mums ir ambīcijas, ka mēs esam gatavi dot šo pienesumu.

Mēs apzināmies, ka arī tranzīts un loģistika, it sevišķi Ukrainas atjaunošana, kas jau drīz sāksies... esmu pilnīgi pārliecināts, mums aktīvi jāpiedalās visā šajā procesā. Ir jānodefinē, kādā veidā mēs būsim iesaistīti ne tikai dronu koalīcijā, bet arī būvniecības atjaunošanā. Tātad mēs gribam palīdzēt atjaunot Ukrainu, mēs gribam, lai mūsu bizness, mūsu uzņēmēji piedalās un dara to, un palīdz ukraiņiem. Ja mēs paliksim tikai pie droniem, tad patiesībā būs tā, ka mēs būsim atbalstījuši Ukrainu ar droniem, bet citas lielvalstis, tādas kā Vācija, Francija, būs tās, kas pelnīs naudu tad, kad tiks atjaunota Ukraina.

Tā ka, godājamie kolēģi, darīsim visu, lai Latvijā būtu spēcīga profesionāļu valdība, apvienosim Latvijas tautu, lai mums būtu vienota tauta, un darīsim visu, lai mēs dzīvotu bagātā un attīstītā valstī!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā – deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministri! Viesi! Pēdējo gadu laikā – kopš sākusies Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā un saasinājušies ģeopolitiskie apstākļi – vārds “drošība” kļuvis plaši lietots un locīts gan politiķu vidū, gan sabiedrībā. Mūsu valdības viena no galvenajām prioritātēm ir drošība. Šī gada budžets ir drošības budžets, tajā 3,45 procenti no mūsu valsts kopprodukta tiek veltīti aizsardzībai jeb drošības stiprināšanai. Un tas ir saprotams – teju 80 procenti mūsu valsts iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas invāzija Ukrainā nozīmē arī Latvijas drošības apdraudējumu. Jāatzīmē arī, ka teju katrs trešais iedzīvotājs nav apmierināts ne ar mūsu valsts, ne Eiropas Savienības atbildes reakciju uz Krievijas agresiju.

Latvijai šobrīd nav tieša militāra apdraudējuma, vienlaikus kaimiņvalsts īstenotā politika turpina saasināt drošības jautājumus reģionā. Zaļo un Zemnieku savienība stingri turas pie viedokļa, ka mainīgajā drošības situācijā Eiropā un citur pasaulē visas pūles ir jāvelta, lai novērstu apdraudējumus Latvijas iekšējai un ārējai drošībai, sabiedrības saliedētībai, informatīvajai telpai un kibertelpai. Te vietā ir jautājums, vai pēdējo trīs gadu laikā, kopš ukraiņu tauta varonīgi cīnās pret Krievijas agresoru, starptautiskajā līmenī ir darīts pietiekami, lai stiprinātu eiroatlantisko drošību un sekmētu starptautiskās kārtības nostiprināšanos? Vai mēs, Krievijas kaimiņvalstis, esam spējušas pārliecināt partnerus Eiropas Savienībā un NATO koncentrēt spēkus un palielināt resursus kopējai aizsardzības politikai, lai stātos pretī agresorvalsts patvaļai?

Baltijas valstis jau šobrīd rāda piemēru, ieguldot aizsardzībā vairāk nekā 3 procentus no IKP. Lietuva un Igaunija paziņojušas par nodomu palielināt šo finansējumu līdz 5 procentiem. Ir skaidrs, ka ieguldījumi aizsardzībā būs jāpalielina arī Latvijai un citām alianses dalībvalstīm, jo ir lietas, kas jāpaveic pašām. Astoņām no 32 alianses dalībvalstīm izdevumi aizsardzībai joprojām nepārsniedz 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps jau paziņojis, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina aizsardzības izdevumi līdz 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Domājot par aizsardzības finansējumu, Latvijai nopietni jādomā, kā šos resursus mērķtiecīgi izmantot.

Ir ne tikai jāstiprina valsts drošība, bet arī jāattīsta militārā industrija un jāveicina Latvijas uzņēmumu spējas piedalīties aizsardzības spēju sekmēšanā. Sēlijas poligona izveide ir labs piemērs. Aizkraukles novada un Jēkabpils novada ekonomikas attīstība no tā iegūs – līdz ar poligona darbības uzsākšanu palielināsies cilvēku skaita pieplūdums reģionā, tiks sakārtota infrastruktūra un radītas jaunas darba vietas.

Vienlaikus ir nopietni jāstrādā pie austrumu pierobežu stiprināšanas, ne jau žogs uz robežas atrisinās visas reģiona problēmas, tāpēc sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2027. gada jāpanāk, ka tiek paredzēts atbalsts bloka austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Latvijai īpašs uzsvars jāliek uz ekonomisko, sociālo un drošības noturību, lai cilvēki turpinātu dzīvot pierobežā un tā pakāpeniski neiztukšotos.

Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka cieša un veiksmīga sadarbība aizsardzības, robežapsardzības un citās drošības jomās ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem – NATO un Eiropas Savienību – ir pamats mūsu valsts drošībai. Latvijai ir aktīvāk jāiesaistās Eiropas Savienības politikas veidošanā, lai veicinātu mūsu iedzīvotāju un uzņēmēju kopīgās intereses, kā arī stiprinātu latviešu valodas un kultūras atpazīstamību. Aicinām ikvienu Latvijas amatpersonu, pārstāvot valsts intereses Eiropas līmenī, pirmajā vietā likt nacionālās intereses.

Paldies mūsu diplomātiskajam dienestam par līdzšinējo darbu starptautisko attiecību stiprināšanā. Pārskatāmā nākotnē pie papildu prioritātēm būtu jāmin dialoga stiprināšana ar Vidusāzijas reģiona valstīm un Tuvajiem Austrumiem. Vietā ir diskusija par Latvijas vēstniecības izvietošanu Jeruzalemē.

Ikdienā varētu šķist, ka pazaudējam savu ceļu sīkās ķildās. Ārlietu ministres pieminētais janvāris pirms 34 gadiem apliecina, ka lielās lietās esam vienoti, drosmīgi un izlēmīgi.

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas “Nacionālā apvienība” vārdā – deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie klātesošie! Krievijas imperiālisms ir novedis pie tā, ka tiek nogalināti tūkstošiem cilvēku, sagrautas pilsētas un miljoni ir spiesti pamest savas mājas. Krievijas imperiālisms ir drauds visai civilizētajai pasaulei, jo tas grauj starptautisko kārtību un mieru, atnes haosu un karu.

Krievijas imperiālisma apturēšana ir šībrīža būtiskākais Latvijas ārpolitikas dienesta uzdevums. Fiziski Krievijas imperiālisms tiek apturēts Ukrainā, kur ukraiņu karavīri jau trešo gadu kopš pilna mēroga iebrukuma, bet vienpadsmito gadu kopš sākotnējā iebrukuma pašaizliedzīgi aizsargā savu valsti un tautu pret Krieviju. Un viņiem tas izdodas.

Krievijas karš pret Ukrainu ir iestrēdzis. Aizvadītā gada laikā Krievija ir spējusi ieņemt vien niecīgu teritoriju un vienlaikus pazaudēt daļu no savas teritorijas. Teritorijas izmaiņas ir niecīgas, tas neļauj nedz vienai, nedz otrai pusei gūt izšķirošus panākumus karadarbībā.

Kamēr Krievija ir iestrēgusi Ukrainā, tā zaudē ietekmi citviet. Kalnu Karabaha, Palestīna, Libāna, Sīrija – tās ir vietas, kur Krievijas un tās sabiedroto ietekme bija liela, bet tagad šī ietekme izkūst. Šajos reģionos Krievija zaudē, jo tai nav resursu, lai aizsargātu savas ietekmes sfēras. Asada spēku straujā sagrāve Sīrijā 2024. gadā būs notikums, kas vēl tālāk sašķobīs Krievijas pozīcijas citās Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīs. Nedrošība atstāj iespaidu uz citiem Krievijai lojāliem prezidentiem, jo viņi saprot, ka var pieredzēt Asada likteni.

Tāpat pēc Sīrijas zaudēšanas Krievijai kļūst sarežģītāk nodrošināt loģistiku, lai atbalstītu tai draudzīgās Āfrikas valstis. Un varam izteikt pietiekami drošu varbūtību, ka tuvāko gadu laikā ietekmi zaudēs vairāki Krievijai simpatizējoši grupējumi Āfrikā. Būtiski, lai Rietumvalstis jau šobrīd veidotu cieņpilnu sadarbību ar demokrātiskajām Āfrikas valstīm.

Lai Ukraina varētu turpināt sekmīgi aizsargāties un atgūt okupētās teritorijas, Rietumvalstīm ir jāturpina sniegt militāri tehniskais atbalsts Ukrainai. Nevis Krievijas nomierināšana, bet tās zaudējums uzsāktajā agresīvajā karā piespiedīs to atteikties no imperiālistiskās politikas. Latvija ir kopā ar Ukrainu līdz tās uzvarai.

Tāpat Rietumvalstīm ir jābeidz cerēt uz prorietumniecisko opozīciju Krievijā, lielāko daļu šīs opozīcijas ir apzināti izveidojušas varas struktūras. Ja vēlas veicināt pārmaiņas Krievijā, ir jāatbalsta krievu okupēto tautu nacionālās pašapziņas nostiprināšana un centieni atbrīvoties no kolonizatoriem. Vēlos arī norādīt, ka citu valstu diplomātiem nevajag stiprināt Krievijas koloniālo politiku Latvijā, nevajag censties uzrunāt Latvijas pilsoņus nevienā citā valodā kā tikai latviešu valodā. Es ceru, ka attiecīgo valstu vēstnieki saņems šo ziņu.

Mēs uzskatām, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāsoda noziedznieki, kuri šobrīd pastrādā noziegumus pret ukraiņu tautu, tāpat kā ir jāsoda noziedznieki, kuri pastrādāja noziegumus pret latviešu tautu. Tāpēc Latvijas diplomātiskajam korpusam ir ne tikai jāpalīdz Ukrainai saukt pie atbildības kara noziedzniekus un uzstāt, lai Krievija atlīdzina materiālos zaudējumus, bet Latvijai ir jāuztur arī prasības par PSRS mantinieces Krievijas nodarīto materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī uzskatu, ka ir jāsauc pie atbildības personas, kuras padomju okupācijas periodā pastrādāja noziegumus pret cilvēci.

Viens no iemesliem tam, ka šodien krievu karavīri atkārto vecvecāku noziegumus, slēpjas Rietumvalstu dubultajos standartos gan pēc Otrā pasaules kara, gan pēc PSRS sabrukuma, kad PSRS pastrādātie noziegumi pret cilvēci netika starptautiski nosodīti, secīgi mūsdienu Krievijas noziedznieki tika padarīti par varoņiem un šobrīd šie noziegumi tiek atkārtoti.

Ar Nacionālās apvienības aktīvu iesaisti ir panāktas vairākas labas lietas, lai mazinātu Krievijas ietekmi Latvijā, piemēram, izvērstas pārbaudes, lai tie Krievijas pilsoņi, kuri rada draudus valstij vai nevēlas integrēties, zaudētu uzturēšanās atļaujas, valsts ir pārņēmusi savā īpašumā tā dēvēto Maskavas namu, kas gadiem ir bijusi vieta, kur pulcējas Kremļa ietekmes aģenti, ir pieņemti lēmumi pret sankcionētām personām un personām, kuras ārvalstu uzdevumā strādā pret mūsu valsti. Zinu, ka citas valstis mācās no Latvijas piemēra, jo šobrīd ir būtiski, lai lēmumi tiktu pieņemti ātri un efektīvi.

Vēl dažus gadus atpakaļ daudzi Rietumos taisīja biznesu ar Putinu, izlikās, ka tā nav autoritāra valsts, bet vienlaikus... teica, ka Eiropā ir palicis tikai viens diktators – Baltkrievijā –, ignorējot realitāti, ka galvenais diktators sēdēja Maskavā. Lukašenko, lai noturētos pie varas, 2021. gadā savas valsts suverenitāti atdeva Krievijai, padarot Baltkrieviju par marionešu valsti. Baltkrievu tauta nav Lukašenko. Baltkrievu tautai pašai ir jāpieņem lēmums, vai tā vēlas, lai Baltkrievija arī turpmāk būtu Krievijas... marionešu valsts vai būtu brīva un pilntiesīga Eiropas valsts. Ja baltkrievu tauta lems iet brīvības ceļu, Latvija, kā arī citas reģiona valstis to atbalstīs.

NATO ir pasaules spēcīgākā militārā alianse, bet tai būtu jākļūst daudz spēcīgākai. Krievija ir pārgājusi uz kara laika ekonomiku, bet NATO valstīs šāda pāreja nav notikusi, un atsevišķas NATO valstis joprojām aizsardzībai tērē tikai vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd NATO valstis aizsardzībai kolektīvi novirza aptuveni 1,5 triljonus dolāru. Bet, ja šobrīd pilnīgi visas NATO valstis aizsardzībai novirzītu 4 procentus no iekšzemes kopprodukta, tad aizsardzībai kolektīvi tiktu novirzīti 2,2 triljoni dolāru, tālu aiz sevis atstājot citas pasaules valstis un potenciālās militārās alianses, kas varētu nostāties pret NATO.

Miers ir panākams caur spēku. Šai ziņā kā pozitīvu piemēru vēlos izcelt Poliju. Polija ar savu attieksmi pret drošību un Krievijas radītajiem draudiem rāda piemēru citām Eiropas lielvalstīm, un citām Eiropas lielvalstīm būtu jālīdzinās Polijas piemēram, kā jāpieiet drošības jautājumiem.

Vēl būtiskāka par izdevumu pieaugumu ir alianses vienotība un spēja strauji pieņemt lēmumus. Šai izaicinājumu pilnajā laikā nedrīkst pieļaut naidīgu valstu “maigās varas” kampaņas, kuras grauj sabiedrības ticību savai valstij, noskaņo vienu NATO valsti pret citu vai pret kopīgo militāro aliansi. Nacionālā apvienība ir gandarīta par Kanādas atbalstu mūsu kolektīvās drošības stiprināšanā. Kanādas vēstnieks Latvijā ir paveicis milzīgu un ļoti labu darbu. Paldies viņam par to. Vēlamies pateikties arī pārējām valstīm, kuras veido daudznacionālo kaujas grupu Latvijā.

Par Amerikas Savienotajām Valstīm. Ir ļoti slikti, ka Latvijā ir žurnālisti un sabiedriskie darbinieki, kuri izvērš klaji negatīvu kampaņu pret jauno ASV administrāciju vai sēj neuzticēšanos turpmākajām Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu starpvalstu attiecībām. Man nav šaubu par abu valstu ciešo sadarbību. Pat vēl vairāk – attiecībām ir potenciāls uzlaboties, jo reālās politikas ziņā mēs darām līdzīgas lietas, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis sāk darīt to, ko mēs jau kādu laiku darām. ASV uzsāk cīņu, lai sargātu savas ārējās robežas pret nelegālajiem imigrantiem. Latvija ir gatava atbalstīt Amerikas Savienotās Valstis, jo Amerikas Savienoto Valstu ārējās robežas, tāpat kā Latvijas ārējās robežas, ir NATO ārējās robežas. Amerikas Savienotajās Valstīs, it īpaši republikāņu vidū, ar izpratni par ļaunuma impēriju un kā to uzveikt viss ir vislabākajā kārtībā. Šoreiz mēs būsim kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm “dzelzs priekškara” labajā pusē.

Vēl dažas piezīmes par pašu ziņojumu. Vēlos paust kritiku ārlietu dienestam, kurš iepriekšējos gados ir veicinājis imigrāciju no dažādiem pasaules reģioniem, tostarp Latvijā ievedot lielu skaitu Krievijas žurnālistu. Nacionālā apvienība nekad nav atbalstījusi imigrācijas veicināšanas politiku, bet šobrīd īpaši uzsveram, ka tā ir jāaptur. Diemžēl ārpolitikas ziņojumā par to nekas netika minēts.

Varētu apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, laiki ir apvienoti.

J. Dombrava. Ziņojumā nav arī nekas minēts par PSRS radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Tomēr kopumā vēlos pateikties ārlietu ministrei par sagatavoto ziņojumu, kas ļoti labi ieskicēja Latvijas starptautiskos izaicinājumus un Latvijas atbildes uz tiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ārlietu ministrei Baibai Bražei.

B. Braže (ārlietu ministre).

Paldies deputātiem, paldies Saeimas priekšsēdētājai un Saeimas Prezidijam. Es domāju, bija ļoti vērtīgi gan mums, gan maniem kolēģiem... visam dienestam dzirdēt gan pozitīvās atsauces, gan kritiku, un to arī ņemsim vērā.

Pāris konkrētas lietas, ko es sev piefiksēju.

Par Krieviju. Par Krieviju runāja dažādi pārstāvji, nebija neviena, kas nerunātu par to. Latvijai ir pozīcija. Latvijai ir gan nostāja attiecībā uz Krieviju, gan rīcība attiecībā uz to, kā vājināt Krieviju. Mums ir nostāja un rīcība attiecībā uz to, ko mēs sagaidām no Ukrainas, ko mēs sagaidām attiecībā uz Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, arī attiecībā uz to, kā panākt mieru. Mieru Ukrainā mēs varam panākt, tikai piespiežot Krieviju iet uz to.

Krievijā šobrīd nav neviena indikatora, neviena instrumenta, kas būtu vērsts uz mieru. Līdz ar to, lai panāktu mieru Ukrainā, Krievija ir jāpiespiež uz to. Un šeit ir tā nostāja: miers caur spēku. Un tai mēs pilnībā pievienojamies. Tā ka nevajag teikt, ka Latvijai nav nostājas attiecībā uz mieru Ukrainā.

Otrs punkts – par ekonomisko darbu, ko Šlesera kungs teica. Šlesera kungs, jūs labi zināt, ka mūsu vēstnieki... klausāties? Labi... ka mūsu vēstnieki ir instruēti strādāt ar projektiem. Mēs par to esam runājuši. (Starpsauciens.) Jā. Šlesera kungs, jūs zināt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

B. Braže. Tādā ziņā, protams, premjeres izveidotā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome strādā ar konkrētiem projektiem un vēstnieki strādā ar šiem pašiem projektiem. Protams, liela atbildības daļa ir šeit, Latvijā, iekšēji, tāpēc ir ļoti labi, ka ir šī lielo investīciju padome, kurā ir gan pašvaldības, gan uzņēmēju organizācijas... vai tie ir kokrūpnieki vai citi. Ir ļoti konkrētas lietas, kas ir jāizdara, un tās tiek darītas, un pēc tam atsauces no uzņēmumiem... ārpusē... ir pozitīvas. Tā ka tas notiek.

Otra lieta – par Centrālāziju vairāki kolēģi... Rokpeļņa kungs... minēja, par Tuvajiem Austrumiem – Šlesera kungs... Par Centrālāziju un par tranzītu uz Centrālāziju. Uzņēmējiem, tranzīta asociācijām no mūsu puses... no Ārlietu ministrijas puses ir skaidri pateikts – ir jābūt due diligence sistēmai, ir jābūt skaidrai sistēmai par to, ka arī uzņēmēji izanalizē riskus, uz kurieni Centrālāzijā kravas tiek sūtītas. Ir valstis, ar kurām muitai un mūsu Finanšu izlūkošanas dienestam ir ļoti laba sadarbība, kuras sadarbojas, noskaidrojot galasaņēmējus... ir pārliecība, ka tās kravas iet tur, kur tām jāiet.

Ir valstis, kuras ir muitas savienībā ar Krieviju, tur situācija ir citādāka – nav pārliecības, ka tur netiek pārkāptas sankcijas, eksportējot atsevišķiem galasaņēmējiem.

Līdz ar to... jā, tas ir valsts institūciju darbs, tas ir robežas darbs, tas ir FID darbs, bet tas ir arī uzņēmēju darbs – nodrošināt, ka tranzīts aiziet uz Centrālāziju, nevis uz Krieviju... sankciju pārkāpšanai. Tā ka tas ir tas būtiskais. Mēs pilnībā atbalstām. Tāpēc arī šonedēļ Latvijā bija Uzbekistānas ārlietu ministra vietnieks, mums ir plānota starpvaldību komisija. Mēs pilnībā esam aktivizējuši darbu gan ar Kazahstānu, gan ar citām valstīm, lai šos abus faktorus ņemtu vērā.

Par mājasdarbiem – gan par droniem, gan citiem aizsardzības sektora praktiskajiem darbiem, strādājot ar uzņēmumiem un citiem. Gan savā ziņojumā, gan arī uzrunā es specifiski atzīmēju, ka arī uzņēmumi ar mūsu – ārlietu dienesta – palīdzību ir ieguvuši daudz lielāku pārliecību, ka tie var gūt atbalstu no dažādiem Eiropas Savienības un NATO finansējuma fondiem. Piemēram, “Origin Robotics”, kas strādā tiešām ļoti labi... inovatīvs produkts un viss pārējais. Mēs palīdzējām viņiem izlobēt, lai tiktu klāt pie Eiropas naudas, jo ir zināma secība, kādā veidā tas praktiski notiek. Tas viņiem dos attīstības lēcienu. Šlesera kungs, tā nav “noēsta” nauda, tā ir ļoti praktiska attīstības nauda konkrētam uzņēmumam.

Tāpat citos iepirkumos, jā – ir lobijs, jā – mūsu kolēģi vēstnieki un visi citi, arī LIAA cilvēki, veic šos lobijus. Tas ir normāls diplomātu darbs. Tas ir tas, ko mēs esam arī panākuši savā dienestā. No labajām lietām mācāmies un arī no sliktajām lietām, kas neizdodas, mācāmies. Tāpēc gribētu atzīmēt arī to, ka esmu tiešām priecīga, ka tajās valstīs, kur ir Latvijas vēstniecības, ir bijis arī mūsu tirdzniecības pieaugums. Atzīmēšu Ēģipti, kur vēstniecība ir rīkojusi specifiskus, uz uzņēmējiem vērstus pasākumus, lai savestu kopā... teiksim, Ēģiptes pusei ir interese par mūsu IKT sektoru, arī no mūsu IKT industrijas puses ir interese par Ēģipti un par plašāku reģionu. Tas ir rezultējies ar 55,9 procentu tirdzniecības pieaugumu uz Ēģipti.

Tas pats – Japāna. Jā, bija vairāki pasākumi uzņēmējiem, kopīgi biznesa forumi starp Latvijas un Japānas uzņēmējiem. Pieaugums pakāpeniski, gadu no gada, ir noticis. Pagājušajā gadā – gandrīz 17 procentu pieaugums.

Biju arī aizbraukusi uz Tukuma novadu – uz “Fortes Energy”, kas bija jaunuzņēmums. Šobrīd tas vairs nav jaunuzņēmums, bet ir tehnoloģiju uzņēmums, jo viņu eksports uz Japānu ir pieaudzis tā, ka viņi jau ir nostabilizējušies un savu tiešām tādu atjaunojamo, efektīvo produkciju un sistēmas var tirgot tur.

Indija – pieaugums par 25 procentiem, Koreja – par 16 procentiem, Austrālija – par 15 procentiem. Tādā veidā visās valstīs, kur strādā mūsu vēstniecības, mūsu praktiskais uzdevums ir veicināt tirdzniecību. Un tas ir tas, kas būs arī nākamgad.

Protams, pastāv riski. Mēs nezinām, kādi tirdzniecības kari var sākties, un tas mūs iespaidos, jo, ja Eiropas Savienībai tiek piemēroti tarifi, Eiropas Savienība ir un paliek mūsu uzņēmēju lielākais tirgus. Tas iespaidos mūsējos, tā ka tur mūsu darbs, protams, sadarbībā ar komisiju, sadarbībā ar ārējiem partneriem ir nodrošināt to, lai, vēlams, tādu tirdzniecības karu vispār nebūtu. Un to var panākt tikai kopīgā dialogā, skatoties uz faktiem, uz skaitļiem, analizējot, bieži vien aizkulišu sarunās... nodrošinot savstarpēju izpratni.

Daži vārdi par ANO Drošības padomi. Šeit izskanēja runas par milzu resursiem, kurus vajadzētu likt kaut kur citur. Tā ir viltus izvēle. Nevis “vai nu – vai”, bet “gan – gan”, tā ir mūsu nostāja. Mums ir jābūt ANO Drošības padomē. Mēs esam viena no divām valstīm (otra ir Kipra, kas nekad padomē nav bijusi), bet mēs esam valsts, kura saprot bažas citos reģionos caur mūsu vēsturi, caur mūsu izpratni, un mūs klausās, jo mums ir gan šī izpratne, gan iespēja arī izstāstīt savu nostāju. Citas valstis no rītiem nemostas ar domu par to, kā aizstāvēt Ukrainu. Tā ir – tā ir realitāte. Mūsu uzdevums ir to ielikt šo valstu kontekstā, uzklausot viņu bažas, bet tādā veidā arī izstāstot viņiem, lai tad, kad notiek starptautiskie balsojumi, lai tad, kad notiek kaut kādi starptautiski lēmumi, tie būtu tādi, kas ir mūsu interesēs, kas atbalsta mūsu nostāju. Un nav stiprākas vietas kā ANO Drošības padome, kur to panākt. Mūsu laikā (ja tiksim ievēlēti) tiks izvēlēts arī nākamais ANO ģenerālsekretārs.

Es gribu pateikt arī to praktisko lietu – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā caur Latvijas ostām tika virzīts diezgan liels daudzums minerālmēslu no Krievijas. Tie piederēja sankcionētām personām, un ap 200 tūkstošiem tonnu no tā daudzuma tika iesaldētas. Ārlietu ministrijas un ANO aģentūru sadarbības rezultātā ir izvestas 127 tūkstoši tonnas... no tiem visiem. Tas ir tas, ko mēs nestāstām tik ļoti publiski, bet tas ir praktiskais darbs, ko dara diplomāti, un arī tas ir drošības darbs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, vārds deputātei Leilai Rasimai – paziņojumam.

L. Rasima (PRO).

Labdien, kolēģes un kolēģi! Visus tos, kas vēlas potenciāli kļūt par krustvecākiem Baltkrievijā politieslodzītajiem, aicinu tagad, uzreiz uz Sarkano zāli – mums būs tikšanās ar organizācijas “Libereco” pārstāvi. Viņa īsi izstāstīs, ko šī iniciatīva, šī programma nozīmē un to, kā tajā var iesaistīties. Kāds no jums varbūt jau šodien kļūs par krustvecāku kādam politieslodzītajam.

Tiekamies Sarkanajā zālē tagad, uzreiz, pārtraukuma sākumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, man arī ir viens paziņojums.

Atgādinu, ka Saeima piedalās dzimumu līdztiesības audita veikšanā. Jums uz e-pastu atkal ir nosūtīta anketa, es ļoti lūdzu tos, kuri vēl nav aizpildījuši anketu, atrast laiku un to izdarīt. Pārējiem, kas to ir izdarījuši, paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies šie deputāti: Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Andrejs Judins... redzu, Dmitrijs Kovaļenko, Agnese Krasta, Kristaps Krištopans, Nauris Puntulis, Māris Sprindžuks, Ričards Šlesers un Aiva Vīksna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, paldies visiem, kas ir ieradušies laicīgi.

Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – ārlietu ministres ziņojums par paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā.

Turpinām debates.

Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ministres kundze, kolēģi deputāti, arī diplomātiskā korpusa pārstāvji un Ārlietu ministrijas pārstāvji! Esmu pieteicies runāt šajās debatēs Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vārdā, Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vārdā un arī Baltijas Asamblejas Prezidija vārdā, jo no šī gada 1. janvāra pēc rotācijas principa Latvija ir uzņēmusies prezidentūru gan Baltijas Ministru padomē, gan Baltijas Asamblejā.

Vispirms par ziņojumu kopumā. Mana civilā profesija ir matemātiķis, tai skaitā arī... ir bijis laiks, kad pietiekami daudz strādāju statistikā, un es mēģināju paskatīties uz šo ziņojumu no statistikas viedokļa, uzbūvējot tādu spektrogrammu attiecībā uz tām, informātikas valodā runājot, entītēm, ģeogrāfiskās un ģeogrāfiski politiskās izcelsmes entītēm, kas ir minētas šajā ziņojumā.

Šāda veida dominējošais vārds, protams, ir Latvija. Ja es nemaldos, tas minēts 557 reizes. Es varu kļūdīties, bet tas ir tas, ko rāda teksta analīze. Kā jūs domājat, kas ir nākamā grupa? (Starpsauciens.) Nākamā grupa ir Eiropa... Eiropas Savienība (apmēram divas trešdaļas no tā biežuma, cik bieži minēta Latvija, ir Eiropas Savienība), nākamā ir Ukraina, tad – Krievija, tad nāk tas jautājumu loks, par kuru es esmu lūdzis iespēju runāt, respektīvi, runa ir par Baltiju un Ziemeļvalstīm, NB8. Mūsu sadarbība visos šajos formātos, gan ministru, gan parlamentu līmenī, šajā ziņojumā dažādās kombinācijās ir minēta apmēram 90 reižu. Nākamā grupa ir tā, kas attiecas... tā, mirklīti, lai es nekļūdītos (Šķirsta lapas.)... tas, kas attiecas uz mūsu stratēģisko sadarbības partneri ASV, bet apmēram tikpat daudz reižu ir minēta arī Baltkrievija kā vēl viens papildu drauds mūsu drošībai. Protams, arī Kanāda ir pietiekami nozīmīgu skaitu... reižu minēta. Un tās ir tās dominējošās iezīmes, ja skatāmies tādā ģeogrāfiskā kontekstā, ko mēs redzam.

Tagad par saturu. No satura viedokļa sadarbība Baltijā gan ministru un valdību līmenī, gan parlamentārās sadarbības līmenī ir iezīmēta vairākās vietās, tai skaitā... es nocitēšu pāris vietas... Galvenokārt tas saistās ar jauno akcentu, kas saistīts ar to, ka Somija un Zviedrija ir kļuvušas par NATO dalībvalstīm. Ziņojumā ir rakstīts: “Līdz ar Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO Latvijas drošības un aizsardzības politikā ir pieaugusi reģionālās sadarbības formātu nozīme. Baltijas jūras drošības un Baltijas valstu gaisa telpas un teritoriālās aizsardzības jomā svarīga loma ir Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (Nordic-Baltic Eight, NB8) formātam. Tāpat 2024. gadā panākta ciešāka Baltijas valstu un Polijas sadarbība lēmumu pieņemšanas koordinācijā, vienotas pieejas izstrādē, kā arī kopīgo aizsardzības spēju stiprināšanā.”

Ziņojumā ir arī atsevišķa sadaļa tieši par reģionālo sadarbību, kurā bez šī NATO aspekta ir minēti arī pārējie mums ļoti būtiskie jautājumi, tai skaitā mūsu energodrošības jautājumi, mūsu desinhronizācija no BRELL tīkla un sinhronizācija ar Eiropas energotīklu. Tāpat ir likts akcents arī uz to, ka Baltijas valstis kopā ar Ziemeļvalstīm... Ņemot vērā, ka Baltijas jūra ir nonākusi mūsu kopīgajā atbildības zonā, mēs mēģinām izstrādāt kopīgas politikas un veikt kopīgus pasākumus Krievijas “ēnu flotes” apzināšanā un to draudu likvidēšanā, kas ir saistīti ar šo “ēnu floti”.

Tāpat arī notiek sadarbība dažādu veidu ANO dokumentu pieņemšanā. Tas viss ir minēts šajā ziņojumā.

Savukārt tas, ko es gribētu papildināt, – starp Baltijas Ministru padomi, kuru operacionāli pārstāv triju Baltijas valstu ārlietu ministri, un Baltijas Asambleju tradicionāli vēsturiski ir bijusi pietiekami laba sadarbība. Tā gan bieži vien ir atkarīga arī no tā, cik aktīvi prezidējošās valsts ārlietu ministrs... kā viņš redz šīs sadarbības lomu. Mums ar mūsu ārlietu ministri apmēram nedēļu atpakaļ bija tikšanās, kurā pārrunājām to, kā šīs prezidentūras ietvaros mums vajadzētu sadarboties Baltijas telpā, nosakot darba kārtību pārējām partnervalstīm.

Tātad, ja mēs runājam... tīri no formālā viedokļa... nākamajam gadam tas sadarbības formāts parasti tiek uzlikts tā saucamajā Baltijas Padomē, tātad tas ir prezidējošās valsts organizēts gada noslēguma pasākums, kurā pēc būtības ir divi pasākumi: ir Baltijas Padome, kurā piedalās gan Baltijas Ministru padome, gan Baltijas Asamblejas pārstāvji, un paralēli tam notiek arī Baltijas Asamblejas gadskārtējā sesija. Pēdējais šāds pasākums notika Viļņā pagājušā gada 18. oktobrī, un šī pasākuma ietvaros tika nosprausti kopīgie sadarbības mērķi Baltijas Ministru padomei un Baltijas Asamblejai, un šim gadam sadarbība ir iezīmēta šādos trijos pīlāros: pirmais – reģiona drošība un noturība; otrais – atbalsts Ukrainai; trešais – reģionālās savienojamības pilnveide, enerģētiskās drošības stiprināšana, investīciju piesaiste mūsu reģionā.

Mūsdienu apstākļos... ja mēs gribam paskatīties atpakaļ, kāda ir bijusi darbība iepriekšējā gadā, protams, paši varam sniegt atskaiti par to, un šādu atskaiti arī Baltijas Asambleja Viļņas pasākumā 18. oktobrī sniedza. Tābrīža Baltijas Asamblejas prezidents Andrjus Kupčinsks – no Lietuvas – sniedza šo ziņojumu, bet vēl interesantāk ir paskatīties, cik lielā mērā šī informācija par konkrētas organizācijas darbu ir aizgājusi pasaulē. Nav noslēpums, ka mūsdienās to var pajautāt visu zinošajam mākslīgajam intelektam. Es arī paņēmu un OpenAI ChatGPT ierakstīju jautājumu, protams, angļu valodā, ko tas var pastāstīt par Baltijas Asamblejas darbu aizvadītajā gadā. Es saņēmu atbildi... protams, atbilde bija angļu valodā, ko pēc tam var pārtulkot latviski (angļu valodā tāpēc, ka tajā ir pieejams plašāks informācijas masīvs par jebkuru lietu)... un tā atbilde, ko es saņēmu, principā bija ļoti tuva tam, ko es būtu uzsvēris, ja man vajadzētu pašam šādu ziņojumu rakstīt.

Ja mēs skatāmies konkrēti Baltijas Asamblejas darbu aizvadītajā gadā, tad ir bijuši vismaz seši galvenie darbības virzieni, no kuriem viens bija reģionālā sadarbība drošības un aizsardzības jomā. Ir ļoti svarīgi, lai nacionālie parlamenti arī būtu iesaistīti Baltijas Asamblejas darbā, un man ir... šobrīd es skatos uz kolēģi Raimondu Bergmani, jo Raimonds vienmēr ir bijis tas, kurš tad, kad mēs diskutējam Baltijas Asamblejas attiecīgajā komitejā par tiešām nozīmīgiem jautājumiem, cenšas būt klāt un dot savu pienesumu. Paldies viņam par to.

Līdzīgā veidā tas ir arī ar kolēģiem no pārējām Baltijas valstīm. Šobrīd situācija ir izveidojusies tāda, ka Igaunijas parlamentā ir ļoti spēcīga šīs jomas komanda, kas sastāv no cilvēkiem, kuri iepriekš ir bijuši vadošās pozīcijās dažādos līmeņos, dažādu veidu militārajos formējumos, līdz ar to, ja tādi cilvēki ir parlamentā, viņus ir vērts uzklausīt.

Es lūdzu apvienot... pielikt klāt piecas minūtes.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot.

J. Vucāns. Paldies.

Otrs jautājums, par ko pagājušajā gadā Baltijas Asambleja ir cīnījusies un kas ir darīts, tas ir atbalsts Ukrainai, un atbalsts Ukrainai galvenokārt ir nevis tā, ka cenšamies sevi pārliecināt (jo mums sevi pārliecināt nevajag), bet tas ir atbalsts tādā veidā, ka tur, kur mēs tiekamies ar citu parlamentāro asambleju pārstāvjiem, tas ir gan Ziemeļu Padomē, gan Beniluksa parlamentā, gan dažādos citos starptautiskos formātos, Baltijas Asamblejas pārstāvjiem ir iespēja runāt arī Eiropas Parlamenta prezidentu sanāksmēs tad, kad tās tiek organizētas... tad šis ir būtisks temats, par ko runāt, un tur vienmēr šim tematam... mēs esam centušies, cik nu var, pārliecināt par to... stāstīt pirmām kārtām par to, ka Baltijas valstis attiecībā uz ziedošanu... dažādu veidu ziedojumiem Ukrainai ir nākamās aiz ASV, ja mēs rēķinām summāri... gan arī esam aicinājuši pārējās valstis sekot šai iniciatīvai.

Kas attiecas uz citām jomām, protams, tie ir enerģētikas infrastruktūras objekti. Un attiecībā uz to man ir jāpiemin viena lieta. Bez tā, ka mēs darbojamies Baltijas Asamblejā, tā pati delegācija pēc būtības strādā arī Baltijas jūras parlamentārajā konferencē, un 2023. gadā pēc Latvijas delegācijas un pēc tam pēc Baltijas Asamblejas iniciatīvas Baltijas jūras parlamentārajā konferencē tika izveidota darba grupa jautājumiem par enerģētisko drošību, savietojamību un pašilgtspējas (self-sustainability) nodrošināšanu... tas trešais vārdiņš.

Andris Kulbergs ir šīs grupas vadītājs. Jāteic, šī grupa šajos jau gandrīz divos gados ir paveikusi ļoti daudz, apzinot situāciju enerģijas ražošanas, enerģijas pārneses, enerģijas drošības, enerģijas transportēšanas jautājumos, bet, skatoties arī plašāk, – skatoties uz dažādu loģistikas tīklu savietojamību un tā tālāk... un šobrīd tiek gatavots galaziņojums, ko vajadzētu prezentēt šī gada augustā, tad, kad notiks Baltijas jūras parlamentārās konferences kārtējā – gada – sesija. Es ar ļoti lielām cerībām skatos uz šo galaziņojumu, jo tas būs konkrēts ieguldījums, ko mēs būsim devuši energodrošības stiprināšanā mūsu reģionā.

Tā es varētu turpināt arī par citiem jautājumiem, bet par tiem es tik izvērsti nerunāšu. Tātad digitalizācija un inovācijas, vides ilgtspēja, ekonomiskā sadarbība – šie ir bijuši virzieni, kuros Baltijas Asambleja ir strādājusi 2024. gadā. Un nu mēs esam nonākuši 2025. gadā, kad Latvija ir prezidējošā valsts Viļņas konferencē. Pagājušā gada nogalē es jau ziņoju par iecerētajiem darbības virzieniem, kas Latvijas prezidentūras laikā ir paredzēti, lielā mērā tās prioritātes es jau nosaucu, es tās neatkārtošu.

Es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Tad, kad Baltijas Asambleja sanāk un arī Baltijas Ministru padomes pārstāvji ir klāt, mēs parasti izdiskutējam tās lietas un tos virzienus, pie kuriem vajadzētu strādāt nākamajā gadā, respektīvi, šajā gadā... pavisam konkrētas lietas. Tiek pieņemta tā saucamā Baltijas Asamblejas rezolūcija, un šajā rezolūcijā – es vēl šorīt pārskaitīju – ir 106 punkti, kuros minēts, ko Baltijas valstu parlamentārieši vēlas, lai darītu Baltijas valstu pārstāvji... vai arī kuros aicina kaut ko darīt, tātad pievērst uzmanību kaut kādām lietām. Lai man nevajadzētu tērēt laiku – to visu var apskatīt Baltijas Asamblejas interneta mājaslapā “baltasam.org”.

Baltijas Asamblejas darba tradīcija ir tāda, ka tad, kad mēs sanākam uz komitejas sanāksmēm... viena šāda sanāksme šogad jau notika pagājušajā nedēļā šeit... nē, pirms divām nedēļām šeit pat, Rīgā, un tā bija sanāksme, kas bija veltīta tam, kā mēs stiprinām savu drošību caur izglītības sistēmām, izglītojot jauniešus par civilās aizsardzības jautājumiem un ne tikai. Šajos pasākumos mēs mēģinām arī skatīties, cik lielā mērā valdības ir ķērušās klāt šo mūsu uzdevumu izpildei, un gada beigās mēģinām savilkt kopsavilkumu. Parasti ir tā, ka apmēram 70 procenti no šiem ieteikumiem līdz gada beigām ir īstenoti, paliek arī kādi 10 procenti, kas, ja tā var teikt, “uzkaras gaisā” vai nu tāpēc, ka problēma ir atkritusi, vai tāpēc, ka ir kaut kādi objektīvi vai ne tik objektīvi apstākļi, kāpēc lieta netiek risināta... uz priekšu.

Tas ir veids, kā Baltijas Asambleja strādā, un mēs tā arī turpināsim strādāt.

Vēl viena lieta, ko vajag pateikt, – šī gada 9. maijā Baltijas Asambleja un Baltijas Ministru padome organizēs kopīgu sanāksmi, kas notiks šeit, Saeimā. Un šīs sanāksmes tēma būs parlamentārā diplomātija, tātad – cik tālu mēs varam iet ar parlamentāro diplomātiju un ko mēs ar to varam sasniegt.

Un pašā noslēgumā es gribu pateikt paldies visiem tiem, kas atbalsta Baltijas Asamblejas darbu, pirmām kārtām tas ir Baltijas Asamblejas sekretariāts, un tas ir arī Saeimas Starpparlamentu attiecību birojs...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vucāns.... un, protams, tie ir mūsu partneri ministrijās. Un liels paldies arī Baltijas Asamblejas delegācijai par darbu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vārdā – deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ārlietu ministre! Dāmas un kungi! Kolēģes! Kolēģi! Sekojot Vucāna kunga paraugam, arī es minēšu, ka, pirms gatavoju savu runu, paskatījos Ārlietu ministrijas ziņojumā – par EDSO... un atradu – tajā bija divas rindkopas, un tās stāstīja par EDSO darbību ministru līmenī... bet es pieļauju, ka daudziem no jums, kas nav ciešāk iesaistīti EDSO Parlamentārās asamblejas darbā, ko darām mēs, Saeimas deputāti, varbūt noderētu arī papildu informācija, kas tad tas ir.

Pirmais, ko es gribu pateikt... vēlos jums nodot ziņu, ka mums ir jauns EDSO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs vai, pareizāk sakot, vadītāja, tā ir Ingrīda Circene, kura pagājušā gada oktobrī nomainīja Rihardu Kolu. Tā kā Circenes kundze šodien nevar piedalīties, es kā EDSO Parlamentārās asamblejas delegācijas pārstāve vēlos savā runā pievērsties tam, kāda nozīme un pienesums, manā skatījumā, ir Latvijas parlamentāriešu dalībai šajā organizācijā.

Runājot par EDSO Parlamentārās asamblejas darbu, svarīgi ir tas, ka Krievijas deputāti vairs nepiedalās EDSO Parlamentārās asamblejas pasākumos, kā arī tas, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairākas EDSO pasākumu rīkotājvalstis Krievijas deputātiem nepiešķir vīzas. Pat tajos gadījumos, kad Krievijas deputāti vēl tika aicināti piedalīties, kā tas bija Austrijā un Armēnijā, viņu melu un dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumi cieta fiasko, jo viņu uzrunu laikā mēs, vairāku valstu deputāti, lielākā daļa deputātu, masveidā pametām zāli.

Mēs, Latvijas delegāti, bijām tie, kas jau šīs Saeimas pirmajā, tātad jaunās Saeimas... pirmajā EDSO Parlamentārās asamblejas pasākumā Vīnē pie pasākuma norises vietas... ēkas kopā ar ukraiņiem protestējām pret karu Ukrainā, pret Krievijas līdzdalību EDSO Parlamentārajā asamblejā, piesaistot plašu masu mediju, televīziju uzmanību... un intervijas.

Diemžēl Krieviju pavisam izslēgt no EDSO Parlamentārās asamblejas nav iespējams, jo Krievijas dalība asamblejā ir cieši saistīta ar dalību valdību līmeņa EDSO institūcijās. Asamblejā rezolūcijas tiek pieņemtas balsojot, bet valdību līmenī lēmumi tiek pieņemti pēc konsensus principa, un tieši valdību līmenī Krievijai ir lielas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu vai, pareizāk sakot, paralizēt lēmumu pieņemšanu.

Līdz ar to tā ir absurda situācija, raugoties no Parlamentārās asamblejas darba viedokļa. Krievija, šis bīstamais agresors, joprojām ir dalībnieks organizācijā, kas tika dibināta Eiropas drošības un ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Ar to ir grūti samierināties, bet nākas samierināties. Es esmu vairākkārt paudusi arī savu protestu EDSO Parlamentārās asamblejas pasākumos par to, ka tāda situācija nav normāla.

Tas, ko mēs, Latvijas deputāti, varam darīt un darām, – brīdināt, pārliecināt Rietumvalstis, tātad deputātus, kas piedalās šajās parlamentārajās asamblejās, ka nedrīkst ieslīgt aklā cerībā, ka agresija, ko jau trešo gadu izcieš Ukraina, tās neskars, brīdināt, ka Krievija ir spējīga vērsties pret jebkuras valsts drošību, mieru, pret noteikumos balstītu starptautisko kārtību.

Jā, EDSO Parlamentārās asamblejas darba kārtības augšgalā joprojām ir jautājumi, kas saistīti ar Krievijas agresiju un karadarbību Ukrainā. Pēdējā asamblejas sesijā vienbalsīgi tika atbalstīta Parlamentārās atbalsta grupas Ukrainai iniciētā rezolūcija “Drošība un ģeopolitiskie izaicinājumi EDSO reģionā: Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu 10 gadu garumā”. Iepriecina tas, ka visi EDSO debatētāji bija vienoti nostājā pret Krievijas agresiju, par atbalsta sniegšanu Ukrainai. Tie, kas nedebatēja... es pieļauju, ka bija arī tādi, kas to nebūtu gluži atbalstījuši, bet šī rezolūcija tika pieņemta.

Mēs, Latvijas pārstāvji, katrā pasākumā runājam par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai EDSO valstis sniedz militāru un humānu palīdzību Ukrainai. Un ļoti patīkami, ka Ukrainas pārstāvji asambleju norises laikā allaž uzsver Latvijas un pārējo Baltijas valstu ieguldījumu. Esmu pārliecināta, ka šādi mēs, baltieši, pamudinām arī citus – no mūsu reģiona attālāku valstu – parlamentus lielākam atbalstam Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju un dezinformāciju.

Runājot par dezinformāciju – tā ir viena no pēdējā laika aktuālākajām tēmām, kam tiek pievērsta uzmanība arī EDSO Parlamentārās asamblejas pasākumos un ziņojumos. Arī Bukarestes Parlamentārās asamblejas laikā, vasarā, es piedalījos diskusijās par tādiem jautājumiem kā dezinformācijas un naida runas atpazīšana un apkarošana, korupcijas pārkāpumu gadījumā –sankcionēto personu loka paplašināšana, akcentējot to, ka tie ir ļoti bīstami slepenie ieroči, kas var apdraudēt valstu demokrātiju un drošību, jo tieši dezinformācija, korupcija un ideoloģiski krāsotie meli bija ieroči, ko Krievija izmantoja, gatavojoties iebrukumam Ukrainā. Tāpēc ir svarīgi katrreiz atgādināt, ka tie nav nekur pazuduši, tie joprojām ir visur tur, kur ir Kremļa politikas piekritēji. Tas ir arī tas, kas mums, politiķiem, jāskaidro gan Latvijā, gan ārvalstīs... gan starptautiskajās organizācijās, jo diemžēl jāatzīst, ka arī EDSO Parlamentārajā asamblejā ir jūtama šīs dezinformācijas ietekmes klātbūtne atsevišķu Rietumeiropas pārstāvju izteikumos.

Runājot par Latvijas deputātu dalību EDSO Parlamentārajā asamblejā, es vēlos uzsvērt vēl kādu nozīmīgu ārpolitikas misiju, ko mēs veicam. Tā ir parlamentāriešu līdzdalība vēlēšanu novērošanā, īpaši bijušajās padomijas valstīs, kur demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums vēl nav stingri iesakņojušies un visiem saprotami jēdzieni. Šajās vēlēšanu novērošanas misijās, apmeklējot neskaitāmus vēlēšanu iecirkņus, mēs ļoti daudz tiekamies arī ar vietējiem iedzīvotājiem, ir interesantas sarunas, un viņus ļoti interesē, kā mēs tagad dzīvojam Latvijā, Eiropas Savienībā. Jāsaka, tā ir lieliska iespēja nest mūsu valsts labo vēsti, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, kas ievēro starptautiskās tiesības, ka esam brīvi un neatkarīgi un mums ir visas iespējas veidot savu valsti sociāli spēcīgu, drošu. Arī tā mēs varam atspēkot Krievijas propagandu.

Šai ziņā sākotnēji ļoti cerīga man likās EDSO novērošanas misija Gruzijas parlamenta vēlēšanās pagājušā gada oktobrī. Zinājām, ka Gruzijas tauta šīs vēlēšanas uztver kā referendumu par Gruzijas nākotni kopā ar Eiropas Savienību vai Krieviju. Tas radīja tādu īpašu atbildības sajūtu, pildot šo misiju. Diemžēl vēlēšanu iznākums mums bija patiešām šokējošs. Nerēķinājāmies, ka uzvaru svinēs pie varas esošais prokrieviskais režīms. Dienā pēc vēlēšanām mēs, EDSO misijas pārstāvji, Tbilisi sniedzām gan plašu informāciju par vēlēšanu norisi, gan apsvērumus par to, kas EDSO vēlēšanu novērošanas misiju organizētājiem būtu jāņem vērā. Tik masveida, visaptveroša vēlēšanu ietekmēšana tiek gatavota ilgstoši, krietni pirms vēlēšanām, un ir maz jēgas fokusēties tikai uz formāliem sīkumiem, kas pamanīti pašā vēlēšanu dienā.

Es ļoti gaidīju EDSO ziņojumu par Gruzijas vēlēšanu norisi. Diemžēl EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs tikai pirms Ziemassvētku brīvdienām publicēja galaziņojumu ar rekomendācijām. Klusums no EDSO divu mēnešu garumā, galaziņojuma publicēšana divus mēnešus pēc vēlēšanām – tas neliecina par EDSO spēju ātri reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem, turklāt, lasot galaziņojumā ietvertās rekomendācijas, rodas iespaids, ka vēlēšanas Gruzijā noritējušas puslīdz normāli. Tā ir ļoti satraucoša tendence. Parlamentārā asambleja nekādā veidā nedrīkst leģitimizēt tiesu varas neatkarības trūkumu, pilsonisko tiesību, tostarp pulcēšanās tiesību, ierobežojumus, fiziskas vardarbības izmantošanu pret pilsoņiem, vārda brīvības apspiešanu, represijas pret politisko opozīciju. Viss iepriekš minētais, kas notika Gruzijā, ir rupji EDSO pamatprincipu pārkāpumi.

Nobeigumā. Es varu dusmoties, es varu kritizēt, tikšanās reizēs paust tiešām kritiku, ka EDSO Parlamentārajā asamblejā vairāk dominē runas, maz ir aptverošu, praktisku risinājumu, kā tas bija gadījumā, kad divus gadus mēs nekādi nevarējām saņemt atbildi no EDSO administrācijas, kas notiek ar Ukrainas misijas pārstāvjiem, kuri tika arestēti EDSO mītnē, un bija ziņas, ka viņi ir ieslodzīti Ukrainas austrumos, Krievijas izveidotajos cietumos. Ziņu nebija. Es ceru, ka varbūt tagad, februārī, mēs saņemsim atbildi. Taču viens ir skaidrs – mums, Latvijas parlamentāriešiem, ir svarīgi piedalīties šajā organizācijā, tās rīkotajās vēlēšanu novērošanas misijās, lai ar savu pienesumu, neatlaidību, galdā liekot sarežģītākas un neērtākas tēmas, liktu EDSO mainīties un pie viena arī nestu Latvijas labo vēsti pasaulē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministres kundze! Dāmas un kungi! Organizāciju vadītāji un dalībnieki, kurās mēs kā parlamentārieši esam iesaistīti, ļoti daudz stāsta par tiem darbiem, kurus varbūt mazāk atspoguļo un par kuriem mazāk zina, tāpēc arī es mēģināšu pastāstīt, kāds tad ir mūsu pienesums, ko mēs darām un kādas ir tēmas, par kurām mēs runājam NATO Parlamentārajā asamblejā... kas šobrīd ļoti labi iederas šīsdienas ārlietu debatēs, jo pārsvarā, kā man liekas... arī aizsardzības ministrs teica, fokuss ir uz drošību... tāpēc mēģināšu par to jums vairāk izstāstīt.

Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums ir un būs stiprināt mūsu drošību, ekonomisko attīstību un labklājību. To šodien uzsvēra arī ārlietu ministre Bražes kundze. Tāpat arī ilgtermiņa saspīlējums ar Krieviju un tās draudi jāuzskata diemžēl par jaunu normalitāti, kas attiecas uz ikvienu gan Latvijā, gan pasaulē. Latvijas un mūsu sabiedroto nostāja ir skaidra – turpināsim stiprināt savu drošību un atturēšanas spējas, ierobežot un vājināt Krieviju un atbalstīt Ukrainu. Labi, ka varam justies drošāk, jo esam pasaulē stiprākās militārās alianses dalībnieki.

Kā jau minēju, pastāstīšu par NATO Parlamentārās asamblejas darbu un aktivitātēm. NATO Parlamentārā asambleja ir unikāls forums, kurā darbojas nu jau 281 delegāts no 32 alianses dalībvalstīm. Parlamentārajā asamblejā deputāti diskutē un pieņem lēmumus drošības un aizsardzības, jauno tehnoloģiju, politiskā dialoga, ekonomiskās attīstības un citu jautājumu kontekstā. Latvija asamblejā ir viena no 32 valstīm un sadarbojas ar 10 asociētajām valstīm un četrām reģionālajām partnervalstīm. Gadā notiek divas asamblejas sesijas, apmēram 15 komisiju sēdes, vairāki semināri, konferences, kā arī transatlantiskais forums. Asamblejā darbojas piecas pastāvīgās komitejas: Demokrātijas un drošības komiteja, Aizsardzības un drošības komiteja, Politiskā komiteja, Ekonomikas un drošības komiteja, kā arī Zinātnes un tehnoloģiju komiteja.

Kopš Krievijas brutālā kara sākuma, nu jau gandrīz trīs gadus, arī NATO Parlamentārās asamblejas uzmanības centrā ir jautājumi, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu Ukrainai. 2024. gadā tika skatīti 17 ziņojumi par tādām aktuālām tēmām kā Krievijas karš un sabiedroto atbalsts Ukrainai, Krievijas destabilizējošā loma NATO dienvidu kaimiņvalstīs, NATO atbalsts riskam pakļautajiem partneriem, situācija Krievijas kara laika ekonomikā, NATO un globālie dienvidi... NATO Parlamentārā asambleja... jau 75 gadus... viss ir risinot konfliktējošās un neparedzamās pasaules izaicinājumus... apzināt nemilitāros ieročus... ūdens drošība, seksuālā vardarbība konflikta zonās, vēstures un identitātes apdraudēšana, iznīcinot kultūras mantojumu... un daudzas citas tēmas, tai skaitā NATO un mākslīgais intelekts: izaicinājumi un iespējas.

Asamblejā darbojas arī NATO un Ukrainas starpparlamentu padome, kuras fokusā ir jautājumi par Ukrainas reformu progresa ceļā uz dalību aliansē. Komiteju kopsēžu diskusijās delegātiem ir iespēja uzklausīt augsta ranga runātājus, kā arī iesaistīties jautājumu un atbilžu sesijās par tēmām: kā stiprināt demokrātiju pēc “supervēlēšanu gada”, kā veidot nākotnes bruņotos spēkus, kā reaģēt uz Ķīnas izaicinājumiem un stratēģisko sacensību Arktikā, kā cīnīties ar pieaugošajiem dezinformācijas plūdiem, bet visam pāri – kā palīdzēt Ukrainai uzvarēt.

Tā kā situācija pasaulē 2024. gadā nav uzlabojusies, NATO Parlamentārā asambleja uzsver, ka drošība šodienas izpratnē nav reģionāla, tā ir globāla. Ukrainas frontē joprojām trūkst pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai novērstu brutālos uzbrukumus frontes līnijām, infrastruktūras objektiem, civiliedzīvotājiem. Esam gatavi būt kopā ar Ukrainu līdz tās uzvarai un tālāk, tomēr uz Ukrainas amatpersonu aicinājumiem beidzot lemt par valsts dalību NATO atkal tiek tikai uzsvērts, ka Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks.

Daudz tiek runāts par pamiera nepieciešamību gan Ukrainā, gan Tuvajos Austrumos, tomēr neatbildēti paliek jautājumi, kas notiks nākamajā dienā, vai miera sarunas radīs kādus iesaldētus konfliktus. Diemžēl ieviestās sankcijas vēl nav panākušas vēlamo rezultātu, jo Krievijas kara ekonomika attīstās un Krievijas sabiedrības noskaņojums par savu nākotni diemžēl ir pozitīvs.

Uz jautājumu, ko Rietumi var darīt, ir tikai viena atbilde – palielināt ieroču ražošanu, stiprināt solidaritāti un vājināt Krieviju visos iespējamos veidos. Mūsdienu tehnoloģiju rīki un to radītās iespējas ir īpaši svarīgi Latvijas militārās industrijas inovāciju attīstībā. NATO līmenī šobrīd ir definētas deviņas prioritārās tehnoloģiju nozares, un tās sniedz Latvijai iespēju iekļauties NATO kopīgajā vīzijā, specializējoties dažās no tām, piemēram, mākslīgā intelekta nozarē un sintētiskās bioloģijas nozarē. Tās ir nozares, kur Latvijai ir iespēja attīstīties, veidojot sadarbību starp publisko sektoru, zinātni, jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem. Tas var stiprināt ne tikai Latvijas aizsardzības spējas, bet dot pienesumu visai aliansei kopumā.

Pēc Donalda Trampa nākšanas pie varas Eiropai daudz vairāk būs jādomā par savu aizsardzības spēju stiprināšanu, nepieciešamo ieroču un iekārtu ražošanu, paredzot vismaz 2 procentu no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzības budžetam. Pēc jaunākajiem prezidenta Trampa izteikumiem, varbūt jādomā par virzienu... uz jau jaunām robežām – 5 procentiem.

Bieži viesi NATO sesiju plenārsēdēs gan klātienē, gan tiešsaistē ir Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas Augstākās Radas spīkers Ruslans Stefančuks.

Arī šajā asamblejā Latvijas delegācija aktīvi sadarbojas ar NB8 valstīm. Darba tikšanās reizēs delegāciju vadītāji pārrunā palīdzības iespējas Ukrainai, ar karu saistītu nelegālas imigrācijas jautājumu problemātiku un likumisko ietvaru, Somijas un Zviedrijas plašāku iesaisti Baltijas jūras drošībā, īpaši saistībā ar patrulēšanu zemūdens kabeļu aizsardzībai.

Svarīga loma ir iespējai organizēt divpusējas tikšanās. Latvijas delegācijai tā ir iespēja pateikties Kanādas delegācijai par NATO daudznacionālās kaujas grupas vadību jau septiņu gadu garumā, kā arī par lēmumu palielināt to līdz brigādes līmenim. Šī lēmuma īstenošana plānota šogad un nākamgad.

Atgādinu, ka ir pieņemts lēmums NATO Parlamentārās asamblejas pastāvīgās komitejas sēdi rīkot Rīgā 2026. gada martā. Tas būs labs turpinājums jau vairākām šeit veiksmīgi rīkotajām komitejas sēdēm, sesijai un pastāvīgās komitejas sēdei 2014. gadā, kuras laikā Krievija tika izslēgta no NATO Parlamentārās asamblejas sastāva.

Katru gadu decembrī Vašingtonā notiek NATO Parlamentārās asamblejas Transatlantiskais forums. Tā ir iespēja alianses valstu parlamentāriešiem kopīgi ar ASV administrācijas pārstāvjiem, Kongresa deputātiem, akadēmiskās un pētnieciskās vides pārstāvjiem diskutēt par Amerikas iekšpolitikas, ārpolitikas jautājumiem, transatlantisko attiecību attīstību, karstajiem punktiem pasaulē. 2024. gada foruma gaisotnē bija vairāk neziņas, gaidu un spekulāciju par pasauli – kāda tad būs jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā.

Latvija var lepoties ar to, ka NATO Parlamentārā asambleja vēl joprojām godina mūžībā aizgājušā ilggadējā NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ojāra Ērika Kalniņa piemiņu. Transatlantiskā foruma programmā jau trešo gadu tiek iekļauta viņa vārdā nosauktā sesija, tās pamattēma bija “Krievijas autoritārisma draudi globālai drošībai”. Šajā sesijā atkal tika pieminēts, ka Ojārs visu dzīvi ziedoja demokrātijai, gadiem ilgi brīdinot, ka Krievija ir valsts, kurai nevar uzticēties, bet neviens viņā neklausījās... līdz pat 2022. gada 24. februārim.

Asamblejas deputāti iesaistījās ES un NATO 2024. gada samita sagatavošanā, piedaloties parlamentārajā samitā, kur arī man bija tas gods kopā ar mūsu Saeimas priekšsēdētāju piedalīties. Parlamentārā samita gaitā liela vērība tika pievērsta militārās industrijas attīstībai, tika akcentēta 360 grādu pieeja drošības jautājumiem.

Tādu pašu redzējumu iekļauj ne tikai Eiropa, bet arī Klusā okeāna reģiona un... tā valstis.

Vašingtonas samitā tika secināts, ka alianse, kas 2024. gadā svinēja savu 75. gadadienu, ir pierādījusi, ka ir spējīga pielāgoties, adaptēties jaunajai situācijai pasaulē, kur viens no galvenajiem jautājumiem ir atturēšana, jo alianses uzdevums palicis nemainīgs – kara novēršana un miera saglabāšana.

2024. gada rudenī uz trim gadiem tika ievēlēts jauns NATO Parlamentārās asamblejas prezidents – Portugāles parlamenta viceprezidents, Nacionālās aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Markušs Pereštrēlu de Vaškonsēlušs.

Nobeigumā citēšu viņa redzējumu par Parlamentārās asamblejas uzdevumiem: “Šajā saspringtajā laikā mūsu asamblejai ir pilnībā jāiesaistās, lai palīdzētu veidot NATO atbildes reakciju uz arvien bīstamāku un konkurētspējīgāku drošības vidi, kas būs pārbaudījums mūsu vienotībai, solidaritātei un apņēmībai. Asamblejas 70. gadadiena, ko mēs atzīmēsim tieši šogad, 2025. gadā, sniegs papildu iespējas uzsvērt mūsu darba aktualitātes un nozīmi, dos jaunu apņēmību īstenot mūsu prioritātes.”

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas vārdā – deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie ministri! Deputāti! Dāmas un kungi! Šodien es vēlos dalīties pārdomās par Latvijas ārpolitikas izaicinājumiem un iespējām, sasaistot ārlietu ministres Baibas Bražes ziņojumu ar Saeimas darbu Starpparlamentu savienībā.

Ārlietu ministres ziņojums par paveikto 2024. gadā un plānoto 2025. gadā atspoguļo mūsdienīgu un aktuālu skatījumu uz starptautisko vidi. Viena no svarīgākajām atziņām tajā – publiskā diplomātija ir būtiska ārpolitiskā darba daļa. Citēju ministri. Tā ir cīņa par sabiedroto, partneru prātiem un sirdīm, lai parādītu “Latviju kā atbildīgu starptautisko spēlētāju un pievilcīgu sadarbības partneri”. Tieši šādu uzdevumu mēs īstenojam arī Starpparlamentu savienībā – forumā, kur satiekas 181 valsts parlamentu deputāti, un Latviju tajā pārstāv septiņi Saeimas deputāti. Tā nav tikai platforma diskusijām, tā ir vieta, kur valstis veido alianses, aizstāv savas intereses un veicina daudzpusējas attiecības. Tas ir īpaši svarīgi kopš Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā, ignorējot starptautiskās tiesības un graujot līdzšinējo kārtību.

Lai Starpparlamentu savienības darbs būtu efektīvāks, valstis ir apvienojušās sešās ģeopolitiskajās grupās, kas ļauj tām koordinēt pozīcijas un saskaņot balsojumus. Latvija ir “Twelve+” grupas dalībvalsts, un šai grupai ir ļoti svarīga nozīme savienības politisko lēmumu pieņemšanā. Šī grupa ir Eiropas un citu... līdzīgi domājošo demokrātisko valstu bloks, kurā ir 47 valstis, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstis, Ziemeļvalstis, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un Izraēla. Tā ir lielākā un viena no ietekmīgākajām grupām Starpparlamentu savienībā, jo pārstāv attīstītās valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Šīs grupas loma svarīga divos virzienos.

Pirmais virziens – balsojumu koordinēšana un rezolūciju ietekmēšana, jo šī grupa bieži vien nosaka savienības kopējo dienaskārtību, un Latvija šajā savienībā, sadarbojoties ar līdzīgi domājošām valstīm, var virzīt rezolūcijas par tādiem jautājumiem kā starptautisko tiesību ievērošana, Krievijas agresijas nosodīšana un atbalsts Ukrainai. Tāpat arī šajā grupā mēs spējam bloķēt nedemokrātisku valstu mēģinājumus vājināt starptautisko kārtību.

Otrs virziens – atbalsta veidošana Latvijas prioritātēm. Dalība šajā grupā dod iespēju veidot stratēģiskus kontaktus un saņemt demokrātisko valstu atbalstu, kam ir līdzīgas ārpolitiskās prioritātes. Tas, ko es gribu uzsvērt... arī vērojot diskusijas asamblejās... šī grupa ir spēcīgs pretsvars autoritāro valstu režīmiem, kas cenšas graut starptautisko kārtību un veicināt tā saukto jauno pasaules kārtību.

Starpparlamentu savienības asamblejās mēs skaidri redzam, ka valstis sadalās divās nometnēs: vienas ir valstis, kas aizstāv starptautiskās tiesības; otras – kas mēģina tās apstrīdēt. Līdz ar to mēs varam atrast sabiedrotos, kas aizstāv starptautiskās normas, un tās nav tikai “Twelve+” valstis. Gribu īpaši izcelt Āfrikas valstis, kur Ārlietu ministrija ir nopietni strādājusi. Āfrikā mēs varam atrast sabiedrotos. Vēl piezīmēšu, ka asamblejās Āfrikas valstu pārstāvji uzsver, ka Āfrikai vajag Āfrikas risinājumu. Mēs arī gribam sev savus risinājumus. Un tas mums ir jāievēro sadarbībā.

Starpparlamentu savienība ir starptautiskās diplomātijas instruments. Latvijas delegācija aktīvi piedalās tās darbā un iesaistās, ņemot vērā stratēģiskās prioritātes. Tās ir klimata pārmaiņas, demokrātija, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, miers un drošība, ilgtspējīga attīstība. Kā mēs redzam, tās cieši sasaucas ar mūsu ārpolitikas mērķiem.

Vērsīšu uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas skar arī Latviju. Pirmām kārtām Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vietu. Bražes kundze savā ziņojumā minēja, ka tam ir ļoti svarīga stratēģiska nozīme. To mums sarunā vakar apliecināja arī Maltas vēstniece ANO, runājot par Maltas pieredzi Drošības padomē. Savas darbības laikā Malta konsekventi iestājās par starptautisko tiesību principiem, kas ir arī mūsu drošības garants, un darbība Drošības padomē ievērojami palielināja pašas Maltas kā valsts redzamību un starptautiskos sakarus.

Starpparlamentu savienība sniedz iespēju veidot dialogu ar valstīm, kas var atbalstīt Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomē. Pēc Ārlietu ministrijas lūguma mēs, Latvijas deputāti, asamblejās esam uzrunājuši pārstāvjus no 44 valstīm, un man ir prieks, ka varējām izmantot parlamentāro diplomātiju valsts stratēģisko mērķu sasniegšanā.

Starpparlamentu savienība ir telpa, kur valsts aktīvi lobē savas intereses, tostarp arī Krievija, kas cenšas samazināt atbalstu Ukrainai un graut starptautiskās tiesības, meklējot attaisnojumu saviem noziegumiem. Latvijas nacionālās grupas uzdevums ir ne tikai aizstāvēt Ukrainu, bet arī veidot stratēģiskus partnerus, kas saprot hibrīdkara un dezinformācijas draudus. Asamblejās varam redzēt, cik nenogurstoši Ukrainas deputāti strādā savas valsts labā, un man ir svarīgi, ka mēs varam viņus atbalstīt ar savu klātbūtni balsojumos un sarunās ar citām valstīm.

Viena no aktuālākajām tēmām ir Palestīnas jautājums. Diemžēl pirms gada Starpparlamentu savienībā neizdevās panākt vienošanos, un tas atspoguļo globālās politikas sarežģītību. Pavasarī asamblejā turpināsim darbu pie rezolūcijas, kas, līdzīgi kā Latvija, atbalsta divu valstu risinājumu, pieprasa ievērot cilvēktiesības un aicina izmantot parlamentāro diplomātiju konflikta pārtraukšanai.

Īpaši sadarbībā ar citām valstīm varam redzēt, cik svarīgi ir izskaust dubultstandartus. Starptautisko tiesību pārkāpumi ir jānosoda neatkarīgi no pārkāpēja. Konsekventa pieeja starptautisko normu ievērošanā ļāva Latvijai veidot plašākas partnerības arī ar globālo dienvidu valstīm un stiprināt mūsu pozīcijas ceļā uz ANO Drošības padomi, veicināt starptautisko atbalstu tiesiskiem procesiem pret kara noziegumiem Ukrainā un neļaut Krievijai izmantot Rietumu nekonsekvenci kā argumentu savā ārpolitiskajā retorikā.

Kā norādīts Ārlietu ministrijas ziņojumā, Latvija iesaistījusies reģionāli nozīmīgos klimata jautājumos, tostarp par jūras līmeņa celšanās ietekmi uz Klusā okeāna salu valstīm. Starpparlamentu savienības asamblejās mēs redzam, cik nopietni dienvidu valstis, īpaši Klusā okeāna salu valstis, ir nobažījušās par klimata pārmaiņu ietekmi. Klimata pārmaiņas palielina migrāciju, un mums ir jādara viss, lai to valstu iedzīvotāji, kuri cieš no tā visvairāk, nebūtu spiesti emigrēt. Labākais līdzeklis migrācijas negatīvo seku mazināšanai ir novērst migrācijas cēloņus. Iesaistoties šo jautājumu risināšanā, mēs signalizējam, ka saprotam dienvidu valstu bažas. Kā teica aizsardzības ministrs Sprūda kungs – palīdzot citiem, mēs stiprinām sevi, sadzirdot un atbalstot citus, mēs varam iegūt atbalstu mums svarīgos jautājumos.

Starpparlamentu savienības Demokrātijas un cilvēktiesību komiteja izskata arī lietas par parlamentāriešu apspiešanu, kas notiek autoritārajās valstīs. Tas, ko mēs redzam, – bez miera nav ilgtspējīgas attīstības. Par šiem jautājumiem runā ne tikai Eiropā. Par ilgtspējas jautājumiem runā visos kontinentos.

Latvijas nacionālās grupas darbs Starpparlamentu savienībā nav tikai diskusijas, tas ir instruments Latvijas ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Publiskā diplomātija, par kuru runāja ārlietu ministre, nozīmē ne tikai argumentu spēku, bet arī attiecību veidošanu. Piedaloties šādos forumos, mēs varam ietekmēt globālos procesus un aizstāvēt Latvijas intereses.

Bražes kundze, jūs pieminējāt Zigfrīda Annas Meierovica vārdus par vienotības nozīmi ārpolitikā. Vēlos jums apliecināt: mēs esam vienoti. Neatkarīgi, vai pozīcijas vai opozīcijas deputāti, kad pārstāvam Latviju ārzemēs, mēs esam vienoti. Vēlos pateikties Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas deputātiem par viņu ieguldījumu.

Vēl, Bražes kundze, esmu gandarīta, ka jūsu ziņojumā ietvertās atziņas un prioritātes saskan ar mūsu darbu un būs noderīgas turpmākajā darbā. Vēlos pateikt paldies Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kas vienmēr ir mūs atbalstījuši ar informāciju un ieteikumiem. Paldies arī Saeimas darbiniekiem, it īpaši Starpparlamentu attiecību birojam, par atbalstu mūsu darbā, jo jūsu izcilība organizatoriskajos jautājumos ļauj mums, deputātiem, labāk pārstāvēt Latviju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas PROGRESĪVIE vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ārlietu ministres kundze! Vēstnieki, viesi un Latvijas sabiedrība! Es vēlos sniegt mazliet jaunu enerģiju un sparu šīm debatēm, kas ieiet dienas otrajā pusē, – ar progresīviem uzsvariem un asumiem, no kuriem nekautrēšos.

Savas frakcijas vārdā vēlos uzsvērt, ka ir pamatoti runāt par jaunu laikmetu starptautiskajā kārtībā. Berlīnes mūra krišana 1989. gadā ievadīja vēsturisku posmu, ko raksturoja optimisms, izjūta par brīvību un bezgalīgām attīstības iespējām. Tomēr šobrīd esam pietuvojušies jaunam laikmetam, kura aprises vēl nav skaidras. Un neskaidrības apstākļos ir svarīgi sev atgādināt, kas ir tās vērtības, kas nosaka mūsu ārpolitiku. PROGRESĪVAJIEM šīs vērtības ir likumos balstīta starptautiskā kārtība, cilvēktiesības un atbalsts Ukrainai. Ja tās skaidri ievērosim, esmu pārliecināts, par spīti turbulencei, mēs spēsim aizstāvēt Latvijas intereses.

Pēdējos gados jautājums par atbalstu Ukrainai ir bijis galvenais Saeimas ārpolitikas debatēs. Beznosacījumu atbalstu Ukrainai ir paudusi gandrīz katra Saeimā pārstāvētā frakcija, tomēr mani satrauc, ka, mainoties izpratnei par starptautiskās kārtības principiem, tostarp Latvijā un Latvijas parlamentā, atbalsts Ukrainai var mazināties, aicinot uz ātrāku pamieru un tādējādi uz risinājumu, kas nav Ukrainas tautai labvēlīgs. Šādā situācijā PROGRESĪVIE turpinās stingri iestāties par principu – par Ukrainu tikai ar ukraiņiem. Tikai pašiem ukraiņiem jānosaka, kādai būt kara gaitas un potenciālo miera sarunu attīstībai. Latvijai ir jāstāv aiz Ukrainas un jāturpina tai sniegt atbalsts katrā platformā, katrā auditorijā un katrā sarunā.

Pēc kara Ukraina būs lielākais militārais spēks Eiropā un izšķiroši svarīgs spēlētājs pēckara Eiropas drošības struktūrā. Tāpēc Ukrainas atjaunošanai un tās uzņemšanai Eiropas Savienībā ir jābūt mūsu ilgtermiņa prioritātei.

Nemainīgi Latvijas drošības pamatā ir atturēšanas politika pret Krieviju. Daļa no atturēšanas politikas ir Latvijas redzamība, atzīšana un veiksmīga diplomātiskā darbība starptautiskajā sistēmā, kas pamatojas uz tiesībām un kurā būtiska nozīme ir starptautiskajām institūcijām. Kaut arī šī starptautiskā kārtība ir iegājusi pārmaiņu posmā, ko simbolizē autoritāra līdera augošā popularitāte, mēs tai joprojām uzticamies un gribam uzticēties, jo – kam tad vēl? Šīs sistēmas pastāvēšanas priekšnosacījums ir valstu uzticēšanās tai.

Šis ir jautājums par mūsu toni un balsi starptautiskajā telpā. Mēs stingri iestājamies par Starptautiskās Krimināltiesas lomu Ukrainas atbalstā, taču pieklustam, kad Eiropas valstis izsaka gatavību nepildīt Starptautiskās Krimināltiesas aresta orderus. Mēs šobrīd pieredzam, ka likumos balstīta starptautiskā kārtība tiek un tiks apšaubīta.

Mazai valstij kā Latvija šāda tendence nedrīkst būt pieļaujama. Tieši līdzšinējās starptautiskās kārtības principi, tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības, sekmēja mūsu valsts neatkarības izcīnīšanu un atgūšanu, tāpēc ikkatrs gadījums, kad šie principi tiek apšaubīti vai varam novērot starptautisko tiesību normu pārkāpumus, ir Latvijas valstij satraucošs. Mūsu pienākums ir pievērst tam uzmanību un paust skaidru nostāju.

Viens no šādiem jautājumiem ir konflikti Tuvajos Austrumos. Šobrīd Gazas joslā ir panākts pamiers, un tas ir svarīgs pirmais solis centienos panākt ilgtermiņa miera risinājumu attiecībās starp Izraēlu un Palestīnu. Tas ļauj atgriezties mājās ne tikai “Hamās” sagūstītajiem ķīlniekiem, bet arī palestīniešiem, kas ir ieslodzīti Izraēlas cietumos. Pamiers sniegs iespēju būtiski palielināt humānās palīdzības apjomu izpostītajā Gazas joslas teritorijā. Pēdējo 500 dienu laikā ir nogalināti gandrīz 50 tūkstoši palestīniešu, pārsvarā sievietes, bērni un seniori virs 65 gadu vecuma. Pēc “Hamās” teroristu 7. oktobra mežonīgajiem uzbrukumiem palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai.

Kā šonedēļ rakstīts Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas apstiprinātajā ziņojumā, vismaz 120 tūkstoši cilvēku ir miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt smagi bojātās veselības infrastruktūras dēļ. Starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota. Tas liek uzdot jautājumus. Vai apjomīgā vardarbība, ko izmantoja Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedza mērķi? Kāpēc “Hamās” teroristiskais grupējums netika iznīcināts? Vai postaža, kurā šobrīd Gazas joslā atgriežas ap diviem miljoniem pārvietoto personu, pārtrauks radikalizāciju un “Hamās” rindu atjaunošanos? Nepārprotami atbildība ir jāuzņemas arī “Hamās” un jāatbild uz jautājumiem par to, kāpēc netika atbrīvoti ķīlnieki, kā to pieprasīja ANO.

Mierīga līdzāspastāvēšana Tuvajos Austrumos ir iespējama, ja noslēdzas vardarbības spirāle. Starptautiskā sabiedrība aktīvi strādā, lai nepieļautu pamiera pārkāpumus. Pamiers ir jāizmanto, lai ievērotu Latvijas atbalstīto 2024. gada 18. septembra ANO rezolūciju, kas pieprasa okupēto palestīniešu teritoriju atbrīvošanu, bruņoto spēku izvešanu un iespēju palestīniešiem atgriezties savās likumīgajās mājās. Eiropai ir jāizmanto visi diplomātiskie instrumenti, lai nodrošinātu pamiera ievērošanu, humānās palīdzības sniegšanu Gazas joslas iedzīvotājiem un ilgstošu mieru reģionā.

Eiropas Savienībai un arī Latvijai ir jāvirzās uz Palestīnas valsts atzīšanu de jure, kā to jau izdarījušas vairākas Eiropas valstis, pavisam nesen Spānija, Norvēģija, Īrija un Slovēnija. Virzība uz divu valstu risinājumu, kas atzīst tautu pašnoteikšanās tiesības un ievēro tās ANO rezolūcijas, kas paredz atbrīvot okupētās palestīniešu teritorijas, ir reāls veids, kā novērst kārtējā vardarbības cikla atkārtošanos. Cilvēktiesības nebeidzas pie Eiropas robežām. Tās nedrīkst būt selektīvas ne Latvijā, ne Ukrainā, ne Tuvajos Austrumos. To ievērošana ļaus atgriezt Rietumu uzmanību un resursus Ukrainas atbalstam.

Kā redzams, pēdējos gados ārpolitikas diskursā dominē drošības aspekti. Tomēr PROGRESĪVIE vienmēr ir uzsvēruši, ka drošība bez cilvēktiesībām nekad nebūs pilnvērtīga drošība. Tas mums jāapzinās gan vietējā mērogā, gan starptautiski. Vietējā mērogā tas nozīmē pilnvērtīgu uzmanību sociālās drošības jautājumiem. Šībrīža ģeopolitiskajos apstākļos valstij jārūpējas, lai cilvēki spētu nodrošināt savas pamatvajadzības, dzīvotu labvēlīgā vidē, kā rakstīts mūsu Satversmes 115. pantā. Valstij jārūpējas, lai ģimenes spētu uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Starptautiskā līmenī Latvijai ir svarīgi turpināt ievērot savas saistības klimata krīzes mazināšanā. Latvija viena, protams, nespēs atrisināt klimata krīzi, tomēr mūsu pienākums ir apzināties reālos globālos riskus un rādīt piemēru šo risku mazināšanā. Tas nozīmē arī pievērst uzmanību plaša mēroga vides postījumiem, ko izraisījusi Krievijas karadarbība Ukrainā.

Mērķtiecīgi izpostītas rūpnieciskās zonas, sagrauta enerģētikas infrastruktūra, piesārņotas ūdenstilpes un iznīcināti meži – tas viss rada apstākļus ilgtermiņa ekoloģiskai katastrofai, tāpēc Latvijai ir jāiestājas par agresorvalstu saukšanu pie atbildības par vides postījumiem, tostarp iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ekoloģisko zaudējumu segšanai.

Noslēgumā. Viens no šībrīža galvenajiem jautājumiem valdībai ir tas pats, kas aktuāls mūsu partneriem tepat kaimiņos, bet arī plašāk Eiropas Savienībā. Šo jautājumu PROGRESĪVIE uzdeva sev pērn un uzdod arī šobrīd, jo mēs redzam un zinām, ka nespēja atbildēt uz šo jautājumu var būt jebkuras koalīcijas un valdības beigu sākums. Šis jautājums ir – kā finansēt aizsardzību? Varētu domāt, ka šis jautājums neiederas Saeimas ārlietu debatēs un drīzāk būtu skatāms ekonomikas vai budžeta debašu kontekstā. Tomēr šoreiz tā nav. Šoreiz šim jautājumam ir jābūt vienai no ārpolitikas prioritātēm.

Pagājušajā gadā “PROGRESĪVIE” piedāvāja risinājumu, kas vēlāk ļāva samazināt nodokļus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju. Mēs piedāvājām un koalīcija atbalstīja virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. Pateicoties šim priekšlikumam, valdība varēja sagatavot budžetu, kas paredzēja lielākus ienākumus Latvijas iedzīvotājiem apstākļos, kad vienlaikus palielinām izdevumus drošībai. Tomēr šogad šī atbilde vairs neder, jo vajadzība pēc lielākiem izdevumiem aizsardzībai pieaug. Latvijas valdībai ir jāseko Igaunijas valdības piemēram, aicinot pārskatīt Māstrihtas kritērijus un ļaujot finansēt militāros izdevumus ārpus fiskālās telpas nosacījumiem. Alternatīvi ir jāvienojas par Eiropas Savienības kopīgu aizņēmumu militārajām investīcijām. Uz jautājumu, kā finansēt aizsardzību, nav iespējama cita atbilde kā vien – kopā. Šie ir uzdevumi gan ārlietu ministrei, gan finanšu ministram, gan valdībai kopumā.

Ir jāveido reģionāla alianse no Somijas līdz Polijai un jāgūst stingrs atbalsts no Latvijas eirokomisāra Valda Dombrovska, kam ir tieša atbildība par nacionālajiem budžetiem. Pretējā gadījumā valdība nonāks neiespējamu izvēļu priekšā un līdztekus drošības izdevumiem pieaugs arī sociālā spriedze.

Savas frakcijas vārdā vēlos izteikt pateicību ārlietu ministrei Baibai Bražei par nenogurstošu un aktīvu darbu Latvijas valsts labā un iestāšanos arī par PROGRESĪVAJIEM svarīgām vērtībām. Vēlu veiksmi turpmākajā darbā! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai. (Dep. A. Ņenaševas starpsauciens.)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā ārlietu ministres kundze! Ministri! Godājamie deputāti, cienījamās deputātes! Ekselences! Dāmas un kungi! Latvijas tauta! Kara laikā cilvēkiem ir nepieciešama cerība – cerība uz mieru un drošību. Ieslēdzot “Panorāmu” un varbūt arī “TikTok”, ir izjūta, ka arī mēs esam nepārtrauktā kara stāvoklī. Tā tiešām ir – esam karā par cilvēku sirdīm un prātiem, palīdzot Ukrainas cilvēkiem militāri, finansiāli, diplomātiski, cilvēciski, karā par mūsu trauslās brīvības nosargāšanu gan personīgi, gan valstiski, pret populisma viļņiem visā pasaulē, karā par demokrātisko spēku vienotību, pret polarizēto oligarhiju, karā par veselo saprātu, pret problēmu noliedzējiem, karā par Latviju, karā par mums pašiem.

Miera laiki Eiropā ir beigušies, un mums par to ir jārunā atklāti. Kā mēs jūtamies? Kādu lomu Latvijai redzam pasaulē? Esmu pārliecināta, ka šoreiz gaidīšana un skaistas frāzes labu rezultātu nenesīs, jo Latvijas iedzīvotāji cer, ka šajā karā politiķi pirmām kārtām spēs diplomātiski nosargāt Latvijas neatkarību un brīvību. Savukārt mēs, politiķi, ceram atrast un noturēt sabiedrotos, kas grib stiprināt tieši mazās nācijas, stiprināt likumos balstītu starptautisko kārtību.

Nesen biju Kijivā kopā ar Saeimas priekšsēdētāju delegācijas sastāvā un redzēju krievu pasaules sekas. Viens no piemēriem bija Kijivas centrā, valdības rajonā, tā teikt, mēģinājums trāpīt Zelenskim. Trāpīja blakus mājā, kur dzīvoja biologa Ihora Zimas ģimene. Ihors tajā brīdī saprata, kas notiks, un ar savu ķermeni centās aizsegt dzīvesbiedri. Triecienā abi sadega dzīvi. Un tā ar desmitiem tūkstošu Krievijas agresijas upuru.

Es jutu, ka dzīvības trauslums caurstrāvo Kijivu. Par spīti mūsu un Ukrainas nogurumam, redzēju, ka tomēr ukraiņiem un valdībai, prezidentam Zelenskim joprojām deg acis, jo Ukraina apzinās, ka šobrīd ir demokrātiskās pasaules drošinātājs. Viņi cīnās ne tikai par sevi, bet par katru no mums.

Kas šobrīd ir jādara bez tā, ko mēs jau esam izdarījuši? Pirmais – efektīvāk jāizķer divkosīgi tirgotāji, kas arvien turpina krieviem piegādāt materiālus bruņojumam arī no Eiropas. Otrais – Latvijas un Eiropas finanšu dienestiem jāstrādā ar galveno uzdevumu – Krievijas iegrožošanu sankciju apiešanā. Mēs varam un spējam veidot diplomātisko spiedienu uz partneriem, kam diemžēl šī joprojām nav prioritāte. Trešais – ir jāturpina uzsāktā cīņa par Baltijas jūru, jāapkaro Krievijas “ēnu flote” un ar NATO atbalstu jānovērš uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai. Īpašs paldies ārlietu ministrei un viņas komandai par ziņojumu un ļoti aktīvu rīcību tieši šajā jomā, jo, stājoties amatā, jūs uzsvērāt, ka jums tas ir svarīgi, un jūs to darāt.

Nedaudz par ziloni istabā. Mūsu spēcīgākais stratēģiskais partneris pārdzīvo pārmaiņas. Visi jautā, ko darīs Tramps – vai izvedīs 20 tūkstošus karavīru no Eiropas, vai ASV tiesu sistēma iegrožos Trampu? Jā, arī manī rada patiesu sašutumu un bailes tas, ka parādās arvien vairāk nacisma lozungu un Kremļa retorikas. Redzam, kā šobrīd tiek šķelta Eiropas vienotība – ne tikai caur Ungāriju un Slovākiju, bet arī tepat, Latvijā.

ASV ir mūsu stratēģiskais partneris, un mēs respektējam demokrātiski ievēlētu ASV prezidentu. Tas nenozīmē, ka mums ir jāpieņem uzstādījumi, kas kaitēs Latvijas iedzīvotāju drošībai, brīvībai un labklājībai.

Izstāstīšu vienu stāstu, lai mēs nedaudz pamostamies. Varbūt nosapņoju, varbūt īstenībā noticis... bet iztēlojieties, ka mums šeit, Latvijā, ir pašiem savs, tā teikt, mini Tramps, kas lien ārā no ādas, lai līdzinātos šobrīd nu jau trendam. Varbūt viņu nesauc Tramps, sauc... nezinu, Jānis, Sandris, Ainārs... Mēs redzam, kādi ir pirmie reālie rīkojumi aiz okeāna, un varam iztēloties, kas notiktu ar Latviju – kā izskatītos Make Latvia Great Again. Atlaiž no valsts darba visus, kas nav lojāli līderim, – skolotājus, ierēdņus, mediķus. (Starpsauciens.) Ievieš tirdzniecības ierobežojumus ar Lietuvu un Igauniju, tā teikt, Latvia First, nost ar Lietuvas pienu. Likvidē Satversmes tiesu – vai ne? –, lai dzīvo oligarhi un politbizness. Satversmē ieraksta, ka katrai sievietei obligāti jādzemdē vismaz pieci bērni Latvijai. (Starpsauciens.) Tiek apžēloti visi, kas slavina kara noziegumus un Putinu. Neapšaubāmi valsts lielākais projekts vairs nav “Rail Baltica”, bet Lukašenko un Kadirova kopīgā drauga “Riga Waterfront”. (Zālē troksnis.)

Protams, kolēģi, tas ir ironisks sapnis, bet, ja demokrātiski domājoši spēki Latvijā, Eiropā un pasaulē neturēsies kopā, tad tas vairs nebūs tikai Antoņinas murgs, tā būs realitāte, jo Latvijas iedzīvotāji un politiķi nedzīvo uz vientuļas salas. Mēs nemitīgi sastopamies ar jauniem trendiem.

Šobrīd notiek izmaiņas starptautiskajā kārtībā, kura savulaik tieši sekmēja Latvijas valsts dibināšanu, okupācijas neatzīšanu, Latvijas neatkarības atgūšanu, iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Šī nav izvēle par konservatīvajām vai liberālajām vērtībām, šī ir izvēle, vai iet imperiālisma un oligarhijas pavadā un padomju mantojuma pavadā. Šī izvēle, kolēģi, ir gan jums, “Nacionālā apvienība”, gan jums, APVIENOTAIS SARAKST, gan Zaļo un Zemnieku savienībai, gan PROGRESĪVAJIEM. Visiem politiskajiem spēkiem ir šī izvēle.

Es saku, mums nav nepieciešams atgriezties impēriju, oligarhu un padomju mantojuma jūgā, mums nav jāatdzīvina jau 19. gadsimtā zaudējusī ideja, ka lielajam brālim vienmēr jākļūst vēl lielākam. Nē, nav jākļūst lielākam. Šai idejai zaudējot, mēs varējām dibināt Latviju. Mums kopā ir jāstrādā, lai Latvija plauktu likumos balstītā starptautiskajā kārtībā, kas garantē mazām nācijām reālu iespēju attīstīt savu valsti.

Šodien gan premjerministre, gan Saeimas priekšsēdētāja, gan ministri un mani kolēģi jau norādīja un turpinās norādīt uz to, ko mēs jau šobrīd darām, lai noturētu cilvēku cerību uz vienotu, drošu un spēcīgu Latviju. Paldies viņiem un mūsu ārlietu dienestam par šo neatlaidīgo darbu, stiprinot Latvijas lomu pasaulē, par darbu mūsu visu labā, Latvijas labā.

Kolēģi, mēs visi jūtam, ka laiki nav viegli... rindas pie ārstiem, bedres ielās... dažreiz ir izjūta, ka skrienam, bet nekur netiekam. Arī es to redzu, un arī mani tas kaitina. Tieši tāpēc mums ir jāsaņemas un ar katru dienu jāmēģina darīt labāk.

Esam pierādījuši, ka spējam pieņemt lēmumus un izdarīt izvēles, kas stiprina tieši mūsu drošību. Ticu, ka šobrīd nav laika šaubīties un nogaidīt. Šis ir laiks rīkoties pret dezinformāciju, pret globālo populismu un problēmu noliegšanu, par mūsu trauslās brīvības nosargāšanu, par vienotu un neatkarīgu Ukrainu, par demokrātiju šeit, Eiropā un arī pasaulē.

Jā, arī mani nomāc nogurums, bet mēs zinām – kopā varam tikt galā ar jebko. Mēs nedrīkstam klusēt, kad redzam netaisnību, varmācību un terorismu, imperiālismu un arī oligarhiju. (Starpsauciens.) Nedrīkstam samierināties, kad kāds apdraud mūsu brīvību. Ir jāstrādā kopā kā kaimiņiem, draugiem un kolēģiem, jo kopā mēs varam vairāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds kultūras ministrei Agnesei Lācei.

A. Lāce (kultūras ministre).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, ārlietu ministre, deputāti! Šodien vārds “kultūra” no šīs tribīnes izskan vairākkārt. Man ir liels prieks par to, jo kultūrai ir nozīme mūsu ārpolitikā, ir nozīme tajā, kā mūs ierauga pasaule, un ir nozīme tajā, cik stipri mēs jūtamies, pretojoties dažādiem izaicinājumiem starptautiskajā telpā.

Pēc dažām nedēļām apritēs trīs gadi, kopš Krievija uzsākusi asiņaino karu Ukrainā. Līdztekus cīņai par cilvēku dzīvību ukraiņi varonīgi cīnās par valsts kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanu. To graut ir Krievijas mērķis Ukrainā.

Tikmēr šeit, Latvijā, līdz ar animācijas filmas “Straume” starptautiskajiem panākumiem, šķiet, daudz plašāk pievēršamies jautājumam par kultūru kā starptautiskās diplomātijas instrumentu un kultūru kā sabiedrības izturētspējas atbalstu.

Pirms aptuveni diviem gadiem Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis līdztekus sarunām par ārvalstu militāro palīdzību atgādināja, ka pasaule nedrīkst pievērt acis uz jautājumu par Ukrainas kultūras un tās kultūras mantojuma iznīcināšanu. Latvija ir sniegusi praktisku atbalstu Ukrainai kultūras mantojuma glābšanā, bojājumu dokumentēšanā, datu apkopošanā, ņemot vērā Ukrainas pieredzi, gatavojoties potenciālām krīzes situācijām arī pašu mājās.

Likumos balstīta starptautiskā kārtība ir nozīmīga Latvijai, un tā attiecas arī uz kultūrpolitiku. Esam aktīvi strādājuši kopā ar starptautiskajiem partneriem gan UNESCO, gan Kanādas bruņotajos spēkos, veicinot Latvijas pievienošanos Hāgas konvencijas otrajam protokolam. Turklāt, Latvijai uzņemoties vadīt pasaules kultūrpolitikas konferences “MONDIACULT 2025” reģionālās konsultācijas Austrumeiropas valstīm, esam kļuvuši par aktīvu un pamanītu partneri globālās kultūrpolitikas veidošanā. Arī šeit starptautiskajiem drošības jautājumiem pievērsta milzīga nozīme, uzsverot kultūru kā sabiedrības noturību stiprinošu faktoru konfliktu un krīžu situācijās. Līdztekus tam par drošības jautājumu nozīmi Latvijā vairākiem desmitiem tūkstošu apmeklētāju šogad vēstīsim starptautiski valsts paviljonā Venēcijas arhitektūras biennālē.

Par galvu reibinošiem panākumiem un, gribētos teikt, vēl nebijuša mēroga valsts tēla kampaņu ar savu izcilo veikumu parūpējušies animācijas filmas “Straume” veidotāji. Pateicoties viņiem, Latvijas kino pirmo reizi tiek izrādīts miljoniem skatītāju Meksikā, ASV, Ķīnā un, protams, arī Eiropā. Vienlaikus Latvija Kultūras ministrijas personā ir bijusi tā, kas Eiropas līmenī ir iniciējusi sarunu par mērķētu atbalstu kultūras un radošajām nozarēm. Būtisku izaugsmi ir piedzīvojusi audiovizuālā nozare – pateicoties programmai “Radošā Eiropa”. Arī turpmāk ir jāveicina filmu kopražojumi, talantu attīstīšana tālākizglītības kursos un jāsekmē kultūru un valodu daudzveidība.

Šie ir tikai daži no veiksmīgiem piemēriem, kas uzskatāmi demonstrē kultūras nozīmi starptautiskajā telpā. Tomēr, lai virzītos uz arvien jauniem mērķiem, nedrīkstam aizmirst pašu veicamos mājasdarbus. Esmu pateicīga kolēģiem Ārlietu ministrijā, arī Ekonomikas ministrijā, kuri saprot kultūras diplomātijas nozīmi un ir sadarbības partneris, lai mēs šo risinātu. Mums citam ar citu ir labāk jāsarunājas un jāplāno šīs aktivitātes. Rīt no rīta man būs iespēja aprunāties ar Latvijas vēstniekiem, lai daudz labāk nestu Latvijas vārdu pasaulē, atspoguļotu kultūras norises un ienestu starptautisku elpu tepat, Latvijā.

Mums ir iespēja veidot valsts starptautisko tēlu ar vienu no tās spēcīgākajiem aktīviem – kultūru. Tā mēs ne tikai stiprināsim Latvijas ekonomisko izaugsmi un Latvijas kultūras klātbūtni un pārstāvniecību globālajā laikmetīgās kultūras telpā, bet arī, veidojot atpazīstamību, ieguldīsim Latvijas drošībā.

Protams, ļoti nozīmīgs partneris ir diaspora, un sadarbības stiprināšana ar latviešu diasporu norit ne tikai dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanā. Mēs atbalstām diasporas medijus, sadarbojamies ar diasporas NVO un apzinām diasporas mantojumu. Mūsu sadarbībai nākotnē ir jākļūst vēl mērķtiecīgākai un stiprākai. Stiprākai un skaidrākai ir jākļūst mūsu visu izpratnei par latviešu kultūras un radošo industriju popularizēšanu pasaulē.

Mums ir jākļūst par tiem, no kuru piemēra mācās kaimiņvalstis. Mums ir jābūt tiem, kuri uz filmas “Straume” panākumu viļņa veicina Latvijas kultūras eksportspēju un izaugsmi starptautiskajā arēnā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kulberga kungs, vai jums pietiks ar deviņām minūtēm? (Dep. A. Kulbergs: “Nē!”) Nē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, paliekam savās vietās! Nav reģistrējušies 16 deputāti (Starpsauciens: “Oho!”): Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Raimonds Čudars (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Raivis Dzintars, Andrejs Judins (Starpsauciens: “Kaut kur bija!”), Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Kristaps Krištopans, Nauris Puntulis, Igors Rajevs... ir, Harijs Rokpelnis (Dep. H. Rokpelnis: “Es!”), Aleksejs Rosļikovs (Dep. A. Rosļikovs: “Ir!”), Edvards Smiltēns (Dep. E. Smiltēns: “Ir!”), Ričards Šlesers un Aiva Vīksna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par ārlietu ministres ziņojumu par paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kulbergs (AS).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministre! Ekselences! Dāmas un kungi! Es izlasīju ārlietu ministres ziņojumu, meklējot tajā būtiskās lietas, kas, man šķiet, dotajā mirklī Latvijai ir ļoti, ļoti valstiski aktuālas ārpolitikā, bet ar grūtībām atradu. Šis ir tāds unikāls mirklis, kad patiesībā būtu jālabo vairākas pielaistās kļūdas.

Viena no tām – zaļais kurss. Valdība toreiz uzņēmās... 6 procentu mērķi. Es jau 2020. gadā ļoti aktīvi iestājos... no nozares... un teicu, ka 6 procentu mērķi būs ļoti sarežģīti ieviest un īstenot, ja nebūs likti lietā nopietni pasākumi. Šie pasākumi joprojām nav likti lietā. Ir plāni, bet pasākumu nav. Un es jau toreiz teicu, ka būs smagi.

Ja paskatāmies, cik Latvijas mērķis ir atbilstošs tam, ko Latvija piesārņo? Latvija uz vienu cilvēku gadā piesārņo... 3,56 tonnas. Kas tas ir pret pārējo? Latvija ar to ir 90. vietā pasaulē. Latvija ir 73 procentus... no pasaules vidējā... labāka. Pasaulē ir 4,86 tonnas, Eiropā ir 5,66 tonnas... Atgādinu: Latvijā ir 3,56! Vācijā – 7, Francijā – 4,2, Spānijā – 4,6, Polijā... lūdzu, piefiksējiet... 7,6 tonnas...

Ar to es gribu teikt, ka valdības vienpersoniska apņemšanās 2021. gadā pateikt, ka mēs būsim pirmrindnieki un pacelsim mērķi no 6 uz 17 procentiem... Uz kā rēķina? Tāpēc, ka tas bija stilīgi. Bet uz kā rēķina? Vai valdība vienpersoniski ir apņēmusies valsts interesēs, iedzīvotāju interesēs vai Briseles interesēs? Un es gribu teikt: cilvēkam, kurš jau ir kalsns, apņemties vēl notievēt, var būt veselībai bīstami, var iedzīvoties veselības problēmās. Un tāda ir Latvija.

Uzlikt Latvijai 17 procentus... ir matemātiski neiespējami. Esmu racionāls cilvēks, balstos datos un faktos. Ar to es gribu teikt, ka esošais mērķis Latvijai ne tikai ir nepavelkams laika ziņā, bet vajag 13 miljardus eiro, lai to īstenotu. Šīs naudas šobrīd nav. Un tas jau negatīvi ietekmē iedzīvotāju labklājību, būtiski ietekmē mūsu konkurētspēju, jo ļoti audzē pašizmaksu pret globālo konkurenci... kuri izvēlas neievērot šos mērķus, kuri izvēlas pavisam citu ceļu.

Būtiskākais vēl pa virsu šim visam... esmu paskatījies detalizēti... mēs runājam par birokrātijas mazināšanu... zaļā kursa jautājums ir palielinājis birokrātiju par 20 procentiem. Saeimā, pašvaldībās, ministrijās un uzņēmēju dienaskārtībā zaļais kurss diemžēl jau sastāda 20 procentus no tā, ko... plānu izstrādei, atskaitēm, auditiem, vadlīnijām, likumiem, aprēķiniem. Eiropas Savienības klimata mērķis... šī apņemšanās... paredz, ka to finansiāli īstenos 60 procentos uz privātā sektora rēķina.

Dokumentā lasu: “Latvija atbalsta [..] pieeju, ka ES Zaļā kursa mērķiem ir jābūt līdzsvarā ar ES konkurētspējas prioritātēm.” Pagaidiet, pagaidiet! Latvijas, nevis Eiropas ekonomiskajām interesēm būtu jābūt pirmajām – Latvijas interesēm! Un Latvijas redzējums ir... pirms jaunu klimata ambīciju definēšanas... jāpārliecinās par jau esošo tiesību aktu efektīvu ieviešanu. Pagaidiet, pagaidiet! Mēs gribam vēl palielināt mērķi? Nē!

Šis ir tas mirklis, kad gribu aicināt Ārlietu ministriju mobilizēt savus resursus, labot šo kļūdu, jo tā ir finansiāla izvēle par mūsu Latvijas drošību. Šobrīd zaļais kurss diemžēl mūsu drošību tikai vājina. Kā jūs dzirdējāt no premjeres, mums ir nepieciešami līdzekļi, kas ir jāiegulda aizsardzībā, mums tā ir jāpastiprina. No kurienes tos ņemt? Mēs nevaram tievēt un vienlaikus skriet maratonu, mums šobrīd ir vajadzīgi gan muskuļi, gan spēks stāties pretī agresoram.

Tāpēc, lai Eiropas lielās piesārņotājvalstis... piemēram, Polijai ir tieši tāds pats mērķis kā Latvijai – 17 procenti... bet Polijas enerģētikas 83 procentus veido ogles. Viņi var attīrīt savu enerģētiku, investējot tikai tur, viņiem ir industrija, kas piesārņo. Mums nav industrijas, mums ir trešā zaļākā enerģētika Eiropā. Kā kuru gadu – piektā... līdz trešā. Tāpēc šinī gadījumā lai pārējās valstis uzlabo savu stāvokli un nonāk līdz mūsējam, tad mēs varam kopīgi domāt par to... mēs varētu domāt arī par Latvijas mērķiem. Tātad mums šie mērķi šobrīd ir vai nu jāiesaldē, vai jārūpējas par to, ka mēs tos atceļam. Klimata mērķi ir jāsalāgo ar iedzīvotāju interesēm.

Otrs... tas iet roku rokā. Skatījos par enerģētiku. Gribu atzīmēt, ka, jā, dokumentā ir daudz rakstīts par to, pie tā ir strādāts. Gribu pateikt, ka liels darbs ir izdarīts, lai mēs šogad februārī atvienotos no BRELL tīkla. Tiešām ir strādāts trīs Baltijas valstu līmenī, lai tas notiktu. Esmu pārliecināts, ka tas notiks droši, esmu pārliecināts, ka tam pietiks resursu un tas tiks nodrošināts bez jebkādām problēmām iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Bet ir viena lieta, kuras tur nav. Gribu, lai jūs pievērstu tam uzmanību.

Beidzot – pēc mūsu iniciatīvas – es tur redzu jautājumu par enerģētikas stratēģiju, tā ir ierakstīta. Paldies, beidzot tas notiek! Bet ir būtiska problēma, kurai netiek pievērsta uzmanība. Katra Baltijas valsts šobrīd veido savu enerģētiskās attīstības plānu, kas nav savstarpēji salāgots. Ja jūs paskatītos, ko var izlasīt Igaunijas, Lietuvas un Latvijas dokumentos, saliekot kopā... šos projektus apvienojot... ir 25 tūkstoši megavatu. Dienas slodze Baltijā ziemā ir 5000 megavatu. Ar to es gribu teikt, ka tiek būvēta četras piecas reizes lielāka jauda, nekā ir patēriņš: Lietuvā – 14 500 megavati, Igaunijā – 4000, Latvijā – 6000.

Ja, realizējot šos projektus, katra no valstīm... un katrā dokumentā mēs atrodam to, ka viņi prezentē, ka viņi eksportēs šo enerģiju... Eksportēs uz kurieni? Vējš un saule vienlaicīgi... iespīd visās trīs Baltijas valstīs. Un mūsu eksportspēja uz āru, kas ir mūsu savienojumi, ir 2900 megavatu. Simulācijā parādās, ka 11 tūkstošus nav, kur likt, 11 tūkstošiem jāatrod klienti. Kur Baltijā mēs atradīsim klientus, ja mums nav ārējās līnijas? Latvijai vispār nav šī starpsavienojuma, tikai ar Igauniju un Lietuvu, un šī ir problēma, uz ko neviens neskatās.

Es lūgtu Ārlietu ministriju būtiski pievērst uzmanību, ka ir jāsalāgo Baltijas enerģētiskā stratēģija. Ne jau par drošību, bet par tīkla attīstību, par bāzes jaudām, tieši par ražošanas jaudām. Uz mūsu “pleciem” diemžēl Lietuva un Igaunija šobrīd veģetē. Ja mēs paskatāmies viņu dokumentus, viņu stratēģijas balstās uz Latvijas TEC un Latvijas HES, kas tieši viņiem iztrūkst. Latvija šinī pozīcijā ir daudz spēcīgāka, bet diemžēl mēs to apmaksājam viņu vietā. Tāpēc mans lūgums ir veltīt tam laiku.

Atgādinu, ka enerģētiskā drošība politikā tiek aplami jaukta ar vēja un saules enerģiju. Nē, ja mēs paskatāmies visu tīklu informāciju, enerģētiskā drošība ir tieši HES, TEC un atomenerģija.

Projekts “Rail Baltica”. Mani izbrīna, ka Ārlietu ministrijas dokumentos nav šis skaidrais, stratēģiskais uzdevums par “Rail Baltica” problēmu. Manuprāt, ārlietās nav nekā svarīgāka, kā pildīt starptautiskos līgumus. Mēs redzam, ka mūsu starptautiskais līgums starp trīs Baltijas valstīm un Eiropu ir apdraudēts, mūsu kaimiņu attiecības arī ir apdraudētas. Es gribu teikt, ka ir jāpieliek visas pūles, lai rastu risinājumu starp šiem diviem uzsaukumiem, kur mums nav finansējuma. Vakardien Briškena kungs mums skaidri norādīja – nav. Nav 3,5 miljardu finansējuma, kas ir nepieciešamais minimums, lai pildītu vispār kaut kādu virzīšanos uz priekšu.

Es gribētu zināt, kādas būs mūsu kaimiņu attiecības, ja Latvija būs tā, kas praktiski izjauks šo situāciju, jo, ja mēs šo finansējumu neatrodam, mums ir jāvelk pilnīgs “stopkrāns” “Rail Baltica” projektam. Citu iespēju, kā risināt šo jautājumu, es neredzu, ja nav atrastas finanses. Tāpēc Ārlietu ministrijai ir jāpieliek īpaši pūliņi, lai to īstenotu.

Baltijas jūras infrastruktūra. Es kā Baltijas jūras parlamentārās konferences enerģētikas savietojamības un drošības darba grupas vadītājs esmu ļoti nobažījies par situāciju Baltijas jūras infrastruktūras drošības jautājumā. Jau pusotru gadu mēs to skatām komisijā... starp 10 valstīm, un visas Baltijas jūras valstis reāli nav gatavas hibrīduzbrukumam, reāli nav gatavas, jo ir juridiski milzu problēma. Starptautiskajos ūdeņos mēs vēl joprojām juridiski balstāmies uz 1884. gada Parīzes līgumu, kas ir par kabeļiem zem jūras. Starp valstīm reāli nepietiek koordinācijas, pietiekamā līmenī netiek iegūta informācija... un apmaiņā, un nav koordinācijas darbības centra, kas to realizē. Un lielākā problēma – reāli neeksistē nekāda NATO reaģēšanas procedūra. To mums ir atzinis arī NATO. Tas ir jāmaina ar steigu, jo kuģis Baltijas jūrā var vilkt enkuru, bojāt un nav nekādas procedūras, kā to apturēt. Neeksistē dotajā mirklī.

Ārlietu ministrijai jāpievērš īpaša uzmanība, šo jautājumu koordinējot starp Baltijas jūras valstīm, nekavējoties ir jāveic NATO procedūru maiņa, patrulēšana un jāmaina kuģošanas noteikumi.

Vēl ļaunāk ir tas, ka ministrijas ignorē, neizdara un ir bezatbildīgas. Viens interesants piemērs. Divus gadus – divus gadus! – tiek atraidīts investors, jau divus gadus privātais investors vēlas no Zviedrijas vilkt optisko kabeli uz Latviju. Notiek pilnīgs futbols. Trīs ministrijām – Ekonomikas ministrijai, VARAM un Satiksmes ministrijai – bija uzdots sakārtot šo jautājumu, jo nav regulējuma par jūras gultni... izvietot infrastruktūru. Šobrīd... beigās šim investoram no ministrijām tika dota atbilde... divu gadu laikā: “Lūdzu, piesakieties vēja parka projektā, jo tur mums ir izstrādāta politika saistībā ar elektrības kabeli.” “Pag, pag,” viņš saka, “mani neinteresē vēja parks, es gribu izvilkt optisko kabeli.” Viņš atbildēja, ka vēl nevienā valstī viņš nav saskāries ar tādu ignoranci pret investoru.

Es gribu pieminēt – lūdzu, pārņemiet šo stafeti, jo investīcijas tieši jūras optiskajā kabelī, kas... pagājušonedēļ notika šis bojājums... ja būtu šis kabelis izvietots, mums būtu papildu drošība, papildu iespēja, jo mums tieši pietrūkst šo interneta kabeļu. Tāpēc lūgums neatraidīt investorus un tam īpaši pievērsties, jo tas ir par mūsu drošību.

Uzskatu, ka Ārlietu ministrija diemžēl vēl turpina dzīvot tādos kā miera apstākļos. Mums ir jāmaina savs profils, jāfokusē attiecību stiprināšana ar tiem, kas mūs aizstāvēs, iespējams, ir jāslēdz darbības, kas ir liekas miera laikos, un īpaši jāvelta uzmanība Baltijas, Somijas, Polijas attiecībām, protams, arī Anglijas, ASV un Skandināvijas. Un noteikti jāizvēlas prioritātes – “Rail Baltica”, enerģētikas zaļais kurss un Baltijas jūras infrastruktūra.

Esam par Latvijas drošību un par Latvijas interesēm!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Deputāti! Ministre! Vēstnieki! Tie, kas klausās tiešsaistē vai atkārtojumā! Es savā runā mēģināšu uzlikt dažus akcentiņus, it īpaši par tēmām, kas, manuprāt, šodien mazāk skanējušas. Kolēģi, mēs visi saprotam, ka ziņojums pēc būtības jau ir vēsture. Mums tas uz šejieni tika atnests pagājušogad, ministres parakstīts, un tajā mēs neko nevaram izmainīt. Tā ir faktu konstatācija, kas ir darīts, un nedaudz iezīmēti daži ministrijas mērķi, kas plānots.

Tomēr godīgi jāsaka, nedz ziņojumā, nedz ministres runā nesadzirdēju tādu ambīciju, veselīgu ambīciju, ko mēs kā valsts caur ārlietu dienestu, caur ministres aktīvo darbību, caur premjeres, caur Valsts prezidenta darbību... ko mēs kā valsts gribam panākt šogad, nākamajos trijos gados vai ilgākā termiņā. Dažām šādām lietām es gribu savā runā pieskarties, jo citādāk šīs garās runas, visu augstāko amatpersonu runas, izņemot Valsts prezidentu, man atgādina tādu vakara pasaciņu bērniem, kad tu ieslēdz kaut ko monotonu un viņi pamazām iemieg. Lai nav tā, ka ziņojums un ministres skatījums par tām lietām, kas mums ir jādara, ir skaistu vārdu salikums, pareizu vārdu salikums, bet mēs neredzam motivāciju pašiem kā Saeimas deputātiem aktīvāk iesaistīties dažādās starpvalstu komunikācijas aktivitātēs.

Piemēram, es pārstāvu Baltijas Asambleju. Par Baltijas Asambleju te jau tika runāts. Baltijas Asamblejas ietvaros mēs nupat plaši izrunājām drošības jautājumus un sasaisti ar izglītības jautājumiem. Somija un Polija iet tajā virzienā, ka visa sabiedrība ir gatava aizstāvēt savu valsti – no skolēna līdz pensionāram. Mums ir jāapzinās, ka mēs – trīs Baltijas valstis – esam tik mazas, ka katram no mums ir jābūt gatavam. Un Ārlietu ministrija noteikti Baltijas Asamblejas ietvaros var darboties aktīvāk. Aicinu ministri šogad, kad Baltijas Asamblejas plenārsesija notiks šeit, Rīgā, jau laicīgi rezervēt laiku, jo pagājušogad diemžēl jūs nebijāt uz Baltijas Asamblejas kopīgo sanāksmi. Saprotu, ir arī citi pienākumi citur pasaulē, bet, manuprāt, Baltijas Asambleja – triju Baltijas valstu sadarbība – ir mūsu prioritāte.

Viena nianse, ko es jau pirms vairākiem gadiem esmu teicis – par vēstniecībām. Vai tiešām 21. gadsimtā mums, visām trijām Baltijas valstīm, dažādās attālās vietās ir vajadzīgas vēstniecības? Visām trijām Baltijas valstīm? Vai tiešām mēs nevaram vismaz vienā valstī, nezinu, Indijā, Austrālijā, vienalga kur, uztaisīt kopīgu Baltijas valstu vēstniecību? Tas būtu arī mūsu kopīgs žests visai pasaulei, ka mēs sadarbojamies ar darbiem, nevis ar kārtējām deklarācijām, ar kārtējām rezolūcijām.

Otra lieta. Baltijas Asamblejā vēršas velobrauciena rīkotāji, katru gadu “Baltijas ceļa” laikā viņi nāk pie mums un prasa atbalstu, bet Baltijas Asambleja to nevar atbalstīt, mums vienkārši nav tādu resursu. Ārlietu ministre, es aicinu jūs šo jautājumu pārrunāt ar saviem kolēģiem Lietuvā un Igaunijā. Tas būtu praktisks ieguldījums, ka Baltijas ceļš nav tikai vēsture, kā šis ziņojums, bet tas būtu arī skats uz priekšu mūsu triju Baltijas valstu sadarbībai. Lai tas ir velobrauciens, lai tie ir rokfestivāli pierobežā, vienalga kas, bet lai tā ir mūsu kopīga pozīcija.

Un, protams, vispārīgais aizsardzības plāns kā Somijai un Polijai. To es jau pieminēju.

Par Poliju. Šobrīd Polija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Es kā sadarbības grupas ar Polijas parlamentu vadītājs lūdzu Prezidiju nevilkt garumā un akceptēt mūsu grupas braucienu uz Poliju. Mēs esam saņēmuši ielūgumu no Polijas jau pagājušā gada rudenī. Tas ir nodots Prezidijam. Lūdzu, Prezidija pārstāvji, izvērtējiet to! Ja jūs uzskatīsiet, ka tas ir vērtīgi – stiprināt sadarbību ar Poliju –, mēs uz turieni dosimies. Ja jūs uzskatīsiet, ka tas nav vērtīgi, es aizbraukšu tāpat, par saviem līdzekļiem.

Nākamais. Par Ķīnu un Kirgizstānu. Pirmkārt, par Ķīnu. Manuprāt, mums pietrūkst skaidras mūsu valsts pozīcijas. Mēs visu laiku tā kā nedaudz cenšamies uz tiem diviem zirgiem... kā saka, skriet uz priekšu. Nav šeit Ķīnas atbalsta vai Ķīnas sadarbības grupas vadītāja. Jā, mēs zinām, arī plašsaziņas līdzekļi pievērsa uzmanību tam, kāda attieksme tad mums īsti ir, piemēram, pret to pašu Tibetu.

Starp citu pirms nedēļas es aizsūtīju vēstuli Ārlietu ministrijai, uzdodot dažus praktiskus jautājumus, jo es darbojos arī Tibetas atbalsta grupā, un vēstulē lūdzu atbildi sniegt iespējami ātri, jo es negribēju iet to formālo ceļu, kad ir jāsavāc pieci deputātu jautājumi... Tas ir oficiālais deputātu jautājums, tad sēdes vadītāja to nolasa – lūk, tāds un tāds deputāts to ir iesniedzis – tad ministrija ir spiesta nedēļas laikā sagatavot atbildi. Ja tas ir kāda sadarbības grupas vadītāja lūgums sniegt informāciju, tā diemžēl kavējas. Tas ir praktisks piemērs, ka birokrātija mums kaut kur sāk buksēt un mēs netiekam pie rezultāta.

Vakar Ārlietu komisijas sēdē mēs skatījām likumprojektu, ko droši vien virza Ārlietu ministrija un visa valdība, par sadarbību ar Kirgizstānu jeb Kirgīzu Republiku. Mēs iztaujājām Ārlietu ministrijas pārstāvjus, un tas tika pozicionēts, ka, jā, Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta kopīgā pozīcija ir, ka jāsadarbojas ar šo valsti. Dokumentā minēts, ka tā ir Kirgīzu Republika. Es papētīju sīkāk šo jautājumu, un man ir bažas un uztraukums: vai tiešām mums jābūt pirmajiem, kas Eiropas Padomes, Eiropas Savienības līmenī noslēdz sadarbības līgumu ar šo valsti? Man neizskatās, ka tā ir republika, man neizskatās, ka tur ir iespēja darboties žurnālistiem. Es jums atgādināšu, ka arī vienu no Latvijas valsts politiķiem tur mēģināja aizturēt. Vai šobrīd ar šādas valsts... ciešākas sadarbības veicināšana? Es saprotu mērķi, bet man ir bažas. Es aicinu jūs, Bražes kundze, pievērst uzmanību šim dokumentam, jo tas pavisam drīz var nonākt arī šeit, Saeimā, pirmajam lasījumam.

Pavisam īsi par sankcijām. Es jau minēju, kad runājām par Baltkrievijas situāciju, sankciju jautājumam ir jāpieiet maksimāli nopietni, es pat teiktu – varbūt beidzot ir pienācis laiks mūsu ārlietu dienestam sākt runāt par to, ka tās ir sankcijas nevis tikai atsevišķos sektoros, bet varbūt tā ir pilnīga blokāde Krievijas Putina pēc būtības teroristiskajam režīmam, jo tas karš ir jāizbeidz. Kur ir mūsu valsts ambīcija iesaistīties Eiropas drošības aizstāvēšanā un mūsu valsts aizstāvēšanā, drošības interešu aizstāvēšanā? Garā runāšana par to, ka mēs veicināsim, cīnīsimies un arī ANO Drošības padomē tiksim ievēlēti...

Pat ja tiksim ievēlēti, kas ir mūsu mērķis, ja mēs kļūsim par dalībnieku Drošības padomē? “Runāsim, skaidrosim,” ministres kundze, es dzirdēju no jums. Bet mēs runājam jau. Tika pieminēts Kalniņa kungs, kurš runāja jau ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Nesadzirdēja. Vai tagad sadzirdēs? Neticu, vienkārši neticu. Es kā Latvijas iedzīvotājs diemžēl neticu ANO kā organizācijai, jo es neredzu rezultātus.

Par OECD. Pavisam īsi. Nākamnedēļ ir iespēja braukt un tikties ar OECD ekspertiem un runāt arī par Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem un par labo pieredzi, ko mēs varam pārņemt. Paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājai, kas ir gatava braukt, bet man ir jautājums Ilgtspējīgas attīstības komisijai... lūgums – deleģējiet vienu pārstāvi. Tā ir iespēja pārņemt labo praksi un atvest to uz šejieni, uz Latviju. Tā ir mūsu ārlietu un mūsu kā parlamentāriešu kopīgā interese – atnest to pieredzi uz šejieni un reāli īstenot... jā, ambiciozus mērķus.

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

J. Viļums. Dažas lietas, ko es vēl gribu pieminēt. Tā ir nedaudz iekšpolitika, Eiropas Kosmosa aģentūra un vēl daži piedāvājumi – par ambicioziem mērķiem.

Pirmais – par iekšpolitisko situāciju. Skaidrs, ka viss, kas saistās ar ārpolitiku, agrāk vai vēlāk sasaistās arī ar iekšpolitiku. Daudzi jautājumi jau tika pieminēti – “Rail Baltica”, “airBaltic”, tagad arī mežu pārdošanas process, no kuriem ļoti lielas teritorijas ir arī mūsu pierobežā, lielākās teritorijas tieši pierobežā. Tas sasaistās ar drošības jautājumu, un, iespējams, arī ārlietu sektors būtu vajadzīgs šajā jautājumā, lai varētu pieņemt tādu lēmumu, kas ir vajadzīgs mūsu valstij, mūsu valsts drošībai.

Par iekšpolitiku runājot – sasaistē ar ārpolitiku, pirmām kārtām man nāk prātā piemērs par mūsu sabiedriskajiem medijiem, it sevišķi par tiem, kas darbojas svešās valodās. “LSM.lv” angļu valodas versija – ir labi, ka tā darbojas, tas ir avots, kur mūsu ārlietu dienesta cilvēki, it sevišķi, kas strādā... kas ir citu valstu vēstnieki šeit, Latvijā, var iegūt informāciju par Latvijā notiekošo. Arī krievu valodā raidošais “Latvijas Radio 4” darbojas vēl šogad. Ja mūsu drošības koncepcijā esam tā lēmuši, tad man gribētos, lai tam būtu sasaiste ar mūsu iekšpolitiskajiem mērķiem un savā ziņā ar ārpolitiskajiem mērķiem, vismaz tuvajās ārzemēs – Baltkrievijā un Krievijas Federācijā.

Nupat, pirmdien, es biju uzaicināts piedalīties vienā raidījumā. Mēs runājām par tā sauktajām vēlēšanām Baltkrievijā, taču godīgi jāatzīst, man bija ļoti nepatīkama sajūta. Man bija tāda sajūta, ka esmu ieradies pretinieka nometnē, kur acīmredzot Latvijas sabiedriskā medija krieviski raidošās daļas redakcija uztur tādu darba stilu... Atkal viss nav viennozīmīgi. Bieži vien jautājumi par nopietnām lietām, kas skar arī Baltkrieviju, par politiski ieslodzītajiem, par sankcijām, par to, vai Putina režīms un Lukašenko režīms... kā tie darbojas un ir savstarpēji saistīti – tas viss tiek nonivelēts uz kaut kādiem jautājumiem, vai tur... vai mums jāaizliedz vai nav jāaizliedz cilvēkiem braukt uz Baltkrieviju.

Protams, mums nav jāaizliedz, bet mums visiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kas lieto vienalga kuru valodu, ir jāizskaidro, kas tur notiek, lai viņi saprastu riskus – ja viņi aizbrauc uz Baltkrieviju, viņus var aizturēt... viņus var aizturēt un viņi var neatgriezties. Diemžēl vairāki Latvijas pilsoņi Baltkrievijas cietumos ir aizturēti, un es aicinu arī Bražes kundzi pievērst uzmanību šiem Latvijas pilsoņiem, lai mēs izdarītu visu, ka viņus atgriežam Latvijā, jo dažs no viņiem ir apcietināts tikai par to, ka pirms tam sociālajos tīklos ir atļāvies izteikt kritiskas piezīmes par Lukašenko režīmu.

Par Eiropas Kosmosa aģentūru. Vakar šo jautājumu mēs skatījām Ilgtspējīgas attīstības komisijā, un Izglītības un zinātnes ministrija atkal, piedodiet, mēģināja iestāstīt, ka finansējums ir paredzēts nākamajiem trijiem gadiem, tajā pašā laikā... beigās atzina, ka tas finansējums, kas paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, ir nepietiekams.

Ārlietu ministrijai un Ekonomikas ministrijai jānāk talkā Izglītības un zinātnes ministrijai, lai saprastu, ka Eiropas Kosmosa aģentūra – tas nav tikai par to, kurš astronauts lidos uz Mēnesi vai Marsu. Tas ir par mūsu uzņēmējdarbību, par uzņēmējdarbības nākotni, par tām tehnoloģijām, kas pasaulē tiek izgudrotas un kas tiek izmantotas, lai mēs nesekotu tām pakaļ... kā tāda aste tam pašam melnajam kaķim... bet lai būtu līdzdarbīgi jaunajām idejām un lai tos rezultātus varētu nest šeit, Latvijā, caur OECD, kā jau minēju, un citām organizācijām, arī caur Eiropas Kosmosa aģentūru. Tā ir mūsu iespēja, un tā ir jāizmanto.

Nobeigumā man jāatgādina Meierovica kunga uzvārds... ko Bražes kundze sākumā minēja kā piemēru... kurš vairāk nekā pirms 100 gadiem ar ierobežotiem resursiem, bez vēstnieku un diplomātu tīkla panāca to, ka Latvijas valsts tika atzīta de jure un de facto. Iedomājieties vien – tas bija vairāk nekā 100 gadu atpakaļ! Un toreiz – jau vairāk nekā 100 gadu atpakaļ! – viņš runāja par Baltijas valstu ciešu sadarbību: gan par triju Baltijas valstu sadarbību, gan par sadarbību ar Poliju un Somiju. Diemžēl toreiz tas palika uz papīra, diemžēl mēs nespējām izrādīt cienīgu pretestību lielvarai, kas mūs paņēma dažu stundu laikā.

Neatkārtosim kļūdas! Aicinu izvirzīt ambiciozus mērķus un darboties, lai tos īstenotu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Ārlietu ministre! Mēs esam tik stipri, cik stiprs ir mūsu vājākais posms. Diskutējot par ārlietām, mēs saprotam, ka ārlietas savelk kopā visu to, ko dara... mūsu tautsaimniecība, un mēs esam tik stipri, cik patiesībā finansējam savas darbības.

Nupat, pagājušonedēļ, Ārlietu ministrija Eiropas lietu komisijā prezentēja savu redzējumu, pozīciju Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānam, un tajā nebija nekā nepareiza, tajā bija visas šūplādes – kohēzija, lauksaimniecība, “Rail Baltica”. Viss bija ļoti pareizi, tur nav, ko kritizēt, bet mani uztrauc un pārsteidz tas, ka mēs nediskutējam – šobrīd iesniedzot, jau domājot par nākamo plānošanas periodu – par to, kas tad ir tas būtiskais, kas šajos ģeopolitiskajos apstākļos mums būtu jādara.

Mums ir jāpaskatās no tāda putna lidojuma, kur mēs esam, kas ir mūsu galvenās problēmas un kur tos resursus koncentrēt. Ja paskatos kritiski, kā rit šis plānošanas periods, kā mēs esam ieguldījuši atveseļošanas... perioda... līdzekļus, diemžēl es nevaru teikt, ka varam lepoties ar naudas apguvi un ar to, ka līdzekļi ir fokusēti pareizajām lietām. Galu galā mēs savu budžetu balstām uz publiskā sektora investīcijām, nevis tā, kā tas būtu jādara, – dodam skaidru signālu tautsaimniecībai... un privātā sektora investīcijas veido mūsu nodokļu bāzi un mūsu ekonomikas siltumu. Tas ir tas, kas mani darīja bažīgu.

Līdz ar to es aicinu... netērēšu visu sev paredzēto laiku... Ārlietu ministrija (kas šobrīd ir atbildīga par šo daudzgadu budžeta plāna izveidi, vēlāk šo stafeti acīmredzot nodos Finanšu ministrijai), – savlaicīgi organizējam diskusiju par to, kritiski apskatāmies, kā mums iet ar fondu apguvi iepriekšējā periodā, cik mērķu esam sasnieguši kohēzijā, demogrāfijā, tautsaimniecībā, drošībā, skatoties tālāk uz priekšu, kas ir galvenie izaicinājumi, kas ir būtiskā infrastruktūra, kas jāveido, lai mēs būtu patiesi neatkarīgi kontekstā ar šiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Lai nav tā, ka mēs uzbūvējam SPA vai bāku Ogrē... Daugavā, bet neizbūvējam starpsavienojumus, nenodrošinām mūsu robežu ar kamerām, Latgales iedzīvotāji neredz “Latvijas Televīziju” un tā tālāk. Mums ir jāsaprot, kas ir galvenās lietas drošībai, un tās būtu jādara vispirms. Ja paliek pāri resursi, darām visu pārējo.

Tas, kas šobrīd ir svarīgi, – spēja redzēt laukumu. Jāteic, ka parasti finansēšanas dokumentus veido ierēdņi savās ministrijās, tur ir sektoriālais redzējums, bet iztrūkst kopskata. Aicinu saukt kopā sabiedrisko sektoru un politiskās partijas, jo mums ir jāsāk diskutēt, ko gribam izdarīt nākamajos gados. Ir jādod skaidrs signāls sabiedrībai, jo mēs esam tik stipri, cik mūsu vājākais posms, un vājākais posms – valdība – nav liela problēma, jo nāk vieni un nāk otri. Mūsu vājākais posms ir sabiedrības ticība šai valstij, un mums ir jāpanāk, ka sabiedrība strādā kā vienota komanda. Tāpēc šiem virzieniem jābūt ļoti pareiziem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam. (Starpsauciens.)

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Šodien, debatējot par ārpolitiku, domāju, mums visiem ir viena kopēja lieta. Sajūtu... arī runās dzirdam... ka ejam cauri ģeopolitiskās turbulences laikam, kādu mūsu paaudze pilnīgi noteikti nav piedzīvojusi, un vējš strauji pieņemas spēkā. Varbūt mums ir atšķirīgi uzskati par turbulences cēloņsakarībām un ar ko tas viss beigsies – vai turbulence būs īsu brīdi un pēc tam būs zilas debesis un saulains laiks, vai tā būs ilga un nolauzīs vairāk koku, nekā mums šķiet. Par to, kas mūs vieno, – manuprāt, ir izjūta, ka laikmets ir ļoti strauju un neprognozējamu pārmaiņu virzīts, neviens īsti nezina, ko nesīs rītdiena. Un, to apzinoties, ir pāris svarīgu jautājumu, kas jāuzdod, debatējot par ārpolitiku.

Pirmais – vai mēs (“mēs” – domāju plaši – Latvijas sabiedrība, politiķi, valdība un tā tālāk) esam mobilizējušies reaģēt uz šīm pārmaiņām adekvāti un, kas būtiski, operatīvi? Otrais (pastarpināts jautājums, runājot par ārlietām) – vai mūsu ārlietu dienests ir sagrupējies un ir preventīvi soli priekšā mums, kā saka, spēj reaģēt uz to, kas šobrīd notiek? Par to pakavēšos savās pārdomās.

Paņemšu par atskaites punktu labākos laikus Latvijas vēsturē – 2004. gads, mēs iestājamies Eiropas Savienībā, NATO, uzvelkam Latvijas karogu abās mītnēs un jūtamies – objektīvi jūtamies! – drošībā kā nekad. Milzīgs diplomātu, prezidentu, premjeru, visu, kas tajā iesaistījās, veikums, faktiski sākot ar 1995. gadu, milzīgs nopelns. Ļoti labi. Labi atceros, ko toreiz Briselē svinībās teica valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs (tagad vēstnieks Ženēvā): “Uf, valsti vairāk nepazaudēsim!” Viņš gan savā izteikumā bija mazāk diplomātisks, bet paliksim pie šīs versijas.

Ja es tagad kritizēšu... gribu uzsvērt, ka negribu pateikt, ka viss ir slikti. Ir ļoti daudz laba, ir spēcīgi diplomāti, kas ikdienā dara vairāk, nekā viņiem ir pienākums, vairāk nekā maksimumu. Ja es teikšu kaut ko kritisku, tad nevis lai ļoti kritizētu, bet aicinātu koriģēt to, kas būtu koriģējams.

Manuprāt, 2004. gadā ar izjūtu, ka valsti vairāk nepazaudēsim, mēs iemigām. Iemigām, vēlāk pārmetām citiem, ka viņi neredz, kas mums blakus notiek. Putins jau divus gadus bija pie varas. Mēs iemigām un kaut kādā ziņā gulējām līdz pavisam nesenam laikam ar izjūtu, ka esam absolūtā drošībā.

Kāpēc es to saku? Ja mēs paskatāmies uz mūsu ārpolitiskajiem mērķiem, kas ir aktuāli joprojām... dalība ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusā. Šo mērķi izvirzījām 2011. gadā, ja nekļūdos. Es tagad nekritizēšu pašu mērķi. Igaunija, Lietuva bija jau pieteikušās, vēlāk bija... kāpēc lai mēs nepieteiktos? Tikai jautājums ir par to, kādus resursus mēs tajā esam iegāzuši, ne tikai cilvēkresursus, pērkot, remontējot ēkas... Ņujorkā par deviņiem miljoniem, lai gan Vašingtonā ēka brūk kopā. Un ko tas no mums vēl prasīs, lai kā mēs pret to izturētos, – būt Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusā... kādi diplomātiskie resursi būs jātērē.

Kopš mūsu pieteikšanās izlikāmies neredzam, ka ir Krimas aneksija, ANO neko tur neizdarīja, sākās karš Ukrainā, ANO neko neizdarīja. Vēl vairāk – ģenerālsekretārs aizbrauca uz Kazaņu apkampties ar to, kas šo karu ir uzsācis. Un mēs turpinām atkārtot tēzi, ka mums kā mazai valstij būtiskākais ir tas, ka strādā starptautisko tiesību sistēma. Teorētiski varētu piekrist, bet vissliktākais ir dzīvot ilūzijās.

Tajā brīdī, kad redzi, ka sistēma nestrādā, tev nevis jāturpina tēlot, ka strādā, bet jāsāk rīkoties citādāk. Tajā brīdī, kad zini, ka policists uz ielas vairs nevienu nesargā, ka viņam ir vienalga, – ko tu dari? Tu meklē pēc iespējas vairāk draugu, pēc iespējas stiprākus, apvienojies, sāc strādāt pie reāliem risinājumiem drošībai, nevis uzturi mītu par nereāliem risinājumiem.

Vissliktākais ir ticēt papīra karaļvalstīm. Mums ar to varētu būt pieredze. Mēs kādreiz ticējām Tautu Savienībai un zinām, ar ko tas beidzās. Mēs ticam ANO un tērējam tam resursus. Tagad ir par vēlu kaut ko atsaukt. Lai tā kandidatūra tur iet, droši vien ievēlēs, jo, tā kā Serbija nenāk, bet Melnkalne būs, mēs droši vien tur būsim iekšā, viss kārtībā. Vēlreiz uzsveru: ne tā kandidēšana, bet resurss, kas tam tiek tērēts... ne tikai pieminētais. Ja mēs šī mērķa vārdā, vācot 129 balsis, esam gatavi atsevišķos balsojumos balsot pret Izraēlu un Ameriku, tad tas ne tikai neattaisno mērķi, bet apdraud mūsu vitālās intereses. Ne jau mazo, applūstošo jūras valstu prezidenti nāks mums palīgā. Tā būs Amerika, cerams, Izraēla – tad, kad mums tas būs svarīgi.

Vēl viena lieta no kritikas sadaļas. Vēstniecību tīkls. Esošais vēstniecību tīkls savulaik tika izveidots ar mērķi nodrošināt mūsu pārstāvniecību visās NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs laika periodā, kamēr mēs gājām uz šīm organizācijām, lai nolobētu savu dalību. Faktiski – ar atsevišķiem izņēmumiem – mēs to neesam pārskatījuši.

Apstākļos, kad starptautisko organizāciju loma pazūd un parādās divpusējo attiecību loma, mums būtu jāstiprina vēstniecības tur, kur tās ir svarīgas. Nerunāšu, protams, par Ukrainu. Polija, Lielbritānija, Somija, Igaunija, Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Amerikas Savienotās Valstis – tās būtu tās, ar kurām jāstiprina attiecības. Mūsu vēstniecību jēga Ungārijā, Grieķijā, Austrijā, lielā mērā arī Itālijā un Spānijā (es varētu vēl saukt) ir sen pazudusi.

Vēstniecībām jēga vienmēr ir bijusi trīs lietu dēļ. Pirmā – ģeopolitiskās intereses. Tā valsts, kurā ir vēstniecība, ir izšķiroša svarīgos ģeopolitiskos drošības jautājumos. Otrā lieta ir ekonomiskas aizstāvības jautājums. Trešā lieta – diaspora. Mums ir viena vēstniecība, kas precīzi atbilst visiem trim kritērijiem, – tā ir Lielbritānijā, jo tur ir diaspora, ir vitāli svarīgas drošības intereses, tagad – pēc izstāšanās no Eiropas Savienības – tur ir, ko aizstāvēt arī ekonomiskajās interesēs, jo ir mainījušies spēles noteikumi. Lielbritānija vairs nav kopējā tirgus tieša dalībniece. Jau lēnām atjaunojas, bet tur bija, ko darīt, lai aizstāvētu mūsu vitālās intereses. Virknē valstu tā mums vispār vairs nav.

Vēl par ekonomiskajām interesēm. Tas pat nav pārmetums diplomātiem. Domāju, no viņiem ļoti bieži gaida to, ko viņi nevar dot. No viņiem gaida, ka viņi tirgos Latvijas preces vai vedīs lielas investīcijas uz Latviju.

Ja runājam par vēstniecību tīklu Eiropas Savienībā. Tur ir tiesiskā bāze. Neviens, kurš eksportē vai importē no Eiropas Savienības, vēstniekus pat nepazīst. Tur viss ir kārtībā. Vēstniecība var palīdzēt ekonomiski, nevis kaut ko pārdodot vai meklējot investīcijas, bet aizstāvot brīdī, kad uzņēmēju intereses tiek aizskartas. Ar visu pārējo tiks galā pats uzņēmējs. Tādas vēstniecības mums ir interesantas nevis Eiropas Savienībā, kur viss ir kārtībā, ne Rietumu pasaulē, kā Austrālija, Japāna, kur darbojas tiesisku valstu principi, bet tās ir interesantas tādās valstīs, kur tas nedarbojas.

Ļoti efektīvi pirms kara mums strādāja vēstniecība Ukrainā, kad tur bija korupcijas problēmas, mūsu uzņēmējiem nāca virsū korupcija un tā tālāk. Ne velti pēc tam parādās ziņojumi, ka ārlietu dienests ļoti daudz ko izdarījis, atvedot četrus investīciju uzņēmumus uz Latviju. Par vienu no četriem es zinu – tur ārlietu dienesti nebija tuvumā. Tā vietā, lai ar to lepotos, vajadzētu paņemt un paskatīties, kā tās investīcijas atnāca. Būtu ļoti interesanta pieredze, ko ārlietas varētu ņemt par pamatu. Man nav žēl, ka tiek izmantotas investīcijas, kurās ārlietas nav piedalījušās, bet lietderīgi būtu saprast, kā investīcijas uz Latviju atnāk. Tam ir sakars tikai un vienīgi ar privātu iniciatīvu.

Palūgšu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

D. Šmits. Jā, es vairs gari nekavēšos. Vēlreiz atgriezīšos pie tā, ko teicu sākumā, – par ģeopolitisko turbulenci. To ir īpaši būtiski, kā saka, apzināties nākamajās dienās, nedēļās, kad patiesībā sāksies... vai turpināsies sarunas par jaunu valdību. Kad saproti, ka būs jālido turbulences apstākļos, būs jāpaceļas vētrā, tu izvēlies lidmašīnai... droši vien mēs visi gribētu, lai mūsu lidmašīnu, Latviju, vadītu spējīgākie piloti, lai degviela būtu ielieta, būtu labākie mehāniķi.

Manuprāt, ja gribam šai turbulencei iziet cauri, izlidot veiksmīgi cauri vētrai un nosēsties nevis ienaidnieka lidostā, bet NATO lidostā, mums būtu ļoti rūpīgi jāizvēlas, kas ir pirmais, otrais pilots, kas kopumā apkalpo lidmašīnu un vai mums ir saziņa nevis ar visas pasaules tīmekli, bet ar tuvāko, drošāko lidostu, ar lidmašīnām, kas lido blakus. Ja mēs vēl varam dabūt divus iznīcinātājus, kas palīdz nosēsties pareizajā un drošākajā lidlaukā, pavisam labi.

Katrā ziņā šis ir laiks, kad mums būtu jābeidz ķīvēties par niekiem, bet jāsaprot – to es saku arī sev –, ka nu vienreiz ir laiks, kad būtu jāsanāk kopā un šī lidmašīna jānokomplektē ar labāko, kas mums ir. Cita neviena nebūs, tas ir atkarīgs tikai no mums.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, ministres kundze, dāmas un kungi! Gribu pateikties mūsu ārlietu ministrei Bražes kundzei par ziņojumu, paldies arī no mūsu frakcijas kolēģiem, ka jūs vakar pieteicāties un izrādījāt mums cieņu ar klātbūtni frakcijā, lai mēs pārrunātu vairākas lietas.

Šai kontekstā vēlos piezīmēt – ministres kundze norādīja, lai mēs iepazīstamies ar viņas aktuālo interviju par to, ka Latvijā būs pozitīvas lietas. Es iepazinos ar šo interviju, iepazinos detalizēti ar ārlietu ziņojumu, arī ar “Swedbank” Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu. Jūsu intervijā lasu: mūsu darbaspēka nodokļi ir konkurētspējīgākie Baltijā. Tai pat “Dienā” vakar publicētais... vismaz “Dienas Bizness” to pārpublicēja... atziņa, salīdzinot Baltijas valstu nodokļu slogu – neskatoties uz veiktajām nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā. Tāda maza niansīte.

Ko es gribu teikt, kolēģi? Mēs par ekonomiku, mūsu investīcijām, tautsaimniecības noturību ārlietu kontekstā runājam ļoti maz. Mēs ar jums pārrunājām arī Ārlietu ministrijas lomu Eiropas Savienības fondu investīciju kontekstā – kur beidzas Ārlietu ministrijas kompetence un kur sākas mūsu valdības kompetence. Paņemam šo salīdzinājumu – Eiropas Savienības fondu progress 2021.–2027. gadam. Ļoti labi un uzskatāmi redzam, ka valdība absolūti netiek ar šiem mājasdarbiem galā. Nedz Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi investīciju portfeļiem, nedz atlases projekti, nedz noslēgtie līgumi, kur nu vēl maksājumi. Vairāku nozaru ministrijas pat nav sākušas kādus maksājumus.

Kolēģi, mēs stāstām no šīs tribīnes, cik plašas iespējas attīstīt mūsu tautsaimniecību dod mūsu dalība Eiropas Savienībā, bet pieejamos finansējumus... mēs nedz apstiprinām noteikumus, nedz sākam tos darbināt, lai attīstītu mūsu tautsaimniecību, veicinātu kopējo budžeta ieņēmumu apjomu. Mēs runājam, cik svarīga ir nauda aizsardzībai, cik procentu mums būs – 3... 4... Tramps prasa 5 procentus. Nu mēs visi arī vienā dziesmā dziedam, ka vajag 5 procentus. Bet kā nodrošināt, lai mūsu iekšzemes kopprodukts būtu pienācīgs, lai ar šiem procentiem mēs tiešām būtu spējīgi aizsargāt savu valsti, lai spētu samaksāt par tām vajadzībām, kuras burtiski kliedz pēc finansējuma? Tā ir liela problēma.

Ja mēs raugāmies uz investīciju portfeļu salīdzinājumu ar mūsu stratēģiskajiem partneriem... Amerikas Savienotajām Valstīm, kas nenoliedzami ir mūsu galvenais sadarbības partneris, stratēģiskais partneris... tad skaitļi, kolēģi, ir tādi, ka mums ir kauns. Ir jāstrādā daudz aktīvāk, īpaši piesaistot stratēģisko partneru investīcijas mūsu reģionā. Tās ir Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, arī Polija un citas valstis. Ir jāveicina mūsu konkurētspēja, lai nebūtu šīs kļūdas – ka mums ir augstākie un nekonkurētspējīgākie darbaspēka nodokļi –, lai investīciju vide kopumā būtu pievilcīga.

Katras nozares ministram, kurš dodas ārvalstu vizītē, ir jādara viss iespējamais, lai rastu risinājumu, kā piesaistīt papildu finansējumu. Tas nav tikai ekonomikas ministrs, kam šobrīd iet diezgan grūti ar šo darbu, tas primāri ir valdības uzdevums katram ministram, vienalga... izglītības un zinātnes ministrei, lai šeit būtu izglītības institūcijas no visas pasaules, kuras papildus rada pievienoto vērtību... kultūras ministrei – iespēja vest uz šejieni pasākumus, izglītības un zinātnes ministrei – sporta pasākumus, lai šeit būtu vairāk investīciju, aktivitāšu, īpaši mūsu stratēģisko partneru aktivitāšu. Domāju, mēs to ļoti labi saprotam.

Drošība. Kolēģi mums ļoti labi šo izstāstīja – gan Edvards Smiltēns, gan Raimonds Bergmanis, gan Andris Kulbergs, kurš vadīja komisiju... par Baltijas... 10 Baltijas jūras valstis... par enerģētisko noturību un citām jomām. Arī katrs Saeimas deputāts, kurš dodas vizītē vai uz Amerikas Savienotajām Valstīm tikties ar kongresmeņiem no vienas partijas, vai uz Lietuvu, Poliju... katrs skatāmies... katram ir kāds savs mājasdarbiņš, kas jāizdara, lai uz ārpusi mēs visi esam vienoti... neatkarīgi – opozīcija vai pozīcija. Šī valsts mums ir visiem kopīga... iekšējām lietām... kas šobrīd vada valsti, un kādai vadībai būtu jāizskatās jau pēc trīs mēnešiem... gan jau mēs paši tiksim galā. Bet ārlietas ir absolūti vienotas visiem, īpaši drošība un ekonomiskā aizsardzība.

Būs resursi, ar ko aizsargāt savus cilvēkus sociāli, būs resursi, ar ko viņus aizsargāt militāri, būs arī mūsu valsts. Lai šajā valstī rezidējošie vēstnieki un viņu pārstāvji nerakstītu savos ziņojumos, ka mēs kārtējo reizi nespējam vienoties ne par ko... ne par Latvijas Bankas vadību, ne par kādiem citiem nozīmīgiem notikumiem vai amatiem. Lai mēs neizskatāmies vienkārši smieklīgi. Tāpēc ārlietas – tā ir lieta, kas, domāju, mūs lielos vilcienos noteikti vieno.

Strādājam katrs savā darbā, cik vien labi varam, lai uz ārpusi mūsu valsts izskatās cienīgi, lai mūsu tautsaimniecībā ieplūst papildu resursi, īpaši no mūsu stratēģiskajiem partneriem. Nevis procentuāli salīdzināmies... mēdzam teikt, ka procentuāli ieguldām... summāri... bet procentuāli mēs pārāki par citiem. Nē, skatāmies summāri! Un summāri, kolēģi, šie skaitļi ir gaužām bēdīgi.

Mēs esam maza valsts. Saprotam, ka, ja mūsu tautsaimniecībā relatīvi īsā laikā būtu izkliedētas 10 miljardu investīcijas, kopējai valsts izaugsmei tas dotu milzīgu potenciālu. Tā nav liela summa, ja skatāmies pasaules mērogā. Bet, lai šādas summas mēs papildus piesaistītu, katram jāpilda savi mājasdarbi.

Vēl jo vairāk – arī pieejamie Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi ir vienkārši jēdzīgi jāapgūst, jāizsludina atlases nosacījumi un konkurss un jālaiž šie resursi pēc iespējas ātrāk mūsu tautsaimniecībā. Mēs muļļājamies un atpaliekam jau ar tiem resursiem, kas ir pieejami. Tie vairs nav tikai Ārlietu ministrijas mājasdarbi, tie ir valdības kopējie mājasdarbi. Mums ir jābeidz citam citu vainot, gari runāt, jāsāk vairāk strādāt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā ārlietu ministres kundze! Ļoti cienījamās valstssievas un augsti godātie valstsvīri! Tā ir sanācis, ka man laikam jāpaturpina iepriekšējo runātāju teiktais. Arī man ir izjūta, ka ārlietu ministres ziņojums mūs visus vieno. Katram šis ziņojums dod iespēju izteikt savu redzējumu un izmantot to kā platformu, kā ieteikumus tam, kas mūsu valstī ir svarīgs un aktuāls.

Es arī mēģināšu kaut ko tādu atrast, bet jāpiekrīt kolēģim Jānim Vucānam, kurš, veicot statistisko izpēti par ziņojumu, atzīst, ka faktiski visi vārdi un rezultāti, vērtības un lielumi, kas tika ziņojumā akcentēti, mums visiem patiesībā skan ausīs. Lasot mēs pārliecināmies, ka tās vērtības ziņojumā ir savā vietā.

Protams, visi galvenie uzsvari – ekonomiskā izaugsme, konkurētspējas un globālās ietekmes palielināšana, sabiedrības iesaiste ārpolitikas veidošanā un valstspiederīgo interešu aizsardzība, sadarbība ar diasporu – ir ārkārtīgi svarīgas lietas. Tas nav nekas unikāls, bet ir jākopj katru dienu. Tāpat arī kultūras eksports... kultūras ministre šeit izteicās... tas nebija ziņojumā akcentēts, bet ir ārkārtīgi svarīgi nest savu kultūru un savas vērtības pasaulē.

Neapšaubāmi man ir labāk saprotams un daudzu gadu garumā pazīstams akcents – Latvijas drošības un aizsardzības jautājumi un starptautiskās kārtības stiprināšana. Jā, šeit jau daudz par to tika runāts, arī dažādos griezumos tieši no mūsu militāro spēju veidošanas viedokļa. Pilnībā piekrītu ziņojumā tam, ka, skatoties uz starptautiskās kārtības stiprināšanu, mums ir ārkārtīgi svarīgi rast partnerus sadarbībai tieši Ziemeļvalstu reģionā. Par to šeit runāja mūsu pārstāvji, kas dažādos parlamenta formātos apskata šos jautājumus.

Neapšaubāmi mūsu nākotne, drošība un ārlietas ir saistītas gan ar Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību, gan ar tām vērtībām, kas šim reģionam ir raksturīgas. Tas viss ir vērsts uz NATO austrumu flangā izvietoto sabiedroto spēku klātbūtni, uz to spēju palielināšanu. Šajā kontekstā mums pašiem ir jāparāda savas spējas, un to mēs arī darām.

Aizsardzības finansējums šajā gadā sasniegs jau 3,45 procentus. Un man ir jautājums: vai tas nav par daudz? Tāds provokatīvs jautājums, uz ko arī provokatīva atbilde: tas ir par daudz. Tāpēc ka mēs jau redzējām – ir tik daudz vajadzību mūsu sociālajā jomā, mūsu valsts stiprināšanā. Bet vai mēs varam atļauties mazāk? Nē, mēs nevaram atļauties mazāk. Un vai mums ir jāspēj nodrošināt lielākus finansiālos nodrošinājumus valsts drošībai un aizsardzībai? Noteikti jāspēj. Tie ir izaicinājumi, kas ir valdības dienaskārtībā un arī mūsu diskusijās. Ja mēs šos jautājumus spēsim sabalansēti atrisināt, cerams, mēs mūsu Ziemeļamerikas stratēģisko partneru – ASV un Kanādas – acīs izskatīsimies cienījami.

Kā mēs redzam, uzņemtais kurss – atbalsts valsts aizsardzībai... nepieciešamais finansējums... šajos turbulences laikos, kā Šmita kungs minēja... tātad, piekrītot tam... dod cerību, ka ar Amerikas Savienotajām Valstīm mums būs pietiekami normāls dialogs situācijās, kad mēs runājam par NATO un Eiropas spēju attīstību, par partnerību transatlantiskajā telpā.

Jā, Latvijas spējas pašreiz tiek nodrošinātas, bet es gribu vēl nedaudz pakavēties... tā kā vienā teikumā... atmiņās. Šīs spējas, kuras tagad mēs šeit ierakstām dokumentā, bija zināmas jau 20–30 gadus atpakaļ, arī tajos dokumentos tika pieminēts, bet nebija finansējuma un nebija politiskās gribas. Un ir labi, ka mūsu pašreizējā valdība spēj šo nepieciešamo finansējumu atvēlēt. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka to izprot ne tikai aizsardzības sektorā nodarbinātie cilvēki, aizsardzības ministrs, arī mūsu attiecīgā komisija, bet ka to saprot arī mūsu finanšu ministrs.

Bet visā šajā procesā, man šķiet, ir viens tāds fundamentāls jautājums, kas šodien nav izskanējis no tribīnes, tāpēc es gribu par to parunāt. Ja mēs runājam par turbulenci... tad faktiski mēs atrodamies Eiropas civilizācijas un eiroatlantisko vērtību nosargāšanas laikmetā. Tas skan savādi, jo, ja mēs paskatāmies pagātnē, varbūt pirms 20 vai 30 gadiem, varbūt pat pēc Otrā pasaules kara, demokrātiskā Eiropa un eiroatlantiskā telpa centās visas tās vērtības, kas pieder demokrātijai, – tiesiskumu, taisnīgumu – ieviest visā pasaulē, un uzskatīja, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tad pasaule būs labāka.

Man bija tas gods pirms 15–20 gadiem rakstīt kādu 20 lappušu garu rakstu universitātes gadagrāmatai par Latvijas drošību pēc 20 gadiem. Nu, tas ir apmēram šis laiks. Toreiz šajā rakstā viena tēze (ko es paredzēju) bija tāda, ka Eiropai un Eiropas Savienībai pietrūks spēka domāt par drošības eksportu, Eiropas Savienībai būs jārūpējas par drošības nosargāšanu savā teritorijā. Mēs esam šajā laikā, mums visiem par to ir jādomā, un par to mums ir liela atbildība. Tas ir ārlietu ministres un viņas dienesta ikdienas darbs un pienākums. Mēs visi apzināmies, ka pašreiz mēs, mūsdienu pasaule, atrodamies dažādu nožēlojamu impērisku pseidotieksmju priekšā. Un vienlaikus ir arī valstis, kuras joprojām sevi vaino par nacisma noziegumu kā fobiju un atrodas šo noziegumu varā, kaut gan jau ir pagājis pusgadsimts. Un labi, ka Eiropas Savienības ietvaros visas šīs lietas spējam saprast – cik svarīgi ir atteikties no vājuma.

Un visa šī kontekstā, Amerikas Savienoto Valstu vēlēšanu kontekstā, mēs redzam, cik nozīmīgs un būtisks ir Trampa faktors. Jāsaka, tas ir mūsu Ziemeļatlantiskās telpas “centrālās ass” valsts vadītājs. Mums ir zināmas bažas un tajā pašā laikā lieli izaicinājumi. Es domāju, ka ārlietu sektors un mūsu vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs dara un darīs visu, lai šos riskus mazinātu, tas nozīmē – nosargātu Amerikas Savienotās Valstis un viņu vadītāju to vērtību telpā, kuras līdz šim mums bija pazīstamas, kuru dēļ mēs iestājāmies NATO un kuras Amerikas Savienoto Valstu politiķi un kongresmeņi mums vienmēr ir apliecinājuši un turpina apliecināt.

Ir ārkārtīgi svarīgi apstākļos, kad pie valstu varas nonāk politiķi, kuru daba ir impulsīva, palīdzēt šiem politiķiem noturēties to vērtību skalā, kuras bija pazīstamas pirms tam, jo tādu, kas jauc un grauj, netrūkst. Mēs zinām arī Eiropā – Viktors...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ģ. V. Kristovskis. Lūdzu, papildiniet... man to iespēju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

Ģ. V. Kristovskis.... Viktors Orbāns un Roberts Fiko. Mums liekas jocīgi, ka šādi cilvēki demokrātiskās valstīs nonāk pie varas, bet tā ir realitāte, un ar to mums ir jāsamierinās. Mums ir jādomā, ka ikvienam mūsu valsts pārstāvim... es domāju, ka mums ir sekmīgi, veiksmīgi un starptautiski atzīti politiķi, ikvienam no viņiem ir jāstrādā, lai Eiropas Savienības un mūsu kopējās vērtības uzturētu spēkā.

Diemžēl Baidens vairs nepavilka, un Tramps ir ASV prezidents. Un tas ir jāpieņem kā realitāte. Es gribu teikt, ka mums gandrīz vai platjoslā jāspēj strādāt tieši ar Amerikas Savienotajām Valstīm... kā prioritāti... jādara labākais, kas ir iespējams. Pie mums ir izskanējusi vēlme... atsevišķi politiskie spēki tagad uzņemas būt par Trampa vērtību interešu pārstāvjiem, un vakarējie Trampa noliedzēji ir apmetuši kažoku... un jau uzdodas par Trampa atbalstītājiem. Nē, tā realitāte ir tāda, ka ārlietu sektoram jebkuros apstākļos ir jāstrādā ar tiem valstu vadītājiem, kas ir, un jāpaveic labākais darbs, kāds ir.

Šis ziņojums, ko ir sagatavojusi Ārlietu ministrija jeb... ministre Baiba Braže, ir stingrs pamats, labs dokuments – visā tajā apjomā –, kas katru dienu ir ne tikai ministres, bet visu mūsu diplomātu, tajā skaitā vēstnieces ASV Elitas Kuzmas, prātā. Un vērtības, ko šis dokuments satur, ir mūsu Valsts prezidenta prātā un mūsu premjeres prātā. Līdz ar to mums un šiem valstsvīriem un valstssievām ir jādara viss labākais, lai Eiropas Savienība un... NATO būtu un saglabātos tajā spēju un vērtību kapacitātē, kādā mēs to esam iepazinuši un sapratuši. Uz to mums arī jāturpina... strādāt. Ārlietu ministrijas rīcības plāns ir maksimāli efektīvi jārealizē dzīvē.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā ministres kundze! Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvijas Ārlietu ministrijas ziņojums par paveikto 2024. gadā un darāmajiem darbiem 2025. gadā ir uzrakstīts tā, it kā ASV prezidents būtu Baidens, taču ASV prezidents ir Donalds Tramps. Tramps ir pateicis, ka veidos dialogu nevis ar Eiropas vadību, bet veiks divpusējas sarunas ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām. Un vēl viens Trampa princips ir veidot prioritāras attiecības ar konservatīvajām valdībām, kuras atbalsta tās pašas vērtības, kuras atbalsta Republikāņu partija. ASV prezidents izvēlas partnerus, ar kuriem veidot attiecības. Vai Trampa vadītā ASV par savu prioritāro partneri izvēlēsies Latvijas demokrātu draugu, liberāļu – Jaunās VIENOTĪBAS, “PROGRESĪVO” un ZZS – valdību? Šaubos. Uz to Ārlietu ministrijas ziņojumā atbildes nav.

Viens no pirmajiem ASV prezidenta Trampa lēmumiem bija nelegālo migrantu izraidīšana no ASV. Lidmašīnas ar viņiem jau atstāj ASV teritoriju. ASV pilsoņi, kurus apdraudēja šīs parasti jau krimināla rakstura personas, var sākt atviegloti uzelpot. Trampa prioritāte ir pielikt punktu nelegālajai migrācijai uz ASV. Ko darīs Eiropa ar zagļiem, narkotiku tirgotājiem un eiropiešu izvarotājiem, kam jau ir piešķirtas lielākas tiesības nekā pašiem eiropiešiem? Eiropieši pat baidās iziet no mājām, braukt sabiedriskajā transportā, staigāt pa pašu, Eiropas, pilsētu atsevišķiem rajoniem, kur vairs nav eiropiešu. Visiem nelegāļiem ir cilvēktiesības, tikai Eiropas valstu pilsoņiem vairs nav tiesību tikt nenogalinātiem. Eiropai jāievieš Trampa politika attiecībā uz nelegālajiem migrantiem, un Latvija varētu to rosināt pārējām Eiropas valstīm, nevis gadiem pērties un auklēties... kā ar jēlām olām... bet stingri un konkrēti izsūtīt uz turieni, no kurienes viņi ir nākuši.

Terorakti, sadurti cilvēki, uzbrukumi sievietēm. Kas to pastrādā Eiropas valstīs? Kas mums vēl ir jāgaida? Lai kāda nelaime notiek šeit, Latvijā? Eiropa paliek pārāk nedroša mums pašiem, eiropiešiem. Mēs ļoti labi izprotam citu valstu bažas... citās valstīs, citos kontinentos... bet tikai ne pie mums, Eiropā. Citādi mēs... ne tikai Eiropa un Latvija... jaucamies iekšā, kur vien var, bet tajā pašā laikā nespējam prioritizēt savas vajadzības, pirmajā vietā likt savu pilsoņu, nevis citu intereses, savu drošību, savu ekonomiku.

Tikai daži piemēri. Zolingenes traģēdija, kur sīrietis nodur trīs cilvēkus, Manheima – vīrietis no Afganistānas sadur policistu, Veidene – sīrietis sadur savu skolotāju, Berlīne – Sīrijas pilsonis nodur vairākus cilvēkus. Un tas noticis tikai pagājušajā gadā, šo uzskaitījumu varētu turpināt. Brisele, Strasbūra, Berlīne... Zviedrija – vai tās vairs izskatās pēc Eiropas? Varbūt ar to būtu jāsāk... kas tiešām ir ļoti svarīga lieta mūsu ārpolitikā.

Mēs esam ļoti viegli ievainojami, to parāda dronu uzlidojumi, gan dronam no Krievijas ielidojot Latgalē, gan droniem lidinoties virs lidostas, acīmredzot testējot Rietumu reaģēšanas spējas. Notiek GPS signālu slāpēšana lidmašīnām, šogad jau ir bijis 121 GPS signāla traucējums, jūrā tiek pārrauti kabeļi, šis jau ir kāds sestais kabeļu pārrāvums pēdējo divu gadu laikā. Tās ir lietas, par kurām Latvijas valdībai ir jārod vienošanās ar NATO, lai notiktu mūsu aizsardzība un palīdzība pret šādiem hibrīduzbrukumiem, jo acīmredzot mēs vieni paši to nespējam paveikt pat ar budžeta prioritāti drošībai... kamdēļ pietrūkst naudas visam citam.

Cik efektīva ir Latvijas valdības kopīgā rīcība mūsu drošības nodrošināšanā? Ko nozīmē kopīga dažādu ministriju un institūciju sadarbība vienam mērķim? Ziņojuma 14. lappusē lasām, ka, pateicoties starptautiskajai pieredzei un ekspertīzei 5G inovāciju jomā, “Latvijas Mobilais Telefons” ir partneris vairākos ES finansētos liela izmēra aizsardzības izpētes un attīstības projektos, kā arī NATO projektā par digitālo savietojamību dažādiem militārajiem spēkiem ar 5G tehnoloģiju palīdzību. Mūsu valsts kā akcionāra interesēs būtu loģiska abu telekomunikāciju uzņēmumu – “Tet” un “Latvijas Mobilā Telefona” – apvienošana un arī daļēja kotēšana publiskajā tirgū. To atzīst finanšu eksperti, arī bruņotie spēki vairākkārt ir lepojušies ar to, ka sadarbībā ar “Latvijas Mobilo Telefonu” ir ieviestas 5G tehnoloģijas.

Tomēr, kā apliecina gan agrākie, gan esošie ministri, telekomunikāciju milzis zviedru “Telia” mūsu armijas attīstību gadiem ir bremzējis. Bijušais aizsardzības ministrs ir teicis, ka mēs saskārāmies ar zviedru izteiktu “nē” no akcionāru puses “Latvijas Mobilajā Telefonā”. Varētu teikt, ka zviedru pusi vienkārši interesē peļņa, kas aiziet uz Zviedriju, nevis Latvijas drošības intereses, nacionālās intereses un attīstības plāni. Tā nav viņu pirmā... prioritāte, un Latvijas valdībai ir jāmācās pirmajā vietā likt Latvijas, nevis Zviedrijas intereses.

17. lappusē teikts, ka raujamies uz ANO Drošības padomi, tas veicināšot sadarbību ar ASV, Franciju. Nav gan īsti saprotams, kādas iepriekš ir bijušas problēmas izmantot ANO tribīni, un diez vai tā ir nepieciešama, lai Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijai būtu iespējas sarunāties ar Franciju. Turklāt ANO Drošības padomes prezidējošā valsts vēl pagājušajā gadā no 1. jūlija bija Krievija. Man gan šķiet, ka ANO ir izsmēlusi savas spējas un tā būtu likvidējama organizācija.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot...

R. Petraviča. Īstenībā filma “Straume”, kas tika godalgota ar “Zelta globusu” un ir nominēta “Oskara” balvām, nodrošina lielāku devumu Latvijai nekā daudzas politiskās vizītes. Tas noteikti varētu pastiprināt pasaules interesi par Latvijas kino, tāpēc būtu lielāka jēga atbalstīt kino industriju. Latvija varētu būt tā vieta, kur ārvalstu producenti brauc uzņemt filmas, tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā.

Ziņojumā lasām, ka Latvija ir definējusi interesi sadarboties ar ASV jaunajās tehnoloģijās, tai skaitā 5G, 6G, mākslīgā intelekta un militārās rūpniecības jomā. Vispār jau ASV ir pieņēmusi lēmumu pastiprināt mākslīgā intelekta mikroshēmu eksporta nosacījumus, tādu eksportu atļaujot tikai uz 18 tuvākajām ASV sabiedrotajām valstīm, kuru vidū Baltijas valstu nemaz nav.

Mūsu ministrijas nespēj vienoties, kura izstrādās mākslīgā intelekta attīstības likumu, līdz ar to tas ir zaudēts laiks. Likums pat vairs īsti neatbilst ne sākotnējiem mērķiem, ne garam. Kamēr mēs velkam garumā laiku, diskutējot par likumu, “Google” jau ieiet Lietuvā.

Ziņojumā teikts, ka jāreaģē uz pārmērīgu Eiropas Savienības regulāciju, bet tajā pašā laikā paši skrienam pa priekšu, piemēram, ar klimata likumu – to, ko mums vispār neviens neprasa... neviens neuzliek par pienākumu izdarīt līdz 2027. gadam to, kas ir jāizdara līdz 2030. gadam. Vēl jo vairāk – ASV izstājās no Parīzes klimata vienošanās, kas liks Eiropai pārskatīt savus mērķus un stratēģiju. Arī Dragi zaļais kurss – tas viss būs jāpārskata.

Mūsu birokrātija. Ko tad mēs paši esam izdarījuši, lai mazinātu birokrātiju? Tieši neko, to vien darām kā visu laiku to palielinām.

Mums, Latvijai, ir jābūt pirmajā vietā, un mēs esam Eiropas patrioti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamā ministres kundze! Es balstīšos uz ārlietu ministres izteikumiem, jo tie atbilst tai domai, ko vēlos pavēstīt.

Ministre minēja, ka mūsu interesēs ir vāja Krievija, un tas ir pareizi, tikai mums būtu jāsāk no otras puses – pašiem jākļūst stiprākiem –, tādā veidā arī Krievija kļūs vājāka. Lai sasniegtu šo latiņu – 5 procentus aizsardzībai –, ko mums šobrīd uzstāda ASV, arī ministre izteicās – lai no IKP mēs varētu šos 5 procentus sasniegt, ir nepieciešams uzlabot ekonomiskos rādītājus. Tas nozīmē, ka Latvijas drošība ir tieši saistīta ar mūsu ekonomiku un ekonomikas rādītājiem.

Tāpat arī ministre teica par 0,25 procentiem no IKP Ukrainas atbalstam. Tātad, lai Ukrainas atbalstam atbalsts būtu nozīmīgs, mēs atkal atduramies pret ekonomikas izaugsmi.

Pats būtiskākais, ko es sadzirdēju un uz ko arī gribu likt uzsvaru. Šeit izskanēja daudzas labas domas, un, ja mēs tās visas tiešām uzklausītu, tad viss būtu labi... ja mēs to ļoti vēlētos, jo no katras bezizejas ir vismaz trīs izejas. Ministre teica, ka zaļajam kursam jābūt līdzsvarā ar Latvijas konkurētspēju, un šis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, ko, manuprāt, minēja ministre... no daudziem citiem, manā skatījumā. Tas ir svarīgi gan Eiropas, gan arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Lūk, daži cipari.

Kopš 2000. gada Āzija CO2 izmešu daudzumu ir palielinājusi 2,5 reizes, Eiropa to ir samazinājusi par 30 procentiem, bet tajā pašā laikā tā ir samazinājusi arī ekonomiku. Vācijas autobūves industrija sāk ražot jau sazin ko (ja godīgi, es sekoju līdzi arī, kas tur apmēram notiek). Turklāt zaļā kursa ieviešana septiņu gadu griezumā Eiropai varētu izmaksāt triljonu eiro. Tas ir publiski izskanējis. Tas ir Eiropas Savienības budžets, septiņu gadu budžets – triljonu! – tad plāno joprojām vēl tērēt un ieguldīt.

Ministre minēja, ka Krievijas ekonomika jūk un brūk. Varbūt tā arī ir, bet, ja mēs salīdzinām Krievijas ekonomikas izaugsmi, pēc pēdējiem datiem, pēc Pasaules Bankas datiem... un, ja mēs salīdzinām ar Eiropas ekonomisko izaugsmi, tad Krievijas ekonomiskā izaugsme, pēc Pasaules Bankas datiem, ir astoņas vai pat deviņas reizes lielāka nekā Eiropai, un tas ir tieši saistīts ne tikai ar ekonomiku, bet arī ar Eiropas un Latvijas drošību. Turklāt neizskatās, ka Krievija, Ķīna, ASV realitātē ieviesīs zaļo kursu. Un ko Latvija vispār dara attiecībā uz zaļo kursu? Vispār nav saprotams. Te tika minēti dažādi cipari, bet, pēc 2018. gada datiem, Latvija bija otrā mazākā... CO2 izmešu ziņā visā Eiropas Savienībā. Malta bija tā kā mazākā, mēs bijām otrie aiz viņiem. Ko mēs vispār darām šajā zaļajā kursā?

Nesen notikušajā Davosas forumā Eiropas Savienība saņēma kritiku par vājiem ekonomikas rādītājiem, izaugsmes rādītājiem, un Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja izteicās... viņa deva padomu: skatieties tur, pāri Atlantijas okeānam, un sekojiet ASV. Lūk, padoms ir ļoti labs un ļoti pareizs.

ASV jau otro reizi izstājās no Pasaules Veselības organizācijas. Tā apturējusi gender ideoloģijas ietekmi, nosakot, ka ir tikai divi dzimumi, un aptur arī zaļo kursu, jo Amerika viņiem ir pirmajā vietā.

Kā mūsu klasiskajā dziesmā, ko dzied Harijs Spanovskis... manā zāļu skapītī stāv trīs lietas. Šie vārdi skan tā:

“Trīs lietas man zāļu skapītī stāv,

Ko lietoju brīžos, kad šķiet –

Vairs peldot es nesniegšu malu,

Trīs lietas, tad glābiņš ir, pieminiet:

Asaras, dziesmas un alus.”

Šajā gadījumā tas nav ne alus, ne dziesmas, ne asaras... trīs lietas plus daudzas citas... šeit veselīgi izskanējuši padomi. Šajā gadījumā šīs trīs lietas ir distancēties no gender ideoloģijas, distancēties no PVO un distancēties no zaļā kursa, lai Latvija būtu pirmajā vietā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Esam saņēmuši deputātu Edmunda Jurēvica, Edmunda Zivtiņa, Mairitas Lūses, Alekseja Rosļikova, Edgara Tavara, Ilzes Indriksones un Augusta Brigmaņa iesniegumu ar lūgumu 2025. gada 30. janvāra sēdi turpināt pēc 15 minūšu pārtraukuma. Ja? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģes un kolēģi, mazu uzmanību! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Andrejs Judins (Starpsauciens.), Igors Judins, Dmitrijs Kovaļenko... ir, Igors ir, jā... Kristaps Krištopans, Māris Kučinskis, Ervins Labanovskis, Nauris Puntulis, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers un Aiva Vīksna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Tātad 15 minūšu pārtraukums – līdz pulksten 17.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma un debates par ārlietu ministres ziņojumu par paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā. (Zālē troksnis.)

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk!

Lūdzu, Kiršteina kungs! (Dep. A. Kiršteins: “Vai varam apvienot...?”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Cienījamā ārlietu ministre! Es saprotu, ka gan koalīcijā, gan valdībā ir iestājies neliels apjukums. Kāpēc? Un var saprast, ka ārlietu ministre nevar tā droši runāt, jo arī viņa īsti nezina, ar ko šis apjukums, kas iestājās pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, beigsies. Viss, kam ticējām, ko darījām, ko runājām, ko uzskatījām par svarīgu, izrādījās blēņas. Mēs ticējām, ka uzvarēs un būs prezidente Harisa. (Zālē troksnis.) Tas izskaidro arī to, ka runātāji, sevišķi no koalīcijas, nav šeit atbildējuši ne uz vienu jautājumu, kas interesē Latvijas pilsoņus un Latvijas sabiedrību. Tas ir galvenais.

Es... atšķirībā no Ukrainas–Krievijas karadarbības... operatīvā līmenī apskatīšos... gribu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Kiršteins.... teikt dažus vārdus par ģeopolitiku. Saprotu, ka ģeopolitiku skolās vairs nemāca, loģiku arī nemāca. Ģeopolitika atšķirībā no tā saucamā aktuālā momenta vai karadarbības taktikas apskatīšanas atšķiras ar to, ka tā ir mācība par politiku, ko piekopj valstis. Kodolvalstis, kuras var iznīcināt cita citu vai visu pasauli, pašreiz ir Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna un Krievija.

Līdz ar to Ukrainas–Krievijas karš visdrīzāk ir jāskatās no ģeopolitikas viedokļa. Kļūda būtu skatīties, kā es teicu, ka tā nav cīņa par ietekmi starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju (kādreiz tā bija starp PSRS un NATO valstīm).

Mani arī izbrīna, ka Ārlietu ministrijas konsultanti nav iedevuši mūsu cienījamajai ārlietu ministrei nekādu informāciju par 19. gadsimta Monro doktrīnu, kuras princips bija, ka pēc pilsoņu kara eiropieši nemaisās un nebrauc karot uz Ameriku un amerikāņi nebrauc karot uz Eiropu. Monro doktrīna kā nerakstīts likums bija spēkā aukstā kara starp PSRS un Amerikas Savienotajām Valstīm laikā. Bija ļoti vienkārši – NATO karabāzes netiek liktas tieši pie PSRS robežas, un PSRS neliek tās Meksikā vai Kanādā pie ASV robežas. Kad šis nerakstītais likums tika pārkāpts – atcerēsimies, Kubā –, tad Kenedijs ar Hruščovu vienojās šo kārtību atjaunot, un amerikāņi apņēmās neuzstādīt... Turcijā, kas vistuvāk PSRS, un PSRS paziņoja, ka nelīdīs Amerikas kontinentā.

Vai kaut kādā mērā karu starp Krieviju un Ukrainu var uzskatīt kā Monro doktrīnas pārkāpšanu? Tā nav mana teorija. Tā nāk no Kolumbijas Universitātes, kas ir ļoti izcila, tur pasniedz ģeopolitikas kursu un pašreiz šo jautājumu skatās. Jūs varat ieiet internetā, paklausīties Džefriju Saksu vai izlasīt, ko viņš raksta.

Nākamais jautājums: vai Amerikas Savienotajām Valstīm ir savas interešu zonas? Daudzi te runāja par starptautiskajām tiesībām, tie vairāk ir mazo valstu pienākumi, bet (Zālē troksnis.) ģeopolitiskās politikas lielvalstīm šīs lietas notiek citādāk. Jā, es varu pateikt – Amerikas Savienotajām Valstīm ir interešu zonas, tā nav tikai Panama, Grenlande, Izraēla, tā ir Kanāda un arī Meksika.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

A. Kiršteins. Vai Ķīnai ir savas interešu zonas? Jā, Taivāna, Dienvidķīnas jūra, Sibīrijas austrumi, varbūt vēl kaut kas.

Ja šīm divām valstīm ir ietekmes zonas, vai Krievijai ir savas ietekmes zonas? Tās mums nav jāatzīst, bet, jā, tai ir. Kas ir interesanti – tā nav tikai Ukraina vai Baltkrievija, kā Krievija uzskata, bet arī Austrija, kas to ievēro. Vai jūs zināt, ka Austrija 1954. gadā parakstīja līgumu, ka tā būs neitrāla, tai nekad nebūs NATO bāzu, tā nekad neiestāsies NATO? Kāpēc tā šādu lietu parakstīja? Tāpēc, ka PSRS karaspēks izvācās tikai pēc tam, kad šāds līgums tika parakstīts, – 1954. gadā. Austrija joprojām ir neitrāla un nestāsies nekur iekšā.

Tātad, runājot par ģeopolitiku, tas ir ASV–Krievijas interešu konflikta risinājums. Loģiski, ka to risinās ASV prezidents Tramps un Krievijas prezidents Putins. Patīk mums vai nepatīk, bet tas tā notiks.

Nākamais – Ārlietu ministrijai nav izstrādāti varianti. Mēs dzirdējām, kad žurnālisti uzdeva jautājumu Trampam... viņam bija trīs runas: dienu pirms inaugurācijas, inaugurācijas laikā un Nevadā, Lasvegasā. Jūs tās visas varat noskatīties. Kad beidzās šīs runas, žurnālisti viņam prasīja: ja Krievija nepiekāpsies? Tramps atbildēja ļoti precīzi: jā, tad mēs varam tur kaut ko... ā, kad viņš parakstīja pirmajā dienā savus lēmumus, viņš teica: mēs radīsim tādu situāciju... vai kā tur tulkoja... briesmīgu Krievijai... vai kaut kā citādāk. Faktiski otrs variants... ja vienošanās vai pamiers sarunās tiek panākts, tad amerikāņi solīja (tas jau ir apsolīts), ka tiks mīkstinātas dažas sankcijas.

Man ir jautājums Ārlietu ministrijai: vai jums ir šie divi varianti? Variants – sankcijas tiek mīkstinātas. Kuras sankcijas tiek mīkstinātas, un ko ar to ir domājis prezidents Tramps? Vai tās būs sankcijas, kuru atcelšana arī mums būtu izdevīga? Respektīvi, tranzīts, ostas, viss pārējais... Vai tās būs kādas citas sankcijas? To varbūt mēs dzirdēsim nākamajā reizē. Ja nevienojas, ja nenotiek nekāda vienošanās, karš turpinās, tad Latvijas situācija mainās radikāli.

Un man atkal ir jautājums ārlietu ministrei un valdībai – par naudām: vai mēs pērkam 12 amerikāņu iznīcinātājus F-35? Polija tikko nopirka 31 iznīcinātāju par 4,6 miljardiem, divas eskadras. Latvijai 12 iznīcinātāji – tas būtu divarpus reižu mazāk, maksātu tikai 1,85 miljardus, tikpat daudz uzturēšana – kādi 3,5 miljardi. Vai mēs to naudu – 6 miljardus – izlietojam “Rail Baltica” būvniecībai, 13 miljardus izmetam klimata politikai... 20 miljardus... vai tomēr nopērkam F-35 un bruņojamies?

Dzirdu veselu rindu blēņu. Mani ļoti apbēdina, ka Saeimas deputāti nav izlasījuši ne Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, ne 10. pantu un runā absolūtas muļķības. Mūsu neatkarību 5. pants nenodrošina, jo tur ir teikts, ka valstis veiks pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, un katra valsts nosaka, kas ir nepieciešams pasākums.

Nešaubos, ka Somija un... astoņas Baltijas un Ziemeļvalstis... varbūt Lielbritānija un Nīderlande, kas ir tas desmitnieks – apvienotie reaģēšanas spēki, arī Polija... tiešām piedalīsies ar militāru, aktīvu karadarbību. Ir arī Kanāda un Amerika, bet tie ir nelieli spēki. Dažas valstis mums var atsūtīt, piemēram, kādas zāles.

Ja Ukraina būtu NATO, mēs nevarētu pārmest, ka Ungārija vai Slovākija pārkāpj 5. pantu. Šīs abas valstis pašreiz nodrošina Ukrainu ar elektrību, tātad dara to, ko valdība ir nolēmusi par nepieciešamu, lai palīdzētu Ukrainai, kaut gan Ukraina nav NATO valsts. Bet viņi to 5. pantu pilda. Šādā ziņā mums ir jābūt gataviem... vai tomēr tērēsim naudu, kā precīzi teica ASV prezidents, klimata krāpniecībai.

Vai mēs varam aicināt... piemēram, Gruzijai vai Ukrainai, vai pat Moldovai solīt, ka mēs viņus aicinām... uzskatām, ka viņiem jābūt NATO? NATO līguma 10. pants noteic, ka puses, tas ir, katra valsts var uzaicināt... nolemjot vienprātīgi jeb kopā vienojoties. Vai mūsu Ārlietu ministrijai (varbūt Bražes kundze mums pateiks) ir piekrišana no Vācijas, Francijas, Ungārijas, Slovākijas, ka mēs aicinām NATO... solām savā vārdā, ka šīs valstis tuvākajā laikā varētu iestāties NATO? Tā ir diezgan būtiska lieta.

Tagad konkrēti par jautājumiem, kas interesē Latvijas sabiedrību. Vai Latvija izstāsies no Pasaules Veselības organizācijas? Vai Latvija izstāsies no Parīzes nolīguma? Vajag izanalizēt, kāpēc mēs izstāsimies vai kāpēc mēs neizstāsimies.

Ja ASV teic, ka zaļā vienošanās ir krāpniecība, ja Meloni, Itālijas prezidente, paziņo, ka Itālija izstāsies kā nākamā valsts, ja Francijas valdība prasa apturēt direktīvu, kas nosaka piegādes ķēžu pārbaudi, vai šie ķēžu piegādātāji nerada kaitējumu cilvēktiesībām un videi... Katram uzņēmumam ir simtiem piegādātāju, kuriem ir simtiem dažādu apakšuzņēmēju, citi piegādātāji... Francijas valdība teic, ka šī direktīva jāaptur, jo var būt iesaistīti tūkstošiem uzņēmumu. Iedomājieties, kāda birokrātija, kāds aparāts, cik cilvēku jāiesaista, lai tikai pārbaudītu!

Francijas Eiropas lietu ministrs Benžamēns Adads tikko paziņoja, ka Francija neatbalstīs direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu, tas ir, par izmešu novēršanu. Tas ir klimata likums, ko mēs nepieņēmām. Kāpēc? Tāpēc, ka rakstīt katrreiz, par cik jūs samazināsiet izmešus... katra lidmašīna, katra gotiņa, katrs traktors... Francija pateica, ka viņi prasa šo direktīvu vispār apturēt.

Mēs te vēl strādājam, skrienam pa priekšu... gribējām pieņemt klimata likumu, kuru savā laikā jau izsmējām.

Vācija vispār ir sabrukusi. Tur ne tikai “Volkswagen” atlaiž 30 tūkstošus darbinieku, paskatieties – “Nissan” jau ir paziņojis par 11 tūkstošiem... Viens pēc otra tiek slēgti uzņēmumi. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi ir nojaukuši savas atomelektrostacijas, vējš vasarā nepūš, enerģijas nav, cena ir 40 santīmi par vienu kilovatu, augstākā cena Eiropas Savienībā (vidēji ir ap 25)... sabrukums.

Par Pasaules Veselības organizāciju. Amerikas Savienotās Valstis izstājās, maksāja 500 miljonus, Ķīna maksāja 39 miljonus. Esat, godājamie deputāti, iepazinušies ar ASV Kongresa kovidpandēmijas izpētes apakškomitejas ziņojumu? Mājsēdes bija nelikumīgas, obligātā vakcinācija bija kļūda, blaknes netika uzraudzītas, tika slēptas, nāves gadījumi pēc vakcinācijas tika slēpti. Varat paņemt “Dienas Biznesu” bibliotēkā un izlasīt, tur ir viss, varat ieiet internetā. Uzreiz pēc vakcinācijas tika hospitalizēti 200 tūkstoši, viņiem palika slikti tajā pašā momentā. Nomira 38 tūkstoši, kuriem nebija nekāda kovida, veseli cilvēki, kas vakcinēti, tai skaitā 9,2 tūkstoši nomira divu dienu laikā pēc vakcinācijas. (Starpsauciens.)

Latvijā šie dati ir salīdzināti, ņemot vērā mirstību līdz 39 gadiem tiem, kuri dabīgi izslimo kovidu... apmēram 14 līdz 15 tūkstoši nomira šajos trijos gados, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. (Starpsaucieni.) Statistika no “Dienas Biznesa” – bibliotēkā tikko izrakstīju.

Tātad mēs izstājamies vai neizstājamies? Pasaules Veselības organizācija paziņoja... ar novēlošanos, slēpa datus un tā tālāk. Kāpēc Baidens steidzās amnestēt galveno virusologu? Tāpēc, ka pret viņu jau sāka ierosināt krimināllietu. Amerikā uzskata, ka bija vesela rinda noziegumu. Tātad visi latvieši, šie gudrinieki, kas atlaida cilvēkus no darba... tas ir radījis kaitējumu. Starp citu, divu metru distancēšanās izdomāta pilnīgi bez kaut kādas jēgas. Jūs varat izlasīt – tikai tāpēc, ka Amerikā bija sešas pēdas, 1,8 metri – vairāk nekā viens metrs. Tas viss ir muļķības. (Starpsaucieni.) Ir saistība ar ārpolitiku – vai mēs izstājamies vai neizstājamies no Pasaules Veselības organizācijas... ja jums ir grūti to saprast. Tāda ir atbilde.

Nākamais – 400 tūkstoši latviešu pašreiz ir ārzemēs, no tiem Amerikā –92 tūkstoši. PBLA dati. Cienījamā ārlietu ministre! Latvija ir zaudējusi procentuāli vairāk cilvēku nekā Ukraina... pret savu iedzīvotāju skaitu... kara laikā. Ne jau viņi ir aizgājuši bojā, viņi ir zuduši valstij kā darbaspēks, jo dzīvo ārzemēs. Mēs sakām, ka aicināsim viņus atpakaļ. Koalīcija un valdība ir pacēlusi nodokļus par 5 procentiem – laikam no 20 uz 25... lai viņi brauktu uz šejieni, nevis, teiksim, kur ir 10 vai 12, vai 15 procenti... uz tām valstīm.

Pēdējais – aicinām nepieņemt muļķīgus dokumentus, piemēram, 13. Saeimas pieņemto par armēņu genocīdu. Tas bija Kremļa projekts, kad Turcija iestājās NATO, – braukāt pa pasauli un stāstīt par šo genocīdu. Pašinjans tikko bija Cīrihē... varat ieiet “YouTube”, izlasīt... viņš apgalvo, ka ne Armēnija, ne Armēnijas prezidents... to ir apstiprinājis viņu ārlietu ministrs...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins.... neuzskata šo par galveno Armēnijas problēmu. Saeima apkaunoja sevi, vēršoties pret NATO valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Cienījamā ārlietu ministre un klātesošie diplomātiskā dienesta pārstāvji! Šodien mēs debatējam par gadskārtējo ārpolitikas ziņojumu, kas sniedz pārskatu par ārpolitikas aktualitātēm pagājušajā gadā.

Pasaule, Eiropa un arī Latvija piedzīvo sen nepieredzētus satricinājumus – jau trīs gadus noris nežēlīgs karš, ekonomika nav atjaunojusies no Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā satricinājuma, arvien plašāku ietekmi gūst Eiropas sabiedrību šķeļošs populisms. Taču, lai cik lieli satricinājumi pārņem pasauli, tie nedrīkst aizmiglot mūsu skatu. Arī šajos laikos jāspēj pieņemt izsvērtus lēmumus.

Šodien runāšu par trim jomām, kuras ziņojumā ir apskatījusi ārlietu ministre, – ekonomisko sadarbību, enerģētikas politiku un klimata politiku jeb zaļo kursu.

Eiropas ekonomika neaug tik strauji, kā daudzi no mums vēlētos. Ir jāmeklē jauni izaugsmes ceļi. Maza un atvērta ekonomika, kāda ir Latvijai, ir nesaraujami saistīta ar to, kā attīstīsies Eiropas Savienības tautsaimniecība. Latvijas galvenais eksporta tirgus ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Tās ir valstis, ar kurām mēs varam brīvi tirgoties, izmantojot brīvu preču un pakalpojumu kustību. Tās ir valstis, kuras ir demokrātiskas un prognozējamas un kuras ir vienojušās par kopējiem tirdzniecības noteikumiem. Mums ir jāatzīst priekšrocības, kuras sniedz dalība Eiropas Savienībā, pieeja vienam no lielākajiem tirdzniecības blokiem pasaulē.

Tiešās investīcijas Latvijā ar katru gadu turpina pieaugt. Uzņēmēji Latviju atzīst par stabilu investīciju vidi, kurā var droši ieguldīt. Lielākie investori Latvijā ir no Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Vācijas. Visas valstis pārstāv Eiropas ziemeļdaļu. No vienas puses, tas apliecina mūsu reģiona ciešās saites, no otras – norāda uz potenciālu... kāds ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ārlietu dienests... viens no valsts pārvaldes instrumentiem, kurš ļauj atrast jaunus tirgus. Roku rokā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru tam ir jāturpina meklēt ārvalstu investīcijas Latvijā un jauni tirgi Latvijas uzņēmumu precēm un pakalpojumiem. Ar cerībām jāraugās uz LIAA reorganizāciju, kas ļaus ieviest svaigas vēsmas investīciju piesaistē. Latvija ir ieinteresēta piesaistīt ieguldījumus no stabilām, demokrātiskām un tirgus ekonomikā balstītām tautsaimniecībām. Mūsu sabiedrotās ir Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis.

Latvijas uzņēmēji ir pierādījuši, ka spēj radīt jaunus produktus un pārorientēties krīzes brīžos ļoti strauji. Šķietami mazajam ekonomikas apjomam līdzi nāk ārkārtīga elastība un spēja pielāgoties. Tā ir mūsu priekšrocība. Piemēram, reaģējot uz drošības izaicinājumiem mūsu pasaules daļā, pēdējos gados ir attīstījusies virkne uzņēmumu, kuri attīsta arvien labākas bezpilota mašīnas, kuras gan brauc, gan lido, gan peld. Tas vēlreiz apliecina mūsu uzņēmēju dinamismu, tie spēj strauji reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām pasaulē. Nozīmīga loma šādos brīžos ir bijusi ārlietu dienestam, kurš sniedz atbalstu jaunu sadarbības partneru un jaunu iespēju atrašanā.

Latvija kļūst turīgāka, radot arvien sarežģītākas un dārgākas preces un pakalpojumus, tāpēc ir svarīgi paaugstināt zināšanu līmeni mūsu universitātēs un pētniecības iestādēs. Latvijas dalība Eiropas Kodolpētījumu organizācijā, Eiropas Kosmosa aģentūrā un citās dod mūsu zinātniekiem iespējas pētīt un radīt jaunas zināšanas – zināšanas, uz kuru pamatiem tiks balstīta mūsu nākotnes ekonomika. Nesen, viesojoties kādā no Latvijas pētniecības institūtiem, uzklausīju atzinīgus vārdus par Latvijas aktivitāti šajās starptautiskajās organizācijās. Dalība tajās palīdz apmainīties ar idejām un atrast jaunus sadarbības partnerus nākamajiem projektiem.

Ekonomikas attīstībai nepieciešama stabilitāte – gan valsts pārvaldes darbību prognozējamība, gan drošība, gan cenu stabilitāte. Viens no nestabilitātes avotiem ir enerģijas cenas. Vēsturiskais 1973. gada pasaules naftas cenu šoks, 2008. gada krīze, cenu svārstības pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir radījušas ekonomikas lejupslīdi, inflāciju un patērētāju uzvedības izmaiņas.

Kā atbildes soļi tika ieviestas dažādas politikas, lai samazinātu šāda satricinājuma efektu. Arī Latvijai un Eiropai šī nesenā enerģijas cenu krīze jāizmanto kā iespēja. Mēs neražojam enerģiju visā... visa Eiropas Savienība ir atkarīga no ārējām enerģijas piegādēm. Mums ir svarīgi, ka arvien mazāk pērkam un arvien vairāk naudas atstājam Latvijas un Eiropas Savienības tehnoloģiju ražotājiem, tādā veidā audzējot Latvijas un Eiropas labklājību. Pieaugot pašu saražotajam enerģijas apjomam, tādi sektori kā transports, mazie un vidējie uzņēmumi, energoietilpīgie ražotāji būs imūnāki pret satricinājumiem enerģijas tirgos.

Latvijai šī ir iespēja, kuras izmantošanā svarīga būs arī ārpolitika. Vācijas – lielākā enerģijas patērētāja Eiropā – interese par elektroenerģijas piegādēm no mūsu reģiona apliecina Latvijas kā elektroenerģijas ražotāja potenciālu. Savienojums starp Latviju un Vāciju ir iekļauts Eiropas pārvades sistēmas operatora tīkla 10 gadu attīstības plānā. Šāda apjoma enerģijas ražošana gan radīs jaunas darba vietas, gan tautsaimniecībā nodrošinās cenu stabilitāti. Priekšnoteikums sekmīgai šī projekta īstenošanai ir neatslābstoša sadarbības uzturēšana ar Vāciju. Latvijai šī ir iespēja, kura jāizmanto. Neviena valsts nav kļuvusi nabagāka, pārdodot savā valstī iegūto enerģiju.

Mūsu pašu enerģijas ražošana cieši saistīta ar klimata politiku Eiropas Savienībā jeb tā saucamo zaļo kursu. Tā nosaka ambīcijas, ar kādām virzāmies uz tīrākas enerģijas izmantošanu, enerģētisko neatkarību un jaunu tehnoloģiju attīstību. Kā redzams, Eiropas Savienības klimata politika paliek nemainīga – virzīties uz klimatneitralitāti. To apliecina arī vadošo partiju programmas gaidāmajās Vācijas vēlēšanās. Tajās nav atrodama atteikšanās no Eiropas klimata mērķiem. Eiropa savu kursu nemainīs.

Klimata politika ir arī Latvijas interesēs. Tā dod iespēju attīstīt jaunas tehnoloģijas un jaunas tautsaimniecības nozares, ražot pašiem savu enerģiju, tādā veidā samazinot vajadzību pēc gāzes un naftas piegādēm. Mums ir jāsamazina atkarība no importa un jāiegulda līdzekļi Latvijas un Eiropas tehnoloģiju ražotājos, tādējādi veicinot Eiropas kopējo labklājību. Kā pamatoti norādīts Dragi ziņojumā, pamatā jābūt pilnveidotai Eiropas industriālajai politikai. Tajā pašā laikā, īstenojot klimata politiku, mums jāuzklausa sabiedrības iebildumi un jāparāda, ka klimata politika kļūst par visas sabiedrības veiksmes stāstu. Tas ir kopīgs uzdevums visām Eiropas Savienības valstīm.

Klimata politikā mums jāprioritizē tehnoloģiju attīstība, nevis tikai mērķu izvirzīšana. Caur tehnoloģiju attīstību mēs sasniegsim arī izvirzītos mērķus. Šajā attīstībā ir jāsekmē Eiropas Savienības konkurētspēja ar fosilo energoresursu ieguvējvalstīm, kuru ekonomika, kā redzam Krievijas piemērā, ir atkarīga no energoresursu cenām. Šīs valstis, kad rodas iespēja, nekautrējas izmantot tirgus varu pār patērētājiem, kā to ilgstoši ir darījusi Krievija, un mēs to piedzīvojam regulāros OPEC lēmumos.

Viens jautājums, kas saistās ar klimata politiku, ir arī par Latvijas vietu pasaulē. Vai Latvija var atļauties izvēlēties atsevišķas Eiropas Savienības vērtības kopējai aizsardzībai, kurā esam ieguvēji? Jā. Kohēzijā, kurā saņemam atbalstu, – jā; lielāku atbalstu lauksaimniekiem – arī jā; iekšējam tirgum, kurā mēs pārdodam preces un pakalpojumus, – arī jā. Bet pret to, kas mums nepatīk, – pret klimata politiku – pret to mēs iebildīsim. Manuprāt, šāda pieeja agri vai vēlu novestu pie Latvijas starptautiskās reputācijas sagruvuma, turklāt, esot tur, kur pieņem lēmumus, Latvija spēj arī tos ietekmēt, nevis skriet tiem pakaļ pēc tam, kad tie ir jau pieņemti.

Tomēr ir skaidrs pieprasījums pēc klimata politikas pārskatīšanas, un ir arī skaidrs, ka klimata politika piedzīvos pārmaiņas. Piemēram, birokrātijai, kas saistās ar to, jāsamazinās. Jābūt arī saprotamai industriālajai politikai – kā attīstīsim tehnoloģijas. Latvijai jāizmanto šī iespēja, lai virzītu diskusiju racionālā gultnē. Racionāls skatījums ir vienkāršs. Ne Latvija, ne Eiropas Savienība nav fosilo energoresursu ražotāji. Mūsu prioritātei jābūt tehnoloģiju modernizācijai, kas ļauj efektīvāk un lētāk iegūt atjaunīgos energoresursus (saules un vēja enerģiju), kā arī attīstīt nākotnes enerģijas tehnoloģijas – ūdeņradi, amonjaku vai etanolu. Tikai attīstot šīs... mēs spēsim nodrošināt cenu stabilitāti un ekonomikas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Alternatīva ir nemitīgi skatīties, ko darīs OPEC valstis, tai skaitā Krievija. Tās pasaules naftas cenu pielāgo savu budžetu vajadzībām. Tā būtu atbilde populistiem.

Kolēģi, Latvijas nākotne saistīta ar kopējo Eiropas Savienības politiku. Lielākie investori Latvijā ir no Eiropas Savienības un mūsu reģiona valstīm. Mūsu tautsaimniecības attīstība ir saistīta ar Eiropas attīstību. Aicinu turpināt darbu pie attiecību stiprināšanas ar mūsu partneriem, meklējot to, kas mūs vieno arvien ciešākām saitēm.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irmai Kalniņai. (Dep. Irma Kalniņa: “Lūdzu apvienot...!”)

Lūdzu apvienot laikus.

Irma Kalniņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītā ārlietu ministre! Ekselences! Tie, kuri klausās tiešsaistē! Godātie kolēģi! Kā deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar ASV parlamentu vadītāja es vēlos izteikt līdzjūtību Amerikas Savienoto Valstu vēstniekam Kristoferam Robinsonam par traģisko pasažieru lidmašīnas avāriju Potomakas upē Vašingtonā. Visi 67 cilvēki, ieskaitot jaunus ASV daiļslidotājus, viņu ģimenes, zaudēja dzīvības. Tas tikai vēlreiz apliecina mūsu ļoti trauslo dzīves likteni.

Bet šodien es runāšu par kaut ko citu. Man ir pārliecība, ka vēlos aizstāvēt ārpolitikas ziņojumu, kas kalpo kā... mūsu kopīgo sasniegumu – mūsu kopīgo sasniegumu! – un nākotnes redzējumu... nākotnes redzējumu un apliecinājumu. Vēlos izcelt vairākus būtiskus jautājumus.

Esam uzskatījuši... jaunu sadarbības posmu un transatlantisko partneri ASV, kas apliecina, ka mūsu dienaskārtībā arvien būtiskāka vieta ir jautājumiem par Ukrainu, par NATO, par Eiropas Savienību, par Tuvajiem Austrumiem, par Krieviju un par attiecībām ar Kanādu.

Jaunā ASV administrācija prezidenta Trampa vadībā izaicinās visu pasauli. Mēs vēl esam jauni šinī informācijas apritē: kas no rīta notika... vakarā būs kaut kas jauns. Es esmu pārliecināta, ka būs visādi komentāri par notikumiem. Tos mēs vēl... un tas nav mans darbs – šinī brīdī tos visus citēt. Bet šajā situācijā mums ir ne tikai jādomā stratēģiski, bet arī jāplāno stiprāka, drošāka un patstāvīgāka Eiropa.

Latvija ir izvairījusies no klišejas – Amerika dara tā, darīsim arī mēs. Mums ir jāizvairās no tādiem teikumiem. Mums jāiet savs ceļš, balstoties uz mūsu pieredzi, uz mūsu vajadzībām un ilgtermiņa mērķiem. Laiks, kad bijām lūdzēji, ir palicis pagātnē. Mēs esam pierādījuši, ka varam būt pašpietiekami un konkurētspējīgi pasaules tirgos, un par to es esmu ļoti lepna. Mums vairs nevajadzētu būt apmierinātiem ar saņēmēja lomu. Ir pienācis laiks kļūt par devējiem, aktīvi piedaloties starptautiskās iniciatīvās, daloties savā pieredzē, stiprinot spēcīgu un uzticamu partnera tēlu. Un es zinu, ka mēs to varam darīt.

Tomēr jāatzīst, ka globālajā arēnā uz mūsu rīcībspēju gulstas vēl divi milzīgi mākoņi – dezinformācija un klimata pārmaiņas. Dezinformācija sēj neuzticību valdībām, medijiem un šķeļ sabiedrību, kā arī ietekmē vēlēšanas, padarot informācijas telpu par īstu kara lauku.

Un tad ir klimata pārmaiņas. Dabas katastrofas kļūst arvien spēcīgākas, klimata bēgļi jau ir realitāte, un mums ir jāmaina veids, kā tiek ražota un izmantota enerģija.

Mēs to redzam arī tepat, Latvijā, – vasaras vētras, sausuma periodi. Tiek saprasts, ka kaut kas ir jādara. Šie jautājumi prasa ātru un gudru rīcību gan mūsu valstī, gan pasaules līmenī, ja gribam nākamajām paaudzēm nodrošināt drošu un stabilu vidi. Runājot par sevi, es gribu, lai mani četri mazdēli, kuri varbūt kādu dienu dzīvos Latvijā, varētu baudīt šo skaisto dabu, ko mēs šodien... par ko mēs domājam. Šie jautājumi būs arī starp galvenajiem turpmākajos 14. Saeimas darbības gados... kur notiks mūsu iekšpolitiskā attīstība, jo, ja ārējais un iekšējais process saiet kopā, tos nevar nošķirt.

Tas skaidri parāda Latvijas stratēģisko lomu pasaules arēnā un izceļ trīs galvenos virzienus. Es zinu, ka jūs esat daudz dzirdējuši par šiem virzieniem šodien, un es jūtos lepna, ka savā runā arī varēju apliecināt: numur viens... valsts drošības stiprināšanu, ekonomisko izaugsmi un... sabiedrību, un arī diasporas aktīvo iesaisti ārpolitikas lēmumu pieņemšanā.

Tātad pirmais ir drošība – mūsu kopīgā atbildība. Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis joprojām ir skaidrs – stiprināt valstu drošību un starptautisko kārtību. Ja jūs padomājat, ko tas nozīmē un kurš to mēģina šinī brīdī izjaukt, jūs sapratīsiet visu jēgu, ko mēs un ārlietu ministre esam mēģinājuši jums pateikt. Krievijas militārā agresija Ukrainā mums visiem – visiem! – ir atgādinājums, ka draudi eiroatlantiskajā telpā nekur nav pazuduši. Nekur. Kā minēja Bergmaņa kungs, ko mans nelaiķa vīrs Ojārs teica, ka nekad neticētu, ko saka krievi un Krievijas vēstnieks, un par viņu smējās, bet ne pavisam, jo tā bija tā... ironiski smiekli. Un tas ir piepildījies, un bieži vien. Un es zinu, ka Bergmaņa kungs un Latkovska kungs piekritīs – NATO aprindās mūsu kolēģi saka: jums bija taisnība – jums bija taisnība, mums vajadzēja klausīties, ko jūs teicāt.

Es jūtos lepna, un mēs visi kopā varam justies gandarīti, ka mēs esam Ukrainai snieguši 830 miljonus eiro, tas parāda mūsu solidaritāti un spēju rīkoties. Arī NATO klātbūtne ir palielinājusies, un es saku lielu, lielu pateicību Kanādā... ko es arī vadu... Kanādas sadraudzības grupu... viņu brigāde ir tagad 14 sabiedrotās valstis, un pirmo reizi šeit ir arī Zviedrijas karavīri.

Bet NATO? Man prieks, ka Bergmaņa kungs varēja detalizēti pastāstīt par NATO Parlamentāro asambleju, kas šogad svin savu 70. dzimšanas dienu, un tas jau vien ir liels panākums. Man prieks, ka tagad jūs zināt daudz vairāk par NATO Parlamentāro asambleju.

Mūsu aizsardzības budžets ir 3,45 procenti no IKP, kas ne tikai stiprina mūsu spējas, bet ļauj aktīvi iesaistīties NATO kolektīvajā aizsardzībā. Un šodien es dzirdēju biežāk... izskanēja: vai tas ir pietiekami? Vai tas ir pietiekami? Es pateikšu, ka Trampa kungs vēlas, lai mums būtu līdz 5 procentiem. To mēs vēl redzēsim, cik mēs varēsim šo uzdevumu pildīt. Šobrīd ir, kā ir.

Latvija aktīvi strādā Eiropas Savienībā un NATO ietvaros, lai ierobežotu Krieviju un Baltkrieviju. 2024. gadā Eiropas Savienība ieviesa jaunas sankcijas, un mēs bijām starp tiem, kas virzīja ierobežojumus Krievijas enerģētikas sektorā un cīnījās pret “ēnu flotes” darbību. Mūsu pozīcija šajā ziņā ir skaidra – agresijai ir jātiek apturētai. Tomēr Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš pie mūsu robežām rada jaunus izaicinājumus, migrantu plūsmu organizēšana apdraud ne tikai Latviju, bet arī Eiropas Savienības ārējo robežu drošību. Mums jāturpina strādāt, lai starptautiskie partneri saprastu situācijas nopietnību un kopā ar mums pieņemtu konkrētus lēmumus gan Eiropas Savienībā, gan NATO līmenī.

Taču drošība neapstājas pie robežām. Baltijas jūra un Kurzemes krasts ir stratēģiski nozīmīgi reģioni. Šeit atrodas kritiskā infrastruktūra, piemēram, gāzes un naftas cauruļvadi, optiskās šķiedras kabeļi un jūras... vēja ģeneratori. Šīs infrastruktūras ir būtiskas energoapgādei un reģionālajai attīstībai, bet tās ir arī viegli ievainojamas. Mēs to skaidri redzējām, kad tika bojāts Somijas un Igaunijas elektrības kabelis un šonedēļ arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra kabelis iespējamu Krievijas “ēnu flotes” aktivitāšu dēļ.

Nozīmīgi ir stiprināt reģionālo sadarbību, kā to paredz “Baltijas sardze” jeb “Baltic Sentry” iniciatīva, lai nodrošinātu efektīvu kritiskās infrastruktūras aizsardzību, turklāt īpaša uzmanība jāpievērš Baltijas jūras vides drošībai, jo pastāv piesārņojuma risks no vecajiem kuģiem un vrakiem, kas var... stūrēt bīstamā vidē. Taču jāatzīst, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) vienotie uzskati par drošības izmaksām būtiski atšķiras no to valstu skatījumiem, kuras neatrodas līdzīgos drošības apstākļos. Piemēram, Itālija, Spānija, Portugāle. Viņiem ir dažādi uzskati par samaksām un izmaksām. Šeit, mūsu reģionā, drošība ir eksistenciāls jautājums, un es domāju, jūs man piekritīsiet – tas, ka mēs dzīvojam tik ļoti tuvu agresīvai valstij, mums ir eksistenciāls jautājums. Šī atšķirība izpratnē rada izaicinājumus, jo Eiropas Savienības un NATO līmenī mums ir jāpanāk kopīga vienošanās par prioritātēm. Un tad ir jautājums: kādas ir tās prioritātes? Mūsu reģionam ir jābūt par piemēru – demonstrēt, ka drošības izmaksas nav izdevumi, bet ieguldījumi mūsu kopīgā nākotnē.

Otrais – ekonomiskā izaugsme – pamats valsts nākotnei. Drošība nav tikai militārā vai infrastruktūras aizsardzība, tā ir arī ekonomiskā stabilitāte. Šajā ziņā Latvija 2024. gadā ir spērusi būtiskus soļus. Ārlietu dienests aktīvi atbalstīja Latvijas uzņēmumus, palīdzot paplašināt eksporta tirgu un veicinot investīciju piesaisti. Kopā ar LIAA vadību... un ne tikai. Piemēram, tika atbalstīti zinātnes un jaunuzņēmumu pārstāvji, lai viņi iesaistītos starptautiskos tirgos un sadarbības projektos. Šajā kontekstā es vēlos izcelt “Spotlight Latvia”, kas, sadarbojoties ar diasporas pārstāvjiem, kļuva par nozīmīgu platformu Latvijas uzņēmumiem, lai atrastu jaunus, spēcīgus partnerus un investīcijas spējas.

Arī ASV un Latvijas ekonomiskā sadarbība ir stiprināta. Mūsu prezidenta vizīte Kalifornijā parādīja mūsu apņemšanos attīstīt inovatīvas tehnoloģijas un sadarboties tādās jomās kā mākslīgais intelekts un 5G un 6G tehnoloģijas. Tas ir būtiski mūsu konkurētspējai nākotnē, jo tas, kas šodien ir tehnoloģijā, pēc nedēļas, pēc divām, pēc gada būs jau novecojis.

Tāpat mūsu tikšanās ASV sadraudzības grupas ietvaros ar vēstnieku skaidri parādīja interesi piesaistīt investīcijas enerģētikas, kā arī tehnoloģiju sektorā.

Pēdējais – diaspora – mūsu tautas spēks ārvalstīs.

Gribu īpaši uzsvērt man personīgo un tuvo tēmu – diaspora.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Irma Kalniņa. Es pagarināju.

Sēdes vadītāja. Viss. Jau ir apvienots. Vairāk nav. (Starpsauciens: “Lai pabeidz domu!”)

Irma Kalniņa. Man tā doma... Es atvainojos. (Starpsauciens.) Jā, paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, visiem ir vienādi.

Irma Kalniņa. Es ātri izcelšu tās svarīgākās lietas. Es gribu pateikties Ārlietu ministrijas konsultatīvajai padomei par viņu sadarbību ar diasporu. Es gribētu arī brīdināt jūs...

Sēdes vadītāja. Kalniņas kundze, laiks. Patiešām – mums visiem ir vienādi.

Paldies.

Irma Kalniņa. Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu iesniegumus.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Ināra Mūrniece, Uģis Mitrevics, Augusts Brigmanis, Didzis Zemmers, Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Andris Šuvajevs, Mairita Lūse, Jānis Reirs, Gatis Liepiņš un Alīna Gendele lūdz saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65. pantu slēgt debatētāju sarakstu, kā arī saīsināt runas laiku – piecas minūtes pirmo reizi un vienu minūti, runājot otro reizi. (Starpsaucieni.) Par pirmo darba kārtības jautājumu “Ārlietu ministres ziņojums par paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu saīsināt debašu runas laiku un slēgt runātāju sarakstu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 3, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Andris Šuvajevs, Aleksejs Rosļikovs, Ināra Mūrniece un Māris Sprindžuks lūdz izsludināt pārtraukumu 2025. gada 30. janvāra sēdē pēc jautājuma “Ārlietu ministres ziņojums par paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā”, sēdes atsākšanu noteikt pēc Prezidija lēmuma. Tātad pēc ārlietu debatēm izsludināt pārtraukumu.

Līdz ar to sarakstu slēdzam – pēdējais debatētājs šajās ārlietu debatēs ir deputāts Jurģis Klotiņš.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Annai Rancānei.

Piecas minūtes, apvienot? (Dep. A. Rancānes starpsauciens.) Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Rancāne (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministres kundze! Izturīgie un pacietīgie kolēģi! Ārlietu ministrijas ziņojums par ārpolitikā paveikto un plānoto skaidri, vienkāršā un saprotamā valodā iezīmē tos izaicinājumus, ar kuriem šobrīd jāsaskaras visai mūsu sabiedrībai jebkurā Latvijas vietā. Ārlietas vairs nav nekas tāls un nesaprotams. Šobrīd, kad tepat netālu notiek karš, ikviens iedzīvotājs – vai tas būtu uzņēmējs, valsts vai pašvaldības ierēdnis, kultūras darbinieks, jaunietis vai seniors – ir kļuvis par savas valsts diplomātu, kura rokās ir Latvijas drošība, konkurētspēja, Latvijas valstiskais prestižs un cieņa. No tā, kā mēs cienīsim savu valsti, ir atkarīgs, vai mēs necentīsimies apiet noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, vai neizvēlēsimies agresorvalstī ražotās preces, vai nekāpsim autobusā, lai dotos tūrisma braucienā uz Baltkrieviju, kur taču viss ir lētāks.

Šoreiz gribu runāt par dažiem aspektiem, kas saistās tieši ar Latgali un Alūksnes novadu, kas ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Šībrīža ģeopolitiskajā situācijā valstij ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība austrumu robežai. Pirms Krimas aneksijas un Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā par šī reģiona priekšrocību uzskatīja, ka tas ir tilts starp Austrumiem un Rietumiem, bet tagad šis pluss ir pārvērties par lielu mīnusu, izaicinājumu un nopietnu traucējumu investīciju piesaistei. Līdz ar Eiropas Savienības dalībvalstu pārrobežu sadarbības programmu ar Krieviju un Baltkrieviju slēgšanu no pierobežas reģioniem tika aizvirzīti prom kopā 257 miljoni eiro, kas tiešām ir nozīmīgs zaudējums šīm teritorijām. Bet vai mums būtu morālas tiesības atļauties šo sadarbību?

Ir pašvaldības, kuras jau ir pārtraukušas noslēgtos sadarbības līgumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, bet ir valstspilsētas, kuras tos ir tikai iesaldējušas – acīmredzot ar domu, ka kaimiņu attiecības ir jāsaglabā. Joprojām nav normatīvo aktu, kas uzliktu pašvaldībām par pienākumu lauzt šos līgumus. Ir jāpiekrīt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniekam Mārcim Balodim, ka vēstījumi – ka ir izdevīgi saglabāt šos līgumus – ir izdevīgi Krievijai un šādas cerības nav savietojamas ar Latvijas un Eiropas ārpolitisko kursu.

Robežas aizvēršana un sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšana, apstājoties pārrobežu tirdzniecībai un tūrismam, ir izaicinājums, bet vienlaikus arī stimuls austrumu pierobežā meklēt jaunus attīstības un izaugsmes virzienus. Rīcības plāns, kas šogad pieņemts austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei, nosaka, ka ir nepieciešams padarīt Latvijas austrumu pierobežu par pievilcīgāku vietu gan tautsaimniecības attīstībai un investoriem, gan iedzīvotājiem – to noturēšanai un piesaistei. Un te ir jāseko citu valstu – Somijas, Norvēģijas, Polijas – pieredzei.

Austrumu pierobežas stiprināšana kā visas Eiropas Savienības drošības jautājums ir viens no Latvijas izaicinājumiem. Ir jācīnās par finansējumu specifiski Eiropas Savienības austrumu pierobežas valstīm un reģioniem tieši Eiropas Savienības daudzgadu budžetā pēc 2027. gada un ir jāpaplašina pārrobežu sadarbības programmas, dodot iespēju slēgto sadarbības virzienu vietā sadarboties ar, piemēram, Polijas vai Somijas reģioniem.

Latgales uzņēmēji ar ārlietu dienesta starpniecību ir gatavi dibināt jaunus biznesa kontaktus, piesaistīt investīcijas, biežāk piedalīties uzņēmēju delegāciju vizītēs, un šāds atbalsts Latgales reģionam ir vitāli nepieciešams. Svarīga ir arī ārlietu dienesta sadarbība ar austrumu pierobežas vidusskolām, atbalstot patriotisma audzināšanu un kustību “Jaunsardze” tajās.

“Mana Latvija. Mana atbildība.” – šis mūsu Zemessardzes vadmotīvs ietverts arī ārlietu ziņojumā un caurvij visu tā būtību: valsts ārpolitisko mērķu sasniegšanā ir jāiesaista visa Latvijas sabiedrība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

K. Melnis (klimata un enerģētikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ministre! Deputāti! Apņemties kaut ko darīt un patiešām izdarīt ir divi ļoti atšķirīgi uzdevumi. Klimata un enerģētikas ministrija pārsvarā saskaras ar citu ministriju uzņemto un deputātu atbalstīto saistību izpildi. Neviena Latvijas pozīcija par dažādiem jauniem pienākumiem, mērķiem ilgtspējas un zaļināšanas jautājumos nav mūsu valsts apstiprināta bez valdības vai Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinājuma.

Vēl pagājušogad saņēmām no vairākiem resoriem pieprasījumu piekrist dažādiem jauniem mērķiem vai finansiāli atbalstīt ANO struktūras. Vai tiešām mēs vienmēr aprēķinām, vai solītie labumi – publiskais finansējums no Eiropas vai kāds cits – ir ar pluszīmi vai vismaz līdzvērtīgs uzņemtajām saistībām?

Piemēram, kad klimata un enerģētikas ministrs saņēma pirmo uzstādījumu no Eiropas Komisijas par saistībām, lai saņemtu “REPowerEU” finansējumu, sākotnējās prasības bija kosmoss, taču, smagi strādājot ar Eiropas Komisiju vairāk nekā sešus mēnešus, varam apstiprināt, ka saistības ir daudz mazākas un samērīgas. “REPowerEU” finansējums tautsaimniecībai nes daudz lielāku labumu nekā... ar to saistīto pienākumu izpilde. Labumu gūstam ar mazākiem tarifiem, lielākām pieslēguma jaudām un stabilāku elektroapgādi.

“REPowerEU” finansējums bija tas, ko “Augstsprieguma tīkls” ieguldīja baterijās, kas tiks uzstādītas oktobrī, kas palīdzēs samazināt gan “pīķus”, gan samazināt elektrības cenas. Izmantojot finansējumu, “Sadales tīkla” gaisvada līnijas tiks mainītas pret kabeļiem.

Diemžēl, redzot, cik gausi mums sokas ar transportu un cik smagas diskusijas šobrīd ir lauksaimniecības sektoros, ir sajūta, ka vēsturiski, uzņemoties saistības, esam bijuši vieglprātīgi. Mans aicinājums deputātiem, Ārlietu ministrijai un īpaši deputātiem Eiropā – rīkoties gudrāk, nevis solīt un tad izlikties, ka no solījuma varam viegli atkāpties. Vispirms rēķināt. Par brīvu nekur neko nedod, tāpēc ir jāvērtē katrs atbalsts, ko saņemam, un kas par to ir jādod pretim.

Novēlu, lai nākotnē gan lēmējvara, gan izpildvara varētu būt droša – katrs eiro ieplūst Latvijā, lai vairotu mūsu cilvēku labklājību, jo tā ir mūsu lielākā vērtība un tas, par ko mēs iestājamies.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem. (Starpsauciens. Dep. E. Šnore: “Es gribētu apvienot...”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi, cienījamā ārlietu ministre! Jau trešo gadu Krievija veic savu karu Ukrainā. Tas, par ko vēlos runāt šajos apstākļos, – par krievu biznesa ietekmi uz Latvijas politiku un Ārlietu ministrijas lomu šajā jautājumā.

Tas, ka Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir lēnām, bet noteikti noslīdējusi uz pēdējo vietu starp Baltijas valstīm, ir pirmām kārtām, pateicoties jau deviņdesmitajos gados izvēlētajam kursam maksimāli saistīt savu ekonomiku ar Krieviju – tranzītā, tirdzniecībā, biznesā, banku sektorā – visur, kur vien iespējams. Ja Igaunija izvēlējās Somiju, Lietuva – Poliju, tad Latvija – Krieviju ar visām no tā izrietošajām sekām.

Pat tagad, trešajā kara gadā, Latvija nevar no tā īsti tikt vaļā. Ārlietu ministre, tiekoties ar frakciju “Nacionālā apvienība”, atzina, ka uz ministriju un valdību tiek izdarīts spiediens. To dara biznesmeņi, kuri ir saistīti ar Krieviju, kuri tirgojas Krievijā un kuriem Krievijā ir aktīvi. Jā, tā tas ir. Atceramies, ka arī uz Saeimu šie biznesmeņi rakstīja vēstules, klapatojot, piemēram, pret Maskavas nama atņemšanu, jo tad viņu aktīvi Krievijā būšot apdraudēti.

Šajā gadījumā tā bija “Rietumu Banka”, kā mēs atceramies, kuras saistība ar Krieviju sen zināma un kuras vadītāji dāsni ziedojuši Jaunajai VIENOTĪBAI. Taču šādu biznesu un biznesmeņu ir tūkstošiem.

Ieejiet, piemēram, tirdzniecības centrā “Rimi” Juglā. Tur ir veikals “Lauku Bauda”, kas ir Krievijas pilsoņu bizness. Tur gandrīz visas preces, kas ir plauktos, ir ražotas Krievijā. Krievija Baltijas jūrā pret mums veic gandrīz atklātu karadarbību, bet mēs tirgojam krievu preces un pildām Krievijas kara kasi. Kas traucē to izbeigt? Kas traucē noteikt 50 vai 100 procentu ievedmuitu Krievijas precēm? Ja ir vajadzīgs Eiropas regulējums, Latvijas Ārlietu ministrija var to droši iniciēt.

Krievu nauda 10 gadus neļāva Latvijas valdībai izbeigt termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas programmu. Kā pa celmiem gāja ar asiņaino graudu un mangāna rūdas tranzīta ierobežošanu. Vēl arvien tirdzniecība ar Krieviju būtiski nemazinās, tieši otrādi – Latvija ir kļuvusi par alkohola un atsevišķu luksusa preču eksporta līderi uz Krieviju.

Pēc sankciju ieviešanas neadekvāti ir pieaudzis Latvijas bizness uz tādām valstīm kā, piemēram, Kazahstāna. Pa Liepājas šoseju kazahu fūres iet nepārtrauktā straumē. Nav grūti uzminēt, kāds ir šo preču patiesais galamērķis. Uz to visu Latvijas valdība piever acis. Vēl vairāk – kuluāros izskan, ka nevaram Krievijas tranzītu apcirst pilnībā, jo tad budžetā var pietrūkt naudas aizsardzības izdevumu kāpināšanai. Tā ir absolūti ačgārna un kaitīga loģika, tikpat kaitīga, cik savulaik – padarīt Latviju ekonomiski atkarīgu no Krievijas gandrīz visās jomās, kas bija ceļš uz sabrukumu un atpalicību.

Jo ātrāk Latvijas valdība atbrīvosies no atkarības no krievu biznesa, jo labāk. Bez tā labu rezultātu nebūs. To pirmskara Latvijā lieliski saprata un perfekti formulēja toreizējais sūtnis Maskavā Alfrēds Bīlmanis, kurš rakstīja: “Mums ar Padomju Krieviju kā drošu un stabilu saimniecisku aizmuguri nav ko rēķināties, pat tranzīta ziņā – nē. [..] Leģenda par Krieviju kā Latvijas un Baltijas valstu “Hinterlandi” ir pilnīgi atmetama, un viņu paust ir pat kaitīgi Latvijas saimniecības neatkarības principam.” Tāpēc pirmskara Latvija bija plaukstoša valsts un nebija pēdējā Baltijā, bija skaidrs kurss uz Rietumiem – ne tikai formālās deklarācijās, bet arī darbos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Švinkam. (Dep. A. Švinka: “Vai var apvienot...?”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministre Bražes kundze! Deputāti, deputātes! Paldies ārlietu ministrei par šodien sniegto ziņojumu par paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā. Paldies ārlietu resoram par nenogurstošu darbu Latvijas interešu un vērtību aizstāvībā.

Latvija balstās uz starptautiskajām tiesībām un normām, tostarp ANO principiem, kritizējot, ja šīs normas tiek pārkāptas, tieši tāpēc mēs sagaidām, ka arī citas demokrātijas ievēros šīs pašas normas. Starptautiskā kārtība, kas balstīta likumos, ir īpaši svarīga tādām mazām valstīm kā Latvija. Starptautisko normu pārkāpumi nevar kļūt par normu. Tas ir bīstami un var ietekmēt valstu neatkarību un autonomiju.

Mūsu pienākums ir stiprināt noteikumos balstītu starptautisko kārtību, ko varam panākt tikai ar konsekventu pieeju un nenogurstošiem aicinājumiem saviem sabiedrotajiem. Demokrātija ir vērtība, kas ir jāsargā katru dienu. Tā ir mūsu valsts pamats un mugurkauls. Cilvēktiesību ievērošana ir demokrātijas pamatvērtība. Cilvēktiesību ievērošana ir pamatprincips, uz kura balstīta starptautiskā kārtība. To pārkāpšana ne tikai rada vietējus konfliktus, bet arī veicina globālu nestabilitāti, kas apdraud visu valstu drošību.

Ilustratīvi gribu runāt par Gruziju un Armēniju, par to ceļu uz Eiropas Savienību. Gan Austrumu partnerība, gan NB8 formāts ir bijis tas, kas veicinājis atbalstu Gruzijai un Armēnijai ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Partnerības līdzekļu piesaistes instruments ir bijis ekonomikas un investīciju plāns, kas atbalsta investīciju piesaisti šīm valstīm konkrētās jomās – satiksmes, vides, enerģijas, cilvēkkapitāla, privātajā sektorā.

Sākot ar 2021. gadu, Eiropas Savienība šī instrumenta ietvaros ir piesaistījusi Gruzijai 2,1 miljardu eiro satiksmes infrastruktūras uzlabošanai gan iekšēji valstī, gan savienojamības ar Eiropas Savienību kontekstā. Gruzija līdz 2024. gadam ir bijusi veiksmes stāsts – 2014. gadā pirmā parakstīja asociācijas līgumu, visi turpmākie sasniegumi... rezultātā 2023. gadā Eiropas Savienībā kļuvusi par galveno tirdzniecības partneri, investoru un finansiālo instrumentu sniedzēju.

Tomēr pēdējo gadu laikā Gruzijas politiskais kurss, par spīti sabiedrības pārliecībai, ir strauji mainījies, valdošajai partijai “Gruzijas sapnis” sliecoties uz Krievijas pusi. Tā dēvētais ārvalstu aģentu likums, likums par tā saucamajām ģimenes vērtībām, kas ierobežo LGBT kopienas cilvēktiesības, oligarhu ietekme, Krievijas ietekme. Oligarhs Ivanišvili ir viens no tiem, kas pārveido Gruzijas valsti.

Mums Latvijā ir bijusi pieredze ar oligarhiem, kas mēģinājuši nozagt valsti. Mēs zinām “Rīdzenes” sarunas, kurās mēģināja sakārtot lietas. Mēs zinām politekonomikas un politbiznesmeņus, kas ir mēģinājuši nozagt Latvijas valsti. Mums šī pieredze ir bijusi, mums ir jāpalīdz Gruzijas cilvēkiem, lai virzītos uz priekšu. Arī par Krievijas ietekmi.

Mēs redzam, ka šis ir Krievijas scenārijs. Varbūt nocitēšu savu kolēģi Andri Sprūdu vakardienas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, kas vērsa uzmanību uz domas skolu, kas bieži dzirdama arī Latvijā, un viņš to minēja, adresējot Rosļikova kungam. Es domāju, ka Rosļikova kungs pārstāv domas skolu, ka Latvijai nav nekādas suverenitātes, kritizējot Latvijas valsti, kritizējot mūsu spējas, panākumus, veiksmi, apšaubot mūs. Mēs redzam, ka šāds scenārijs notiek arī Gruzijā.

Par šībrīža notikumiem. Nesaņemot no Gruzijas puses signālus par notiekošo valstī, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Monitoringa komiteja nolēma pieprasīt jaunu vēlēšanu izsludināšanu, un asamblejas plenārsēdē šis lēmums tika apstiprināts. “Gruzijas sapnis” vakar paziņoja, ka pamet Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju. Tā ir atbilde uz vakar pieņemto rezolūciju, kas pieprasa vardarbības pārtraukšanu, politieslodzīto atbrīvošanu, jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Kremļa vadītais scenārijs fundamentāli pārņem Gruziju. Mums arī bija savlaicīgi jāreaģē, parlamentārās sadarbības grupai bija jāizsaka viedoklis... kas bija sadarbības veicināšanai ar Gruzijas parlamentu. Mēs bijām mazliet... novēloti un neizlēmīgi. Jāsaka, šādās situācijās mums jārīkojas izlēmīgāk.

Par Armēnijas attiecībām ar Eiropas Savienību. Tās ir mazāk intensīvas salīdzinājumā ar Gruziju, taču pēdējos gados ir novērojams progress. Armēnija Krievijas ietekmes dēļ uzsāka aktīvāku sadarbību ar Eiropas Savienību nedaudz vēlāk par Gruziju. Armēnijas ekonomika joprojām ir atkarīga no Krievijas tirgus un enerģētikas resursiem.

Mums ir jāsaprot, ka Eiropas vērtības var nest arī Latvija. Mums ir jāsaprot, ka mēs varam palīdzēt Armēnijas cilvēkiem virzīties uz demokrātiju, virzīties uz Eiropas Savienību, jo cilvēkiem Armēnijā un Gruzijā ir stipra pārliecība par Eiropas vērtībām. Palīdzēsim gan Armēnijas, gan Gruzijas cilvēkiem.

Paldies ārlietu ministrei.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Augsti godātie deputāti un deputātes! Saeimas Prezidija locekļi! Ārlietu ministres kundze! Šodien vēlos runāt par tādu starptautisko jēdzienu kā ekocīds, jo Krievijas karadarbība Ukrainā ir izraisījusi tik plaša mēroga vides postījumus, ka tie pēc būtības atbilst ekocīda definīcijai. Ekocīds ir nelikumīgas, apzinātas darbības, kuras spēj rezultēties vai ir kļuvušas par nopietnu un plašu vai ilgtermiņa apdraudējumu apkārtējai videi. Lai gan vienota ekocīda juridiskā definīcija tika formulēta tikai 2021. gadā, šim jēdzienam ir senākas saknes.

Jau 1972. gadā slavenais Zviedrijas premjerministrs Ūlofs Palme savā runā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par cilvēkvidi sacīja: “Milzīgā iznīcināšana, ko radījusi nekontrolēta bombardēšana un herbicīdu izmantošana, ir vardarbība, kas dažkārt tiek dēvēta par ekocīdu. Tā pieprasa steidzamu starptautisko uzmanību.”

Notiek aktīvs darbs, lai ekocīdu pievienotu Starptautiskās Krimināltiesas noziegumu sarakstam līdzās genocīdam, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un agresijai. Ir valstis, kas šādu noziegumu jau ir definējušas, tajā skaitā Ukraina. Diemžēl Ukrainas stāsts parāda, kāpēc tas ir svarīgi. Kas tad ir noticis Ukrainā?

Ukrainā ir tikušas mērķtiecīgi izpostītas rūpnieciskās zonas, kas rada piesārņojumu, bombardēta enerģētikas infrastruktūra, piesārņotas ūdenstilpes un iznīcināti meži. Ir radīta ilgtermiņa ekoloģiskā katastrofa. Kara rezultātā ir iznīcināta vairāk nekā trešdaļa Ukrainas aizsargājamo dabas teritoriju. Piesārņoti gruntsūdeņi un lauksaimniecības zemes, mīnu piesārņojums un smago metālu noplūdes plašus reģionus padara neapdzīvojamus.

Ir zudušas ne tikai cilvēku dzīvības un ēkas, bet arī tas, kas lielā mērā ēkas padara par mājām – apkārtējā vide. Es redzu vides ne tikai ekonomisko, bet arī simbolisko nozīmi... “Indrāni” un “Staburaga bērni”. Skatoties kaut vai tikai uz iespējām attīstīties – ir ierobežota ekonomiskā izaugsme, jo iespējas veidot ko jaunu piesārņotā vidē ir bīstami šauras.

Mēs esam liecinieki tam, kā Krievija mēģina iznīcināt Ukrainas tautu arī caur kaitējumu videi. Tas samazina ukraiņu tautas spēju dzīvot, attīstīties un kontrolēt savu likteni un savu demokrātisko valsti.

Kaitējums videi ir kļuvis par Krievijas ieroci. Iznīcinot ekosistēmas, no kurām cilvēki ir atkarīgi, tiek iznīcināti viņu pamati. Ukrainā vides postījumi nevar tikt uzskatīti tikai par blakusefektu. Viss liecina, ka tā ir apzināta Krievijas stratēģija. Krievijas vainīgo taktikas un stratēģiju novērtējumos jāiekļauj arī viņu apzināti nodarītie kaitējumi videi.

Ekocīds var nebūt tik pamanāms un viegli novērtējams kā tilta vai skolas iznīcināšana, bet tas ir labi dokumentējams. Dambja uzspridzināšanu Eiropas Parlaments nosauca par lielāko vides katastrofu Eiropā kopš Čornobiļas, ko izraisīja padomju nolaidība. Lai gan tiešie fiziskie infrastruktūras zaudējumi Kahovkas HES rezervuāra uzspridzināšanas dēļ bija 2,3 miljardi eiro, plašāki bojājumi, netiešie zaudējumi sasniedz vairāk nekā 14 miljardus ASV dolāru. Arī šie zaudējumi ir jākompensē.

Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūcijas, kas nosoda Krievijas īstenoto ekoloģisko postījumu un aicina veidot starptautiskus mehānismus atbildības nostiprināšanai. Latvijai ir jāatbalsta iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana ekoloģisko zaudējumu segšanai. Krievijas imobilizēto aktīvu ieņēmumi būtu jānovirza arī Ukrainas zaļajai rekonstrukcijai un vides seku mazināšanai.

Latvija ir cietusi no absolūtas nevērības pret vidi Padomju Savienības laikā. Latvijai ir jāiestājas par to, lai ekocīds tiktu atzīts par starptautisku noziegumu. Agresorvalstis nedrīkst izvairīties no atbildības. Latvijai ir jāveicina šāda mehānisma kā starptautiskas normas nostiprināšana, nodrošinot agresorvalstu ekonomisko atbildību ne tikai Ukrainā, bet arī citur. Latvijai jāpauž skaidrs atbalsts šai pieejai un jāveicina Eiropas Savienības juridiskie risinājumi, kas ļautu efektīvi piemērot šo principu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam. (Dep. J. Grasbergs: “Lūgums apvienot debašu laikus!”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātā ārlietu ministre! Kolēģi! Šodien runājam par Latvijas ārpolitiku, bet nevaram to atdalīt no ekonomikas. Mūsu ārējās tirdzniecības politika nedrīkst būt pasīva novērotāja lomā, tai ir jābūt instrumentam, kas palīdz mūsu uzņēmējiem paplašināties un konkurēt pasaules tirgos.

Amerikas Savienotās Valstis jau šobrīd ir viena no straujāk augošajām ekonomikām. Un, ja ieklausāmies starp rindiņām, ko saka jaunā ASV prezidenta administrācija, redzam, ka amerikāņi plāno šo izaugsmi vēl paātrināt.

Lauksaimniecības atziņa, ar ko vēlos dalīties, ir: tas, ko tu laisti, aug vēl straujāk, bet tas, ko atstāj novārtā, nokalst. Amerikāņi ir skaidri definējuši, ka koncentrēsies uz ekonomiku.

Un es jautāju: vai mēs, Latvija, šobrīd pietiekami “laistām” šo attiecību attīstību? Vai mūsu uzņēmējam ir skaidri definētas iespējas ASV tirgū? Es zinu, ka mūsu diplomātiskais dienests aktīvi strādā, lai veicinātu Latvijas ekonomisko sadarbību gan ar ASV, gan citur pasaulē. Mums ir profesionāli vēstnieki, diplomāti, kuri redz iespējas un ir gatavi tās attīstīt, bet, lai tas notiktu, ir nepieciešama politiskā griba un skaidri definēti mērķi un stratēģija.

Ir nepieciešams konkrēts, labi sagatavots piedāvājums uzņēmējiem, kādās nozarēs ASV tirgus šobrīd ir atvērts, kur ir lielākais pieprasījums (ar detalizāciju) un kādā veidā Latvijas valsts var palīdzēt mūsu uzņēmējiem šajā tirgū nostiprināties. Šī informācija uzņēmējiem jāsaņem skaidrā un strukturētā veidā.

Runājot par Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaulē, mēs nevaram ignorēt vēl vienu būtisku aspektu – Eiropas Savienības zaļo kursu un starptautisko tirdzniecības politiku. Daba mums ir jāsargā, tas ir pareizi un būtiski, bet šajā jautājumā ir problēma. Es saskatu dubultstandartus. Ja nosakām standartus saviem uzņēmējiem, tad standartiem jāattiecas arī uz importa precēm. Sanāk, ka nevis veicinām globālo ilgtspēju, bet tikai graujam savu ekonomiku. Tādēļ vēlos atgādināt, ka prasības ir iespējams izlīdzināt gan uz augšu, gan uz leju.

Aicinu ārlietu ministri, lai Latvijas balss Eiropas Savienībā būtu skaidra, stingra un nelokāma, zaļajam kursam ir jāiet roku rokā ar godīgu starptautisko tirdzniecību. Nedrīkstam Eiropas Savienības ražotājus nostādīt nevienlīdzīgos konkurences apstākļos. Prasībām ir jābūt salāgotām: uz augšu – stingrākām vai uz leju – pielaidīgākām, bet tām ir jābūt salāgotām, vienādām gan importa produkcijai, gan šeit, uz vietas... Eiropas Savienībā... ražotajai.

Nonākam pie fundamentāla temata. ASV politika piedzīvo krasas pārmaiņas. Vēlētāji skaidri definējuši atbalstu konservatīvai, nacionālai un labējai politikai. Tāpēc man rodas daži jautājumi, par kuriem aicinu jūs katru padomāt. Kāda veidojas sadarbība, ja vieni ir skaidri definējuši – labēja un konservatīva politika, bet otra ir... un turpina domāt kreisi centriskās kategorijās? Vai disonanse uzskatos netraucēs sadarbībai? Atceros, kā šis jūsu koalīcijas pārstāvis no šīs tribīnes ar prieku sveica Latviju ar kreisi centrisku valdību. Bet padomājiet, vai tiešām šis apstāklis ved mūs uz izaugsmi?

Vēl kāda lieta. Aicinu ārlietu ministri nākt palīgā ekonomikas ministram skaidri definēt ekonomiskās diplomātijas prioritātes, jo bez konkrētas rīcības soļiem mērķis dubultot Latvijas ekonomiku paliks tikai skaļi izteikts sapnis. Tikai skaidri rīcības soļi un stratēģija ļaus sapņiem pārtapt realitātē. Latvijas ekonomiskā diplomātija nevar būt tikai protokolāra apmaiņa un pieklājības vizītes, tai jābūt instrumentam, kas veicina reālus darījumus un dod rezultātus. Ja mēs šodien neatvērsim acis un nesāksim mērķtiecīgi strādāt, mēs šo iespēju varam palaist garām.

Mums ir jauni biznesa parki, augoši uzņēmumi, inovācijas, bet bez skaidras ārējās tirdzniecības stratēģijas tas viss paliks kā neizmantots potenciāls. Ārlietu ministrijai kopsolī ar Ekonomikas ministriju ir jāizstrādā konkrēts rīcības plāns individuāli katrai valstij, kas kurai ir nepieciešams un ko kurā darīt. Palīdzēt mūsu uzņēmējiem tajās iekļūt nevis pēc gada vai diviem, bet tagad.

Es ticu, ka Latvija var. Es ticu, ka mēs varam. Lai tikai būtu tā, ka darām.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ārlietu ministre! Kolēģi! Tā kā ar jūsu svētību man ir tas gods vadīt deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu un deputātu grupu Starptautiskās Krimas platformas atbalstam un tā kā katrā runā, gandrīz katrā runā, ko šodien esmu dzirdējis, tika minēta Ukraina, un tas ir saprotami un loģiski, tad mēģināšu savā ziņojumā mazliet vairāk šajās Ukrainas lietās iedziļināties. Bet pie reizes gribu pateikt paldies Ārlietu ministrijai – ļoti labs ziņojums.

Ar tiem ministrijas darbiniekiem, ar kuriem vēstniecībās mēs satiekamies, kad braucam vizītēs uz Ukrainu... īsu brīdi vienmēr esam arī Polijā, kur vienmēr viss ir brīnišķīgi... bet Ukrainā... es arī gribu teikt kolēģim Jānim Grasbergam, ka Ukrainā... mēs zinām... es domāju, tas ir visur, Ukraina nav tā īpaši izcelta... viņiem ir bijis ļoti daudz dažādu semināru, uz kuriem tiek aicināti Latvijas uzņēmēji tikties ar Ukrainas pusi, un ne tikai tāpēc, lai stāstītu, ko Latvija ražo, ko tirgū var piedāvāt, bet arī lai veidotu kopuzņēmumus. Tiešām tas darbs... varbūt arī vairāk, es nezinu, bet domāju... bet tas, ko mēs dzirdējām un redzējām realitātē un ko mēs... ne tikai Kijivā, bet arī reģionos... viņi iet uz āru, un, es domāju, varat to vēl turpināt un veicināt, bet tas reāli arī notiek.

Tuvojas trešā gadadiena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Latvijas komunikācijas galvenais akcents ir par taisnīgu mieru Ukrainā. Latvijas interesēs ir panākt Ukrainas pilnu uzvaru pār Krieviju un Ukrainas pilntiesīgu pievienošanos eiroatlantiskajai kopienai, atbalstot iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. 2024. gada 11. aprīlī Latvijas un Ukrainas prezidenti parakstīja Latvijas un Ukrainas vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Tās mērķis ir Krievijas agresijas pret Ukrainu apturēšana, agresora bruņoto spēku tūlītēja un beznosacījuma izvešana no visas Ukrainas teritorijas tās 1991. gadā starptautiski atzīmētajās robežās, ieskaitot teritoriālos jūras ūdeņus.

Latvija atzīst Ukrainas neatņemamās tiesības uz individuālo un kolektīvo pašaizsardzību un jebkuru mēģinājumu ar spēku mainīt robežas uzskata par nelikumīgu. Ukrainas drošība ir neatņemama eiroatlantiskās un globālās drošības daļa. Latvijas apņemšanās ir 2025. un 2026. gadā nodrošināt nepieciešamo militāro atbalstu Ukrainai 0,25 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta... ik gadu... tai skaitā militāro apmācību, ekipējumu un bruņojuma piegādes sauszemes, gaisa, jūras spēku, kiberbruņojuma un elektromagnētiskās aizsardzības jomā, ņemot vērā pieejamās spējas un resursus.

Latvijas kopējās iemaksas NATO Visaptverošajā atbalsta pakotnē Ukrainai 2024. gadā sasniedza 5,3 miljonus eiro. Arī 2025. gadā Latvija plāno turpināt šīs iemaksas. 2024. gadā Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedza 134,81 miljonu eiro, tie ir ieguldījumi jau esošajās koalīcijās... dronu koalīcijā... artilērijas munīcijas piegādes, Ukrainas karavīru apmācība un citi.

2025. gadā mērķis ir sasniegt 114 miljonus eiro, Ukrainas vajadzībām plānots gan iegādāties un ziedot “Patria” bruņumašīnas, gan investēt līdzekļus koalīcijā... tajās pašās koalīcijās – dronu, informācijas tehnoloģijas un atmīnēšanas. Latvija turpinās dalību Ramšteinas formāta Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupā. 2024. gada militārā atbalsta virzieni Ukrainai tiks turpināti arī 2025. un 2026. gadā ar mērķi tos īstenot tādā pašā apjomā kā 2024. gadā.

Ārlietu ministrijas iemaksas Eiropas Miera mehānismā Ukrainas atbalsta pasākumiem 2024. gadā bija 3,31 miljons eiro. 2025. gadā Latvija turpinās Ukrainas karavīru apmācību Latvijā un ārpus tās, apmācot aptuveni trīs tūkstošus karavīru. Latvija aizvadītajā gadā veikusi arī ieguldījumus Ukrainas drošības un aizsardzības nozares reformas īstenošanā, piemēram, 2024. gada 24. septembrī Valsts policijas koledža parakstīja savstarpējas sadarbības līgumu ar Harkivas Valsts iekšlietu universitāti, kā arī ar Ukrainas Tieslietu ministrijas Valsts zinātnisko centru, 2024. gada 8. oktobrī Valsts policijas koledža parakstīja līgumu par sadarbības veicināšanu izglītības jomā, kā arī pieredzes un zināšanu apmaiņu ar Ukrainas Nacionālās gvardes Nacionālo akadēmiju. Arī citi projekti tiek... tīri kā piemērs.

Bezpilota lidaparātu izmantošana ar pieaugošu nozīmi Ukrainas spēju militāro panākumu stiprināšanā. Latvija kopš 2024. gada februāra kopā ar Apvienoto Karalisti vada dronu koalīciju. 2024. gadā Latvija koalīcijas ietvaros Ukrainas bruņotajiem spēkiem...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Skrastiņš. Vēl minūtiņu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

J. Skrastiņš.... tātad nodrošinās kaujas dronus 20 miljonu eiro apjomā. Vārdu sakot... pārskriešu aši pāri. Turpinām sadarbību, darbu ar Ukrainas karavīru rehabilitāciju... un tamlīdzīgi, ne tikai rehabilitējam, palīdzam, bet arī apmācām Ukrainas rekrutēšanas centru darbiniekus. Tas viss turpināsies, tai skaitā arī nemilitārais atbalsts... un tamlīdzīgi. Vienvārdsakot...

Dievs, svētī Latviju un Ukrainu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labvakar, kolēģi! Man droši vien būs ļoti grūti iekāpt Skrastiņa kunga kurpēs – ar tik ļoti labu runu un nobeigumu, bet es tomēr vēlos sākt ar pateicību, nevis ar lietām, ko es vēlētos īstenot un izdarīt. Tiešām pateicība visam diplomātiskajam dienestam, jo Latvijas balss pasaulē skan, skan skaļi un skaidri, Latvijas viedoklis vienmēr ir vērā ņemams un arī skaidri pozicionēts. Īpašs paldies ministres kundzei par vienmēr saturīgajām intervijām, kuras ir patīkami klausīties... un var lepoties, ka arī es esmu no šīs mazās, spēcīgās valsts – Latvijas.

Atgādinot vēlējos tikai pateikt, ka ikkatrs no mums patiesībā ir diplomāts. Klausoties šīs debates, es dzirdu, ka jāizdara šis un jāizdara tas, un ka vajag pievērsties tam... bet es aicinu jūs to proaktīvi arī darīt.

Kad kļuvu par deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Brazīlijas parlamentu vadītāju, es saņēmu tādu kā pārmetumu... es to nosaucu par komplimentu... ka šīs starpparlamentu grupas parasti sanāk kopā tikai tad, kad ierodas kāds vēstnieks, bet jūs, Skujiņas-Rubenes kundze, tik bieži taisāt dažādas sanāksmes – vai tiešām tas ir vajadzīgs? Un es saku: jā, tas ir vajadzīgs! Es redzu, kā tas strādā, es redzu, kā mēs kopā ar nevalstisko sektoru veidojam ar Brazīliju šīs kolosālās attiecības.

Pagājušā gada beigās vai šī gada sākumā, nu jau vairs neatceros, Latvijā viesojās skolotāji no Brazīlijas. Mums bija kolosāla tikšanās ar viņiem, un patiesībā arī tā tālākā sadarbība jau ir veidojusies, šie Brazīlijas skolotāji ir gatavi veidot tālāku sadarbību. Tāpēc aicinu arī jūs, kolēģi, nepalikt tikai pie dažādām tikšanās reizēm ar vēstniekiem un augstiem viesiem, bet palīdzēt arī uzņēmumiem un veidot dažādas foršas draudzības un sadarbības gan izglītībā, gan citās jomās.

Man ļoti patika tas, ko Bražes kundze minēja pašā sākumā, – tajās vietās, kur ir vēstniecības, mēs varam redzēt savstarpējās sadarbības pieaugumu, kā piemēru minot Ēģipti un Latvijas IKT uzņēmumu interesi reģionā. Es vēlreiz vēlos vērst uzmanību, ka Latīņamerikā mums joprojām nav nevienas vēstniecības. Zinu, ka Latvija ir ļoti efektīva valsts un droši vien spēj strādāt arī bez šīs vēstniecības, tomēr es un arī mani kolēģi redzam, ka šī vēstniecība ir ļoti, ļoti nepieciešama, lai mēs turpmāk varētu attīstīt sadarbību. Mēs varam būt vēl viena demokrātijas balss šajā reģionā, kas “lauž” dezinformāciju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja! No ziņojuma saprotu, ka Latvija turpinās sniegt militāro un ekonomisko atbalstu Ukrainai, kā arī aktīvi veicinās tās integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Bet nav skaidri mūsu ieguvumi... ko mēs no tā iegūsim. Mums pašiem vajag palīdzību un atbalstu. Es nesaku, ka Ukrainai nevajag palīdzēt, nē, Ukrainai vajag atbalstu, bet mēs esam tik mazi, tik niecīgi, ka Ukrainas likteni nekādā gadījumā mēs nevarēsim atrisināt. Tas atbalsts jāsniedz Eiropas Komisijas līmenī, un, ja viņi var to pavilkt, tad lai to dara un lai palīdz arī mums, jo mums ir milzīga bedre “Rail Baltica” projektā. Trūkst trīsarpus miljardu, tā bedre ir jāaizpilda ar finanšu līdzekļiem. Šis projekts mums ir ļoti svarīgs. Tas ir Eiropas projekts... Eiropas Savienības projekts – transporta tīkls. Pašu spēkiem mēs nepavilksim šo projektu.

Mums vairāk ir jākoncentrējas uz sevi – uz iekšējo drošību. Labs piemērs – Nīderlandes futbola fani. Ko tik viņi neizdarīja pie mūsu Brīvības pieminekļa!

Kolēģi, daudz kas izskanēja no šīs tribīnes, tajā skaitā arī par Armēnijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Gribu jums atgādināt, ka 30 gadus pēc kārtas Azerbaidžānas teritorijas bija okupējis armēņu karaspēks un konflikts nav līdz galam atrisināts, pamiera vai miera līgums līdz šim nav parakstīts. Pievērt acis uz to, ka tās zemes bija okupētas, un nepievērst tam uzmanību tikai tādēļ, ka Armēnija grib iestāties Eiropas Savienībā, nebūs korekti. Šeit acīmredzami ir politikas dubultstandartu pazīmes. Šobrīd iejaukšanās reģionā var izraisīt papildu negatīvas... problēmas. Teritorijas bija okupētas 30 gadus pēc kārtas, un šo jautājumu miermīlīgā ceļā nekādi nevarēja atrisināt, pie tam šai laikā sabiedrība visā pasaulē šīs teritorijas atzina par Azerbaidžānas teritoriju.

Mums vairāk jārūpējas par Latvijas valsts iedzīvotājiem, par viņu labklājību un drošību, jāspēj organizēt drošības pasākumus kritiskajos objektos – hidroelektrostacijās, lidostās –, lai mēs varētu cīnīties ar visādiem izaicinājumiem – tādiem kā droni... un tā tālāk. Jābūt drošībai Baltijas jūrā, un mums jāspēj risināt problēmas nevis post factum, bet jābūt gataviem arī pirms tam.

Novēlu visiem veiksmi.

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, aicinu turpināt debates, līdz visi debatētāji būs beiguši runāt. (Starpsaucieni.)

Vārds deputātei Leilai Rasimai. (Dep. L. Rasima: “... apvienot laikus!”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ārlietu ministre! Kolēģes un kolēģi! Latvijas pienākums ir nepārprotami un konsekventi iestāties par starptautiskās kārtības principiem un nodrošināt, ka tie tiek ievēroti. Mūsu brīvība un neatkarība sakņojas šajos principos. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka starptautisko tiesību pārkāpumi kļūst par normu. Mums jābūt stingriem to nosodīšanā. Tādām nelielām valstīm kā Latvija starptautiskā tiesiskā kārtība ir būtiskākais drošības garants.

Īpaši svarīgi tas ir mūsu pierobežas reģionā Latgalē. Latgale atrodas pie Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas, tāpēc drošības apdraudējumi, ko rada Krievija un Baltkrievija, nav tikai ārpolitisks jautājums, tie tieši skar mūsu cilvēku ikdienu. Mēs nevaram pieļaut, ka propaganda, ekonomiskais spiediens un mēģinājumi graut mūsu valsts vienotību caur dezinformāciju tiek pieņemti kā jauna realitāte. Mūsu ārpolitikai jābūt cieši saistītai ar iekšpolitiku, lai nodrošinātu, ka Latgale ir stipra, aizsargāta un ekonomiski attīstīta.

Latvija ir bijusi un paliek viens no spēcīgākajiem Ukrainas atbalstītājiem. Mēs turpinām skaidri un skaļi nosodīt Krievijas agresiju un tās noziegumus pret ukraiņu tautu. Latvija turpina sniegt visaptverošu palīdzību Ukrainai – militāru, ekonomisku, humānu un diplomātisku. Esam aktīvi strādājuši, lai Krieviju izolētu starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības ietvaros esam atbalstījuši 15 sankciju pakotnes pret šo agresorvalsti, tāpat arī Latvija ir līdzdarbojusies septiņu ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izstrādē un pieņemšanā, kas nosoda Krievijas agresiju.

Man ir liels lepnums par mūsu sabiedrību, kas nepagurstoši turpina atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kas ir arī mūsu pašu drošības garants. Es lepojos, ka arī Latgales cilvēki aktīvi sniedz palīdzību gan Ukrainas bēgļiem, kuri pašlaik dzīvo Latvijā, gan Ukrainas kareivjiem, kuri cīnās frontē un kuriem ļoti noder mūsu darinātie maskēšanās tīkli, ierakumu sveces un mūsu sarūpētās pārtikas, higiēnas un citas preces, pat automašīnas.

Diemžēl Putina imperiālistiskās iegribas neaprobežojas tikai ar Ukrainu. Viņš ir gatavs sagraut jebkuras kaimiņvalsts tautas centienus veidot demokrātisku, eiropeisku valsti. To mēs redzējām Baltkrievijā, kur tautas miermīlīgos protestus pret fiktīvām vēlēšanām Lukašenko režīms vardarbīgi apspieda ar Kremļa palīdzību. Šobrīd vairāk nekā 1200 Baltkrievijas patriotu atrodas ieslodzījumā tikai tāpēc, ka viņi pieprasīja godīgas vēlēšanas, tikai tāpēc, ka viņi vēlas dzīvot demokrātiskā valstī un runāt savas valsts valodā. Putinam Lukašenko režīms ir izdevīgs, jo tas ne tikai neiebilst pret uzbrukumu Ukrainai, bet arī aktīvi palīdz to īstenot.

Redzam, kā izpaužas Kremļa rokraksts arī Gruzijā, vardarbīgi apspiežot Gruzijas tautu, kas vienkārši vēlas būt Eiropas Savienībā. Jau no 2023. gada Gruzijas tauta drosmīgi, nevardarbīgi cīnās par savām tiesībām dzīvot eiropeiskā valstī, riskējot ar savām dzīvībām. Jau vairāk nekā 60 dienas Gruzijā turpinās miermīlīgi protesti, pret kuriem valdošā vara vēršas ar agresiju un represijām.

Vienlaikus mēs nedrīkstam klusēt par starptautiskās kārtības pārkāpumiem citur pasaulē. “Hamās” veiktie terorakti pret Izraēlas civiliedzīvotājiem bija šausminoši un prettiesiski, es tos nosodu, taču nevaru izlikties neredzam Izraēlas militāro kampaņu pret palestīniešiem – vairāk nekā 46 tūkstošu civiliedzīvotāju nogalināšanu, māju, slimnīcu, skolu iznīcināšanu –, kas nekādi nav savienojama ar starptautisko principu ievērošanu. Ārlietu ministre savā ziņojumā uzsvēra, arī es vēlos atkārtoti uzsvērt – mums jāturpina iestāties par divu valstu risinājumu, lai miers šajā reģionā būtu ilgstošs.

Kolēģi, starptautiskās tiesības nedrīkst būt elastīgas un pielāgojamas politiskajām interesēm. Tās ir universālas un saistošas visiem. Mums jāpaliek nelokāmiem savā nostājā un jāturpina iestāties par taisnīgumu un starptautisko tiesību ievērošanu.

Atgriežos pie Latgales. Mūsu reģionu nākotne ir cieši saistīta ar to, cik stabila, vienota un droša ir mūsu valsts un Eiropa kopumā. Ja mēs vēlamies, lai Latgale būtu stipra, mums jānodrošina, ka Eiropas un NATO drošības garantijas tiek īstenotas ne tikai vārdos, bet arī darbos – ar investīcijām infrastruktūrā, informācijas telpas aizsardzībā un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā.

Latgale ir Eiropas robeža, bet tā ir arī Latvijas spēka, identitātes un kultūras simbols. Mūsu pienākums ir sargāt ne tikai mūsu valsts robežas, bet arī vērtības, kas mūs vieno – demokrātiju, cilvēktiesības un starptautisko tiesību ievērošanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi. (Starpsauciens: “Viena minūte!”)

J. Simanovska (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šodien dzirdējām gan atbalstu starptautiskai sadarbībai, gan viedokļus koncentrēties tikai uz iekšpolitiku, taču es gribu uzsvērt, ka rūpes par Latviju un konsekventa starptautisko tiesību aizsardzība nav pretrunā, tieši pretēji – starptautisko tiesību pārkāpumi jebkur pasaulē var radīt apdraudējumu mums pašiem.

Mēs zinām, ko nozīmē būt mazai valstij lielvaru ģeopolitisko interešu krustpunktā. Tieši tāpēc Latvija atbalsta citu valstu pašnoteikšanos, tostarp Moldovas izvēli tuvoties Eiropas Savienībai, un nosoda jebkādu Krievijas iejaukšanos tās iekšpolitikā.

Mums ir jābūt principiāliem attiecībā uz ikvienu mēģinājumu ignorēt tautu pašnoteikšanās tiesības, un es ar bažām klausos ASV prezidenta izteikumos par ASV interesēm Grenlandē. Jebkādi mēģinājumi traktēt tautu teritorijas kā lielvaru darījumu objektus ir nepieņemami. Mūsu drošības garants nav ne ieroči, ne žogi, mūsu drošība balstīta mūsu principialitātē un nelokāmā starptautisko tiesību ievērošanā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labvakar, cienītās dāmas un kungi, priekšsēdētājas kundze! Ministres kundze, paldies par jūsu sniegto ziņojumu. Paldies katram, kurš jums palīdzēja to sagatavot. Tas atspoguļo mūsu diplomātu, mūsu ārlietu darbinieku visa iepriekšējā gada garumā veikto darbu. Paldies, dāmas un kungi, par darbu mūsu valsts labā!

Jūs, kolēģi, jau pateicāt par visiem būtiskajiem aspektiem attiecībā uz Latvijas drošību, mūsu transatlantisko sadarbību, Eiropas Savienības un NATO sadarbību. Es vēlos vērst skatus... līdzīgi kā tikko mana kolēģe Leila Rasima... arī es darbojos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un vēlos īsi runāt par cilvēktiesību aspektu.

Jūs ziņojumā pieminat Sīriju. Nesen tur valsts apvērsuma ceļā ir gāzts Asada režīms. Tagad ir jauna vara, kura mēģina veidot attiecības arī ar Rietumvalstīm. Tur bija Francijas, Vācijas ārlietu ministri... Latvija kandidē uz ANO Drošības padomi.

Tas, uz ko vēlos aicināt, – kandidējot uz ANO Drošības padomi, mūsu diplomātiem, ārlietu darbiniekiem jābūt drosmīgiem uzsvērt un uzstāt uz cilvēka pamattiesību, pamatbrīvību ievērošanu katrā no pasaules valstīm... attiecībā uz Tuvo Austrumu reģionu. Tās noteikti ir arī cilvēka tiesības uz reliģisko pārliecību, izteiksmes brīvību, uzskatu brīvību.

No Sīrijas pienāk ziņas par vēršanos pret reliģiskajām minoritātēm –kristiešiem, alavītiem, druziem. Par vairākām opozīcijas grupām, kuras gāza Asada režīmu, ir ziņas, ka viņu kontrolētajos apgabalos ir notikuši uzbrukumi gan kristiešiem, gan citām minoritātēm. Par Sīriju ziņojumā ir pieminēts, bet pārāk vispārīgi. Aicinu šī gada garumā un nākamajā gadā dažādos starptautiskajos formātos, ANO, arī sarunās ar citu valstu pārstāvjiem uzstāt uz cilvēktiesību ievērošanu, cilvēku pamatbrīvību ievērošanu un respektēšanu.

Mēs Latvijā zinām, cik tas ir svarīgi. Esam piedzīvojuši totalitārismu, okupācijas, deportācijas un dažādas represijas, tāpēc ka despotiskas varas centās apspiest cilvēku brīvību. Mūsu pienākums ir par to atgādināt, darīt to kopā ar mūsu partneriem.

Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā šonedēļ Zviedrijas Riksdaga deputāts Markuss Vīkels no Zviedrijas demokrātu partijas bija iesniedzis deklarāciju par kristiešu un citu minoritāšu stāvokli Sīrijā. Ceru, ka tā tiks atbalstīta.

Novēlu jums, ministres kundze, un jūsu darbiniekiem šajā gadā izturību un uzticību visiem starptautiskajiem cilvēktiesību un pamatbrīvību standartiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (Aplausi.)

Kolēģi, ārlietu ministres Baibas Bražes noslēguma vārdi – bez laika ierobežojuma. (Zālē troksnis.)

B. Braže (ārlietu ministre).

Pieturēšos pie piecām minūtēm, jo mani jau pabrīdināja – kam vilciens, kam autobuss. Man pašai jābūt pie prezidenta. Tā ka būs ātri. (Starpsaucieni.)

Pāris faktu. Es saprotu, ka Ārlietu ministrijai jāpārņem valstī vara, jo man lūdza sakārtot klimata lietas, “Rail Baltica” (Smiekli.), pārņemt velobraucienu, izglītības sistēmu, aizsardzības plānu un vēl dažas lietas. Bet mēs to nedarīsim, mēs noteikti nodosim precīzu informāciju par visiem šiem jautājumiem... kā plānots.

Pāris faktoloģisku lietu, par kurām gribu atbildēt. Ne Ārlietu ministrija, ne valdība nekad nav iestājusies par kādu no vēlēšanu rezultātiem Amerikā – ne par vienu, ne par otru pusi. To var piefiksēt visās manās, premjeres intervijās, kas ir bijušas no pirmās dienas amatā un arī pirms tam.

Par to, ka Latvijai nav līderības. Latvijai līderība ir. Sankciju paketes, kādas tapušas, lielā mērā tādas top tāpēc, ka tā ir bijusi Latvijas nostāja... fakti, pakotnes, kas ir gatavotas... Protams, ar spēka plecu – iesaistot Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Poliju un citas valstis. Tāpēc tas iet uz priekšu.

Tas, starp citu, attiecas arī uz importa tarifiem. Varam paskatīties, vakar vai aizvakar Eiropas Komisija ir publicējusi jauno tarifu piedāvājumu... uzlikšanai Krievijai un Baltkrievijai.

Tāpat attiecībā uz atbalstu Ukrainai, attiecībā uz Krievijas ierobežošanu NATO ietvaros, aizsardzības izdevumiem. Tas viss ir bijis Latvijas, bet, protams, ideālā gadījumā arī Baltijas, Ziemeļvalstu un citu valstu komandas darbs. Tas ir tas, kā mēs strādājam.

Pilnībā piekrītu par Polijas svarīgumu, kas tika minēts. Viļuma kungs runāja par Polijas svarīgumu. Pilnīga piekrišana. Polijas svars, nozīme mums ir ļoti būtiska. Tas attiecas gan uz ekonomiku, gan drošību, gan politiku. Tās prezidentūra Eiropas Savienībā... kopīgs darbs ASV un tā tālāk. Un prieks redzēt, ka mūsu eksports uz Poliju pieaug.

Baltkrievija. Ik gadu pēdējos trīs gados padsmit cilvēku, Latvijas pilsoņu... 12, 13, 14... tiek arestēti, aizturēti. Par tiem, cik un kuri ir cietumos, baltkrievi Latviju neinformē. Mēs saņemam ziņas tikai tad, ja Latvijas pilsoņi prasa palīdzību, apmeklējumus vai ko tādu. Pagājušajā gadā mūsu konsulāts sešas reizes ir apmeklējis cietumā ieslodzītus Latvijas pilsoņus. Tāpēc visā nopietnībā – ne uz Krieviju, ne uz Baltkrieviju ne-brau-ciet! Tas var beigties ar aizturēšanu, arestu... mēs vienkārši nezinām, kas ir tajos cietumos.

Par kopīgām vēstniecībām. Šobrīd mūsu vēstniecībā Azerbaidžānā strādā gan Igaunijas, gan Zviedrijas diplomāti, ar Igauniju esam kopā arī Ēģiptē, respektīvi, mūsu vēstniecībā Ēģiptē ir igauņi. Ne vienmēr tas ir viegli, jo ir situācijas, ka telpas ir nelielas, un, godīgi sakot, ekonomiskos jautājumos ir situācijas, ka mēs esam konkurenti. Un tas nepalīdz, tā teikt, mūsu interesēm.

Par diasporu. Izskanēja apgalvojums, ka Latvijā nav atgriezies neviens cilvēks. Tā nav taisnība. 2023. gadā vien atgriezās 8100 cilvēki. Galvenās motivācijas: laist bērnus latviešu skolās, Latvijā dzīve lētāka, sakoptāka vide, pieeja kultūrai. Tā ir tā lieta, kas jāveicina, neapšaubāmi. Tam arī pilnīgi piekrītu.

ANO Drošības padome. Karaspēka izvešana... no Baltijas... un Krievijas pārmetumu par cilvēktiesību pārkāpumiem atspēkošana bija divi lieli jautājumi, kur ANO mums bija konsensa rezolūcijas. Tas radīja pilnīgu pārliecību par starptautisko atbalstu visiem šiem jautājumiem. Krievija nespēja pārliecināt valstis, ka mums ir kaut kādi masveida cilvēktiesību pārkāpumi, viņi to mēģināja, bet mēs panācām, ka tika pieņemta konsensa rezolūcija, ka tas jautājums nav jāizskata. Tas ir tikai viens jautājums, kas raksturo ANO lomu. Tāpat mūsu uzņēmēji ir arvien sekmīgāki ANO tenderos un pieejai ANO kontraktiem. 2023. gadā Latvijas uzņēmēji ir ieguvuši 13 miljonus. Starp citu, 2022. gadā bija tikai mazliet virs diviem miljoniem.

Gribu pieminēt arī to, ka pagājušajā gadā bija divas būtiskas Eiropas cilvēktiesību lietas, kur mēs uzvarējām. Viena bija tā saucamā Ždanokas lieta par vēlēšanu tiesību ierobežojumiem; otra bija tā saucamā Djeri lieta par valodas reformu pirmsskolas iestādēs, kur arī mēs uzvarējām. Tas lielā mērā ir mūsu kolēģu juristu, Ārlietu ministrijas cilvēku panākums.

Vienu punktu gribu piefiksēt – ka mums neesot labvēlīga nodokļu režīma vai vēl kaut kā. “Swedbank” pētījums skaidri pasaka – ar diviem reģistrētiem apgādājamiem zemas un vidējas algas gadījumā darbinieks Latvijā saņem vislielāko neto algu Baltijas valstīs un tikai augsta atalgojuma gadījumā zaudē šo pozīciju Igaunijai.

Par to var vēl diskutēt un runāt. Kā vienmēr – dati dažādi, skatoties no algām, cik viegli ir administrēt ienākuma nodokli... Bet tas, ko esam izdarījuši Latvijā, viennozīmīgi ir palielinājis mūsu uzņēmēju konkurētspēju, un tas ir galvenais. To man tiešām ir ļoti svarīgi teikt cilvēkiem, ar ko tiekamies, – ne tikai pilsētās, bet laukos, rajonos, reģionos un citur. Jo tā ir realitāte. Tas ir izdarīts.

Kopumā gribu pateikt visiem lielu paldies. Galvenās lietas – spēcīgs NATO atbalsts mūsu drošībai, ieguldījumi aizsardzībā, atbalsts Ukrainai, tālāka sankciju piemērošana un gatavošana, Krievijas vājināšana, izolēšana, cilvēktiesības, mūsu vērtības, demokrātija. Visu šo dzirdēju. Tas ir visu mūsu kopīgās ārpolitikas pamats, tā ir mūsu drošība, izaugsme, tie ir mūsu cilvēki, tā ir demokrātija. Mēs esam sekmīga valsts – sekmīga valsts! –, lai kā Krievija vai kādi citi mēģina iestāstīt, ka neesam.

Mēs esam augoši, veiksmīgi, mums ir talantīgi cilvēki, mēs daudz varam visās jomās. Man tas nav jāizdomā, es to redzu ikdienā, es to redzu Latvijā, un es to redzu uz starptautiskā fona. Jā, salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm mums ir liela teritorija – esam divreiz lielāki nekā Beļģija vai Nīderlande un ar krietni mazāku cilvēku skaitu. Jā, mums ir jāuztur infrastruktūra. Jā, protams, mums ir pietiekami sarežģīta demogrāfija, nevaram izvēlēties kaimiņus austrumos. Tā ir realitāte, bet mēs ar to tiekam galā.

Mīlēsim Latviju, atbalstīsim viens otru un – galvenais – beigsim rieties! Tiešām mums ir sarežģīti ārējie apstākļi. Ejam uz priekšu, strādājam!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze, par ziņojumu!

Mums par šo ziņojumu nav jābalso. Saeima pieņem zināšanai ārlietu ministres ziņojumu par paveikto 2024. gadā un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Ir izturējuši 76 deputāti, nav reģistrējušies 24 deputāti: Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Igors Judins, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Kristaps Krištopans, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Ervins Labanovskis, Lauris Lizbovskis, Linda Matisone, Ramona Petraviča, Nauris Puntulis, Edgars Putra, Igors Rajevs, Māris Sprindžuks, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Juris Viļums, Jānis Vitenbergs un Aiva Vīksna.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par izturību, paldies par darbu!

Izsludinu pārtraukumu līdz turpmākam Prezidija lēmumam.

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 30.01.25 10:33 Balsojums 1
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.01.25 12:26 Balsojums 2
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.01.25 14:51 Balsojums 3
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.01.25 16:57 Balsojums 4
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.01.25 18:00 Balsojums 5
Par - 61, pret - 3, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika saīsināšanu

Datums: 30.01.25 19:04 Balsojums 6
Reģistrējušies - 76.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

30.01.2025.

09.00 Lat

09.00 Eng

11.00 Lat

11.00 Eng

13.30 Lat

13.30 Eng

15.30 Lat

15.30 Eng

17.15 Lat

17.15 Eng