Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un „Frakciju viedokļu” minūtēs deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Dacei Reinikai. Lūdzu!

D.Reinika (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Viens no svarīgākajiem šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem, protams, bija tiesībsarga iecelšana. Ņemot vērā tiesībsarga jautājuma politizāciju saistībā ar viedokļu dažādību valdošajā koalīcijā, pēdējās nedēļas laikā medijos plaši izskanēja jautājums par tiesībsarga amata kandidātiem. ZZS nepieļāva iespēju, ka koalīcijas partneru atšķirīgais balsojums par tiesībsarga amata kandidātiem varētu sašūpot valdību.

Šodien Saeima aizklātā balsojumā iecēla jaunu tiesībsargu – Juri Jansonu. No tiesībsarga tiek gaidīts, ka viņš spēs izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principu ievērošanu valsts pārvaldē, atklāt trūkumus savas jomas tiesību aktos un to piemērošanā un veicināt to novēršanu, sekmēt sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām. Tiesībsargam jābūt vidutājam starp cilvēku, sabiedrību un valsti.

Mēs ticam, ka ievēlētais tiesībsargs attaisnos uz viņu liktās cerības, spēs pacelt šīs institūcijas prestižu, atpazīstamību un autoritāti sabiedrības acīs.

Otrs jautājums, par ko gribu informēt klausītājus, ir iesniegtie grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Šos priekšlikumus par likuma grozījumiem sagatavoja un iesniedza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Nedaudz par grozījumu būtību.

Šobrīd politiski represētās personas statusu piešķir vietējā pašvaldība. Sakarā ar veikto teritoriālo reformu, izveidojot 26 rajonu vietā 110 novadus, Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjiem praktiski nav iespējams piedalīties 110 pašvaldību komisiju lēmumu pieņemšanā. Pēdējo trīs gadu laikā statusu no jauna ir ieguvušas vidēji jeb aptuveni 150 personas gadā, starp tām arī nepamatoti. Likumprojekta mērķis ir nodot politiski represētās personas statusa noteikšanas kompetenci Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai novērstu politiski represētās personas statusa nepamatotas piešķiršanas gadījumus. Šie grozījumi nekādā mērā neierobežos to cilvēku intereses, kuri grib iegūt politiski represēto personu tiesības, jo tagad šā statusa piešķiršana būs koncentrēta vienas profesionālas iestādes pārziņā, maksimāli izslēdzot neobjektivitāti politiski represētās personas statusa iegūšanā.

Saeima šos grozījumus atbalstīja pirmajā lasījumā.

Cienījamie radioklausītāji! Nobeigumā gribu pastāstīt par kādu radošu, patriotisku projektu, kurā piedalos arī es, un tie ir Andreja Eglīša dzejas svētki. Darbojos žūrijā, vērtējot vidusskolēnu sniegumu, kuri šogad runā Eglīša, Elksnes un savu vai skolasbiedru sacerētu dzeju. Mēs visi saprotam, cik svarīga nozīme ir jauniešu patriotiskajai audzināšanai. Andreja Eglīša dzīve ir bijusi kā veltījums Latvijas tautai, viņa dzeja ir veltīta tikai Tēvzemei. Dzejnieks savā dzīvē ir aicinājis veicināt Tēvzemes mīlestību, kā arī godā turēt savu valodu. Šāds pasākums, kurā jaunieši var radoši sevi parādīt, lasot Eglīša dzeju, ir brīnišķīga patriotisma stunda visiem.

Sagaidot dzejnieka Andreja Eglīša simto gadadienu, projekts tiek īstenots vairākās Latvijas pilsētās – Talsos, Preiļos, Līvānos, Bauskā, Balvos un Daugavpilī. Tieši jauniešu patriotiskā izglītošana ir galvenais mērķis, kā dēļ projekta norisi atbalsta arī Zaļo un Zemnieku savienība.

Noslēguma pasākums šim projektam notiks 4.aprīlī Daugavpils teātrī, kur tiks parādīts uzvedums „Dievs, Tava zeme deg!”. Tā ka aicināti visi interesenti. Un projekta idejas autors un īstenotājs ir Māris Druva.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Reinikas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien visiem, kas klausās! Jā... Kā jau kolēģe minēja, šodien noslēdzās tāds pietiekami garš šā gada sākuma posms, kurā Saeima centās izraudzīt jeb meklēja tiesībsarga amata kandidātu un šodien to beidzot apstiprināja.

Šodien mēs dzirdējām no tribīnes ļoti daudzus apvienības „Vienotība” frakcijas deputātus, kuri stāstīja, ka beidzot ir ļoti labi, ka kandidāts netiek meklēts pa kaktiem, ka beidzot sākušās atklātas debates par katra kandidāta iespējām ieņemt šo amatu. Ļoti daudz dzirdējām par to, cik šis amats ir svarīgs un cik personība ir svarīga – un tā tālāk.

Tomēr man, deputātam, kura nebija iepriekšējā Saeimā, kad amatā apstiprināja iepriekšējo tiesībsargu, šodien šīs runas izklausījās tādas nedaudz liekulīgas un divkosīgas. Es tomēr būtu gribējis, lai, ja reiz šis amats ir tik svarīgs un šis cilvēks ir tik svarīgs, koalīcija šo kandidatūru būtu piedāvājusi tomēr atbilstošā termiņā, normāli pārrunājusi to ar opozīcijas partijām un konkrētais cilvēks būtu apstiprināts tādā... nu, pietiekami lielā vienprātībā. Manuprāt, tas bija izdarāms. Diemžēl pretēji tam tika... kā teica Čepānes kundze, tika meklēts agrāk pa kaktiem. Diemžēl no malas tas izskatījās pēc diezgan neorganizēta procesa. Mēs redzam, ka koalīcijas darbība noveda pie tā, ka opozīcijai bija jāiesniedz savs kandidāts. Koalīcija, konkrēti „Vienotība”, savu kandidatūru iesniedza pēdējā brīdī, un kaut kādā veidā tas, manuprāt, tomēr diskreditēja arī kandidatūru, kas tika iesniegta, jo viss tas process veda pie tā, lai mēs izvēlētos cilvēku, vadoties nevis pēc viņa personības īpašībām un potenciāla, bet vairāk pēc tā, ko katra partija saka par šo kandidātu. Tomēr tas politiskais teātris ņēma virsroku! Tas, manuprāt, nebija īsti pareizi. Tomēr es ceru, ka ievēlētais tiesībsargs Juris Jansons, kura kandidatūru atbalstīja arī mūsu frakcija, potenciāli ir pietiekami spēcīgs un ka viņš, būdams tiesībsarga amatā, tomēr attaisnos uz viņu liktās cerības. Es tā ceru, un es viņam to novēlu.

Otra lieta, kas ir pietiekami būtiska, ir tā, ka pēdējais Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā bija lēmuma projekts „Par plānošanas reģionu nepieciešamību”. Ir jāatzīmē, ka gan mūsu komisija, gan Attīstības plānošanas apakškomisija, ko vada deputāts Māris Kučinskis, ierosināja šo jautājumu un tiešām atbalstīja to arī koalīcijas cilvēki, neskatoties uz to, ka Valdības deklarācijā bija ierakstīta plānošanas reģionu likvidēšana. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka Saeima, kura tomēr varbūt daudzas lietas saredz garākā termiņā, nekā brīžiem redz valdība, ir pateikusi pilnīgi skaidri savu viedokli, ka reģionālajām lietām ir nozīme, ka nākotnes fondu plānošanā reģioniem ir jābūt un ka bez reģioniem patiesībā šī valsts nevar normāli sasniegt kopējos mērķus. Šis ir no Saeimas puses pietiekami skaidrs norādījums valdībai nerīkoties pārsteidzīgi, nerīkoties tā, kā tas ir paredzēts Valdības deklarācijā. Pēc būtības deklarācija, kas ir nepārdomāta attiecībā uz plānošanas reģioniem, ar šo lēmumu ir piebremzēta. Tiešām paldies kolēģiem no visām frakcijām par veselo saprātu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Zalānam – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par to, ka šodien ar 53 balsīm „par” un 40 balsīm „pret” par tiesībsargu tika apstiprināts jurists Juris Jansons.

Frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā apsveicu Jansona kungu un gribu novēlēt panākumus un veiksmi darbā!

Otrām kārtām frakcija „Saskaņas Centrs” pozitīvi vērtē to, ka šodien Saeima nodeva izskatīšanai komisijām Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz atvieglotu piedziņas procesu komunālo maksājumu parādiem, lai tos varētu piedzīt pirms hipotekārā kredīta maksājumiem.

Šie likuma grozījumi iepriekš izraisīja asas diskusijas valdībā, un paši lielākie iebildumi pret šā likumprojekta virzību bija kredītiestādēm, kurām pēc likuma izmaiņu pieņemšanas būtu jāsedz hipotekārā kredīta ņēmēju nesamaksātie rēķini.

Izstrādātie grozījumi paredz, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu, pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas būs jāveic maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegto informāciju problemātisku parādu par pārvaldīšanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem vidējais apmērs uz vienu dzīvokli ir no 500 līdz 1000 latiem, kas nereti ir izšķiroša summa, kuru nesamaksājot komunālo pakalpojumu sniedzējam, dzīvojamai mājai attiecīgo pakalpojumu sniegšana var tikt pārtraukta.

Mēs uzskatām, ka godīgajiem maksātājiem nav jācieš parādnieku dēļ, un tāpēc atbalstām šos grozījumus. Mēs esam par to, lai beidzot sāktu risināt šo problēmu.

Visbeidzot vēlos informēt par to, ka frakcija „Saskaņas Centrs” pēc mūsu deputāta Andreja Klementjeva ierosinājuma sagatavojusi grozījumus Azartspēļu un izložu likumā.

Lieta ir tā, ka šis likums, kas ir pieņemts 2006.gadā, paredz, ka azartspēlēs var piedalīties pilngadīga persona, tātad persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu. Tieši šajā vecumā visbiežāk veidojas atkarība no azartspēlēm; tā ir emocionāla slimība, smags psihisks traucējums. Masu informācijas līdzekļos publicētā informācija liecina, ka no azartspēlēm atkarīgie jaunieši uz konsultācijām pie psihologa atnāk kopā ar vecākiem, jo izrādās, ka, lai iegūtu naudu azartspēlēm, ir pārdotas vairākas ģimenei piederošas lietas un tomēr ir izveidojies liels parāds.

Minētais liecina, ka nepieciešams ierobežot to personu vecumu, kuras piedalās azartspēlēs. Arī mūsu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – pieredze liecina par to: tur azartspēlēs atļauts piedalīties tikai 21 gada vecumu sasniegušām personām. Līdz ar to „Saskaņas Centra” sagatavotais likumprojekts paredz, ka azartspēlēs atļauts piedalīties tikai tām personām, kuras sasniegušas 21 gada vecumu, un minēto ierobežojumu mēs plānojam attiecināt arī uz zāles administratoru. Mēs uzskatām, ka, ja Saeima piekritīs mūsu piedāvājumam, tad personas līdz 21 gada vecumam un viņu radinieki tiks pasargāti no azartspēļu negatīvās ietekmes.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šodien, apstiprinādama tiesībsarga kandidatūru, Saeima tomēr neņēma vērā ekspertu viedokli un arī sabiedrības vairākuma viedokli un neapstiprināja, mūsuprāt, daudz kompetentāku kandidatūru – tiesnesi Kovaļevsku. Nu, redzēsim, kā veiksies jaunievēlētajam tiesībsargam Jansona kungam. Protams, vēlam viņam sekmes un ceram, ka viņa karjera neveidosies līdzīgi tam, kā tā savulaik veidojās arī interesantos procesos ievēlētajam pašreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

Citi jautājumi, kas ir svarīgi, mūsuprāt, ir saistīti ar elektroenerģiju.

Saeima kārtējo reizi nenodeva komisijām priekšlikumu, kurš savulaik bija arī mūsu virzīts, bet šoreiz no PLL frakcijas puses, – par PVN likmes samazināšanu elektroenerģijai.

Uzsāka savu virzību nozīmīgs likumprojekts „Atjaunojamo energoresursu likums”. Šī ir viena no prioritārajām jomām nacionālajai apvienībai. Taču diemžēl mēs konkrēto likumprojekta redakciju nevarējām atbalstīt, jo šis likumprojekts bija nepietiekami komplekss un visi pasākumi, kas šajā likumprojektā ir paredzēti, attiecas uz piemaksām tai pašai elektroenerģijai no atjaunojamiem energoresursiem, līdz ar to paredzot arī cenas pieaugumu līdz pat 2 santīmiem. Šis pieaugums gan nav ļoti precīzi izrēķināts, droši vien tas varētu būt arī lielāks.

Mūsuprāt, no ekonomiskā viedokļa ir kompleksi jāvērtē potenciālie atjaunojamo energoresursu projekti un jāatbalsta pasākumi siltuma, transporta, degvielas un elektroenerģijas jomā, vispirms izvērtējot, kuri no šiem pasākumiem ir ekonomiski izdevīgi, proti, tādi, kuru ieviešana ļauj samazināt, nevis palielināt attiecīgās izmaksas, un pēc tam izvērtējot arī netiešo ietekmi – ietekmi uz darba vietu radīšanu, valsts maksājumu bilanci un tamlīdzīgi. Tā, piemēram, Dānija ļoti atbalsta vēja enerģiju, bet vienlaikus tur ražo šīs iekārtas, un tas ir nozīmīgs valsts eksporta produkts. Latvijā savukārt šobrīd ir ievērojamas jaudas biodegvielas ražošanai, un mums būtu jāpalielina šī ražošana... šīs biodegvielas izmantošana.

Tas ir tas ceļš, kā mēs gribētu šo likumu vai nu veidot kā alternatīvu, vai ļoti būtiski pilnveidot un uzlabot tā, lai tas reāli nestu labumu Latvijas ekonomikai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Cilinska kungam – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam.

Un šodienas tiešraidi „Frakciju viedokļi” noslēdz apvienības „Vienotība” frakcijas deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, neapšaubāmi, visskaļāko uzmanību guva tiesībsarga ievēlēšana. Tiesībsargs ir simbols labai valsts pārvaldei, un jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir jāgarantē tiesības aizstāvēt savas cilvēktiesības un prasīt no valsts šo labo valsts pārvaldību. Līdz ar to kandidatūra, kura tiek virzīta šim amatam, protams, ir ārkārtīgi svarīga, un tai ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, ka tas ir Latvijas pilsonis, 30 gadu vecumu sasniedzis, ar pieredzi cilvēktiesību jomā. Ir vēl viens jautājums – par to, ka tiek prasīta nevainojama reputācija. Un šinī gadījumā, protams, mēs savās diskusijās vērsām uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas šo nevainojamo reputāciju tomēr dara diskutablu.

Bez tam arī pats Jansona kungs atzina, ka viņš nav eksperts cilvēktiesību jautājumos. Un tādēļ no mūsu puses virzītā Anita Kovaļevska neapšaubāmi pārliecinoša gan ekspertu vērtējumā, gan arī mūsu diskusiju rezultātā; vērtējot atbildes, bija redzams, ka viņai noteikti profesionālā kvalifikācija augstāka. Diemžēl mūsu koalīcijas partneri jau pasteidzās izteikt savu viedokli, savu atbalstu pirmajam kandidātam, nesagaidījuši noteikto kandidatūru iesniegšanas termiņu, un līdz ar to es domāju, ka arī tas neatbilst labai pārvaldībai un izpratnei par to, kādā veidā tiek virzīti procesi un skatīti kandidāti, un pieņemti lēmumi.

Mēs varam novēlēt arī no savas puses Jansona kungam, tiesībsargam, kas tikko ievēlēts, lai viņš kļūtu par reprezentablu cilvēku, kura lēmumi tiek ņemti vērā. Taču būtu jārēķinās ar to, ka šim tiesībsargam ir jāspēj nākt gan uz Saeimu, gan uz valdību un norādīt iespējamās nepietiekamības un kļūdas jau esošajos likumos, lai radītu sabiedrībai pēc iespējas lielāku aizsardzību.

„Vienotība” uzstāj uz to, ka ir nepieciešama atklāta balsošana, jo tādā gadījumā mēs skaidri parādām katrs savu nostāju. Un balsošanas atklātība ir viens no svarīgiem faktoriem, lai kandidāts zinātu un piekristu šā ievēlēšanas procesa secībai un kārtībai, jo daudzos gadījumos vienošanās rezultāts nav tas, kas ir bijis pirms tam solīts un runāts.

Ir jādiskutē arī par to, ka tiek mainīta kandidātu nosaukšanas kārtība, jo acīmredzot šīs politiskās diskusijas, dažādie viedokļi, dažādie uzstādījumi nerada labu kandidātu izvirzīšanas praksi. Un iespējams, ka ir tomēr jāmaina Tiesībsarga likums, paredzot to, ka kandidātu nosauc Valsts prezidents.

Bez tam bija vēl arī vairāki citi ļoti svarīgi jautājumi. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kopīgi ar Latvijas Politiski represēto apvienību strādāja pie jautājuma par to, kādā veidā veicama politiski represētās personas statusa noteikšana, jo jau kopš 2009.gada bijušas ļoti daudzas reizes, kad ticis diskutēts par to, ka atsevišķos gadījumos šis statuss netiek piešķirts likumā noteiktajā kārtībā. Līdz šim šo statusu piešķīra pašvaldības, taču arī 110 novadu izveidošana apgrūtināja kvalitatīvu šo komisiju darbu un atsevišķos gadījumos piešķirtais statuss neatbilda likumā noteiktajām prasībām.

Komisija izstrādāja grozījumus, kuri noteica, ka tagad šo statusu piešķirs viena institūcija, tas ir, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Šinī gadījumā mēs varam saglabāt vislabāko pieejamību reģionos, jo ir teritoriālās nodaļas, mēs varam piesaistīt arī Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjus, jo šī ir viena institūcija. Mēs varam nodrošināt vienotu uzskaiti, kura bija apgrūtināta sakarā ar daudzajām pašvaldībām, kurās tika piešķirts šis statuss. Bez tam mēs saīsinām procesu un novēršam nepamatotu statusa piešķiršanu.

Komisija pieprasīja arī steidzamību, par kuru deputāti nobalsoja. Un sakarā ar to mēs varam paredzēt, ka šī jaunā kārtība stātos spēkā jau ar 1.jūliju. Līdz ar to šī lieta būtu pēc iespējas ātri sakārtota atbilstoši Latvijas Politiski represēto apvienības vēlmēm.

Un pēdējā lieta, ko vēlos pieminēt, ir pieņemtie grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Šodien galīgajā lasījumā Saeima apstiprināja grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā, nosakot, ka fonds atradīsies Ministru prezidenta pārraudzībā un nebūs pakļauts nevienai no ministrijām. Izmaiņas precizē arī fonda darbību un mērķus, nosakot, ka Sabiedrības integrācijas fonda mērķis ir arī finansiāli atbalstīt un veicināt publiskā un nevalstiskā sektora attīstību.

Līdz ar to mēs esam ievērojuši arī šo neatkarīgā statusa nodrošinājumu, par ko ir runājuši arī mūsu ārvalstu sadarbības partneri.

Un, protams, mums ir svarīgi, ka Sabiedrības integrācijas fonds atbalsta iniciatīvas, kuras veicina Latvijas sabiedrības etnisko un sociālo integrāciju, un ka mēs tiešām šajā darbā vadāmies pēc augstākajiem profesionālajiem standartiem, atbalstām pamatvērtības un objektīvi izvērtējam iesniegtos projektus.

Un līdz ar to šis likums stāsies spēkā ar šā gada 1.aprīli un nodrošinās sabiedrības integrācijas jomā turpmāku labāku darbu.

Paldies par uzmanību. Novēlu jums visiem jauku nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Ingrīdai Circenei no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!