Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas piecpadsmitā sēde
2025. gada 3. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, labrīt visiem! Sākam Saeimas šī gada 3. aprīļa kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Madaras Lapas-Kleinbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Ir, ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Māris Sprindžuks, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Lauris Lizbovskis, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa un Juris Viļums lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Latvijas Bankas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Mairita Lūse, Leila Rasima un Zanda Kalniņa-Lukaševica lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Kaspara Briškena atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Mairita Lūse, Leila Rasima un Zanda Kalniņa-Lukaševica lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Mairita Lūse, Leila Rasima un Zanda Kalniņa-Lukaševica lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Kaspara Briškena ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Mairita Lūse, Leila Rasima un Zanda Kalniņa-Lukaševica lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Pirmā darba kārtības sadaļa – “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” ir būtisks solis birokrātijas mazināšanā, atmetot liekās “svara bumbas”, kas turējušas mūsu iedzīvotājus un arī uzņēmējus ķīlnieku lomā. Šis likumprojekts būtiski saīsinās būvniecības laiku no tās ieceres līdz realizācijai, neveidojot kompromisus uz drošības rēķina.

Sabiedrības ieguvumi būs tiešā veidā.

Nelikumīgas būvniecības novēršana kopīpašumos. Lai novērstu nelikumīgu būvniecību, nebūs nepieciešams kopīpašnieku lēmums, to varēs ierosināt katrs kopīpašnieks.

Kopīpašumā esošu ēku atvieglota nodošana ekspluatācijā. Tiek atrisināts ekspluatācijā ilgi nenododamo būvju jautājums... kopīpašumiem... kuri netiek nodoti ekspluatācijā tikai tādēļ, ka atkārtoti bija nepieciešams simtprocentīgs balsojums būvniecības pēdējam posmam.

Tiesiskā paļāvība tam, kurš īsteno ieceri. Ir bijusi virkne lieku tiesvedību par būvniecību, kur strīdi rodas tiesiskās nestabilitātes vai slikta amatpersonu darba dēļ. Cilvēki... un uzņēmēji vairs nebūs ķīlnieki, kad pie objekta būvniecības... ir nesamērīgi jāinvestē nesaistītās būvēs. Deviņdesmitajos gados to sauca par reketu. Pašlaik tas to pieļauj.

Būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Regulējums paredz skaidras robežas un gadījumus, kuros tā būs piemērojama, lai būves iederētos pilsētvidē un ainavā, bet lai tā nedublētu ietekmes uz vidi novērtēšanu vai teritoriālplānojuma izstrādi.

Būtiski tiek atvieglots to būvju būvniecības process, kuras nepieciešamas valsts drošības celšanai.

Godātie kolēģi, Zaļo un Zemnieku savienības vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Dodam iespēju attīstībai, nevis stagnācijai! Dodam iespēju mums pašiem sevi aizsargāt, nevis ļaut birokrātiem mūs regulēt! Dodam iespēju attīstītājiem! Pierādām, ka būvniecības process var būt ne tikai ātrs, bet arī drošs!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Laura Lizbovska, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Česlava Batņas un Jura Viļuma iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Bankas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs iepriekšējo gadu noslēdzām un šo gadu sākām ar Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanas procesu, kas, kā beigās izrādījās... arī no sabiedrības viedokļa, no žurnālistu viedokļa, no ekspertu viedokļa... tika vērtēts kā ļoti neglīts un nepatīkams. Bet tā nav pirmā reize, kad Saeimā process neiet savu gaitu, rodas sarežģījumi un viss aiziet ne to ceļu, kā tam būtu jābūt. Tā ir bijis ar ģenerālprokurora ievēlēšanu šeit, šajā zālē, tā ir bijis ar problēmām, izraugoties tiesībsargu, un citos gadījumos.

Šajā gadījumā Valsts prezidents ir reaģējis, Saeimai iesniedzot grozījumus dažādos likumos, tai skaitā Latvijas Bankas likumā, ar skaidru vēstījumu: ja Saeima šo darbu nevar izdarīt, tad to izdarīs prezidents. APVIENOTAIS SARAKSTS šādam risinājumam nepiekrīt, bet mēs esam ieklausījušies tajā, ko iepriekšējā sēdē teica deputāts Edmunds Jurēvics, proti, ir jāpaņem labākais no šādiem piedāvājumiem, no tā, par ko mēs varam vienoties. Un tas ir: līdzīgi kā tiesībsarga gadījumā kļūdu labojums tika veikts, sakārtojot kandidātu izvirzīšanas termiņus... tāpat arī šobrīd APVIENOTAIS SARAKSTS aicina skatīties pēc parauga, kā tika risināts tiesībsarga jautājums, un noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents ir jāizvirza ne vēlāk kā 50. dienā pirms Latvijas Bankas prezidenta amata termiņa beigām... līdz 40. dienai, kad beidzas Latvijas Bankas prezidenta amata termiņš. Un tad, kolēģi, mums būs veselas 40 dienas, lai Saeimā varētu diskutēt, plēsties, mēģināt salāgot viedokļus un nonākt pie rezultāta.

Es ceru, mēs vairs nekad nenonāksim situācijā, ka vājinām parlamentāro demokrātiju un savas pilnvaras, ko mums piešķīrusi tauta, atdodam kādai citai personai.

Es aicinu atbalstīt šos iesniegtos grozījumus Latvijas Bankas likumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 10 992 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

___

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Madaras Lapas-Kleinbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 1. aprīlī izskatīja lēmuma projektu “Par Madaras Lapas-Kleinbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Madara Lapa-Kleinberga Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnēs, kā arī maģistra grādu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju.

Madara Lapa-Kleinberga bijusi prokurore Madonas rajona prokuratūrā, prokurore Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, pašlaik ir prokurore Nodokļu un muitas lietu prokuratūrā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu iecelt Madaru Lapu-Kleinbergu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar šī gada 7. aprīli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Madaras Lapas-Kleinbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Mairita Lūse, Leila Rasima un Zanda Kalniņa-Lukaševica iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Kaspara Briškena atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Mairita Lūse, Leila Rasima un Zanda Kalniņa-Lukaševica iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Mairita Lūse, Leila Rasima un Zanda Kalniņa-Lukaševica iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Kaspara Briškena ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Mairita Lūse, Leila Rasima un Zanda Kalniņa-Lukaševica iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Svetlana Čulkova, Aleksejs Rosļikovs, Amils Saļimovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Dmitrijs Kovaļenko, Viktors Pučka, Iļja Ivanovs, Jekaterina Drelinga, Jefimijs Klementjevs un Igors Judins iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par farmaceita pakalpojuma maksājumiem”.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai – motivācijai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labrīt! Jā, mēs iesniedzām šo pieprasījumu ministram, jo viņš pats atzina, ka tā reforma par 75 centiem nebija pareiza. Mēs aicinām viņu to atcelt un atgriezt visu naudu cilvēkiem atpakaļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai izskatīšanai.

___

Sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Ilzes Stobovas, Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Ingmāra Līdakas pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par tālmācības aizliegšanu pamatskolas līmenī”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 26. martā Pieprasījumu komisija skatīja kolēģu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par tālmācības aizliegšanu pamatskolas līmenī”.

Kā jums zināms, Saeima pirmajā lasījumā ir pieņēmusi... grozījumus attiecībā uz tālmācības procesu Latvijas Republikā, kā arī jums zināms, ka šis jautājums ir nodots izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kura apkopo viedokļus un veic analīzi par turpmākām iespējamām izmaiņām tālmācības procesā Latvijas Republikā.

Šis pieprasījums skar tieši izglītības un zinātnes ministres darbu. Ņemot vērā to, ka Saeima šobrīd strādā pie tālmācības jautājuma, nevar atzīt, ka šis pieprasījums būtu vietā. Izglītības un zinātnes ministre ir apkopojusi izaicinājumus un problēmjautājumus, kas skar tālmācības izglītības procesu Latvijas Republikā. Tas ir apkopots ļoti plašā, izvērstā analīzē, kas ir arī jūsu rīcībā.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, ņemot vērā to, ka Saeima šobrīd strādā pie tālmācības procesa uzlabošanas, Pieprasījumu komisija ir atzinusi, ka attiecīgais pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, kā arī tie, kas seko līdzi tam, kas notiek Saeimā! Pirmām kārtām... minēt to, ka izglītības un zinātnes ministre nav līdzatbildīga par šī likumprojekta izstrādi, būtu nekorekti. Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā institūcija, kas atbild par izglītību, varētu teikt, tāda “Gaismas pils” virsotne. Tās paspārnē ir vadošie zinātnieki, zinātniskās institūcijas, varētu teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrijai likumdošanas procesā ir jābūt paraugam, kas sniedz gan rekomendācijas, gan pamatojumus.

Šajā pieprasījumā izglītības un zinātnes ministrei tika uzdoti 19 jautājumi (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Stobova.... un, iepazīstoties ar atbildēm, varam secināt... Uzdodot jautājumu “Vai ministrijas rīcībā ir dati par to, kādu iemeslu dēļ ģimenes saviem bērniem izvēlas tālmācību pamatskolā? Lūdzu, norādiet precīzus datus, uz kuriem ir bijis balstīts likumprojekta izstrādātāju ierosinājums”, no ministrijas atbildes nav. “Vai ir apzinātas tālmācībā esošo aptuveni 3500 bērnu mācīšanās vajadzības, ko nav apmierinājis pieejamo klātienes skolu piedāvājums? Lūdzu, miniet konkrēti, kādas tās ir un kā tās ir plānots risināt, piespiežot pāriet klātienē?” Uz šo jautājumu ministrija neatbild nevis tāpēc, ka kaut ko neuzraksta, viņi min to, ka viņiem uz šo jautājumu nav atbildes.

“Tālmācības skolu aizliegšanas pamatskolas līmenī likumprojekta anotācijā ierosinājums pamatots ar “lielāku varbūtību”, ka netiks attīstītas bērna sociālās prasmes. Vai ir veikts kāds pētījums, cik bērnu mācās tālmācībā, tieši cietuši no šī “sociālo prasmju” rūdījuma – mobinga, bosinga – klātienes skolās?” Izglītības un zinātnes ministrijai nav šādu ziņu.

Lūdzu pamatot, kā varbūtība... ar zinātniskiem faktiem un profesionālu pedagogu atzinumiem... varētu ietekmēt ģimenes un šo bērnu tālāko mācīšanās procesu. Atbildes nav, kaut tieši “Skola2030” iekļauj atziņu, ka izglītībai ir jābūt visiem un atbilstoši viņu vajadzībām.

Ministrijas galvenā atbilde: ņemot vērā, ka vairākos jautājumos par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu ietverts lūgums atbildēt, zinātniski pamatojot un atbildēm pievienojot profesionālu ekspertu atzinumu, uz augstākminētajiem jautājumiem atbildes šobrīd netiks sniegtas. Rodas jautājums: kādos faktos un datos mēs pamatojam likumprojekta izstrādi? Vai ir nosaukts kaut viena eksperta vārds, atziņas? Ir palūgti politiski draudzīgo ministriju atzinumi, ka tas der vai neder?

Ja šai gadījumā mēs minam, ka ministres ir mainījušās un šībrīža ministre vairs nav atbildīga par to, ko ir pieņēmuši iepriekšējās ministres laikā, goda vārds, tas neiztur kritiku. Izglītības jomai un sistēmai ir jāstrādā neatkarīgi no tā, vai mainās vai nemainās ministri.

Vakar mēs atvērām Mākslīgā intelekta centru, kurš būs nākotne mums un mūsu bērniem. Mēs sakām, ka šobrīd mācību forma, kuru tālmācības vidusskolas tuvākajā laikā prezentēs Oksfordā, Latvijā nav vajadzīga. Kāds ir iemesls, ja komisijai nav datu?

Man nebija grūti, es šīm skolām pajautāju, no kādām skolām mācību gada vidū vai 2. septembrī bērni ierodas. Tie nav manis izdomāti dati, tie ir fakti, kas tiek minēti... uzņemot bērnus šajās skolās. “Universum mūzikas un mākslas vidusskola”, Ķekavas vidusskola, Ādažu vidusskola, kura ir lielākā Latvijā, Rīgas 72. vidusskola, Rīgas Arkādijas vidusskola, Ikšķiles vidusskola, Rīgas Juglas vidusskola, Eiropas Tālmācības vidusskola, Mārupes Valsts ģimnāzija – tiek minētas tikai tās skolas, kurās skolēnu skaits ir lielāks par seši... un tas nonāk pretrunā ar apgalvojumu – jo lielāka skola, jo kvalitatīvāka izglītība. Tālmācības skolas min, ka tālmācība kā mācību forma nav pieejama visiem bērniem, tāpat kā klātienes forma nav pieejama visiem. Uzdodot tālmācības skolām jautājumu, lai tās pamato, kādi ir iemesli, kāpēc bērni nomaina skolu uz tālmācības skolu, dominē atbilde – emocionālā vardarbība.

Gribu jums, cienījamie deputāti, uzdot jautājumu: cik ilgi jūs pavadītu šajā zālē laiku, ja jūs no tribīnes kolēģi emocionāli... pamatotu... sakot, ka jums ir stulba frizūra, ka jūs nākat no pamuļķīgas ģimenes (Starpsauciens: “Ik pa laikam jau...”)... jā... un tie ir bērni... Cik ilgi mēs ietu uz darbavietu... un vēl teiktu: zini, nedaudz pasocializējies, un tad tev viss būs labi, apgūsti šīs prasmes!

Tie, kas ir mācījušies un studējuši psiholoģiju, ļoti labi zina, ka tieši bērnībā izveidojas emocionālā piesaiste. Ja mēs gribam teikt, ka, slēdzot šo formu, atrisināsim jautājumu... gribu redzēt, kā 3500 bērnu, kas šobrīd atrodas tālmācībā... būtiski, ka viņu vecāki par šo izglītību arī maksā... maksa ir 1791 eiro... Kā jūs domājat, vai šo naudu, kas ienāk valsts... vairāk nekā seši miljoni... valsts šobrīd, kad trūkst līdzekļu, ir gatava kompensēt? Ir pašvaldības, kuras līdzmaksā sešus eiro, piemēram, Rīga, ir pašvaldības, kuras līdzmaksā 14 eiro, un tas samazina kopējo summu.

Ir daudz jautājumu, kuri, virzot šo likumprojektu, aizliedzot tālmācības formu pamatizglītībā, netiek atrisināti. Nav bijusi pietiekama diskusija. Gribu teikt, ka arguments, ka ir milzīgs vecāku lobijs... tad es gribu pajautāt ikvienam no mums: vai mēs par saviem bērniem neuztraucamies, vai mēs negribam, lai mūsu bērniem, mazbērniem būtu labākais?

Gribu kliedēt mītu, ka tā tālmācība, kura bija kovida laikā, nav šī mācību forma, un bailes par piedzīvoto... par šo formu... kad esam izgājuši cauri kovidam un redzējām, kas notika... tā nav profesionāla tālmācība. Un tas būtu mans arguments – nejaukt mācību formu ar piedzīvoto vardarbību... saskaroties ar šo jautājumu. Ja vecāki spēj maksāt gandrīz 1800 eiro par izglītību, ticiet man, viņu bērni lielākoties nepavada laiku mājās vieni paši. Vajag mainīt kvalitātes kritērijus.

Otrais arguments, ko jūs minat, – ka iedosiet speciālās grupas sportistiem, dziedātājiem... Man rodas jautājums: kā valsts izkontrolēs, kā veidos datus par to, ka viņš ir... kurš izsniegs izziņu, ka viņš ir sportists, ka viņš ir dziedātājs... kur jūs uzkrāsiet datus? Nav nevienas atbildes no ministrijas puses. Ministrijai kā vadošajai izglītības iestādei un ministrei kā tās vadītājai nav atbilžu. Rodas jautājums: kādas kvalitātes normatīvos dokumentus un likumus mēs virzām?

Tā kā šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija nesniedz atbildes, mēs uzturam šo pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Melbārdei. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tikai papildināšu ar dažiem argumentiem kolēģes teikto, kāpēc tālmācības aizliegšana pamatskolā ir nejēdzīga rīcība. Saprotu, ka tiek iesniegti dažādi priekšlikumi, taču būtību tas nemaina.

Pirmām kārtām ārzemēs dzīvojošie latvieši tiks atrauti no izglītības sistēmas. 2024. gada 24. janvāra Ministru kabineta rīkojumā ir teikts, ka Plāns darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam paredz diasporas bērnus un jauniešus uzskatīt kā visvairāk apdraudēto grupu, kura var pazaudēt piederību Latvijai.

Kā galvenie latviskās identitātes saglabāšanas instrumenti tiek nosauktas tālmācības un pašmācības iespējas. Jūs tagad gribat pilnībā aizliegt ārzemēs dzīvojošiem latviešiem iespēju iegūt izglītību latviešu valodā.

Koalīcijas pārstāvji apgalvo, ka bērni, kas mācās tālmācībā, nesocializējas, bet Ģimeņu skolu apvienības aptaujā tika noskaidrots, ka 94 procenti skolēnu, kas mācās tālmācībā vai mājmācībā, apmeklē interešu izglītības pulciņus. Tas nozīmē, ka šiem skolēniem ir pieejami socializēšanās pasākumi.

Tālāk. Laukos dzīvojošiem skolēniem būs grūti apmeklēt skolu. Atbilstoši tiesībsarga 2024. gada aptaujai pusei skolēnu – pusei skolēnu! –, kas dzīvo lauku novados, uz skolu ir jābrauc vairāk nekā 10 kilometri. Daļai skolēnu – pat vairāk nekā 10 kilometri.

Vēl viens iemesls, kāpēc svarīgi saglabāt tālmācību, ir atbalsts skolēniem. Jau tagad pietrūkst atbalsta personāla klātienes skolās, turpmāk situācija var būt katastrofāla. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijas skolās trūkst vairāk nekā 200 atbalsta personāla pedagogu, un liela daļa tālmācības skolēnu ir tādi, kuriem ir nepieciešams atbalsta personāls.

Nākamais punkts. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atzina, ka tālmācību bieži izvēlas skolēni ar ļoti zemiem mācību rezultātiem un tie, kuri palikuši uz otru mācību gadu. Viņa teica, ka eksāmenu rezultāti nav vienīgais izglītības kvalitāti raksturojošais rādītājs.

Jūs nevis domājat, kā ieekonomēt, bet – kā vairāk iztērēt naudu. Tāds interesants fakts – valsts vēlas palielināt tēriņus sakarā ar skolēnu piespiedu pārlikšanu uz klātienes skolām, jo tālmācības skolās valsts finansējums uz katru skolēnu ir mazāks. Izglītības likuma grozījumu anotācija paredz trīs gadu laikā palielināt izdevumus par 750 tūkstošiem eiro, un tālmācības aizliegšana četru gadu laikā var izmaksāt vienu miljonu eiro.

Tātad socializēšanās un izglītības kvalitāte nav vērā ņemami kritēriji tālmācības aizliegšanai pamatskolā. Ja koalīcijas vēlme rada lielas izmaksas un nelabvēlīgus apstākļus skolēniem, tad kāpēc vispār tālmācības aizliegšana pamatskolā būtu nepieciešama?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par tālmācības aizliegšanu pamatskolas līmenī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 834/Lp14), pirmais lasījums, Ministru kabineta iesniegtais, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 900/Lp14), pirmais lasījums, Ārlietu komisijas izstrādātais.

Kolēģi, vēlos jūs informēt par abu likumprojektu izskatīšanas kārtību.

Komisijas vārdā referents ziņo par abiem likumprojektiem, tad uzsākam debates par abiem likumprojektiem kopā, pēc tam balsosim – vispirms par likumprojektu, kuru komisija lūdz noraidīt, un tad par alternatīvo likumprojektu.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie grozījumi sankciju likumā ir daļa no likumprojektu pakotnes, ar kuru Saeima kādu laiku jau strādā. Paralēli ir arī Juridiskās komisijas virzītais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kas šodien darba kārtībā mums ir jau otrajā lasījumā. Līdz ar to deputāti ir strādājuši ar noteiktu kontekstu.

Iemesli, kādēļ Tieslietu ministrija un Ministru kabinets virza šo likumprojektu pakotni, ir saistīti ar Eiropas Savienības sankciju direktīvas piemērošanu, kas precizē gadījumus, kad ir obligāti jābūt kriminālatbildībai par sankciju pārkāpumu, un noteic, ka par salīdzinoši mazākas nozīmes pārkāpumiem var tikt piemērots administratīvais sods, ja tas ir efektīvāk, lai novērstu sankciju pārkāpumus.

Līdz ar to Tieslietu ministrija šīs sankciju direktīvas ieviešanas procesā sadarbojās ar jomas ekspertiem, praktiķiem, bija iesaistīts arī mūsu muitas dienests, Valsts ieņēmumu dienests. Nonāca pie secinājuma, ka par rīcību, kas ietver sankciju pārkāpumus attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas nekādā veidā nav stratēģiskās preces, duālas lietojamības preces vai militārajā jomā izmantojamas preces, bet ir, ja drīkst teikt, sadzīves preces... bieži kā piemēri tika minēti pārtikas produkti vai apģērbi... ja tādu preču vērtība ir mazāka par 10 tūkstošiem un šāds pārkāpums ir pirmo reizi, lai varētu ātri un efektīvi sodīt pārkāpēju un vienlaikus maksimāli novirzīt muitas dienesta un citu dienestu resursus pamatīgu pārkāpumu dziļai izmeklēšanai, par šādiem pārkāpumiem būtu administratīvs sods, savukārt kriminālatbildība būtu par būtiskiem pārkāpumiem. Tādējādi mēs dotu iespēju dienestiem efektīvi izmantot resursus, ātri sodīt par maziem pārkāpumiem, pamatīgi izmeklēt lielus pārkāpumus.

Tas ir ļoti svarīgi, jo sankcijas tiek noteiktas, lai nodrošinātu starptautisko mieru un drošību, lai aizstāvētu Latvijas Republikas ārpolitikas intereses un ievērotu nacionālās drošības intereses, kā arī apkarotu terorisma draudus. Līdz ar to ir nepieciešama efektīva vēršanās pret sankciju pārkāpumiem, un ir vajadzīga efektīva sodu politika.

Ir jāsaka – būtiski, lai gadījumos, kad tiktu piemērota administratīvā atbildība, sods būtu adekvāts un, komisijas izpratnē, arī pietiekami liels. Līdz ar to, komisijā diskutējot, nonāca pie uzskata, ka jāparedz iespējas noteikt lielāku maksimālo administratīvā naudas soda apmēru, nekā tas šobrīd ir noteikts vispārējo administratīvo naudas sodu piemērošanas gadījumos. Jo, ja šobrīd maksimālais sods privātpersonām ir divi tūkstoši un juridiskajām personām – 20 tūkstoši, tad mēs saredzam, ka par sankciju režīma pārkāpumu, pat ja tas nav tik apjomīgs, maksimālajam sodam privātpersonām ir jābūt līdz 10 tūkstošiem un juridiskajām personām – līdz 30 tūkstošiem.

Vairākās sēdēs rūpīgi izdiskutējot visus šos jautājumus, Ārlietu komisija lēma, ka vēlas, lai likumprojektā “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” jau pirmajā lasījumā ir ļoti precīzi nodalīts, ka ir kriminālatbildība par būtiskiem pārkāpumiem un ir administratīvā atbildība. Tas ļaus efektīvāk vērsties pret pārkāpējiem, un jau ir noteikti ievērojami lielāki administratīvie naudas sodi par pārkāpumiem.

Ārlietu komisija lēma, ka aicina noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kurā teorētiski viss bija pareizi, bet mēs uzskatām, ka ir jāieraksta skaidrāk un nepārprotamāk uzreiz lielāki sodi. Tādēļ Ārlietu komisija ir sagatavojusi alternatīvo likumprojektu, kas saglabā būtību, bet, mūsu ieskatā, precīzāk un nepārprotamāk, arī stingrāk nodala atbildību un soda apmērus.

Līdz ar to komisijas vārdā pēc debatēm es aicināšu jūs atbalstīt šo alternatīvo likumprojektu, pie kā esam rūpīgi strādājuši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Referente jau pieminēja, ka likumprojektam komisija veltīja veselas divas sēdes.

Bija garas debates, kas jau apliecina to, ka šis likumprojekts nebija kvalitatīvi sagatavots. Vēl vairāk – otrajā sēdē, kad mēs skatījām alternatīvo likumprojektu, atnākušie ierēdņi sāka taisnoties, ka viņiem pa ceļam ir radušās citas idejas, kā labāk formulēt noteiktās normas, bet, protams, tās nevar uzreiz parādīt, jo tās ir galvā, telefonā un tamlīdzīgi.

Tas nav nopietni, ja mēs runājam par sankcijām un precēm, kas tiek vestas uz mūsu kaimiņvalsti, kas pēc būtības ir teroristiska valsts. Tāpēc komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts, protams, ir labāks, bet jau komisijas sēdē konstatējām, ka būs jāturpina strādāt un droši vien būs daudz priekšlikumu arī otrajam lasījumam.

Visas garās debates, kas bija Ārlietu komisijā, mani vēlreiz pārliecināja par to, ka ne soda apjoms, ne atsevišķu mazu pārkāpumu dekriminalizācija var būtiski mainīt situāciju. Lai noteiktu soda apmēru, mēs tērējam daudz laika, bet pēc būtības vislabākais atvieglojums mūsu Valsts ieņēmumu dienestam, muitai, robežsardzei un visiem dienestiem, arī Saeimai, būtu, ja mēs vienkārši robežu beidzot slēgtu pilnībā, kā to, starp citu, izdarīja somi. Daži politiķi teic, ka mēs tā gluži nevaram darīt (kā teicu – somi to ir izdarījuši), tam jābūt kopīgam Eiropas lēmumam. Ļoti labi, tad ejam uz kopīgu Eiropas lēmumu, ka šī gada beigās tai robežai būtu jābūt slēgtai.

25. martā, mūsu tautai, mūsu valstij traģiskā datumā, kad pirms daudziem gadiem pa Latvijas dzelzceļa sliedēm tika izvesti tūkstošiem cilvēku, mēs atcerējāmies šo gadadienu un vēlreiz ar sabiedriski aktīviem cilvēkiem pievērsām uzmanību tam, ka šī robeža – gan dzelzceļa sliedes, gan ceļš – beidzot ir jāslēdz pilnībā, nevis jānodarbojas ar šādām mazām, piedodiet, blusiņām.

Protams, ja mēs slēdzam robežu (kā minēju, daži politiķi ir pret to), mums ir jāparedz kompensējošie mehānismi. Tie valdībai ir jāizstrādā tagad un nekavējoties, nevis piesedzoties ar tā saukto Latvijas austrumu teritoriju ekonomikas un drošības stiprināšanas rīcības plānu, kas ir uz trim gadiem, – tas ir izplūdis, neskaidrs un nedod atbildes cilvēkiem, kas reģionā ir ekonomiski aktīvi, un nedod atbildes arī tiem, kas uztraucas par drošību.

Mēs šajā likumprojektā mēģinām, kā jau teicu, izķert atsevišķus gadījumus, kuriem nelikt kriminālsodu, bet likt administratīvo sodu. Manuprāt, katram, kurš dodas pāri robežai no Eiropas Savienības puses uz Baltkrieviju, uz Krieviju, ir ļoti labi jāsaprot, uz kādām teroristiskām un terorismu atbalstošām valstīm šis uzņēmējs vai privātā persona dodas. Šai fiziskajai vai juridiskajai personai ir ļoti pamatīgi jāizstudē, ko uz šo valsti var vest un ko nevar vest. Ja cilvēks nav izpētījis pamatinformāciju, tad nevis administratīvo sodu, nevis kriminālsodu... vienkārši cilvēku nedrīkst tur laist, acīmredzot viņš nav gatavs, nav sapratis, uz kurieni brauc.

Tāpēc es personīgi, protams, balsošu “pret” Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu, un arī alternatīvais likumprojekts, piedodiet, mani personīgi tomēr nepārliecina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Kolēģi! Ārlietu komisijā jau kādu laiku strādājam ar šo likumprojektu. Šobrīd tas virzās jau tālāk Saeimas sēdē. Bet vakardien APVIENOTAJĀ SARAKSTĀ, jāteic godīgi, bija garākas un mazliet plašākas diskusijas ārpus šī likumprojekta ietvara.

Un varam secināt vienu: tad, kad sākās karš Ukrainā, Krievijas pilna mēroga iebrukums, mēs ļoti strauji tikām vaļā no laipošanas, no mēģinājumiem noiet kaut kā gar malu jautājumiem, mums parādījās mugurkauls, tāda nacionālā stāja, pašpārliecinātība, mums parādījās skaidra valoda ārpolitiski. Un, ja varētu salīdzināt, lietojot paisuma un bēguma kontekstu, izveidojās tāds pat ne paisums... tas bija tāds nacionālās pašapziņas cunami, ka mēs tiekam vaļā no tās Padomju Savienības, mums ir principi, vērtības, mēs stāvam dzelžaini Ukrainas aizstāvībā, runājam absolūti skaidri par sankcijām.

Ir pagājuši trīs gadi, un kopējā tendence ir tāda, ka sākas tāds kā bēgums. Kaut kur pa kaktiem ierunājas par to, ka ar Krieviju vajadzēs sadarboties; kaut kur pa kaktiem runā, ka ukraiņiem vajadzēs tās teritorijas atdot, sankcijas būs jāmīkstina. Vairāki personāži kompromisa rezultātā tika atbrīvoti no sankcijām, vēl mūsu Ārlietu ministrija iesaistījās. Līdz ar to... šī, protams, ir direktīva. Mēs to ļoti labi saprotam, tomēr par sankciju pārkāpumiem, ja bija kriminālatbildība no pirmā eiro vērtībā precēm, tās vedot pāri robežai... šobrīd faktiski šis process tiek dekriminalizēts un preces līdz 10 tūkstošu eiro vērtībā var vest pāri robežai, un par to nebūs kriminālatbildība, par to būs naudassods. Manuprāt, tas ir ļoti plašs solis kompromisa virzienā.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS vai nu balsos “pret”, vai, visdrīzāk, liela daļa atturēsies balsojumā, arī daļēji skaidri iezīmējot to, ka mums nav īsti morāli akceptējams bēgums, kas iestājies kontekstā ar jautājumiem, kas skar Krieviju, sankcijas, nosodījumu, sadarbību ar Krieviju un citus jautājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es gribētu redzēt daudz stingrāku sankciju politiku, lai Latvija kā Eiropas Savienības valsts spētu novērst sankciju apiešanu un izdarītu pietiekami daudz, lai minimizētu mūsu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ir agresorvalstis... abas ir agresorvalstis. Bet Latvija ir Eiropas Savienības daļa, un, ņemot vērā to, cik ļoti mainīga ir starptautiskā vide, Eiropas Savienība ir tas formāts, kurā Latvija var darboties. Ir jācenšas mudināt savus sadarbības partnerus Eiropas Savienībā, lai mums būtu līdzīgāka sankciju politika. Tā ir viena lieta.

Šis likumprojekts tika izstrādāts ar diviem mērķiem, kā jau arī ziņotājs komisijas vārdā to ziņoja, lai Finanšu izlūkošanas dienests būtu atbildīgā iestāde par sankciju politikas īstenošanu un mūsu valsts darbība būtu daudz efektīvāka, nepieļaujot sankciju apiešanu... un novēršanu. Un otra lieta ir – ko darīt ar konfiscētajām kravām. Vēl viena lieta ir gan kriminālatbildība, gan administratīvā atbildība tad, kad tiek konstatēta iespējamā sankciju apiešana.

Un Eiropas Savienība ir nākusi ar direktīvu, kas mums diemžēl ir saistoša kā Eiropas Savienības dalībvalstij. Likumprojektu, kuru atsūtīja valdība uz komisiju, es nebūtu atbalstījusi, tāpat kā daļa komisijas deputātu. Tāpēc mēs strādājām pie alternatīva varianta, kurā, es teiktu, vairākkārt tika palielināti sodi par sankciju apiešanu, tika izdarīts viss, lai novērstu tā saukto iespēju sadalīt kravas. Ja, piemēram, kravas līdz 10 tūkstošiem eiro, tad sadalītu 2, 2, 2, 2 un 2 – pa piecām. Un tad pieķeršanas gadījumā sodi par sankciju apiešanu būtu nelieli.

Lai tas nebūtu iespējams, tika īstenota pieeja: ja ir kravas līdz 10 tūkstošu eiro apmērā, pirmām kārtām šī sankcionētā krava uzreiz tiek konfiscēta, tā tiek atņemta un nogādāta projām. Tā ir viena lieta.

Otra – ārkārtīgi būtiski ir palielinātas soda naudas, tie ir 10 tūkstoši eiro par konfiscēto kravu fiziskajai personai un 30 tūkstoši eiro par konfiscēto kravu juridiskajai personai.

Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par kopējo pieeju, kā stiprināt sankciju politiku un novērst sankciju apiešanu, tad domāju, ka mums visiem kopā ir jāstrādā pie daudz efektīvākiem veidiem. Bet šeit mums uz galda ir konkrēts likumprojekts, mums uz galda ir direktīva, kas, jā, mums ir saistoša arī kā Eiropas Savienības dalībvalstij.

Vēlreiz – valdības atsūtīto likumprojektu es nebūtu atbalstījusi. Atbalstām... aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju, kurā ir ārkārtīgi būtiski palielināti sodi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Z. Kalniņa-Lukaševica. Godātie kolēģi, komisiju darbs ir strādāt, to komisija ir labi darījusi.

Tādēļ aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto alternatīvo likumprojektu, kas nepārprotami izklāsta arī sākotnējo nodomu. Tas nozīmē, ka tad, kad mēs nonāksim pie balsošanas, man būs jāaicina jūs vispirms noraidīt vienu un tad atbalstīt otru.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, ko komisija aicina noraidīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 834/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 43, atturas – 49. Likumprojekts nav atbalstīts.

Un alternatīvais likumprojekts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 900/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 10, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Komisija piedāvā noteikt piecas dienas – 8. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 2. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 887/Lp14) otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums.

Vienīgi atgādināšu, par ko bija šie grozījumi: tie ir saistīti ar ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu, kurš tiek pacelts arī Ukrainas civiliedzīvotājiem no 250 eiro mēnesī uz 510.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.

Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja otrajā lasījumā komisijas šī gada 2. aprīļa sēdē. Paredzēts turpināt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu līdz 2026. gada 1. jūlijam.

Komisijas sēdē tika izskatīti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka, turpinoties importa aizliegumam arī turpmākajos gados, Ministru kabinetam jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai ziņojums līdz attiecīgā gada 1. martam par aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz norādi par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Jūsu uzmanībai – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Uz trešo lasījumu priekšlikumus mēs nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Krištopans. Komisijas vārdā, ja drīkst izteikties, es gribētu uzsvērt: kad mēs otrajā un trešajā lasījumā skatījām šo likumprojektu, mūsu uzmanību piesaistīja Latvijas Pašvaldību savienības apsvērumi un ierosinājumi, kuros ir skaidra norāde, cik svarīgi ir nodrošināt informāciju tiem iedzīvotājiem, kam digitālās prasmes ir zemas vai pat nepietiekamas. Komisijas deputāti diskusijās vienprātīgi atzina, ka pastāv reāli riski, ka dokumenti nesasniedz cilvēkus, kuri ikdienā nelieto digitālo vidi. Komisijas vārdā mūsu komisijas priekšsēdētāja Anda Čakšas kundze nosūtīja vēstuli VARAM ar aicinājumu sniegt informāciju, kā notiek darbs pie tā, lai identificētu šos digitāli neaktīvos iedzīvotājus, kā arī sniegt informāciju par praktiski piemērojamiem risinājumiem, kas palīdzētu novērst riskus saistībā ar informācijas nepieejamību šai sabiedrības grupai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 819/Lp14).

Trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Norādu, ka komisijā mēs esam vienojušies, ka turpmāk, lai uzturētos pierobežas zonā, būs jāsaņem speciālā atļauja no Valsts drošības dienesta, un tā attieksies uz visiem trešo valstu pilsoņiem, izņemot Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices un Brazīlijas pilsoņus.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Arī šis likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 820/Lp14) tika izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Priekšlikumi netika saņemti.

Kārtība, kas izveidojās starp lasījumiem, mainīja sākotnējo formātu. Arī šis attieksies uz daudz plašāku trešo valstu pilsoņu loku. Tie būs pilsoņi, piemēram, no Igaunijas, kuri ieceļos Latvijā, un viņiem būs jāizpilda īpaša anketa. Ja viņi nebūs izpildījuši šo anketu, viņi nevarēs uzturēties Latvijas teritorijā.

Šis likumprojekts tika atbalstīts komisijā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.

Priekšlikumi trešajam lasījumam netika saņemti.

Atgādināšu, par ko ir šie noteikumi, par ko ir šis likumprojekts. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt pakāpenisku ieslodzīto konvojēšanas kompetences pārņemšanu no Valsts policijas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi, ievērojot visu konvojēšanas tiesiskās norises nepieciešamo regulējumu. Otrais punkts – izveidot Latvijas Cietumu slimnīcu kā patstāvīgu pārvaldes struktūras elementu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, trešais lasījums.

Iesniegti 23 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti 23 priekšlikumi.

1. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 2. – arī Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Arī redakcionālas dabas. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 3. – līdzīgi – parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Redakcionāls. Paredz aizstāt vārdus “Būvniecības valsts kontroles birojs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Enerģētikas un vides aģentūra” (attiecīgā locījumā). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 4. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Arī redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 5. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar īpašuma tiesībām. Paredz, ka zemes īpašnieks, tostarp likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis, varēs rīkoties ar zemes dzīlēm, ciktāl šis likums un citi normatīvie akti neierobežo viņa tiesības.

Ja zemes īpašnieks ir publiska persona, tās vārdā rīkojas pilnvarota persona. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 7. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu – par priekšlikuma būtību!

A. Labucis. Jā. Tātad paredz, ka zemes dzīļu fonda izmantošanu pārraudzīs Enerģētikas un vides aģentūra, Valsts vides dienests un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 8. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Paredz izslēgt pirmās daļas 2. punktu, ka zemes dzīļu izmantošanas atbildība bija Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu pārraudzībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 9. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Paredz izslēgt... papildināt pirmo daļu ar 2.1 punktu, ka zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraugs būs Klimata un enerģētikas ministrija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 10. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsot!”)... Par 11.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Labucis. 12. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Nosaka... ogļūdeņražu izpētei un ieguvei kopējo laiku paildzina uz 50 gadiem, tajā ieskaitot arī ogļūdeņražu izpēti uz laiku līdz 10 gadiem. Šobrīd tie ir 30 gadi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 13. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Labucis. 14. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 15. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Saistīts ar regulu, kas runā par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un izpēti. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli uzlabots 15. priekšlikums, un tas ir par regulu, kā jau minēju. Paredz, ka valstij jāsniedz informācija par pieejamo ogļskābās gāzes... CO2 apjomu, ko var iesūknēt iežos. Paredz naftas un dabasgāzes ieguvējiem... ja viņi potenciāli iegūs šos derīgos izrakteņus, tad proporcionāli viņiem arī nāksies noglabāt CO2 atpakaļ iežos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 17. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 18. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes kunga priekšlikums. Saistīts ar zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu, apturēšanu, licences vai atļaujas anulēšanu. Paredz noteikt, ka zemes dzīļu izmantošanas (izņemot ogļūdeņražu...) un aizsardzības kontroli veic Valsts vides dienests, savukārt šo ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves pārraudzību un kontroli veic Enerģētikas un vides aģentūra. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 19. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Redakcionālas dabas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 20. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar ģeoloģisko informāciju un paraugiem, kas iegūti ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē uz sauszemes... šobrīd tas ir 10 gadus no informācijas nodošanas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram... un ir plānots aizstāt 10 gadu termiņu – par šīs informācijas nodošanu centram... ar vārdiem “visu attiecīgās zemes dzīļu izmantošanas licences spēkā esamības laiku”.

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Labucis. 21. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Tas ir saistīts ar likuma pārejas noteikumiem: “Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, kas izsniegtas līdz 2026. gada 30. jūnijam, un dabas resursu lietošanas atļaujas, kas izsniegtas līdz 2025. gada 30. jūnijam, ir spēkā līdz tajās norādītā termiņa beigām.”

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 22. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Likumprojekta 19. pantā, kas attiecas uz likuma pārejas noteikumiem, izslēgt 32. punktu, attiecīgi mainot turpmāko pārejas noteikumu numerāciju.

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Un pēdējais – 23. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Attiecas uz likuma pārejas noteikumiem. Paredz, ka grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Komisijā likumprojekts trešajā lasījumā guva atbalstu.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Paldies ziņotājam. Paldies ziņotājam arī par to, ka ievērojāt Saeimas kārtības rulli un ziņojāt par katra priekšlikuma būtību.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 832/Lp14.

Juridiskā komisija saņēma 10 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas attiecas uz Krimināllikuma 84. pantu. Uz pirmo lasījumu Tieslietu ministrija rosināja veidot speciālu normu – 84.1... paredzot tajā atbildību par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu. Diskutējot pirmajā lasījumā, bija komisijas ierosinājums izvērtēt iespēju neveidot atsevišķu pantu, bet paredzēt atbildību par šo nodarījumu jau esošajā – 84. – pantā, proti, nedalīt sankcijas pēc valstīm, bet vienā pantā paredzēt atbildību par dažādu sankciju pārkāpšanu.

Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupa to izvērtēja... un 1. priekšlikums paredz atteikties no jaunas tiesību normas izveides, tas paredz veidot vienu noziedzīga nodarījuma sastāvu, vienā pantā paredzot atbildību par visiem pārkāpumiem šai jomā.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Ņemot vērā, ka mēs veidojam vienu pantu, nav nepieciešamības pēc otra panta, un to ir ierosināts izslēgt. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Diskutējot par grozījumiem Krimināllikumā un izplatīto krāpšanu, Juridiskā komisija rosināja Tieslietu ministriju izvērtēt normu, kas paredz atbildību par krāpšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā. Tieslietu ministrija, atsaucoties uz šo ierosinājumu, piedāvā grozīt pantu, precizējot dispozīciju.

3. priekšlikumu mēs atbalstījām daļēji, izveidojot 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izveidots, pilnveidojot 3. – tieslietu ministres priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Saistīts ar priekšmetiem, kurus sauc “tabakas aizstājējprodukti, augu smēķēšanas produkti, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu šķidrumi”. Gadījumos, kad, pārkāpjot likuma prasības, veiktas darbības ar minētajiem produktiem, Veselības ministrija rosina paredzēt atbildību. Priekšlikums paredz papildināt Krimināllikuma 221. pantu, kas patlaban paredz atbildību par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu, uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju... turpmāk, atbalstot šo priekšlikumu, atbildība būs arī par darbībām ar iepriekš uzskaitītajiem priekšmetiem.

Komisija priekšlikumu izvērtēja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – arī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Līdzīga satura, bet attiecas uz nākamo – 221.6 – pantu, proti, par nelikumīgām darbībām ar priekšmetiem nelielā apmērā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 7. – Juridiskā komisijas priekšlikums. Izveidots, ņemot vērā 8. priekšlikumu, ko iesniedzu es un kas paredzēja veidot jaunu noziedzīga nodarījuma sastāvu. Komisija izdiskutējot nolēma, ka pareizāk būtu veidot nevis atsevišķu daļu – 260. panta ceturto daļu –, bet paredzēt atbildību 259.1 pantā kā atsevišķu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu.

Runājot par priekšlikuma būtību, patlaban Ceļu satiksmes likumā ir paredzēta administratīvā atbildība par agresīvu braukšanu. Tāpat ir arī administratīvā atbildība par vairākkārtēju nepakļaušanos policijas prasībām apturēt transportlīdzekļa kustību. Tā teikt, ir divi patstāvīgi administratīvie pārkāpumi.

Analizējot atsevišķus gadījumus, un diemžēl tādu gadījumu ir daudz, mēs konstatējām, ka šo nodarījumu bīstamība ir ļoti liela. Tie cilvēki, kas izvairās no sarunas ar policijas darbiniekiem, izdara vairākus ļoti bīstamus pārkāpumus: brauc pie sarkanās gaismas, maina kustību, pārsniedz ātrumu. Tas būtiski apdraud gājēju, velosipēdistu, citu transportlīdzekļu vadītāju un pasažieru tiesības. Līdz ar to mēs uzskatām, ka administratīvā atbildība šajos gadījumos nav pietiekama, un, lai nodrošinātu lielāku preventīvu efektu, tā vietā, lai piemērotu divus administratīvos sodus, šajos gadījumos ir lemts paredzēt kriminālatbildību. Piemēram, analizējot šo situāciju... mēs vērtējām arī konkrēto situāciju, kad, vadot transportlīdzekli pa Brīvības ielu, cilvēks izdarīja 11 pārkāpumus – brauca ar ātrumu vairāk nekā 100 kilometru stundā... un sagadīšanās dēļ neviens netika nonāvēts, neviens netika ievainots.

Komisija izvērtēja un uz 8. priekšlikuma pamata izveidoja savu – 7. – priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 8. – deputāta Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, izveidojot 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 9. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Par aizliegtu preču nodošanu cietumos. Patlaban atbildība ir paredzēta, bet primāri tā ir fokusēta uz darbiniekiem, kas veic tādas darbības. Taču ir saņemta informācija, ka ir daudz gadījumu, kad, izmantojot arī jaunās tehnoloģijas – ar droniem –, nogādā dažādas preces. Cilvēki, dažādos veidos slēpjot, mēģina nodot šādus priekšmetus. Tādēļ Tieslietu ministrija rosina pastiprināt atbildību un grozīt 309. pantu.

Diskutējot par šo normu, mēs konstatējām, ka darbu vajadzētu vēl turpināt, lai norma būtu skaidri un nepārprotami interpretējama, jo mēs neuzskatām, ka būtu pareizi gadījumos... šo normu attiecināt, piemēram, uz gadījumiem, kad... ja cilvēkam kabatā būs šokolāde, tad nevajadzētu to advokātu... saukt pie kriminālatbildības, pat ja tādi priekšmeti ir aizliegti. No otras puses, mēs nevaram likumā atrunāt, ka viena šokolāde vai cigarešu paciņa ir atļauta. Ja ir aizliegts, tad ir aizliegts. Mēs runājām par tādām lietām un aicinājām Tieslietu ministriju turpināt darbu, lai uz trešo lasījumu mēs dzirdētu skaidras atbildes.

Bet priekšlikumu, ko iesniedza Tieslietu ministrija, mēs atbalstījām.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Un 10. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas ir pārejas noteikumu grozījums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Iesniegti septiņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 833/Lp14. Tas ir likumprojekts, kas saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā.

Un mēs saņēmām... tā, es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Septiņus...

 

A. Judins. Jā, es atvainojos, man viena lapa... tūlīt. (Kāds pasniedz lapu.) Paldies.

Jā, tātad mēs saņēmām septiņus priekšlikumus.

1. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā attiecībā uz tabakas aizstājējproduktiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Mēs grozījām Krimināllikumu, otrajā lasījumā jau atbalstījām grozījumus tajā. Bet ir svarīgi arī izskaidrot, ko nozīmē “maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums”.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Saistīts ar tiem pašiem priekšmetiem. Mēs skaidrojam jautājumu par to, kādos gadījumos ir konstatējami lieli apmēri. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Arī 3. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Saistīts ar to pašu jautājumu – ar attiecīgās normas piemērošanu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Saistīts ar tabakas aizstājējproduktiem, augu smēķēšanas produktiem un arī attiecas uz minēto priekšmetu apmēriem, daudzumu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ņemot vērā, ka mēs neveidojam Krimināllikuma 84.1 pantu par sankcijām, bet nodarījums ir definēts 84. pantā, atsauce uz 84.1 pantu nav nepieciešama. Tātad 5. priekšlikums paredz to izslēgt.

Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Es to iesniedzu, lai risinātu problēmu, kas pastāv krimināltiesību piemērotāju vidū. Krimināltiesībās ir tā saucamie saliktie noziedzīgu nodarījumu sastāvi, kur apvienoti nodarījumi attiecībā uz darbību, kur var būt nodoms, bet pret... sekām ir neuzmanība, piemēram, gadījums, kad cilvēks pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus un viņa neuzmanības dēļ rezultātā iestājas sekas. Ir problēma ar piemērošanu, jo ir dažādi viedokļi, uz kādu grupu attiecināt, kādai grupai pieskaitīt šādus nodarījumus.

Ņemot vērā, ka tur ir gan nodoms, gan neuzmanība, šis jautājums nav vienkārši atrisināms. Būtībā tur ir gan nodoms, gan neuzmanība. Bet problēma ir tā, ka mūsu informācijas centram, sniedzot cilvēkam izziņas par sodāmību, ir jāraksta, vai nodarījums ir tīšs vai tas izdarīts aiz neuzmanības.

Tāpat, piemēram, jautājumi saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Ja ir izdarīts smags noziegums, izlīgums nevar būt, ja ir mazāk smags, izlīgums var būt. Vai nodarījums ir smags vai mazāk smags, atkarīgs no tā, vai tas ir tīšs vai izdarīts aiz neuzmanības. Lai atrisinātu šo problēmu, ir piedāvāts – nodarījumu klasificēšanas mērķiem – atzīt, ka uzskaitītie nodarījumi ir atzīstami par izdarītiem aiz neuzmanības. Nav runa par to, ka tie izdarīti ar nodomu vai aiz neuzmanības, jo tur ir gan viens, gan otrs. Bet, kad mēs piemērojam šīs normas, kad ir jāsaprot, kā rīkoties situācijā, mēs gribam, lai būtu iespēja atvērt grāmatu, ieraudzīt pantu un rakstīt atzinumu, nevis izmantot trīs instances, lai pārliecinātos, vai tur ir nodoms vai neuzmanība.

Tātad šie grozījumi nemaina nodarījuma būtību, tie arī neietekmē soda piemērošanu. Tas ir tikai tādēļ, lai efektīvi un ātri varētu atrisināt jautājumu... atbildēt uz jautājumu, vai nodarījums ir tīšs vai izdarīts aiz neuzmanības. Tātad klasifikācijas mērķiem.

6. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies.

Mēs izskatījām visus priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Oļegs Burovs... redzu, Andrejs Judins... ir, Inese Kalniņa, Gunārs Kūtris, Viktors Pučka, Nauris Puntulis un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu jūs atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja 21. marta sēdē un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Pēc būtības tiesību akta projekts paredz vai tā mērķis ir nodrošināt valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem iespējami lielāku pensiju uzkrājumu vērtību pieaugumu ilgākā termiņā, līdzsvarojot fondēto pensiju fondu dalībnieku un fondēto pensiju līdzekļu pārvaldītāju intereses. Pensiju uzkrājumu vērtības pieaugumu ilgā termiņā būtiski ietekmē par pārvaldīšanu piemērotās komisijas. Pieaugot aktīvu apjomam, to pārvaldīšanai veidojas apjoma radīti ietaupījumi, bet konkurences nepilnību dēļ apjoma radītie ietaupījumi nav rezultējušies līdzvērtīgā līdzekļu pārvaldīšanas komisiju samazinājumā. Ir pilnveidots esošais regulējums maksājumu pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto ietaupījumu sadalē starp līdzekļu pārvaldītājiem un dalībniekiem.

Likumprojekts arī paredz risku un interešu konflikta pārvaldības prasību noteikšanu ieguldījumu veikšanai reģistrēto alternatīvo ieguldījumu fondos, lai nodrošinātu fondēto pensiju fondu dalībnieku iespēju uzņemties risku... atbilstošu risku pārvaldību.

Likumprojektā veikti arī citi tehniski grozījumi – precīzi nodefinēts saziņas kanāls, caur kuru līdzekļu pārvaldītāji var sazināties ar fonda dalībniekiem, precizēts fondu pārskatu sagatavošanas un apstiprināšanas process, aprakstīts rīcības modelis, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rīkoties attiecībā uz kreditora prasījuma apmierināšanu no pensiju 2. līmeņa kapitāla, kas atzīts par bezmantinieka mantu.

Kolēģi, tā kā komisija šo likumprojektu atbalstīja virzīšanai pirmajā lasījumā, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

U. Augulis. Komisija priekšlikumus gaidīs divas nedēļas – līdz 17. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

U. Augulis. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes un augsti godātie deputāti! Mūsu priekšā ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, kuru ir sagatavojis Ministru kabinets, Finanšu ministrija. To tika uzdots izstrādāt pagājušajā gadā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu. Bija plašas debates, jo, kā mēs zinām, dzīvokļu pieejamība pašvaldībās ir svarīgs, aktuāls un ļoti akūts jautājums.

Likumprojekta mērķis ir sniegt palīdzību iedzīvotājiem pieejamu īres dzīvokļu nodrošināšanā, bet ir arī citi mērķi – radīt labvēlīgus apstākļus pašvaldībās darbinieku piesaistei pašvaldības funkciju nodrošināšanai, kā arī darbinieku piesaistei komersantiem. Tātad, ja mēs varam šādus mērķus sasniegt, tad varam cerēt, ka tiks sekmēta saimnieciskā darbība pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Šī ir ārkārtīgi svarīga tēma, jo, kā mēs zinām, zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu trūkums ir visā valstī – gan Pierīgā, gan reģionos – jau vairākus gadu desmitus. Faktiski, kopš Latvijas valsts ir atguvusi neatkarību, dzīvokļu problemātika nav bijusi risināta un tam ir pietrūkuši nepieciešamie resursi. Tāpēc valsts ir nolēmusi ar šo likumprojektu iesaistīties problēmas risināšanā.

Daži fakti par to, ka ārpus Rīgas un Pierīgas pēdējo 10 gadu laikā ir uzbūvētas tikai dažas ēkas ar jauniem dzīvokļiem. Ja Vidzemē tādas ir tikai trīs ēkas ar vismaz 153 dzīvokļiem, kā rāda statistika, tad tas ir tiešām traki. Kurzemē – 223 dzīvokļi, Zemgalē – 116 dzīvokļi un Latgalē – 21 dzīvoklis. Tā tiešām ir akūta problēma.

Līdz ar to valsts ir radusi iespēju (tas ir ļoti apsveicami), lai finansiāli saspringtā situācijā Finanšu ministrija tomēr sadarbībā ar ieinteresētajām pašvaldībām šo problēmu risinātu. Konkrētā norma noteic, ka valsts varēs sniegt palīdzību speciālistiem, daļēji sedzot dzīvojamo telpu īres maksu, lai pašvaldības varētu piesaistīt atbilstoši sagatavotus speciālistus to funkciju nodrošināšanai, kas pārvaldes jomā ir nepieciešamas. Protams, tiek risināta arī komersantiem nepieciešamo speciālistu problēma, jo, kā zināms, parasti labi sagatavotiem speciālistiem ir svarīgi dzīves kvalitātes jautājumi... tātad sadzīve un dzīvokļu problemātika.

Komisijā nopietni diskutējām par šo jautājumu, tas prasīja daudz laika, mēs redzējām arī to, ka būs daudz jāpiestrādā uz otro lasījumu. Ceram, ka ar savu attieksmi esam parādījuši to, ka izprotam problēmu, ka atbalstām valdības politiku un kopējiem spēkiem tālākajā procesā – otrajā, trešajā lasījumā – mums izdosies uzlabot šo likumprojektu, novērst trūkumus, kurus diskusiju laikā mēs konstatējām un kurus būs nepieciešams risināt.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Ģ. V. Kristovskis. Komisija vienojās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Ģ. V. Kristovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 884/Lp14), kuru sagatavoja Iekšlietu ministrija, pirmajā lasījumā.

Šajā likumprojektā ir paredzētas vairākas būtiskas lietas. Viena no tām – turpmāk būs jāizstrādā kritiskās infrastruktūras noturības stratēģija. Tāpat arī paredzēts, ka būs jāizstrādā kritiskās infrastruktūras riska novērtējums. Un ir paredzēts radīt nosacījumus, ka turpmāk A, B, C un Eiropas mēroga kritiskajā infrastruktūrā nevar tikt nodarbināti vai sniegt pakalpojumus Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi, tāpat arī tiem nevarēs piederēt šī infrastruktūra vai tie nevarēs būt tās valdītāji.

Tā ir ļoti būtiska koncepta maiņa, ņemot vērā, ka Latvijā šādi precedenti ir, kritiskā infrastruktūra ir piederējusi Krievijas pilsoņiem. Tas būtu ļoti labs solis uz priekšu.

Komisija lēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Atbalstāms likumprojekts. Es jau no pagājušā gada maija uzsveru, ka ir vairāki likumi, kuros mums jānosaka liegums agresorvalsts Krievijas pilsoņiem strādāt. Un tāpēc ir labi, ka mēs nosakām šo liegumu par infrastruktūru. Mums jāvirzās uz to, lai arī sabiedriskajos medijos un Latvijas skolās nevarētu strādāt Krievijas pilsoņi.

Tas, ko šobrīd, atbalstot šo likumprojektu, vēlos pateikt, – manuprāt, būtu jāpapildina arī ar D kategorijas infrastruktūru. Man nav skaidrs, kāpēc viena līmeņa, vienas kategorijas ēkas šobrīd likumprojektā nav iekļautas. Ja reiz mēs atzīstam (to saka arī Valsts drošības dienesta ziņojumi), ka Krievija var izmantot savus pilsoņus šeit, Latvijā, potenciālu diversiju vai sabotāžu veikšanai, un ja reiz esam atzinuši kādu infrastruktūru par kritiski svarīgu, tad neatkarīgi no kategorijas būtu jāuzliek liegums agresorvalsts pilsoņiem tur strādāt un atrasties.

Atbalstu, bet novēlu papildināt ar D kategoriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Dombrava. Komisija lēma priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 17. aprīli.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 24 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”.

Vispirms ir jābilst, ka šo likumprojektu 14. Saeima pārņēma no 13. Saeimas. Šis likumprojekts pietiekami ilgi ir bijis komisijā, esam strādājuši dažādos formātos, vairākkārt skatījuši likumprojektu otrajā lasījumā, jo ir bijuši vairāki strīdīgi jautājumi. Mērķis jebkurā gadījumā ir bijis viens – sekmēt krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā.

Galu galā otrajā lasījumā mēs skatām 24 priekšlikumus. Ievērojot jauno normu un praksi, centīšos jums izstāstīt katra priekšlikuma būtību un attiecīgi komisijas lēmumu.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar likuma 2. pantu, kas definē krājaizdevu sabiedrības jēdzienu, uzdevumus un tiesības.

Konkrētais priekšlikums paredz mazliet mainīt to, kā tiek definēts krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums. Ja līdz šim likumā tika definēts, ka “attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi”, tad priekšlikums ir mainīt redakciju un noteikt, ka uzdevums ir “veicināt savu biedru saimniecisko kopdarbību atbilstoši krājaizdevu sabiedrības mērķim”.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar likuma 4. pantu.

Likuma 4. pantā tiek uzskaitīti krājaizdevu sabiedrību veidošanas principi. Viens no tiem ir par to, kas var un kas nevar būt krājaizdevu sabiedrības biedrs. Konkrētajā jautājumā līdz šim likumā ir norādīts: “Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kuras neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.” Šis priekšlikums paredz svītrot frāzi “izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus”, attiecīgi nosakot, ka krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kuras neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam.

Priekšlikums komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – arī finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Runa ir par likuma 5. pantu, kas definē krājaizdevu sabiedrības biedrus.

Attiecīgi tiek piedāvāts mainīt likumprojekta 3. pantu, kas saistīts ar likuma 5. panta piektās daļas 3. punktu. Mēģināšu īsi paskaidrot. Līdz šim –attiecīgi pirmajā lasījumā – pieņēma, ka par sabiedrības biedru var būt kooperatīvā sabiedrība, kura nav krājaizdevu sabiedrība, ja vismaz vienam krājaizdevu sabiedrības biedram pieder balsstiesības šādas sabiedrības pamatkapitālā. Šis priekšlikums paredz precizēt, ka šādas balsstiesības izriet no ieguldījuma šādas sabiedrības pamatkapitālā. Lai tas būtu skaidri un gaiši pateikts.

Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Aicinu arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Atklāti sakot, šis jautājums prasīja visplašākās diskusijas. Saistīts ar jautājumu par paju kreditēšanu.

Es mazliet detalizētāk pastāstīšu pie 8. priekšlikuma, jo šis ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Konkrētais priekšlikums mēģina definēt ierobežojumus tam, cik lielā mērā un kādā mērā var tikt kreditētas paju iegādes, bet, kā jau minēju, plašāk paskaidrošu pie 8. priekšlikuma. Deputātiem ir svarīgi zināt, ka ierobežojumi būs.

Tika panākts kompromiss, vienojoties gan ar nozari, gan Finanšu ministriju un Latvijas Banku, bet konkrētais priekšlikums tika atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Runa ir par 12. pantu, kas definē prasības krājaizdevu sabiedrības amatpersonām. Šeit pats svarīgākais ir, ka attiecīgi krājaizdevu sabiedrībās būs nepieciešams nozīmēt personu, kura ir atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi, bet – kas svarīgi – šai personai nav obligāti jābūt valdes loceklim.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Runa ir par papildu... attiecīgi pirmajā lasījumā... papildināt pantu ar 2.1 daļu, kurā tiek runāts par droši vien svarīgāko inovāciju, kas kopumā iet otrajā lasījumā... par to, ka krājaizdevu sabiedrības varēs kreditēt juridiskās personas. Ja gadījumā būs krājaizdevu sabiedrības, kas izvēlēsies to darīt, tām būs nepieciešams no valdes locekļiem iecelt vienu personu, kura būs atbildīga par šādiem kreditēšanas pakalpojumiem.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir runa par likuma 14. pantu – par krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu. Tiek detalizēti definēts, kas ir tie dažādie elementi, kas var veidot krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu, piemēram, apmaksātais pamatkapitāls, rezerves kapitāls, pārējās rezerves un tā tālāk.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Kā es minēju pie 4. priekšlikuma – viens no būtiskajiem jautājumiem.

Šeit ir runa par to, vai un cik lielā mērā krājaizdevu sabiedrība var finansēt paju iegādi uz aizdevuma pamata. Līdz šim bija prakse, kas likumā bija atļauta... bet kopumā pēdējos gados, it īpaši Eiropā, aizvien skaidrāk tiek definēts, ka paju kreditēšana nevar notikt, bet, ņemot vērā, ka krājaizdevu sabiedrības ir ar savu specifiku un ir nepieciešams sekmēt jaunu krājaizdevu sabiedrību veidošanos, tad sarunās ar nozari, Latvijas Banku un Finanšu ministriju tika panākts kompromiss, ka krājaizdevu sabiedrība vienu reizi var atmaksāt pajas, izmantojot krājaizdevu sabiedrības piešķirtā aizdevuma līdzekļus. Respektīvi, ja persona vēlas aizņemties, tā var iegādāties pajas no krājaizdevu sabiedrības piešķirtā aizdevuma, bet ir svarīgi – šāda veida aizdevumi un paju iegāde tiks ierobežota. Šādam nolūkam izmantotie līdzekļi nedrīkstēs pārsniegt 1 procentu no piešķirtā aizdevuma apmēra, kā arī krājaizdevu sabiedrības kopumā piešķirtie aizdevuma līdzekļi, ar kuriem tiek finansēts pamatkapitāls, nedrīkstēs pārsniegt 5 procentus no kopējā krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla apmēra.

Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Saistīts ar jau pieminēto tagad pieļaujamo juridisko personu kreditēšanu. Attiecīgi tiek noteikts, ka, ja krājaizdevu sabiedrība sniedz kreditēšanas pakalpojumus juridiskajām personām, tad šai sabiedrībai ir aizliegts tieši vai netieši finansēt šīs krājaizdevu sabiedrības biedru paju iegādi. Tātad krājaizdevu sabiedrība varēs izsniegt aizdevumu fiziskajai personai, kura šo aizdevumu izmantos, lai iegādātos pajas, juridisko personu gadījumā tas būs aizliegts.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 10. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Tas skaidrāk definē, kādiem mērķiem drīkst izlietot krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitālu, nosakot, ka tas tiks izmantots tikai zaudējumu segšanai un statūtos noteikto uzdevumu izpildei. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Saistīts ar likuma 19. pantu, kas runā par krājaizdevu sabiedrības darbības noteikumiem. Šeit ir precizējums par to, ka, ja līdz šim varēja kreditēt fiziskās personas, tad pantā tiek papildināts, ka tie noteikumi attiecas arī uz juridiskajām personām. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Mazliet tehnisks, attiecas uz likuma 20. pantu. Attiecīgi tiek papildināta redakcija – ka krājaizdevu sabiedrība savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās likviditāte. Attiecīgi pārējais pants – kreditoru juridiski pamatotu prasību apmierināšana.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Saistīts ar līdzšinējiem ierobežojumiem. Ja līdz šim kopējais krājaizdevu sabiedrības valdei un citām amatpersonām un viņu laulātajiem, vecākiem vai bērniem, tātad radiniekiem, izsniegto kredītu apjoms nedrīkstēja pārsniegt 15 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla, tad tagad ir izmaiņas.

Katram atsevišķam sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas loceklim un ar viņu saistītām personām izsniegtais aizdevums nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tiek palielināts limits, virs kura krājaizdevu sabiedrībai ir nepieciešams vienbalsīgi pieņemt valdes lēmumu par attiecīgo aizdevumu. Līdz šim tas bija 1400 eiro, bet komisijā izskatītais un atbalstītais priekšlikums ir to palielināt līdz 5000 eiro.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī mazliet tehnisks. Līdz šim tika noteikts: “Latvijas Banka izdod noteikumus par krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošo prasību rādītāju aprēķināšanu un aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu.” Tiek piedāvāts aizstāt vārdus “aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu” ar vienkāršākiem – “kredītriska pārvaldīšanu”. Tā pati doma, bet precīzāk izteikta.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums arī saistīts ar juridisko personu kreditēšanu. Mēs vēlamies virzīties uz būtisku inovāciju, bet tajā pašā laikā – pietiekami piesardzīgi. Priekšlikums paredz, ka juridiskajām personām izsniegtie aizdevumi nedrīkstēs pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu vairāk par divām reizēm. Tātad pastāv zināma veida ierobežojums, nozarē atbalstīts, un, protams, ja mēs redzēsim, ka krājaizdevu sabiedrības attīstās pietiekami droši un pārvaldība ir pietiekami kvalitatīva, tad nākotnē šo varēs pārskatīt.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir runa attiecīgi par papildu ierobežojumiem, lai varētu noteikt, ka tikai tās krājaizdevu sabiedrības, kurās ir vismaz 120 pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, arī pašu kapitāls ir vismaz 120 tūkstoši eiro, varēs izsniegt kredītus juridiskajām personām.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 18. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tiek piedāvāts mainīt to, ka, ja līdz šim krājaizdevu sabiedrībai obligāti vajadzēja veidot kredītkomiteju, tad tagad tai būs iespēja veidot kredītkomiteju, šādā veidā, cerams, mazinot birokrātisko slogu.

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 19. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar 18. priekšlikumu. Citā panta daļā tiek precizēts – ja ir izveidota šāda kredītkomiteja... respektīvi, padarot redakciju precīzāku, ņemot vērā, ka tagad tā būs iespēja, nevis obligāta prasība – veidot kredītkomiteju.

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir runa par krājaizdevu sabiedrības grāmatvedību un gada pārskatu. Krājaizdevu sabiedrībai būs nepieciešams piesaistīt zvērinātu revidentu ne tikai tad, ja attiecīgi gada beigās tās aktīvu vērtība pārsniedz 400 tūkstošus eiro, bet arī tad, ja šī krājaizdevu sabiedrība sniedz pakalpojumus juridiskajām personām.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizējums par to, ka, ja krājaizdevu sabiedrība vēlas sākt sniegt pakalpojumus juridiskajām personām, tad attiecīgi ir noteikts laika termiņš, kad tai ir jāpaziņo par to Latvijas Bankai, un arī Latvijas Bankai ir jāsniedz atbilde krājaizdevu sabiedrībai noteiktā termiņā.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 22. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Par krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu. Šeit ir papildinājums, kas saistīts ar 15. pantu, kas regulē krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālu, attiecīgi nosakot, kuros brīžos krājaizdevu sabiedrībai ir jāveic darbība... tātad ne tikai tajā brīdī, kas ir ar statūtiem noteikts, bet arī brīdī, ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls kļūst mazāks, nekā tas bija sākumā.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 23. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Runa ir par iespējamām soda naudām, kas jāmaksā krājaizdevu sabiedrībām, ja, piemēram, tās darbojas bez speciālās atļaujas. Ja līdz šim tas bija līdz 7100 eiro, tagad ir piedāvājums to paaugstināt līdz 35 tūkstošiem eiro.

Komisijā priekšlikums atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Un pēdējais – 24. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nosaka pārejas noteikumus, tai skaitā arī jautājumam par paju kreditēšanu, kad Latvijas Bankai būs jāsniedz līdz nākamā gada 31. decembrim izvērtējums, vai jaunais regulējums, kas ir noteikts šī likumprojekta otrā lasījuma 8. priekšlikumā, strādā, kāda ir tā ietekme un vai ir nepieciešamas izmaiņas.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Kolēģi, tas arī viss.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Šuvajevs. Piedāvātais priekšlikumu termiņš ir divas nedēļas, tātad 17. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Diskusija par Otavas konvencijas denonsēšanu nav jauna, to mēs parlamentā sākām pirms vairāk nekā gada, kad sanāca Ārlietu komisija kopā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, un darba kārtībā bija tieši šis jautājums. Arī iepriekšējās Saeimas sēdes darba kārtībā bija “Nacionālās apvienības” iesniegtais likumprojekts un valdības iesniegtais likumprojekts, tā ka mums jau ir bijusi iesildīšanās un informācija par Otavas konvencijas denonsēšanu.

Tātad valdības iesniegtais likumprojekts ir iesniegts kā steidzams, valdība lūdz noteikt tam steidzamību. Bet vispirms es par likumprojektu vēlētos ziņot.

Likumprojektam ir trīs dimensijas: militārā, politiskā un militārās industrijas dimensija.

Par militāro dimensiju. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir skaidrs, ka drošības situācija ir ārkārtīgi būtiski mainījusies. Karadarbība Ukrainā ir parādījusi, ka nevadāmās kājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām, kā arī inženiertehniskajiem risinājumiem palielina aizsardzības spējas, aizkavē vai aptur Krievijas bruņoto spēku masveida kustību. Arī Ukrainas pieredze to apliecina. Nevadāmās kājnieku mīnas vienlaikus rada arī psiholoģisku efektu uz ienaidnieka karavīriem, samazina ienaidnieka manevra iespējas un ir lētākas nekā citas alternatīvas. Apdraudējuma gadījumā nevadāmās kājnieku mīnas ir vieglāk un ātrāk uzstādāmas un prasa mazāk cilvēkresursu, lai ar tām operētu. Piebildīšu vēl, ka, protams, šeit ir tāda dimensija kā mūsu reģiona aizsardzības plāni un NATO aizsardzības plāni, bet tas ir Nacionālo bruņoto spēku un NATO militāro plānotāju darbs, kam detalizētāk droši vien nepieskarsimies.

Par politisko dimensiju. Komisija ir spriedusi arī par to, ka ir atrasta reģionāla pieeja, un šajā gadījumā tas ir atbilstoši un, es teiktu, pat nepieciešami. Ārlietu komisija par Otavas konvencijas denonsēšanu runājusi arī slēgtajā sēdē, tā ka ne visi apstākļi šeit ir izklāstāmi publiski, bet reģionālā pieeja ir ļoti labs veids, kā Otavas konvenciju denonsēt. Par izstāšanos no Otavas konvencijas ir paziņojušas Baltijas valstis, Polija un nesen piebiedrojās arī Somija.

Par militāro industriju. Militārā industrija ir jāattīsta maksimāli strauji. Gan Latvijā, gan reģiona valstīs ir iespējams samērā ātri attīstīt kājnieku mīnu ražošanu. Kolēģi, ir jāspēj ražot kājnieku mīnas arī Latvijā, un aizsardzības resors secinājis, ka ir novērojamas nepieciešamās spējas, lai mēs paši to darītu.

Kolēģi, tā kā Latvijas robeža ir jāaizstāv no pirmā centimetra, komisija vienojās virzīt šo likumprojektu un rosināt tā steidzamību.

Bet, ziņojot komisijas vārdā, es vēl gribu citēt to, ko teica Nacionālo bruņoto spēku štāba pārstāvis Raivis Melnis. Pirmo reizi parlamentā... parlamenta komisijās par šo jautājumu debatējot, tas izskanēja skaidri un nepārprotami: Otavas konvencijas denonsēšana ir nepieciešama mūsu valsts aizsardzībai no pirmā centimetra. Tātad Raivis Melnis: “Mums kā karavīriem, man kā karavīram tas ir papildu instruments, lai sargātu savu valsti, izdzīvotu, lai mūsu karavīri varētu efektīvāk cīnīties pret pretinieku. Tā ir daļa no aizsardzības sistēmas, papildu rīks visam, kas jau tika minēts, piemēram, artilērijas sistēmām, strēlnieku ieročiem, prettanku ieročiem un citam. Ir daudzas taktiskās lietas, kuras šis instruments mums nodrošinās, lai mēs kā karavīri, vēlreiz uzsveru, varētu izdzīvot un turpinātu karot, un pretiniekam liegtu iespēju brīvi operēt, varētu darboties ar viņu kājnieku vienībām, kā plaši notiek Ukrainā.”

Vēl Raivis Melnis savā runā uzsver robežas aizsardzību no pirmā centimetra. Vēlreiz no viņa teiktā: “Pretkājnieku mīnas tieši liedz pretinieku kājnieku masām nākt tur, kur mēs viņus negribētu redzēt. Nevaru detalizētāk skaidrot aizsardzības plānus, tieši kas un kā, bet kājnieki ir tie, kas nodrošina galarezultātā teritorijas ieņemšanu.” Tātad jautājums ir pietiekami nopietns. To uzklausot, klātesot ārlietu ministrei Baibai Bražei, aizsardzības ministram Andrim Sprūdam, komisija izšķīrās par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam.

Aicinu balsot par steidzamību, bet acīmredzot kolēģi ir pieteikušies debatēs.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Zivtiņa kungs vēlas runāt “par” steidzamību (Dep. E. Zivtiņš: ““Pret”!”)... “Pret”.

Lūdzu, vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – “pret”.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Kāpēc “pret” steidzamību? Manā skatījumā... es negribu nevienu mācīt dzīvot un negribu mācīt arī strādāt, bet tas, kas vakardien notika apvienotajā komisiju sēdē, manā skatījumā, ir zem katras kritikas. Tas parādīja tikai augstprātību un aroganci.

Es neesmu Jaunās VIENOTĪBAS fans (Starpsauciens.), bet Baiba Braže uzstājoties (Starpsaucieni.)... Neesmu Jaunās VIENOTĪBAS fans, bet uzstājoties (Starpsaucieni.)... es neesmu Jaunās VIENOTĪBAS fans (Smiekli. Starpsauciens: “Mēs dzirdējām!”)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Jo šis ir farss!”)... Kolēģi!

E. Zivtiņš. Es neesmu Jaunās VIENOTĪBAS fans (Starpsaucieni.), bet tas, kas vakardien notika komisiju sēdē... uzstājoties ārlietu ministrei, kas ļoti profesionāli bija piegājusi šim jautājumam un teica, ka mums ir nepieciešams laiks, lai pieņemtu bezprecedenta lēmumu Latvijas otrās pastāvēšanas vēsturē... Mums ir nepieciešams izrunāties ar starptautiskajiem partneriem, mums ir nepieciešams izrunāties ar starptautiskajām organizācijām, kas pārstāv cilvēktiesības. Šie jautājumi netika uzklausīti, bet tika ļoti tendenciozi virzīti tālāk uz balsošanu.

Tanī pašā laikā mūsu diplomāti nezina, ko atbildēt uz jautājumu – kāpēc jūs izstājaties no šīs konvencijas? Nav līdz galam viss izrunāts. Manā skatījumā (es vēl pie šī jautājuma atgriezīšos, kad mēs skatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā), šī būs milzīga kļūda politiski un... no drošības viedokļa. Un par vienu dimensiju, ko aizmirsāt, – cilvēku dzīvība un veselība. Tā ir ļoti būtiska dimensija.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es (Starpsauciens: “Kuras valsts cilvēki?”)... Tās valsts cilvēki, kurā mēs dzīvojam. Palasiet, lūdzu, anotāciju, kas notiek saistībā ar šo konvenciju! Tātad valsts galvenais, primārais, uzdevums ir aizstāvēt savus pilsoņus. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Bet šīs mīnas ir radītas tam, lai nogalinātu...

Sēdes vadītāja. Par steidzamību!

E. Zivtiņš.... savas valsts pilsoņus, pataisītu viņus par kropļiem un impotentiem. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, par steidzamību!

E. Zivtiņš. Palasiet anotāciju!

Tā ka, lūdzu, cienītās kolēģes un godātie kolēģi, aicinu balsot “pret” steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei – “par”.

I. Mūrniece (NA).

Kolēģi! Aicināšu runāt un vēl balsot jūs “par” steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Steidzamību lūdz piešķirt arī paši likumprojekta izstrādātāji – Ārlietu ministrija un valdība, kura šo likumprojektu ir virzījusi. Ir Siliņas kundzes paraksts.

Par tām nepatiesībām un muļķībām, kas izskanēja iepriekšējā runātāja teiktajā. Jā, šīs mīnas, protams, ir ierocis, un jebkura ieroča uzdevums ir... tur ir letālā funkcija, bet, aizsargājot Latvijas robežas, ir ārkārtīgi būtiski, lai tiktu aizsargāta Latvijas aizstāvju dzīvība, veselība un spēja turpināt pretestību ienaidniekam. Es ne velti citēju Raivja Meļņa teikto komisijas sēdē. Tas tika pateikts skaidri un gaiši: kājnieku mīnas nodrošina mūsu karavīru izdzīvošanu, Latvijas aizstāvju izdzīvošanu, un ļauj efektīvāk aizstāvēt Latvijas valsti – vai tas kādam patiktu vai nepatiktu.

Godātie kolēģi, arī Ukrainas pieredze to rāda un apliecina. Tas ir minēts arī šī likumprojekta anotācijā. (Starpsauciens.) Es neredzu nekādu pamatu vilcināties un gļēvi atlikt likumprojekta pieņemšanu un virzību uz priekšu. Jā, tie ir nopietni aspekti, bet jāstrādā arī tālāk pie valsts aizsardzības plāniem pēc šī likumprojekta pieņemšanas. Es ceru un ticu, un domāju, ka mūsu militārie plānotāji pie valsts aizsardzības plāna maiņas strādā jau šobrīd.

Aicinu balsot “par” steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Mūrniece. Godātā priekšsēdētāja! Par likumprojektu esmu ziņojusi. Acīmredzot laiks debatēm.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam. (Starpsauciens: “Sēņotāju aizstāvis!”)

A. Rosļikovs (ST!).

Nu, spriežot pēc jums...

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs.... pārsvarā ir gaļa. Laba pārtika, mazas cenas.

Godātie kolēģi! Mūrnieces kundze, brīnos, kāpēc jūs necitējat Zivtiņa kunga teikto komisijā, Rosļikova kunga teikto komisijā, ja mēs te mēģinām nodrošināt objektīvu situācijas izpratni. Es jums izstāstīšu to, ko jūs paši dzirdējāt, kad mēģinājāt man komisijas laikā atņemt iespēju runāt.

Kad es prasīju Aizsardzības ministrijas pārstāvim, kā viņš plāno pārklāt 400 kilometru garo robežu – jau tagad vai tikai uzbrukuma brīdī –, viņš teica, ka viņi to vēl nav izsvēruši, viņi padomās, kā to darīt. Kad es jautāju, ja viņi darīs to laikus, vai būs iespēja, ka cietīs civiliedzīvotāji, viņš man neatbildēja. Vai tas ir godīgi no cilvēka, kuram ir dienesta pakāpe, kurš ir speciāli iecelts, lai aizsargātu mani un manus bērnus? Es viņam jautāju: jūs tās izmantosiet jau tagad vai pēc tam? Viņš saka: tas ir noslēpums, mēs jums to neteiksim. Tad varbūt mēs arī mežā zīmes neliksim, ka tur viss ir nomīnēts. Nu tā, lai... nu, ziniet, lai pārsteigums. Tu ienāc, un (Sasit plaukstas.) – klikšķ! – ir! Nomīnēts. Piedošanu! Ģenerālis nevienam nav teicis. (Starpsaucieni.) Šādi mēs dzīvosim?

Kad es viņam uzjautāju: gadījumā ja jūs mīnas izmantosiet tikai kara... apdraudējuma brīdī, cik ātri varēsiet pārklāt visus 400 kilometrus? Ziniet, ko viņš man atbildēja? Mēs pagaidām neesam izkalkulējuši, mēs nezinām. Es saku: pagaidiet! Nu, ja mēs zinām, ka pirmdien iebruks, mums ir trīs dienas. Ko mēs trīs dienu laikā varam izdarīt? Viņš saka: mēs pagaidām neesam kalkulējuši, mēs to izdarīsim, bet tas ir noslēpums, ierobežotas pieejamības informācija.

Tad par ko šeit tautas deputātiem ir jābalso, Mūrnieces kundze? Tad bīdiet šo projektu caur Ministru kabinetu, un viss! Viņi taču tur ir diži un vareni un bez mums var visu izdarīt. Priekš kam tad jautāt deputātiem? Lai legalizētu jūsu plānu. Nedod dievs, būs upuri no civiliedzīvotāju puses... Saeima ir lēmusi, Siliņa – nē. Saeima ir lēmusi, visi tautas deputāti ir nobalsojuši par to. Nu jā, nu, ir upuri...

Mūrnieces kundze šodien atzina, ka, jā, Zivtiņa kungs, letāli iznākumi starp civiliedzīvotājiem ir iespējami. Bet tas ir, ziniet, kā (Starpsaucieni.)... ziniet, Mūrnieces kundze, ražotne ir...

Vēlreiz, “Nacionālā apvienība”, – jūs labāk tur tiem transgenderiem pateiktu, lai viņi nekropļo mūsu valsts karogu. Redzējāt, ka viņi no diviem karogiem vienu iztaisīja? Pagājāt garām, neredzējāt? “Nacionālā apvienība”, kauns jums! Mūsu karogs tur tika apgānīts šodien, un jūs to neredzējāt! (Starpsaucieni.) Aizej un paskaties!

Sēdes vadītāja. Nesarunāties, Rosļikova kungs, ar zāli!

A. Rosļikovs. Ar mūsu karogu! Ar mūsu karogu! (Starpsauciens.) Patriots! Paskaties, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, nesarunājieties ar zāli!

A. Rosļikovs. Vēlreiz... vēlreiz, kolēģi, vēlreiz – ražotnē, rūpnīcā ir tāda izpratne – dabiskie zudumi. Jūs – ko? – tagad rēķināt, ka civiliedzīvotāju upuri ir dabiskie zudumi? Nē! Latvijas iedzīvotājiem, tanī skaitā tautas deputātiem, ir visas tiesības zināt, kur un kad ar kādiem līdzekļiem un ko mēs darīsim, lai civiliedzīvotāji tur neciestu... pilnīgi visi! (Starpsaucieni.)

Bet komisijas laikā ģenerālis pateica: viss ir noslēpums, viss ir noslēpums, neko viņš nevar pateikt. Četrsimt kilometri, praktiski visa... puse no mūsu Latvijas... un neviens neko nezina, kurš ko darīs. Tur cilvēki dzīvo. Es saprotu, ka jūsu personīgais šoferis jūs tur nevizinās, jums ir cits maršruts. Bet konkrēti – ko tur darīt cilvēkiem?

Komisijas laikā, Mūrnieces kundze, es mēģināju normāli, cilvēciski uzzināt visas atbildes. (Starpsauciens.) Mūrnieces kundze, es mēģināju visu uzzināt komisijas laikā, bet diemžēl nedz jūs man devāt iespēju pabeigt runu, nedz ģenerālis man atbildēja. Vēlreiz – jautājums ir ļoti konkrēts un sakarīgs, manā skatījumā: ja jūs to darīsiet tagad, laikus, tad ko mēs darīsim, lai mūsu cilvēki tur neciestu? Ja jūs to nedarīsiet laikus, bet tikai apdraudējuma brīdī, cik ātri jūs varat to visu izdarīt? Vai vispār jūs spējat 400 kilometrus pārklāt ar to visu? Ja ne, tad kāda ir jēga no visa tā? A, ja mēs darīsim to laikus, vai tiešām mēs apzināmies, ka var ciest Latvijas iedzīvotāji, – tur tas lielais jautājums.

“Nacionālā apvienība”, reāli jūs šodien uzvedaties kā PROGRESĪVIE, kuriem svarīgi, kas notiek Briselē, nevis šeit, bet, manā skatījumā, jums pirmajiem ir jāstāv šeit un jārūpējas par to, lai neviens Latvijā neciestu. Tas ir svarīgi. Es vēlreiz saku: jums pat nebija tiesību paiet garām mūsu karogam... kā tas šodien izskatījās! Ārprāts pilnīgs!

Ko jūs smejaties, “Nacionālā apvienība”? Es saprotu, ka mēs esam nokrituši līdz tam, ka jums Rīgas sarakstā krievu tante ir līdere, bet tas viennozīmīgi mūs satuvina kaut kādā veidā... Bet atrodiet savu vietu šajā valstī, lūdzu, atpakaļ kā “Nacionālā apvienība”, nevis, atvainojiet, piedodiet, kā tāda unitāra politiskā komanda, kura gatava darīt visu pasaules labā, bet neko – Latvijas labā. Viss!

Nebalsosim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi, paldies par iespēju. Es gribu paanalizēt situāciju, kāpēc pasaules līmenī nonāca līdz slēdzienam, ka nepieciešama šāda Otavas konvencija. Faktiski jau pamats bija... izanalizējot situāciju, bijušos karus – kam tas ir noticis, kā tas ir noticis, kādi ir bijuši secinājumi no tā visa. Jāsaka, šīs kājnieku mīnas nerisina nekādus drošības jautājumus, nerisina valsts aizsardzības jautājumus. Kājnieku mīnas... vienīgais, ko tās rada, kā jau minēju, – kropļus un impotentus. Tas ir ļoti būtiski, jo pasaules pieredze... Es jau minēju toreiz (kādu laiku atpakaļ... par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā), ka ir mums pieredze, nesena pieredze, Afganistānā, Bosnijā, Kambodžā.

Tātad faktiski sanāk tā... Kur tad ir tā būtiskākā pretruna? Būtiskākā pretruna ir tajā, ka valstij ir jāaizstāv savi civiliedzīvotāji, bet tanī brīdī, kad teritorija ir nomīnēta, mūsu pašu iedzīvotāji iet bojā. Šeit ir ļoti būtiska lieta. Mēs te runājam par tādām praktiskām lietām kā... Pieņemsim, mīnu lauki būs tikai nepieciešamības gadījumā, jo mums ir jāaizsargā sava zeme no pirmā centimetra. Katram mīnu laukam ir sava pase, tas viss tur būs, kā saka, atzīmēts un uzraudzīts.

Diemžēl tā mēs varam runāt tikai šeit, no tribīnes, vai kādā kabinetā. Dzīvē viss ir pilnīgi savādāk. Paskatieties, kā tas ir Ukrainā. Tur ir nodedzināts viss līdz zemei, tur pat koku nav. Visi, kas mīnas likuši, ir gājuši bojā, un arhīvi, kur ir šīs pases, ir sadedzināti, un neviens neko vairs nezina. Tā teritorija ir faktiski neizmantojama, un tur iet bojā cilvēki. Tātad šeit ir ļoti daudz jautājumu.

Nākamais. Manā skatījumā, tas grauj uzticību mūsu armijai. Divi komandieri – Kalniņš un Pudāns – stāstīja par to, ka šis ir politisks jautājums, ka tas nav armijas dienaskārtībā, nav viņu plānos. Būs jāpārstrukturē, jāpārraksta plāni un jāpārdala resursi, un jāuzliek jauni cilvēki uz to. Tātad tas samazina aizsardzības spējas. Vakar es pilnīgi kaut ko citu dzirdēju komisijā. Kā tas ietekmē mūsu uzticību armijai? Kam man ticēt – diviem komandieriem vai tam, kas vakar bija atnācis? Kam man ticēt? Tas grauj uzticību valstij.

Tīri praktisks jautājums. Tātad pie Baltkrievijas robežas, kur tek Daugava, ir mājas, burtiski krastā – mājas, ciemi. Ko darīt tiem cilvēkiem, kas tagad sadzird visu šo? Viņiem iet prom no turienes... vai kā tur būs? Tur nomīnēs visu pagalmu? Ko viņiem darīt? Kā viņiem to uztvert? Nāciet un paskaidrojiet šādus jautājumus!

Vēl... tā teikt, es tiešām gribu, lai būtu laiks ilgāk iepazīties un izvērtēt to lietu, jo, cik noprotu, Ukraina joprojām nav izstājusies no Otavas konvencijas. Ir daudzi citi veidi, kā aizsargāt... un nopietni aizsargāt savu dzimteni, tanī skaitā ar vadāmajām mīnām, kas ir kontrolējamas. (Starpsaucieni. Pauze.)

Vēl kas ir ļoti būtiski. Tātad galvenais arguments, ko mēs vakar sadzirdējām... neapšaubāmi, runā par aizsardzību un tā tālāk... bet galvenais arguments ir tas, ka šis ir kolektīvs lēmums – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija par to domā. A man rodas jautājums no tiem visiem beidzamajiem... kas ir noticis... visas pārrunas, uz kurām mūs nav uzaicinājuši, un tā tālāk, un tā joprojām... Tas vispār ir izvērtēts – šis solis? (Starpsauciens.) Šis solis ir izvērtēts vispār? (Starpsauciens.) Ja, pieņemsim, mūs neaicina pie sarunu galda tad, kad ir runa par drošību, man ir aizdomas, ka šādā veidā kāds politiķis kaut kur ir izdomājis: ja izstāsimies no Otavas konvencijas, tas būs skaidrs vēstījums, teiksim, austrumu kaimiņiem, ka mēs esam gatavi turēt savas robežas un aizsargāt no pirmā kilometra. Bet pēc būtības jau tas nerisina nekādu jautājumu. Tāpat kā vakar šajā komisijā tika angažēts militārais pārstāvis, tieši tāpat varbūt arī visi pārējie.

Jautājums ir... no Latvijas puses bija tikai piekrītoša...? Es nezinu, Polija, Lietuva, Igaunija teica: “Mēs to darīsim,” un Latvija kratīja ar galvu: “Ja jūs to darīsiet, tad mēs arī darīsim.” Varbūt Latvijai ir jābūt savam mugurkaulam, savai nostājai un savam redzējumam par situācijas attīstību? Manā skatījumā, tas nav pieņemami.

Tāpēc, visu šo apkopojot, visu informāciju apkopojot, saliekot kopā, es neredzu, priekš kam tas ir vajadzīgs – izstāties? Kam ir nepieciešams šāds bezprecedenta gadījums, lai mēs izstātos no Otavas konvencijas? Tas parāda mūsu vājumu. Un zināmā mērā... mēs, iestājoties NATO, pievienojāmies... labi, tur laika starpība... bet tas ir tāds mūsu garants. Tātad sanāk tā, ka mēs tagad stājamies ārā no Otavas konvencijas, un tas zināmā mērā rīvē kantes attiecībām ar NATO. Tātad jautājumu vairāk nekā atbilžu.

Par termiņiem. Kāpēc ir obligāti jāliek šīs piecas dienas, kāpēc nevarēja pagarināt šo termiņu, lai varētu izrunāties ar starptautiskajiem kolēģiem, ar nevalstiskajām organizācijām? Tas arī man nav skaidrs.

Un noslēgumā. Jūs te visi cīnījāties par Stambulas konvenciju. Tas ir pārmetums – jūs zināt, kam. Šis tiešā mērā apdraud mūsu pilsoņu drošību un veselību. Tad kurš cīnās par šiem pilsoņiem, par viņu veselību un dzīvību? Jūs cīnāties, vai tomēr LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un visi tie, kas saprātīgi nobalsos “par” Otavas konvenciju? Izdomājiet, tas tiešām ir bezprecedenta gadījums. Vakardien Saeimas... sēdē ārlietu ministrei tika aizbāzta mute, kad viņa gribēja šo visu paskaidrot.

Aicinu balsot “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es atceros 2011., 2012. gadu – no šī paša flanga nāca politiķi un ar putām uz lūpām pamatoja, ka Latvijai nav jāceļ finansējums aizsardzībai līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Toreiz to pamatoja ar to, ka Krievija arī nemaz tik daudz militārajai jomai netērē. Bet jau toreiz, 2011. gadā, tie bija 3,9 procenti. Šobrīd mūsu kaimiņzeme Krievija, Putina režīma pārvaldītā valsts, “aizsardzībai” tērē, vārds “aizsardzībai” jāliek pēdiņās, bet reāli – savam militārajam un uzbrukuma sektoram tērē 7,5 procentus no iekšzemes kopprodukta, kas kopumā ir vairāk nekā visā Eiropā, visā Eiropas Savienībā kopā ar Lielbritāniju... kopā ņemot. Tas sastāda 40 procentus no Krievijas federālajām izmaksām.

Rosļikova kungs! Jau šobrīd Putins ir pieņēmis lēmumu par 160 tūkstošu karavīru mobilizēšanu – 160 tūkstošu! – no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam. Kā jūs domājat apturēt, ja nāksies, šos 160 tūkstošus? Ar draudzīgām sarunām (Starpsauciens.), ar aizbildināšanos par rūpēm par civiliedzīvotājiem, ar kaut kādiem pelēkiem darījumiem? (Starpsauciens.) Vai jūs mēģināsiet līdzīgi, kā savulaik to ir darījis Janukovičs, Medvedčuks, līdzīgi kā to ir darījuši citi prokremliskie politiķi? (Starpsauciens.)

Kolēģi, dāmas un kungi! Es domāju, ka visiem, vismaz vairākumam no šeit klātesošajiem, ir skaidrs, ka lūzuma punkts attiecībās ar mūsu kaimiņvalsti jau ir noticis. Diemžēl mums ir jāatzīst, ka Krievija ir pārkāpusi visas – ne tikai starptautiskās, bet arī elementārās ētikas – normas, Krievijas un Putina teroristiskā režīma vadītais karaspēks ir iebrucis neatkarīgā valstī – Ukrainā –, kurai pirms tam tā kā bija solījuši neuzbrukt, jo Ukraina atteicās no atomieročiem.

Šis karaspēks zog klozetpodus, veļasmašīnas... nogalina, izvaro sievietes, vīriešus, bērnus, tūkstošiem bērnu tiek nolaupīti un no Ukrainas tiek aizvesti nezināmā virzienā.

Tie, kuri saka, ka rūpējas par Latvijas iedzīvotājiem un viņu drošību, vai tiešām jūs domājat, ka šis karaspēks, šie 160 tūkstoši jauniesaukto, kas līdz 15. jūlijam pienāks Krievijas militārajos “apcirkņos”, būs tie lielie Latvijas iedzīvotāju un Latvijas pierobežas iedzīvotāju saudzētāji?

Un, ja mēs runājam par bērnu nolaupīšanu, ko ir veicis Krievijas režīms un par ko Putins ir saņēmis arī starptautisku... ne tikai nosodījumu, bet arī orderi viņa apcietināšanai, tad, lai cik tas nebūtu traģiski, tie bērni, kas no Ukrainas tika izvesti uz Ukrainu... no Ukrainas tika aizvesti uz Krieviju... piedodiet, neprecīzi izteicos... tie, kas zināja krievu valodu, acīmredzot varēja un var vieglāk integrēties jaunajā, lielajā Putina Krievijas “kultūrā”. Lūk, mums ir jādomā par mūsu iedzīvotājiem, lai viņi, nedod dievs, nekļūst par nākamajiem upuriem, kā tas bija Bučā.

Jūs atļaujaties aizbildināties ar civiliedzīvotāju – sēņotāju, mednieku – drošību, bet Nacionālo bruņoto spēku vadība jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nevadāmās kājnieku mīnas varētu tikt pielietotas tikai gadījumā, ja sākas kara aktīvā fāze, tikai tad, ja teroristi, noziedznieki no mūsu kaimiņzemes, kas man diemžēl vēlreiz jāuzsver, iedrošināsies spert kāju mūsu valsts teritorijā. Un arī tad nevadāmās kājnieku mīnas, blakus dažādām citām militārām munīcijas lietām, tiks pielietotas tikai izņēmuma kārtā. Rosļikova kungs grib zināt: kur tieši un kad? Es teiktu, ka iepriekšējā sēdē es jau varbūt tā ne visai pieklājīgi no vietas ar savu izsaukumu atbildēju uz Rosļikova kunga jautājumu, kur tās mīnas tiks liktas. Es toreiz skaļi nosaucu: Abrenes teritorijā.

Arī šādu iespēju mēs nevaram (Starpsauciens.) izslēgt, jo mēs redzam, ka 21. gadsimtā diemžēl vairs neko nevaram izslēgt, it sevišķi, ja redzam to, ko Krievijas un Putina vadītais karaspēks dara Ukrainā. Mēs neko nevaram izslēgt. Teorētiski, ja diemžēl sāksies aktīvā kara darbība, NATO karaspēkam vai Latvijas karaspēkam, līdzīgi kā Ukraina to darīja Kurskas apgabalā, iespējams, būs jāveido buferzona. Jā, tajā pašā Abrenē. Ja militārās jomas eksperti uzskatīs, ka tur jāliek... jebkura veida militārie līdzekļi, manis pēc lai viņi to dara, jo tās būs rūpes par Latvijas iedzīvotājiem, par Latvijas pierobežas sēņotājiem, medniekiem un visiem citiem.

Atļaušos arī teikt, ka gadījumā, ja sāksies aktīvā karadarbība, es personīgi NBS virsvadībai atļaušu izvietot kājnieku mīnas savā 54 hektāru īpašumā (Starpsauciens: “Tev neviens neprasa!” Smiekli.), kas nav gluži pašā pierobežā, bet tomēr... Ja NBS uzskatīs, ka tā vajag, lai viņi tur liek, jo tās būs patiesas rūpes par to, lai Latvijā neviens iedzīvotājs... un neviens politiķis neciestu. Ja Latvijai un citām NATO valstīm nāktos atsist pretinieka karaspēka uzbrukumu un būtu jāveido buferzona, mums visiem jāsaprot, ka tam būs ļoti traģiskas un neizbēgamas sekas.

Teikt, ka tādas mīnas pašas par sevi ir drauds civiliedzīvotājiem, ir tāpat, kā teikt, ka jebkuras munīcijas iegāde un uzglabāšana ir drauds kādam miermīlīgam iedzīvotājam, jo kļūdas dēļ taču tā var uzsprāgt.

Man gribas pajautāt jums: kurš no jums, kolēģi, it sevišķi šajā pusē, kas oponē par izstāšanos no šīs konvencijas... kurš no jums uzskata sevi par lielu militārās jomas ekspertu? Lūdzu, paceliet roku! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

J. Viļums. Es nesarunājos ar zāli. Es uzdevu jautājumu un saņēmu atbildi. (Starpsaucieni.) Netika pacelta neviena roka. Es arī nevaru pacelt roku, jo es neesmu militārās jomas eksperts. Es uzticos Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un mūsu kaimiņvalstu, Baltijas valstu, Somijas un Polijas, bruņoto spēku vadībai. (Starpsauciens.) Ja šīs vadības uzskata, ka ir jāizstājas no Otavas konvencijas, tad neviens politiķis, it sevišķi, ja viņa retorika ir tik ļoti līdzīga, kā teicu, Janukoviča, Medvedčuka vai citu prokremlisku politiķu teiktajam (Starpsauciens.), nevar mani pārliecināt par pretējo.

Kas vēl svarīgi, dārgie kolēģi no visām pusēm, no visām frakcijām! Mums ir ļoti svarīgi šo vēsti aiznest līdz Latvijas iedzīvotājiem, līdz Latvijas civiliedzīvotājiem, it sevišķi līdz tiem, kas dzīvo tajā pierobežā (Starpsauciens.), izskaidrot to, ko es tikko izstāstīju šajā runā (Starpsaucieni.)... ka Latvijas valsts rūpējas par viņu drošību un tāpēc gatavojas arī tā sauktajai X stundai, ja, nedod dievs, tāda pienāktu. Un tas ir mūsu kopīgais pienākums – izskaidrot Latvijas iedzīvotājiem patiesību, nevis paust pseidoargumentāciju, kas diemžēl bieži vien sasaucas vai – kāda nejaušība! – sakrīt ar daudzu prokremlisko politiķu teikto iepriekš un arī šobrīd. Mēs saņemam e-pastos veselu gūzmu aicinājumu no dažādām, piedodiet, nepazīstamām, teiksim tā, organizācijām un privātām personām, kas aicina mūs šodien balsot “pret”.

Kopsavilkumam.

Pirmais – es neesmu sajūsmā, ka mums jāveic šāds solis, bet, dzīvojot Latvijas pierobežā, apzinoties, kāds ir mūsu kaimiņš, es saprotu, ka mums šis solis ir jāveic.

Otrais – mūsu Nacionālie bruņotie spēki nevadāmās kājnieku mīnas pielietos tikai reālas karadarbības vai tiešu draudu apstākļos. Atgādinu, ka šobrīd mēs jau esam hibrīdkara apstākļos. Šobrīd, paldies dievam, aktīvā karadarbība nenotiek, taču mums jābūt iespējami gataviem tam brīdim, kad... tāds var rasties.

Trešais – pretiniekam ir jāzina, jāsaprot un jāsajūt, ka mēs esam gatavi aizstāvēt savu zemi, katru tās centimetru, un ka mēs to darīsim ar visiem mums pieejamiem līdzekļiem – ar ieročiem, ar mīnām, ja vajadzēs, ar dakšām un Molotova kokteiļiem.

Ceturtais – tas ir svarīgs kopīgs triju Baltijas valstu, kā arī Polijas un Somijas signāls ne tikai potenciālajam, ne tikai iedomātajam, bet, kolēģi, būsim atklāti, jau reālajam ienaidniekam.

Piektais – esmu pārliecināts, ka reālas karadarbības laikā mēs drīz vien ieraudzītu, kurš no šeit klātesošajiem ir gatavs savu valsti aizstāvēt ar mīnām, ar ieročiem un, kā jau teicu, ar visiem citiem līdzekļiem un kurš turpinātu runāt par (Starpsauciens.) humānismu visdrīzāk jau no Maskavas “apcirkņiem”, kur tagad jau patvērušies Janukovičs, Medvedčuks, Mamikins un citi pseidopolitiķi.

Aicinu balsot “par” un, kā teicu, katram Latvijas iedzīvotājam izskaidrot ar argumentiem šī lēmuma būtību un pamatotību.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Rodas iespaids, ka diskusija par Otavas konvenciju un izstāšanos no Otavas konvencijas ir absolūti izšķirošs faktors, kas garantēs Latvijas robežu drošību... vai kā citādi. Par šo visu tās debašu kaujas nu jau sāk kļūt diezgan episkas. Varbūt es kādu sarūgtināšu, bet man šķiet, ka izstāšanās no Otavas konvencijas nav nekāda panaceja. Nekas radikāli no tā nemainīsies. Kāpēc? Tāpēc, ka, pirmkārt, tas ir tikai viens mīnu veids, par ko mēs runājam. Otrkārt, mēs ļoti labi saprotam, ka patiesībā mūsu spējas aizsargāt mūsu valsti ir atkarīgas no tā, vai mēs spēsim virzīties tālāk un divu brigāžu vietā šeit iegūt divīziju... igauņi un leiši uz to iet... cik moderna būs armija, cik augsta morāle būs tajā, kā tā būs ekipēta, cik labas mums būs pretgaisa aizsardzības sistēmas. Mēs šobrīd jau pērkam “IRIS-T”. Ir daudz, ļoti daudz faktoru, kas kopumā summēsies, ietekmēs to, vai mēs spēsim aizsargāt savu valsti.

Un šī diskusija – tas ir tāds piliens jūrā. Es to varētu pat salīdzināt – tikpat kaismīgi, kā diskutēja par Stambulas konvenciju. Beigās to pieņēma. Un kas mainījās? Diži nekas. Es to ļoti labi saprotu. Varbūt kādam politiskās dividendes.

Rosļikova kungs nāk un šeit... es arī biju... es pats esmu Ārlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas loceklis, es arī biju klāt šajā kopsēdē... burtiski tādā asā diskusijā pieprasīja: kā tad jūs mīnēsiet tos 400 kilometrus, kad mīnēsiet, kas mīnēs, kā tieši jūs to darīsiet? Rosļikova kungs, kurš nav zālē (Starpsauciens.)... Jā, atbilde Rosļikova kungam ir ļoti vienkārša. Tie ir aizsardzības plāni. Aizsardzības plāni ieslēdzas konkrētā brīdī, kad notiek valsts apdraudējums, tiek pielietoti visi iespējamie līdzekļi, kas ir atļauti, un šajā gadījumā mēs atļaujam vēl vienu līdzekli, ko var pielietot, lai visiem spēkiem aizstāvētu mūsu valsts neatkarību, mūsu valsts cilvēkus. Tas notiek tajā brīdī, nevis tagad kaut kur Viļuma sētā Dagdā parādīsies mīnu kaudzes... vai kaut kur mežos ies sēņotāji un paliks bez kājām un rokām.

Diemžēl Rosļikova kungam par bēdu, arī daudziem mums par bēdu neviens mums nestāstīs par aizsardzības plāniem, jo tāpēc tie ir slepeni, lai tos neuzzinātu mūsu pretinieki. Tik vienkārši. Tāpēc atbildes uz šiem jautājumiem... Es domāju, ka Rosļikova kungs un arī Zivtiņa kungs saprot, ka šīs atbildes netiks sniegtas. Tā ir vienkārši cilvēku tracināšana, it sevišķi to cilvēku tracināšana, kuri dzīvo pierobežā, viņiem liekot un parādot – redziet, viņi taču nestāsta, kā viņi tās mīnas liks, tur noteikti kaut kas ir aiz ādas. Tas, manuprāt, nav pareizi.

Protams, izstāšanās no Otavas konvencijas nav bezjēdzīga. Tai ir sava nozīme un loma, it sevišķi, ja to dara kopā ar citām valstīm, ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Tāpēc ka tā ir daļa no atturēšanas politikas. Kāpēc Krievijai nepatīk, ļoti nepatīk, ka mēs iegūstam šādas spējas? Tāpēc, ka Krievijas Federācija, Putins šīs mīnas lieto ikdienā. Viņam ir uzspļaut uz Otavas konvenciju, uz jebkādām konvencijām un deklarācijām. Viņš mīnē, viņš “kaisa” tās no gaisa. (Arī mums ir zināmi cilvēki no Latvijas, kas ir cietuši, daudzi cilvēki ir gājuši bojā, ukraiņi mirst ik dienu.) Viņi lieto šo plašā spektrā. Protams, viņiem ir bail, ka šādas pašas spējas parādās otrā pusē, tāpēc tas kopējais naratīvs, kopējie centieni radīt to kopējo fonu ir tādi, lai šādas lietas nepieļautu.

Vislielākais ieguvums no šīs diskusijas par Otavas konvenciju ir saskatāms Krievijas propagandas centienos. Nekāds lielais efekts no šīs Otavas konvencijas pieņemšanas nebūs, bet Krievijas Federācija maksimāli izmantos to, lai ar to iebiedētu Latvijas iedzīvotājus, dotu iespēju tiem politiķiem, kuri grib iegūt politiskās dividendes daļā iedzīvotāju, izmantot šo kā diskusiju objektu, sabiedēt cilvēkus un noskaņot daļu sabiedrības pret Latvijas valsti un Latvijas valsts varu, liekot kļūdaini saprast, ka tagad pie viņu mājām kaut kas tiks mīnēts un tiks apdraudēta viņu un viņu bērnu dzīvība. Tā nav taisnība, un tie, kas to dara, šobrīd rīkojas tieši Krievijas Federācijas interesēs. (Starpsaucieni.)

Un pēdējais. Es domāju, ka daži cilvēki visnotaļ nespēj psiholoģiski pieņemt faktu, ka robeža starp Latviju un Krieviju kļūst arvien slēgtāka, arvien nocietinātāka. Viņiem grūti pieņemt faktu, ka, visticamāk, pavisam drīz tās būs pilnīgi divas dažādas pasaules, tur būs betona... žogs, mīnas, kameras un lielā draudzība starp Krieviju un Baltijas valstīm būs beigusies pavisam.

Varbūt beidzot arī iestāsies tas brīdis, par kuru runā Juris Viļums, – beigsim “barot lāci” un beigsim dzīvot ilūzijās, ka viss šis kādreiz beigsies, apkampsimies, tirgosimies ar viņiem. Tas tā nenotiks.

Tāpēc atbalstīsim izstāšanos no Otavas konvencijas, bet nelolosim ilūzijas! Aizsargāsim valsti ar citām metodēm un visi kopā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi, labdien! Man tiešām ir vairāki jautājumi, jo es dzīvoju Latgalē. Tā ir pierobeža, un, ja jūs neesat drusciņ pakalkulējuši, kas un ko, es to mēģināju izdarīt ar pieejamiem informācijas avotiem un sākšu ar to, cik un kādas valstis tika aizsargātas ar mīnu laukumiem, kāds tas varētu būt platums.

Ukrainā bija no 600 metriem līdz diviem kilometriem no robežas. Un, ja mēs runājam par Latvijas robežu, tā kā Latvijai vairāk patīk darīt... vai veikt... tādu retoriku, ka mēs aizsargāsim visu un to... tad es pieņēmu, ka mēs varētu uzlikt vienu kilometru no robežas... ņemot vērā iepriekšējo valstu pieredzi. Un kopējā robeža Igaunijai, Latvijai, Polijai, Lietuvai mums ir kaut kur 1700 kilometru. Kopējā robeža, ko mēs, cik es saprotu, gribam... kur mēs gribam likt mīnas. Un tad, ja paskaitītu, uz vienu kilometru un to visu robežas garumu, mums vajadzētu aptuveni divus miljonus mīnu. Ja mēs būvēsim vai celsim vienu rūpnīcu, kura ražos... bet kopējo... arī pēc dažādu ekspertu viedokļa uz vienu kilometru platuma un 1700 kilometru... vajadzētu kaut kur 26 miljonus mīnu. 26 miljonus! Ja uzbūvētu šeit, Baltijas valstī, vienu rūpnīcu, vienā gadā varētu saražot 400 mīnas, un tad, lai nomīnētu visu to platību un garumu, vajadzēs kaut kur piecus gadus. Es vienkārši pamēģināju sarēķināt, ņemot vērā visu to informāciju, kas ir pieejama internetā. Un tad sanāk, lai visu to robežu nomīnētu, mums vajag piecus gadus.

A ko mēs darīsim tālāk? Samīnēsim, un ko tālāk mēs darīsim? Kam mēs pārdosim? Kur rūpnīcu...? Kā šī ražošana strādās tālāk? Kas? Mēs Putinam pārdosim mīnas? Nē, es nesapratu – vai tas ir bizness tikai uz pieciem gadiem? Vai jūs sāksiet atjaunot tālāk... tad uzstādītās mīnas? (Starpsauciens.) Nu, nav saprotams. Man tiešām nav.

Ko es vēl gribēju parādīt jums? Izstājoties no Otavas konvencijas, jūs spersiet soli Putina virzienā, jo viņš arī nav parakstījis to konvenciju. Un, kāda būs mūsu kara doktrīna par tām mīnām, arī nav saprotams. Kanādas sabiedrotie... Kanādā, kur tieši tā konvencija bija parakstīta... Nu, kā jūsu sabiedrotie skatīsies uz šo. Un arī par to Putina retoriku. 160 valstis, kuras ir iestājušās šajā konvencijā, tur arī visi ir putinisti, un tikai tā.

Par Latgali. Lai iestātos NATO, lai mums visiem, visai Latvijai būtu drošuma sajūta, lai mēs būtu visi drošumā un iestātos NATO, Latgale upurēja Abrenes apgabalu. Mēs atdevām Abreni, lai iestātos NATO. Tagad Latgalei jāupurē arī NATO... vai Latgalei vajag upurēt (Starpsaucieni.) tad to gabalu, kur būs mīnas? Kāpēc viss... drošības dēļ... tiek darīts Latgalē? (Starpsaucieni.)

Tālāk man vēl viens jautājums. Mēs sodām autovadītājus par notriektām stirnām uz ceļa, bet par mīnām... A kā... sodīsiet vai kā? Tas arī nav fakts, kas jāizskata? Ko jūs darīsiet ar tiem dzīvniekiem? Es jau pat nerunāju par civiliedzīvotājiem, bet, ja runā par civiliedzīvotājiem... Ādažos, jūs aizmirsāt, kā tur uzsprāga viens bērns? (Starpsaucieni.) Arī bija viss aprobežots. Bija zīmes, un bērns tur tika, un viņš tika uz tās mīnas.

Tāpēc es arī neredzu lielu jēgu, jo nav pārdomāta stratēģija, nav, teiksim, izveidota valsts, mūsu valsts, kara doktrīna (Starpsauciens.), kura būtu saprotama visiem, – ko mēs darām, kā mēs darām. Vienīgais – kaut kādas tur uz priekšu domas...

Un jūs visi izlasiet Saeimas e-pastā lūgumus balsot “pret” arī no starptautiski aktīviem cilvēkiem, no starptautiskām organizācijām un padomājiet, ko jūs darāt un kāpēc jūs to darāt!

Tāpēc aicinu balsot “pret” un padomāt par to, ko jūs darīsiet ar civiliedzīvotājiem nākotnē, ko jūs darīsiet ar mīnām, jo mīnu uzlikšana maksā no 3 līdz 75 eiro, bet noņemšana – ap 300 eiro par vienu. Tāpēc padomājiet, kādos parādos jūs vēl iedzīsiet mūsu valsti... Drošība – tas ir viens, bet jādomā par cilvēkiem, pierobežā dzīvojošajiem cilvēkiem, tāpat dzīvniekiem un... pārējiem. Ko jūs darāt ar mūsu Latviju un mūsu Latgali?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Mēs esam liecinieki, ka daļa deputātu uzvedas kā Krievijas armijas advokāti, jo faktiski viss, ko jūs apgalvojat, strādā par labu viņiem. Jūs sakāt, ka vajadzīgs ilgāks laiks, ka vajadzīgs vilcināties. Jautājums: kam jums ir vajadzīgs ilgāks laiks, ja šobrīd rit kara ceturtais gads, ja Krievija turpina bruņoties, ja šonedēļ izziņoja par papildu mobilizāciju... Kam jums vēl ir vajadzīgs ilgāks laiks?

Jūs sakāt, ka tas grauj valsts reputāciju – izstāšanās no Otavas konvencijas. Nu, interesanti, vai valsts reputāciju negrauj tas, ka mums Saeimā atrodas cilvēki, kas šādos jautājumos neatkarīgi no pozīcijas (Starpsauciens.), opozīcijas nostājas, manuprāt, Krievijas armijas pusē, nevis valsts pusē?

Ja reiz jūs sakāt – nē, mēs aizstāvam Latvijas intereses! –, kāda jums ir izvēle? Kāda jums ir izvēle? Tātad: vai nu mēs robežu stiprinām ar kājnieku mīnām (un nevis mēs, bet bruņotie spēki), vai to dara dzīvais spēks. Tad, lūdzu, nāciet un atbildiet, vai jūs kājnieku mīnu vietā esat gatavi likt dzīvo spēku? Vai Zivtiņa kungs pats ir gatavs tur stāvēt? Ja jau jūs tukšu robežu negribat atstāt, kas tur būs, ja ne kājnieku mīnas? Manuprāt, tas ir daudz pareizāks instruments nekā dzīvais spēks. Bet jebkurā gadījumā to vērtēs bruņotie spēki.

Vēlreiz – tātad mēs lemjam par... politiķu lēmums ir par izstāšanos no konvencijas. To, vai izmantot šo instrumentu, ko konvencija liedz izmantot, lems bruņotie spēki, nevis Rosļikovs, nevis Zivtiņš, nevis kāds cits. (Starpsauciens.) Un nevajag atņemt bruņotajiem spēkiem... nevajag tēlot, ka jūs zināt labāk par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem!

Pajautājiet paši sev, kam ir izdevīgi... kas uzgavilē jūsu šodienas runām? Jūs te baidāt, jūs rādāt kaut kādas bildes, jūs baidāt, ka nu tūlīt visi, kas tuvosies robežai, kāps virsū mīnām, tāpēc nedrīkst mīnēt. Tas, ko faktiski jūs gribat pateikt, ka bruņotie spēki lietos ieročus – un šis ir ierocis! – neapdomīgi.

Ja reiz mēs a priori pieņemam, ka visi visus ieročus vienmēr lieto neapdomīgi, tad būtu jāaizliedz medniekiem ieroči, būtu jāaizliedz pašaizsardzības ieroči, būtu jāaizliedz automašīnas, jo, kā redzam, Eiropas lielākajās pilsētās arī automašīnu furgoni tiek izmantoti kā ierocis pūlī. Tikai tāpēc, ka teorētiski kāds var izmantot un kā ieroci pavērst pret sabiedrību... Tātad, pasakot, ka, dodot iespēju NBS pielietot kājnieku mīnas, kāds kāps tagad virsū tām mīnām, jūs faktiski pasakāt, ka neuzticaties bruņotajiem spēkiem. Jūs faktiski pasakāt, ka bruņotie spēki šo instrumentu, šo ieroci, lietos neapdomīgi. (Starpsauciens.) Un tas savukārt ir neapdomīgi no jums – teikt, ka bruņotie spēki rīkojas neapdomīgi. Tas grauj valsts reputāciju. (Starpsauciens.) Ja kaut kas grauj valsts reputāciju, tad tieši parlamentārieša neuzticēšanās savas valsts bruņotajiem spēkiem.

Tādēļ mans novēlējums šobrīd: neklausāmies šajā Krievijas fanu klubā, neatkarīgi no politiskās piederības stiprinām valsts drošību un uzticamies mūsu bruņotajiem spēkiem!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Aicinu Saeimas priekšsēdētājas biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 88 deputāti. Nav reģistrējušies: Jānis Grasbergs, Inese Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ģirts Valdis Kristovskis... Ģirts Valdis Kristovskis ir, Kristaps Krištopans, Gunārs Kūtris, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Uģis Rotbergs, Edvards Smiltēns (Starpsaucieni: “Ir!”; “Rekur ir!”)... Edvards Smiltēns ir, Juris Viļums... redzu... un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Nu, pavisam, pavisam maz mums to deputātu. Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē.

Paldies tiem, kas vienmēr ievēro un cieņpilni attiecas pret pārējiem. (Starpsauciens.) Nu, mēs jau runājām, ka noteikti (Pauze.)...

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar likumprojektu “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”.

Turpinām ar debatēm.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Klātesošās ļoti cienījamās deputātes! Klātesošie augsti godātie deputāti! Šis jautājums, kuru šodien apspriežam... Mani pārņem divējādas sajūtas, jo laikā, kad man bija iespēja rūpēties par Latvijas iestāšanos NATO... tas ir diezgan ilgs laiks – no 1998. līdz 2004. gadam, tātad tas ir laiks, kad šī konvencija stājās spēkā. 1997. gadā šī konvencija tika pieņemta, un faktiski visu iestāšanās laiku mēs izjutām šeit, Latvijā, spiedienu, ka mums ir jāiestājas šajā konvencijā un cik tas ir svarīgi. Un tas arī bija viens no Kanādas atbalsta jautājumiem, un patiesībā toreiz bija tikai viens no argumentiem, kāpēc mēs novilcinājām līdz pēdējai iespējai... un faktiski Kanāda mums noticēja. Tikai pēc iestāšanās NATO mēs pievienojāmies šai konvencijai.

Latvijas valstij tolaik bija ļoti ierobežots bruņojuma un militārās aizsardzības pasākumu klāsts. Toreiz mums nemaz to kājnieku mīnu nebija tik daudz – cik nu kāds bija dāvinājis, varētu teikt, tajā laikā. Bet mums pat toreiz ārkārtīgi svarīgi likās visu laiku pasvītrot to, ka, ņemot vērā, ka mums nav pretgaisa aizsardzības, mums nav tik spēcīgu jūras spēku vai gaisa spēku (un mēs nevaram teikt, ka arī šodien tie būtu ļoti spēcīgi, kaut gan tie šodien ir augstākā un kvalitatīvākā līmenī)... tātad mēs visu laiku skaidrojām, ka vismaz mīnas mums ir, ka mēs vismaz varam šīs mīnas vajadzības gadījumā izvietot, ja problēma rastos un kāds domātu iebrukt mūsu zemē.

Bet galvenais un svarīgākais izaicinājums un uzdevums mums bija iestāties NATO, jo mūsu galvenais drošības pasākums ir tiešām NATO, un tolaik mēs pat nevarējām iedomāties, ka, iegūstot šādu drošības garantu... un ka pasaules kārtība varētu tik strauji mainīties, ka mums būtu jādomā, kā izstāties no šīs konvencijas.

Godīgi sakot, lai gan daudz laika esmu pavadījis ar militārām domām galvā un ar militāriem cilvēkiem, vienībām, sistēmām savā dzīvē, man jāsaka: nu, neviens no bruņojuma veidiem nav humāns, jebkurš cilvēks, kurš tiek nogalināts, ir zaudējums sabiedrībai, kādām valstīm. Protams, kājnieku mīnas ir īpaši izceltas tāpēc, ka runa ir par to, ka tās paliek zemē un arī miera situācijā vietā, kur ir bijis militārs konflikts, sadursme, no šīm mīnām ilgstoši ir smagas sekas.

Bet pasaule mainās, pasaule mainās, un mēs atrodamies faktiski tik dramatiskā pasaulē izaicinājumu priekšā, ka šis vairs nav mazsvarīgs jautājums. To, ka kājnieku mīnas ir svarīgas, apliecina tas, ka konvencijai kopš 1997. gada bija pievienojušās 160 valstis. Tagad mums jādomā, kā šo konvenciju atbalstošo valstu skaitu samazināt pašiem ar savu līdzdalību... kas, protams, daudziem nepatiks.

Bet pasaule mainās, un mēs esam spiesti rīkoties, lai cik mums šī konvencija kādreiz bija šķitusi vajadzīga, kad mēs tajā iestājāmies. Pirms 15 vai 20 gadiem mēs nevarējām iedomāties, ka mums būs jābūvē fiziska robeža, pirms 15 vai 20 gadiem visi uzskatīja, ka visas robežas Eiropā – demokrātiskā, tiesiskā, taisnīgā, kur ir sadarbība, cilvēku pārvietošanās, – fiziski ir jānovāc un jāiznīcina. Šodien mēs dusmojamies vai izsakām aizrādījumus par to, ka nespējam tik ātri no jauna šīs robežas uzbūvēt. Pēc būtības jau mums nevajadzētu šeit, zālē, arī sevišķi konfliktēt un strīdēties, un dusmoties citam uz citu, ka mums ir tāda pārliecība – vajag tās mīnas vai nevajag.

Savulaik, kad veidojām Zemessardzi, es biju tas, kurš pieņēma lēmumu, ka, piemēram, Saldus Zemessardzes bataljons būs specializējies nesprāgušas munīcijas neitralizēšanā. Tieši šāda specializācija. Tātad mēs nevis domājām par to, ka (Starpsauciens.) izvietosim mīnas, bet domājām, kā attīrīt zemi no tā, kas vēl no Otrā pasaules kara un arī padomju armijas poligoniem mums mantojumā ar visām tām briesmām un draudiem saglabājies. Mēs neveidojām mūsu bruņotajos spēkos tādu spēju kā mīnēšanas skola, mēs, gluži pretēji, izveidojām (ar norvēģu atbalstu deviņdesmito gadu beigās sākām politiski šādu procesu) divtūkstošo gadu sākumā – nesprāgušu priekšmetu neitralizēšanas skolu. Tātad mēs mācījāmies, kā neitralizēt mīnas, mēs nelikām priekšā vārdu vai domu, vai virzību uz to, ka ļoti vēlētos kaut ko mīnēt...

Bet šodien situācija ir cita. Man gribas nedaudz... varbūt uz to, ko Rosļikova kungs teica, ka viņš ir prasījis komisijā, lai viņam uzrāda plānus, kur konkrēti mīnēs... un šādus jautājumus. Rosļikova kungs, to jau nevarētu pat viszinošākais komandieris jums atbildēt, jo mēs vēl esam tajā konvencijā, mēs jau neesam izstājušies. Ko tad Latvijas bruņotie spēki darīja? Bruņotie spēki... Ja mēs esam konvencijas dalībnieki un kājnieku mīnu lietošana, uzglabāšana, ražošana ir aizliegta, tas nozīmē, ka bruņotie spēki ar šādu spēju vispār nerēķinājās un neizstrādāja plānus. Tādu plānu Latvijai nav, un tiem Latvija varēs ķerties klāt tikai tad, ja izstāsies no konvencijas.

Varbūt tāpēc, ka cilvēki sajūt, ka ir nepieciešamība, un nevis tāpēc, ka mēs gribam būt agresīvi, bet tāpēc, ka diemžēl ģeopolitiskā situācija (mums ir agresīvs kaimiņš, kurš iebrūk kaimiņvalstī)... mēs domājam par to, un sabiedrība domā, un šeit, zālē, daudzi deputāti domā par to, ka mums ir vajadzīga šāda spēja. Tikai tāpēc mēs stājamies ārā. Nevis tāpēc, ka mēs gribam būt agresīvi. Mīnas ir aizsardzības līdzeklis, un pat tad, ja mīnas ir aizsardzības līdzeklis, arī tādā gadījumā tas ir jāiestrādā plānos, rēķinoties ar to, ka mēs esam šīs konvencijas dalībnieki.

Visbeidzot es gribētu beigt savus komentārus ar runu par steidzamību. Šodien mēs nobalsojām par steidzamību, jā, tā mēs tiešām nobalsojām, bet es domāju, ka mums būtu jādomā par to, lai šajā steidzamībā mēs nevis pa galvu, pa kaklu virzītos uz priekšu, bet tiešām pārdomātu šo procesu, lai rīkotos saskaņā ar saviem uzticamākajiem militārajiem kolēģiem, kas ir Baltijas valstis, Polija un Somija.

Mums visiem kopā tas ir jādara vienā laikā. Ja mēs katrs darām atsevišķi vai kavējamies, tas nozīmē, ka šādām militārām spējām nav sasniegumu, tās nesasniedz mērķi, jo tad tajā valstī, kura nav izstājusies, rodas šīs spējas trūkums un to, protams, pretinieks var izmantot.

Domāju, ka mēs to visu izdarīsim pragmatiski... Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija. Lai kādas mums katram ir individuālās spējas, mums ir jātic, ka kopējā doma, kas valda mūsu partnervalstu, reģiona valstu starpā, būs pārdomāta. Militārie speciālisti, kuri šodien šaubās, varbūt jau rītdien būs sapratuši un pārdomājuši, un teiks: jā, tas mums ir ļoti noderīgs veids un pasākums.

Tā ka ticēsim, ka pieņemam pareizu lēmumu. Lai gan man pašam nepatīk... Es labprāt šeit nāktu un ziņotu, un aicinātu jūs aizliegt visus iespējamos ieročus, visus, kādi ir, jo visi ir nehumāni. Un mēs taču esam cilvēki.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es ilgi domāju, vai Irmai Kalniņai būtu jārunā vai jāsēž un jāklausās pārējās runas, bet tad es izdomāju – tā kā es vadu deputātu grupu sadarbībai ar Kanādas parlamentu un deputātu grupu sadarbībai ar ASV parlamentu, man tomēr vajadzētu runāt par steidzamību un mīnām.

Sāksim ar Kanādu. Jā, Otava ir Kanādā. Kanādieši zina, ko mēs plānojam darīt. Vai viņiem tas patīk vai nepatīk, es nevaru atbildēt, bet es varu atbildēt, ka viņi saprot. Viņi saprot, ka mēs esam blakus agresorvalstij un mums ir jāsargā sava tauta.

Par amerikāņiem. Amerikāņiem ir tagad tāds teiciens: spēka pozīcija ir tā, ko Putins sapratīs. Šeit es daudz dzirdu, ka Trampa kungs dara visu pareizi un mums arī vajag darīt tā. Atbildēsim Trampa kungam, ka mēs saprotam spēka pozīciju un tāpēc Latvija grib izstāties no Otavas konvencijas, jo mums vajag to spēku. Mums ir jāaizsargā ne tikai Latvija, bet arī kaimiņvalstis.

Somijai ir 1340 kilometru... tā arī izstāsies. Lietuva, Igaunija, Polija – ko viņi saka savai tautai? To pašu, ko mēs šodien jums sakām, – mums ir jāizstājas. Un man sāp sirds par to, jo es atceros princesi Diānu 1997. gada janvārī, kad viņa staigāja pa Angolas laukiem – neapbruņota! – un demonstrēja visai pasaulei, cik ļoti bīstamas un sliktas ir šīs nāvējošās mīnas. Es atceros, ka Nobela prēmiju dabūja tā organizācija, kas bija pret mīnām.

Šodien, kad jūs aiziesiet pie saviem datoriem un redzēsiet, cik daudz cilvēku jums ir sūtījuši vēstules, lai mēs neizstājamies...

Cilvēkiem ir bailes, viņiem šinī brīdī ir bailes, un viņi nāk ar principu, ka Otavas konvencija... kas bija lemts ilgu laiku pirms Krievijas agresijas...

Gribu jums šodien atgādināt, kāds ir mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir sargāt mūsu tautu. Nepolitisks mērķis – sargāt mūsu tautu. Es cienu bruņotos spēkus. Es cienu zemessargus. Mūsu zemessargi, kas te šodien sēž, saprot, kas mums jādara. Vai jūs visi saprotat, ko tas nozīmē – būt Zemessardzē un sargāt savu valsti?

Es neteikšu neko vairāk. Kā teicu iepriekš, šī runa un runas šodien ir bijušas ļoti emocionālas, bet es lūdzu jūsu veselo saprātu... pieņemsim šo. Runāsim ar Sarkano Krustu, runāsim ar visām organizācijām, kas varētu atbraukt no Šveices un citām valstīm runāt ar mums, lai viņi saprot... lai viņi saprot, kāpēc mēs darām to, ko mēs darām. Ja nebūtu Putina, ja viņš rīt izbeigtu karu pret Ukrainu, mums nevajadzētu tagad šeit sēdēt un spriedelēt, ko darīt vai nedarīt. Tā ir tā reālā taisnība... ja Putins rīt beigtu karu.

Paldies, ka jūs mani uzklausījāt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Jāsaka tā: militārā joma nav mana tēma, bet šodien, klausoties debates, mani pārsteidz, ka tik daudzi politiķi jau sāk kļūt par militārajiem taktiķiem, militāro procesu organizētājiem un tā tālāk. Mēs sākam jau runāt, cik kilometros tiks likts gar robežu... vai visa robeža tiks mīnēta, kāds attālums būs un tā tālāk.

Kolēģi, vakar mēs divu komisiju apvienotajā sēdē lēmām par šo jautājumu, ko darīt – izstājamies no Otavas konvencijas vai neizstājamies? Un visi klātesošie, ieskaitot arī ministrus – aizsardzības, ārlietu –, NBS saprot, ka tas ir ļoti smags, atbildīgs lēmums. Lēmums, kuru mēs pieņēmām, pirms padsmit gadiem iestājoties... tad bija pavisam citi apstākļi, un lēmums, kurš jāpieņem šodien... absolūti pretēja situācija tai, kādā mēs bijām toreiz. Es noteikti piekrītu un saprotu arī mūsu augstākās amatpersonas – ministrus, NBS amatpersonas –, kuras ļoti ilgi nezināja, kādu atbildi dot – jā vai nē –, vilcinājās. Pirms gada teica – nē, neizstāsimies, tagad situācija izvērtēta... acīmredzot ir jāizstājas.

Tas nav viegls lēmums, ko var pieņemt pa vienu nakti... pamostamies no rīta, zinām – viss, stājamies! Šobrīd mans emocionālais stāvoklis ir tāds, ka stājamies ārā. Tas ir lēmums, kas ir ļoti izsvērts, kas jāpieņem un ko, protams, mazā Latvija nevar pieņemt viena pati – bez sabiedrotajiem, ar ko mēs esam kopā, un mūsu tuvākie sabiedrotie, protams, Baltija... Polija, Somija.

Es pilnīgi paļaujos uz Nacionālo bruņoto spēku štāba pārstāvju vakar teikto, jo tas, kas tiek runāts šodien, var sēt paniku daļā iedzīvotāju. Tika pateikts: tas būs palīglīdzeklis, tas nebūs primārais veids mūsu aizstāvībai, tikai palīglīdzeklis, pretmobilitātes šķērslis. Es ticu, ka mūsu bruņotie spēki izvērtēs, ja mēs izstājamies no konvencijas, kur, kad, kurā brīdī likt vai nelikt mīnas, bet par to šodien nav stāsts. Šodien mēs lemjam politiski, nevis kā militārie taktiķi –par mīnu likšanu. Mēs runājam, vai arī šis līdzeklis ir nepieciešams mūsu drošībai, aizsardzībai, ka mēs izstājamies no konvencijas, jo tas pastiprinās mūsu spējas, mūsu spēkus. Pat ja neviena mīna nebūs ielikta... Tam būs sava nozīme.

Tāpēc, kolēģi, es noteikti atbalstu un aicinu atbalstīt. Jā, smags lēmums. Jā, Latvija viena pati to nespētu pieņemt. Jā, esam vienoti ar saviem sabiedrotajiem. Es redzu, ka šobrīd, kad vairs nedzīvojam absolūta miera apstākļos, domāt joprojām... kā tad mēs liksim mīnas? Drošībai, aizsardzībai šie līdzekļi ir labi, jo karš nekad nav humāns. Pilnīgi pareizi teica iepriekšējie runātāji – vai tā ir mīna vai tanks, vai kāds lādiņš, kas sadragā skolu vai slimnīcu, un bērni un veci cilvēki... visi iet bojā... tas ir humāni? Šobrīd operēt ar kilometriem... ko mēs iegūsim, neiegūsim... domāju, ka tas ir absolūti nevietā.

Paļaujamies uz militārajiem taktiķiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Kā politiķiem, domāju, mums ir tiesības pieņemt šo lēmumu. Es esmu par izstāšanos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Daļa no jums esat stulbi vai izliekaties? Šis likumprojekts nemīnē robežu, šis likumprojekts nespridzina sēņotājus. Likums vienkārši dos manevra iespējas kritiskā situācijā pieņemt lēmumus. Tas ir viens. Otrs – tas dos signālu agresoram. Viss.

Šis likumprojekts nemīnē, neliek mīnas, un likums to nedarīs.

Piedošanu, beidzam dezinformēt un kacināt mūsu sabiedrību!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viesturam Zariņam.

V. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Otavas konvencija tika pieņemta 1997. gadā, tas bija 20. gadsimts. Mīnas ir viena no 20. gadsimta lielajām problēmām, jo visos lielajos 20. gadsimta bruņotajos konfliktos mīnas tika pietiekami plaši izmantotas. Bija armijas, kas nomīnēja, pašas aizmirsa, kur ir mīnējušas, pēc tam bradāja pāri šīm mīnām. Bija armijas, kas zīmēja precīzas kartes, bet 20. gadsimtā kartes bija papīra formātā, ļoti bieži bruņoto konfliktu rezultātā šīs kartes aizgāja bojā un neviens nezināja, kur ir mīnu lauki. Pēc tam vēl simts gadus mēs varam uz šādiem pārsteigumiem uzdurties.

Tagad ir 21. gadsimts, daudz kas ir mainījies. Protams, es nezinu, kā tas notiek agresoru pusē, varbūt arī viņi šobrīd mīnē un nezina, ko ir mīnējuši. Bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka, ja Latvijas Nacionālie bruņotie spēki noliks kaut vienu mīnu, viņi zinās līdz centimetra precizitātei, kur šī mīna atrodas. Ja viņi izvietos tūkstošiem mīnu, arī tad viņi zinās precīzi līdz centimetram pēc koordinātēm, kur šīs mīnas atrodas. Kad nebūs tādas nepieciešamības, jebkurā brīdī katru mīnu varēs deaktivizēt. Un nebūs tā, ka pēc simts gadiem mēs, ogojot, sēņojot vai ejot apsveikt draudzīgo kaimiņu pāri robežai, uzdursimies uz kādas no Latvijas bruņoto spēku izliktajām mīnām. Par to pilnīgi nebūtu jāuztraucas.

Otavas konvencija paredz aizliegumu mīnas ražot, uzglabāt, izplatīt, izvietot. Nav teikts, ka mums būs jāizmanto visas šīs stadijas. Es ļoti ceru, ka mums būs iespēja tikai ražot un uzglabāt mīnas, tādā veidā iespējamam uzbrucējam raisot bažas, ka tās var tikt izvietotas. Bet tā ir tikai iespēja.

Par izstāšanās procedūru. Kāpēc tas ir steidzami? Otavas konvencija paredz, ka izstāties mēs varam tikai sešus mēnešus pēc tam, kad esam pieņēmuši lēmumu un paziņojuši visām pārējām dalībvalstīm par izstāšanos no konvencijas.

Seši mēneši ir pietiekami ilgs laiks, kad nekas nenotiks. Ja šajā sešu mēnešu laikā valstī rodas kāds bruņots konflikts, izstāšanās stājas spēkā tikai pēc tam, kad šis bruņotais konflikts ir beidzies. Un tas ir, es pieļauju, viens no iemesliem, kāpēc Ukrainai nav vērts pieņemt lēmumu par izstāšanos no šīs konvencijas. Pat ja 2014. gadā Ukraina būtu nolēmusi izstāties no Otavas konvencijas, šī izstāšanās aizvien nebūtu notikusi, jo bruņots konflikts Ukrainā ir visu laiku. Nepieļaujam arī mēs šādu kļūdu.

Aicinu pieņemt lēmumu par izstāšanos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Kolēģi! Gribu piebilst tikai dažas nianses par šo likumprojektu. Kā iepriekšējais runātājs uzsvēra, patiešām izstāšanās ir spēkā tikai sešus mēnešus pēc tam, kad Saeima ir pieņēmusi lēmumu un Latvijas institūcijas ir nosūtījušas attiecīgo paziņojumu. Nav runas par to, ka kaut kas teorētiski varētu notikt rīt, parīt, pēc nedēļas vai nākamajā mēnesī.

Komentējot to, ko teica iepriekšējie runātāji. Diemžēl mums ir jāņem vērā realitāte. Lai cik ļoti mēs gribētu dzīvot mierā vai alktu pēc miera, mēs vairs nedzīvojam miera laikmetā, mēs esam kara laikmetā. Domāju, mums kā sabiedrībai vēl ir jāstrādā ar savas domāšanas maiņu – sabiedrībai kopumā. Fakti diemžēl nav iepriecinoši.

Arvien skaļāk izskan dažādu analītiķu apgalvojumi, ka Krievija gatavojas pilna mēroga karam ar NATO, un varat domāt, ko tas nozīmē. Krievijas militārie izdevumi sasnieguši un pārsnieguši 6 procentus no IKP. Krievija pārslēgusies uz kara ekonomiku, un tas nozīmē, ka militārie izdevumi kopš 2021. gada auguši vairāk nekā četras reizes. Krievija militāri ir atguvusies un atgūstas vēl joprojām, saražo vairāk ieroču nekā Eiropa, plāno armiju palielināt līdz 1,5 miljoniem cilvēku.

Mēs esam citā laikmetā. Mēs vairs neesam miera laikmetā, mēs esam kara un karadarbības laikmetā, bruņošanās laikmetā. Mums pašiem vēl jāspēj mainīt miera laika domāšana uz savas valsts aizsardzības domāšanu.

Par to, ko teica mūsu kolēģi, kas dzīvo pierobežā un Latgalē. Redzam, karš notiek dažādās plāksnēs. Mēs jau esam karā – informatīvajā karā, mēs esam kiberkarā ar Krieviju. Tas ir fakts, tas ir jāsaprot.

Par tiem vēstījumiem, kas šodien izskan Saeimā. Dzirdu Kremļa propagandas vēstījumu atkārtošanu, pastiprināšanu, un par to man ir ārkārtīgi skumji. No otras puses, mums ir jādomā, kādu vēstījumu Latvijas valsts sniedz saviem iedzīvotājiem pierobežā. Runājot ar cilvēkiem pierobežā, ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki jūtas neaizsargāti, nejūtas pilnībā droši. Tas ir saprotami, tāda ir situācija. Diemžēl Kremļa propagandas naratīvi skan ļoti spilgti un tiek pastiprināti caur dažādiem ruporiem, diemžēl arī no Saeimas tribīnes.

Tāpēc, es domāju, ja mēs stiprinām savas valsts aizsardzības spējas... diemžēl ir otra dimensija, un tur mums ir jābūt stiprākiem, jāmeklē arvien jauni un jauni paņēmieni. Daudz ko dara bruņotie spēki, uzrunājot dažādas sabiedrības daļas, arī pašvaldības, ir drošības mācības “Pilskalns” – sadarbojoties ar medniekiem, ar citām sabiedrības daļām.

Ņemot vērā, cik jūtīgs ir Otavas konvencijas denonsēšanas jautājums un kā to cenšas iegriezt Kremļa politikas jomā, aģitējot pret Latvijas valsti, jādomā par lielāka mēroga informatīvu kampaņu, lai cilvēkiem paskaidrotu, ka, denonsējot Otavas konvenciju, tiek darīts viss, lai stiprinātu Latvijas valsts aizsardzības spējas un lai tie, kas dzīvo pierobežā, justos drošāk, nevis otrādi.

Vēl viens aspekts. Jā, mēs esam dialogā ar saviem ārvalstu partneriem, piemēram, nesen Varšavā tikos ar NB8, tas ir, Baltijas un Skandināvijas valstu, ārlietu komisiju priekšsēdētājiem. Nav tā, ka viņi mūs nesaprot. Viņi saprot, viņi saprot arvien labāk, ko nozīmē dzīvot Krievijas pierobežā, Baltkrievijas pierobežā, ne velti Somija un Zviedrija ir iestājušās NATO. Mūs saprot.

Jā, ir daži, kas politiski izvēlas nesaprast, bet tas ir cits jautājums. Mums šeit arī daži politiski izvēlas nesaprast, kāpēc vajadzētu stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Bet tas nenozīmē objektīvās realitātes izpratni. Tā ir politiska izvēle – strādāt pret savas valsts drošību. Tur, kur nākas debatēt ar militārpersonām... militārpersonas saprot un... es teikšu... varbūt mana pieredze... šo jautājumu un arī Otavas konvencijas denonsēšanu atbalsta. Arī šodien Latvijā daži politiski izvēlas nesaprast.

Noslēdzot savu runu, es gribu aicināt valdošo partiju – Jauno VIENOTĪBU –, kura vada Ārlietu ministriju, un “PROGRESĪVOS”, kas šobrīd vada Aizsardzības ministriju, tomēr domāt par valsts resursu veltīšanu iedzīvotāju informēšanai par to, kas tiek plānots pierobežā un ko nozīmē Otavas konvencijas denonsēšana – tikai stiprināt mūsu valsts robežu un iedzīvotāju drošību. Bet tas ir ļoti nopietns jautājums, un tam ir jābūt uz valdības galda nevis rīt, bet faktiski bija jābūt jau vakar un aizvakar.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Ziniet, kāpēc mēs tik ilgi diskutējam šodien par mīnām? Jo mēs neesam atbildējuši uz pašu būtiskāko jautājumu, par ko šeit būtu jābūt debatēm, varbūt ilgākām nekā šodien, – kā mēs taisāmies dzīvot tālāk blakus Krievijai? Kā mēs taisāmies dzīvot tālāk, kad būs noslēgts šāds vai tāds pamiers Ukrainā, aktīva karadarbība uz mirkli būs apstājusies, kā mēs taisāmies no tā brīža dzīvot tālāk?

Bizness kā līdz šim, aicināsim Savicka kungu atjaunot “Dinamo Rīga” un nu jau esošajam prezidentam, nevis kancelejas vadītājam vest kreklu ja ne Putinam, tad nākamajam Krievijas prezidentam... Atjaunot visas, kā saka... stiprināt visas tranzīta plūsmas un biznesu ar Krieviju. Vai, gluži otrādi, saprotot, ka krievu imperiālisms nekad nebeigsies, mainoties Putinam pret kādu citu viņa klana prezidentu vai savādāk... Tas viņiem ir kaulos, asinīs, muguras smadzenēs, un mēs gribam uzbūvēt dzelzs priekškaru, pār kuru nekas nevar tikt pāri.

Ja mēs atbildētu uz jautājumu, kā redzam dzīvi tālāk, mums nebūtu diskusiju par mīnām, kas ir 0,01 procenta prioritāte šajā dzelzs priekškara stāstā. Es saku: mēs neesam atbildējuši. Bet varbūt mēs esam atbildējuši? Viss bizness, kas drīkst notikt... notiek. Tranzīts joprojām iet cauri Latvijai. Mēs barojam Krieviju šodien – kara laikā.

Jā, mēs sakām: mēs vieni nevaram to izlemt.

Ja mēs izlemsim vieni, tad nodarīsim ļaunumu sev, labumu citiem Eiropas Savienībā un tā tālāk.

Bet vai mēs Eiropas Savienībā prezidenta, premjera, valdības, Saeimas līmenī esam pacēluši jautājumu, ka mums šeit jābūvē dzelzs priekškars, ka visām Eiropas armijām ir jāgrupējas šeit, pie šīs robežas? Ko tās šobrīd dara Spānijā, Dānijā, kaut kur citur? Neviens viņus neapdraud. Eiropas Savienību neapdraud... tikai Krievija uz mūsu robežas. Vai mēs esam aicinājuši? Vai esam aicinājuši Eiropas Savienību apturēt, es atvainojos, idiotisko zaļā kursa un klimata pārmaiņu politiku un visu šo naudu novirzīt Eiropas Savienības ārējai robežai, kas ir tiešo draudu apstākļos – nevis pakārtotu, nevis varbūtēju, bet tiešu? Mēs esam aicinājuši? Mēs gaidām, ka to darīs Portugāle, Luksemburga, Nīderlande, fon der Leiena? Viņus nekas neapdraud, tieši viņus, viņu valstis vēl ilgi... neapdraud.

Varbūt viņi kļūdās, bet, ja mēs uzskatām Eiropas Savienību par kopumu, tad tā šodien tiek apdraudēta tieši šajā robežā. Ja mēs nerādām piemēru, ja mēs paši nepieņemam lēmumus un neejam ar tiem uz Eiropas Savienību, nesakām “Stop – šodien visu naudu, ko tērējam muļķībām, ieguldām mūsu Eiropas Savienības kopējā robežā!”, tad mēs varam diskutēt par mīnām, varam diskutēt, cik dzimumiem ir jābūt privātuzņēmumu valdēs, būvēt CO2 krātuves... Mēs taču paši to visu turpinām darīt... mitrināsim Latvijas zemi, glābsim klimatu... tērējam tam šodien naudu. Uztaisījām ministriju, kas to darīs. Un tad ir jautājums: vai mēs paši esam nopietni apzinājušies situāciju, kādā šobrīd atrodamies un kāda būs rītdiena?

Tā ka es aicinu, kā saka, drīzāk lemt šodien. Uzskatu šo par sadaļu no dzelzs priekškara būvēšanas lēmuma Saeimā, nevis – kurš uzsprāgs uz kādas mīnas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Manā izpratnē, šis ir tāds politisko signālu sūtīšanas laiks. Arī šis lēmums, kas šobrīd gandrīz paralēli tiek pieņemts tajās valstīs, kurām ir tiešā robeža ar Krievijas Federāciju, – par Otavas konvencijas denonsēšanu – ir šāds politiskais signāls, un kā tādu es aicinu mūs visus to arī uztvert.

Tas, ko mēs darām šobrīd... manuprāt, mēs apliecinām, ka Latvija un arī visas pārējās valstis, kas ir nolēmušas iet šo ceļu, vēlas iet ceļu, kas balstīts starptautiskajās tiesībās, laicīgi brīdinot: ja kaut kas notiek, mēs esam paziņojuši, ka esam gatavi lietot šādu aizsardzības līdzekli, kā to paredz starptautiskās tiesības – ar visu šo atlikto sešu mēnešu periodu un tā tālāk.

Trešā lieta, ko gribu pateikt. Pirms nedēļas Strasbūrā, kur notika Eiropas valstu parlamentu spīkeru un starpparlamentāro organizāciju vadītāju gadskārtējā konference, man bija iespēja tikties ar Ruslanu Stefančuku, Ukrainas Verhovnas Radas vadītāju, un es viņam teicu, ka mēs šobrīd esam uzsākuši šo ceļu. Viņš man teica: ja Ukraina to varētu, viņi to darītu nekavējoties. Tā kā viņi ir iesaistīti militārā konfliktā (par ko runāja Zariņa kungs), viņi diemžēl šobrīd to nevar izdarīt.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Uzdošu vienu retorisku jautājumu: kā jūs domājat, kā jūtas cilvēki, kas šodien klausās šīs debates jau daudzu stundu garumā? Vai viņi jūt, ka Latvija būs drošāka (Starpsauciens: “Jā!”), vai vienkārši, ka jāmūk projām?

Jo deputāti šodien runā tādas lietas, ka līdz galam visam nevar izsekot.

Es gribu nedaudz parunāt pēc būtības. Piemēram, šodien, ja mēs iegūglējam un apskatāmies, cik gara ir Latvijas–Baltkrievijas robeža un Latvijas–Krievijas robeža, tie ir apmēram 450 ki-lo-met-ri. Šī robeža nav viena līnija tuksnesī, kuru var vienkārši uztaisīt, kā saka, par dzelzs priekškaru. Daudzās vietās robeža – tā ir mūsu upe Daugava. Tie cilvēki, kas dzīvo Latgalē, zina – Krāslavas pusē ir viens tāds pagasts Piedruja, kas atrodas pie pašas Baltkrievijas robežas. Ja tu pieej pie Daugavas, kur vari arī nopeldēties, otrā pusē redzi Baltkrieviju. Tā upe nav tik plata, otrā pusē var redzēt dievnamus, kaut kādus klosterus. Bet tā jau ir Baltkrievija. Tas ir tik tuvu!

Ja mēs runājam par robežas nomīnēšanu, tad es gribētu dzirdēt konkrētu (Starpsauciens.)... es gribētu dzirdēt konkrētu viedokli, profesionālu viedokli, ko tas sevī ietver, jo Latvijas pusē ir virkne ciematu, kas ir uz robežas, nevis pie robežas, bet tie ir uz robežas, blakus Daugavai. Ir arī ezeri, kur arī katrā pusē ir... ir Latvijas puse, Baltkrievijas puse. Tā ir, kā saka... tā robeža nav tik viendabīga. Tas ir viens.

Nākamais. Tas, ko es gribu pateikt... šodien izskanēja, ka mēs gribam sūtīt signālu Krievijai. Kādu signālu tad mēs sūtām Krievijai? Krievija zina, ka mēs dzīvojam, aizņemoties divus miljardus eiro katru gadu, ka Latvijai vairs nav savas naudas, ka mums katru gadu ir jāaizņemas, ka mēs esam atkarīgi no ārvalstu kreditoriem. Jā, tāda politika tiek realizēta. Mēs aizņemamies. Un, ja mēs runājam par visas teritorijas nomīnēšanu, tad ir jautājums: cik tas maksās? Cik naudas mums ir jāiegulda? Ļoti konkrēts jautājums. Mēs zinām, ka 30 gadus būvējam sētu, parastu sētu, kuru tik tikko it kā esot pabeiguši, lai gan man nav ticības, cik labi tā ir pabeigta. Droši vien televīzijai ir bijis uztaisīts kaut kāds šovs. Ja 30 gadus būvējam sētu, tad ir jautājums: cik gadus mēs to mīnēsim?

Tagad jautājums ir tāds... ja šis ir politisks signāls Krievijai, tad mums ir jāsaprot tas, ka Krievija sen visu zina. Ja mēs pat nespējam notriekt dronu, kas lidinās pāri Latvijas teritorijai... Mēs tikko, pirms dažām nedēļām, no Saeimas tribīnes runājām – atļaut vai neatļaut dronus triekt nost. Trīs gadi, kopš Ukrainā notiek karš, bet mēs runājam par droniem.

Ja runājam par aizsardzību, es varu pateikt uzreiz: ja domā, ka Latvijā iebruks pāri robežai visu 450 kilometru garumā... iebrucēji... es domāju, tāds karš nenotiks, jo pirmām kārtām... mēs redzam, kādā veidā notiek apšaudes, kādi ieroči tiek izmantoti. (Starpsaucieni.)

Ļaujiet runāt, pasakiet zālei...

Sēdes vadītāja. Starpsaucieni no zāles ir atļauti.

A. Šlesers. Tātad mums ir nepieciešams saprast, ka viss nav tik vienkārši, ka šodien karš ir savādāks.

Ja uzdošu jautājumu... Es atceros, ka Padomju Savienībā... esmu piedzimis 1970. gadā, arī daudzi klātesošie ir piedzimuši Padomju Savienībā... bija viena patiesība, un, nedod dievs, ja kāds runāja pretī padomju varai! Nedod dievs! Skolā skolēniem nācās rakstīt... lai atrastu, kurš uzrakstījis kaut ko pretvalstisku. Tāda sajūta, ka... ja pasaki kaut ko pret esošo varu, tu esi ļoti slikts. Bet mēs taču esam redzējuši 200 miljonu skandālu mūsu Aizsardzības ministrijā, kreisie iepirkumi... un viss... varbūt kāds arī mīnu biznesā grib drusku rokas pasildīt, kāds – pie droniem, vēl kaut kur. Es neredzu to, ka... Ja būtu skaidrs viedoklis, kā mēs palielināsim aizsardzību un drošību, cilvēki teiktu: “Mēs – “par”.” Nekas netiek atbildēts, jo netiek runāts par naudu, kā mēs finansēsim, kas to darīs... un tā tālāk.

Un ko mēs tagad redzam?

Mēs runājam par mīnēšanu laikā, kad notiek sarunas par kara izbeigšanu. Izbeigs karu, neizbeigs – nezinām. Mēs nepiedalāmies šajās sarunās. Latviju neaicina. Runā lielās valstis – ASV, Krievija, Ukraina. Plus arī atsevišķas Eiropas valstis. Šodien soctīklos izlasīju, ka Francija tiek aicināta uzņemties līderību, konkrēti prezidents Makrons – par visu šo jautājumu. Godīgi sakot, mani šodien uzrunāja vienīgi Ģirta Valda Kristovska runa no šīs tribīnes, viņš ļoti sakarīgi salika daudzas lietas pa plauktiem. Es nesaku, ka es visam piekrītu, bet tā bija profesionāla uzstāšanās... man arī radās vēlme kaut ko pateikt. Jo nav jau mērķis atkal iezīmēt – te ir kremlini, te ir pareizie. Nu ko tie pareizie ir izdarījuši? Valsts dzīvo uz parāda. Ārējais parāds – 21 miljards, šai valstij jau drīz būs bankrots. Mums būtu vajadzīga skaidrība, vai mēs esam drošībā, vai cilvēki ir drošībā. Runāsim atklāti, es personīgi, klausoties to, ko saka ASV prezidents Tramps, ko saka ASV ministri, valsts sekretārs Rubio un citi... viņi sūta skaidru signālu Eiropai, ka nekas vairs nebūs par velti un arī NATO... kā dalībvalsts... vairs nebūs par velti.

Ja kāds šodien gaida, ka mūsu vietā kāds cits atrisinās šos jautājumus, tā nebūs. Es domāju, ka būtu ļoti drosmīgi rīkoties – nevis lemt par mīnām, bet valdībai pieņemt lēmumu, atsūtīt uz Saeimu un teikt, ka mēs gribam uzsākt divpusējas sarunas par drošības garantijām ar ASV, cik tas maksās Latvijai. Un tad mēs varētu likt vienā svaru kausā mīnēšanu un visu pārējo... otrā – maksu ASV. Jā.

Ko es domāju ar drošību Latvijai? ASV karaspēka atrašanos Latvijas teritorijā. Tāds būtu mans piedāvājums. Nevis haotiska mīnēšana, runāšana, kas, ko un kā... kurš mīnēs. Runāt ar ASV. ASV nodrošina 70 procentus no militārā budžeta. Viņi ir lielākie šodien – patīk vai nepatīk. Es redzu, ka vieni draudzējās ar Baidenu... esošā vara... tagad ar Trampu... attieksme ir pavisam cita. Nevar saprast, kāda, bet skaidrs ir tas, ka Latvijas attiecības ar ASV šodien ir diezgan neskaidras. Ir jāsēžas pie sarunu galda, un... apzinoties to, ka, ja, dievs dod, Ukrainā iestāsies miers un Ukraina atradīs kompromisu un vienosies, tad mums ir jāsaprot, kā mēs dzīvosim.

Ir viena būtiska lieta. Es uzskatu, ka ASV karaspēka atrašanās Latvijā būtu lielāka drošība nekā visa tā mīnēšana, jo tad mēs runātu ne tikai par fizisko... karaspēka, karavīru atrašanos šeit... runa ir arī par pienācīgas tehnikas nodrošināšanu. Varbūt par to mums ir jāmaksā vairāk, bet tad drošība tiešām būs lielāka, jūs saprotiet. Mēs redzam, ka mazās Eiropas valstis neko ietekmēt nevar, mazās valstis var kā kvaukšķi kvaukšķēt, lielās tāpat neklausa. Ne Vācija, ne Francija, ne tagad arī Lielbritānija, kas ir NATO dalībvalsts, – tās neaicina mūs pie sarunu galda.

Ja kādam nepatīk tas, ko saku... bet tie ir fakti. Es neko neesmu izdomājis. Tāpēc mana pozīcija ir tāda, ka, pirms skrienam kā... pēdējie... sakām: mēs darām tā un tā. Leišiem ir sava politika, viņi visu apspriež kopā ar poļiem, viņiem ir kopīga robeža, bet mums no vienas un otras puses ir Lietuva un Igaunija. Principā mēs esam tādā izolācijā, ja skatāmies ģeogrāfiski. Tieši tāpēc ASV šodien ir vienīgā valsts, kura var garantēt Latvijas drošību.

Jautājums: cik mēs par to maksāsim? Cik mēs par to maksāsim? Un par to ir jāsāk sarunas. Par to ir jāsāk sarunas, nevis jādomā, ka viss atrisināsies pats no sevis. Ir jāpiedāvā. Latvija ir gatava maksāt. Cik? Jo ir skaidri pateikts – mums ir jāpalielina militārais finansējums. Par cik mums ir jāpalielina? Kur mums ir jānovirza šī nauda, lai mēs justos drošāk? Ja amerikāņi nevarēs mums neko piedāvāt, tad nonākam situācijā, ka mēs... diemžēl mums nāksies sadzīvot ar to, ka amerikāņi mūs neaizstāv. Bet es domāju, ka sēšanās pie sarunu galda ar amerikāņiem būtu daudz pareizāka politika. Kāpēc mūsu līderi – premjere vai prezidents – šādi nerīkojas? Tāpēc, ka viņiem nav mandāta. Tādu mandātu viņi pat nevar sev piešķirt... valdībā.

Ja runa ir par divpusējām ekonomiskajām attiecībām, es sagaidu, ka valdība nāk ar šādu piedāvājumu parlamentam un parlaments var lemt par mandātu – uzsākt šādas sarunas ar ASV. Izrādām iniciatīvu! Negaidām, kad mūs paaicinās, bet izrādām! Un tad par mums runās gan CNN, gan BBC, gan citi... jo Latvija skaidri pasaka, ka grib palielināt ASV karaspēku mūsu teritorijā. Skaidrs redzējums, skaidra vīzija. Es domāju, ka ASV karaspēka atrašanās Latvijā garantētu daudz vairāk nekā visas šīs mīnas. Tas jau ir izskanējis. Ne velti princese Diāna braukāja pa pasauli... tas, kas šodien arī no šīs tribīnes izskanēja... teica: mīnu ierakt ir viens, bet kā to izrakt ārā? Un cik cilvēku ies bojā, kad tās mīnas izraks?

Ja mēs sakām, ka tas ir tikai signāls, tad šodien Latvijas sabiedrība gaida nevis signālu, bet skaidru redzējumu, vai Latvija ir droša valsts, vai mūsu bērni var plānot šeit savu dzīvi, vai viņiem jāgatavojas karam. Ja šī saruna būtu 2022. gada februāra beigās vai marta sākumā, es saprastu, ka mēs šeit, Saeimā, tiekamies un sakām, ko darīt, – mīnējam vai nemīnējam... darām. Bet problēma jau ir tāda: pat ja mēs šodien pateiktu, ka mīnējam, ko darām ar pretgaisa aizsardzību, kā mēs HES aizsargājam? Es esmu par to publiski runājis arī iepriekš. Ja šodien kāda raķete vai kāds... trāpīs Rīgas HES, iedomājieties, cik cilvēku aizies bojā! Vai mīnas palīdzēs mums nodrošināt, lai neviens nešauj uz HES vai kādu citu stratēģisko infrastruktūru? Nē taču!

Tā ka, godājamie kolēģi, šis nav jautājums, balstīts emocijās... kur mēs varam viens otram kaut ko pārmest. Šajā zālē mēs varam viens otru apvainot vistrakākajos, vislielākajos pasaules grēkos. Runa ir par to, ka to visu dzird un klausās mūsu vēlētāji, katrai partijai ir dažādi vēlētāji, bet viņi visi klausās. Un ir viens jautājums... Es gribu aicināt Jauno VIENOTĪBU, kas ir vadošā partija šeit, Saeimā, un valdībā, – nāciet ar skaidru redzējumu! Un es neredzu... Man ir pārliecība, ka ir jāsēžas pie sarunu galda ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, ar Amerikas valdību un jāsāk runāt, kas ir vajadzīgs, cik ir jāmaksā, kur jānovirza nauda... nevis ka mēs paši te kaut ko haotiski darām. Tad vismaz būs skaidrība, ka mēs varam vienoties... ka mēs varam par kaut ko vienoties.

Godājamie kolēģi, tie nav tikai vārdi... ne tāpēc, ka esmu opozīcijas partijas pārstāvis, bet tāpēc, ka jūtu to... ko man uzdod cilvēki jau daudzu gadu garumā... viņi saka: “Mums nav informācijas.” Arī man nav informācijas, es nepretendēju uz to, lai varētu teikt, kas precīzi jādara, jo ir slepena informācija, kas zināma tikai mūsu militārajam personālam, kas strādā cieši ar NATO, ar mūsu partnervalstīm, bet kopumā sabiedrība gaida kaut ko vairāk. Te mēs par bunkuriem... Ir tāda sajūta – mēs mīnēsim un slēpsimies bunkuros. Ja tā ir tā stratēģija, tad es teikšu tā: cilvēki necik priecīgi nebūs te dzīvot, daudzi brauks projām, jo viņi ir nobaidīti, klausoties visas šīs runas no šīs tribīnes.

Godājamā valdība – gribu uzrunāt personiski premjeri Siliņu, prezidentu Rinkēviču –, lūdzu, nāciet uz parlamentu ar iniciatīvu! Ir laiks sēsties ar amerikāņiem pie sarunu galda un vienoties par to, kā mēs varam sadarboties, lai Latvijas tauta būtu drošībā. Un šī mīnēšana – tā ir kā tvaika nolaišana... mēs kaut kur kaut kā... Man nav priekšstata, kādi vēl būs lēmumi tuvākā vai tālākā laikā. Es gribētu, lai tiek parakstīta kāda jauna vienošanās ar Ameriku par to, kā nevis pēc 30 gadiem mēs jutīsimies drošāk, kad viss tiks nomīnēts, bet kā šodien, kad joprojām notiek karš Ukrainā, mēs varam justies drošāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu, likās, ka tik vienkāršs jautājums, ja Somija, Igaunija, Lietuva jau ir paziņojušas, ka tās izstājas no šīs konvencijas, ka tas mums prasīs 10–15 minūtes – kādi trīs četri cilvēki pa piecām minūtēm apsveiks šo lēmumu. Bet mēs tagad diskutējam jau par pavisam citiem jautājumiem. Nu, redziet, arī es esmu izvilināts no sava siltā krēsla.

Un tad es sāku tā domāt... kā es te sapratu no dažiem runātājiem, ka Krievija taisās uzbrukt NATO ar kājniekiem un iet pa mīnu laukiem kaut kādā veidā, nevis tas, ka viņiem ir tūkstošiem dronu, ko viņi var katru dienu laist, vai, ja, piemēram, uzbruktu tikai Latvijai, tad palaistu dienā piecas sešas ballistiskās raķetes, kas sekundē iet 7–10 kilometrus un kuras var notriekt labi ja katru trešo. Par to mēs nerunājam.

Skaidrs, ka mēs šeit nobalsosim, bet es gribu vienu lietu pateikt pie visa šī – mazām valstīm nekāda bruņošanās nepalīdz. Ja mēs jau pasakām, ka NATO nebūs, kā te daudzi runā masu medijos, ka amerikāņi aizies un katra valsts bruņosies un karos pati par sevi... Latvija pirms kara dažos gados... bija gadi, kad tērēja 27–30 procentus no gada budžeta. Tas būtu, ja Latvija tagad tērētu apmēram piecus miljardus gadā. Vai tas paglāba Latvijas neatkarību? Nekādā veidā.

Un tagad pats galvenais, ko es gribu pateikt. Mazām valstīm visu izšķir diplomātija. Latvijai būtu pilnīgi vienalga, vai mūsu budžets ir 3,5 vai 1,5 (kā Itālijai aizsardzības budžets), vai 5. Ja mums nebūs laba diplomātija, mūs nekas neglābs.

Tagad skatāmies, ko mēs darām. Kas ir...? Pieņemsim, ka Amerika aiziet no NATO. Daudzi paguva NATO norakstīt. Kas ir tā valsts, kas vienīgā var konkurēt (un pat varbūt būt spēcīgāka pēc konvencionālā bruņojuma) ar Krieviju? Varat pateikt? Tā ir Turcija. Ja neskaita Franciju, Turcijas militārā rūpniecība ir vienīgā, kas ražo, sākot no revolveriem un ieročiem līdz pretgaisa aizsardzības sistēmām, karakuģiem. Turcija kontrolē pieeju Atlantijas okeānam caur Vidusjūru, faktiski kontrolē divas jūras. Un Turcija ir vienīgā valsts Eiropā, no kā baidās krievi. Atcerieties notriekto lidmašīnu... pāris pārmācītas vienības Sīrijā, no Krievijas puses pat neviens pīkstiens neatskanēja.

Kāda ir Latvijas diplomātija attiecībā pret Turciju? Jūs kāds varat pateikt, kādas ir mūsu diplomātiskās attiecības? Kā tiekas Siliņas kundze? Kā mēs tur braucam? Mēs braucam uz Vāciju, un mēs braucam pie Stārmera. Vācijā no 26 divīzijām ir palikušas sešas. Britiem pat nav apkalpes, lai savus karakuģus noformētu. Tātad Eiropā ir viena valsts – Turcija –, ar kuru mums nav nekādu normālu diplomātisko attiecību. Ir ļoti pavirša attieksme pret šo valsti, kura, kā es teicu, vienīgā ir spējīga karot ar Krieviju un to uzvarēt.

Atcerēsimies... Azerbaidžānā... kas notika ar krievu tehniku Karabahā. Vajadzēja dažas dienas, lai tur viss būtu beidzies.

Otrs – Amerikas Savienotās Valstis. Somijas prezidents aizbrauc uz Ameriku un septiņas stundas spēlē golfu. Viņš Somijā nevarētu golfu spēlēt? Viņam šausmīgi patīk golfs? Nē, viņš aizbrauca tāpēc, ka tā bija diplomātijas sastāvdaļa. Es saprotu, Rinkēviča kungs nevar braukt golfu spēlēt, bet varbūt Siliņas kundze varētu aizbraukt kaut ko tur uzspēlēt. Tā ir diplomātija. Kāda ir Latvijas diplomātija pret Amerikas Savienotajām Valstīm? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

A. Kiršteins. Neviens amerikānis šeit nebrauks, jo Latvija pašreiz uzvedas kā naidīga valsts Amerikas Savienotajām Valstīm. Varbūt atkal jūs nezināt... un Ārlietu komisijai vajadzēja to zināt... ka katrā lielvalsts vēstniecībā ir cilvēki, kas seko līdzi un raksta saviem valsts departamentiem...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, vienu mirklīti! Kolēģi!

A. Kiršteins.... katrā vēstniecībā ir darbinieki, kas ziņo savām... Arī Amerikas vēstniecībā ir cilvēki, kas raksta atskaites Valsts departamentam (Starpsauciens.) par Latvijas attieksmi medijos pret Amerikas Savienotajām Valstīm, par Latvijas attieksmi avīzēs, par Latvijas attieksmi sociālajos tīklos... ko rāda Latvijas valsts budžeta finansētie sociālie tīkli, nē, bet mediji. Piemēram, “Latvijas Televīzija” rāda trešo filmu, cik briesmīgs ir Tramps. Pirms divām dienām mēs redzējām...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par izstāšanos no konvencijas!

A. Kiršteins.... viņš neko nesaprot no ekonomikas...

Jā, es runāju par konvenciju, kura ir kopā ar diplomātiju... spējīgā (Starpsaucieni.)... Mēs redzam trīs filmas par to, ka ASV prezidents nekur neder, mēs redzam “Krustpunktā” vienu bijušo prezidenti, kura stāsta – kādas šausmas, kā izrādās, viņš arī no ekonomikas neko nesaprot.

Mēs redzam divas filmas par vienu no tuvākajiem palīgiem – Masku. Tātad – kāds priekšstats rodas ASV prezidentam vai administrācijai par valsti, kura nepārtraukti publicē... no valsts budžeta finansē šādus materiālus? (Starpsaucieni.)

Par konvenciju. Nekāda konvencija muļķiem nepalīdz, saprotiet, Liepiņa kungs. Tiem, kas visu laiku naidīgi izturas pret Amerikas Savienotajām Valstīm, nepalīdzēs...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, ar zāli nevar sarunāties!

A. Kiršteins.... nekādas mīnas. Jūs varat runāt un maksāt, ko jūs gribat. Tāpēc es gribu pabeigt ar to, ka ceru, ka pēc pašvaldību vēlēšanām šī valdība kritīs, dārgie draugi, un tad mēs varam nobalsot tiešām reāli par sakarīgu valdību, kura saprot, ka ne tikai šīs mīnas... bet komplektā mums ir jādara tāpat, kā dara Somija un Polija.

Ko Polija darīja? Viņiem ir mīnas. Viņi iepirka iznīcinātājus F-35 par četrarpus miljardiem. Latvija varētu tos iepirkt par divarpus miljardiem... ar kuriem var notriekt ballistiskās raķetes. Bet ar to viņi arī parādīja, ka ir lojāli amerikāņiem, ka ir gatavi sadarboties un ka tā ir normāla diplomātija. (Zālē troksnis.)

Ja mēs turpināsim šādā veidā un tērēsim, piemēram, 700 miljonus eiro līdz 2030. gadam tikai, lai sabojātu autotransportu, lai parādītu Briselei, ka mēs par 2 procentiem vairāk ieviesīsim direktīvas prasības lietot visādas biodegvielas, tad mēs pilnībā sagraujam savu ekonomiku, un mums nepalīdzēs nekādas mīnas, nekādi aizsardzības izdevumi. Vienīgā iespēja – pie šīm mīnām komplektā atlaist šo valdību (kas notiks, es ceru, pēc pašvaldību vēlēšanām vasarā) un izveidot normālu valdību, kura sāk strādāt ar smadzenēm, nevis ar mīnām vispirms.

Aicinu šo atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Viens no hibrīdkara elementiem ir, protams, cīņa informatīvajā laukā. Interesanti, ka tās informatīvās cīņas nonāk pat Saeimas tribīnē, kur tiek izplatīts tas viens naratīvs, ka tagad Latvija paņems... aizies... netālu no Riču ezera... tur, kur saskaras Baltkrievijas un Latvijas robeža... un tagad sāks 400 kilometros tā kā zemenes stādīt mīnas, līdz tiks sasniegta Pededzes pusē robeža ar Igauniju, Krieviju un Latviju. Tā smuki – no viena gala uz otru – ies un stādīs mīnas... neatkarīgi, vai tur pa vidu ir ezeri, upes vai purvi... visur tiks stādītas mīnas.

Viens no iemesliem tam ir biedēt cilvēkus. To dara atsevišķi opozīcijas deputāti. Iemesls tam ir, lai noskaņotu sabiedrību pret šo konvenciju, lai Latvija to neatceltu. Tos e-pastus, uz ko atsaucās Irma Kalniņa, es neņemu nopietni, jo tos izplata ārpus parlamenta esošas prokremliskas partijas biedri. Tā ka tos epastus vispār uzreiz var sūtīt uz spama kasti.

Saprotam, ka mēs iedodam rīcības brīvību mūsu bruņotajiem spēkiem lemt, kur un kā izvietot mīnas. Mans ideālais redzējums ir – ja tiešām pienāks tik tumša stunda, ka būs nepieciešams šīs mīnas pielietot, tās tiks no Latvijas armijas puses izsētas Pleskavas apgabalā, nevis kaut kur Latgales mežos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Mācīsimies vēsturi! 1939. gada 23. augustā Vācija un Krievija parakstīja savstarpējās neuzbrukšanas paktu. Cilvēki dzīvoja (jā, jau bija sācies karš Polijā) sajūtā – nē, ar mums tas nenotiks – un turpināja dzīvi pilsētās un laukos kā līdz tam.

Gadu vēlāk Kārlis Ulmanis teica savu pēdējo runu, kurā bija vārdi: palieciet savās vietās, es palikšu savējā. Mūsu tauta ļoti smagi maksāja par šo pozīciju iepretim somiem, kuri uzsāka aizsardzību, sitās. Jā, viņi zaudēja daļu savas teritorijas, bet viņiem bija 50 gadi kā brīvai valstij.

Kāpēc es to saku? Stāsts šodien nav par mīnām, cik... vai mēs vispār mīnēsim. Stāsts ir par pašcieņu, stāsts ir par to, vai mēs esam kopā ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un citām valstīm, lai rīkotos vienādi, lai demonstrētu, ka mēs kopā stāvam kā viens. Un nevajag cerēt, ka onkuļi aiz okeāna vai šaipus okeānam nokārtos mūsu vietā. Mums ir jāstāv taisnu muguru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Mūrniece. Komisija vienojās par termiņu priekšlikumu iesniegšanai – piecas dienas, proti, šā gada 8. aprīlis.

Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Labi. Paldies.

Par procedūru dodiet vārdu Zivtiņa kungam. Par procedūru. Lūdzu, Zivtiņa kungs!

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, es gribētu lūgt, izejot no tā, ko vakar komisiju sēdē lūdza ārlietu ministre, termiņu priekšlikumu iesniegšanai dot divas nedēļas – līdz 17. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimā? (Starpsaucieni.) Būtu 24., bet tad ir pārtraukums. Tātad 30. varētu. 30. aprīlī. Tātad priekšlikums...

Un vēl mums ir... iedodiet, lūdzu... ieslēdziet mikrofonu deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Mans priekšlikums ir nemainīt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet noteikt kā otrā lasījuma datumu šī gada 16. aprīli.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi, mums ir vairāki priekšlikumi. Vēl ir...

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Inārai Mūrnieces kundzei.

I. Mūrniece. Man lūgums būtu Krastas kundzei pamatot, kādēļ noteikt ilgāku izskatīšanas laiku, proti, nevis 10., bet 16. aprīli.

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, debates nav paredzētas par šo. (Zālē troksnis.) Nē...

Kolēģi, tātad mums ir vairāki priekšlikumi.

Komisijas priekšlikums bija 8. aprīlis – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 10. aprīlis – izskatīšana Saeimā. Vēl viens priekšlikums: 17. aprīlis – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 30. aprīlis – izskatīšana Saeimā. Un pēdējais vēl bija 8. aprīlis – priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 16. aprīlis – izskatīšana Saeimā.

Tātad, kolēģi, balsojam šobrīd pēc pēdējā iesniegtā priekšlikuma (Starpsauciens.)... Pēc tālākā, pēc tālākā, tā es arī gribēju teikt, pēc tālākā, un tas būtu par (Starpsauciens: “Par Zivtiņa kunga priekšlikumu šobrīd jābalso.”)... 8. un 16. (Starpsauciens: “Nē, pēc kalendāra tālākā.”) Pēc kalendāra tālākā. Labi, tātad pēc kalendāra tālākā.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17. aprīlis un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē – 30. aprīlis! Lūdzu, kurš par šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 58, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8. aprīlis un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē – 16. aprīlis! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 24, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8. aprīlis un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē – 16. aprīlī. Paldies.

___

Kolēģi! Vēl ir palikuši daži likumprojekti.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, ko virza Juridiskā komisija.

Šis likumprojekts ir nepieciešams tādēļ, ka šobrīd Saeimā tiek skatīts likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” saistībā ar sankciju direktīvas ieviešanu, kā arī ar to saistītie likumprojekti “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Šīs izmaiņas paredz, ka atsevišķos gadījumos par nacionālo un starptautisko sankciju pārkāpšanu tiek paredzēta administratīvā atbildība un noteikti tādi maksimālie naudas sodi, kas ir lielāki, nekā tas noteikts vispārējos administratīvo naudas sodu piemērošanas gadījumos.

Ir būtiski, ka par sankciju pārkāpumiem tiktu paredzēti iedarbīgi, atturoši un samērīgi sodi. Paredzēts, ka par sankciju pārkāpumiem maksimālais naudas sods, kas varētu tikt piemērots, fiziskajām personām būs divi tūkstoši naudas soda vienību, bet juridiskajām personām – seši tūkstoši naudas soda vienību.

Lai šādus sodus varētu piemērot, ir izstrādāts šis likumprojekts. Tas paredz iespēju likumos īpaši paredzētos gadījumos par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju jomā paredzēt lielāku maksimālo naudas soda apmēru, nekā tas pašlaik noteikts Administratīvās atbildības likuma 16. panta ceturtajā daļā.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojektu un lūdz Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Juridiskā komisija gaidīs priekšlikumus līdz šī gada 8. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” sagatavojusi Centrālā vēlēšanu komisija un iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Lielākā daļa grozījumu ir tehniska rakstura. Gribu pievērst uzmanību diviem priekšlikumiem.

Pirmām kārtām tā ir drošības nauda. Drošības nauda partijai, kas iesniedz sarakstu, 20 gadus bijusi nemainīga – savulaik 1000 lati, tagad – 1400 eiro. Pamatojoties uz priekšlikumu, ko mēs saņēmām no Centrālās vēlēšanu komisijas, – lai drošības nauda ir 11 minimālās algas – un ņemot vērā, ka izskatīšanas laikā komisijas sēdē deputāti lūdza šo pamainīt, atrast kompromisu, kompromiss ir tāds, ka nākamā gada vēlēšanās tās būs sešas minimālās algas, bet pēc tam, sākot ar 2030. gadu, tās būs 11 minimālās algas.

Vēl viena lieta. Esošajā likumā paredzēts, ka kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanām un ne vēlāk kā sešdesmitajā dienā. Tie skaitļi mainās tā: 80 dienu vietā parādās 135 dienas, 60 dienu vietā – 120. Tās ir būtiskas izmaiņas. Šobrīd mēs piedāvājam apstiprināt pirmajam lasījumam šādu normu. Bet aicinu visas Saeimas frakcijas izdiskutēt šo jautājumu un paust savu viedokli, gatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Likumiem būtu jābūt taisnīgiem un tādiem, kas kalpo sabiedrības interesēm, un ir vieta pārmaiņām ikvienā likumā, kā tas ir šobrīd. Ir tehniski grozījumi, vēlēšanu kārtība tiek padarīta cilvēkiem ērtāka saistībā ar vēlēšanu iecirkņu darba laikiem. Bet ir viens būtisks moments.

Gribu vērst jūsu uzmanību uz situāciju, kādā mēs dzīvojam saistībā ar Saeimas vēlēšanām un nevienlīdzīgo attieksmi pret tiem mūsu tautiešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas. Piemēram, dažiem maniem skolasbiedriem, kuri ikdienā pamatā ir vai nu Norvēģijā, vai Lielbritānijā, vai Īrijā, nav iespējas šobrīd nobalsot par Juri Viļumu Latgalē vai par Rokpeļņu Hari Vidzemē. Visas balsis no ārzemēm tiek pieskaitītas Rīgai. Visu cieņu Rīgas deputātiem, bet, iespējams, ne visos gadījumos tie Latvijas pilsoņi, kas atrodas ārzemēs, saredz jūsos savu pārstāvniecību.

Tādēļ otrajam lasījumam Zaļo un Zemnieku savienība noteikti vienā vai otrā formā iesniegs priekšlikumus par izmaiņām, lai vēlēšanas būtu taisnīgākas un pieejamākas, lai Saeimā ievēlētie deputāti tiešām pārstāvētu mūsu iedzīvotāju, kas dzīvo ārpus Latvijas, intereses. Otrajā lasījumā aicināšu šo iniciatīvu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamais Rokpeļņa kungs! Gribu jūs iedrošināt, jo pēdējie pētījumi, pēdējās diasporas ļaužu aptaujas liecina, ka tiešām mūsu cilvēki ārvalstīs visai negatīvi vērtē šādu netaisnību, ka viņu balsis aiziet tikai Rīgai. Bet brīdinu, ka būs krietni jāpacīnās ar Ārlietu ministriju, kurai būs ļoti daudz iebildumu.

No otras puses, labā ziņa – Centrālā vēlēšanu komisija saskata iespēju šo problēmu atrisināt tehniski. Tā ka viss mans atbalsts jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 10. aprīlis.

Sēdes vadītāja. 10. aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Esam saņēmuši deputātu iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Andris Šuvajevs, Aleksejs Rosļikovs, Edgars Tavars un Raivis Dzintars lūdz turpināt Saeimas šā gada 3. aprīļa sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

___

Vēl ir pēdējā darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 992 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 2025. gada 6. martā Saeima saņēma 10 992 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā”.

Šā gada 26. martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura pauda viedokli, ka izglītības iegūšana tālmācības formā būtu saglabājama. Pārstāve skaidroja, ka iemesli, kāpēc bērni iegūst izglītību tālmācības formā, ir ļoti dažādi. Tas var būt saistīts ar bērna veselības problēmām, piemēram, hroniskām vai ilgstošām saslimšanām, vai psiholoģiska rakstura grūtībām, piemēram, depresiju vai iepriekš veiktiem pašnāvības mēģinājumiem. Tāpat tālmācībā mācās tie bērni, kuri skolā ir saskārušies ar mobingu. Pārstāve norādīja, ka tālmācība ir piemērota arī talantīgiem bērniem, kuriem nepieciešams individuāls mācību grafiks, lai varētu pilnvērtīgi realizēt savus talantus sportā, mākslā vai kultūrā. Arī tie bērni, kuri dzīvo ārvalstīs, izvēlas tālmācību, tādējādi saglabājot saikni ar Latvijas kultūru.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav pret izglītības iegūšanu tālmācības formā kopumā, bet būtu diskutējama iespējamo ierobežojumu ieviešana, piemēram, 1.–6. klases skolēniem.

Savukārt tālmācības vidusskolas “Rīgas Komercskola” pārstāvis norādīja, ka tālmācība būtu saglabājama visās vecuma grupās, un uzsvēra, ka arī tālmācības veidā skolēni var iegūt kvalitatīvu izglītību, ko apliecina skolas ieņemtā 9. vieta Ata Kronvalda fonda veidotajā skolu reitingā 2024. gadā.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas tālāko virzību un nodot to turpmākai izvērtēšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 992 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 992 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, vēl ir atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 3. aprīlī pulksten 17.00.

Deputātu Amila Saļimova, Iļjas Ivanova, Jefimija Klementjeva, Igora Judina un Dmitrija Kovaļenko jautājums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par plug-in hibrīda automašīnu (PHEV) atbalstu”.

Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 3. aprīlī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Jekaterina Drelinga, Juris Jakovins, Andrejs Judins, Inese Kalniņa, Kristaps Krištopans, Gunārs Kūtris, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Amils Saļimovs, Jana Simanovska, Edvīns Šnore un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 03.04.25 09:03 Balsojums 1
Par - 62, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (898/Lp14), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 03.04.25 09:16 Balsojums 2
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Madaras Lapas-Kleinbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (687/Lm14)

Datums: 03.04.25 09:17 Balsojums 3
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Kaspara Briškena atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (688/Lm14)

Datums: 03.04.25 09:17 Balsojums 4
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (689/Lm14)

Datums: 03.04.25 09:18 Balsojums 5
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Kaspara Briškena ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (690/Lm14)

Datums: 03.04.25 09:19 Balsojums 6
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (691/Lm14)

Datums: 03.04.25 09:37 Balsojums 7
Par - 44, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par tālmācības aizliegšanu pamatskolas līmenī (73/P14)

Datums: 03.04.25 09:56 Balsojums 8
Par - 0, pret - 43, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (834/Lp14), 1.lasījums

Datums: 03.04.25 09:57 Balsojums 9
Par - 62, pret - 10, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (900/Lp14), 1.lasījums

Datums: 03.04.25 09:59 Balsojums 10
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (887/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.25 10:00 Balsojums 11
Par - 78, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (878/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.25 10:01 Balsojums 12
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (816/Lp14), 3.lasījums

Datums: 03.04.25 10:03 Balsojums 13
Par - 70, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (819/Lp14), 3.lasījums

Datums: 03.04.25 10:05 Balsojums 14
Par - 69, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (820/Lp14), 3.lasījums

Datums: 03.04.25 10:06 Balsojums 15
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (810/Lp14), 3.lasījums

Datums: 03.04.25 10:10 Balsojums 16
Par - 76, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (656/Lp14), 3.lasījums

Datums: 03.04.25 10:11 Balsojums 17
Par - 66, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (656/Lp14), 3.lasījums

Datums: 03.04.25 10:16 Balsojums 18
Par - 74, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (656/Lp14), 3.lasījums

Datums: 03.04.25 10:24 Balsojums 19
Par - 82, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (832/Lp14), 2.lasījums

Datums: 03.04.25 10:30 Balsojums 20
Par - 84, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (833/Lp14), 2.lasījums

Datums: 03.04.25 10:31 Balsojums 21
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.04.25 11:06 Balsojums 22
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (881/Lp14), 1.lasījums

Datums: 03.04.25 11:11 Balsojums 23
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (870/Lp14), 1.lasījums

Datums: 03.04.25 11:15 Balsojums 24
Par - 71, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (884/Lp14), 1.lasījums

Datums: 03.04.25 11:31 Balsojums 25
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (39/Lp14), 2.lasījums

Datums: 03.04.25 11:44 Balsojums 26
Par - 72, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (898/Lp14), 1.lasījums

Datums: 03.04.25 12:26 Balsojums 27
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.04.25 14:38 Balsojums 28
Par - 72, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (898/Lp14), 1.lasījums

Datums: 03.04.25 14:42 Balsojums 29
Par - 15, pret - 58, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 17.04.2025. Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (898/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.25 14:42 Balsojums 30
Par - 62, pret - 24, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 08.04.2025 un izskatīšanu sēdē 16.04.2025.. Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (898/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.25 14:45 Balsojums 31
Par - 77, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvās atbildības likumā (903/Lp14), 1.lasījums

Datums: 03.04.25 14:51 Balsojums 32
Par - 86, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (906/Lp14), 1.lasījums

Datums: 03.04.25 14:55 Balsojums 33
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 992 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā” turpmāko virzību (686/Lm14)

Datums: 03.04.25 14:56 Balsojums 34
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

03.04.2025.

09.00

11.00

13.30