Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas sēde, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par citām aktualitātēm.
„Frakciju viedokļos” pirmais šodien runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC frakcija).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” nostāju jeb viedokli par likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kuru Saeima šodien pieņēma pirmajā lasījumā.
Latvijas pilsonības politika tapa pirms gandrīz 20 gadiem, un vairāki pilsonības nosacījumu aspekti jau gadiem tiek minēti kā vitāli svarīgi, ņemot vērā gan vēsturiskos notikumus, gan migrācijas procesus, gan demogrāfisko situāciju valstī.
Līdz ar to grozījumi Pilsonības likumā ir aktuāli, tātad jāveic arī diskusija par dubultpilsonības jautājumu.
Runājot par likumprojekta filozofiju un koncepciju, es vēlos minēt tikai trīs idejas, kuras „Saskaņas Centrs” ierosina atbalstīt un iestrādāt dokumentā.
Vispirmām kārtām mēs atbalstām nepieciešamību nodrošināt iespēju dubultpilsonības gadījumā saglabāt Latvijas pilsonību visiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem neatkarīgi no pastāvīgās dzīvesvietas.
Otrām kārtām mēs atbalstām ārpus Latvijas dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu pilsonības skaidru noteikšanu.
Un trešām kārtām, mūsuprāt, atbalstāma Latvijā dzimušo nepilsoņu bērnu reģistrācija par Latvijas pilsoņiem, aizstājot pienākumu iesniegt iesniegumu par pilsonības iegūšanu ar tiesībām atteikties no pilsonības.
Mūsu frakcija ierosina augstāk minētās idejas iestrādāt Pilsonības likumā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!
M.Kučinskis (PLL frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā pozitīvs Saeimas lēmums šodien noteikti ir jānovērtē Pilsonības likuma grozījumu nodošana komisijai un darba uzsākšana pie šā jautājuma. Arī mūsu frakcijai, protams, šis jautājums ir aktuāls sakarā ar to, ka pēdējos gados aizvien vairāk ir cilvēku, kas ir atstājuši Latviju. Mēs, protams, gribētu, lai saikne ar Latviju viņiem paliktu, lai viņi atgrieztos, un tāpēc šā jautājuma risināšana ir nepieciešama.
Mēs uzskatām, ka šobrīd, pirms priekšlikumu iesniegšanas, vēl nav jādiskutē par teksta variantu, kāds šobrīd tiek piedāvāts. Ir visas iespējas pie tā strādāt, un mēs to arī darīsim.
Protams, mazliet dīvaini mums šķiet, ka ar šo likumprojektu nestrādās speciāli darbam ar Pilsonības likumu izveidota Saeimas komisija – Pilsonības likuma izpildes komisija –, bet tiek veidota jauna apakškomisija. Bet, neskatoties uz to, mēs, protams, strādāsim.
Kārtējo reizi Saeima šodien noraidīja mūsu frakcijas iesniegto likumprojektu par samazinātās PVN likmes saglabāšanu elektrībai. Mēs uzskatām, ka pieaugums, ko jau no rītdienas katrs elektrības patērētājs maksās par elektrību, ir neadekvāti liels, nevajadzīgs un pat nepiedodams šajā situācijā. Kopumā elektrības cena, ieskaitot PVN palielināšanu, pieaugs par 30 procentiem, un mēs paliekam pie uzskata, ka šis ir pats sāpīgākais un pats sliktākais valdības darbs, kas 10.Saeimā ir izdarīts.
Pie tam mēs atļaujamies vērst uzmanību uz nākotni, lai diskusijas būtu jau laicīgi, jo izskan ziņas par to, ka tiks palielināts akcīzes nodoklis gāzei un attiecīgi tiks arī pazaudēta šobrīd esošā atlaide. Tas varētu sekmēt jaunu cenu pieaugumu, kas varētu novest pie tā, ka par elektrības cenām atkal jau pēc gada runās. Man šķiet, ka ir laicīgi jāsāk par to runāt, lai tas tiktu novērsts.
Vadītāja. Paldies Kučinska kungam no apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas.
Nākamajam vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Raivim Dzintaram. Lūdzu!
R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas sēdē skatījām vairākus jautājumus, kam ir gan simboliska, gan arī nozīmīga praktiska loma.
Droši vien kā pats būtiskākais jautājums jāmin Pilsonības likuma grozījumu skatīšana pirmajā lasījumā, paredzot dubultpilsonības iespējas tiem latviešiem, kuriem dažādu apstākļu dēļ mītnes zeme šobrīd nav Latvija. Ar šādu priekšlikumu nacionālā apvienība nāca klajā jau jaunās Saeimas darba iesākumā, cenšoties stiprināt ārzemēs dzīvojošo latviešu saites ar tēvzemi.
Pašlaik ir lemts par īpašas apakškomisijas veidošanu pilsonības jautājuma izskatīšanai. Ļoti būtiski, lai dubultpilsonības jautājums tiktu atrisināts pēc iespējas drīzāk, un tad jau komisija varētu pēc vajadzības diskutēt par dažādiem citiem, ne tik būtiskiem jautājumiem Pilsonības likuma sakarā. Nevajadzētu pieļaut, ka dubultpilsonības jautājums tiek, tautas valodā runājot, „iemarinēts” uz nenoteiktu laiku.
Diemžēl deputāti nospiedošā vairākumā noraidīja nacionālās apvienības priekšlikumu dubultpilsonības jautājumu atrisināt ātrāk.
Šodien Saeima noraidīja arī citu nacionālās apvienības priekšlikumu – nodot komisijām grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Priekšlikums paredzēja, ka turpmāk Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kandidātus izvirzītu nevis deputāti, kā līdz šim, bet ar medijiem saistīto nevalstisko organizāciju pārstāvji. Vairāki skandalozi un, mūsu skatījumā, arī pretlatviski gadījumi, kas pēdējā laikā izskanējuši attiecībā uz Kleckina kunga vadītās padomes darbu, mūsuprāt, bija pietiekams signāls, lai domātu, kā kārtību padarīt demokrātiskāku un sabiedrības interesēm atbilstošāku.
Televīzijas un radio uzraudzība tomēr ir ārkārtīgi būtiska, ņemot vērā šo mediju milzīgo ietekmi uz cilvēku vērtībām un rīcību, lai iespējami mazinātu šā procesa pārliekas politizācijas risku. Diemžēl vismaz pagaidām risks saglabāsies līdzšinējā apjomā, jo vienīgā frakcija, kas šo priekšlikumu atbalstīja, bija nacionālās apvienības frakcija.
Tiesa, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Circenes kundze diskusiju par šo jautājumu solīja turpināt. Tātad mērķa minimums – šā jautājuma aktualizēšana – ir sasniegts.
Šī sēde nebija pārsteigums arī attiecībā uz nacionālās apvienības priekšlikumu 16.martam atjaunot agrāko nosaukumu – „Latviešu karavīru atceres diena”. Atšķirībā no citām reizēm, kad priekšlikums būt, mūsu skatījumā, taisnīgiem pret Latvijas vēsturi un karavīriem tika noraidīts ar „pret” un „atturas” balsīm, šoreiz jautājums tika izņemts no darba kārtības.
Šī nedēļa „Visu Latvijai!” bija nozīmīga arī ar to, ka iesniedzām Centrālajā vēlēšanu komisijā 10 111 parakstus, lai rosinātu referendumu par valsts skolu pakāpenisku pāriešanu uz mācībām valsts valodā. Pretargumenti šim ierosinājumam pagaidām tiešām nav bijuši pamatoti, līdz ar ko jādomā, ka pašsaprotamais un latviskas Latvijas nākotnei tik nepieciešamais priekšlikums no vairāku it kā latvisku partiju puses netiek atbalstīts politisku iemeslu dēļ. „Visu Latvijai!” cer un tic, ka pilsoņi pietiekamā skaitā piedalīsies nākamajās parakstu vākšanas kārtās, lai spertu šo ārkārtīgi nozīmīgo soli latviskākas un vienotākas Latvijas izveidei.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Vienotība” deputāts Ingmārs Čaklais. Lūdzu!
I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).
Labdien visiem, kas klausās un dzird! Šodienas sēdes darba kārtībā, kā jau kolēģi minēja, pats aktuālākais bija, protams, jautājums par Pilsonības likuma atvēršanu.
Es gribu tomēr akcentēt vēl vienu likumprojektu, kuru mēs tomēr noraidījām (bija 37 balsis „par”, 51 – „atturas” un 1 – „pret”), – tas ir likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”. Šo grozījumu mērķis jeb šā likumprojekta mērķis bija diferencēt un pilnveidot atbildību par politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem, nosakot kriminālatbildību par politisko organizāciju vai to apvienību nelikumīgu finansēšanu, kas izpaudusies atļautā finansējuma apmēra pārsniegšanā. Visi var paskatīties, kas un kā ir balsojis, un izdarīt secinājumus.
Par minēto aktualitāti attiecībā uz Pilsonības likumu. Jau no tribīnes teicu un gribu vēlreiz teikt paldies Valsts prezidentam par viņa ierosmēm, kas šajā gadījumā nebija likumprojekta veidā, bet bija vēstules formātā ar ierosinājumiem. Gribu teikt paldies nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijai par viņu ieguldījumu ar savu likumprojektu, kuru, loģiski, mēs komisijā pārrunājām. Šajā gadījumā likumprojekts, kas ir apvienības „Vienotība” ierosinājums, ir aizgājis tālāk. Un, manuprāt, mūsu šīsdienas diskusija par termiņu, kādā to izskatīt, un par visiem ierosinājumiem, kas ir iekļauti... Būtu ļoti svarīgi, lai šī aktualitāte tiktu pārnesta no Saeimas nama arī uz visu sabiedrību – gan uz mediju lauku, gan arī uz sabiedrības kopējo informācijas telpu. Kāpēc?
Valsti raksturo, var teikt, četri lielumi. Viens no tiem ir pilsoņu kopums. Pilsoņu kopums ir ļoti precīzi likumā atrunāts, un šis likums diemžēl ir kaut kad nodarījis pāri vienai daļai cilvēku, kam pienāktos pilsonība, un vienai daļai tas dara pāri arī šobrīd. Mūsu vēlme labot šo ir tieši ar to saistīta. Tāpēc es ļoti priecājos, ka Juridiskajā komisijā viedokļi ir izskanējuši ļoti korekti. Viedokļi ir apkopoti arī kaut vai, tā teikt, sarunas formātā, un šobrīd tas ir vienkārši korekti jāsakārto. Kāpēc to nevar tagad pieņemt tik ātri, kā to ierosināja viena no frakcijām? Ļoti vienkārši: tādēļ, lai sabiedrība tiešām saprot, ko mēs pieņemam. Saeimai ir jārāda, ka mēs pieņemam kvalitatīvus likumus. Līdz ar to pieņemt tagad ātri vienu un pēc mirkļa pieņemt otru – tas mums likās nepieņemami. Tas ir par termiņu.
Jāteic, ka kopumā mums ļoti trūkst tā, ka Saeima skaidro savus lēmumus, ka Saeima skaidro savus viedokļus. Mums trūkst tā, ka sabiedrība iesaistās. Es, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, esmu aicinājis par šo jautājumu rīkot atsevišķu diskusiju biedrībā un attiecīgi iesaistīt visu sabiedrību, lai šoreiz, kad pieņemsim šo likumu, tas tiešām būtu sabiedrības labā. Līdzīgi kā Juridiskajā komisijā... faktiski pretrunu, globālu pretrunu, nav. Ir, protams, tā, ka katrs vairāk vai mazāk mēģina savas intereses, teiksim, paredzēt ar kādu no punktiem. Šajā gadījumā ļoti priecājos, ka ir izveidota apakškomisija. Nepiekrītu tiem, kas saka, ka Pilsonības likuma izpildes komisija varētu dublēt šo darbu. Galīgi tam nepiekrītu, jo Juridiskā komisija vienkārši uzskatīja par iespējamu veidot šo apakškomisiju tāpēc, ka kapacitāte ir nedaudz nepietiekama. Un Pilsonības likumu mēs uzskatām par pārāk nozīmīgu.
Par pašu likumprojektu. Šobrīd, no vienas puses, ir jāskatās, kuriem cilvēkiem pilsonība savulaik nav iedota ar atsevišķām atrunām un kāpēc. Jārunā par kļūdām, tās ir jāanalizē un jācenšas no tām izvairīties nākotnē. Un, no otras puses, ir jāsaprot, ka ļoti sarežģīti būs atrunāt visus pārejas noteikumus jeb, pareizāk sakot, to, ko mēs darām ar tiem cilvēkiem. Tā, piemēram, ko mēs darām ar tiem cilvēkiem, kam šī pilsonība, dubultpilsonība ir atņemta tāpēc, ka viņi ir izvēlējušies kādu citu? Latvija ir bagāta valsts, bet – bagāta tikai ar savu vēsturi, tikai ar saviem cilvēkiem, tikai ar to, ko mēs varam izdarīt. Un pilsoņi ir tie, kas šo vēsturi veido, kas šos cilvēkus var veidot nākotnē. Tāpēc mēs šo jautājumu uzskatām par ļoti nopietnu, un es ceru uz ļoti nopietnu darbu šajā jautājumā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ingmāram Čaklajam no apvienības „Vienotība” frakcijas.
Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece. Lūdzu!
D.Reizniece (ZZS frakcija).
Labdien, godātie radioklausītāji! Mēs šodien lēmām par vairākiem svarīgiem likumprojektiem, bet es vēlos runāt par citu tēmu. Par tēmu, kuru mēs apspriedām pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē, un šī tēma ir Autopārvadājumu likums.
Šodien mēs noraidījām opozīcijas priekšlikumu par samazinātās PVN likmes piemērošanu elektroenerģijai, un tā argumentācija ir tāda, ka mums šobrīd budžeta situācija ir ļoti smaga un katrs ieņēmumu avots ir svarīgs, tajā skaitā nodokļu ieņēmumi.
Šinī kontekstā es vēlos minēt citu piemēru – Autopārvadājumu likumu. Mēs pagājušajā nedēļā bijām izskatīšanai Saeimas sēdē sagatavojuši priekšlikumu, kas bija iesniegts no Satiksmes ministrijas puses, – priekšlikumu par nelegālo jeb negodprātīgo autopārvadātāju darbības ierobežošanu. Tas saistīts ar to, ka šobrīd ir ļoti liela problēma, ka galvenajos maršrutos, ienesīgajos maršrutos Liepāja–Rīga, Daugavpils–Rīga, Jelgava–Rīga, Bauska–Rīga un citos, strādā tā sauktie, tautā sauktie, dušmeņi jeb vieglās peļņas guvēji, nelegālie pārvadātāji, kas ar saviem autobusiem veic paralēlus pasažieru pārvadājumus – paralēlus Satiksmes ministrijas organizētajiem autopārvadājumiem.
Kādēļ tas jautājums ir svarīgs? Valstī ir izveidota stabila sabiedriskā transporta organizācijas sistēma, kas nodrošina transporta pakalpojumus ne tikai izdevīgajos maršrutos, bet arī neizdevīgajos maršrutos, lai bērni laukos varētu nokļūt skolās, lai cilvēki laukos varētu nokļūt uz darbu un lai arī gados vecāki cilvēki aizkļūt uz pilsētu un tur iegādāties tirgū sev kādu labumu vai apmeklēt kādu kultūras pasākumu. Protams, šie faktiski finansiāli neveiksmīgie maršruti nav interesanti tādiem komersantiem, kas veic šos pārvadājumus veiksmīgajos maršrutos, un šādi maršruti ir jādotē no valsts. Ko tas nozīmē? Ja paralēli mūsu izveidotajai sistēmai darbojas tādi negodprātīgi pārvadātāji, kas nereti pat nepārdod biļetes par saviem pakalpojumiem un līdz ar to nemaksā nodokļus valsts kasē, tad mums no mūsu nodokļu maksātāju naudas ir jātērē lielāks finansējums, lai kompensētu šo oficiālo pārvadātāju izdevumus. Brīdī, kad mēs runājam par ēnu ekonomikas apkarošanu, es tomēr aicinu ne tikai runāt deklaratīvā formā par ēnu ekonomikas apkarošanu, bet arī reāli veikt darbu, veikt konkrētus pasākumus, un piemērs tam ir Autopārvadājumu likums. Un, kaut arī pagājušajā Saeimas sēdē vairākums deputātu neatbalstīja šos priekšlikumus, mēs turpināsim darbu pie šā jautājuma virzīšanas, un es aicinu to atbalstīt, lai tauta un sabiedrība redz, ka mēs ne tikai runājam, bet arī veicam konkrētus pasākumus, lai ietaupītu mūsu naudu un papildus gūtu arī legālus ieņēmumus.
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!