Likumdevēju darbības vēsture
Tautas padome
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Tās pirmais likumdevējs bija Tautas padome, ko 1918.gada 17.novembrī 40 locekļu sastāvā vienošanās rezultātā izveidoja astoņas latviešu demokrātiskās politiskās partijas sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Politisko apstākļu dēļ vēlēšanas šajā laikā nebija iespējamas.
Tautas padomē mandāti nebija saistīti ar konkrētām personām. Katrai partijai padomē bija noteikts skaits vietu, ko ieņēma partijas pilnvarotas personas, kuras bieži mainījās. Tautas padomē bija 183 vietas, bet precīzs kopējais locekļu skaits nav zināms, tiek minēti divi skaitļi – 245 un 297.
Notika 57 Tautas padomes kopsēdes. Tautas padome, kurā darbojās 22 pastāvīgās komisijas, izstrādāja politisko platformu, ko var uzskatīt par Latvijas Republikas pirmo pagaidu konstitūciju (Satversmi), un pieņēma vairākus nozīmīgus likumus – par pagastu pašvaldībām un to vēlēšanām, par naudas sistēmu, izglītības iestādēm, pavalstniecību, arī Satversmes sapulces vēlēšanu likumu.
Tautas padome pastāvēja līdz 1920. gada 30. aprīlim. Tās prezidents bija Jānis Čakste, kas sēžu vadību pārņēma 1919. gada 13. jūlijā.
Satversmes sapulce
Pirmais tautas ievēlētais likumdevējs Latvijā bija Satversmes sapulce, kuras vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Tajās piedalījās 84,9% (677 084) balsstiesīgo iedzīvotāju. Piecos vēlēšanu apgabalos tika iesniegti 57 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 16 ieguva mandātus. Ievēlēja 150 deputātus, tajā skaitā 5 sievietes.
Satversmes sapulce izstrādāja valsts iekārtas pamatlikumu jeb Satversmi un turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu: pieņēma agrārreformas likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un citus likumus. Satversmes sapulcē bija 21 pastāvīgā komisija. Notika 213 sēdes, pieņēma 205 likumus un 291 noteikumu ar likuma spēku.
Satversmes sapulces prezidents bija Jānis Čakste. Tā darbojās līdz 1922. gada 7. novembrim.
Satversmes sapulces deputātu saraksts
1. Saeima
Satversmes sapulces aizsākto darbu likumdošanas jomā turpināja Saeima.
Saskaņā ar Satversmi to ievēlēja vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trim gadiem, turklāt iepriekšējās Saeimas pilnvaras izbeidzās tikai pēc tam, kad uz pirmo sēdi sanāca jaunā Saeima.
1. Saeimas vēlēšanas notika 1922.gada 7. un 8. oktobrī. Tajās piedalījās 82,2% (800 840) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 88 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 46 ieguva mandātus.
No simts ievēlētajiem deputātiem 84 bija latvieši, 62 deputātiem bija augstskolas izglītība, 22 – vidusskolas,
7 – skolotāju semināra un 9 – zemāka izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 20 frakcijas. 1.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 214 sēdes, kurās apsprieda 343 likumprojektus. Nozīmīgākie likumi, kurus pieņēma, bija likums par Ministru kabineta iekārtu, par biedrībām, savienībām un politiskajām organizācijām, likums par sapulcēm.
Pirmais Saeimas priekšsēdētājs bija Frīdrihs Vesmanis, bet otrais — no1925.gada 20. marta — Dr. Pauls Kalniņš.
2.Saeima
2. Saeimas vēlēšanas notika 1925.gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 74,9% (838 800) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegts 141 deputātu kandidātu saraksts, no kuriem 48 ieguva mandātus.
No simts ievēlētājiem deputātiem 84 bija latvieši, 55 deputātiem bija augstākā izglītība, 30 – vidējā un 15 – zemāka izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 27 frakcijas. 2.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 214 sēdes, kurās apsprieda 335 likumprojektus. Sākot ar šo Saeimu, likumdevējs lielāku uzmanību veltīja likumdošanai sociālajā un tautsaimniecības jomā.
2. Saeimas priekšsēdētājs bija Dr. Pauls Kalniņš.
3. Saeima
3. Saeimas vēlēšanas notika 1928.gada 6. un 7. oktobrī. Tajās piedalījās 79,3% (937 968) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 120 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 54 ieguva mandātus. Sākot ar šīm vēlēšanām, katra saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.
No simts ievēlētajiem deputātiem 80 bija latvieši, 54 deputātiem bija augstākā, 28 – vidējā, 4 – augstākā vai vidējā militārā izglītība un 14 – zemāka izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 28 frakcijas. 3. Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 223 sēdes, kurās apsprieda 344 likumprojektus.
3. Saeimas priekšsēdētājs bija Dr. Pauls Kalniņš.
4. Saeima
4. Saeimas vēlēšanas notika 1931. gada 3. un 4.oktobrī. Tajās piedalījās 80,0% (974 822) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 103 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 57 ieguva mandātus.
No simts ievēlētajiem deputātiem 1 bija sieviete, 83 latvieši, 43 deputātiem bija augstākā, 39 – vidējā, 12 – tautskolas, 3 – militārā, 1 deputātam – lauksaimniecības skolas, 1 – arodskolas izglītība un 1 – pašizglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 25 frakcijas. 4.Saeimā bija 18 pastāvīgās komisijas. Notika 185 sēdes, kurās apsprieda 312 likumprojektus.
4. Saeimas priekšsēdētājs bija Dr. Pauls Kalniņš.
1934. gada 15. maijā valsts apvērsuma rezultātā 4. Saeimas darbība tika pārtraukta un Saeimas funkcijas uzņēmās Ministru kabinets.
Latvijas Republikas Augstākā padome
1990. gada 18. martā notika Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanas, kurās pirmo reizi okupācijas periodā tika pieļauta vairāku politisko kustību kandidātu balotēšanās. Šajās vēlēšanās piedalījās 81,25% (1 593 019) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Tika ievēlēts 201 deputāts. No tiem 10 bija sievietes, 139 latvieši, 185 deputātiem bija augstākā, 5 — nepabeigta augstākā un 11 — vidējā izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
Augstākajā padomē bija 16 pastāvīgās komisijas. Notika 389 sēdes, kurās pieņēma 404 likumus, tajā skaitā — Konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem, atjaunoja 1937. gada Civillikumu, izstrādāja likumus, kas aizsāka privatizācijas procesu.
Augstākā padome noteica valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu.
Augstākās padomes priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs.
Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts
5. Saeima
5. Saeimas vēlēšanas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā. To juridiskais pamats — 1992. gada 20. oktobrī pieņemtais likums “Par 5.Saeimas vēlēšanām”, kas būtībā ir nedaudz grozīts un papildināts 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām. Vēlēšanās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 18 413 pilsoņi. Tika pieņemti 23 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 8, jo pārējie nepārsniedza noteikto 4% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā drošības nauda 50 minimālo mēnešalgu apmērā, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.
No simts ievēlētajiem deputātiem 15 bija sievietes, 88 latvieši, 91 deputātam bija augstākā, 4 — nepabeigta augstākā un 5 — vidējā izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
5. Saeimā darbojās 15 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas bija 8 frakcijas, 1994. gada pavasarī, sašķeļoties frakcijai “Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai”, izveidojās vēl viena frakcija.
Notika 137 sēdes, kurās izskatīja 839 likumprojektus. Šī Saeima atjaunoja Satversmi, 1925. gada likumu “Par Ministru kabineta iekārtu”, pieņēma Pilsonības likumu, Korupcijas novēršanas likumu, veica pašvaldību reformu, noslēdza līgumu par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu.
5. Saeimas priekšsēdētājs bija Anatolijs Gorbunovs.
6. Saeima
6. Saeimas vēlēšanas notika 1995. gada 30. septembrī un 1. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 955 392 vēlētāji jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 12 501 pilsonis. Tika pieņemti 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 9, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.
No simts ievēlētajiem deputātiem 8 bija sievietes, 90 deputātiem bija augstākā, 1 deputātam — nepabeigta augstākā, 6 deputātiem — vidējā speciālā un 3 — vidējā izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
6. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas izveidojās 9 frakcijas, taču darbības laikā, deputātiem izstājoties un pievienojoties citām frakcijām, to skaits nemitīgi mainījās.
1995. gada decembrī beidza pastāvēt deputātu bloks “Sociālistiskā partija—Līdztiesība”, bet 1996. gada novembrī tas atkal izveidoja frakciju, kas darbojās līdz 1997. gada maijam. 1996.gada jūlijā beidza pastāvēt Tautas saskaņas partijas frakcija, taču 1997. gada septembrī tā atkal atjaunoja darbu.
Latvijas Vienības partijas frakcija pastāvēja no ievēlēšanas brīža līdz 1997. gada februārim.
1996. gada jūlijā deputāti, kuri atstāja frakciju “Latvijai”, izveidoja jaunu frakciju “Tautai un taisnībai”, kas darbojās līdz 1997. gada februārim.
1997. gada jūnijā, apvienojoties partijām “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, tika izveidota frakcija ar tādu pašu nosaukumu. Pirms tam LNNK veidoja kopīgu frakciju ar Latvijas Zaļo partiju.
1997. gada jūnijā tika izveidota Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija, kas pastāvēja līdz 1998. gada augustam. No 1997. gada septembra līdz 1998.gada janvārim pastāvēja tautas kopas “Brīvība” frakcija.
1998. gada 28. jūlijā izveidoja Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakciju, kas pastāvēja līdz 6. Saeimas darbības beigām.
Saeimas darbības laikā pieauga deputātu skaits Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijā, samazinājās – frakcijās “Latvijas ceļš” un “Latvijai”, izveidojās liels pie frakcijām nepiederošu deputātu skaits, brīžiem pārsniedzot divdesmit.
Notika 197 sēdes, kurās izskatīja 1335 likumprojektus. 6.Saeima izdarīja būtiskus grozījumus Satversmē: vēlēšanām iepriekšējo divu dienu vietā noteica tikai vienu dienu; Saeimas darbības laiks, sākot no 7. Saeimas, tika pagarināts līdz četriem gadiem; Satversmei pievienoja nodaļu par cilvēka pamattiesībām; pieņēma Civilprocesa likumu.
Sākumā 6. Saeimas priekšsēdētāja bija Dr. Ilga Kreituse, bet no 1996. gada 26. septembra par priekšsēdētāju kļuva Alfreds Čepānis.
7. Saeima
7. Saeimas vēlēšanas, saskaņā ar grozījumiem Satversmē pirmoreiz Latvijas valsts vēsturē notika vienā dienā – 1998. gada 3. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 944 667 vēlētāji jeb 71,9% visu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 10 080 pilsoņu. Tika pieņemts 21 deputātu kandidātu saraksts, no kuriem mandātus ieguva 6, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu.
No simts ievēlētajiem deputātiem 17 bija sievietes, 94 bija latvieši, 94 deputātiem bija augstākā, 4 – vidējā speciālā un 2 – vidējā izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
7. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, 14 apakškomisijas un 5 izmeklēšanas komisijas. Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidojās 6 frakcijas.
2001. gada janvārī 5 no Jaunās partijas izstājušies deputāti Jaunās partijas frakcijas vietā izveidoja Jauno frakciju, un tā pastāvēja līdz 2002. gada martam.
Latvijas Sociāldemokrātu apvienības (LSA) frakcija 1999. gada maijā tika nosaukta par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) frakciju.
2002. gada janvārī no LSDSP frakcijas izstājušies deputāti izveidoja Sociāldemokrātu savienības frakciju. 2002. gada janvārī tika izveidota arī politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.
7. Saeimā salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu, bija maz pie frakcijām nepiederošu deputātu: sākumā – 1, 2002. gada janvārī – 3, 2002. gada martā – 7, bet Saeimas darba beigās – 8 deputāti.
7. Saeimas laikā izskatīti 1442 likumprojekti, pieņemti 917 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir grozījumi Satversmē, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Elektronisko dokumentu likums, Komerclikums, grozījumi Administratīvā procesa likumā un grozījumi Kriminālprocesa kodeksā.
7. Saeimas priekšsēdētājs bija Jānis Straume.
8. Saeima
8. Saeimas vēlēšanas notika 2002. gada 5. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 997 754 (71,51%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7490 vēlētāju. Tika pieteikti 20 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 6 partijas un partiju apvienības.
No simts ievēlētajiem deputātiem 18 bija sievietes, 79 latvieši, 14 krievi, 1 polis, 1 ebrejs, 1 karēlis, 4 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 93 deputātiem bija augstākā, 4 – vidējā speciālā, 3 – vidējā izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
8. Saeimā bija 17 pastāvīgās komisijas, 13 apakškomisijas un 1 izmeklēšanas komisija.Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidoja 6 frakcijas. 8. Saeimas laikā nemainījās deputātu skaits Tautas partijas frakcijā un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu skaits palielinājās, bet frakcijas “Jaunais laiks” deputātu skaits nedaudz samazinājās.
2003. gada 19. februārī 17 deputāti, kas bija izstājušies no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, izveidoja Tautas saskaņas partijas frakciju. Tās locekļu skaits pakāpeniski samazinājās, un kopš 2005. gada 27. oktobra to sauca par Saskaņas Centra frakciju.
2003. gada 13. jūnijā darbību izbeidza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, bet 29. augustā tā mainītā sastāvā savu darbību atjaunoja.
2003. gada 12. jūnijā 5 deputāti izveidoja Latvijas Sociālistiskās partijas frakciju.
8. Saeimā, līdzīgi kā 7. Saeimā, bija maz pie frakcijām nepiederošu deputātu. To skaits svārstījās no sešiem līdz vienam deputātam, īsu brīdi – no 2003. gada 1. septembra līdz 2004. gada 9. februārim – nebija neviena pie frakcijām nepiederoša deputāta.
8. Saeimas laikā iesniegti 1934 likumprojekti, pieņemti 1272 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir Biedrību un nodibinājumu likums, Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, Kriminālprocesa likums. Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā notika likumu un atsevišķu likumu normu saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
8. Saeimas priekšsēdētāja bija Ingrīda Ūdre.
9. Saeima
9. Saeimas vēlēšanas notika 2006. gada 7. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 908 979 (60,98%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7580 vēlētāju. Tika reģistrēti 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības.
No simts ievēlētajiem deputātiem 19 bija sievietes, 78 – latvieši, 15 – krievi, 1 ebrejs, 1 karēlis, 1 vācietis, 4 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 95 deputātiem ir augstākā izglītība un 5 – vidējā izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
9. Saeimā darbojās 17 pastāvīgās komisijas, 13 apakškomisijas, 1 izmeklēšanas komisija un 1 speciālā komisija. Pēc 9. Saeimas ievēlēšanas izveidoja 7 frakcijas. Pavisam 9.Saeimā ir bijušas 9 frakcijas. 9. Saeimas laikā nemainījās deputātu skaits Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” (LPP/LC) frakcijā. Nelielas svārstības deputātu skaita ziņā piedzīvoja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcija, partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija, politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija, partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Vislielākā deputātu aizplūšana bija vērojama no Tautas partijas frakcijas – 7 deputāti, partijas “Jaunais laiks” frakcijas – 4 deputāti, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) frakcijas – 2 deputāti. 2008. gada 25. maijā tika izveidota frakcija “Pilsoniskā Savienība”, kurā apvienojās 6 pie frakcijām nepiederošie deputāti. Sakarā ar deputāta Imanta Kalniņa pāriešanu uz ZZS frakciju 2010. gada 15. jūlijā apvienības TB/LNNK frakcijas vietā tika izveidota partiju apvienības “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai! – TB/LNNK” frakcija, kurā apvienojās 4 apvienības TB/LNNK frakcijas deputāti un pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis, kas bija partijas “Visu Latvijai!” biedrs.
2010. gada 9. augustā Tautas partijas frakcija un LPP/LC frakcija izveidoja politisko bloku “Par Labu Latviju”, kurā darbojās 16 Tautas partijas frakcijas un 10 LPP/LC frakcijas deputāti.
Vislielākais pie frakcijām nepiederošo deputātu skaits bija 2008. gada sākumā – 10 deputāti. 9. Saeimas beigās bija 6 pie frakcijām nepiederošie deputāti. 1 deputāts no 9.Saeimas sastāva tika izslēgts saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18. panta pirmo daļu.
9. Saeima sanākusi uz 217 sēdēm. 9. Saeimas laikā iesniegti 1993 likumprojekti, pieņemti 1458 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir grozījumi Satversmē, izslēdzot 81. pantu un paredzot vēlētājiem tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, grozījumi Kriminālprocesa likumā, grozījumi Darba likumā, Maksātnespējas likums, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Plašu sabiedrības rezonansi guva grozījumu apstiprināšana un atcelšana vairākos drošības iestāžu likumos, kā arī grozījumi likumā “Par valsts pensijām”.
9. Saeima ir ratificējusi vairākus nozīmīgus starptautiskus līgumus – Latvijas Krievijas robežlīgumu, Lisabonas līgumu.
Sākumā 9. Saeimas priekšsēdētājs bija Indulis Emsis, bet no 2007. gada 24. septembra par priekšsēdētāju kļuva Gundars Daudze.
10. Saeima
10. Saeimas vēlēšanas notika 2010. gada 2. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 967 162 (63,12%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 13 012 vēlētāji. Tika reģistrēti 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 5 partiju apvienības.
No simts ievēlētajiem deputātiem 19 bija sievietes, 76 – latvieši, 13 – krievi, 1 karēlis, 1 vācietis, 9 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 93 deputātiem bija augstākā izglītība, 7 – vidējā izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
10. Saeimā darbojās 16 pastāvīgās komisijas, 12 apakškomisijas un 1 izmeklēšanas komisija. Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidoja 5 frakcijas. 2011. gada 8. martā Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK” frakciju atstāja deputāts Visvaldis Lācis, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu.
2011. gada 28. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers ar rīkojumu Nr.2, pamatojoties uz Satversmes 48. pantu, pirmo reizi Latvijas Republikas vēsturē ierosināja Saeimas atlaišanu. 2011. gada 23. jūlijā notika tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu. Tautas nobalsošanā piedalījās 689 988 (44,73%) balsstiesīgie pilsoņi, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7554 balsotāji. Saskaņā ar tautas nobalsošanas rezultātiem 10. Saeimas atlaišanu atbalstīja vairāk nekā puse no balsotājiem (94,3%). Tādējādi atbilstoši Satversmes 48. pantam 10. Saeima bija uzskatāma par atlaistu un tika izsludinātas jaunas vēlēšanas. 10. Saeima strādāja līdz jaunās Saeimas sanākšanai, un šajā laikā Saeimas sēdes sasauca Valsts prezidents Andris Bērziņš, nosakot arī sēžu dienas kārtību.
10. Saeima sanākusi uz 58 sēdēm. 10.Saeimas laikā iesniegti 514 likumprojekti, pieņemti 310 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir likums “Par valsts budžetu 2011. gadam”, grozījumi Augstskolu likumā, Meža likumā, Krimināllikumā, Komerclikumā, likumā “Par tiesu varu”, Politisko partiju finansēšanas likumā, Saeimas kārtības rullī, kā arī grozījumi vairākos likumos, iekļaujot deputātus, tiesnešus un prokurorus vienotajā atalgojuma sistēmā.
10. Saeimas priekšsēdētāja bija Solvita Āboltiņa.
11. Saeima
11. Saeimas vēlēšanas notika 2011.gada 17.septembrī, pamatojoties uz 2011. gada 23. jūlija tautas nobalsošanas par 10. Saeimas atlaišanu rezultātiem. Vēlēšanās piedalījās 917 713 (59,45%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 14 210 vēlētāji. Tika reģistrēti 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 5 partijas un partiju apvienības.
No simts ievēlētajiem deputātiem 21 bija sieviete. Tika ievēlēti 67 latvieši, 13 krievi, 1 karēlis, 1 vācietis, 1 lībietis, 1 lietuvietis; 16 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 91 deputātam bija augstākā izglītība, 9 – vidējā izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
11. Saeimā darbojās 16 pastāvīgās komisijas, 16 apakškomisijas un 2 izmeklēšanas komisijas.
Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidoja 5 frakcijas. 11.Saeimas laikā nemainījās deputātu skaits Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā. Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" frakciju atstāja 3 deputāti, frakciju VIENOTĪBA – 3 deputāti, Reformu partijas frakciju – 2 deputāti, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakciju – 1 deputāts. Vēl pirms 11.Saeimas pirmās sēdes 6 no Zatlera Reformu partijas ievēlētie deputāti paziņoja, ka izstājas no partijas un veidos neatkarīgu deputātu grupu. 11.Saeimas laikā kopskaitā 15 deputāti ir darbojušies kā pie frakcijām nepiederošie deputāti.
Saskaņā ar Satversmi Saeimu ievēl uz 4 gadiem, taču attiecībā uz parlamentu, kas ievēlēts pēc Saeimas atlaišanas, spēkā ir cita kārtība – 11. Saeimas pilnvaru laiks bija 3 gadi.
11. Saeima sanākusi uz 151 sēdi. 11. Saeimas laikā iesniegts 1251 likumprojekts, pieņemti 910 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, Valsts aizsardzības finansēšanas likums, Euro ieviešanas kārtības likums, grozījumi Saeimas kārtības rullī, Pilsonības likumā, Krimināllikumā, Maksātnespējas likumā, likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. 11. Saeima veikusi arī grozījumus Satversmē, nostiprinot atklātu Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu un papildinot Satversmi ar preambulu, kurā norādīti Latvijas valsts mērķi, valstiskuma vēsturiskās attīstības nozīmīgākie punkti, kā arī pamati, uz kuriem balstās Latvijas valsts un sabiedrība.
11. Saeimas priekšsēdētāja bija Solvita Āboltiņa
12. Saeima
12. Saeimas vēlēšanas notika 2014. gada 4. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 913 491 (58,85 %) vēlētājs, no tiem ārvalstīs nobalsoja 23 116 vēlētāji. Tika reģistrēti 13 kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 6 partijas un partiju apvienības.
No 100 ievēlētajiem deputātiem 19 bija sievietes. Tika ievēlēts 71 latvietis, 8 krievi, 1 lietuvietis, 1 karēlis, 1 vācietis; 18 deputāti nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 97 deputātiem bija augstākā izglītība, 3 – vidējā izglītība. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
12. Saeimā darbojās 16 pastāvīgās komisijas, 14 apakškomisijas un 4 izmeklēšanas komisijas.
Pēc 12. Saeimas ievēlēšanas izveidoja 6 frakcijas. Vislielākā deputātu aizplūšana bija vērojama no frakcijas VIENOTĪBA – 4 deputāti un frakcijas “No sirds Latvijai” – 3 deputāti. Tā kā Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka ne mazāk kā pieci viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju, 2018. gada 16. janvārī frakcija “No sirds Latvijai” līdz ar deputāta Ringolda Baloža izstāšanos izbeidza savu darbību, un 4 tās sastāvā esošie deputāti kļuva par pie frakcijām nepiederošiem deputātiem. Vislielākais pie frakcijām nepiederošo deputātu skaits bija 2018. gadā – 13 deputāti.
12. Saeima sanāca uz 222 sēdēm. 12. Saeimas laikā iesniegti 1287 likumprojekti, pieņemti 990 likumi (Fizisko personu datu apstrādes likums, Administratīvās atbildības likums, Diasporas likums, grozījumi Latvijas Republikas Satversmē par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu u. c.).
12. Saeimas priekšsēdētāja bija Ināra Mūrniece.
12. Saeimas deputātu saraksts.
13. Saeima
13. Saeimas vēlēšanas notika 2018. gada 6. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 844 925 jeb 54,6 procenti balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs – 31 946 jeb 23,7 procenti no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā. Tika reģistrēti 16 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības.
No 100 ievēlētajiem deputātiem 31 bija sievietes. Tika ievēlēti 72 latvieši, 6 krievi un viens karēlis, savukārt 21 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. No ievēlētājiem deputātiem 96 bija ieguvuši augstāko izglītību, vidējo izglītību – 4. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)
13. Saeimā darbojās 17 pastāvīgās komisijas, 18 apakškomisijas un 2 izmeklēšanas komisijas.
13. Saeimā darbojās 7 frakcijas. Vislielākā deputātu aizplūšana bija vērojami no frakcijas “Neatkarīgie” – 9 deputāti un no frakcijām “Saskaņa” un “Zaļo un Zemnieku savienības” – 4. Šīs Saeimas sasaukumā 22 deputāti bija pie frakcijām nepiederošie deputāti.
13. Saeima sanāca uz 352 sēdēm. Covid-19 pandēmijas dēļ 21 sēde norisinājās daļēji attālināti, savukārt 185 sēdes – attālināti. Iesniegti 1520 likumprojekti, izskatīšanai parlamenta komisijās tika nodots 1291, pieņemti 1203 (grozījumi izglītības likumā, nosakot obligātu valsts valodas lietojumu izglītības iestādēs, pieņemts likums par administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu, depozīta sistēmas, Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta, padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu eksponēšanas aizliegums un to demontāžas Latvijas Republikas teritorijā, Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves un energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums u. c.)
13. Saeimas priekšsēdētāja bija Ināra Mūrniece.
14. Saeima
14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 916 368 jeb 59,41 procenti balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs – 25 960 pilsoņu. Tika reģistrēti 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības.
No 100 ievēlētajiem deputātiem 30 bija sievietes. Tika ievēlēti 65 latvieši, 1 krievs un viens libānietis, savukārt 33 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. No ievēlētājiem deputātiem 92 bija ieguvuši augstāko izglītību, vidējo izglītību – 8. (Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus.)