Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas septītā sēde
2025. gada 13. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu visus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 13. februāra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Gatis Liepiņš (Zālē troksnis.)... Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk! Mazliet klusāk!

Deputāti Gatis Liepiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis un Jānis Patmalnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klātesošie! Šis ir valsts drošības jautājums. Jau kopš kara sākuma mūsu iestādes nenogurstoši aicina un lūdz nebraukt uz Baltkrieviju un Krieviju. Mēs cerējām, ka iedzīvotāji visus riskus uztvers nopietni un nebrauks izklaides braucienos uz agresorvalstīm. Tieši pretēji cerētajam braucēju skaits būtiski palielinās. Satraukumu par ceļotāju lielo skaitu savā ikgadējā ziņojumā pauž arī Valsts drošības dienests.

2024. gadā ceļotāju skaits salīdzinājumā ar 2023. gadu ir dubultojies, proti, katru mēnesi uz Krieviju ceļoja vidēji divi tūkstoši cilvēku. Par spīti valsts drošības iestāžu aicinājumiem nedoties uz agresorvalstīm, tūrisma operatoru firmas turpina aicināt un piedāvāt ekskursijas un izklaides braucienus uz Baltkrieviju un Krieviju.

Piemēram, tūrisma aģentūra “AvoTours” braucienu uz Baltkrieviju raksturo tā: “Tūristi, kas dodas uz Baltkrieviju, iegūst unikālu iespēju iepazīt tās savdabīgo kultūru. [..] Šeit var iegādāties kvalitatīvas preces par pieejamām cenām un apmeklēt gastronomus, kas ir ļoti līdzīgi PSRS laika veikaliem. [..] Baltkrievija nav līdzīga citām valstīm – lai to saprastu un izjustu, tā ir obligāti jāapmeklē.” Uz Baltkrieviju “AvoTours” mājaslapā tiek piedāvātas desmitiem ekskursiju.

Tuvākais pieejamais ekskursijas datums ir 20. martā – četras dienas Baltkrievijā par 215 eiro. Un pilnīgi visas ekskursijas tiek piedāvātas ar ievērojamu atlaidi, lai piesaistītu potenciālos braucējus.

Savukārt cits tūrisma operators piedāvā braucienu pa Transsibīrijas maģistrāli no Maskavas līdz Vladivostokai – 17 dienas, 16 naktis. Tāpat piedāvājumā ir ekskursijas “Baikāla skaistums”, “Zelta rudens Baikālā” un citas. Apskatot braucienu piedāvājumus internetā, redzam, ka piedāvājums ir plašs, līdz ar to tāds ir arī pieprasījums.

Kādēļ šis likumprojekts ir vajadzīgs? Kāds ir tā mērķis? Grozījumi paredz tūrisma pakalpojumu sniedzējiem aizliegt piedāvāt un sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas teritorijā. Krievija un Baltkrievija nav tiesiskas valstis, tās klaji neievēro starptautiski noslēgtos līgumus, tai skaitā arī ar Latviju, līdz ar to Latvija nekādā veidā nevar pasargāt savus iedzīvotājus, kas labprātīgi dodas uz šīm valstīm.

Ar īpašu risku saistīti atpūtas un izklaides braucieni. Krievijas un Baltkrievijas specdienesti var izmantot katru iespēju prettiesiski aizturēt un vervēt tūristus un ceļotājus, kas nāk no valstīm, kuras neatbalsta un nosoda Krievijas uzsākto pilna mēroga karu Ukrainā. Savervētie ceļotāji, atgriežoties Latvijā, var radīt draudus Latvijas drošībai, tāpēc grozījumu mērķis ir gan mazināt riskus iespējamiem pret Latvijas pilsoņiem vērstiem cilvēktiesību pārkāpumiem, gan nepieļaut to vervēšanu Krievijas vai Baltkrievijas labā. Likumprojekts stiprinās valsts iekšējo drošību un mūsu pilsoņu aizsardzību.

Ceļošana uz Krieviju un Baltkrieviju šobrīd ir valsts drošības jautājums. Tā rada problēmas gan pašiem tūristiem, gan mūsu drošības dienestiem. Mēs nevaram pieļaut, ka tūrisma operatori joprojām organizē izklaides braucienus un ar mūsu pilsoņiem pilni autobusi brauc uz valstīm, kas nekautrējas paust vēlmi okupēt Latviju. Valstij ir jādara viss nepieciešamais un iespējamais, lai ne tikai nodrošinātu savu iedzīvotāju drošību, bet arī preventīvi novērstu iespējamos apdraudējumus un kaitējumus.

Kolēģi, lūdzu iekļaut šo likumprojektu Saeimas sēdes darba kārtībā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Cik saprotu, priekšvēlēšanu aģitācija ir sākusies. Jūs laikam lasījāt to likumprojektu. Manā uztverē, diezgan dīvaini, ka mēs liedzam uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijā... reģistrēti Igaunijā, reģistrēti Lietuvā, reģistrēti dajebkur, tikai ne Latvijā... Kas tas ir, augsti godātie kolēģi? Izskatās, mēs šodien atkal pieņemam kaut kādu lēmumu, vienīgi lai nopīārētu Jauno VIENOTĪBU, varbūt Nacionālo apvienību, bet viņi šodien neizgāja...

Es paskatījos Latvijas topu... vienu mirklīti... svarīgākie Latvijas eksporta partneri. Top 5 ir Krievija. Krievija tur ir. Kolēģi, jūs šobrīd vienkārši braucat vēlētājiem pa ausīm, stāstot viņiem, ka reāli ar kaut ko cīnāties. Ekonomiskā sadarbība ar mūsu kaimiņiem mērāma miljardos, tas ir fakts, bet jūs vienkārši to sabiedrībai nestāstāt. Nu... priekš kam? Lai viņi mierīgi sēž un klausās “Latvijas Radio”, LTV, TV3... kaut kādu pasaku par to, ka Jaunā VIENOTĪBA reāli kaut ko dara, cīnās pret agresoru, ir ieguldījums, ir kaut kāds rezultāts... Nu, rezultāta pēc būtības nav. Un šodien jūs pieņemat kārtējo populistisko lēmumu, kas pēc būtības juridiski nenozīmē neko, izņemot to, ka varbūt no rītdienas... nāksies pārreģistrēties uz Igauniju.

Varam saprast tikai vienu – mūsu nodokļu sistēma zaudēs nodokļus. Mūsu nodokļu sistēma no tā neiegūs absolūti neko, jo visi uzņēmumi rītdien pārreģistrēsies no Latvijas uz Igauniju un Lietuvu un turpinās darboties. (Starpsauciens.) JAUNĀ VIENOTĪBA, jautājums ir par kaut ko citu. Kad jūs beigsiet nest uz šejieni tos “rotaļlietu” likumus un uzrakstīsiet kaut ko, kas strādā reāli? Es vairāk par to, lai jūs pārstātu maldināt sabiedrību.

Vēlreiz – imports, eksports ar Krieviju ir? Ir! (Starpsauciens.) Sadarbība ir. Jūs te stāstāt pasakas, ka gribat kaut ko pārstāt vai apturēt to visu... Jūs to negribat. Vienkārši vajag atzīties, ka sadarbība ir un paliks. Priekš kam maldināt sabiedrību? Nu priekš kam, JAUNĀ VIENOTĪBA?! Esiet drosmīgi, esiet gudri (tas ir PROGRESĪVO sauklis, manā skatījumā)! Augsti godātie kolēģi, mēs šobrīd ļoti labi saprotam, ka tā sadarbība ir tik cieša un nesaraujama, ka praktiski nav iespējams to apturēt, tad priekš kam mēs darām ļaunu savai ekonomikai?

Vēlreiz atkārtošos, JAUNĀ VIENOTĪBA (Starpsauciens.)... vēlreiz atkārtošos – rītdien uzņēmumi pārreģistrēsies uz Igauniju un turpinās darboties. (Starpsauciens.) Kāds ir ieguvums? Viņi pārreģistrēsies un... turpinās braukt. (Starpsauciens.)

JAUNĀ VIENOTĪBA, vēlreiz par jēgu. Rītdien uzņēmumi dabūs reģistrāciju Lietuvā un turpinās sniegt (Starpsauciens.) šos pakalpojumus. Jūs nevarat viņiem aizliegt to darīt. Tas ir fakts. (Starpsauciens.) Rezultātā...

Vēlreiz – tas ir likumprojekts, kas ir vērsts tikai uz vienu, – lai šodien pa televizoru parādītu, ka izdarījāt kaut ko tādu baigi nopietnu, bet pēc būtības jūs to neizdarījāt.

Mēs šodien – vēlreiz! – nebalsosim ideoloģijas dēļ. Veselais saprāts... mēs reāli maldinām sabiedrību. Ko – man nobalsot par to, ka mēs braucam pa ausīm sabiedrībai? (Starpsauciens: “Balso “par”!”) Tas taču ir absolūti muļķīgi. “Par” – par ko? Par braukšanu pa ausīm sabiedrībai?

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, nesarunājieties ar zāli!

A. Rosļikovs. JAUNĀ VIENOTĪBA mani aicina nobalsot “par” sabiedrības maldināšanu. Priekš kam? (Starpsauciens.) Es nekādā gadījumā to nedarīšu. Tā ir jūsu loma. Tā ir jūsu loma un jūsu cena, esot koalīcijā. Tas ir fakts. Man to viennozīmīgi nevajag darīt. Vienkārši katram cilvēkam ir sava izpratne par taisnīgumu un par to, kas notiek pasaulē. Viss.

Vēlreiz – vēlreiz! – šodien jūs ar savu cīņu neko nepanācāt. Mūsu kaimiņi joprojām ir vieni no mūsu stratēģiskajiem partneriem importā un eksportā. Tas ir fakts. Nekas absolūti nemainās... no tā... un nemainīsies, kolēģi, jūs to ļoti labi saprotat.

Vēlreiz – pārstājiet nodarboties ar šādām muļķībām! Tas taču nav nopietni.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Edgars Putra, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Aiva Vīksna, Māris Kučinskis, Juris Viļums un Lauris Lizbovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 857/Lp14).

Runāt “par” pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS kolēģi sagatavojuši attiecīgo likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” ar vienu skaidru mērķi – paredzēt Latvijas Bankas prezidenta ikgadēju ziņojumu Latvijas parlamentā, ievērojot labo praksi, kāda mums ir ar tiesībsarga ziņojumu, ar valsts kontroliera ikgadējo ziņojumu, un apzinoties finanšu sektora, īpaši Latvijas Bankas, lomu mūsu tautsaimniecībā.

Mūsu ieskatā, šis ir ļoti vērtīgs instruments, kā Latvijas Banka var informēt ne tikai sabiedrību, bet arī parlamentu par Latvijas Bankas gada laikā veikto darbu rezultātu un izvērtējumu. Tāpat mums kā likumdevējam ir iespējams uzklausīt un izdarīt secinājumus, kas ir nepieciešams, lai uzlabotu kopējo finanšu institūciju, īpaši atbildīgo finanšu institūciju, darbību Latvijā, apzinoties nepieciešamības, īpaši reģionos, un to, kas ir Latvijas Bankas kompetencē, lai mēs visi kopā attīstītu Latvijas valsti.

Mēs redzam, ka no tautsaimniecības attīstības viedokļa ikgadējs Latvijas Bankas vadītāja ziņojums parlamentam ir ļoti pozitīva lieta.

Aicinām iekļaut likumprojektu šodienas darba kārtībā un arī nodot atbildīgajai komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Laura Lizbovska, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Jura Viļuma, Edgara Putras, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Edgara Tavara pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par zāļu cenu reformas un veselības pakalpojumu pieejamības nodrošinājuma tiesiskā regulējuma nepilnībām”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Harijs Rokpelnis, Ģirts Štekerhofs, Jānis Patmalnieks un Ģirts Valdis Kristovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Ostu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Daiga Mieriņa, Augusts Brigmanis, Valdis Maslovskis, Andris Bērziņš, Juris Jakovins, Gunārs Kūtris, Didzis Zemmers, Ligita Gintere, Anita Brakovska un Jānis Vucāns lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 859/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par likumprojekta “Mākslīgā intelekta attīstības likums” (Nr. 811/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2025. gada 13. februāra uz 2025. gada 6. martu”. Komisija arī lūdz lēmuma projektu iekļaut pēc pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Raivja Dzintara, Ilzes Indriksones, Jāņa Vitenberga, Edmunda Teirumnieka un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Jūsu priekšā priekšlikums lemšanai par grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Proti, atgriezties pie 2004. gada principa, ka minimālie uzturlīdzekļi, kas pienākas bērnam un kuri saskaņā ar Civillikuma 179. panta piekto daļu Ministru kabineta noteiktajā apmērā ir jāmaksā vecākiem... ka tādu pašu apjomu, tādu pašu summu ir jāmaksā valstij, ja tā stājas vecāku vietā, kuri to nemaksā objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ. 2004. gada princips.

Kamdēļ tas ir svarīgi? Tamdēļ, ka, laikam ejot, protams, ir mainījusies pieeja, kā mēs uz to skatāmies. 2004. gadā, kā jau es teicu, tas bija vienāds lielums – mēs nešķirojām bērnus pēc tā, kurš maksās šos minimālos uzturlīdzekļus. Tad bija krīze. 2010., 2011., 2012. gads... samazinātā apjomā. No 2013. gada valsts šos uzturlīdzekļus atkal maksāja pilnā apmērā. 2017., 2018., 2019. gadā valstij bija citas prioritātes, tika noteikts, ka šī summa tiek samazināta – ar solījumu, ka 2020. gadā viss nostāsies tā, kā bija 2004. gadā.

2019. gadā tā valdība, kuras premjers teica, ka naudas ir vairāk nekā jebkad, pieņēma lēmumu, ka no 2020. gada uzturlīdzekļi, kurus valsts izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, vairs nav salīdzināmi ar tiem uzturlīdzekļiem, kas jāmaksā vecākiem, un netiek salāgoti ar inflāciju, minimālo algu, algas devalvāciju... visiem principiem, kam ir pakļauti uzturlīdzekļi, kuri jāmaksā vecākiem.

Mēs zinām, ka minimālā alga tuvākajos gados pieaugs. Uzturlīdzekļu garantiju fonda kārtība šobrīd noteic, ka līdzekļi, ko saņem bērni, tiek pārskatīti reizi trijos gados. Tātad plaisa palielināsies.

Šobrīd plaisa ir šāda: bērniem līdz septiņu gadu vecumam valsts nesamaksā 60 eiro, rēķinot pret tiem eiro, kas ir jāmaksā vecākiem, proti, maksājam 125 eiro, nevis 185 eiro; bērniem no septiņu gadu vecuma mēs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājam 150 eiro, savukārt vecākiem, kas maksā par saviem bērniem, tie ir 222 eiro. Atšķirība ir 60 un 72 eiro. Mēs šķirojam bērnus. Vai tas ir godīgi? Tas nav godīgi, kolēģi. Agrāk šie principi ir bijuši pareizi. Šobrīd esam aizgājuši pavisam citā virzienā.

Kas vēl ir ļoti svarīgs apstāklis? Mīļie draugi, mēs zinām, kā mums iet ar atbalstu ģimenēm, ļoti labi zinām. Šobrīd parādās vēsmas, ka mēs šo domāšanu esam gatavi mainīt, ejot uz nākamā gada budžetu. Ļoti labi! Un tomēr šis ir palicis aiz borta. Mēs zinām, ka šobrīd vislielākais nabadzības risks ir tieši tām ģimenēm, kurās bērnus vai vienu bērnu audzina viens vecāks, – izteikti procentuāli! Nevis es to izdomāju, bet tie ir Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šobrīd mēs ar saviem lēmumiem turpinām atbalstīt principu, kas palielina plaisu. Tā palielināsies arī turpmāk, ja nelemsim taisnīgi. Tamdēļ aicinu, kolēģi, atbalstīt principu, ka no 2026. gada mēs atgriežamies pie kārtības, ka no Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksātie līdzekļi ir tādi paši, kādi saskaņā ar Civillikuma 179. panta piekto daļu ir jāmaksā vecākiem. Tas ir tas princips, pie kā mums ir jāatgriežas. 2026. gads nav tālu, tomēr mums ir laiks savākties.

Dzirdu balsis, kas saka: jā, bet šobrīd šie nemaksātāji valstij ir parādā vairāk nekā pusmiljardu eiro, pieskaitot procentus. Nu un tad? Bērni pie tā nav vainīgi. Bērni, kas stāv blakus... uz ielas... vai bērnudārzā... nav atšķirīgi, viņi ir vienādi, bet saņem dažādus minimālos uzturlīdzekļus. Mēs zinām, ka nabadzība viena vecāka ģimenēs ir ļoti liela.

Kolēģi, aicinu domāt un 2026. gadā izmainīt mūsu prioritāšu sarakstā šo vienu punktu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” pieteikusies deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku, kuru vietā valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksā uzturlīdzekļus. Pieaugušo bezatbildības dēļ bērni, protams, nedrīkst ciest. Viennozīmīgi ir jāmeklē papildu iespējas, lai uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā valsts, palielinātu.

Pie šībrīža fiskālajām iespējām un pieaugošās dzīves dārdzības ir jādomā (ko Tieslietu ministrija dara un darīs) par to, kā no šiem parādniekiem valsts budžetā atgūt izmaksātos līdzekļus. Pagājušajā gadā mēs Saeimā pieņēmām Tieslietu ministrijas virzīto Civilprocesa likuma reformu attiecībā uz ieturējumu kārtību. Lai arī ieturamās summas samazinās, tomēr, raugoties ilgtermiņā, tas varētu veicināt parādu nomaksu un uzturlīdzekļu maksāšanu, jo motivētu šos parādniekus gūt ienākumus un novērstu interesi saņemt daļu ienākumu neoficiāli. Savukārt straujāks atgūto līdzekļu pieaugums nozīmētu to, ka būtu iespēja pārskatīt no fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru.

Arī darba devēji atbalsta un ir ieinteresēti ēnu ekonomikas mazināšanā. Vienošanās paredz, ka pārskatāmā periodā šo izmaiņu ietekme tiks izvērtēta. Arī no šī gada uzturlīdzekļu apmērs, ko izmaksā fonds, ir pieaudzis. Jā, par salīdzinoši mazu summu, bet arī tas kopā veido izmaksas. Tas ir izdarīts tieši regresa kārtībā, no parādniekiem atgūstot līdzekļus.

Tas ir virziens, kurā jāturpina strādāt, lai varētu vairāk atbalstīt tos bērnus, kuru vecāki savu pienākumu nepilda. Papildus tam Tieslietu ministrija turpina citus pasākumus, lai palielinātu atgūto līdzekļu apmēru un panāktu, ka parādnieki tomēr sāk pildīt šo pienākumu un nodrošina uzturu bērniem.

Vienlaikus jāapzinās, ka valsts nodrošinātie uzturlīdzekļi pilnībā nevar aizstāt vecāku pienākumu un pamatatbildību – rūpēties par bērniem. Ja valsts pilnībā uzņemtos šo pienākumu, atsevišķu personu motivācija varētu zust pavisam. Vietā ir aicinājums ar maksimālu neiecietību izturēties pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem.

Mēs turpināsim atbalstīt bērnus, bet šādā formā – fiskāli ietilpīgi rosinājumi palielināt uzturlīdzekļu apmēru – diemžēl šobrīd atbalstīt to nevaram. Šis jautājums būtu jāvērtē nākamā gada budžeta kontekstā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – nav, atturas – 48. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gata Liepiņa, Edmunda Jurēvica, Agneses Krastas, Ainara Latkovska un Jāņa Patmalnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Edgara Putras, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Raimonda Bergmaņa, Aivas Vīksnas, Māra Kučinska, Jura Viļuma un Laura Lizbovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 857/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens.) Deputāti prasa balsojumu? (Starpsauciens: “Neprasa!”) Neprasa? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Ata Švinkas, Harija Rokpeļņa, Ģirta Štekerhofa, Jāņa Patmalnieka un Ģirta Valda Kristovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Ostu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Augusta Brigmaņa, Valda Maslovska, Andra Bērziņa, Jura Jakovina, Gunāra Kūtra, Didža Zemmera, Ligitas Ginteres, Anitas Brakovskas un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 859/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt... es, Daiga Mieriņa. (Starpsauciens: “Kaut kāds interešu konflikts!”)

D. Mieriņa (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šis likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” paredz izveidot iekšējā auditora vietu Saeimas Administrācijā.

Sabiedrībā šobrīd tiek plaši diskutēts par kontroles mehānismiem Saeimā, un līdz šim atbalstu nav guvis priekšlikums par Valsts kontroles darbību Saeimā. Sabiedrības viedoklis ir saprotams. Mums kopā ir jāuzlabo Saeimas prestižs sabiedrībā un uzticēšanās valsts varai. Bez tam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas padomes rekomendācija paredz, ka arī likumdevējam (mūsu gadījumā – Saeimai) ir izveidojama iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēma.

Es negribu teikt, ka mums tādas nav vispār, bet mēs vienmēr varam uzlabot savu darbu un izdarīt vienu solīti vairāk. Visa valsts pārvalde jau ievēro iekšējās kontroles principus. Iekšējais auditors ir visās valsts pārvaldes iestādēs... gan ministrijās, gan pašā Valsts kontrolē.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka mūsu kaimiņvalstu parlamenti jau ir soli priekšā. Lietuvas Republikas Seimā ir izveidota iekšējā audita struktūrvienība, savukārt Igaunijas Republikas Rīgikogu iekšējā audita funkciju pilda iekšējās kontroles padomnieks.

Piedāvātais likumprojekts paredz, ka iekšējās kontroles sistēmu nodrošina un veic iekšējais auditors, kas sniedz profesionālu vērtējumu par Saeimas Administrācijas izveidoto iekšējās kontroles sistēmu un tās iespējamiem pilnveidojumiem. Gribu uzsvērt, ka iekšējais auditors nekādi nevērtē politisko lēmumu pieņemšanu. Iekšējā auditora pienākums ir veicināt tiešu informācijas apmaiņu starp parlamenta struktūrvienībām, kā arī Administrāciju, Prezidiju, komisijām un deputātiem. Iekšējā auditora pienākums ir sniegt atbalstu administratīvajai un politiskajai vadībai efektīvākai un caurspīdīgākai pārvaldībai un resursu izmantošanai Saeimā.

Atbilstoši iepriekš norādītajiem apsvērumiem ir izstrādāts, kā jau pieminēju, priekšlikums likumprojektā “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas definē, ka Saeimas Administrācijas atbildībā esošajās jomās tiek ieviestas iekšējā audita prasības, kas atbilst vispārpieņemtajiem Iekšējā audita likuma nosacījumiem. Vienlaikus grozījumi nav pretrunā esošajam Saeimas kārtības ruļļa 185. panta regulējumam un nodala funkcijas starp Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un Saeimas Administrācijas iekšējās kontroles sistēmu.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Paldies.

Deputāti balsojumu neprasa. Komisijai nodots.

___

Sēdes vadītāja. Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 277 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Bērnu personas kods ar dzimšanas datiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Deputāti Česlavs Batņa, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Edgars Putra, Aiva Vīksna, Andris Kulbergs, Māris Sprindžuks, Lauris Lizbovskis, Juris Viļums un Māris Kučinskis ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides apturēšanu un Eiropas Savienības struktūrfondu lietderīgāku izmantošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministres Andas Čakšas teiktais “Laba izglītība nemaksā lēti. Jautājums – vai mēs efektīvi izmantojam to resursu, kas mums jau ir?”... Gribētu šo jautājumu pārformulēt: vai tiešām mēs efektīvi izmantojam tos resursus, kas mums jau ir piedāvājumā izglītības sistēmā? Mēs neesam apzinājuši sistēmas monitoringu, kas mums strādā, kaut gan ministrija saka – strādā, bet secinājums ir viens: mums jau ir pienākumu izpildītāju ministrija. Izglītības un zinātnes ministrijā ir piecas vakances, kuras netiek sludinātas, jo acīmredzot nav politisko cilvēku, ko ielikt vietās. Un te nu mēs esam – nav kapacitātes risināt šos jautājumus.

Monitoringa sistēma ir nepieciešama, un monitoringa sistēma ir jāattīsta. Bet vai tiešām jūs esat gatavi maksāt par monitoringa sistēmu četrus miljonus administratīvajās izmaksās? 600 tūkstošus par pētījumiem? Cienījamie valstsvīri un valstssievas – kā Ģirts Valdis Kristovskis vienmēr saka –, pieņemiet lēmumu! Šobrīd jūs, iespējams, atbalstāt sarunāšanu, savas politiskās ietekmes finansiālo papildināšanu.

Šobrīd jūs nedzirdat ne sabiedrību, ne skolotājus. Vakar notika LIZDA tikšanās, kurā ministrija skaidri un gaiši pateica: mēs no tā neatteiksimies, bet izdomāsim, ko vēl iekļaut monitoringa sistēmā. Ja jums šķiet, ka tas ir normāli – iztērēt 20 miljonus... Un zemnieki... jocīgi, pat jūsu ministrs teica: kas tas par sviestu! Bet jūs droši vien nobalsosiet “pret”. Un jūsu kolēģi arī ar mani ir runājuši par to, tāpat kā JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi. Bet acīmredzot sirdsapziņas cilvēkiem nav.

Pašās beigās es gribētu iezīmēt politisko ministrijas vadību ar vienu secinājumu. Ja cilvēks ir talantīgs, tad viņš ir talantīgs visās jomās, bet, ja cilvēks ir ne tik talantīgs, tad viņš ir ne tik talantīgs pilnīgi visās jomās.

Es ceru, jūs rīkosieties atbildīgi un saudzēsiet, nevis izšķērdēsiet līdzekļus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mēs diskutējam par priekšlikumu apturēt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi. Jā, es piekrītu kolēģim, šis jautājums ir sarežģīts, un es pilnībā izprotu, kāpēc šāds priekšlikums ir tapis.

Projekta ieviešanas sākums ir 2017. gads. Šobrīd esam laikā, kad izglītības nozarē ir jauni izaicinājumi un vajadzības. Bet tieši pēdējās nedēļās ir bijušas intensīvas un rezultatīvas diskusijas. Esam izskatījuši labus piemērus, uzklausījuši skolu vadītājus un pedagogus, par projektu atbildīgās amatpersonas. Un jautājums ir: vai šis konkrētais projekts ir pietiekami izprotams un efektīvs?

Latvijas izglītības reformu vēsturē esam redzējuši, kas notiek, ja projekti tiek ieviesti bez skaidriem ilgtermiņa mērķiem un skolu un pedagogu atbalsta. Šoreiz mums tas ir jānovērš, nevis apturot, bet nodrošinot, ka sistēma strādā skolotāju un skolēnu labā. Lai sistēma būtu efektīva, tai jāatbilst trim būtiskiem nosacījumiem: mazāk birokrātijas, sistēmai ir jābūt ērti lietojamai un jēgpilnai, nevis papildu slogam, dati jāizmanto praktiskiem uzlabojumiem.

Mērīšana nedrīkst būt pašmērķis, tai jāpalīdz skolām ilgtermiņā. Un reāls atbalsts, ne tikai analītika. Šim finansējumam sistēmai ir jāveicina konkrēti pasākumi, kas uzlabo skolēnu mācību procesu.

Tāpēc, lai padarītu projektu un tā elementus saprotamus un lietderīgus skolām, Izglītības un zinātnes ministrija ir aicinājusi sociālos partnerus un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz kopīgu sarunu 20. februārī.

Mēs nevaram atļauties ieviest vēl vienu sistēmu, kas skolām dod tikai papildu darbu bez reālas pievienotās vērtības, bet mēs nevaram arī atļauties pilnībā atteikties no projekta. Jo tas, ko daudzi no jums, iespējams, redzēja pēdējā raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, arī ir neefektīvas sistēmas sekas. Ja katrs desmitais skolēns pagājušajā mācību gadā nevarēja nokārtot 9. klases pārbaudījumus, ja katrs desmitais tika atbrīvots no galapārbaudījumiem, tad šogad, palielinot... sekmīgi nokārtotu eksāmenu procentus, mēs panāksim, ka katrs ceturtais skolēns nav spējīgs turpināt mācības. (Starpsauciens.)

Jā, es piekrītu, šīs ir neveiksmīgi ieviestu reformu sekas, un es varu godīgi atzīties, ka šo reformu neveiksmīgas ieviešanas dēļ es šobrīd esmu Saeimas deputāte – aizgājusi no praktiska darba uz politiku, lai varētu to uzlabot.

Mums ir jānodrošina katra bērna, kas piedzimst Latvijā, tālākā intelektuālā un profesionālā attīstība, tāpēc es esmu par kvalitatīvu sistēmu – tādu, kas patiešām kalpo bērniem, skolām un skolotājiem. Riski pastāv vienmēr, bet tie kļūst bīstami tad, ja tos noliedz vai par tiem nerunā. (Starpsauciens.)

Aicināju un aicinu izvērtēt projektu... projektu, progresu soli pa solim... un nodrošināt, ka šī investīcija rada izglītībai reālu atbalstu un atdevi. Aicinu šobrīd balsot “pret” un turpināt darbu, aktīvi iesaistoties.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides apturēšanu un Eiropas Savienības struktūrfondu lietderīgāku izmantošanu” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 11, atturas – 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu un nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai kādam ir priekšlikums par lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Batņas kungam.

Č. Batņa (AS).

Priekšlikums ir šo lēmuma projektu iesniegt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai izskatīšanai. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nepieciešams balsojums? (Starpsaucieni.) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu nodot lēmuma projektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 24, atturas – 22. Lēmuma projekts komisijai nav nodots.

___

Turpinām darba kārtību ar lēmuma projekta izskatīšanu.

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Mākslīgā intelekta attīstības likums” (Nr. 811/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2025. gada 13. februāra uz 2025. gada 6. martu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 9, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Evitas Kaužēnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Juridiskā komisija šā gada 5. februārī vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas 24. janvāra lēmumu tiesneses Evitas Kaužēnas profesionālā darbība novērtēta pozitīvi un ieteikts apstiprināt viņu tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Līdz šim tiesnese tiesneša amatā nostrādājusi gandrīz trīs gadus.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Evitas Kaužēnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Lienītes Meldriņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī par šo lēmuma projektu 5. februārī Juridiskā komisija nobalsoja vienbalsīgi.

Ar minētās kolēģijas 23. janvāra lēmumu tiesneses Lienītes Meldriņas profesionālā darbība novērtēta pozitīvi un ieteikts apstiprināt viņu tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Tiesnese Lienīte Meldriņa tiesneša amatā ir nostrādājusi trīs gadus.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lienītes Meldriņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Renātes Vernušas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī par šo lēmuma projektu Juridiskā komisija 5. februārī nobalsoja vienbalsīgi “par”.

Saskaņā ar minētās kolēģijas 24. janvāra lēmumu tiesneses Renātes Vernušas profesionālā darbība novērtēta pozitīvi un ieteikts apstiprināt viņu tiesneses amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Arī šī tiesnese ir trīs gadus nostrādājusi tiesneša amatā.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Renātes Vernušas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

___

Darba kārtībā – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Viktors Pučka, Igors Judins, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Jekaterina Drelinga, Iļja Ivanovs, Amils Saļimovs un Jefimijs Klementjevs iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par masveida valsts valodas pārbaudēm Daugavpils izglītības iestādēs”.

Vārds motivācijai deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Jā, šis pieprasījums ir par Daugavpils izglītības iestādēm, bet šeit runa ir arī par Rīgas skolām.

Šodien no rīta saņēmu īsziņu no Zolitūdes ģimnāzijas, ka tur ir atlaisti jau 20 skolotāji, un tā arī turpināsies.

Es ļoti ceru, ka mūsu Izglītības un zinātnes ministrija un Čakšas kundze... viņa saprot, ko dara. Viņa nerūpējas par bērniem, viņai ir pilnīgi vienalga, kas notiek skolā, galvenais – pārbaudīt skolotāju un atlaist viņu no darba. (Starpsaucieni.)

Es aicinu jūs sākt domāt par bērniem, nevis tērēt 21 miljonu kaut kādai monitoringa sistēmai. Jūs negribat pat uzturlīdzekļu fonda naudas paaugstināt... jums ir pilnīgi vienalga, kas būs tālāk, jūs vispār nerūpējaties par bērniem. Jaunā VIENOTĪBA domā tikai par savu... pakaļu, atvainojiet!

Visu labu! (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Aizrādījums deputātei – lūdzu izturēties cieņpilni no šīs tribīnes... runājot ar kolēģiem.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Jānis Vitenbergs, Edgars Tavars, Edgars Zelderis, Ilze Stobova, Ingmārs Līdaka, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne, Andrejs Ceļapīters, Edmunds Zivtiņš un Linda Liepiņa iesnieguši pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par Satiksmes ministrijas politiku ceļu satiksmes drošības nozarē, kas balstās uz sodu celšanu un to iekasēšanas palielināšanu, vienlaikus ignorējot ceļu slikto stāvokli, aizmirstot par galveno valsts autoceļu pārbūvi, kas uzlabotu satiksmes drošību, nodrošinātu ātru un drošu autosatiksmi un mazinātu ātruma pārkāpēju skaitu”.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai – motivācijai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam”. Ziņojumā prioritāri tiek virzīta valsts autoceļu pārbūve, jo tajā ir teikts: “Pārbūvējot divu joslu autoceļu par vairāku braukšanas joslu autoceļu ar atdalītām brauktuvēm, iespējams izskaust visbīstamākos ceļu satiksmes negadījumus [..] – frontālās sadursmes, kā arī sadursmes ar kreiso pagriezienu veicējiem, kas bieži ir iemesls cilvēku bojāejai vai smagiem ievainojumiem.” Bet kas notiek realitātē? Ministrs vairs nerunā par ceļu pārbūvi, bet gan par sodīšanu – par ātruma pārsniedzēju sodīšanu, sākot jau no pirmā kilometra.

Valsts politika ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanā nevar būt nepārtraukta sodu palielināšana, jo ceļu satiksme ir komplicēta sistēma, kur savstarpēji mijiedarbojas ceļu būvniecība, prevencija, glābšanas dienesta ierašanās ātrums, satiksmes dalībnieku kultūra un pat pārkāpēju attieksme pret valsts ceļu politiku kopumā. Gribu vērst jūsu uzmanību Liepājas šosejai – pa to ikdienā pārvietojas liels skaits gan smago, gan vieglo transportlīdzekļu, gan lauksaimniecības tehnikas, un pagājušajā gadā divās dienās vien dzīvību uz tās zaudēja seši cilvēki.

Vienlaikus mūsu kaimiņvalsts Lietuva strauji attīsta savu ceļu infrastruktūru... diemžēl, bet uzskatāmi apliecinot Latvijas atpalicību arī šajā jomā. Jau šogad no Kauņas līdz pat Gibraltāram varēs traukties pa vismaz četru joslu ātrgaitas automaģistrāli, bet no 2030. gada šāda pārvietošanās iespēja būs arī no Latvijas–Lietuvas robežas.

Lietuvā notiek intensīvi rekonstrukcijas darbi autoceļu Kauņa–Marijampole–Budzisko posmā, un tas ir “Via Baltica” ceļš, kas šķērso Lietuvu no Latvijas virzienā uz robežu ar Poliju. Pēc rekonstrukcijas tā būs četru joslu automaģistrāle, kas piemērota gan civilajai, gan militārajai satiksmei – svarīgākais ceļu savienojums ar Rietumiem. Bet ko darīsim mēs kaut vai militārā konflikta gadījumā, ja nevarēs operatīvi pārvietoties militārā tehnika... un kā tad iedzīvotājiem evakuēties?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Edgars Putra, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Andris Kulbergs, Māris Sprindžuks, Linda Matisone, Lauris Lizbovskis un Māris Kučinskis iesnieguši pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par biedrības “Latvijas Ārpolitikas institūts” publikāciju apkopojumā “Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025” iekļauto rekomendāciju atbilstību Latvijas valsts ārlietu un drošības interesēm”.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam – motivācijai.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs dzīvojam laikā, kad Latvijas valsts drošība ir absolūti prioritārs jautājums. Tas, kas notiek ārpus mūsu valsts robežām, pamatoti liek uzdot jautājumu: vai X stundā (Starpsauciens.)... vai X stundā... arī Latkovska kungs, cerams, paklausīsies... vai X stundā arī kāds mūs atbalstīs? Tāpēc, ja mēs skatāmies uz mūsu ārpolitiku, ir jautājums, vai šī ārpolitika ir absolūti vienota, vai visur mēs paužam savas valsts nostāju un nesabendējam attiecības ar valstīm, kas izšķirīgajā brīdī mums ir svarīgas?

Paskatāmies: Latvijas Ārpolitikas institūta gadagrāmata “Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025”. Grāmatu rotā Latvijas valsts ģerbonis, grāmatas izdošanā ir atbalsts no Ārlietu ministrijas, Latvijas Republikas Saeimas, Frīdriha Eberta fonda Baltijas valstīs... un tā tālāk. Grāmatā ir skaidri un gaiši pausti ieteikumi, rekomendācijas, piemēram, nepieciešams izvērtēt sadarbību ar Izraēlu, ar Izraēlas pārstāvjiem, Latvijai būtu rūpīgi jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāierobežo sadarbība ar Izraēlas valdības pārstāvjiem, nekavējoties jāatzīst Palestīna... un daudzi citi ieteikumi, kas, manuprāt, bojā mūsu attiecības ne tikai ar Izraēlu, bet arī ar mūsu drošības stratēģisko partneri – Amerikas Savienotajām Valstīm.

Tāpēc mēs esam formulējuši vairākus jautājumus (kopumā septiņus) ārlietu ministrei Baibai Bražei:

Vai Ārlietu ministrija ir finansējusi šādas Gadagrāmatas izdošanu?

Kā izpaudās Ārlietu ministrijas atbalsts Gadagrāmatas sagatavošanai?

Vai Ārlietu ministrija saskaņoja, ka Gadagrāmatā tiek izmantots Latvijas valsts ģerbonis?

Vai Ārlietu ministrija ir saskaņojusi iepriekš norādītās rekomendācijas, kas paredz ierobežot sadarbību ar Izraēlas valdības pārstāvjiem, paredz Eiropas Savienības sankciju piemērošanu Izraēlai un Palestīnas valsts atzīšanu? Vai šīs rekomendācijas atbalsta arī ārlietu ministre?

Pieņemot, ka Ārlietu ministrija tomēr neplāno ierobežot sadarbību ar Izraēlas valdības pārstāvjiem, paredzēt Izraēlai Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas un atzīt Palestīnas valsti, kā tiek plānots neitralizēt iespējamos Izraēlas un arī ASV iebildumus par Gadagrāmatā norādītajām rekomendācijām?

Vai Ārlietu ministrija pieprasīs biedrībai “Latvijas Ārpolitikas institūts” veikt labojumus Gadagrāmatā, svītrojot šīs norādes?

Vai ārlietu ministre Baiba Braže, kas ir viena no Gadagrāmatas autorēm, uzņemas atbildību par Gadagrāmatā norādītajiem viedokļiem? Vai ārlietu ministre Baiba Braže pirms Gadagrāmatas publicēšanas iepazinās ar tās saturu un arī rekomendācijām? Vai tās atspoguļo arī ārlietu ministres Baibas Bražes...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Smiltēns.... viedokli?

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Ilzes Stobovas, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Ramonas Petravičas, Andreja Ceļapītera, Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Edmunda Zivtiņa pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par jauno zāļu cenu veidošanās modeli”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija 5. februāra sēdē izskatīja kolēģu pieprasījumu par jauno zāļu cenu veidošanas modeli, nākamajā sēdē izskatīja deputātu pieprasījumu, kas saistīts ar jauno zāļu cenu reformu, līdz ar to mums bija pietiekami daudz laika un iespēju iepazīties ar reālo situāciju, kas no 1. janvāra notiek ar zāļu cenām, – gan saņemot mutvārdu paskaidrojumus no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska, gan no Veselības ministrijas Farmācijas departamenta un Zāļu un medicīnas ierīču departamenta speciālistiem, gan no Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieka farmācijas jautājumos.

Ņemot vērā to, ka jautājums ir pietiekami komplicēts un ir saistīts ar lielu datu apjomu, Veselības ministrija sniedza pārskatu par zāļu cenām janvārī – par pirmo mēnesi, kad reforma tika ieviesta. Ir secināts, ka kopumā trim tūkstošiem medikamentu cenas ir samazinājušās... ieskaitot gala cenu... par ko ir raisījušās lielas diskusijas... par 75 centiem – papildu maksu par farmaceita pakalpojumu, proti, visi salīdzinājumi, kas tiek veikti... jūsu rīcībā esošajos ziņojumos, ietver arī 75 centus par farmaceita pakalpojumu... nosakot kopējās cenas.

Ir arī secināts, ka aptieku cenu izmaiņas kopumā bija aptuveni mīnus 18 procenti, tas nozīmē, ka janvārī par kopējo zāļu grozu Latvijas iedzīvotāji valstij ir samaksājuši mazāk. Tas ir pozitīvi. Protams, ir situācijas, kas saistītas ar lētāko cenu grupu – līdz pieciem eiro. Šajā grupā reforma ir devusi zināmu pieaugumu, bet ir konstatēts acīmredzams fakts, ka dārgo recepšu medikamentu daļā ir noticis samazinājums.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, Pieprasījumu komisija uzskata, ka pieprasījums veselības ministram nav uzturams.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis jautājums, kas tika izskatīts Pieprasījumu komisijā, ir ļoti sarežģīts un skar ikvienu no jums, kas atrodas šeit, zālē. Jau Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, veselības organizācijas... Pasaules Veselības organizācija ir norādījušas, ka Latvija ir valsts, kur par veselības un ārstniecības izdevumiem pacients no privātajiem līdzekļiem maksā visvairāk.

Šis jaunais modelis tika uzbūvēts, pārstrukturējot cenu, sadārdzinot lētākos un palētinot dārgākos medikamentus... tikai pie nosacījuma, ka cilvēki lētākos medikamentus izvēlas biežāk – savu ekonomisko un finanšu iespēju robežās. Dārgākos jūs pērkat tikai tad, kad jums ir tādas iespējas, un tad, kad tie jums ir nepieciešami.

Šī reforma ir ieviesusi arī jaunu jēdzienu “farmaceita pakalpojumi”. Ja mēs šeit runājam par latviešu valodas lietošanu un sargāšanu, tad varbūt to vajadzētu ieviest arī valsts pārvaldes dokumentos. Ikvienam pacientam, kurš dodas iegādāties zāles... viņš saprot, ka viņš maksā farmaceitam par pakalpojumu. Es gaidu to brīdi, kad tiks ieviests standarts pakalpojuma kvalitātei, uzraudzībai un pārējām funkcijām... ko nozīmē kvalitatīvs pakalpojums. Mans ierosinājums ir mainīt to uz nosaukumu “pacienta līdzmaksājums”.

Ja mēs runājam par prognozēto ietaupījumu budžetā, no valsts mēs par to piemaksājam vairāk nekā 9,5 miljonus. Šī sistēma ir veidota ierēdņiem, bet tā ir kļuvusi nepieejama cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Jo sarežģītāku mēs veidojam valsts pakalpojumu sistēmu, jo mazāku uzticību mēs gūstam no iedzīvotājiem. Un vai šī sistēma samazina pacientu skaitu slimnīcās? Medikamentiem ir jāsamazina izdevumi stacionāros un jāpaaugstina cilvēku dzīves kvalitāte. Šī sistēma šādu nodrošinājumu nerada.

Līdz ar to mēs joprojām uzturam šo pieprasījumu, jo, iepazīstoties ar sniegtajām atbildēm... man ir jāuzteic Veselības ministrija, tā bija gatavojusies, salīdzinot ar iepriekš sniegtajiem dokumentiem... mēs saglabājam to... jo tas nerisina cilvēku pieejamību medikamentiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram Artjomam Uršuļskim.

A. Uršuļskis (Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! No šīs tribīnes jau patiesi izskanēja tas, ka šī reforma ir sarežģīta, tāpēc vēlos izmantot iespēju un nedaudz plašāk par to pastāstīt.

Veselības ministrijas galvenais mērķis ir realizēt kompleksu pasākumu kopumu, lai veicinātu zāļu pieejamību... tostarp arī finansiālo pieejamību... un pacientu labklājību. Jauno uzcenojumu modeli mēs redzam kā vienu no instrumentiem, kas uzlabo pacientu iespējas saņemt nepieciešamās zāles par pieejamāku cenu, mazinot izdevumus par kopējo grozu, jo mēs prognozējam, ka cenu samazinājums par vidējo grozu pacientam būs no 15 līdz 20 procentiem, dažos gadījumos pat augstāks.

Kādi ir galvenie iemesli šādai izvēlei? Pirmkārt, vairāku kompetentu iestāžu ilggadēji norādījumi, kāpēc pie mums, salīdzinot ar kaimiņiem, medikamentu cenas ir augstākas. Ieteikumi – primāri – ir mazināt un pārstrādāt uzcenojumus, kas ir lieli un necaurspīdīgi. Otrkārt, mēs novērojam, ka iedzīvotāji masveidā brauc uz Igauniju, uz Lietuvu, meklējot lētākas un pieejamākas zāles. Un, treškārt, bieži vien iedzīvotāji zāļu iegādi atliek augsto izmaksu dēļ. 2023. gadā mēs veicām aptauju, kas parādīja, ka 26 procenti Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nopirkt pilnībā visus nepieciešamos medikamentus. Kāpēc tas ir bīstami? Tas veicina hronisku slimību attīstīšanos, tas ir daudz smagāk pacientam, tā ir dārgāka un smagāka ārstēšana arī valstij, biežāk tā ir arī neatliekamās medicīniskās palīdzības meklēšana. Pareiza un pilnīga zāļu lietošana ir pamats, no kā... jākārto veselības sistēma.

Atgādināšu paveiktās lietas 2024. gadā, jo tie risinājumi ir kompleksi. Viena ļoti svarīga lieta – tiem medikamentiem, kuriem kompensācijas apmērs bija 50 procenti, mēs to palielinājām uz 75 procentiem. Rezultātā vairāk nekā divsimt tūkstoši Latvijas iedzīvotāju sajuta šīs izmaiņas savos maciņos, jo viņiem par šiem medikamentiem jāmaksā par 25 procentiem mazāk.

Izdarīta vēl viena ļoti svarīga, sen sāpīga lieta. Vairākus gadu desmitus nav mainīta individuālā kārtība... individuālais kompensācijas apjoms tajos gadījumos, kad medikamenti ir ļoti dārgi un kad situācija “izkrīt no parastā sieta”. Vairākus gadus šis individuālais apjoms bija 14 tūkstoši eiro, tagad tas ir 30 tūkstoši eiro. Pacientu grupa, kas to izmanto, nav liela, bet viņiem šīs izmaksas ir ļoti... dārgas.

Vēl viena lieta. Ministra prioritātes un ministrijas prioritātes... no pirmās dienas... bija uzlabot kompensējamo zāļu sarakstu, paplašināt to, piedāvājot jaunus medikamentus un paplašinot arī izrakstīšanas kārtību. Pateicoties šīm prioritātēm, 2024. gadā bija viens no vēsturiski lielākajiem pieaugumiem medikamentu kompensācijai un arī šogad vairāk nekā pusi no papildu finansējuma mēs novirzījām tieši kompensējamām zālēm. Rezultātā tas ir vēsturiski lielākais apjoms, ko mēs tērējam kompensējamām zālēm, – vairāk nekā 300 miljonu eiro, un tā ir tieša palīdzība iedzīvotājiem.

Konkrēti par uzcenojuma modeli. Mēs izvēlējāmies metodi, kas iedotu taisnīgu un caurspīdīgu cenas veidošanas mehānismu. Ļoti svarīgi ir tas, ka tagad zāļu cenas, ražotāju zāļu cenas, ir pielīdzināmas Latvijas un Igaunijas cenām, un tas mazina reģionālās atšķirības... šajā jautājumā. Tikpat svarīgi ir tas, ka gan lieltirgotavu, gan aptieku uzcenojumi šobrīd ir fiksēti, šajā kategorijā novēršot nesamērīgu peļņu uz pacientu rēķina. Mēs neredzam arī pamatojumu apgalvojumam, ka modelis apdraud aptiekas. Farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu maksa nodrošina taisnīgu atlīdzību un atklātu informāciju pacientam... un palīdz arī aptiekām.

Mēs jau redzam – statistiski – reālus uzlabojumus no jaunajiem uzcenojumiem. Zāļu valsts aģentūras dati jau šobrīd liecina, ka vairāk nekā 3200 medikamentiem no 1. janvāra ir samazinājušās cenas un visiem medikamentiem – bez izņēmuma –, kam cena ir virs pieciem eiro, ir cenas samazinājums, dažiem medikamentiem cenas samazinājums ir pat vairāk nekā 20 procenti. Ir arī tādas medikamentu grupas, kurām samazinājums ir pat 50 procenti, un tas tiešām ir ļoti labs rezultāts. Jā, ir arī tā saucamās lētās zāles – zāles zem 3 eiro, zem 3,50 eiro, kurām cena ir nedaudz palielinājusies. Mēs rēķinājām, ka šiem medikamentiem vidējais palielinājums ir 38 centi.

Ir arī vairākas būtiskas lietas. Pirmkārt, divas trešdaļas no šiem medikamentiem ir kompensējamo zāļu mehānismā, līdz ar to valsts par šiem medikamentiem samaksā pacientu vietā. Arī analizējot pacientu ieradumus, secinājām, ka tikai 10 procenti pacientu lieto vienu medikamentu. 90 procenti pacientu iegādājas vairākus medikamentus, un starp šiem medikamentiem ir arī medikamenti, kuri maksā vairāk par 5 eiro. Līdz ar to šie 90 procenti pacientu iegūst no zāļu cenu reformas.

Veselības ministrijai ir arī vairāki risinājumi... galvā... kas arī šai 10 procentu grupai vai kādai daļai no šiem 10 procentiem ļautu mazināt izdevumus. Mūsu plāns ir sagaidīt trīs mēnešu finanšu plūsmas rezultātus, lai varētu pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem. Bet par šiem risinājumiem mēs uz priekšdienām domāsim. Jau tagad saņemam ļoti daudz čeku... konkrētu piemēru... no pacientiem, kas parāda izmaksu samazinājumu, sākot no 12 procentiem līdz pat 50 un 55 procentiem, un šiem pacientiem tas ir ļoti izšķiroši, jo bieži vien cenu izmaiņas... cenu samazinājums ir pat 10 un vairāk eiro katru mēnesi. Tas ir reāls ietaupījums iedzīvotāju makos.

Izskanēja arī apsvērumi, domas par to, ka jaunie uzcenojumi, jaunā regulācija samazina farmācijas uzņēmumu ieinteresētību tirgū. Mēs to šobrīd neredzam. Būtībā ir tā, ka visās valstīs farmācija ir regulēts bizness, jo ir jālīdzsvaro gan biznesa, gan sabiedrības veselības intereses. Mēs uzskatām, ka jaunais modelis ir sabalansēts gan sabiedrībai, gan valstij, jo taisnīga farmācijas nozares peļņa joprojām tiek nodrošināta, un pats galvenais – valsts mērķtiecīgi kāpina un turpinās kāpināt kompensējamo medikamentu budžetu, un tas arī nodrošina stabilu apgrozījumu, lielāku apgrozījumu arī farmācijas biznesam, līdz ar to arī lielāku ieinteresētību un vēlmi palikt tirgū.

Visbeidzot – mēs tiešām uzskatām, ka zāļu cenu samazināšanas pasākumi ir būtisks solis sociālās nevienlīdzības mazināšanā, tas stiprina un arī turpmāk stiprinās valsts apņemšanos rūpēties par iedzīvotāju veselību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Nenāku kritizēt ministriju un ministru, gribu pateikt paldies, ka viņš ir iesācis ceļu uz zāļu adekvātu cenu noteikšanu Latvijā. Mēs katrs to izjūtam caur savu konkrēto personīgo pieredzi, un mūsu pieredze ir tāda... tā nu ir sanācis, ka mums ģimenē... ģimenes loceklim ir nepieciešams zāļu komplekss, un daudzus gadus mēs zāles pirkām Polijā, kur Šveices “Sandoz” firmas zāļu formulas attiecīgas devas maksāja no četrām līdz... tas ir, no divām līdz četrām reizēm lētāk nekā Latvijā. Nebija problēmu aizbraukt līdz Suvalkiem un nopirkt pusgadam. Vairāk poļu farmaceiti nedeva ar receptēm, ko izraksta Latvijā.

Kas notika ar šo reformu? Šie medikamenti Latvijā maksāja 37 eiro mēnesim, pēc reformas tie maksā 33 eiro mēnesim. Tepat, kā saka, netālu, pie pašas robežas, Rokišķos, aizbraucām, nopirkām vācu firmas “Hexal” attiecīgas devas medikamentus “Euroaptiekā” (“Eurovaistinė”) par 14 eiro mēnesim, un ir tāda “Dzintara aptieka” (“Gintarinė vaistinė”), viņiem ir par 12 eiro mēnesim. Tad padomājam, kur, kā un kāpēc, un kas silda rokas uz mūsu cilvēku rēķina, kuri cīnās par veselību.

Tā ka paldies ministram un ministrijas cilvēkiem, kas ir iesākuši šo darbu, bet es gribu teikt, ka tas ir tikai pats, pats sākums – pats sākums! Un mums patiešām ir jāstrādā pie tā, lai medikamenti pie mums maksātu objektīvi... jo nu neatšķiramies mēs no Igaunijas apjoma ziņā neko īpaši. Esam pat lielāka valsts, iedzīvotāju skaits lielāks, tātad iepirkumu apjomam ir jābūt lielākam. Bet pie mums zāles maksā dārgāk nekā Igaunijā un krietni, krietni dārgāk nekā Lietuvā. Par Poliju vispār nerunāsim, vieni un tie paši medikamenti (ne Polijā ražoti) pie mums maksā vairākreiz dārgāk.

Kas vēl interesanti. Varbūt Veselības ministrijai būtu vērtīgi apskatīties. Tad, kad mēs pirkām medikamentus Lietuvā, devām receptes ar domu, ka tas notiks tāpat kā pie mums – farmaceits paņems recepti un ieliks savā plauktiņā. Nē, viņiem nevajag receptes. To pašu vienu recepti, par ko mums jāmaksā 75 centi, viņš atdod atpakaļ, un mēs varam iet vai nu nākamajā dienā, vai nākamajā mēnesī, vai (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Ceļapīters.... vai jebkurā citā aptiekā... un iegādāties vēlreiz tos pašus medikamentus. Kas tas ir? Tas, manuprāt, ir administratīvais slogs, kas ir nevajadzīgi uzlikts farmaceitiem un ģimenes ārstiem, – rakstīt šīs daudzās receptes. Es pajautāju farmaceitiem, kur viņi liek tās receptes. Kastēs. Un tās kastes ir ļoti apjomīgas. “Un ko jūs ar tām darāt?” – “Nu, tā tās mums tur stāv pusgadu, gadu.” Kam tas vajadzīgs?

Lūk, pieredze par to, kā notiek kaimiņvalstīs un kā notiek pie mums.

Paldies par to, ka darbs ir sākts, bet es domāju, ka pie šī nevar apstāties un jāturpina strādāt, lai cenas patiešām izlīdzinātos ar cenām mūsu kaimiņvalstīs, lai nebūtu jautājumu – kāpēc pie mums ir tik dārgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par jauno zāļu cenu veidošanās modeli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 49, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Deputātu Laura Lizbovska, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Jura Viļuma, Edgara Putras, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Edgara Tavara pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par zāļu cenu reformas un veselības pakalpojumu pieejamības nodrošinājuma tiesiskā regulējuma nepilnībām”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi! Mēs turpinājām skatīt jautājumus, kas saistīti ar zāļu reformu. Kolēģu pieprasījums lielā mērā uzdod līdzīgus jautājumus kā iepriekšējais pieprasījums, tomēr vērš uzmanību uz situāciju, kas saistīta ar aptieku darba nodrošināšanu un tieši zāļu piegādi aptiekām no lieltirgotavām. Ir konstatēti gadījumi par uzcenojuma piemērošanu, kuri raisījuši bažas par aptieku ekonomisko stāvokli un pakalpojumu nodrošināšanu šajos apstākļos.

Pieprasījums tika izskatīts, klātesot Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram Artjomam Uršuļskim un Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktorei Inesei Kauperei, kura vērsa uzmanību, ka šobrīd notiek darbs pie attiecīgo nepilnību novēršanas. Bažas, kas tiek paustas pieprasījumā, tika atzītas par pamatotām, un tiek arī atzīts, ka ir nepieciešama kontrole pār attiecīgo regulējumu ieviešanu.

Uzklausot visus viedokļus, Pieprasījumu komisija ir vērtējusi, ka pieprasījums nebūtu uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Veselības ministrs ir publiski paziņojis, ka līdz ar jauno zāļu cenu reformu panākti būtiski uzlabojumi zāļu pieejamības nodrošināšanā. Diemžēl šim viedoklim pilnībā piekrist ir grūti. Kā jau iepriekš sacīts no šīs tribīnes, sabiedrībā jau gada sākumā uzplaiksnīja neapmierinātība ar pieaugušajām medikamentu cenām tieši lēto zāļu segmentā, bet daudzi farmaceiti un aptiekas pauž pamatotas bažas arīdzan par apgrūtinātām zāļu piegādēm, iepriekš neplānotiem izdevumiem un tiesiskā regulējuma nepilnībām, jo valdība pieņēmusi jaunās tiesību normas, tās pienācīgi neizvērtējot kopā ar nozari. Jaunie regulējumi būtiski ietekmējot aptieku tehnisko un komerciālo darbību, sevišķi reģionos, sevišķi mazajām individuālo īpašnieku aptiekām.

Iepriekš aptiekas nemaksāja par zāļu piegādēm, bet kopš reformas noteikumu stāšanās spēkā zāļu lieltirgotavas sākušas piemērot piegādes maksu par zālēm, radušās papildu izmaksas, kas nav ierēķinātas aptieku izdevumos. Nozare norāda, ka tas netika ņemts vērā jaunajos zāļu uzcenojuma modeļa aprēķinos.

Kā zināms, aptiekai, lai kur tā atrastos – Rīgā, Rucavā vai Rūjienā –, ir pienākums 24 stundu laikā sagādāt valsts kompensējamās zāles un tās jāpasūta no Latvijā reģistrēta zāļu vairumtirgotāja, kam konkrētās zāles ir pieejamas. Aptiekām nav iespējas saņemt zāles citādā veidā, bet šobrīd jau divas no Top 3 lielākajām zāļu lieltirgotavām ir ieviesušas maksu par zāļu piegādi, kas īpaši nelielām aptiekām reģionos nebūt nav mazs papildu finansiālais slogs. Lieltirgotavas var piemērot piegādes maksu pēc saviem ieskatiem, un aptiekām nav iespēju to kaut kā ietekmēt.

Tiek prognozēts, ka maksu par piegādēm drīzumā piemēros arī citas medikamentu lieltirgotavas. Šādas bažas aptiekām tiešām pastāv. Jāpiebilst, ka pat par tūkstošiem eiro vērtām zālēm uzcenojums no aptiekas puses var būt tikai maksimāli divi eiro plus pusotrs eiro par recepti. Tātad šobrīd aptiekām ir pienākums sagādāt zāles, neraugoties uz to, ka pašam uzņēmumam par to būs jāpiemaksā.

Ar šo pieprasījumu vēršam uzmanību, ka Veselības ministrijai jāmeklē risinājums, lai individuālo īpašnieku mazās aptiekas, kam nav lieltirgotavu un ražotāju aizmugures, mazās aptiekas, kas veido aptuveni 20 procentus no visām aptiekām Latvijā, aptiekas attālākos reģionos no lielpilsētām, neiznīktu un tuvākajā nākotnē tām nebūtu jāveras ciet.

Bez citiem problēmjautājumiem vēršam uzmanību arī uz e-veselības nepilnību steidzamu novēršanu un funkcionalitātes uzlabošanu, pilnvērtīgāku recepšu digitalizēšanu, lai ārstiem, mediķiem nebūtu iespējams izrakstīt receptes ar kļūdām, kuras pēc tam jānovērš, jālabo farmaceitiem. E-veselībā ārstniecības personas joprojām var izrakstīt zāles nejauši ar kļūdām vai, piemēram, izrakstīt pacientiem, kuriem tās nepienākas, bet par kļūdām izrakstītajās receptēs atbilstoši normatīvajiem aktiem atbildīgs beigās ir farmaceits, kuram jāpārbauda receptes pareizība visos aspektos – jāpārbauda ārsta tiesības zāles izrakstīt, ārsta tiesības izrakstīt valsts kompensējamās zāles, iestādes atbilstība; jāpārbauda, vai pacientam zāles pienākas, vai pacients ir Iedzīvotāju reģistrā, vai atļauts izsniegt tādu zāļu daudzumu, kā ārsts izrakstījis, vai lietošana atbilst devu skaitam, vai nav izņēmuma zāles, kurām ir citi noteikumi, vai zāļu izrakstīšanai ir izvēlēta pareizā receptes veidlapa un tā tālāk. Nozare uzskata, ka nav godīgi pārlikt uz farmaceita un aptiekas pleciem visu atbildību par šo kļūdu labošanu, tātad nepilnībām e-veselībā digitalizēšanas procesā.

Arī pārējie ministram adresētie pieprasījuma jautājumi ir aktuāli, bet atbildes no Veselības ministrijas vairākos punktos bija vairāk formālas nekā atbilstošas reālajai situācijai. Tā mums ziņo nozare. Cerīgi ir tas, ka, izskatot šo tematu Pieprasījumu komisijā, no Veselības ministrijas dažādos jautājumos sadzirdējām tādus vārdus kā “uzklausīsim”, “gatavi diskusijām”, “monitorēsim”, “pārskatīsim”, bet tas viss ir nākotnes izteiksmē, lai gan risinājumus nozare, farmaceiti, pacienti gaida jau kopš šī gada sākuma, kopš reformas pirmās dienas.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par zāļu cenu reformas un veselības pakalpojumu pieejamības nodrošinājuma tiesiskā regulējuma nepilnībām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”.

Pirms trešā lasījuma saņēmām divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Un arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Komisijā skatījām trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā”.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 2. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Arī 3. – ministra Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Arī 4. – ministra Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 5. – ministra Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Savukārt 6. – deputāta Saļimova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, ir lūgts vārds paziņojumam.

Deputāte Ingrīda Circene, lūdzu!

I. Circene (JV).

Mīļie kolēģi! Lūdzu Latvijas–Taivānas parlamentārās sadraudzības grupas deputātus blakus zālē uz īsu informāciju, tiklīdz būs rezultāti.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vārds (Starpsaucieni: “Nevarēja dzirdēt sākumu!”; “Kuras valsts?”; “Taivānas!”)...

Latvijas–Taivānas parlamentārās sadraudzības grupas tikšanās.

Tātad, kolēģi, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Andrejs Ceļapīters (Starpsauciens: “Šeit!”)... redzu, Gundars Daudze, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andris Kulbergs, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Ainārs Šlesers un Ričards Šlesers.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Turpinām Saeimas kārtējo sēdi pēc pārtraukuma un turpinām strādāt ar likumprojektu “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Esam palikuši pie 6. priekšlikuma.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam. (Zālē troksnis.) Kolēģi, es aicinu – mazliet klusāk.

A. Saļimovs (ST!).

Kolēģi, sveicināti!

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Saļimovs. Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Paldies par doto vārdu. Šeit runa ir par vienkāršām lietām – patērētāju tiesībām.

Kad mēs saņemam pakalpojumu, it īpaši par maksu, pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par sniegto pakalpojumu. Šeit mēs runājam par iedzīvotāju tiesībām, par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem.

Šajā priekšlikumā... varētu būt, ka koalīcija izlasa bišķiņ savādāk, bet ideja ir tāda: gadījumā, ja ir nepieciešamība uzlikt papildu filtru vai, nezinu, uzlabot ūdensapgādes sistēmu, tad par to ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs. Tas ir pavisam pareizi, normāli un godīgi, jo viņš par to saņem maksu. Patērētājiem šeit nevajadzētu būt nekādu problēmu. Ja ir tāda nepieciešamība, gadījumā, ja ir, pakalpojuma sniedzējs uzstāda papildus kādus filtrus un izdara visas nepieciešamās darbības. Ja nepastāv tāda nepieciešamība, tad nekas nenotiek.

Tas viss šeit ir skaidri un gaiši aprakstīts. Mūsu komisijā pašā sākumā šī ideja bija atbalstīta. Tālāk koalīcija pagrieza bišķiņ uz citu pusi.

Tagad Maslovska kungs nāks un aizstāvēs savu ministru – tas ir skaidrs pats par sevi. Var atrast miljons un vienu attaisnojumu, kāpēc šo priekšlikumu nevajag atbalstīt.

Bet pēc labākās sirdsapziņas ir jābalso “par”, lai aizstāvētu sabiedrības intereses.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Neaizstāvēšu ministru, tāpēc ka nav jāaizstāv. Un tas jautājums nav par to, ka ir jāaizstāv ministrs vai koalīcija. Jautājums ir pavisam citā taisnīgā regulējumā.

Saļimova kunga priekšlikumu pēc būtības, ja ūdens uzskaites mēraparāti un tas mezgls būtu ārpus mājas piederības robežas, es pilnībā un absolūti atbalstītu, jo pēc būtības arī tagad esošajā likumdošanā pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina atbilstošas kvalitātes ūdens, un, kā mēs jau visi zinām, Latvijā dzeramais ūdens ir atbilstošas kvalitātes un ļoti augstā līmenī.

Runa šeit ir vairāk par to, ka ir dažādas situācijas mājās. Attiecīgi ir dažādi ūdens skaitītāji, mēraparāti, un runa vairs nav par ūdens bioloģisko kvalitāti, bet ūdens patēriņa starpību. Un mēs ļoti labi saprotam, ka tīkli, ūdens tīkli, kas ir daudzdzīvokļu mājā, piederības robežā daudzdzīvokļu mājā, par ko atbild iedzīvotāji, arī nav ideālā kārtībā, jo mājas ir vecas, no padomju laikiem vēl, un arī ūdens trases nav visas salabotas, un ir tā problēma, ka, veicot remontdarbus, tiešām pēc tam, dodot spiedienu, ir mehānisks piesārņojums.

Šeit vajadzētu runāt par to, ka pašvaldība... Un arī vēl gribu minēt to, ka tikko parlaments atbalstīja 4. priekšlikumu... un pēc noklusējuma pašvaldība ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, kuros ir tiesīga noteikt tos gadījumus, kad nepieciešams veikt filtru uzstādīšanu, maiņu un apkopi.

Praktiski nobalsojot, 4. atbalstot, šis priekšlikums, kā Saļimova kungs saka, principā nebūtu diskutējams un balsojams. Bet es zinu, ka ir momenti, ka vēlas iznest piederības robežu ārpus... bet tehniski to var izdarīt tad, kad būvē jaunas mājas, jaunus mikrorajonus, un tur pašvaldības dome būtu tiesīga veikt, teiksim, tādu gadījumu...

Šeit es iepriekš, kad runāju otrajā lasījumā, teicu, ka pagaidām nezinu, kādi var būt tie gadījumi. Bet ir tādi gadījumi, kad pašvaldības dome varētu noteikt saistošajos noteikumos pieprasīt... piemēram, ar tādu domu, ka, ja jau mājās ir uzstādīti papildu filtri un ir termiņš tos nomainīt... vai ir aizsērējumi, kas radušies tīri tehniski, bet mājas kopīpašnieki nevēlas filtrus mainīt... tas varētu būt tas gadījums. Varētu būt gadījums... par to, ka uzlikt precīzus ultraskaņas vai elektromagnētiskos skaitītājus, kam ir attālinātā nolasīšana. Ir jābūt godīgiem pret sevi un pret visiem.

Ir gadījumi, kad pašreizējos skaitītājos, kas ir dzīvokļos... cilvēki tecina, pilina ūdeni... ja tev daudzdzīvokļu mājas četros piecos dzīvokļos to dara (bet to dara, būsim atklāti), tad lielais skaitītājs to uzrāda, bet dzīvokļi neuzrāda. Rodas starpība, starpība ir tehniska – līdz 6 procentiem. Tikai pilnveidojot šo sistēmu, var sakārtot arī šīs starpības samazinājumu, kas varētu būt, pēc tehniskiem rādījumiem, apmēram 4–5 procentu robežās. Pilnībā nevar, jo cilvēki, piemēram, nolasa mazākus rādījumus. Tas ir ļoti liels, komplekss jautājums, un pašvaldībai kopā ar iedzīvotājiem ir tiešām jāatrod labāks risinājums. Šie grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā nosaka pakalpojumu sniedzēja un lietotāja savstarpējo dialogu, lai panāktu labāku risinājumu.

Kāpēc es neatbalstīšu Saļimova kunga priekšlikumu? Ja no 100 daudzdzīvokļu mājām 20 mājās ir uzstādīti filtri, pakalpojuma sniedzējs to ieskaitīs kopējā rēķinā un maksās arī tās 80 mājas, kurās nav uzstādīti. Tāpēc šeit ir jārod risinājumi.

Uzskatu, ka pašvaldība var noteikt konkrēti savā pilsētā... piemēram, 20 daudzdzīvokļu mājās... vienkārši pasaka, ka visur uzstādāmi filtri, uzstāda filtrus. Šajā gadījumā 99 procentos filtrus uzstādīs pakalpojuma sniedzējs, bet iedzīvotāji lems – nebūs tā, ka pašvaldībai ir pienākums vai tā var to pieprasīt. Arī KEM mīkstināja... ielika, ka ir tiesīga izdot tos noteikumus. Tās ir tiesības, kuras jebkurā gadījumā tiks realizētas kopā ar iedzīvotāju, mājas kopīpašnieku, lēmumu.

Līdz ar to lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, atbalstīt komisijas lēmumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam otro reizi.

A. Saļimovs (ST!).

Kā jau iepriekš minēju, gadījumā, ja ir nepieciešamība uzstādīt filtrus, mājas kopsapulces lēmums atļaus ūdens piegādātājiem tikt pagrabā un veikt visas nepieciešamās darbības.

Kolēģi, šeit galvenais – lai ir vēlme kaut ko uzlabot, nevis meklēt attaisnojumu kaut ko nedarīt. Vienkārši jālemj, jābalso “par” un ūdens piegādātājs būs spiests to darīt, tas jau ir iekļauts cenā – ūdens piegādes cenā. Viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Labucis. Nē. Maslovska kungs, man liekas, ļoti skaidri izskaidroja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 39, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Labucis. 7. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts trešajam lasījumam.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi skatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā”.

Likumprojekta mērķis ir pievienoties ANO līgumam – 1967. gada Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā.

Pašreizējā situācija. 2024. gada 9. aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pievienoties ANO komitejai šajā jomā. Šīs komitejas darbība balstās uz pieciem ANO līgumiem kosmosa jomā un tajos iekļautajiem principiem.

Ar ko tas ir saistīts? Tas ir saistīts ar to, ka tās valstis, kuras ir ratificējušas savu dalību šajā ANO komitejā, tiek aicinātas ratificēt vismaz vienu no pieciem minētajiem līgumiem. Šobrīd situācija ir tāda, ka Latvija pagaidām nav ratificējusi nevienu.

Savukārt šis līgums nodrošina pamata tiesisko regulējumu darbībām kosmosā, lai veicinātu kosmosa izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem, tostarp nosakot, ka kosmosu var brīvi pētīt un izmantot visas valstis, aizliedzot kosmosā izvietot kodolieročus, nepieļaujot bruņošanās sacensību kosmosā un neļaujot nevienai valstij pretendēt uz suverenitāti pār jebkuru debess ķermeni. Līgums ir būtisks, lai uzturētu mieru, drošību un mazinātu konfliktu riskus, un veicinātu sadarbību, ņemot vērā pieaugošo interesi kosmosa izmantošanai dažādiem mērķiem. Līgums veicina ilgtspējīgu praksi un vienlīdzīgu piekļuvi kosmosa resursiem, nodrošinot ieguvumu kopīgu izmantošanu.

Līdz 2023. gada beigām līgumu bija ratificējušas 113 valstis. Latvija līdz šim nebija pievienojusies šim līgumam un arī nevienam citam no minētajiem līgumiem. Pievienošanās līgumam demonstrēs Latvijas atbalstu noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai un apņemšanos sadarboties un uzņemties atbildību kosmosa izmantošanai miermīlīgiem mērķiem, ņemot vērā tās strauji augošo kosmosa nozari. Līguma ratifikācija pirms Latvijas dalības šajā ANO komitejā apstiprināšanas apliecinās Latvijas izpratni par tās atbildību pār tās aktivitātēm kosmosa jomā un apstiprinās tās nopietno attieksmi pret iestāšanos un darbu šajā ANO komitejā.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tas ir, šī gada 18. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīja likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” otrajā lasījumā.

Tika iesniegti 10 priekšlikumi. Tie ir klimata un enerģētikas ministra, kā arī Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir redakcionāla rakstura, precizējot terminus, arī spēkā stāšanās laiku.

1. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 2. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 3. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 6. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 8. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 9. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 20. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Maslovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs. (Dep. S. Ābrama: “Saeimas priekšsēdētāja!”) Tātad referents...

S. Ābrama (PRO).

Jā, es šodien būšu Andra Kulberga vietā. Viņš ir aizlidojis... pēkšņi “airBaltic” nomainīja reisu, un diemžēl Kulberga kungs nevar piedalīties Saeimas sēdē.

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Šodien skatām sagatavoto otrajam lasījumam.

Ir 14 priekšlikumi.

1. – deputāta Jāņa Patmalnieka priekšlikums. Atbalstīts. Jānis Patmalnieks ierosina... Patmalnieks pats nenāks runāt. Pastāstīšu.

Šis priekšlikums ir par to, ka kreditēšanas līgumu būs aizliegts noslēgt laikā... bija “no pulksten 23.00 līdz 7.00”, tagad – “no pulksten 22.00 līdz 9.00”.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Šis priekšlikums ir viens no retajiem, kurš ir par būtību un atbilst tam garam, ko paredz likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Galvenajam uzsvaram būtu jābūt uz patērētāju tiesību aizsardzību, lai pasargātu mūsu valsts iedzīvotājus no ātro kredītu aizņēmumiem, kurus tie ļoti bieži nespēj atdot, un situācija pasliktinās ar katru gadu.

2023. gads bija rekordu gads: ātrie kredīti izsniegti... jau gandrīz 800 miljonu, gada procentu likmes pasliktinās – sasniegušas 45 procentu apmēru, pieaug to cilvēku skaits, kuri nevar atdot. Dīvaini, ka tās iestādes, kurām būtu jāatbild par to, lai pasargātu mūsu iedzīvotājus, īpaši jauniešus, kuri ir vislielākajā riska zonā (to pierāda dati – katrs piektais jaunietis 18 līdz 25 gadu vecumā, aizņemoties šos līdzekļus, nespēj laikā atdot)... Bet nē – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nāk uz komisiju un lobē ātros kredītus, nedomā par cilvēkiem, nestrādā viņu interešu aizstāvībai. Galvenais, ko cenšas panākt, –atļaut ātrajiem kredītiem reklamēties.

Patmalnieka kunga priekšlikums ir viens no retajiem, kuru šodien varētu atbalstīt, jo tas ir par laika ierobežojumu, lai ātros kredītus, šos attālinātos kredītus, cilvēki nevarētu paņemt nakts laikā (kad ir jāguļ) kāda impulsa vadīti vai kādu vielu reibumā un... šādi darījumi tiktu noformēti. Tā ka šis priekšlikums ir atbalstāms. Tālāk debatēsim arī par pārējiem.

Jāteic, ka viss pārējais, kas ir iesniegts, noteikti nav par labu cilvēkiem. Arī Ekonomikas ministrija atzīst, ka likmes ir augstas, tās ir neadekvātas, dzen postā cilvēkus, kuri ir spiesti aizbraukt no Latvijas, bet ir atrasts tāds mazs salmiņš, pie kā pieķerties, lai beidzot varētu izstumt cauri ātro kredītu lobiju, kas atkal ir atgriezies Saeimā.

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, par priekšlikumu, lūdzu! Priekšlikums ir par laiku.

J. Vitenbergs. Par priekšlikumu. Šis priekšlikums ir labs. Tas pasargās mūsu cilvēkus.

Bet gribu pateikt: sekojam rūpīgi līdzi! Tie pārējie noteikti nav cilvēku interesēs. Tas ir ātro kredītu lobijs, kurš šeit, Saeimā, ir atkal atgriezies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atbalstu konkrēto Jāņa Patmalnieka priekšlikumu, kurš pēc būtības... bet tā ir maza nianse.

Galvenais, manuprāt, ko nule minēja kolēģis Vitenbergs, – vispār par patēriņa kreditēšanas segmenta uzraudzības atstāšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Tas ir konkrēts likums, bet iepriekš mēs diskutējām par Latvijas Bankas funkciju. Visiem šiem kreditēšanas jautājumiem ir jābūt Latvijas Bankas pārraudzībā – vai tā ir mazā vai lielā kreditēšana.

Atbalstu šo priekšlikumu, kā arī pārējos priekšlikumus, kas ir izdiskutēti komisijā. Bet, kolēģi, mums jau šī sasaukuma laikā visa mikrokreditēšana, ātrie kredīti (saucam tos, kā gribam) būtu jānodod Latvijas Bankas, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārraudzībā. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai referentei ir kas piebilstams?

S. Ābrama. Jā. Tātad 1. – deputāta Jāņa Patmalnieka priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Nākamais – 2. priekšlikums. Uzreiz tiem, kas skatās tabulās, gribu teikt, ka 2., 3. un 4. priekšlikums ir par vienu un to pašu tematu, bet mēs iepazīstināsim un diskutēsim par katru atsevišķi.

2. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Paredz šīs jaunās normas... 8.3 panta jauno redakciju, ko piedāvā Ekonomikas ministrija iepriekšējās vietā... bija stingrāki patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumi. Tātad šis paredz mainīt kārtību... paplašināt, bet – nosakot virkni ierobežojumu, lai reklāma tiktu uzraudzīta, kontrolēta. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Vitenberga kungs minēja, ka 1. priekšlikums ir atbalstāms. Šis, manuprāt, arī ir atbalstāms. Vēlos īsi ieskicēt argumentāciju, kuru patiesībā minēju tad, kad skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Likumprojektam kopumā ir divas daļas. Pirmā daļa ir saistīta ar Zaļās pārkārtošanās aktu. Otrā daļa ir saistīta ar patērētāju kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumu atcelšanu, pārskatīšanu, mēģinot šos ierobežojumus, kurus Saeima pieņēma pirms vairākiem gadiem, mainīt būtībā par labu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Manuprāt, ir četri iemesli, kāpēc šobrīd es aicinu attiecīgi atbalstīt šo priekšlikumu, kas paredz izņemt no šī likumprojekta patērētāju kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumu atcelšanu, saglabājot to daļu, kas saistīta ar Zaļās pārkārtošanās aktu.

Viens ir jautājums par konkurenci. Tas ir tas, kas tiek teikts: ja mēs ļausim brīvāk reklamēties, uzlabosim konkurenci šajā sektorā. Man nav pārliecības (arī Ekonomikas ministrija nav sniegusi analīzi) par to, ka šāda veida konkurence tiešām uzlabosies. Mums jau šobrīd ir teju 40 šāda veida pakalpojumu sniedzēju, pēc man pieejamās informācijas, gandrīz visi pakalpojumu sniedzēji piedāvā pakalpojumus par diezgan augstām cenām. Man ir grūti noticēt, ka šīs cenas mazināsies. Respektīvi, šādas analīzes vienkārši nav, līdz ar to mēs varam spriest teorētiski, ka konkurencei vajadzētu palielināties, bet analīzes, kas sniegtu par to pārliecinošus datus, vienkārši nav. Tāpēc, manuprāt, deputātiem atbalstīt šāda veida ierobežojumu atcelšanu vienkārši nav pamata.

Otrs arguments, kas izskan, ir par to, ka nozare šo gadu laikā ir sakārtojusies un attiecīgi to var redzēt kredītportfeļa kvalitātē. Bet, es ceru, varbūt deputāti atcerēsies, ka pavisam nesen “Latvijas Televīzijā” bija sižets... Uz tā pamata mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā veidojām diskusiju par veidiem, kā nozare šobrīd apiet esošos regulējumus un piedāvā papildu likmes, lai iedzīvotāji varētu kredītus saņemt ātrāk. Būtībā tie joprojām ir tie paši ātrie kredīti. Mēs redzam, ka nozare joprojām nav spējīga nodrošināt pienācīgu sabiedrības interešu aizstāvību, kā to ir paredzējis likumdevējs.

Komisijas sēdē mēs arī redzējām, ka uz jautājumu par to, cik ilgā laikā varētu pārstāt sniegt papildu likmju pakalpojumus (gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan esošā tiesu prakse Eiropā parāda, ka šādām papildu likmēm nevajadzētu būt), pati nozare atbild, ka viņiem ir nepieciešami seši līdz deviņi mēneši, lai no šādām papildu likmēm atbrīvotos un šāda veida pakalpojumus nesniegtu.

Man tas liecina tikai to, ka šobrīd nozare nav spējīga nākt pretī, nav ieinteresēta sadarboties. Līdz ar to ir ļoti grūti saprast, kāpēc Saeima šobrīd varētu vēlēties sadarboties un šādā veidā nākt pretī nozarei.

Man nav izvērtējuma, arī komisijā nebija izvērtējuma (Ekonomikas ministrija nav sagatavojusi šādu izvērtējumu) par sociālekonomisko ietekmi. Atceramies, cilvēki ātros kredītus pārsvarā ņem, lai nomaksātu mājokļa rēķinus, pārtikas rēķinus, lai samaksātu par transportu, visticamāk, uz darbu un atpakaļ no darba. Mēs redzam, ka absolūtos skaitļos pieprasījums pēdējo gadu laikā ir audzis. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā augsto inflāciju. Mēs redzam, ka pastāv risks, ka, pieņemot šāda veida grozījumus, sociālekonomiskā situācija var pasliktināties. Es gribētu, lai Ekonomikas ministrija tomēr sniedz ļoti pārliecinošus argumentus par to, ka tas nekādā gadījumā nenotiks. Šādas atbildes neesmu saņēmis. Manuprāt, neviens deputāts nav.

Uz tā pamata, es domāju, mums ir vēl viens iemesls gan PROGRESĪVO, gan citu deputātu sniegtos priekšlikumus – 2., 3. un 4. – tomēr atbalstīt.

Visbeidzot pēdējais arguments – jā, protams, reklāma neatrisinās tos fundamentālos izaicinājumus, kas eksistē saistībā ar šāda veida pakalpojumu sniegšanu. Tie jautājumi ir saistīti ar kredītspējas izvērtēšanu un uzraudzību. Kolēģi, mēs esam situācijā, ka nebanku sektors sniedz pakalpojumus ne tikai patērētājiem, bet arī juridiskajām personām. Un mēs joprojām esam situācijā, ka šo nozari uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, lai gan pakalpojumi tiek sniegti arī juridiskajām personām.

Līdz ar to – tas Saeimā ir izskanējis jau pirms tam – šai nozarei ir jābūt uzraudzītai no Latvijas Bankas puses. Kamēr tas tā nav, es domāju, mēs nevaram virzīties ar šāda veida reklāmas ierobežojumu atcelšanu, kas šobrīd ir par labu nozarei, ņemot vērā, ka pastāv riski, kurus esmu iezīmējis.

Tāpēc tiešām aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan divus nākamos. Mēs varam atgriezties pie šīs sarunas, tiklīdz nebanku sektoru uzraudzīs Latvijas Banka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad šodien faktiski diskutējam par patēriņa kredītu reklāmām, par to, vai Latvijas Republikā ir iespējams reklamēt dažādu veidu patēriņa kredītus. Tas attiecas ne tikai uz ātrajiem kredītiem, kā te pozicionē kolēģi, bet attiecas uz visu veidu kredītiem, ja cilvēki iet un aizņemas no bankas naudu.

Tas attiecas arī uz auto līzingiem. Sabiedrībai pašlaik nav pieejama informācija par autotirgotāju piedāvājumiem: var iegādāties automašīnas ar fiksēto likmi – 1,5 procenti, nevis maksāt bankas pievienoto likmi – 2 un kaut cik procenti un vēl EURIBOR klāt. Tādas informācijas sabiedrībai nav. Tāpat nav pieejama informācija par to, kādas ir patēriņa kredītu likmes pie dažādiem aizdevējiem. Pie kā tas noved?

Tas noved pie tā (kā mēs arī komisijā konstatējām), ka tirgū nav iespējams ienākt citiem aizdevumu sniedzējiem, mums faktiski tirgū veidojas tāda koncentrācija, ka pastāv tikai daži, kas dod šos kredītus, kuriem ir augstāks risks. Protams, arī bankās var saņemt patēriņa kredītus, bet bankas sniedz mazāk riskantus kredītus. Augsta riska kredītu segmentā mums faktiski ir koncentrācija, kur turpina būt daži tirgus spēlētāji, un patērētāji arī turpina iet pie tiem pašiem tirgus spēlētājiem, jo viņiem nav pieejamas informācijas ne par to, kādas ir procentu likmes pie konkurentiem, ne par to, ka konkurenti faktiski pastāv.

Jāatzīst, man pašam nācies saskarties ar šo ātro kredītu problēmu. Tā situācija, protams, ir dramatiska. Ir jāpiekrīt visiem kolēģiem, kas norāda uz problēmu, bet jāatceras arī tas, ka Saeima jau paveica labu darbu, ierobežojot ātros kredītus. Ir pagājis zināms laiks, un mēs redzam, ka efekts no šiem ierobežojumiem ir.

Vai reklāma ir izšķiroša? Es teiktu, ka reklāma nav izšķiroša. Reklāma palīdzētu faktiski tiem cilvēkiem, kuri tagad sēž uz savām 40 vai 50 procentu likmēm un nezina, ka pie konkurējoša aizdevēja var aizņemties par 20 procentiem. Tas ir reklāmas uzdevums – informēt patērētājus par dažādu veidu iespējām izvēlēties.

Tas, ko šie grozījumi paredz, – ļaut reklamēties un dot patērētājiem iespēju izvēlēties. Tas arī sekmētu konkurenci starp dažādiem tirgus spēlētājiem.

Kas attiecas kopumā uz diskusiju par šo koncentrāciju. Mums tā diskusija faktiski... kolēģi mēģina manipulēt ar bailēm – ar bailēm par to, ka, ja atļausim ātros kredītus, tad atvērsies kaut kāda Pandoras lāde un viss atkal būs slikti, tāpat kā bija iepriekš. Diskutējot komisijā, mēs nenonācām pie šāda secinājuma. Gluži pretēji – situācija ir mainījusies un mainījusies uz labu. Un tas, kurš izdod... tikai palielinātu konkurenci un patērētājiem dotu iespēju. Šīs bailes paralizē ļoti daudzas lietas... gan šajā likumprojektā, gan daudzos citos likumprojektos... mēs būvējam likumus, pieņemot ļaunāko iespējamo situāciju, un beigu beigās mēs neļaujam tādam mērenam sektoram attīstīties. Tas ir tas, no kā vajadzētu izvairīties gan šajā, gan citos likumprojektos.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un nākamos divus, kas svītro no likuma pantu par reklāmu. Aicinu kolēģus strādāt pie tā, ka mēs nevis domājam, kā aizliegt reklāmu, bet domājam, kādā veidā kādus ierobežojumus uzlikt reklāmai... par ko ir arī viens no maniem nākamajiem priekšlikumiem – mēs nevis pasakām, ka reklāmas vispār nav iespējamas, bet mēģinām nodefinēt to, ka nevar veikt... noteikta veida reklāmas, nevar reklamēt ātros kredītus, ko kolēģi ļoti uzsver. Tas arī ir ceļš, kādā veidā virzīties uz priekšu.

Komisijā Ekonomikas ministrija arī atbalstīja šādu virzienu un apliecināja, ka uz nākamajiem lasījumiem ir gatava strādāt pie pilnveidošanas, kādā veidā mēs nevis aizliedzam reklāmu... bet strādāt ar reklāmas jautājumu tā, lai patērētāji nesaņemtu, teiksim tā, kārdinošu informāciju un neiekristu... dažādā manipulatīvā informācijā.

Aicinu noraidīt šos priekšlikumus un pirms trešā lasījuma strādāt ar šīs normas pilnveidošanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim.

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Priekšsēdētājas kundze! Šobrīd jums ir divas izvēles. Šis priekšlikums piedāvā nedarīt neko, un kopā ar nākamo priekšlikumu tas piedāvā “izgriezt sētā lielāku caurumu”. Šo likumprojektu un konceptu ir vērtējusi gan valdība, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un komisija ir pieņēmusi lēmumu neatbalstīt nekā nedarīšanu.

Priekšlikums šo regulējumu padara neizskaidrojamu cilvēkiem. Ir aizliegta reklāma, bet to var apiet. Iedomājieties – mums, Ekonomikas ministrijai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai jādodas runāt ar potenciālajām bankām, kas varētu ienākt Latvijā, un mēs iesākam sarunu: mums ir lielas peļņas maržas, jo mums ir dārgākie kredīti Eiropā, mums kapitāls maksā visdārgāk... un tad turpinām sarunu. Būs grūti. Jūs nevarēsiet reklamēt nevienu no saviem pakalpojumiem, bet jūs varēsiet to apiet.

Kam šāds – nekā nedarīšanas – regulējums palīdzēs? Es neredzu, ka tas palīdzēs uzraugiem, jo uzraugi ir atzinuši, ka viņi nevar kontrolēt šo apiešanu. Tā ir legāla. Vai tas palīdzēs tam patērētājam, kurš meklē reģionālu hipotekāro kredītu, un vienīgais, ko viņš var saņemt, ir patēriņa kredīts, kuram nav konkurences, jo nav nekādas informācijas par citiem patēriņa kredīta sniedzējiem? Tam cilvēkam tas arī nepalīdzēs.

Arī piesauktais lobijs. Šis piesauktais lobijs uz Saeimas komisiju atsūtīja vēstuli, kurā teikts: mums jau īsti nevajag grozījumus, mums der, kā ir, bet mēs būtu gatavi atbalstīt, tādēļ ka mums kādi jauni spēlētāji nāk iekšā. Tirgus ir sadalīts. Es arī komisijā diezgan skaļi paziņoju, ka es šajā sektorā novēroju oligopola pazīmes. Tas ir bīstami. Mums ir koncentrēts tirgus un augstas procentu likmes... pa visu spektru. Tas, ko mēs piedāvājam, – sakārtot likumdošanu.

Šobrīd tirgū nav konkurences. Viņiem ir labi. Tur ir stagnācija. Mēs esam valsts, kura tērē publisko naudu, lai popularizētu iespēju pārkreditēties. Pavisam nesen Latvijas Banka rīkoja semināru par jaunajiem grozījumiem, kas dod iespēju vieglākā veidā pārkreditēt hipotekāros kredītus. Īstenībā, atļaujot normāli reklamēties, normāli strādāt mārketinga teorijai, to visu būtu izdarījis pats privātais sektors, tas cīnītos par klientu. Tas parādītu to, ka naudu, ko šobrīd tērē valsts, lai popularizētu un stāstītu cilvēkiem, ka jūs varat aizņemties lētāk, jūs varat pārkreditēties... par pašsaprotamām lietām... to naudu mēs varētu novirzīt sociālajiem jautājumiem, mēs to varētu novirzīt aizsardzības jautājumiem. Tādas iespējas mums būtu. Bet šobrīd mums ir jāstāsta...

Stingrāks un skaidrs regulējums ir tas, ko ir piedāvājusi Ekonomikas ministrija, valdība un ko arī komisijas vairākums atbalstīja. Tas palīdzēs piesaistīt jaunus spēlētājus, iedzīvināt šo tirgu... pēc būtības. Ir jāiedarbina praksē ekonomikas teorija. Mēs visi zinām par 4P likumu... kas pēc būtības ir produkts, cena, reklāma un vieta. Tas šobrīd nestrādā. Es varu citēt savu augstskolas pasniedzēju, kurš teica: jūs varat radīt labāko produktu pasaulē, bet, ja jūs to nespēsiet nogādāt klientam, tikpat labi jums tas produkts var nebūt.

Aicinu balsot... pēc komisijas... un neatbalstīt šo priekšlikumu, jo mums ir jārīkojas, ja mēs vēlamies pārtraukt situāciju, ka mēs Eiropā esam dārgākie, kur (Šķirsta lapas.)... kreditēšanā mēs būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm, kur arī uzņēmēju sadaļā mēs esam dārgākie. Ja mēs vēlamies “audzēt” tautsaimniecību, mums ir jāatdzīvina finanšu sektors...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Miezainis.... un jāveido uzticība tam, nevis (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Miezaiņa kungs, laiks!

J. Miezainis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Es paturpināšu ZZS pārstāvja Miezaiņa salīdzinājumu, kur viņš ātros kredītus salīdzina ar žogu, kurā ir caurums. Es domāju, ka šeit, zālē, mums ir vienprātība par to, ka pašreizējā regulējumā tiešām ir caurums, tikai atšķirība ir tā, vai mēs šo caurumu gribam pataisīt vēl lielāku vai žogu nojaukt pavisam, ko piedāvā Miezaiņa kungs, vai arī mēs šo žogu stiprinām un caurumus aiztaisām.

Šobrīd, ja kādu apmierina šāda situācija, tad tas ir nebanku sektors. Miezaiņa kungs teica, ka ir jāsaasina konkurence. Šobrīd ātro kredītu nozarē jau ir 37 – 37! – spēlētāji, un tie visi strādā ar lielu peļņu. Kāds šeit ir konkurences trūkums?

Es domāju (Starpsauciens.)... es domāju, ka bailes, Patmalnieka kungs, ir tas, ka gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (kura nosaukumā jau ir minēta patērētāju tiesību aizsardzība), gan atsevišķi koalīcijas politiķi... viņiem ir bailes nostāties pret ātro kredītu “naudas maisiem”, viņi pat piedāvā ātro kredītu “naudas maisiem” kļūt par valdības efektivitātes padomniekiem. Viņi, ātro kredītu lobijs, jau ir tik tālu tikuši – līdz Brīvības ielai.

Es domāju, jums vienkārši trūkst dūšas nostāties sabiedrības un iedzīvotāju pusē, un nevis visas sabiedrības, bet – pēc statistikas – jūs redzat, ka tās ir personas 18 līdz 25 gadu vecumā. Ir svarīgi pasekot, ko dara LDDK, LTRK un pie kā viņi kopā ar Tieslietu ministriju strādā pēdējo divu gadu laikā... proti, kā lielo īpatsvaru sabiedrības darbspējas vecumā atgūt no ēnu ekonomikas atpakaļ legālajā tirgū, jo daudzi no viņiem tieši ātro kredītu dēļ ir nonākuši ēnu ekonomikā vai emigrācijā. Tās ir darba rokas, kuru mums trūkst. Šī ir tā vecuma grupa, kas ir ekonomiski aktīva, šī ir tā vecuma grupa, kas ir reproduktīvā vecumā, ja reiz jūs esat par dzimstības veicināšanu un to, lai cilvēki nebrauktu prom no Latvijas. Šis portfelis aug, jūs redzat statistiku – 0,7 miljardi, ar tendenci pieaugt. No tā pīrāga lauvas tiesa ir digitālie līgumi – attālināti, distances līgumi, kas tiek noslēgti impulsīvi... caur telefonu vai datoru. Un tas ir tas, ko jūs piedāvājat, – vēl vairāk reklamēt. Jūs “kosmētiski” saīsinājāt šo laiku, ko es atbalstu, un vienlaikus iegrūžat vēl... lielāku plūsmu caur reklāmām.

Ir svarīgi saprast politisko kontekstu. Saprotu, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šo priekšlikumu neatbalstīs. Viņiem ir interešu konflikts, tas ir skaidrs. Zaļo un Zemnieku savienība – viņi visi ir šī priekšlikuma virzītāji. Miezaiņa kungs jau “izgaismojās”. Es paredzu, ka “Nacionālā apvienība”, APVIENOTAIS SARAKSTS, PROGRESĪVIE būs “pret”. Vismaz pēc retorikas tā var saprast. Tad tā kārts, kas uzvarēs, – patērētāji vai ātro kredītu “naudas maisi” – krīt uz JAUNO VIENOTĪBU. Jūsu rokās ir izšķirties, vai uzvarēs tie ātro kredītu “naudas maisi”, ar kuriem jūs podkāstos sēžat un aicināt valdībā par efektivitāti runāt, vai uzvarēs tas, ka mēs pasargājam jauno paaudzi no impulsīviem ātrajiem kredītiem.

Kad man bija pēdējā tikšanās ar LTRK, man stāstīja konkrētu gadījumu... uzņēmēja, kurai trūkst reģionā darbaspēka... konkrēts gadījums – 19 gadus vecs jaunietis, persona ar invaliditāti, kas nekad nav bijis... darbā, noslēdzot distances līgumu, var saņemt patēriņa kredītu. Un visi man skaidro, ka tie ir izņēmumi, tie kaut kā ir “izkrituši caur sietu”. Un visa informācija, kas mums ienāk par šādiem gadījumiem, – tie jau esot izņēmumi, bet kaut kā to izņēmumu ir pārāk daudz.

Pasargājam vispirms savus cilvēkus, noregulējam, lai tās likmes nav tik drastiskas, un tad varam runāt un lietot argumentu, ka, jā, citur Eiropā ir atļauta reklāma, bet Latvijā nav. Citur Eiropā nav tādu likmju un nav tādas pieejamības – kuram katram, kam nav darbavietas... atsevišķos gadījumos pat tādiem tiek dots.

Tā ka, JAUNĀ VIENOTĪBA, es uzticos jūsu godprātībai, lūdzu, nostājieties sabiedrības, nevis ātro kredītu pusē. Tas ir tas, ko lūdz arī mūsu tautsaimniecība... un darbaspēks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Jā, šie trīs priekšlikumi ir ļoti līdzīgi. Ja netiks atbalstīti šie priekšlikumi, tad, pieņemot izmaiņas... kādas ir spēkā esošajā brīdī... ātrajiem kredītiem būs visatļautība, būs reklāma... tāda visatļautība, kāda bija agrāk, – būs reklāmas, kurās piedāvās kārtīgi atzīmēt dzimšanas dienas, pirkt dārgas automašīnas un visu pārējo. Un tam nav pilnīgi nekāda pamata.

Arī ministrija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norāda: ir vairāk cilvēku, kuri nevar atdot, nosacījumi pasliktinās. Iepriekšējā Saeima taču lēma noteikt griestus šīm procentu likmēm, jo bija pilnīgs vājprāts, bet šobrīd nozare šos griestus apiet. Atbildīgā ministrija un PTAC vispār nereaģē, izliekas, it kā nekas nebūtu noticis, būtībā ņirgājoties par likumdevēju.

Tas lobija spēks ir tik milzīgs! Jums vajadzēja redzēt, kas notika komisijā. Bija deputāti, kuri likumprojekta izskatīšanas gaitā mainīja savu viedokli, bija tādas situācijas, ka, nezinu, “vēders sagriezās”... vai kas notika – atsevišķi deputāti pirms balsojuma gāja ārā. Tā ka milzīgs, milzīgs, milzīgs spēks! Aicinu nākt pie prāta, atbalstīt kaut kādu no šiem priekšlikumiem... visus trīs.

PROGRESĪVIE, esmu jūs daudz kritizējis, bet šajā gadījumā jūs mainījāt savu viedokli un sapratāt, kur ir šis patērētājs, kur ir viņa intereses, un esat gatavi atbalstīt... kā teicienā, ka arī salauzts pulkstenis vienreiz dienā rāda pareizu laiku.

Šoreiz es teiktu, ka visi trīs priekšlikumi ir atbalstāmi. Un aicinu arī... Varbūt mums kaut kas sanāk. “Nacionālā apvienība”, APVIENOTAIS SARAKSTS... Kas mums te vēl ir? PROGRESĪVIE (Starpsauciens.)...

Pirms brīža dzirdējām zemnieku pārstāvi, uzkāpj tribīnē un saka – mums jādubulto ekonomika. Bet tu saproti, ko tas vispār nozīmē – 45 procentu gada likme... cilvēkiem?! Jūs grūžat viņus postā, liekot aizņemties vai dodot iespēju aizņemties šādas summas, nekontrolējot šīs likmes, vienkārši nekontrolējot. Jūs nevēlaties darīt to, kas būtu jūsu pienākums. Cilvēki aizņemas dārgu naudu, kuru nevar atdot.

Strādājat ar komercbankām... atnāca, noplivināja lapiņu. Komercbankām gada vidējā likme ir 15 procenti, kas ir viena no sliktākajām Eiropas Savienībā. Krājaizdevu sabiedrības... Ir virkne lietu, kuras mēs atbalstīsim, un mēs varam strādāt kopā. Šim jautājumam nav partejiskas piederības, tam nav ne koalīcijas, ne opozīcijas. Tam nav nekādas fiskālas ietekmes, par kuru jūs vienmēr piesakāties... ka, nē, ideja varbūt ir laba, varbūt vēlāk šo priekšlikumu nozagsim un virzīsim kā savu citos likumprojektos. Bet šajā gadījumā tā ir izšķiršanās, vai cilvēkus grūst postā, īpaši mūsu jauniešus, kuri pēc tam tiek izslēgti no darba tirgus, virkne no viņiem aizbrauc, aizbrauc jaunas ģimenes. Jums nav nekādu datu... Patērētāju tiesību aizsardzības centram uzdodot jautājumu...

Mums bija priekšlikums arī par jauniešiem no 18 līdz 20 gadiem – liegt viņiem šos kredītus izsniegt. Nozare teica – jā, varbūt komisijā arī būtu gatavi šādu normu pieļaut, bet ministrija bija pret. Komisija vismaz uzdeva ministrijai nākt ar priekšlikumu, lai pasargātu šos jauniešus. Tā ir lielākā riska grupa, kura vairāk aizņemas un bieži vien nepārdomāti aizņemas. Tā ka šajā gadījumā ir skaidra izvēle – gribam, lai ir, nezinu, rītā, vakarā katra otrā reklāma ātrajiem kredītiem, zinot, ka ar to nozare galā netiek, tā ir augoša, pasliktinās nosacījumi, aizvien vairāk cilvēku nevar atdot... tad tā ir izvēle, un te nav nekādas politiskas... kā saka, spiediena “piederības”, katrs pats deputāts izdara izvēli, vai cilvēkus turpināt grūst postā vai reāli strādāt ar normālām finanšu institūcijām, ar samērīgiem kredītiem.

Tā, lūk! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un ejam uz priekšu arī... un šo trīs priekšlikumu bloku... uzvara būs, un mēs pasargāsim mūsu cilvēkus. Atbalstām kaut vienu no tiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Paldies. Īsi. Es vēlos ātri atbildēt uz pāris Miezaiņa kunga argumentiem, jo, manuprāt, tajā aizstāvības runā tā nevajadzīgi emocionāli, traģiski tas tika paņemts. Un, manuprāt, viens no interesantajiem argumentiem izskanēja, ka esošais regulējums ir šķērslis piesaistīt lielus finanšu sektora spēlētājus, kas varētu ienākt Latvijas tirgū. Es šādu argumentu dzirdu pirmo reizi, atklāti sakot, es tam neticu, tāpēc ka, pirmkārt, nav tā, ka nevar reklamēt pilnīgi nevienu pakalpojumu, hipotekāro kredītu pakalpojumus var reklamēt. Un bankām, finanšu sektora iestādēm lielākie ieņēmumi veidojas tieši no hipotekāro kredītu pakalpojumu sniegšanas, nevis no patērētāju kredītiem, tāpēc šis arguments vienkārši neiztur kritiku. Otrkārt, es ceru, ka Ekonomikas ministrija savu laiku varētu veltīt pamatproblēmai, un pamatproblēma ir tāda, ka šajā brīdī sektoru neuzrauga pareizā iestāde. Kā jau es norādīju – tiklīdz mēs pārliecināsimies, ka Latvijas Banka uzrauga nebanku sektoru, mēs varam tālāk diskutēt gan par reklāmas regulējumu, gan par citiem jautājumiem. Kamēr tas netiek izdarīts, mani tiešām pārsteidz, ka Ekonomikas ministrija velta laiku šāda tipa jautājumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, arī neatbalstīsim ne šo, ne divus nākamos priekšlikumus. Jau izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, no šīs tribīnes es runāju un minēju, kādi ir mūsu argumenti tam, ko mēs toreiz pieņēmām, un tam, ko jūs šobrīd mēģināt mainīt. Man ir tāda sajūta, ka īpaši “Nacionālā apvienība” ar vienu ausi dzird un otru ausi speciāli kaut kā... kaut kādu iemeslu dēļ... Man negribētos domāt, ka tas ir kaut kāds jūsu banku lobijs. Kādēļ jūs nesaklausāt vienu daļu ļoti nopietnu argumentu, tajā skaitā... Ļoti liels paldies Patmalnieka kungam, kurš, manuprāt, lieliski izklāstīja situāciju. Tāpat jāsaka paldies arī Ekonomikas ministrijai, kas daudzu gadu garumā ieklausījās industrijā par to likuma normu, ko 12. Saeimas izskaņā tādā populisma garā deputāti pieņēma, vēloties aizliegt ātros kredītus. Jā, bija tāda vēlme, bet ieskrēja ar galvu sienā un aizliedza pilnīgi visu, kas attiecas uz patēriņa kredītu... aizliegumu. Jūs taču nevarat noliegt, ka nedrīkst reklamēt iegādāties automašīnas uz kredīta, nevar... ar regulējumu, kāds tika pieņemts 12. Saeimas beigās, patērētāju tiesības ir ierobežotas, jo, neesot šādām reklāmām, patērētājam nav iespēju uzzināt par izdevīgākajiem piedāvājumiem.

Kas ir ieguvēji? Ieguvējas ir bankas, kurām ir savas datubāzes, kurām nav jākonkurē ar piedāvājumiem, jo publiskajā telpā šo piedāvājumu nav. Mani pārsteidz tas, ko šodien dzirdēju. Vai zināt, cik ir ātro kredītu firmu? Tās nav firmas, tie ir zīmoli. Paskatieties, cik ir īpašnieku! Tur entajiem zīmoliem ir vieni un tie paši īpašnieki! Tik daudz taču jums būtu jāzina.

Ja gribat ierobežot ātros kredītus, ierobežojiet, bet šādi ierobežojumi nedrīkst attiekties uz kreditēšanu kopumā. Tas nav samērīgi, un šāds regulējums nav spēkā nekur Eiropā. Atkal – vēloties izdarīt kaut ko labu, ir panākts pilnīgi cits efekts, kuru jau sešus gadus industrija mēģina labot. Paldies dievam, kāds to ir sadzirdējis.

Es aicinu neatbalstīt ne šo, ne arī nākamos divus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Mums ir izvēle – mums ir izvēle saglabāt esošo de facto situāciju. Kolēģi jau minēja par nozares spēlētājiem. Ekonomikas ministrijas pārstāvis minēja par procentu likmēm. Mēs zinām, kādas tās ir, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Tā ir esošā situācija – viss paliek, kā ir, mums ir daži nozares spēlētāji ar rekordaugstām likmēm, ar ļoti augstu rentabilitāti, ienesīgumu šajā biznesā un ar visu no tā izrietošo. Ja nav iespējas jaunajiem spēlētājiem pastāstīt par saviem produktiem, viņus neviens neapdraud.

Mums ir izvēle, un šī izvēle ir politiska. Emocionāli tā nav vienkārša. Es ļoti labi saprotu iesniedzējus, jo jebkāda veida... vai tā ir reklāma, vai stāsts par produktu, kaut vai informācija par cenām... ka ir zemākas likmes, ka ir izdevīgāk, ka par šo ātro izsniegšanu nav jāpiemaksā, kas rezultējas augstāk... tas viss rada iespaidu, ka mēs atkal atveram ātro kredītu reklāmas tirgu... Ātro kredītu reklāmas, mēs atceramies, vēsturiski... noveda ļoti daudzas ģimenes, mājsaimniecības līdz iznīcībai. “Kosmoss”, kas bija... iepriekšējā Saeimā. Rezultātā mēs nonācām otrā grāvī. Un te mums ir politiskā izšķiršanās, vai mēs saglabājam de facto situāciju ar esošajiem spēlētājiem... jauni nespēj pastāstīt par saviem produktiem, ka tie, iespējams, ir izdevīgāki, un nevar ienākt mūsu tirgū.

Tāpēc, kolēģi, atgādinu – šis ir otrais lasījums. Ja mums līdz trešajam lasījumam rodas pārliecība, ka komisijā šobrīd lemtie... par katru priekšlikumu... šī secība, kas bija komisijā izdiskutēta... kur bija arī asociācijas “Fintech Latvija” pārstāvji... viņi noteikti jāaicina arī uz trešo lasījumu... Latvijas Bankai jāpajautā vēlreiz viedoklis, atkārtots viedoklis, lai beigu beigās šī visa patēriņa kreditēšana būtu Latvijas Bankas uzraudzības kontrolē.

Mums vajadzētu virzīties tajā virzienā, ko ir lēmusi komisija, bet uz trešo lasījumu ļoti rūpīgi jāizdiskutē visi tie riski, uz ko norādīja arī kolēģi no “Nacionālās apvienības”... vai mēs tiešām nenonāksim otrā grāvī, vai nepastāv variants, kā arī šo normu varēs apiet, būs masīva, vilinoša reklāma, un cilvēki ļoti viegli “ieies” jaunā kredītu jūgā, cietīs lielus zaudējumus... arī ģimenes... un, iespējams, daudzi atstās šo valsti.

Es aicinu pieiet ļoti, ļoti atbildīgi. Šis ir atbildīgs lēmums. Mēs ļoti labi saprotam – palikt de facto, kā ir, nevar, ir jāskatās diezgan gudri, juridiski korekti, jo atceramies, ka iepriekšējie ierobežojumi tabakas aprites likumā... aizliedzām daudzas lietas. Rezultātā viss ir nopērkams, cilvēki paši dozē gan garšas, gan smaržas, un ir vēl sliktāk gan budžetam, gan cilvēkiem, gan patērētājiem – visiem.

Tāpēc esam gudri, pietiekami profesionāli! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kolēģiem šis jautājums ir jāskata. Ja saskatīsim riskus... Uz trešo lasījumu APVIENOTAIS SARAKSTS noteikti neatbalstīs likumprojektu, ja šie riski pastāvēs. Ja tie būs izvērtēti lietišķi un profesionāli no dažādiem aspektiem, primāri no patērētāju tiesībām un viņu iespējām, lai cilvēkiem šie produkti būtu pieejami par labākām cenām un... konkurētspējīgāki, mēs varam virzīties uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim otro reizi.

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Liels paldies, godātie deputāti, cienījamās deputātes, par diskusijām.

Par diskusiju par uzraudzību. Ekonomikas ministrija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pauda – mums ir jāizvērtē. Jā, ja ir labāka situācija... jo šāds izvērtējums tika veikts gadus atpakaļ, kad bija vēl tāda institūcija kā FKTK, kas tika integrēta Latvijas Bankā. Tajā brīdī Ministru kabineta lēmums bija, ka nevajag šo uzraudzību nodot... Šobrīd situācija ir mainījusies. Mums jau mērķis ir viens – efektīva valsts pārvalde, funkciju nedubultošanās. Un, ja izrādīsies, ka Latvijas Banka to var labāk, lētāk un jaudīgāk, tad kādēļ mums, kā saka, iecirsties? Nē, tas Ministru kabinetam jāizvērtē, jāpieņem lēmums, jānāk uz Saeimu, un arī jums būs jāpieņem lēmums.

Attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām – es tiešām esmu ar visām četrām par to, ka mēs tās stiprinām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir uzsākusi milzīgu darbu pie tā. Bet arī krājaizdevu sabiedrības nevarēs izstāstīt par saviem produktiem, ja nebūs izmaiņu šajā likumā, un tas ir tas skumjākais. Kā jau es minēju – iedarbinām to ekonomikas teoriju! Ne velti šī teorija ir krietni vecāka par mani. Un tā strādā. Mēs dodam iespēju.

Aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S. Ābrama. Es tikai varu atgādināt, ka komisija 2. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 25, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Ābrama. 3. – deputāta Smiltēna priekšlikums. Tas ir tieši tāda paša satura kā 2. un pēc tam arī 4. priekšlikums. Tātad...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 24, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Ābrama. 4. – deputātu Vitenberga un Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet saturs tāds pats kā 2. un 3. priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, ir sliktāk, nekā es biju cerējis un gaidījis. Viedokļi mainās tik ļoti strauji, un redzējām – arī Smiltēna kungs palika bez atbalsta savā frakcijā. Šajā gadījumā šis priekšlikums ir pēdējā iespēja. Ko dara nozare un ko dara ministrija – viņi sašuj kopā ātros distances kredītus ar hipotekārajiem kredītiem, ar studiju kredītiem. Paskatoties, papētot, kāds ir tas portfelis, – hipotekārie kredīti ir 1 procents no kopējā stāsta, un arī pārējie tur nav nekas.

Šī nozare – viņiem tas ir izdevīgi. Ja, Harij, tu paņemtu kā jauns censonis (Starpsauciens.)... laikā... neatdotu laikā, būtu lielākais ieguvums no tevis.

Mēs strādājām ar virkni priekšlikumu, kā teicu, lai pasargātu jauniešus. Tālāk ir priekšlikumi par to, ja nu mēs... mums neizdotos šeit pārliecināt jūs (un man jau bija tādas aizdomas, ka neizdosies), tad piedāvāt risinājumu, kā nošķirt graudus no pelavām, lai būtu iespējamas studiju kredīta vai automašīnu... reklāmas, bet neļaut reklamēt tieši ātros distances kredītus. Tika piedāvāti dažādi risinājumi, bet viss tika sasiets kopā, lai parādītu: nu, kā tad bez ātrajiem kredītiem mēs tālāk dzīvosim. Bet 45 procenti! Aizņemies simtiņu, atdod 145. Neatdod vienreiz – likmes tiek dubultotas, summas paliek arvien grūtāk atdodamas un pakāpeniski ievelk šai purvā. Nav neviena izskaidrojuma, neviena argumenta, kādēļ vajadzētu atļaut reklāmas.

Jums katram pašam jāatbild sev: kādēļ jūs gribat, lai Latvijas iedzīvotāji aizņemtos vairāk ar šādiem nosacījumiem? Un pārējais, kas te ir apkārt, ir lirika, tukšas runas. Nav jau pirmais mēģinājums no šīs nozares nākt uz Saeimu un mēģināt izsist cauri ātro kredītu reklāmas. Bija mēģinājums caur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Tā noturējās un nepalaida cauri. Tagad atrada kaut kādu mazu šķirbiņu – Zaļās pārkārtošanās aktu – un mēģina argumentēt, ka Eiropa par katru cenu grib, lai Latvijā ļautu reklamēt ātros kredītus. Briselei ir vienalga, ko mēs te reklamējam vai nereklamējam. Mums ir jādomā par saviem cilvēkiem, tirgus specifiku. Dati jau parāda: jo sliktāk iet (ekonomika krīt), jo pieaug šis rūpals – vienkārši iedzīvojas uz to, ka cilvēkiem ir problēmas ar stabilu finanšu plūsmu, pieejamiem līdzekļiem.

Tā ka šī vēl ir pēdējā iespēja nobalsot par priekšlikumu.

Es redzu, Liepiņas kundze arī ir pieteikusies... kurai tur pašai ir acīmredzamas intereses. Pirmoreiz, Linda, es dzirdu, ka tu nāc un slavē, cik labi strādā šī valdība. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Agrāk tu nekad neesi nākusi. Man tiešām patika, kā tu uzstājies un runāji. Bet šajā gadījumā ātrie kredīti... ir aizklauvējušies pie ļoti daudziem deputātiem.

Tie “atturībnieki”, kas te bija, izdariet izvēli – “par” vai “pret”! Vai jūs gribat, lai latvieši aizņemas ar šādiem nosacījumiem vai ne?

Tā ka atbalstām šo priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Nāciet pie prāta!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tikai fakti un fakti, kurus mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā prezentēja pārbaudošās institūcijas.

Tātad maksimālais pieļaujamais kredīta izsniegšanas procents dienā ir 0,07. Šāds procents tika apstiprināts iepriekšējā Saeimā, 13. Saeimā, un kopā tas veido 25,5 procentus mēnesī. Nav runa par 48 procentiem, 25,5 procenti mēnesī – tas ir ātro kredītu maksimālais (Starpsauciens.) pieļaujamais finansējums.

Tātad ir vēl... Mēs komisijā izskatījām situāciju, ka tiek apieta... ar papildu pakalpojumiem. Gribu vērst uzmanību, ka tas nav noticis tagad, ne ministra Valaiņa laikā, tas ir vairāk nekā sešus gadus... Šīs kompānijas... puse no ātro kredītu kompānijām sniedza šos pakalpojumus, un jūs varat apskatīties, kuri bija ministri tajā laikā un nedarīja neko, lai novērstu (Starpsauciens.) šādu situāciju.

Tālāk – uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības (Starpsauciens.)... komisija... komiteja vai komisija, kā to sauc, kura ir pakļauta ekonomikas ministram. Un ļoti labi, ka Valaiņa kungs ir sācis cīņu pret nepamatoti izsniegtajiem kredītiem... nepamatoti iekļautajiem procentiem par papildu pakalpojumiem.

Kolēģi, līdz ar to šī nozare... Runājot par iespēju reklamēties, es domāju, ka tā lieta ir ļoti atbalstāma, tāpēc ka tiešām nāk jauni spēlētāji ar labākiem procentiem un viņiem tas ir jāpasaka. Ja mēs gribam, lai tie, nu, teiksim, lielie runči turpina tādā veidā strādāt, protams, neko nevajag mainīt, nekādā veidā nevajag mainīt.

Un vēl beigās. Man pašam ir kartes overdrafts, kas ir 16 procenti gadā. Tātad 25 procentu likme ātrajiem kredītiem, kuru resurss... kuri aizņemas tirgos naudu, un banku, kurām atlikumi mērāmi miljardos, procentu likme ir ļoti līdzīga patērētājiem. Un ātrie kredīti nekad nerastos, ja bankas 2010.–2011. gadā nepārtrauktu izsniegt patēriņa kredītus saviem klientiem.

Kolēģi, tā ka lūgums sekot komisijai un atbalstīt ceļu, kuru ir izvēlējusies komisija.

Nobeigumā gribu teikt: mēs tagad nobalsojam, izvēlamies šo ceļu, es domāju, būs arī Saeimas atbalsts tam, ka uzraudzība tiks veikta Latvijas Bankā. Mēs varam kaut vai no nākamās nedēļas sākt šo likumdošanas ceļu, lai uzraudzību pārvirzītu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra uz Latvijas Banku.

Lūdzu atbalstīt komisijas redzējumu.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Īsi atbildot uz izskanējušo no tribīnes. Tikai un vienīgi manas zināšanas reklāmas jomā (un industrijā es esmu strādājusi padsmit gadu) man ļauj veselīgi paraudzīties uz to nesamērīgumu, kas faktiski ir noticis ar iepriekšējiem likuma grozījumiem, par ko es minēju savā iepriekšējā uzrunā.

Bet man gribas atbildēt uz to, ko Vitenberga kungs teica no tribīnes: kādēļ tāda kaitīga reklāma kā kreditēšanas reklāma vispār būtu jāatļauj? Ziniet, Vitenberga kungs, tad acīmredzot būtu jāaizliedz arī politiskā reklāma – vispār, pilnīgi, jo tādu ļaunumu, kādu Latvijas ekonomikai ir nodarījuši politiķi ar savu darbību vai bezdarbību... kur vēl lielāku ļaunumu! Tad aizliegsim arī politisko reklāmu, vai ne?

Tā ka absurdas lietas šeit šodien izskan. Bet es aicinu patiešām... Un arī tas, ko jūs minat... Kāds sakars vieniem vai otriem grozījumiem ar... atbalstīt vai neatbalstīt valdību? Mēs taču šeit runājam par konkrētām lietām, un es esmu patiešām ļoti priecīga, ka šai valdībai beidzot izdodas kaut ko sakarīgu izdarīt. Arī Ekonomikas ministrijā. Arī to es... Man nav problēmu pateikt kādam no Jāņiem šeit paldies. Un šoreiz tas ir Patmalnieka kungs.

Bet tas, ko jūs, Vitenberga kungs, te runājat... man šausmas vienkārši klausīties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Reira kungs minēja, kāds ir likumā noteiktais dienā pieļaujamais procents ātrajiem kredītiem, bet nepateica, ka mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau skatījām, uzklausījām nozari un nonācām pie secinājuma. Es sapratu, ka mums visiem tur ir vienprātība, izrādās – nav. Bet faktiski likumdevēja griba netiek pildīta. Jo šobrīd, lai arī likums uzliek ierobežojumu, realitātē, slēpjot aiz papildu pakalpojuma – nav nekādi 20 ar kaut ko procenti, ir pāri par 40 procentiem –, viņi liek virsū procentus šim kopējam ātro kredītu pakalpojumam. Tā ka ir atrasts caurums arī tajā likumā.

Un tā vietā, lai novērstu to... jūs, Reira kungs, bijāt finanšu ministrs, jūs šobrīd vadāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju... tā vietā, lai iesniegtu priekšlikumu, kā novērst to caurumu, jūs ignorējat secinājumu, pie kura mēs jūsu vadītajā komisijā nonācām, un tagad sakāt kaut ko pilnīgi citu.

Vēl te izskanēja no Liepiņas kundzes, ka mēs sakām, ka jūs lobējat ātros kredītus, un – vai “Nacionālā apvienība” lobē Latvijas Banku vai bankas? Es vēlreiz saku: es labprātāk lobētu Latvijas Banku, kura veido finanšu pratības pasākumus un “Naudas skolu”, lai jaunieši, kuri ir ātro kredītu riska zonā, šie 18 līdz 25... vislielākais stabiņš no tiem, kuri aizņemas... Viņi viņus vismaz apmāca, droši vien nepilnīgi. Bet jautājums, teiksim, Miezaiņa kungam un visiem ZZS: ko jūs esat izdarījuši finanšu pratības veicināšanai sabiedrībā vai jauniešu vidū? Ko jūs esat izdarījuši?

Neviena iniciatīva nav bijusi par to, lai veicinātu finanšu pratību, lai neiekristu parādos. Viss, ko jūs varat izdomāt, ir liberalizēt, atļaut visu reklāmu. Atļaujam tikpat brīvi izsniegt kredītus. Patrāpīsies izsniegt arī tiem, kas varēs ar diviem klikšķiem telefonā kredītu dabūt, pat ja viņiem nav darbavietas vai izglītības, vai kā citādi, kā jau es minēju piemēros.

Par uzraudzību. Man ir prieks, ka vismaz šeit retorika sakrīt. Biju diezgan vientuļš raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, kad teicu, ka nebanku sektoram ir jāpāriet Latvijas Bankas pārraudzībā. Man ir gandarījums, ka mums ir vienota izpratne, un ceru, ka tas būs ne tikai šeit, kameru priekšā, bet nonāksim arī līdz tās nostiprināšanai likumā. Nevis, ka jūs tikai šeit gozēsieties. PTAC būtībā ir daudz citu pienākumu – no precēm veikalos līdz influenceru uzmanīšanai instagramā. Centram ir pilns citu pienākumu, nevis rūpēties par finanšu sektoru. Kolēģi jau labi norādīja, ka nebanku sektors vairākos segmentos konkurē ar banku sektoru.

Līdz ar to būtu tikai loģiski, ja tas būtu Latvijas Bankas uzraudzībā. Un pēc iespējas ātrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Es varu piekrist tam apgalvojumam, ka esošā redakcija un sistēma, kāda tā ir, nav pilnīga. Tā ir nepilnīga. Komersanti mēģina atrast veidus, kā reklamēt savu prečzīmi vai kompānijas nosaukumu. Tas nav optimāli un noteikti nav labi, bet pateikt, ka mēs tāpat īsti galā netiekam ar situāciju, tāpēc ļausim visiem un pa pilnu lauku reklamēties, arī nav korekti.

Šoreiz tie ir ātrie kredīti... zinot, ka tiešām to saprot visi. Es domāju, ka lēciens būs milzīgs, metot priekšā, pakaļā, arī stāstot par šiem kredītiem. Tie būs jaunieši, ļoti liela daļa, jo šīs kompānijas atradīs veidu, kā aizklauvēties līdz jauniešiem un kā viņiem iebarot pirmo aizdevumu, lai pēc tam viss aizietu pa trepi – pirmo reizi neatdevi, tad liksim klāt procentu likmes. Teikt un izlikties, ka nav šie 45 procenti... vienalga, kā tā situācija ir bijusi. Tad, kad bija lēmums par griestiem... iepriekšējā Saeima lēma par griestiem... Nozare tos apiet, pieliek dažādus papildu pakalpojumus. Aizņemsies tūlīt – dabūsi naudu ātrāk, pēc īsa brītiņa. Tikai piemaksā! Un svarīga jau ir tā gala summa un procentu likme, kādu saņem cilvēki, kuri aizņemas, un tie ir vidēji 45 procenti.

Kas būs tālāk? Šādā gadījumā brīva konkurence, ienāks daudzi komersanti. Nu, es gribēšu redzēt, cik tad tur ienāks. Vai tas nav arguments, ko nozare šobrīd izmanto, lai, kā saka, dabūtu deputātu balsis šiem grozījumiem? Kas tālāk būs? Alkohols? Cigaretes? Pilna reklāma, lai var ienākt jauni spēlētāji un būtu zemāka cena galapatērētājam? Kur ir tā robeža? Jo mēs zinām, ka tas, ko reklamēs, nav nekas labs, tas nenes neko labu ilgtermiņā cilvēkiem.

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vitenbergs. Tā ka – pēdējā iespēja atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kādu laiku atpakaļ sabiedrībā bija diskusija... un arī Valsts prezidents kādā televīzijas intervijā teica, ka kaut kas ir nogājis greizi, ja 27 tūkstoši jauniešu ne strādā, ne mācās.

Šis lēmums vai, pareizāk sakot... neatbalstot šo priekšlikumu un turpinot virzīt šo likumprojektu, kurā nez kāpēc uz otro lasījumu nav to sakarīgo priekšlikumu, uz ko cer un ko gaida (Ekonomikas ministrija sola tos atnest, lai precizētu regulējumu un ātros kredītus nereklamētu), būs vēl viens solis – pie 27 tūkstošiem varēs pieskaitīt vēl kādu bariņu klāt, ne tikai tos, kas nestrādā. Bet viņi strādā – tikai droši vien pelēkajā zonā, nesaņemot atalgojumu, nesaņemot sociālās garantijas.

Vismaz daļa no viņiem strādā. Palielināsies arī tā daļa, kas sakrāmēs koferus un aizbrauks. Nevis tāpēc, ka viņiem kāds liek braukt prom, jo te par daudz latviešu, bet tāpēc, ka viņus Latvijas valsts kādā brīdī nav pasargājusi.

Domāju, ka šajā brīdī lēmums nav par to, ka kāds neiegūs konkurenci vai kāda reklāmas firma nesaņems ienākumus, šis lēmums ir par to, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un ekonomikas ministrs ir atraduši labāku instrumentu nekā tas, kas šobrīd ir. Ja tā būtu, mēs noteikti nediskutētu, bet teiktu: jā, ļoti labs, precīzs instruments, kā atšķirot vajadzīgās reklāmas no nevajadzīgajām.

Gribu citēt to, ko esam atbalstījuši pirmajā lasījumā. Arī toreiz es to lasīju un teicu, ka gribētu dzirdēt, kā un kurš spēs novērtēt šo reklāmu aprakstu un pateikt, kas atbilst likumam un kas neatbilst. Novēlu Ekonomikas ministrijai pie trešā lasījuma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā noziņot. “Reklāmā, kurā piedāvāta iespēja kreditēt patērētāju, sniegtajai informācijai jābūt godīgai un skaidrai, un tā nedrīkst būt maldinoša.” Šajā gadījumā tas viss ir subjektīvi vērtējams līdzībās ar filozofisku vai ne tik filozofisku piegājienu.

Faktiski šī likumprojekta normas un panti ir piebērti ar nemērāmiem jautājumiem, piemēram, “aizliegts izmantot formulējumu, kas patērētājam var dot nepamatotas cerības attiecībā uz kredīta pieejamību”. Kādas tad ir pamatotas cerības? Tu esi pietiekami garš, skaists, apņēmīgs, drosmīgs? Vai – tev ir alga 500 eiro vai 700 eiro? Šie nosacījumi likumprojekta normā nav normāli kontrolējami, tos nevarēs piemērot.

Es jums varu pateikt – neticu, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs spēs šīs normas īstenot dzīvē un izvērtēt katru reklāmu. Beigu beigās var atmazgāties balts, jo 10 procentos no reklāmas laika vai laukuma ieliks tādu uzrakstu: “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu.” Tas nozīmē, ka 5 sekundes no televīzijas reklāmas 50 sekundēm uz ekrāna parādīsies šis uzraksts, un visi laimīgi, jo galvenā norma ir izpildīta.

Stāsts nav par to, vai kāds nopelnīs ar kredītiem vai ar reklāmām. Tā ir izvēle, vai mēs šo instrumentu lietosim vai nelietosim. Es redzu, ka likumprojekta norma, kas te tagad ir iestrādāta, dzīvē faktiski nestrādās. Diemžēl. Tā es domāju. Ja tā strādās, tad noteikti Patērētāju tiesību aizsardzības centrā būs vesela nodaļa vai departaments ar reklāmu vērtētājiem. Varbūt būs sagatavots mākslīgā intelekta instruments. Tas jau būtu pavisam inovatīvs risinājums. Lai izdodas!

Bet domāju, ka uz trešo lasījumu diez vai sagaidīsim kādu precīzāku, labāku instrumentu. Un ļoti ceru, ka tad APVIENOTAIS SARAKSTS atbalstīs šo normu izņemšanu no likumprojekta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti īsi par to, ko Indriksones kundze minēja, – par formulējumu, kā interpretēt to, kas ir ierakstīts likumprojektā. Savā ziņā es piekrītu, bet šādu formulējumu likumos ir ļoti daudz, piemēram, par ierēdņu nevainojamo reputāciju, vai ne? Kā ir ar to? Kā mēs to varam izkontrolēt? Kas vienam ir labs, otram ir slikts. Kā ar to godīgo, skaidro vīziju? Tieši tāpat, vai ne? Sajūtu līmenī balstīts.

Tā ka tas nav nekas jauns. Un, ja mums ar ierēdņu reputāciju līdz šim viss ir kārtībā, domāju, ka ar godīgu reklāmu gan jau kaut kā tiksim galā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S. Ābrama. Nē. Tikai atgādinu, ka 4. – deputātu Vitenberga un Butāna priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsot!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 23, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir saņemts deputātu iesniegums.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Kristaps Krištopans, Andris Šuvajevs, Svetlana Čulkova, Edgars Tavars un Ilze Indriksone lūdz turpināt Saeimas šā gada 13. janvāra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Turpinām sēdi.

S. Ābrama. Varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Jā, varat turpināt. Lūdzu!

S. Ābrama. Paldies.

5. – deputātu Vitenberga un Butāna priekšlikums. Jāsaka, priekšlikums būtu ļoti labs, ja mēs būtu atstājuši iepriekšējo regulējumu, kāds bija uz šo brīdi. Bet, ņemot vērā, ka Saeima tikko noraidīja priekšlikumus par izslēgšanu... šis priekšlikums vairs neiederas jaunajā likumprojekta konstrukcijā. Bet priekšlikums patiešām ļoti labs. Netika atbalstīts.

Es arī aicinu neatbalstīt, jo tas vairs neatbilst jaunajai konstrukcijai.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Tomēr gribu nedaudz ieskicēt... par šo priekšlikumu. Ja šodien Saeima iet ātro kredītu lobija pavadā... mēs piedāvājām komisijai dažādus risinājumus.

Viens ir saglabāt reklāmu ierobežojumus. Jūs pirms brīža to noraidījāt. Tas ir risinājums, kā varētu nodalīt neizdevīgos ātros (distances) kredītus no ikdienā varbūt lietojamiem patēriņa kredītiem, ar kuru palīdzību cilvēki pērk televizorus, tosterus vai ledusskapjus un kurus neizsniedz ar milzīgām, uzpūstām procentu likmēm. Tas varētu attiekties arī uz studiju kredītiem un citiem.

Šajā gadījumā komisijā visi teica: jā, ideja laba, mēs to varētu atbalstīt. Bet nebija vēlmes tiešām iedziļināties un šo jautājumu sakārtot. Svarīgākais bija atļaut kredītu reklāmas pa visu lauku, jo nevienu īsti neinteresēja tas, par ko tādā aizsegā tiek runāts, – kāda mērķa dēļ šie atvieglojumi tiek ieviesti.

Noteikti arī uz trešo lasījumu piedāvāsim risinājumus. Liela optimisma pēc iepriekšējiem balsojumiem nav, bet centīsimies sakārtot. Ja ministrija un PTAC negrib sakārtot procentu likmes, tad mēģināsim rast juridiskas konstrukcijas, lai cilvēkiem nodrošinātu samērīgus aizdevumus, lai patiešām nedzītu viņus postā un, ja kādam vajadzība aizņemties ir, lai pēc tam varētu atmaksāt un nebūtu kādu paliekošu seku.

Tā ka trešajā lasījumā, domāju, būs liela cīņa. Ceru, kāds būs nācis pie prāta un sapratīs, kas te īsti notiek. Tādā aizsegā – reklāmu atļaušanas aizsegā –būtībā būs milzīgs uzplaukums, nozare sasniegs tādus augstumus, kādus līdz šim nebija sasniegusi.

Šoreiz balsot nevaram, bet uz trešo lasījumu šāds priekšlikums būs. Jūs tad sapratīsiet, par ko šeit ir runa.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

S. Ābrama. Aicinu 5. priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 6. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Atgriežoties pie iepriekš runātā, ka mums ir jāstrādā ar to, kādā veidā mēs nevis aizliedzam šīs reklāmas, bet regulējam to, kādas šīs reklāmas būtu. Šis ir viens no maniem šim likumprojektam sagatavotajiem priekšlikumiem.

Vienu, kas ierobežo ātro kredītu izsniegšanas laiku, jūs jau atbalstījāt, par ko liels paldies. Šis ir otrs priekšlikums, kas paredz, ka nevar reklamēt noteikta veida kredītus un noteikta veida šo kredītu atdošanas nosacījumus.

Tas ir tas ceļš, ko mēs, diskutējot komisijā... arī ministrija atbalstīja... kādā veidā virzīties uz priekšu nevis ar kredītu ierobežojumiem, bet ar reklāmu ierobežojumiem.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo ierobežojumu reklāmām un strādāt tālāk trešajā lasījumā, sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, pie tā, kā pilnveidot šo regulējumu, lai tas būtu pēc iespējas efektīvāks.

Jāteic, kopā ar kolēģi Ati Labuci iesniedzām vēl vienu priekšlikumu, kas paredz atteikšanos no kredītiem, bet to mēs atsaucām. Ekonomikas ministrija apņēmās to izstrādāt citā likumprojektā šī gada laikā.

Tas ir veids, kā mēs varam turpināt strādāt ar šo ātro kredītu jautājumu, mēģināt rast veidus, kā pēc iespējas labāk ierobežot gan reklāmas, gan aizņemšanās iespējas. (Zālē troksnis.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

S. Ābrama. Atgādinu, ka 6. – deputāta Patmalnieka priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 24, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

S. Ābrama. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tas jaunā 8.3 panta trešajā daļā paredz, kādā veidā jāatspoguļo reklāma, ievietojot formulējumu “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu”, cik daudz no konkrētā reklāmas apjoma jāatvēl brīdinājumam (tātad 10 procenti). Runā par tehniskajām lietām, kā brīdinājumam jāizskatās reklāmās. Komisijā 7. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 8. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. Deputāta Butāna priekšlikums paredz Patērētāju strīdu risināšanas komisijas priekšsēdētājam izvirzītās prasības... jaunu redakciju: “kura ir Latvijas pilsonis”.

Jā, Butāna kungs pats pastāstīs.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Tā kā šis priekšlikums vairāk ir par prevenciju un tikko tika atbalstīts deputāta Jāņa Patmalnieka priekšlikums, kurš arī ir par prevenciju... šādu gadījumu, kā Patmalnieka kunga redakcijā tika piedāvāts, nav... šādu patēriņa kredītu. Mēs kā likumdevējs vēlamies, pirms ir liela ažiotāža, izprotot, ka ir kļūda, laicīgi noregulēt likumu. Šajā ir līdzīgi.

Šis priekšlikums regulē Patērētāju tiesību aizsardzības centra komisiju, kura izskata strīdus... lai būtu prasība pēc Latvijas pilsonības. Lai tie Krievijas pilsoņi, kas ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju un zina latviešu valodu, kas ir noteikts likumā (tiem, kas nezināja, Latvija bija jāpamet), nevarētu darboties PTAC komisijā. Respektīvi, šobrīd likums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas pilsoni un agresorvalsts pilsoni. Manuprāt, tāda sistēma būtu jāmaina, lai PTAC attiecīgi šos strīdus izskata starp Latvijas pilsoņiem.

Komisijā bija diskusija, ka varētu būt arī kāds Eiropas Savienības pilsonis, kurš pārvalda valodu. Kāpēc mēs viņu izslēdzam? Un tad bija priekšlikums, kompromisa priekšlikums, kam es biju gatavs, – ka varētu iekļaut arī Eiropas Savienības un OECD dalībvalstu pilsoņus. Diemžēl to jūs noraidījāt.

Faktiski tas, ko jūs gribat... es pat nesaprotu, kas šajā jautājumā ir tik ārkārtīgi liels un būtisks, lai jūs iestātos par to, ka Krievijas pilsoņi var piedalīties patērētāju un... pircēju strīdā.

Piemēram, mēs zinām, ka diemžēl joprojām ir imports no Krievijas. Un, ja Patmalnieka kungs nopirktu kurpes, nezinu, veikalā “Baltkrievijas apavi” vai “Krievijas apavi”, viņš šajā komisijā varētu nonākt pretī Krievijas pilsonim, kas, piemēram, pārstāv šo uzņēmumu. Manuprāt, nevajadzīga laipnība, ka mēs valsts iestādē... PTAC ir valsts iestāde, tā nav kaut kāda nevalstiska organizācija... valsts iestādes komisijā Krievijas pilsonim, agresorvalsts pilsonim, dodam līdzvērtīgas tiesības. Domāju, nevajadzīgi. Novēršam šādus gadījumus saknē.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Jā, komisijā mēs noraidījām šo priekšlikumu, jo – ko tas paredz? Tas paredz ierobežot ekspertu loku, kas var piedalīties šajā komisijā. Mums Latvijas Republikā tiešām ir situācijas, ka piedalās citu valstu pilsoņi, kas veic ekspertīzes patērētāju strīdos. Tāpēc ierobežot tikai uz Latvijas pilsoni – tas nav samērīgi. Mums kā sabiedrībai ir noderīgi, ka ekspertīzes veic citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kas var sniegt atzinumus dažādos patērētāju strīdos.

Ja kolēģiem tiešām ir vēlme ierobežot Krievijas pilsoņu dalību šajā komisijā, tad ir jāiesniedz attiecīgs priekšlikums, jo pašlaik tas nav vērsts pret Krievijas pilsoņiem, tas ir vērsts pret visiem Eiropas Savienības pilsoņiem... tai skaitā iekšējā tirgū. (Starpsauciens.)

Jūs, kolēģi, varat iesniegt... labot savu kļūdu uz trešo lasījumu (Starpsauciens.), ko arī aicinu darīt... un šo priekšlikumu – noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

S. Ābrama. 8. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 32, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

S. Ābrama. 9. – arī deputāta Butāna priekšlikums. Par to, ka prasību par Latvijas pilsonību attiecināt arī uz Patērētāju strīdu risināšanas komisijas locekļiem. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Iepriekš bija par priekšsēdētāju. Komisijā 9. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 32, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Ābrama. 10. – deputāta Butāna priekšlikums. Paredz pārejas noteikumos aizvietot tekstu “hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva un kredītu procentu kompensācija ir piemērojama par 2024. gadu” ar tekstu “hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva un kredītu procentu kompensācija ir piemērojama par 2024. gadu un 2025. gada 1. un 2. ceturksni”. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 11. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas regulējuma 46. punktu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 12. – deputāta Smiltēna priekšlikums. Līdzīga satura. Izslēgt šo pašu punktu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 13. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tiek noteikts, kad stājas spēkā konkrētas normas, – 2026. gada 27. septembrī. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Par ex-post ietekmes izvērtējuma veikšanu pēc šo jauno 8.3 panta normu stāšanās spēkā... pēc noteikta perioda. Un šo izvērtējumu iesniegt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Ņemot vērā, ka tādi ex-post ir jāveic paši par sevi, tas nav jāieraksta likumā. Tāpēc komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu balsot par šā likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 20, atturas – 9. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

S. Ābrama. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Jūsu uzmanībai lēmuma projekts, kuram ir nepieciešams Saeimas atbalsts.

Lēmums par apropriācijas pārdali starp Ekonomikas ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju. Šī apropriācijas pārdale notiek kontekstā ar funkciju pārdali, kas vēl joprojām norisinās. Tātad summa ir 899 112 eiro no Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas “Enerģētikas jautājumu administrēšana” uz Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammu “Vides pārraudzības valsts birojs”.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par 10 277 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Bērnu personas kods ar dzimšanas datiem” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! 2025. gada 20. janvārī Saeima saņēma 10 277 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Bērnu personas kods ar dzimšanas datiem”.

Šā gada 5. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas autoru, kurš norādīja, ka bērni, kuru personas koda pirmā daļa nesastāv no dzimšanas datuma, ir nostādīti nevienlīdzīgākā stāvoklī, salīdzinot ar tiem bērniem, kuri ir dzimuši pirms 2017. gada 30. jūnija un kuru personas kodā dzimšanas datums atspoguļojas. Vēlāk dzimušajiem bērniem personas kodu nav iespējams nomainīt un neesot saskatāms iemesls, kādēļ nepieciešams personas kods bez tajā atspoguļota dzimšanas datuma. Iniciatīvas pārstāvis uzskata, ka personas kods bez tajā iekļauta dzimšanas datuma nerisina diskriminācijas jautājumus, jo personas identitāti apliecinošā dokumentā tas tāpat tiek norādīts.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Iekšlietu ministrijas pārstāvis skaidroja, ka izmaiņas personas koda ģenerēšanas sistēmā, personas kodā vairs neiekļaujot dzimšanas datus, tika veiktas, pamatojoties uz personas datu aizsardzības speciālistu ierosinājuma, lai novērstu tos gadījumus, kad personām ir pamats uzskatīt, ka tās tiek diskriminētas.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis skaidroja, ka viena no problemātiskām situācijām rodas, piemēram, reģistrējot apmeklējumu ārstniecības iestādē, kad ir skaļi jānosauc personas kods. Šajā gadījumā apkārt esošās personas var uzzināt personas dzimšanas datumu, un tas neesot pareizi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, uzklausot uzaicinātās personas, nolēma atbalstīt iniciatīvas tālāko virzību un tās nodošanu Juridiskajai komisijai tiesisko aspektu izvērtēšanai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par 10 277 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ar nosaukumu “Bērnu personas kods ar dzimšanas datiem” turpmāko virzību.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu lēmuma projektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Paziņojumu izskatīšana”.

Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2024. gada 3. septembra līdz 2025. gada 6. janvārim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītajiem deputātiem – saskaņā ar Sodu reģistra datiem – laika periodā no 2024. gada 3. septembra līdz 2025. gada 6. janvārim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Zivtiņš.... šādi Saeimas deputāti. (Starpsauciens.) Jā, saraksts pielikumā.

Tātad pirmais sarakstā ir Dāvis Mārtiņš Daugavietis. (Starpsauciens: “Ai, ai, ai!”) Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldē 2024. gada 20. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 76. panta pirmās daļas... par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar... un tur ir minēta vesela virkne ceļa zīmju... sākot no 401. ceļa zīmes līdz 422. ceļa zīmei. Īsti nav norādīts, Mārtiņ, kuru ceļa zīmi tu tur pārkāpi. Piemērots naudassods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 7. decembrī.

Alīna Gendele. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Prevencijas grupā 2024. gada 29. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 76. panta pirmās daļas... par to prasību neizpildīšanu, kuras noteiktas ar 401., 402., 403. ceļa zīmi... līdz 422. ceļa zīmei. Jūs kopā bijāt, vai viens aiz otra braucāt? (Smiekli.) Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 15. novembrī.

Iļja Ivanovs. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 8. grupā 2024. gada 31. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 55. panta ceturtās daļas (par šā panta trešajā daļā paredzētu pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 18. septembrī.

Arī Iļjam Ivanovam – nākamais sods. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 8. grupā – tā pati! – 2024. gada 31. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 51. panta pirmās daļas 1. punkta (par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem: vadītāja apliecības vai personu apliecinoša dokumenta atbilstoši šā panta 25. panta pirmās daļas 1. punktam). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 18. septembrī.

Ejam tālāk.

Juris Jakovins. Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļā 2024. gada 20. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ārstniecības likuma 84. panta (par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 7. decembrī.

Mārcis Jencītis. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 5. grupā 2024. gada 31. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ieroču aprites likuma 98. panta pirmās daļas (Starpsaucieni.) (par gāzes ieroča un signālieroča vai tā munīcijas aprites noteikumu pārkāpšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 18. septembrī.

Tagad uzmanību!

Aleksandrs Kiršteins. Cēsu novada pašvaldības Administratīvajā komisijā 2024. gada 1. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Augu aizsardzības likuma 25. panta pirmās daļas (par invazīvo augu sugu, izņemot ūdensaugus, izplatības pieļaušanu, tostarp audzēšanu, ierobežošanas pasākumu neīstenošanu (Starpsaucieni.), vairošanās pieļaušanu un pārvietošanu, izņemot pārvietošanu saistībā ar to izskaušanu). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies 2024. gada 21. novembrī.

Labi, ejam tālāk.

Viktors Pučka. Valsts valodas centrā 2024. gada 12. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. panta (par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 15. oktobrī.

Tālāk – šī pati persona, tātad Viktors Pučka. Valsts valodas centrā 2024. gada 15. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 19. panta (par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvie akti paredz valsts valodas lietošanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 5. decembrī.

Leila Rasima. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 7. grupā – Izmeklēšanas nodaļas! – 2024. gada 19. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 70. panta pirmās daļas (par pasažieriem noteikto pienākumu pārkāpšanu). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 5. septembrī.

Te ir konkurenti, jūs konkurējat abi divi.

Ainārs Šlesers. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļā 2024. gada 19. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Autortiesību likuma 72. panta ceturtās daļas (par autortiesību vai blakustiesību objekta padarīšanu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, un par tā reproducēšanu šādas darbības veikšanai bez autortiesību vai blakustiesību subjekta piekrišanas vai atlīdzības samaksas). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies 2024. gada 13. septembrī.

Ģirts Štekerhofs. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Rietumzemgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 3. grupā 2024. gada 19. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 78. panta pirmās daļas (par 920. vai 947. ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928. ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, apdzenot no nepārtrauktās līnijas puses). Piemērots naudas sods. Lēmums stājas spēkā 2024. gada 8. oktobrī.

“Vēršam uzmanību, ka sniedzamajā informācijā netiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, kuriem piemēroti sodi saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu “Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās”.”

Kolēģi, un no manis... saskaņojām arī ar komisijas vadītāju un komisiju... tagad beigsies sēde... un man ir tāds profesionālais kretīnisms, es atvainojos par izteicienu... viena lieta – tiem, kas brauc ar personīgajām automašīnām, – Jēkaba iela nav vienvirziena iela, tā ir divvirzienu iela, un ir ļoti nesmuki, ka deputāti kreiso pagriezienu uz Valdemāra ielas izdara no kreisās puses. (Starpsauciens.) Jēkaba iela ir divvirzienu iela, un pretī var braukt automašīnas. Tātad kreisais pagrieziens no Jēkaba ielas uz Valdemāra ielu jāizdara no labās malējās puses. Kungi, ievērojam ceļu satiksmes noteikumus!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi! Ir iesniegts deputātu jautājums.

Deputāti Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Edgars Putra un Linda Matisone iesnieguši jautājumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par enerģētikas stratēģiju”.

Deputātam Andrim Kulbergam bija paredzēts vārds motivācijai. Viņa nav, bet neviens cits nevēlas motivēt. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nedaudz uzmanības! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Gundars Daudze, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Andris Kulbergs, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Ainārs Šlesers un Ričards Šlesers.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 13.02.25 09:12 Balsojums 1
Par - 73, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Tūrisma likumā (856/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.02.25 09:26 Balsojums 2
Par - 42, pret - 0, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (854/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 13.02.25 09:27 Balsojums 3
Par - 73, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (856/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 13.02.25 09:42 Balsojums 4
Par - 44, pret - 11, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā . Par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides apturēšanu un Eiropas Savienības struktūrfondu lietderīgāku izmantošanu (633/Lm14)

Datums: 13.02.25 09:43 Balsojums 5
Par - 43, pret - 24, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai . Par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides apturēšanu un Eiropas Savienības struktūrfondu lietderīgāku izmantošanu (633/Lm14)

Datums: 13.02.25 09:44 Balsojums 6
Par - 84, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Mākslīgā intelekta attīstības likums” (Nr. 811/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2025. gada 13. februāra uz 2025. gada 6. martu (635/Lm14)

Datums: 13.02.25 09:45 Balsojums 7
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Evitas Kaužēnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (628/Lm14)

Datums: 13.02.25 09:46 Balsojums 8
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Lienītes Meldriņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (629/Lm14)

Datums: 13.02.25 09:48 Balsojums 9
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Renātes Vernušas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (630/Lm14)

Datums: 13.02.25 10:18 Balsojums 10
Par - 37, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par jauno zāļu cenu veidošanās modeli (66/P14)

Datums: 13.02.25 10:25 Balsojums 11
Par - 37, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par zāļu cenu reformas un veselības pakalpojumu pieejamības nodrošinājuma tiesiskā regulējuma nepilnībām (68/P14)

Datums: 13.02.25 10:27 Balsojums 12
Par - 81, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (539/Lp14), 3.lasījums

Datums: 13.02.25 10:29 Balsojums 13
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 13.02.25 11:10 Balsojums 14
Par - 19, pret - 39, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā (678/Lp14), 3.lasījums

Datums: 13.02.25 11:11 Balsojums 15
Par - 72, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā (678/Lp14), 3.lasījums

Datums: 13.02.25 11:15 Balsojums 16
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (805/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.02.25 11:17 Balsojums 17
Par - 72, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoefektivitātes likumā (809/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.02.25 11:59 Balsojums 18
Par - 31, pret - 25, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.02.25 12:00 Balsojums 19
Par - 34, pret - 24, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.02.25 12:20 Balsojums 20
Par - 33, pret - 23, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.02.25 12:27 Balsojums 21
Par - 57, pret - 24, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.02.25 12:33 Balsojums 22
Par - 12, pret - 32, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.02.25 12:33 Balsojums 23
Par - 11, pret - 32, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.02.25 12:36 Balsojums 24
Par - 60, pret - 20, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (694/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.02.25 12:38 Balsojums 25
Par - 78, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (634/Lm14)

Datums: 13.02.25 12:41 Balsojums 26
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 277 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Bērnu personas kods ar dzimšanas datiem” turpmāko virzību (631/Lm14)

Datums: 13.02.25 12:52 Balsojums 27
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

13.02.2025.

09.00

11.00