Baltijas Asambleja

Baltijas Asambleja (BA) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija un pilntiesīga Baltijas jūras parlamentārās konferences locekle (BJPK)

Latviju BA pārstāv 14 parlamenta ievēlēti Saeimas deputāti.

BA izveidota 1991. gada 8. novembrī. Tā ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kas ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā tiek risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi. Prezidentūra BA rotācijas kārtībā mainās; tā ir saskaņota ar valstu prezidentūrām Baltijas Ministru padomē.  

Katras dalībvalsts parlaments darbam BA deleģē 12 līdz 16 parlamenta locekļus. Delegācijas sastāvu apstiprina, pamatojoties uz principu, kas prasa proporcionālu politisko pārstāvību delegācijā.

BA darbu vada tās Prezidijs. BA delegāciju locekļi darbojas piecās pastāvīgajās komitejās:

• Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komiteja;
• Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja;
• Veselības, labklājības un ģimenes lietu komiteja;
• Dabas resursu un vides komiteja;
• Drošības un aizsardzības komiteja.

Komiteju prioritātes nākamajam gadam izvirza BA sesijas laikā, un tās saskaņo ar Baltijas Ministru padomi. Noteiktās prioritātes ir cieši saistītas ar aktualitātēm Baltijas valstīs. BA cieši sadarbojas ar Baltijas valstu nacionālo parlamentu pastāvīgajām komisijām.

BA Prezidijs un katra komiteja, balstoties uz izvirzītajām prioritātēm, gada griezumā skata ļoti daudz dažādu jautājumu, tostarp rūpīgi seko līdzi, kā valdības pilda BA pieņemtos lēmumus.

Baltijas Asamblejas darbs ir vainagojies ar rezultātiem, kas dod konkrētus ieguvumus visu triju valstu iedzīvotājiem, tostarp:

• kopīgus Baltijas valstu vakcīnu iepirkumus;
• automātisku augstākās izglītības diplomu atzīšanu Baltijas valstīs;
• Baltijas Kultūras fonda izveidošanu;
• BA Balvas literatūrā laureātu darbu tulkošanu visās nacionālajās valodās.

Neatņemama BA dienaskārtības sastāvdaļa ir parlamentārā uzraudzība pār starpvalstu infrastruktūras objektu īstenošanu, piemēram:

• dzelzceļa līnijas RailBaltica attīstību;
• Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem;
• reģionālā gāzes tirgus izveidi;
• sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā.

Baltijas Asamblejas balva ir triju Baltijas valstu parlamentu apbalvojums, kuru piešķir kopš 1994. gada. Balvu pasniedz par sasniegumiem literatūrā, mākslā un zinātnē.

Balvas mērķis ir:

• demonstrēt reģiona valstu kopējās intereses savu nacionālo identitāšu un pašapziņas saglabāšanā;
• radīt iespēju uzzināt par kaimiņvalstu sasniegumiem; Igaunijas, Latvijas un Lietuvas cilvēkiem uzturēt pastāvīgu interesi par norisēm Baltijas valstīs;
• stiprināt sadarbību starp Baltijas valstīm tādās jomās kā literatūra, māksla un zinātne;
• veicināt arvien lielāku interesi par intelektuālajām vērtībām un Baltijas valstu valodām;
• paaugstināt literatūras, mākslas un zinātnes līmeni Baltijas valstīs.

Sākot ar 2011. gadu, Baltijas Asambleja sadarbībā ar Baltijas Zinātnes / tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociāciju (BASTIC) ir iedibinājusi arī ceturto nomināciju – Baltijas inovācijas balvu, kuru piešķir Baltijas valstu inovatīvākajam uzņēmumam.

Baltijas Asamblejas medaļa ir Baltijas Asamblejas apbalvojums par Baltijas valstu vienotības stiprināšanu, sadarbības atbalstīšanu, ieguldījumu kopīgu sadarbības projektu īstenošanā, kā arī reģionālās sadarbības veicināšanu paplašinātā Eiropā.

BJPK dibināta 1991. gadā pēc Somijas iniciatīvas ar mērķi veicināt kopīgu identitāti Baltijas jūras reģionā, ciešāk sadarbojoties reģiona valstīm un pašvaldībām. Šajā organizācijā ir pārstāvēti ap Baltijas jūru esošo valstu nacionālie un reģionālie parlamenti (izņemot Krieviju un tās reģionālos parlamentus), kā arī Baltijas Asambleja, Eiropas Parlaments un Ziemeļu Padome.

Organizācijas mērķis ir Baltijas jūras vides aizsardzība, reģiona konkurētspējas veicināšana, veselīgs dzīvesveids un tūrisma attīstība.

BJPK konferences notiek vienreiz gadā dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs, vienkopus pulcējoties aptuveni 150 parlamentāriešiem. BJPK struktūrā ietilpst:

• Pastāvīgā komiteja, kura nosaka organizācijas dienaskārtību un uzrauga pieņemtās rezolūcijas īstenošanas progresu;
• darba grupas, kas nodarbojas ar mainīgiem aktuāliem jautājumiem un parasti ir ar mandātu uz diviem gadiem. Šobrīd aktuāla ir Klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības darba grupa, kas tika nodibināta 2020. gada 24. augustā.

BJPK ikgadējās konferences laikā parlamentārieši pieņem rezolūciju, kas ir rekomendējoša visām Baltijas jūras reģiona valdībām. Katru gadu valdībām rakstveidā ir jāziņo par rezolūcijas īstenošanas progresu. Tāpat Baltijas jūras valstu padomes (reģiona valdību sadarbības institūcijas) pārstāvim konferencē ir jāsniedz mutvārdu ziņojums par rezolūcijas izpildi un jāatbild uz parlamentāriešu jautājumiem