Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!

 

E.Putra (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs Saeimas sēdē izskatījām vairākus būtiskus jautājumus.

Viens no jautājumiem, kam es vēlos pieskarties, ir likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Likumprojekts tika skatīts otrajā lasījumā, un tajā bija ļoti daudz apjomīgu grozījumu, kas pamatā skāra cenas ierobežošanu ar mērķi stabilizēt nozari, nozarei liekot izvērtēt maksātspēju. Respektīvi, grozījumi paredz to, ka mums izveidojas simtprocentīgs sadārdzinājums. 0,25 procenti dienā – maksimālā procentu likme, 0,35 procenti – līgumsoda... Maksimāli.

Līdz šim nozarē valdīja brīvs regulējums un procentu likme svārstījās – pat 218 procentu un vairāk gadā.

Ko tad šobrīd šie ierobežojumi paredz? Veicot šos grozījumus, ar cenas ierobežošanu mēs panākam to, ka aizdevējs sāk pastiprināti izvērtēt maksātspēju, jo cena ir samērā ierobežota.

Mēs šodien izskatījām arī likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kurš diemžēl neguva vairākuma atbalstu. ZZS frakcija nebalsoja par šiem... par tālāku virzību šiem grozījumiem, jo uzskata: kamēr likumā nav atrisināts jautājums par nepieciešamību pensionāriem... par neapliekamā minimuma pacelšanu, tikmēr būtu godīgi arī šo likumprojektu tālāk nevirzīt.

Tāpat šodien izskatījām pirmajā lasījumā likumprojektu “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”. Likums ir no jauna izstrādāts, un ir daudz citādāks modelis. Ceru, ka atbalstīsim likumprojektu arī otrajā lasījumā un tas tiks ieviests dzīvē, un pašvaldības būs ieguvējas no tā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja biedre Nellija Kleinberga. Lūdzu!

 

N.Kleinberga (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu īsi. Latvijas Reģionu apvienības vārdā gribu pieskarties tikai diviem jautājumiem – diviem likumprojektiem.

Pirmais – par partiju finanšu palielināšanu. Esam šodien gandarīti, ka tomēr vairums deputātu šajā brīdī nepiekrita... neatbalstīja šo partiju finansējuma palielinājumu, un tam ir daudz iemeslu, ne tikai tie, kurus uzskaitīja kolēģis. 600 tūkstoši, kas būtu nepieciešami, varbūt nav tāda summa, kas ļoti būtiski ietekmētu nākošā gada vai tuvāko gadu budžetus, par ko mēs varētu diskutēt, tomēr mēs uzskatījām, ka tā ir saruna par mūsu pašu attieksmi pret vēlētājiem, par solījumiem. Neatkarīgi no tā, no kura brīža stājas spēkā šie partiju finansējuma likuma grozījumi, tomēr ir svarīgi par tiem šajā brīdī diskutēt, pirmkārt, un, otrkārt, tos arī noraidīt, un tas arī rezultātā tika izdarīts. Protams, mēs neesam pret to, ka partijām būtu jāsaņem finansējums no valsts budžeta, un tomēr tam ir jābūt samērīgam. Un viens no mūsu priekšlikumiem būtu zināmā mērā to piesaistīt iekšzemes kopproduktam (ja reiz tas palielinās summāri, tad palielinās arī šis finansējums, bet ja tas samazinās, tad samazinās arī partiju finansējums), nevis noteikt konkrētu summu. Tas bija viens tāds mazs priekšlikums, ko es paudu debatēs, un mani kolēģi arī... vairāki, kuri piedalījās, izteica savus viedokļus, jo mums šis likumprojekts bija ļoti svarīgs, atbildot uz mūsu vēlētāju izteiktajiem viedokļiem.

Otrs jautājums ir par pašvaldību finansējumu, par jauno likumu – Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kurš ir ļoti nepieciešams pašvaldībām un par kuru Latvijas Pašvaldību savienība un tajā ietilpstošās visas Latvijas pašvaldības jau ir diskutējušas vairākkārt un ilgstoši, un tomēr mēs uzskatījām, ka šajā brīdī steidzamība varbūt nebija tas veids, kādā tas būtu jārisina. Ir jādod iespēja pašvaldībām to vēl izdiskutēt, tāpēc mēs balsojām pret steidzamību, bet katrā ziņā mēs atbalstām šī likumprojekta tālāku virzību ar domu sakārtot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, un aicinu visas Latvijas pašvaldības, kuras varbūt klausās šos frakciju viedokļus, būt aktīvām, pašām aktīvi paust savus viedokļus caur partiju frakcijām, iesniegt tos. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.maijs, kas, kā zināms, sakrīt ar Latvijas Pašvaldību savienības kongresu, kurš notiks Smiltenē šogad. Es ceru, ka mēs līdz tam arī saņemsim no jums zināmus priekšlikumus un varēsim, es domāju, vēl turpināt diskusiju par šī likuma uzlabojumiem.

Un treškārt. Es gribu Latvijas Reģionu apvienības vārdā uzrunāt Latvijas iedzīvotājus sakarā ar svētkiem, kuri tuvojas šajās dienās, kurus mēs visi atzīmēsim gan valstī, gan... es aicinu šo svētku noskaņu radīt arī ģimenēs, būt aktīviem un apzināties to, cik patiesībā skaistā, brīvā un neatkarīgā valstī mēs dzīvojam un cik daudz mums ir dots.

Tāpēc es visus sveicu mūsu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas svētku reizē un aicinu visus aktīvi piedalīties svētku norisēs.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien nulles lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Likumprojekts nosaka personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība un kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām.

Šobrīd pašvaldībām nav paredzētas tiesības izīrēt mājokli personām, kuras nav likuma subjekti, tai skaitā nav deleģētas tiesības izdot saistošos noteikumus attiecībā uz mājokļa piešķiršanu. Tādējādi pašvaldībām pagaidām tiek liegta iespēja, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, piesaistīt speciālistus, to skaitā jaunus speciālistus, kas ir nepieciešami gan uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldības teritorijā, gan publisko pakalpojumu nodrošināšanai. Tie ir nepieciešamie dažādu profesiju speciālisti, kas uzsāk vai vēlas uzsākt darbu vietējos uzņēmumos un arī valsts un pašvaldību iestādēs.

Balstoties uz minēto problēmu palīdzības sniegšanā dzīvokļa jautājumu risināšanā un izzināto situāciju Latvijas pilsētās, ir identificēti nepieciešamie likuma grozījumi, kas skar atbalstu dzīvokļa jautājumu risināšanā personām, kuras nav sociāli mazaizsargātas, un kas ļautu pašvaldībai piederošas vai nomātas dzīvojamās telpas izīrēt arī pašvaldības funkciju un attīstības nodrošināšanai nepieciešamajiem speciālistiem.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp tādus, kas aizliedz tos piešķirt naktīs. Tika atbalstīts arī priekšlikums, kas paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentus dienā no kredīta pamatsummas. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas. Ierobežojumu, ka nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentu apmēru, nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistīto maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36 procentiem virs aizņēmuma likmes gadā.

Saeima atbalstīja arī priekšlikumu par to, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un kontroli īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Ir zināms, ka saistībā ar ātrajiem kredītiem patērētāji visbiežāk sūdzas par augstajiem procentiem, maksātspējas neizvērtēšanu, nesamērīgām sankcijām, kā arī neatrisināmu kopējo parādu slogu. Es paredzu, ka līdz ar šīm izmaiņām nebūs iespējama situācija, ka parādsaistības astronomiski izaug no 100 līdz 1000 eiro un cilvēki tiek ierauti tā sauktajā ātro kredītu parādu verdzībā. Pirms trešā lasījuma frakcija SASKAŅA mēģinās šo likumprojektu radoši papildināt un uzlabot.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja biedrs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

 

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kolēģi jau pieminēja vairākus šodienas sēdes darba kārtības jautājumus. Es gribētu akcentēt divus no tiem.

Proti, pirmais – tā ir ziņa zemniekiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi atsevišķu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kas paredz grozīt pārejas noteikumus un tādējādi atlikt nepieciešamību iezīmēt jeb iekrāsot degvielu, kas paredzēta lauksaimniecības vajadzībām. Proti, šis grozījums paredz likuma spēkā stāšanos pārcelt no 1.jūlija uz šā gada 30.oktobri. Šis grozījums nepieciešams tādēļ, lai ļautu zemniekiem sagatavoties šai lietai. Un patiesībā šobrīd ar iesaistītajām organizācijām vēl notiek ļoti plašas diskusijas, kādu modeli Latvija izvēlēsies, un mums ir iespējas par to vēl diskutēt tātad faktiski līdz rudenim. Es domāju, ka šī ir ļoti laba ziņa zemniekiem.

Otra, manuprāt, laba ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem: mēs esam uzsākuši darbu pie likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”. Pirmām kārtām es gribu teikt paldies Finanšu ministrijai, kas ir spējusi samērā īsā laikā šo likumprojektu izstrādāt un apspriest ar visām Latvijas pašvaldībām. Diskutējamā vēl ir daudz, bet sākums, manuprāt, ir ļoti labs. Mēs šodien noteicām šim likumprojektam steidzamību, un tā bija nepieciešama saistībā ar nākamā gada budžeta plānošanas grafiku, jo likumam ir jābūt līdz galam pieņemtam šajā, pavasara, sesijā, lai valdība, strādājot pie nākamā gada budžeta un turpmāko gadu budžetiem, varētu visus šos skaitļus ņemt vērā.

Jaunajā likumprojektā ir daudzas ļoti svarīgas lietas. Pirmkārt, tas atvieglos pašvaldību finanšu prognožu aprēķināšanu, kas līdz šim bija ļoti smagnēja. Otrkārt, tas stimulēs pašvaldības attīstīt savu saimniecisko darbību, jo no to aktivitātes būs atkarīgs arī šis saņemamās vai maksājamās naudas summas lielums izlīdzināšanas fondā. Un formula, kas ir iestrādāta likumprojektā, ir samērā vienkārša. Dažos vārdos to raksturošu: tiek aprēķināts nosacītais iedzīvotāju skaits pašvaldībā, kur ietilpst visi pašvaldības iedzīvotāji... ar koeficientu 1, un papildu koeficienti ir bērniem līdz skolas vecumam; cits – lielāks – papildu koeficients ir skolas vecuma bērniem, un ir arī papildu koeficients pensionāriem, plus vēl arī papildu koeficients par teritorijas lielumu. Šajā formulā tiek izlīdzināti 60 procenti no starpības, kas ir pašvaldības vērtētie ieņēmumi, un vidējais līmenis Latvijas pašvaldībās uz vienu iedzīvotāju. Galarezultāts būs tāds: šobrīd starp bagātāko un trūcīgāko Latvijas pašvaldību ir piecas reizes liela starpība, turpretim pēc izlīdzināšanas mehānisma pielietošanas šī starpība samazināsies līdz divām reizēm.

Un nobeigumā, dārgie radioklausītāji, vissirsnīgākie sveicieni jums visiem un jūsu tuvajiem cilvēkiem Latvijas valsts atjaunošanas svētkos – 4.maijā!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Šadurskim.

Un tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

 

R.Kols (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti gan pagājušajā nedēļā neizskatītie darba kārtības punkti, gan arī notika vēl viena Saeimas sēde ar dažādiem būtiskiem un nozīmīgiem jautājumiem. Kā būtiskākos es akcentēšu divus no tiem.

Pirmām kārtām tika skatīts likumprojekts “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”, kas paredz izstrādāt jaunu modeli, kā finansiāli tuvināt nabadzīgākās pašvaldības turīgākajām. Pašreizējā kārtība tā arī līdz galam nav atrisinājusi to, ka visas pašvaldības spētu apmierināt savas finansiālās vajadzības, tāpēc ik gadu pašvaldības saņēma arī valsts finansējumu. Bija radušās arī citas problēmas esošā modeļa ietvaros, jo, piemēram, pēc administratīvās reformas veikšanas finanšu sadalījums kļuva neproporcionāls iedzīvotāju skaitam novados attiecībā pret republikas pilsētām. Un arī vēl dažādu citu iemeslu dēļ bija pamats ieviest sistemātiskas izmaiņas.

Jaunā modeļa būtiskākā atšķirība ir tā, ka visvairāk iegūst tās pašvaldības, kuras nodarbojas ar saimniecisko darbību, kā arī tās, kurās ir veikta virkne citu uzlabojumu. Lai gan Nacionālā apvienība atbalstīja šos grozījumus, tomēr mēs neesam līdz galam apmierināti ar Finanšu ministrijas piedāvājumu un tāpēc uz otro lasījumu iesniegsim konkrētus priekšlikumus šī likumprojekta uzlabošanai. Šobrīd problēmu mēs saskatām tajā, ka galvenie ieguvēji no jaunā modeļa tik un tā paliks lielās pilsētas un attīstības centri, kuriem jau tāpat ir pieejami papildu līdzekļi kaut vai, piemēram, ar Eiropas Savienības fondu starpniecību. Tāpēc viens no iespējamiem variantiem, kuru Nacionālā apvienība plāno virzīt, ir noteikt speciālu kritēriju, kas atbalstītu tieši tās teritorijas, kuras atrodas valsts pierobežā, un, tieši pretēji, – samazināt kritērijus attiecībā uz teritorijām, kuras atrodas kāpu aizsargzonās, jo ir paredzams, ka pēc jaunā modeļa lielākā daļa Latgales saņems mazāk. Pēc mainītiem kritērijiem gan Latgale, gan Ziemeļvidzeme, gan Dienvidkurzeme saņemtu vairāk no šī izlīdzināšanas fonda.

Papildus tam Nacionālā apvienība uzskata, ka, lai patiešām panāktu likuma mērķi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, būtu jāievieš papildu apgrūtinājumi attiecībā uz republikas pilsētām, jo pašreiz piedāvātajā likumprojekta redakcijā tiek būtiski stiprināts tas, ka lielākās ieguvējas no jaunās sistēmas būs tieši lielākās pilsētas.

Otrs jautājums, kurš, mūsuprāt, ir būtisks Latvijas iedzīvotājiem, ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot tā saucamo ātro kredītu biznesu. Šis visnotaļ ienesīgais bizness ir iedzinis parādu jūgā ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju un ģimeņu. Grozījumi paredz ierobežot parādsaistību apmērus, jo pašlaik iespējamais parāds var vairākas reizes pārsniegt aizdevuma summu. Nacionālā apvienība uzskata, ka šī biznesa nozare būtu vēl vairāk jāierobežo. Līdz ar to mūsu priekšlikumi paredzēja ierobežot aizdevēju darba laiku un palielināt cilvēku vecumu, no kura var pieteikties ātrā kredīta aizdevuma saņemšanai. Mēs, piemēram, paredzam noteikt, ka soda naudas apmērs par kavējumu nevar pārsniegt 100 procentus no aizdevuma, kā arī vēl citus ierobežojumus.

Ja šos priekšlikumus pieņemtu, tie būtiski aizsargātu Latvijas patērētājus no nesamērīgām parādsaistībām un spētu ieviest samērīgumu attiecībā uz aizņemtā kredīta un soda naudas apmēru.

Un visbeidzot. Nacionālās apvienības vārdā vēlos sveikt visus klausītājus tuvojošajos valsts svētkus – 4.maijā un aicinu ikvienu piedalīties gan publiskajos pasākumos, gan arī šaurākā ģimenes lokā atzīmēt šo būtisko notikumu, kas norisinājās pirms nu jau vairāk nekā 25 gadiem, tik tiešām izvērtēt katram un uzdot sev jautājumu: “Kādēļ man ir nepieciešama šī valsts?”

Paldies par jūsu uzmanību!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam!

Raidījumu šodien noslēdz partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

 

I.Sudraba (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Informēšu jūs par būtiskākajiem šodien izskatītajiem jautājumiem un frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli par tiem.

Diemžēl arī šajā Saeimas sēdē tika izskatīti jautājumi, kuros hroniski trūkst dialoga – dialoga ar sabiedrību, dialoga ar pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Arī trūkst politiskās gribas uzklausīt, izprast viedokli par pieņemto normu piemērošanu praksē.

Vērsīšu jūsu uzmanību uz trim šādiem likumprojektiem.

Pirmkārt, mēs neatbalstījām likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” izskatīšanu Saeimā steidzamības kārtā, jo šis ir nozīmīgs likumprojekts, kas regulēs pašvaldību finanses nākamajos gados. Šī likumprojekta kvalitatīva izstrāde nav iedomājama bez cieša dialoga ar pašvaldībām un pilnīgas izpratnes, kā šī norma strādās ilgtermiņā. Steigā pieņemtie likumprojekti bez nopietnām un profesionālām diskusijām diemžēl nenodrošina stabilas un prognozējamas finanšu sistēmas pamatu izveidi.

Otrkārt, mēs uzskatījām, ka pilnīgi bezatbildīgi ir šajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos Saeimā virzīt tālākai izskatīšanai grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz dubultot līdzšinējo finansējumu partijām no valsts budžeta, vēl jo vairāk ievērojot to, ka Ministru kabinets apstiprināja Latvijas stabilitātes programmu 2015.–2018.gadam, vienlaikus samazinot iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes gan šim, gan nākamajam gadam.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tiks samazināti arī valsts budžeta izdevumi. Tātad valstij samazinās līdzekļi izglītības, veselības un sociālajām jomām, un šajos apstākļos lemt par politisko partiju finansēšanas palielināšanu ir nepieļaujami un amorāli. Mēs uzskatām, ka valstij ir daudz svarīgākas jomas, kurās hroniski trūkst finansējuma, un tās ir veselība, izglītība, drošība. Un tieši šiem ir jābūt valdošo partiju darba kārtībā izvirzāmiem jautājumiem.

Un apliecinājums tam, ka agrāk vai vēlāk Saeimai pašai ir jālabo savas steigā pieņemtās un ne līdz galam ar nozares profesionāļiem pārrunātās normas, ir šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Šobrīd tiek precizēti tikai pagājušā gada 17.decembrī pieņemtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredzēja, ka ar šī gada 1.jūliju stāsies spēkā prasība par lauksaimniecības degvielas marķēšanu. Mēs jau gada beigās norādījām, ka ir nepieņemami steigā pieņemt normas, kuras neatbalsta nozares profesionāļi, kuras nav izskaidrotas sabiedrībai un nav skaidra normu praktiskā piemērošana.

Šobrīd valdošā koalīcija ir sapratusi, ka, lai visiem naftas produktu apritē iesaistītajiem komersantiem būtu iespēja veikt dīzeļdegvielas iezīmēšanu, marķēšanu un piegādi atbilstoši jaunajām prasībām, ir nepieciešams pārcelt šīs normas spēkā stāšanos uz šī gada 30.oktobri. Šis nav vienīgais piemērs, kurš apliecina, ka gada beigās steigā pieņemtie lēmumi agrāk vai vēlāk ir jālabo. Tie paliek...

Tātad tik un tā paliek neatbildēts ļoti būtisks jautājums: kurš ir atbildīgs par šādu nekvalitatīvu, neizvērtētu un neizdiskutētu likuma normu pieņemšanas sekām?

Un noslēgumā es savā un partijas “No sirds Latvijai” vārdā no sirds novēlu visiem jums, cienījamie radioklausītāji, jūsu tuvajiem un mīļajiem īpaši skaistus šos mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkus!

Pateicos.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties!

Lai jums jauka pēcpusdiena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!