Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC frakcija).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” nostāju par grozījumiem Autopārvadājumu likumā.
Saeimā ir notikušas kārtējās atsevišķu deputātu rosinātas diskusijas par tā sauktajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem jeb vienkārši par tā sauktajiem mikriņiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus starp Latvijas pilsētām.
Man ir bažas par to, ka Satiksmes ministrija nemitīgi vēlas izdomāt veidu, kā nozagt Liepājas, Bauskas, Daugavpils un citu pilsētu pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidoto biznesu.
Par laimi, šodien Saeima noraidīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu aizliegt neregulāros pasažieru pārvadājumus jeb tā sauktos mikriņus. Man ir prieks par to, jo tieši pasažieris ir tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot.
Man rodas jautājums: kāpēc tiek virzīti šādi priekšlikumi, un kāpēc atsevišķi deputāti un ministri nevēlas atbalstīt godīgu konkurenci un tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri apmierina daudzus Latvijas iedzīvotājus? Lieta ir tā, ka uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem jeb kuri ar tā sauktajiem mikriņiem veic pārvadājumus, piemēram, starp Rīgu un Liepāju, maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, tiem ir attiecīgas licences, to automašīnas tiek uzturētas tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Turklāt minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir ar sabiedrisko transportu jeb autobusu parkiem.
Neregulārie pārvadātāji savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam, turklāt piedāvā pasažieriem servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadātāji, – piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām vai citā viņam izdevīgā vietā, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgajā vietā, elastīgas cenas. Piemēram, šie pārvadātāji labprāt iebrauc lidostā „Rīga” un nogādā cilvēkus uz citu pilsētu – līdz pat viņu mājas durvīm, ar visu smago bagāžu! Šāds piedāvājums ir ļoti ērts studentiem, kā arī slimiem un vientuļiem cilvēkiem.
Savukārt valsts dotētie pārvadātāji, piemēram, Liepājas autobusu parks, piedāvā kulties ar visu smago bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā.
Es uzskatu, ka neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc dotācijām un labprāt dara darbu, par ko īpaši smalkie kantori prasa no valsts atsevišķu samaksu.
Man ir prieks par to, ka arī turpmāk pasažieri, kuri dzīvo reģionos, paši izvēlēsies sev ērtāko pārvadāšanas veidu – vai nu mikriņus, vai lielos autobusus. Tā ir cilvēka brīva izvēle, un Satiksmes ministrijai neizdosies izstumt no tirgus mikriņus.
Esmu pārliecināts, ka nedrīkst izmantot likumdevējus un Latvijas Republikas likumdošanu, lai veicinātu ekonomisku diskrimināciju, nedomājot par iedzīvotājiem un viņu ērtībām, bet gan par kādas šauras akcionāru grupas interesēm.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamajam vārds apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Imantam Viesturam Lieģa kungam. Lūdzu!
I.V.Lieģis (frakcija „Vienotība”).
Paldies.
Labdien, cienījamie klausītāji! Es vēlos šodien paust „Vienotības” viedokli par grozījumiem likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Šie grozījumi paredzēja, ka vajadzētu arī Latvijas leģionārus iekļaut šajā likumā, faktiski tādējādi uzskatot, ka leģionāri arī būtu daļa no pretošanās kustības dalībniekiem.
„Vienotības” viedokli pauda debatēs Kārlis Šadurskis, un, manuprāt, viņš to ļoti korektā veidā atspoguļoja. „Vienotības” uzskats ir tāds, ka šīs ir divas atšķirīgas kategorijas.
Visu cieņu mūsu leģionāriem! Taču viņi dienēja okupācijas, vācu okupācijas, karaspēkā un nav uzskatāmi par pretošanās kustības dalībniekiem. Pretošanās kustības dalībnieki pamatā sāka Latvijas teritorijā darboties pēc Otrā pasaules kara beigām, laikā, kad bija otrā okupācija no Padomju Savienības puses. Daudzi no šiem partizāniem faktiski nāca no leģionāru aprindām, un līdz ar to viņi šā vai tā šādu finansiālu atbalstu jau saņem saskaņā ar kārtību, kāda noteikta esošajā likumā.
Līdz ar to „Vienotība” neatbalstīja šos grozījumus, jo, lūk, jāskatās uz šo jautājumu tīri juridiski: leģionāri bija Vācijas regulārās armijas daļa, bet pretošanās kustības dalībnieki juridiski tiek uzskatīti par personām, kas nav tikušas mobilizētas karaspēkā.
Piedevām ļoti svarīgi identificēt un atbalstīt tieši tos drosmīgos cilvēkus, kuri pretojās padomju varai pēckara laikā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Lieģa kungam no apvienības „Vienotība” frakcijas.
Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!
E.Zalāns (PLL frakcija).
Labdien, godātie klausītāji! Jāteic, ka paralēli tām lietām, kas notiek Saeimā, atsevišķu Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas, vairāk gan opozīcijas frakcijas, ir ierosinājušas parakstu vākšanu referendumam, kurš skartu sociālos jautājumus. Kaut arī krīzē mēs esam jau ilgāk nekā trīs gadus un ir veikti dažādi tā sauktie fiskālās konsolidācijas pasākumi, par sociālām lietām valdība nespēj paust īsti skaidru viedokli cilvēkiem, kuri šodien maksā nodokļus un kuri, redzot valdības rīcību, nav pārliecināti par to, vai pēc šīs nodokļu nomaksāšanas, ja viņiem nāksies saņemt kaut ko no sociālā budžeta, viņi saņems to, kas likumā paredzēts.
Es paskaidrošu sīkāk, par ko mēs un vēl divas opozīcijas, sabiedroto, frakcijas ierosinājām šo parakstu vākšanu. Ir runa par trim likumprojektiem, kurus Saeimas vairākums atbalstīja steidzamības kārtībā. Visi šie likumprojekti paredz, ka tos pabalstus, kas ir iesaldēti šobrīd, krīzes laikā, valdība un šobrīd esošā koalīcija turpinās iesaldēt arī pēc 2012.gada beigām. Tas nozīmē, ka krīzes darbības laiks tiek pagarināts līdz pat 2013., 2014. un 2015.gadam, neskatoties uz to, ka valdība visu laiku signalizē, ka faktiski mēs no krīzes jau esam izgājuši.
Jāteic, ka sabiedrībai nav bijusi iespēja skaļi un pietiekami skaidri izteikties par šo jautājumu, tādēļ mēs uzskatām, ka parakstu vākšana, kas sāksies 18.maijā un beigsies 16.jūnijā, ir ļoti būtiska.
Lai cilvēki zinātu skaitļus: tagad ir tā, ka uz gandrīz trešdaļu no tiem strādājošajiem, kas Latvijā ir, uz vairāk nekā 182 tūkstošiem cilvēku (uz 182 tūkstošiem cilvēku!), attiecas lēmums par pabalstu iesaldēšanu, kas, tā teikt, pieņemts no valdības puses. Katrs, kas saņem vairāk nekā 432 latus bruto algas, tātad nesaņem, ja viņam pienāk šāda vajadzība, to, par ko viņš ir nomaksājis nodokļus un ko faktiski vajadzēja valdībai garantēt viņam. Tā ir liela netaisnība.
Jāteic, ka valdība ar šādiem lēmumiem vienkārši nemotivē cilvēkus palikt šeit, strādāt šeit un paļauties uz mūsu nodokļu sistēmu. Kā saka, kamēr valdība runā par eiro ieviešanu Latvijā, tikmēr cilvēki, redzēdami šādu valdības politiku, vienkārši dodas uz tām zemēm, kurās eiro jau ir. Cilvēki protestē ar kājām, to mēs redzam.
Mēs uzskatām, ka šāda politika tomēr ir nepieņemama. Ja cilvēki ir godīgi maksājuši nodokļus no tām algām, ko viņi saņem, tad viņiem ir jāsaņem pabalsti bez jebkādas iesaldēšanas; jāsaņem tie tādi, kādus tos savulaik ir paredzējis likums.
Mēs uzskatām, ka šāda valdības politika, ar kādu valdība plāno šo gadu laikā ietaupīt 20 miljonus latu gadā, – ka pēc būtības šāda politika novedīs pie tā, ka nākotnē mēs zaudēsim varbūt pat simtiem miljonu latu un – galvenais! – zaudēsim savus cilvēkus.
Tāpēc es aicinu jūs – visus, kas manī klausās, – sākot ar nākamās nedēļas trešdienu iet un parakstīties par to, lai tautai būtu tiesības izteikties attiecībā uz valdības politiku, kura paredz iesaldēt pabalstu maksājumus no valsts budžeta, tātad grib tos samazināt, nedot tik lielus, kādi tie patiesībā Latvijas sabiedrībai pienākas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Zalāna kungam – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.
„Frakciju viedokļos” nākamais runās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!
J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).
Sveicināti, cienītie radioklausītāji! Šodienas sēdē nacionālā apvienība virzīja jautājumu par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu leģionāriem, lai izrādītu pienācīgu cieņu tiem karavīriem, kuri neiesaistījās partizānu cīņās, bet kuri piedalījās leģionāru cīņās pret sarkano okupācijas režīmu.
Daudzas Saeimas deklarācijas runā par labu šai lietai. Viena no tām ir 1998.gadā pieņemtā deklarācija „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kura paredz atjaunot vēsturisko patiesību un sargāt latviešu karavīru labo piemiņu. Deklarācijā konstatēts, ka tikai politiskie demagogi traktē atrašanos latviešu leģiona rindās kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu.
Diemžēl šodienas sēdē mēs redzējām, ka „Saskaņas Centrs” balsoja vienoti ar „Vienotību” – balsoja pret Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu latviešu karavīriem. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem, kuri atbalstīja mūsu ieceri! Diemžēl šī iecere tika noraidīta. Precizēšu – tika noraidīta iecere piešķirt latviešu karavīriem niecīgu pateicību 50 latu apmērā ik mēnesi; aptuveni 500–600 tādu karavīru varētu pretendēt uz šo pabalstu. Bet diemžēl valsts savus varoņus nevēlas pienācīgi godināt.
Saistībā ar šodienas sēdi es vēlos pieminēt vēl arī to, ka bija vairāki Ministru kabineta iesniegti likumprojekti, kas tika virzīti steidzamības kārtā (respektīvi, nokavēti termiņi, un tad pēdējā mirklī cenšas Saeimā „izbīdīt” tos cauri). Viens no tiem bija likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Novembrī bija Satversmes tiesas spriedums, aprīlī valdība sāka domāt, ka šo spriedumu vajadzētu sākt pildīt, jo termiņš ir 1.jūnijs. Maijā steidzamības kārtā šie grozījumi tiek virzīti, un rezultāts ir tas, ka līdz Saeimai nonākušais brāķis turpina savu virzību uz priekšu. Mēs šajā balsojumā atturējāmies, jo mums nešķiet pieņemama šāda prakse, ka Saeimai tiek iesniegti vāji sagatavoti grozījumi. Mūsu frakcijas deputāts Imants Parādnieks aicināja to vietā strauji virzīt kvalitatīvi sagatavotos Valsts kontroles ierosinātos grozījumus.
Un nobeigumā es vēlos ikvienam latvietim atgādināt, ka ir sākusies parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, kuri paredz pāreju uz valsts valodu visās valsts finansētajās skolās. Šobrīd, kad aizvadīta pirmā parakstu vākšanas diena, gan pēc neoficiālas informācijas, gan arī pēc presē izskanējušās, ir vērojams tas apstāklis, ka visaktīvāk parakstās tieši jaunatne – skolēni, studenti, citi jaunieši. Tie, kuri vēlas veidot savu nākotni.
Aicinu ikviena vecuma cilvēkus sekot jauniešu piemēram un doties parakstīties uz jebkuru tuvāko iecirkni gan Rīgā, gan citviet visā Latvijā. Parakstu vākšana ilgs vienu mēnesi – līdz 9.jūnijam. Aicināti piedalīties tiešām visi – gan paši piedalīties, gan vest līdzi visus radiniekus, draugus, paziņas un aicināt ikvienu latvieti izpildīt savu pienākumu pret savu tautu.
Lai precizētu parakstu vākšanas vietas, jūs varat zvanīt uz Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni: 67049999. Vēl vienu reizi atkārtoju – 67049999. Papildu informāciju jūs varat arī iegūt Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā – www.cvk.lv. Tāpat to varat iegūt arī „Visu Latvijai!” mājaslapā, kura ir šobrīd galvenā, centrālā lapa saistībā ar parakstu vākšanu, – www.visulatvijai.lv. Vēl vienu reizi atkārtoju: www.visulatvijai.lv.
Aicinu tiešām ikvienu latvieti paņemt pasi, doties uz iecirkni un padarīt mūsu Latviju latvisku.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam.
Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, kā jau minēja mans kolēģis, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Mēs uzskatām, ka tiem cilvēkiem un pilsoņiem, kas ir cīnījušies par mūsu valsts neatkarību un valstiskumu, ir jāsaņem pienācīgs atbalsts no valsts, un tāpēc mēs atbalstījām šo likumprojektu.
Otra lieta. Šodien tika skatīti arī grozījumi Autopārvadājumu likumā. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā notika asas diskusijas par šo jautājumu, bet pamatā tomēr mēs iestājāmies par to, lai šie regulārie pārvadājumi notiktu katrā mūsu valsts novadā, katrā teritorijā, lai cilvēki saņemtu šo pakalpojumu vislabākajā kvalitātē, pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai. Un tāpēc tomēr netika atbalstīti Satiksmes ministrijas piedāvātie priekšlikumi, kuri paredzēja sakārtot šo sistēmu. Veicot šos regulāros pārvadājumus, tomēr tiek nodrošināta šī kārtība, ka arī nerentablie reisi tiek nodrošināti un ir iespēja saņemt dotāciju par šo reisu veikšanu un kopējā peļņā tad dalīties, un tādējādi ir iespējams šiem uzņēmumiem normāli strādāt un nodrošināt cilvēkiem iespēju pārvietoties.
Trešā lieta. Vēl viens ļoti nozīmīgs likumprojekts, kas tika skatīts šodien, „Grozījumi Meža likumā”, kura mērķis ir samazināt administratīvo slogu un birokrātiskās procedūras apjomu mežsaimniecības jomā, lai sabiedrībai dotu iespēju vieglāk, ērtāk un ātrāk saņemt sev vēlamos pakalpojumus, kā arī radītu valsts pārvaldei iespēju darboties efektīvāk šo pakalpojumu sniegšanā. Likumprojektā attiecīgās likuma normas ir krietni paplašinātas, kā arī ir veikti tīri redakcionāli precizējumi.
Likumprojekts paredz atteikties no apliecinājuma izsniegšanas meliorācijas sistēmu vai citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai un uzņēmumu ceļu būvei, kā arī minerālmēslu un pesticīdu lietošanai. Tātad apliecinājuma derīguma termiņu noteiks Ministru kabinets.
Ir veikta koku ciršu veidu definīcijas precizēšana, kā arī samazināts ciršanas vecums apšu mežaudzēm, ir veikti vēl arī citi precizējumi, lai uzlabotu mežsaimniecisko darbību.
Likumprojektā ir risināti arī jautājumi, kas saistīti ar meža inventarizāciju. Šodien daudziem cilvēkiem ir zināmas problēmas sakarā ar to, ka nevar izmantot vecos inventarizācijas datus pēc 10 gadu termiņa notecējuma, tāpēc likumprojekts paredz atteikties no obligātas atkārtotas meža inventarizācijas, kas veicama ik pēc 10 gadiem. Tas būtiski samazinās finansiālo un administratīvo slogu. Tomēr meža īpašniekiem saglabāta prasība veikt vienreizēju meža inventarizāciju, un to veiks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Ir paredzēta meža transformācijas darbu veikšanas procedūras vienkāršošana. Tiek ieviests jauns termins – „atmežošana”. Atmežošana pieļaujama, ja tas nepieciešams tādu mērķu īstenošanai kā būvju būvniecība, derīgo izrakteņu ieguve, lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošana un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošana, un attiecīgas institūcijas veic šos tiesiskos regulējumus.
Zaļo un Zemnieku savienība šajā nedēļā tikās ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām, Zemnieku saeimu, kur tika risināti jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa administrēšanas neprecizitātēm, pieļautajām kļūdām, kā arī par īpašuma nodokļa piemērošanas kārtības izmaiņām, kas attiecas tieši uz lauksaimniecībā izmantojamām ēkām un būvēm. Tika risināts arī jautājums par tālāku perspektīvu biodegvielas ražošanas atbalstam valstī.
Nobeigumā novēlu visiem lauksaimniekiem vēl izmantot pēdējās pavasara iespējas strādāt, un lai jums ir veiksmīga sēja un ražens rudens!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!