Latvijas Republikas Saeima

Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas piektā (ārkārtas) sēde
2025. gada 6. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu visus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, šodien sākam ar ārkārtas sēdi. Sākam Saeimas šā gada 6. februāra ārkārtas sēdi. Darba kārtībā ir tikai divi jautājumi.

Pēc Saeimas ārkārtas sēdes būs 10 minūšu pārtraukums, tad turpināsim 30. janvāra sēdi.

Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana...” (Zālē troksnis.) Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk! Kolēģi!

Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Kazāka ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5. februāra sēdē saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 12. panta pirmo un trešo daļu tika izskatīts Saeimas deputātu iesniegums par noteiktajā termiņā izvirzīto Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu Mārtiņu Kazāku. Apspriežot jautājumu, komisija nolēma atbalstīt Mārtiņa Kazāka ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt doto lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Deputāts Edvards Smiltēns – frakcijas vārdā.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, godātie kolēģi! Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanas process tomēr izrādījās Sīzifa akmens. Sengrieķu mitoloģijā Sīzifs bija valdnieks, kurš centās apmānīt dievus un tika bargi sodīts – viņam mūžīgi bija jāstumj kalnā milzu akmens, taču, tuvojoties virsotnei, tas allaž ripoja atpakaļ.

Kolēģi, šodien mēs skatāmies uz šo Saeimas sēdi ar cerību, ka ar kopīgiem spēkiem, arī APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas palīdzību, iespējams, šo akmeni beidzot izdosies uzstumt kalnā augšā. Turklāt mūsu valsts drošības risku, nenoteiktības un ģeopolitiskā negaisa apstākļos stabilas, praktiski un politiski neatkarīgas, mērķtiecīgas, arī ambiciozas Latvijas Bankas vadības izraudzīšanās šobrīd ir kritiski nozīmīga Latvijai.

APVIENOTAIS SARAKSTS ir skaidri formulējis prioritātes un mērķus. Ambiciozi un profesionāli vadīta Latvijas Banka būtu nepieciešamais atbalsts šo mērķu sasniegšanā.

Pirmkārt, sabiedrības ekonomiskā drošība. Tā ietver zemu inflāciju, drošu un pret krīzēm noturīgu finanšu sektoru, drošus, ātrus, lētus maksājumus, kas būtiski pieejami arī krīžu situācijās, lai mēs būtu gatavi dažādām krīzes situācijām.

Otrkārt, ievērojami labāka finanšu pakalpojumu pieejamība, kredītu pieejamība. Svarīgi, lai kredītu cena nebūtu būtiski augstāka kā vidēji Eiropā. Mūsdienīgi, klientu vajadzībām pielāgoti pakalpojumi un plašs pakalpojumu tīkls, banku pakalpojumu pieejamība Latvijas reģionos.

Treškārt, daudzveidīgs un starptautiski konkurētspējīgs finanšu sektors. Pirmām kārtām, kolēģi, ir nepieciešams remonts pēc finanšu kapitālā remonta, kas paralizēja Latvijas asinsriti. Otrs – beidzot ieviest mūsdienīgu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību regulējumu. Trešais – attīstīt nebanku un FinTech sektoru.

Pēdējais – protams, ilgtspējīga, daudz straujāka Latvijas ekonomikas izaugsme, vispirms jau sniedzot atbalstu politikas lēmējiem ar kvalitatīvu analīzi un adekvātu mūsu situācijas novērtējumu, vērtīgiem rīcības ieteikumiem, kā arī ieviešot pasaules līmeņa mākslīgā intelekta instrumentus un modernu datu pārvaldību finanšu sektorā un atbalstot šādu spēju ieviešanu arī valstī kopumā.

Cienījamie kolēģi, nopietnā un gana detalizētā diskusijā, APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijā uzklausot Mārtiņa Kazāka redzējumu par veicamajiem darbiem Latvijas Bankas prezidenta amatā, varam secināt, ka tie ietver šīs prioritātes un apliecina skaidru izpratni, kā to realizēt. Ņemot vērā viņa augsta līmeņa profesionalitāti un, kas būtiski, arī drosmi kandidēt tik politiski neskaidros apstākļos, APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija rīkojās valstiski atbildīgi un janvāra vidū izvirzīja Mārtiņu Kazāku kā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu, kurš šodien ir vienīgais kandidāts Saeimas balsojumam un par kura atbalstu Saeimas pārliecinošā vairākumā mēs būtu spējīgi šodien vienoties.

APVIENOTAIS SARAKSTS uzsver, ka Latvijas Bankas likumā skaidri un nepārprotami noteiktā Latvijas Bankas, tās prezidenta un padomes politiskās neatkarības principu ievērošana ir kritiski svarīga. Par ļoti nepārdomātiem var uzskatīt augstu politisku amatpersonu izteicienus, ka (citēju): “Ja Latvijas Bankas prezidents būtu visu darījis, kā deputāti grib, varbūt viņam būtu atbalsts.”

Kolēģi, tas ir starptautiskās uzticamības jautājums. Lai Latvijas Banka spētu nodrošināt kvalitatīvu likumā noteikto funkciju pildīšanu un devumu mūsu ekonomikai un finanšu sektoram, tā nedrīkst atrasties subordinācijas attiecībās ar valdību vai atsevišķiem politiķiem. Tai jāspēj neatkarīgi, brīvi un ilgtspējīgi vadīt un analizēt procesus sabiedrības un valsts interesēs – pāri politiskajiem vēlēšanu cikliem, politiķu vai partiju šaurajām interesēm, viena gada valsts budžeta vai īstermiņa ambīcijām un kompromisiem. Būtu nesaprātīgi prasīt Latvijas Bankai pildīt izpildvaras vai citu institūciju darbu, jo tas rada apdraudējumu centrālās bankas galvenā mērķa, proti, cenu stabilitātes jeb zemas inflācijas, nodrošināšanai.

Ko varam noteikti prasīt – būt par daudz aktīvāku un augsti profesionālu sadarbības partneri Saeimai, kā jaudīgākais ekonomikas ekspertīzes centrs Latvijā, dodot mums analīzi un ieteikumus, kas būtu stabils pamats, lai mēs kopīgiem spēkiem spētu rast atbildes Latvijas ekonomikas drošības un stabilitātes izaicinājumiem.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Smiltēns. Kolēģi, aicinām atbalstīt Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Andris Šuvajevs – frakcijas vārdā.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze, deputāti! PROGRESĪVIE rosināja atbalstīt Mārtiņu Kazāku uz otro termiņu Latvijas Bankas prezidenta amatā jau gandrīz pirms diviem mēnešiem, tāpēc šīsdienas balsojums PROGRESĪVO frakcijai ir skaidrāks par skaidru – Kazāka kungam darbs ir jāturpina.

Šķiet, šobrīd jau lielākajai daļai ir piemirsies, kādā reputācijas bedrē Latvijas Banka atradās pirms aptuveni septiņiem gadiem, un tādai mazai valstij kā Latvija reputācija bieži vien var būt izšķirošs faktors uz starptautiskās skatuves. Ja kādu no mūsu institūcijām, kam turklāt ir starptautiska nozīme, apvij korupcijas ēna, cieš visa sabiedrība. Tāpēc es Kazāka kunga paveikto primāri vērtēju caur šo prizmu. Latvijas Banka ir cienīta un novērtēta institūcija ne tikai vietēji, bet arī starptautiski, un es uzskatu, ka tas ir galvenokārt Kazāka kunga nopelns.

Jau sākotnēji, virzot Kazāka kungu, PROGRESĪVIE norādīja, ka viens no iemesliem mūsu atbalstam ir arī Latvijas Bankas pētnieciskais darbs par tēmām, kas mums ir politiski aktuālas. Un šeit ir svarīgi uzsvērt, ka es nesaskatu nekādu problēmu vērtēt Latvijas Bankas darbu politiski, par spīti tam, ka institūcija ir neatkarīga. Latvijas Banka pieņem politiskus lēmumus. Celt vai necelt procentu likmes – lēmums, kas finansiāli ietekmē gandrīz visu sabiedrību. Šādi lēmumi var palielināt vai mazināt ekonomisko spriedzi ģimenēs. Tāpēc es nesaskatu nekādu problēmu tajā, ka Eiropas Centrālās bankas lēmumi celt procentu likmes tika kritizēti no politiķu puses, es pats aktīvi kritizēju šos lēmumus.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas pētnieciskais darbs ir vērtējams arī politiski. Lēmums par to, kurām tēmām pievērst vai nepievērst uzmanību, ir politisks, īpaši ņemot vērā tiešām lielo un augsti vērtēto Latvijas Bankas ietekmi uz politikas veidošanas procesu. Šajā ziņā Latvijas Banka, mūsu ieskatā, ir rīkojusies pozitīvi, analizējot sabiedrības nevienlīdzības aspektus, klimata un vides lomu Latvijas ekonomikā, kā arī Rīgas ekonomisko attīstību. Turpmākajos piecos gados tieši šo tēmu pētniecība ir jāturpina, lai mēs, likumdevēji, varam kompetenti spriest par risinājumiem.

Latvijas sabiedrības galvenais izaicinājums ir ģimeņu sociālā neaizsargātība. Cilvēki nespēj savilkt galus kopā, nespēj saviem bērniem nodrošināt laicīgu veselības aprūpi, dzīvojot nemitīgā ikdienas spriedzē. Nevienlīdzība kavē izaugsmi un apdraud cenu stabilitāti. Tāpēc PROGRESĪVIE aicina noteikt nevienlīdzību un nabadzību kā svarīgākos faktorus, kas ietekmē cenu stabilitāti, kas ir Latvijas Bankas un arī Eiropas Centrālās bankas galvenais mandāts.

Līdzīgi PROGRESĪVIE gaidīs un atbalstīs Latvijas Bankas centienus “dekarbonizēt” finanšu sektoru. Lai arī klimata likuma pieņemšana šobrīd Saeimā diemžēl ir apstājusies, tomēr klimata krīzi tas neapstādina. Ja ne Saeima, tad, cerams, Latvijas Banka spēs būt līderis centienos risināt šo problēmu.

Visbeidzot – šis politiski haotiskais un nesaprotamais izvēles process ir jānoslēdz ne tikai ar balsojumu “par” Kazāka kungu, bet arī ar diskusiju par piemērotu valsts augstāko amatpersonu izvirzīšanas un apstiprināšanas procesu. Var saprast argumentu, ka viens gadījums, kad koalīcija nespēj kvalitatīvi izpildīt savus pienākumus, nav pamats mainīt visu sistēmu, tomēr, objektīvi raugoties, izmaiņas ir nepieciešamas. Latvijas Bankas prezidenta iecelšanas procesā šobrīd ir iesaistīta tikai Saeima, un, manuprāt, šo varu ir nepieciešams līdzsvarot ar vēl vismaz vienas institūcijas iesaisti – vai nu Ministru kabineta, vai Valsts prezidenta. Par šo PROGRESĪVIE ir gatavi diskutēt, lai pēc pieciem gadiem process būtu skaidrāks un raitāks.

Savas frakcijas vārdā novēlu Kazāka kungam izturību un ceru, ka Saeimas vairākums izteiks viņam atbalstu, sniedzot Kazāka kungam iespēju likt galdā savu dienaskārtību un kopīgi risināt sabiedrības izaicinājumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas vārdā.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsos “pret” Mārtiņa Kazāka kandidatūru. Mēs atšķirībā no citām frakcijām un citiem deputātiem neesam mainījuši savu viedokli jau no pirmās dienas, kad vispār tika virzīti kandidāti šim augstajam amatam.

Mums bija iespēja izvēlēties labāku kandidātu, un mums bija iespēja arī nobalsot par labāku kandidātu, jo vismaz vārdos mēs runājam par to, ka ir vajadzīgs labākais. Bet acīmredzot labāks kandidāts nedrīkst tikt ievēlēts, ja tas nav JAUNĀS VIENOTĪBAS kandidāts un visas koalīcijas kandidāts, lai gan vārdos jūs sakāt pilnīgi pretējo – ka visiem būtu jārunā, jāatrod labākais.

Šausmas, ko esam vērojuši ap šo amatu, ir tik lielas, ka diez vai labākie vispār jebkad gribētu pretendēt uz jebkādu amatu. Tas, cik ļoti jūs esat pazemojuši kandidātus, kurus izvirzījāt, kuriem paspiedāt roku, kurus jūs uzmetāt, starp citu, arī Mārtiņu Kazāku... Man ir ļoti liels kauns par šo visu procesu, kā jūs to esat virzījuši un kā jūs to, iespējams, šodien novedīsiet līdz kaut kādam rezultātam. Kauns, kauns un vēlreiz kauns!

Tas ir tas, ar ko asociējas jūsu koalīcijas darba stils. Par šo bardaku atbildība ir jāuzņemas Ministru prezidentei Evikai Siliņai (Starpsauciens.), ir jāuzņemas valdībai un ir jāuzņemas koalīcijai. Tas ir jūsu bardaks, un tas ir tas stils, kā jūs strādājat un kā jūs nonākat pie kaut kādiem lēmumiem. Tā ir jūsu komunikācija. Tās ir šausmas, kas nu jau ir saprotamas ne tikai tantei Bauskā, bet arī tantei Valkā, Smiltenē, Alūksnē, Gulbenē un visā Latvijā.

ZZS, ceru, ka jūs paši sapratāt to riņķa danci, kuru jūs te izdancojāt. Tikai nav saprotams, kam jūs to dancojāt. Vai jūs to dancojāt Siliņas kundzei, vai jūs to dancojāt saviem krēsliem, kuros sēžat, vai jūs to dancojāt Ventspilij? Man tiešām nav saprotams. Gribu ticēt, ka jums pašiem ir saprotams. Nezinu, kāda ir pareizā atbilde. Izvirzīt, paspiest roku, pēc tam pēdējā dienā uzmest – kas tas tāds ir? Vai tiešām mēs esam pelnījuši, lai par Latvijas politisko kultūru domātu tā? Jā, acīmredzot esam. Prezidentam ir taisnība.

Zinu, ka jūs, ZZS, negribat šeit šodien nākt neko teikt, tā es vismaz dzirdēju, bet varbūt atnāciet un pasakiet, kas tad tas bija. Atnāciet un atvainojieties tiem cilvēkiem, kas bija iesaistīti šajā haosā! Ziniet, ir taisnība prezidenta kungam, kas, skatoties uz šo visu, saka: iespējams, šī Saeima ir jāatlaiž. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Iespējams – jā. Kas te notiek? Ko jūs darāt?

Ziniet, es savā ziņā saprotu Tavara kungu... ka jūs, lai izbeigtu šo ārprātu, šobrīd virzāt kandidātu, pret kuru bijāt “pret”. Iepriekšējā sasaukumā es arī tiku ievēlēta no politiskās partijas, kurai ilgi borēja smadzenes, ka labāk iet nekādā valdībā nekā vēlreiz vēlēt jaunu Saeimu. Ar ko tas ir beidzies? Ar šausmām. Jaunā VIENOTĪBA pie varas ir vēl joprojām, un mēs grimstam arvien lielākā bedrē. Tā ka, ziniet, kolēģi, dažreiz ir labāk, ja atlaiž Saeimu.

Nevēlējam sliktāko, jo mēs zinām, ka ir iespējams labāks, bet nevēlējam to, ko mēs zinām... tikai kaut kāda mīļā miera labad... balsot par kaut kādu valdību, lai tiktu pieņemts budžets. Nē, mēs nedrīkstam Latvijas ekonomiskajā situācijā iet uz šādiem kompromisiem.

Ir vesela virkne lietu, par kurām esam publiski jau runājuši, un mani kolēģi šodien runās par to vairāk – kādēļ mēs (Starpsauciens.) nebalsosim “par” Kazāka kungu. Tā nav kaut kāda subjektīva nepatika pret Kazāka kungu. Kazāka kungs nav sapratis galveno lietu: Latvijas ekonomika ir jāglābj, un ar bla-bla-bla te nepietiks.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Personīgi es cienu Kazāka kungu kā gudru ekonomistu – nevis Latvijas Bankas vadībā, bet kādas zviedru privātbankas vadībā.

Ko nozīmē, ja šoreiz mēs nobalsosim “par” Kazāka kungu? Skatoties Latvijas Bankas analīzes pēdējos četros gados, mēs redzam, ka nav nevienas analīzes par Eiropas Savienības ekonomiskā sabrukuma iemesliem. Konkrēti – Vācijas. Par zaļā kursa ietekmi uz Vācijas enerģētiku, par 30 tūkstošu cilvēku atlaišanu “Volkswagen”, par tūkstošiem... jau ir pārsniegti 10 tūkstoši... cilvēku atlaišanu metalurģijā, “ThyssenKrupp” (Nav skaidri saklausāms.) rūpniecībā, par cilvēku atlaišanu ķīmiskajā rūpniecībā.

Neesmu redzējis nevienu nopietnu analīzi, kā pasaules ekonomiku vai konkurenci starp ASV, Ķīnu un Eiropas Savienību ietekmēs ASV izstāšanās no Parīzes nolīguma. Neesmu redzējis nevienu Latvijas Bankas analīzi, kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstās pasaules finanšu centra Volstrītā atteikšanās turpmāk finansēt šo zaļā kursa enerģētiskās krāpniecības politiku un izstāšanās arī no tā saucamās Zero alianses... kas bija bankai. Jūs zināt, ka Eiropas Savienības un arī Amerikas Savienoto Valstu lielākajām bankām bija jāizveido nodaļas, kuras sāka... “čakarēt” varbūt nav pareizi... traucēt uzņēmēju darbību, prasot projektos visādas muļķīgas atsauksmes.

Latvijā privātbankas arī jau ir nodibinājušas dažādus departamentus, un neesmu dzirdējis, ka tie tiktu slēgti. Jūs pat nevarat nodot savu privātmāju, ja jums nav atnācis kaut kāds cilvēks, kas mērīs, kāda jums sienu caurlaidība un vēl kaut kas. Pilnīga neizpratne par to, kas ir cilvēka individuālā brīvība.

Tātad Latvijā šī zaļā kursa krāpniecība, kā to ir nosaucis mūsu partneris, turpināsies, ekonomika atpaliks, un tā tiks nosaukta... Latvijas Banka atkal projektēs un prognozēs viena procenta pieaugumu – negatīvo. Pēc tam pateiks: negatīvais – viens procents. Tāpēc es domāju, ka Latvijas Bankas vadībā vispār nevajag baņķieri, bet vajag makroekonomistu, kas saprastu šīs problēmas.

Latvijas Banka pēdējos 30 gados ir atbildīga par Latvijas pēdējo vietu gan pēc mājturības... gan pēc apstākļiem, kā tiek veicināta kreditēšanas politika. Es tikai ātri nosaukšu. Kļūda bija jau pašā sākumā – lata cietā piesaiste eiro, kas samazināja Latvijas attīstības iespējas. Kā raksta tie Latvijas ekonomisti, kas ir gudri, – piesaiste eirozonai bez pietiekamas sagatavotības apturēja jebkuru konkurences spēju attīstīšanu Latvijā, un zuda sapņi par to, ka Latvija varētu attīstīt rūpniecību. Konkurētspēju un rūpniecības sabrukums... tā rezultātā arī neveiksmīgā politika, piespriežot valdību... mēs zinām, kuri bija tie Latvijas Bankas cilvēki, kas aģitēja atmaksāt miljardiem lielos “Parex bankas” kredītus... noveda pie 400 tūkstošu latviešu (tikai latviešu, nerunājot par citu tautību cilvēkiem) emigrācijas no Latvijas. Latvijas darbaspēka zaudējumi procentuāli pret iedzīvotāju skaitu ir daudz lielāki, nekā Ukraina zaudē kara laikā.

Salīdzinoši... iesaku visiem deputātiem izlasīt neseno Polijas ekonomikas salīdzinājumu ar ekonomiku Lietuvā. Deviņdesmitajos gados Lietuvas ekonomika attīstījās vienlīdzīgi un vietām pat straujāk nekā Polijā. Pēc Lietuvas, kura ir veiksmīgākā Baltijas valsts, pievienošanās eirozonai notika strauja atpalicība no Polijas, ko Polijas centrālās bankas analītiķi izskaidro ar Lietuvas pārsteidzīgo pievienošanos eirozonai. Neesmu redzējis Latvijas Bankas komentāru šajā jautājumā.

Slikti, ka, ja mums ir centrālās bankas prezidents – Latvijas Bankas prezidents – no banku aprindām, skaidrs tas, ka viņš vienmēr balsos par procentu likmju paaugstināšanu Eiropas Centrālajā bankā, jo tas taču ir izdevīgi bankām. Neesmu dzirdējis priekšlikumu no Latvijas Bankas par to, ka Latvijā hipotekāro kredītņēmēju aizsardzībai vajadzētu ieviest tādus likumus, kādi ir citās valstīs un dažās ASV pavalstīs, – ka procentu likme vairs netiek mainīta, ja jūs esat aizņēmies. Tas ir bankas risks. Tātad viss tiek strādāts uz to, lai veicinātu banku peļņu un – absolūti nekādas aizsardzības ne Latvijas vietējiem uzņēmējiem, ne kreditoriem.

Pēdējais teikums. Pēdējos četros gados nekas nav izdarīts, lai uzlabotu kreditēšanu un novērstu pārspīlējumus, kas pieļauti tā saucamā eiroremonta laikā. Un man ir kauns.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins. Vienkārši opozīcijas partijas to nesaprot un arī balsos par šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labrīt, kolēģi! “Nacionālā apvienība” gan iepriekšējā sasaukumā, gan šajā atbalsta un izvirza Mārtiņu Kazāku Latvijas Bankas prezidenta amatam. Vēlos norādīt uz līdzšinējo sadarbību, kas ir bijusi, veicot pārkreditēšanas grozījumus Saeimā, kuri šobrīd palīdz privātpersonām pārkreditēties, ir atvieglota mobilitāte starp bankām, kas saasinās... un jau saasina konkurenci, jo līdz šim pāriešana no vienas bankas uz otru bija neizdevīga, sarežģīta un arī dārga. Vēlos gan teikt, ka tas noteikti būtu jāturpina arī attiecībā uz juridiskajām personām. Kopumā šis ir labs veids... kur sadarbība ar Kazāka kungu ir bijusi.

Tāpat vēlos izcelt reģionālo izpratni. “Nacionālajai apvienībai” ir svarīgi izcelt finansēšanu ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī reģionos, jo mēs redzam gan pēc izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem, gan pēc uzņēmumu finansēšanas, ka šobrīd viss kapitāls koncentrējas ap valstspilsētām, bet ir jādara viss, lai veicinātu kreditēšanu arī reģionos... un vismaz tajā aspektā, ka likumā esam nostiprinājuši: banku filiāles tiks ne tikai nostiprinātas (tās, kas jau ir šobrīd), bet no 2026. gada vairākās pilsētās pat tiks atvērtas jaunas, tas nodrošinās arī finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos.

Tāpat arī šībrīža drošības situācijā svarīgi, ka reģionos ir uzlikts stingrs rāmis bankomātu tīklam, lai saglabātu skaidras naudas pieejamību... kas dažādu apdraudējumu dēļ ir ārkārtīgi svarīgi. Par to paldies Kazāka kungam.

Ar to, ka mēs atbalstām Kazāka kungu... mēs vienlaikus būsim prasīgi arī attiecībā uz turpmāko sadarbību un ar cerībām raugāmies uz nebanku sektora pārņemšanu. Esmu vairākkārt teicis, ka mani secinājumi, arī nesenie novērojumi atsevišķās komisijās liecina, ka ātro kredītu lobijs šai Saeimā ir stipri pārstāvēts, stipri vairāk nekā iepriekšējās Saeimās. Uzskatu, ka Latvijas Bankas atbildība par visu finanšu sektoru, tai skaitā nebankām, varētu šo nozari sakārtot.

Tāpat joprojām ir aktuāla aktīvāka kreditēšana. Redzēsim, kā Solidaritātes iemaksas likums to grozīs, bet jebkurā gadījumā turpmāk sagaidām Latvijas Bankas aktīvāku rīcību. Pozitīvi raugos arī uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā prezentēto krājaizdevu sabiedrību attīstības konceptu un ceru, ka Kazāka kungs to turpinās, lai mēs sasniegtu Lietuvas līmeni vismaz piecu gadu laikā... vismaz tuvotos tam portfelim, kādā tiek izsniegti... jo kapitāls ir, bet būtu aktīvāk jāizsniedz.

“Nacionālās apvienības” vārdā svarīga piezīme droši vien būtu arī par to, ka finanšu sektorā joprojām pastāv divvalodība, lai arī pirms pāris dienām ir stājušies spēkā grozījumi, ka no bankomātiem ir izņemta krievu valoda, bet joprojām internetbankas mājaslapas klientu apkalpošana notiek divās valodās, un to dara bankas, kuras... šīs pašas bankas Lietuvā un Igaunijā divvalodību nepiekopj. Manuprāt, tas arī ir uzrauga jautājums.

Kopumā... gribu teikt, ka Mārtiņš Kazāks nav kautrējies kritizēt pašreizējo valdību, nav kautrējies norādīt uz nodokļu politikas nepilnībām. Lai arī Latvijas Banka ir neatkarīga iestāde, tomēr, es domāju, tai ir jābūt kārtīgam politikas spēlētājam tieši finanšu nozarē, un to Kazāka kungs ir pietiekami aktīvi darījis. Pieļauju, ka tieši tas varbūt ir iedragājis atsevišķu politisko spēku atbalstu Kazāka kungam, jo kaut kādos jautājumos viņa izteikumi nav bijuši ērti, tā teikt, tādai nodokļu virzītai... nomenklatūras uzstādījumiem. Lai kurš nākamajās valdībās būs premjers vai finanšu ministrs, es novēlu, lai Latvijas Banka ieņem aktīvu lomu nodokļu politikas un veidošanas procesos.

“Nacionālā apvienība” izvirza Mārtiņu Kazāku Latvijas Bankas prezidenta amatam un aicina arī pārējos atbalstīt, balsojot “par”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pavisam īsi, nedaudz papildināšu to, ko teica Linda Liepiņa, proti, kāpēc mēs nebalsosim “par” Mārtiņu Kazāku.

Vispirms – es pavisam nejauši vakardien, internetā pētot Kazāka kunga uzstāšanos, uzdūros vienai ļoti interesantai komunikācijai... no viņa puses... raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, kurā viņš piedalījās.

Pēc būtības tas, ko viņš teica, – ka līdz 2023. gadam viņš strādāja kā hokejists bez nūjas, proti, nebija pareizā finanšu ministra, ar kuru varētu risināt šīs lietas, kas ir tik svarīgas sabiedrībai... un tad es sāku domāt, kurš gan bija finanšu ministrs pirms 2023. gada. Tas bija neviens cits kā mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs. Tad man rodas jautājums: ja Kazāka kungs tiks ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu, ko mēs darīsim, kad uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju nāks kaut kādas likumdošanas iniciatīvas? Mēs Andri Šuvajevu liksim par vadītāju tajā konkrētajā sēdē? (Starpsauciens.)

Atgriežoties... par iemesliem, kāpēc mēs nebalsosim “par” Kazāka kungu. Ir jāpaskatās, ko Kazāka kungs ir atstājis mantojumā savos piecos gados, kamēr viņš bija Latvijas Bankas prezidents.

Tātad pirmais – kreditēšana pret IKP. Latvijā kreditēšana pret IKP ir 29 procenti, Eiropā vidēji tie ir 90 procenti. Tas tiešām ir ļoti, ļoti nožēlojams cipars tā iemesla dēļ, ka mums Latvijā ir uzņēmīgi cilvēki, ir cilvēki, kuriem ir idejas, bet viņi nevar tās realizēt, jo nav kreditēšanas iespēju.

Nākamais – banku konkurence. Mums vēl joprojām ir četras lielās bankas. Pēc būtības tas ir oligopols. Sabiedrība no tā ļoti cieš.

Vēl viena lieta, kas praktiski nav mainījusies, – kontu atvēršana. Par spīti tam, ka FKTK jau ir Latvijas Bankas struktūrvienība... sanāk, otro gadu... nekas daudz nav mainījies. Vēl joprojām no uzņēmējiem dzirdu, ka viņiem ir grūti atvērt kontus.

Biznesa kredītu likmes mums ir otrās augstākās Eiropā. Mums ir zemākie maksājumi par depozītiem Eiropā. Ķīlas prasības. Ja jūs gribat dabūt kredītu, ķīlas prasības ir anormāli augstas... relatīvi pret Eiropas valstīm, vajag galvojumus... un tā tālāk. Tāpat arī ir pacēlies jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Latvijā kopējie krājaizdevu sabiedrību aktīvi ir 35 miljoni, Lietuvā – 1,5 miljardi, proti, tur krājaizdevu sabiedrību aktīvi ir 42 reizes lielāki.

Vēl viena lieta, ko es vakardien, sēžot pie datora... saskaitīju kopā – cik tad Kazāka prezidentūras laikā Latvijas bankas nopelnījušas. 2019. gadā tie bija 120 miljoni (tā ir Latvijas banku kopējā peļņa), 2020. gadā – 146 miljoni, 2021. gadā – 264 miljoni, 2022. gadā – 320 miljoni, 2023. gadā – 622 miljoni un 2024. gadā – 522 miljoni. Tātad piecos gados, kopš Kazāka kungs ir bijis Latvijas Bankas prezidents, Latvijas bankas kopumā ir nopelnījušas divus miljardus eiro. Tas ir daudz, daudz, daudz vairāk, nekā tās nopelnīja kopš neatkarības atgūšanas līdz brīdim, kad Kazāka kungs kļuva par Latvijas Bankas prezidentu.

Īsumā šie ir tie iemesli, kāpēc mēs nevaram atbalstīt Kazāka kungu kā nākamo Latvijas Bankas prezidentu, bet, redzot, ka, visdrīzāk, balsu pietiks, mēs novēlam, lai šīs minētās lietas viņš tik tiešām sāktu risināt un – veiksmīgi risināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! JAUNĀ VIENOTĪBA un koalīcijas pārstāvji ir nonivelējuši Latvijas Bankas prezidenta cienījamo un atbildīgo amatu līdz pīļu dīķa līmenim. Sabiedrības acīs Saeimas deputāti ir uzvedušies kā tādi niķīgi bērni smilšu kastē: gribu, negribu, tad atkal gribu.

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigas nav nekāds noslēpums, tam varēja un vajadzēja sagatavoties jau laikus un, ja vajadzīgs, iepriekš arī izstrīdēties. Ir pagājis jau vairāk nekā mēnesis, kopš noslēdzās Kazāka pilnvaras Latvijas Bankas prezidenta amatā, bet jauns Latvijas Bankas prezidents vai tas pats Kazāks nav apstiprināts. Tā ir pilnīga bezatbildība, un tas liecina par haosu valdībā.

Decembra sākumā JAUNĀ VIENOTĪBA Latvijas Bankas prezidenta amatam uz atkārtotu termiņu izvirzīja Mārtiņu Kazāku. Pēc 10 dienām viņi atsauca Kazāka kandidatūru, 14. janvārī JAUNĀ VIENOTĪBA apstiprināja, ka Latvijas Bankas prezidenta amatam Mārtiņa Kazāka kandidatūra atkārtoti netiek izskatīta, bet šodien JAUNĀ VIENOTĪBA tomēr balsos “par” Kazāku bankas prezidenta amatā.

Izskatās tā, ka vispār nav nekādu kritēriju, pēc kā vērtēt kandidātus šim augstajam un arī valstiski svarīgajam amatam. Vienu dienu patīk, citu dienu nepatīk. Tas atgādina tādu kurpju pirkšanu veikalā, nevis centrālās bankas vadītāja izvēli. Tas ir politiskais tirgus, nevis vēlme izvēlēties labāko, kurš vadīs Latvijas Banku. Tas nav valstiski, un tas ir pilnīgi nepieņemami.

Uz pirmo termiņu es atbalstīju Kazāku Latvijas Bankas prezidenta amatam, bet nesagaidīju, ka tiek atrisinātas būtiskas lietas, kas ir Latvijas Bankas kompetencē. Latvijas ekonomika stagnē, jo Latvijā stagnē kreditēšana. Latvijas pilsoņi un uzņēmumi atver kontus ārvalstīs, investori met līkumu Latvijai, un tas viss notiek tāpēc, ka banku regulācijas prasības ir pārspīlētas. Banku prasības ir pārspīlētas, un bankas ir pārbirokratizētas. Bankas nevar izsniegt kredītus, jo prasības ir pārāk augstas, vai arī klienti nemaz nevēlas ņemt kredītus Latvijas komercbankās, jo negrib aizpildīt dokumentu kalnus un saskarties ar tādu attieksmi kā policejiskā valstī.

Tas viss nebija pirms tā saucamā finanšu kapitālā remonta. Tas ir radies finanšu kapitālā remonta laikā. Finanšu kapitālais remonts sākās, pirms Mārtiņš Kazāks stājās Latvijas Bankas prezidenta amatā. Tas sākās 2018. gada oktobrī, bet Kazāks Latvijas Banku sāka vadīt 2019. gada decembra beigās. Taču jau tad bija redzami finanšu kapitālā remonta pārspīlējumi un negatīvās sekas. Un vai tās tika novērstas? Mēs zinām, ka ne.

Pagājušajā gadā darbojās Viļa Krištopana vadītā parlamentārās izmeklēšanas komisija saistībā ar banku lietām. Tika uzrakstīts galaziņojums, Kazāks viesojās arī mūsu frakcijā un daudz kam piekrita. Vai finanšu kapitālā remonta kļūdas, kas ir nodarījušas un turpina nodarīt ļaunumu Latvijas ekonomikai, ir novērstas? Ļoti daļēji un nepietiekami. Mēs totāli atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas. Tāpēc šoreiz es nevaru atbalstīt Mārtiņa Kazāka pārvēlēšanu.

Jā, Mārtiņš Kazāks teica, ka Latvijas Banka bija kā tāds hokejists bez nūjas, bet vai šoreiz jūs esat pārliecināts, ka jums tā nūja tiks iedota? Vai varbūt arī valdībai tas ir ļoti izdevīgi – tai tiešām ir vajadzīgs hokejists bez nūjas?

Es kategoriski nosodu Jaunās VIENOTĪBAS valdības rīcību, kas padarījusi Latvijas Bankas prezidenta izvēli par ņirgāšanos un grauj Latvijas valsts prestižu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Klātesošie! Kazāka kungs! Kā saka, kas ir bijis, tas ir bijis. Kazāka kungs ne tik vieglu laiku pavadījis šajā amatā, bet gribas būt arī objektīvam šajā lietā. Nebija viegli, nav viegli, un arī nebūs viegli.

Izskatās, ka šodien balsu pietiks, lai apstiprinātu Kazāka kungu amatā, bet ne jau tāpēc, ka Kazāka kungs būtu labs profesionālis. Saeimai ir bail no atlaišanas, ļoti lielai daļai ir bail no prezidenta dusmām par to, ka tiks atlaista Saeima. Tas ir galvenais moments.

Bet, lai nu kā arī būtu... lai nu kā arī būtu, Kazāka kungam gribu teikt tā... gribu novēlēt, lai viss izdodas! Proti – kas lai izdodas? Tātad jums, Kazāka kungs, nav piecu gadu... nav piecu gadu. Atskaites punkts būs pēc gada un astoņiem mēnešiem. Pēc gada un astoņiem mēnešiem ir jābūt pozitīvai tendencei finanšu sektorā saistībā ar finanšu eksportu valstī. Saistībā ar kreditēšanu mums trūkst apmēram... līdz pat 10 miljardiem, mēs atpaliekam no saviem kaimiņiem... un pārregulētā sistēma, kas mums ir, ieskaitot Finanšu izlūkošanas dienestu. Tātad šīs ir tās trīs lietas, kuras jums bez maz vai jāliek “zāļu skapītī”. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc gada un astoņiem mēnešiem šis jautājums tiks celts gaismā, tiks skatīts un tiks vērtēts, neiedziļinoties sīkumos.

Tā ka es gribu jums novēlēt: neskatieties uz to, kas ir bijis, neraugieties uz politiskajām ambīcijām, politiskajiem procesiem, dariet, kas jums ir jādara! Jums ir jābūt Latvijai pirmajā vietā! Mēs nedrīkstam turpināt slīkt šajā bedrē, purvā, kurā šobrīd esam. Pilnīgi cits, skaidrs, redzējums! Mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, arī domājam, ka ekonomists šobrīd īsti nebūtu tas galvenais, mums svarīgāk būtu, ka Latvijas Banku vadītu finansists, bet jums ir pieredze, jūs piecus gadus, tā teikt, esat ietrenējies, tagad – gāzi grīdā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, dāmas un kungi, priekšsēdētājas kundze, Kazāka kungs! Es ceru, ka pienāks laiks, kad politiķi sabiedrībai pastāstīs vairāk, kāpēc Kazāka kungu nevarēja atbalstīt jau decembrī un kāpēc viss janvāris droši vien bija jāpavada daudzos telefona zvanos, lai aptaujātu personas, kuras varētu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Un beigās tā pirmdiena, kad pēkšņi tika paziņots teju jau izraudzītais kandidāts, par ko varēja vienoties... ka tomēr – nē, un JAUNĀ VIENOTĪBA arī sāka atbalstīt Mārtiņa Kazāka kandidatūru. Par to jau daudz tika runāts medijos. Es visu neatkārtošu.

Es vēlos novēlēt Latvijas Bankas vadītājam... es ceru, ka mēs ievēlēsim šodien... kolēģi, aicinu jūs atbalstīt Mārtiņa Kazāka kandidatūru... novēlu drosmi darbā un, es teiktu, doties uz priekšu lielākiem soļiem nekā līdz šim. Es ceru, ka jūsu komandā kopīgiem spēkiem tas izdosies, novēlu drosmi, pārstāvot arī mūsu intereses Eiropā. Es ticu, ka jums ir labas iestrādes Eiropas Centrālajā bankā... un, tiekoties ar jūsu kolēģiem ārzemēs, runāt arī par tām aktuālajām globālajām lietām, ģeopolitiskajām lietām, kas mums ir, proti, mūsu drošību, kurai vajadzīgs finansējums. Tas arī ietekmē citas lietas, kuras Eiropa joprojām ir ļoti ambiciozi... apņēmusies, – šis zaļais kurss... ka jūs skaidrotu šo sarežģītību saviem kolēģiem tajās Eiropas valstīs, kas ir krietni tālu no Krievijas robežas, lai viņi to labāk saprastu. Mums būtu vieglāk arī Latvijā pieņemt lēmumus par finansējuma piešķiršanu.

Novēlu jums drosmi arī padziļinātāk skaidrot mūsu valsts pārvaldei, tai skaitā arī Finanšu ministrijai, dažādas problēmas, kas attiecas uz nodokļu regulējumu, it sevišķi skaidrot atšķirību starp ienākumu nevienlīdzības veidiem, ka ir atalgojuma nevienlīdzība un ir ienākumu nevienlīdzība, un pēdējā ir tieši tā, kura ļoti jāņem vērā, kad lemj par to, kā valstij labāk atbalstīt ģimenes ar bērniem... Un skaidrot arī to, ka ģimenes valsts politika nevar būt bez papildu finansiāla atbalsta, lai novērstu ienākumu kritumu ģimenēs, kad piedzimst bērns, kad ir bērna kopšanas atvaļinājums. Tātad šādus mītus atspēkot ar jūsu analītisko kapacitāti un arī pētījumos vairāk iesaistīties tieši tajos segmentos, kas skar tautas ataudzi. Tas ir ļoti svarīgi šajā laikā, un es ticu, ka Latvijas Bankā ir profesionāļi, kuri var dot pienesumu – analītisku, arī pētniecisku pienesumu – šajā jomā.

Novēlu jums strādāt drosmīgi un lielākiem soļiem iet tajā virzienā, kas saistīts ar kreditēšanas pieejamību, sevišķi krājaizdevu sabiedrību attīstību, jo mūsu reģionos ir jāuzlabo iespējas cilvēkiem saņemt finanšu līdzekļu pakalpojumus, lai viņi varētu attīstīt savu uzņēmējdarbību, lai viņi varētu iegādāties sev otru īpašumu laukos... vai pirmo īpašumu, kur dzīvot.

Paldies, ka jūs piekritāt kandidēt pēc visa tā, kas decembrī sanāca politiķiem... no koalīcijas puses, un novēlu jums dievpalīgu un spēku darbā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Manā ģimenē aug trīs meitas, vēl mazas, un katru reizi, kad ir ikdienišķas situācijas, pārsvarā viena no viņām niķojas, nedara to, ko vecāki sagaidītu, un šajā gadījumā Latvijas Bankas prezidenta atlases procesā ilgstoši ir niķojusies JAUNĀ VIENOTĪBA. JAUNĀ VIENOTĪBA ir bijusi kā izlutināts bērns: vienā brīdī varbūt nav paticis, ka Kazāka kungu virzīja PROGRESĪVIE, otrā brīdī redzēja, ka varētu tikt apstiprināts kāds cits kandidāts – Bērziņa kungs –, ko virzīja zaļie zemnieki. No jūsu puses tā situācija nemitīgi mainījās. Bet problēma jau nebija Kazāka kungā, problēma bija tā, ka acīmredzot Kazāka kungs nebija atnācis pie jums izlūgties, Kazāka kungs atļāvās teikt, ko domā, kritizēt jūs. Un tā tas viss ir vilcies.

Līdzīgi kā ikdienā cenšamies bērnam iebarot auzu putru, ir jāizmanto dažādas kreatīvas metodes – jāizkārto putra smaidiņa formā vai jāpasniedz uz tāda jautra šķīvja... vai kaut kādā jautrā veidā. Beigās to izdodas izdarīt, bet šeit jūs izstiepāt gana garu šo procesu.

Mums ir vajadzīgs Latvijas Bankas prezidents, redzam, ka tas varētu būt Kazāka kungs, un šodien aicinām viņu atbalstīt. Mēs viņu esam arī virzījuši, jo nevaram ilgāk dzīvot bez Latvijas Bankas prezidenta. Un, kā norādīja arī Butāna kungs, nebanku sektora uzraudzība mums maksimāli ātri jānodod Latvijas Bankai, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir nostājies, ja tā var teikt, frontes otrā pusē – nevis aizstāv un domā par mūsu cilvēkiem, par tiem, kas ņem šos kredītus, bet domā par to, kā palīdzēt nozarei, lai tā varētu reklamēties, un ātro kredītu nozare ar savu lobiju viļņveidīgi parādās Saeimas gaiteņos. Tas ir noticis arī šobrīd, komisijā strauji virzās uz priekšu likumprojekts, kur... Par spīti tam, ka visi redz patieso ainu, pieaug izsniegto kredītu apjoms, tūlīt tas sasniegs jau 800 miljonus, izsniegto kredītu portfelis pieaug jau virs miljarda, palielinās arī šīs likmes, ar kādām aizņemas mūsu iedzīvotāji... un zaļie zemnieki ir kāpuši tribīnē par šo priekšlikumu un teikuši: atbalstām ātro kredītu reklāmas, jo tādējādi mēs dubultosim mūsu ekonomiku. Ar šādiem nosacījumiem dubultot mūsu ekonomiku – tā būtu katastrofa.

Nozare ir palikusi bez uzraudzības, lobijs pieņemas spēkā. Un šie priekšlikumi šeit, Saeimā, es domāju... izskatās, ka varētu tapt atbalstīti, tādēļ būtu nepieciešamas kādas konkrētas izmaiņas, kur Latvijas Banka proaktīvi iesaistās un tiek galā ar šo situāciju.

Daudz esam izteikušies par komercbankām, arī tajās situācija nav laba, tajās gada vidējā likme ir ap 14 procentiem, ātrajiem kredītiem tā ir 45 procenti. Paredzam, ka abos šajos virzienos Kazāka kungam priekšā būs virkne darbu.

Arī JAUNO VIENOTĪBU aicinu... redzu, ik pa brīdim kāds aiziet pīpēt... netaisiet jokus! Noslēdziet beidzot šo situāciju, lai nav tā kā mīklā par lietu, kur tas parādās... uz galvām, pēc tam pazūd, izgaro, tad atkal parādās. Tāds bija arī jūsu atbalsts Kazāka kungam – vienu dienu viņš bija gana labs, citu vairs nebija. Ceram, ka beidzot būsiet nonākuši... paši sevi atraduši un šī ilgstošā niķošanās būs izbeigta.

Atbalstām Kazāka kungu! Un, Mārtiņ, lai tev izdodas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Skaitļi ir nežēlīgi. Kāpēc ir vajadzīgs cilvēks ar skatu no malas... šeit jauns? Pirms 12 gadiem... jo mums ir dati par pēdējo, 2022., gadu... Latvija apmēram 9,5–10 reizes pārsniedza Lietuvu... Latvijas Bankas finanšu eksportā no pasaules kopējā eksporta, ja salīdzina. Latvijā šis skaitlis bija 0,229, lietuviešiem – tikai 0,024. Kaut kādas 9,5 reizes Latvijai bija vairāk.

2022. gada dati. Lietuvai ir finanšu eksports un finanšu pakalpojumi četrreiz lielāki pasaulē nekā Latvijai: Lietuvā – 0,139, Latvijā – 0,035. Starpība ir gandrīz 40 reizes – fantastiska starpība! Es neesmu dzirdējis izskaidrojumu, kāpēc Latvijas Banka šo nekomentē.

Ir tikai viena pozīcija, kur Latvijas Banka ir priekšgalā, – tās ir personāla izmaksas uz vienu cilvēku, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju.

Mums ir arī slikti apsaimniekoti aktīvi. Ja lietuvieši beidz apsaimniekot savus aktīvus ar plusiem, tad Latvijas Banka diemžēl tos vai nu ar zaudējumiem... vai bez kādas peļņas strādā, bez kādas peļņas.

Tāpēc vēlreiz atkārtoju – vai nu mēs tagad meklējam cilvēku no malas, makroekonomistu, kādu izcilu ekonomistu, kas redz šīs problēmas, vai arī darīsim to pēc 20 mēnešiem. Tas būs neizbēgami.

Tā ka aicinu pašreiz neatbalstīt un atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, Kazāka kungs! Es augstu vērtēju Mārtiņa Kazāka profesionalitāti un tādēļ arī esmu uzlicis savu parakstu uz šīs izvirzīšanas... Bet, ja paskatos kādus mēnešus atpakaļ, tad man īstenībā bija diezgan sarežģīti izšķirties, kas būtu labākais kandidāts Latvijas Bankas prezidenta amatam. Toreiz izšķīros par labu Bērziņa kungam, bet tas bija tāds 51 pret 49. Tas, kas man... vērojot šo gaitu, kas bija līdz šim... Kazāka kunga darbībām varbūt pietrūka tāda asuma, un tikai tādēļ bija šī atšķirība. Bet, redzot tagad spēles noteikumus, es domāju, ka profesionālākais cilvēks, ko mēs varam izvirzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam, ir Mārtiņš Kazāks. To es secinu pēc lietām, kas ir darītas.

Iepriekšējie mērķi un tādi vadmotīvi, ar ko darbojās, bija klimata mērķi un šīs lietas... un patiesībā šis teiciens – kā hokejists bez nūjas... es gribētu teikt, ka es tam vispār nepiekrītu, jo Latvijas Bankai ir ļoti liela ietekme un ļoti spēcīgas sviras. To es redzēju klimata mērķu sasniegšanas jomā šajā politikā, jo bankas bija noreaģējušas, jo visi atvieglojumi, kredītu likmes un dažādas lietas, ko uzņēmējs varēja iegūt komercbankā, nāca no šīm politikām, jo bija samazinātas procentu likmes, vēl kādi atvieglojumi. Tas bija nostrādājis. Tas bija nostrādājis, jo Latvijas Banka par to runāja, kad visi gāja uz šiem klimata mērķiem.

Ir labi skatīties uz lieliem, augstiem, tāliem mērķiem, bet tajā brīdī, kad mēs uz tiem raugāmies, mēs bieži vien piemirstam par tādiem mazākiem pakāpieniem, lai virzītos tālāk uz priekšu. Un tas, kas bija piemirsts, – tā ir demogrāfija. Un tas ir tas, ko es gribētu novēlēt Kazāka kungam šajā jaunajā periodā, – raudzīties uz šo vitāli nepieciešamo mērķi, kas ir demogrāfija, jo tās sviras Latvijas Bankai ir ļoti lielas. Es novēlu iekustināt banku sektoru šajā virzienā, lai patiešām atbalsti, kas... kad piešķir šos izaugsmes kredītus, vēl kādus līzingus, vēl lietas... ka viena no lietām, ko nomēra, ir, cik tas ļoti ietekmē demogrāfiju, un ka par to mēs piešķiram šos atvieglojumus, vēl kādas lietas, samazinātas procentu likmes.

Ja es parunāju ar cilvēkiem, kas vēl ir dzimstības ietekmēšanas vecumā, tad primārā lieta, ko viņi saka, – viņiem pietrūkst drošības tieši tajā aspektā, kas ir mājoklis, jo viņi saka: mums ir grūti pārvarēt šo barjeru, pierunāt sevi paplašināt ģimeni, jo mēs dzīvojam īrētā mājoklī, mēs gribam savu mājokli. Un tas ir vitāli nepieciešams, ka mēs jaunajām ģimenēm varam nodrošināt savus mājokļus, strādāt pie šīm politikām, kā veidot zemākas procentu likmes, atvieglojumus, lai bankas skatās uz to vieglāk, lai arī bankas kā finansētāji sajūt to, ka būs valsts aizmugure, ja nu šī jaunā ģimene nevarēs samaksāt, lai arī viņi tad izietu sveikā cauri.

Es domāju, ka tas ir tas pirmais solis, kas būtu jāsper un kas būtu jādara, lai mēs risinātu to lietu. Ne velti jums šodien uz galda ir arī grāmatas par demogrāfiju, kā uzlabot tautas ataudzi. Un es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, un domāju, ka šī ir arī tā diena... Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, kur mēs pāršķiram lappusi un sakām, ka mūsu primārā politika, uz kuru mēs ejam, ir domāt par demogrāfiju un Latvijas tautas ataudzi.

Tāpēc es novēlu Mārtiņam Kazākam pārskatīt savu komandu, parūpēties un pārgrupēties uz to, lai mēs patiešām ejam uz šiem demogrāfijas mērķiem, ka mēs ejam uz dzimstības veicināšanu šeit, Latvijā. Tā ka vēlu veiksmi un lai izdodas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! “Nacionālā apvienība”... ja Klotiņa kungs nebūtu piesaucis Dievu nākt palīgā Kazāka kungam, es nebūtu pat nācis uz šejieni. Es kā ticīgs cilvēks uzskatu, ka tas nav pareizi. Šitā grāmata (paldies, Dzintara kungs!) ir ļoti svarīga, bet jūs (Starpsauciens: “Šī grāmata!”)... Šī grāmata, paldies, ir ļoti svarīga.

Bet jūs saprotat, ka tieši konkrētais cilvēks ir vainīgs pie tā, ka mūsu jaunās ģimenes šodien nevar saņemt nedz kredītu, nedz kaut kādu atbalstu, lai nopirktu sev pirmo mājokli? Tas nav iespējams šodien ar esošo sistēmu bankā. Tas nav reāli, kā rezultātā nav nekādas turpmākas idejas, lai veidotu šo ģimeni un nav pat idejas, lai paliktu valstī. Konkrēti šis cilvēks ir izdarījis pilnīgi visu, lai jaunatne mūk prom no Latvijas, jo viņa pienākums ir bijis rūpēties par jauno paaudzi un lai viņiem būtu iespēja šeit justies ekonomiski droši. Un jūs šodien piesaucāt Dievu un pirms tam uzdāvinājāt mums grāmatu par demogrāfiju. Šis kungs ir izdarījis vairāk nekā kāds cits politiķis, lai demogrāfija mazinātos, nevis gluži otrādi. Viņš šodien šeit gavilēs kā uzvarētājs, jo viņš visiem ir parādījis, ka viņš spēj jūs visus apspēlēt. Pilnīgi visus. Un šodien šis lēmums tikšot pieņemts vienkārši aiz... bezizejas dēļ.

Pat tad, kad Jaunā VIENOTĪBA un mūsu augsti godātais Reira kungs izdomāja palīdzēt cilvēkiem un atgriezt atpakaļ 30 procentus no kredītiem, konkrēts kungs tam pretojās. Viņš atnāca un teica, ka nedrīkst atgriezt cilvēkiem atpakaļ 30 procentus par pārmaksātajiem procentiem. Bet tās ir jaunās ģimenes, tā ir demogrāfija, tā ir nauda jaunatnei. Kāds viņš ir glābējs? Kāds viņš ir palīgs? Viņš ir konkrētas bankas darbinieks, kurš turpinās pildīt konkrētas bankas uzdevumus savā amatā.

Ja pēc pieciem gadiem jūs nāksiet uz šejieni un parādīsiet, ka mums kaut kas ir uzlabojies saskanīgi ar šo grāmatu, nu tad es viennozīmīgi atvainošos. Bet līdz šim konkrētais cilvēks ir izdarījis visu otrādi. Un piesaukt Dievu viņam palīgā, piedošanu, – tas ir vislielākais grēks šodien šeit, no tribīnes, runāt Dieva vārdu... viņam palīgā. Viņš piecu gadu laikā neko nav izdarījis, neko nav izdarījis, neko pilnīgi viņš nav izdarījis! (Starpsauciens.)

Ja jūs šodien mēģināt kaut kādā veidā iepakot savu balsojumu – balsojiet! Bet jūs ļoti labi saprotat, ka tas ir pret jūsu sirdsapziņu, pret jūsu uzstādījumiem, pret šo grāmatu, kuru jūs man uzdāvinājāt. Pilnīgi pret, augsti godātā “Nacionālā apvienība”! Kaut kur ir jābūt nacionālai stājai, kaut kur ir jābūt. Īsts patriots ir cilvēks, kurš iet līdz savam mērķim un pilnīgi (Starpsauciens.)... Kurš ir patriots: kurš sevi par to sauc vai kurš rīkojas valsts labā? Butāna kungs – kurš? (Starpsaucieni.) Kurš patriots: kurš rīkojas valsts labā vai sauc sevi par tādu?

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli.

A. Rosļikovs. Es nesarunājos. Piedošanu.

Tāpēc, augsti godātie kolēģi, par vāju tas viss.

Vēlreiz – milzīgs paldies par grāmatu, tā tiešām ir svarīga, un viss, kas šeit ir aprakstīts, ir svarīgs. Bet konkrētais lēmums – pret Latvijas interesēm.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Godātie kolēģi! Viena lieta, ko es aizmirsu pateikt, ko man nedaudz atgādināja Kiršteina kungs un arī Grasberga kungs. Tātad viens no primārajiem uzdevumiem Latvijas Bankai – tā ir cenu stabilitāte. Un, ja mēs skatāmies... to ņemam kontekstā ar zaļo kursu un klimata neitralitāti, tad tās aplēses ir, ka mums līdz 2030. gadam pietrūkst 13,4 miljardu eiro. Tātad, ja mēs turpinām šo zaļā kursa histērisko gājienu, tas nozīmē, ka cenas augs neizbēgami, tas būs inflācijas spiediens. Varat iedomāties, ja, teiksim, lauksaimniekam par litru degvielas... dīzelis pacelsies par 30 centiem, nu kā var pārējās cenas neaugt?

Un diemžēl es neesmu... varbūt es vienkārši neatradu, bet es neesmu redzējis konkrētu nostāju un pozīciju, kāda ir Kazāka kungam šajos jautājumos, jo šie jautājumi neizbēgami mums būs nākotnē jārisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Un vēl kā tāds neliels ķirsītis uz tortes bija tas, ko par šodienas balsojumu no rīta stāstīja sabiedriskā medija “Rīta Panorāma”. Viņi teica tā, ka uz šo balsojumu pat ilgstoši sirgstoši deputāti ir samedīti, par ko es arī gribētu atvainoties, ka, manuprāt, īsti labi tas nav, tas pat ir necilvēcīgi, bet par ko tas liecina? (Starpsauciens.) Tas liecina par šo pūstošo zivi, par to, kādā veidā tiek nodrošināti balsojumi, par valdošās koalīcijas nestabilitāti.

Nu vienīgi atliek pajautāt, vai šie sirgstošie deputāti paliks tikai uz šo balsojumu vai arī uz vēl divām sēdēm, kas paredzētas šodien? Nu, tas ir tas, par ko liecina šodienas balsojums, kas tūdaļ notiks. Sabiedriskais medijs tā stāsta. Kā ir patiesībā, zināt tikai jūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – 4. (Aplausi.) Sveicam Mārtiņu Kazāku ar ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu!

___

Kolēģi! Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ievas Kalderauskas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Ņemot vērā, ka 2025. gada 12. februārī beidzas pilnvaras vienam no pieciem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2024. gada 28. decembrī izsludināja aicinājumu pieteikt iespējamos kandidātus apspriešanai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam tika pieteikti 10 kandidāti. Vēlos izmantot izdevību un pateikties visiem kandidātiem par dalību un veltīto laiku.

Komisija aicināja biedrības un nodibinājumus, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, un citas ieinteresētās personas sniegt atsauksmes par pieteiktajiem kandidātiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iepazinusies ar iesniegtajām atsauksmēm, izvērtējusi atbildīgo iestāžu informāciju par kandidātu atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56. panta trešās un ceturtās daļas prasībām un komisijas sēdē uzklausījusi katra kandidāta redzējumu par savu lomu padomes sastāvā un tās darbības attīstību.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, balsojot šā gada 4. februāra sēdē, nolēma izvirzīt ievēlēšanai par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli Ievu Kalderausku. Pozitīvas atsauksmes par Ievu Kalderausku sniedza Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Sabiedriskā konsultatīvā padome. Ieva Kalderauska padomē sevi ir pierādījusi kā profesionāli, tādējādi viņai arī būtu iespēja turpināt kvalitatīvi veikt savu iesākto darbu un stiprināt mūsu mediju telpu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Ievas Kalderauskas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas vārdā.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsos “pret” Ievas Kalderauskas ievēlēšanu. Un īsumā pamatošu, kādēļ. Galvenokārt jau tādēļ, ka industrija faktiski ir neapmierināta ar NEPLP darbību. Ja jūs man jautātu, vai mūsu komisija ir pietiekami komunicējusi ar industriju par šo neapmierinātību, es domāju, ka ne.

Es domāju, ka ar šo balsojumu formāli tiek izpildīta likuma prasība, lai gan kaut kur atkal ir notikusi iepriekšēja... vēlēšanās, lai Kalderauskas kundze tiktu otrreiz apstiprināta. Ja šī ir bijusi tikai formalitāte, kā tas izskatījās ne tikai man, bet arī industrijai, tad kādēļ atkal ir jārausta entie kandidāti, jāaicina nākt? Nezinu, tā, man liekas, ir ļoti slikta prakse, un nekas nebūtu slikts noticis, ja mēs būtu ieklausījušies industrijā, kas ir vai nav sakāms par (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

L. Liepiņa.... par to, kā strādā vai nestrādā NEPLP, kas varētu tikt uzlabots, bet nu diemžēl ar šo ir, kā ir. Un nav nevienam jau arī noslēpums, ka ir jūtama vienas politiskās partijas ietekme NEPLP darbībā. Par to arī mēs tā klusām runājam, lai gan visi mēs to zinām.

Tā ka šoreiz izmantosim to, ka mēs drīkstam balsot “pret”, un mēs arī balsosim “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā mums bija ļoti labs process, uzklausot kandidātus. Desmit, ja nemaldos, bija kopumā pieteikušies, viņu vidū bija gan personas ar diezgan ilgu un padziļinātu pieredzi plašsaziņas līdzekļu darbā un mediju darbā, gan dažādos juridiskajos, finanšu jautājumos.

No pašreizējā NEPLP... tātad kā iestādes bija veseli divi kandidāti. Bija kandidāti arī, kuriem pieredze līdz šim varbūt nav iegūta vai nu vispār, vai nu nav pietiekamas pieredzes. Un Ieva Kalderauska, manuprāt, bija no kandidātiem visatbilstošākā, ņemot vērā viņas līdzšinējo pieredzi. Un arī mani ļoti uzrunāja kandidātes attieksme pret latgaliešu valodu. Un līdz šim, es domāju, arī NEPLP kā organizācija, un tas arī bija jaušams Ievas Kalderauskas sacītajā, atbildot uz jautājumiem... NEPLP kā organizācija ir ieņēmusi Latvijas Republikas Satversmei un valsts pamatmērķim un vērtībām atbilstošu stāju šajos grūtajos apstākļos (kad mediju telpā noteikti arī ir centieni īstenot dažādas Latvijai nedraudzīgas ietekmes), un es domāju, ka tas ir tas, kas ir arī vajadzīgs šobrīd. Tādēļ arī Kalderauskas kundzei, manuprāt, ir vajadzīgs mūsu atbalsts, lai viņa var turpināt iesākto darbu, aizstāvot Latvijas nacionāldemokrātiskajai iekārtai atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības politiku valstī. Tāpēc es šodien aicinu atbalstīt Kalderauskas kundzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Par Ievu Kalderausku jau, manuprāt, labi pateica Leila Rasima, līdz ar to es neatkārtošos un arī saku, ka atbalstīšu Kalderauskas kundzes kandidatūru.

Bet vēlos norādīt, kādas tad ir alternatīvas. Kādas ir alternatīvas? Un tā alternatīva, ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā piedāvāja Liepiņas kundze, ir Ivars Belte. Un Ivars Belte, manuprāt, ir cilvēks, kurš atklāti iestājas par krievu valodas lomas stiprināšanu medijos, vismaz tā es to saprotu, redzot viņa paziņojumus un iepriekšējo rīcību. Mēs redzam, ka viņš ir izteicies par to, ka krievu valodas saturs žurnālistikā ir nepietiekams, par to, ka papildus ir vajadzīgs valsts apmaksāts kanāls krievu valodai, savulaik par to, ka krievu valodu nevajadzētu izņemt no sabiedriskajiem medijiem, un līdz ar to... Ā, un pat pēc darba LTV, kad viņam jautāja: kur jūs esat strādājis, viņš teica, ka šobrīd strādā ar uzņēmumiem, kas veido... fondiem, uzņēmumiem, kas veido Krievijas valodā saturu... un tā tālāk. Manuprāt, tas būtu apdraudējums.

Līdz ar to, manuprāt, pirms mēs kaut ko kritizējam, paskatāmies, kādas ir alternatīvas, un, ja alternatīva ir tāda, tad šībrīža ģeopolitiskajā situācijā nespēlējamies ar tādiem nopietniem amatiem un šādām personām, kas varētu šķelt mūsu sabiedrību ar Krievijas valodu, šķelt Latvijas pilsoņus, – viņām tomēr nevajadzētu nonākt šajos amatos.

Tāpēc šoreiz, lai arī mums ir domstarpības droši vien citos jautājumos, šajā jautājumā es uzticos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākumam un aicinu atbalstīt Kalderauskas kundzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Butāna kungs, nu ko var muldēt?! Reāli. Tas ir vienkārši tas, ko esat atradis kaut kur interneta dzīlēs – 2017. gada kaut kādu virsrakstu par Beltes kunga izteikumiem. Pameklējiet vēl 2010. gadā vai 2008. gadā, ko viņš ir darījis.

Jūs pat nepiedalījāties komisijas sēdē, jūs viņu neizjautājāt. Nu ko jūs varat vienkārši nest... tāpat kā to savu ierakstu, ka mēs viņu virzām... rekur, “Stabilitātei!” ar Latviju pirmajā vietā!

Ziniet, sākotnēji mēs viņu nevirzījām, Beltes kungs pats pieteicās. Bet, nu, tā kā komisijā visi sēž... viena kandidatūra, neviens vispār ne bū, ne bē, nu piedodiet, ir jābūt, es uzskatu, kaut kādai alternatīvai izvēlei, nevis visi tā kā aunu bars – kāds kaut kur ir vienojies un tagad visi balsos par vienu izvirzīto kandidātu. Es arī komisijas sēdē pateicu, kādēļ es vienkārši izvirzīšu – lai būtu alternatīva balsojumam. Jūs nākat – ak dievs, šis pretvalstiskais cilvēks! Nu padomājiet! Es saprotu, ka jums varbūt tur ir atņemts finansējums partijai, lai kaut kā... savādākā veidā reklamētos, jums jānāk šis un... visas šīs muļķības jārunā no tribīnes. Izbeidziet un padomājiet! Ja jūs... Nevelciet savās politiskajās spēlītēs iekšā cilvēkus, kas ir augsti profesionāļi un kas savā mūžā ir izdarījuši daudz vairāk, Butāna kungs, nekā jūs un kas nerunā kaut kādu... tukšu gaisu, bet kas ir reāli kaut ko sasnieguši, un tik daudz, cik Ivars Belte ir sasniedzis, teiksim, strādājot mediju tirgū, un cik viņš ir zinošs... nu jums līdz tam vēl augt un augt. Dievs dod, lai jūs kādreiz sasniegtu kaut ko tādu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Es norādīšu vēl vienu interesantu faktu.

Liepiņas kundzes organizācija krasi vēršas pret “Re:Baltica” un žurnālisti Ingu Spriņģi un vienmēr saka, ka nu šī liberālā organizācija esot kaitnieciska un tamlīdzīgi.

Interesants aspekts: tai brīdī, kad lemšana ir par personu, kas aizstāv krievu valodas lomu medijos, Ivaru Belti šajā gadījumā (jo es viņa rīcību tā tulkoju), tad jūs esat vienā frontē ar Spriņģes kundzi, jo abas – gan jūsu organizācija, gan Spriņģes pārstāvētā organizācija – iestājas par personu, kas aizstāv krievu valodu. Kā tā? Lielie pretinieki spēj apvienoties, ja runa ir par krievu valodu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi, atļaušos arī mazliet no savas puses iedot vēl informāciju. Ieva Kalderauska komisijā tiešām sevi parādīja kā augsta līmeņa profesionāli. Viņa ar savu iepriekšējo darbu padomē ir paveikusi patiešām ļoti daudz, un viņai ir konkrēta vīzija par to, kā padomei nākotnē jādarbojas, jāattīstās un kāda ir viņas loma padomes locekļa amatā.

Vēlos minēt, ka Ievas Kalderauskas līdzšinējais darbs NEPLP un prioritātes, ko viņa pārliecinoši prezentēja komisijā, saskan ar valdības rīcības plānu un valdībā pieņemtajām mediju politikas pamatnostādnēm. Tās ir satura pieejamības veicināšana cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem, mediju darbības nepārtrauktības stiprināšana (lai tie būtu sagatavoti krīzes situācijām), cīņa ar pirātismu un autortiesību pārkāpumiem.

Kā mēs zinām, filma “Straume” pasaulē joprojām turpina plūkt laurus, bet mūsu mākslinieki, mūsu dižie prāti, kas darbojas šajā jomā, zaudē milzīgu naudu, ko viņi varētu ieguldīt nākamajās filmās, tieši pirātisma dēļ.

Cīņa ar dezinformāciju sociālo tīklu platformās – man jums nav jāskaidro, cik tas ir svarīgi. Medijpratības veicināšana, reģionālo mediju stiprināšana, kas jau te izskanēja no kolēģiem. Bezmaksas apraides saglabāšana latviešu valodas stiprināšanā mediju telpā.

Kas ir nozīmīgi – Ievai Kalderauskai vienbalsīgu atbalstu paudusi NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir virkne sabiedrisko organizāciju un augstskolu, tāpat par Kalderauskas kandidatūru Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma atbalsta vēstules no Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un Latvijas Reklāmas asociācijas. Tas ir būtisks mediju nozares novērtējums, ko komisija ir ņēmusi vērā. Tiesa, jāpiebilst, ka komisija saņēma vēstuli, kurā atsevišķas mediju nozares organizācijas izteica kritiku par šo kandidāti. Arī šis viedoklis ir ņemams vērā, jo mēs vēlamies regulatoru redzēt ne tik daudz kā represīvu vai kontrolējošu, bet skaidrojošu un uz mediju vides kvalitāti un attīstību vērstu iestādi.

Jāmin, ka arī par citiem kandidātiem tika saņemtas atbalsta vēstules no dažādām organizācijām. Izvērtēšanas procesā komisijā mēs redzējām, ka bija vairāki spēcīgi kandidāti. Tādēļ ir vērts atgādināt, ka jau pavisam drīz – pēc diviem gadiem – beigsies NEPLP locekļa termiņš arī citiem pašreizējiem padomes locekļiem. Termiņš ir pieci gadi, un pavisam tuvā nākotnē kandidātiem būs iespēja savu kandidatūru virzīt atkārtoti.

Nobeigumā vēlos vēlreiz izteikt pateicību visiem kandidātiem, kas piedalījās šajā procesā, kas veltīja savu laiku un enerģiju. Vēlos pateikties visiem, kas sniedza savas atsauksmes un iesniedza mums komisijā izvērtējumus, tie bija patiešām vērtīgi, un komisija tos ņēma vērā.

Arī personiski aicinu atbalstīt Ievas Kalderauskas ievēlēšanu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Ievēlēšanas gadījumā novēlu Ievai Kalderauskai veiksmi, turpinot jau iesāktos darbus un uzsākot arvien jaunus.

Jā, aicinu atbalstīt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Kalderauskas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 16, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sveicam Ievu Kalderausku ar ievēlēšanu amatā! (Aplausi.)

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus šīs dienas ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Jefimijs Klementjevs, Andris Kulbergs, Nauris Puntulis, Zane Skujiņa-Rubene, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers un Juris Viļums.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Izsludinu pārtraukumu līdz nākamajai sēdei – pulksten 11.00.