Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien parlamentā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji!

Kā jūs jau visi noteikti dzirdējāt, Saeimas šodienas sēdē nebija tādu likumprojektu, par kuriem būtu asas politiskās diskusijas, jo daudzi no šiem likumprojektiem ir nepieciešami un visi tos saprotoši atbalsta.

Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību diviem likumprojektiem, kas varbūt skar individuāli kādus dažus cilvēkus, taču īstenībā tie ir likumprojekti, kas nākotnē var skart daudzus, jo dažādi projekti tiek virzīti, un saistībā ar šiem projektiem valsts var atsavināt cilvēkam nekustamo īpašumu (piemēram, nākotnē tiks būvēta dzelzceļa līnija, kuras projekta īstenošanas rezultātā arī, visticamāk, kādam cilvēkam ar valsts likumu būs jāatņem zeme). Šie divi likumprojekti šodien attiecas uz citu novadu – uz Carnikavas novadu –, un nav strīdu, ka Carnikavas novada ļaudīm ir nepieciešams pretplūdu dambis, jo tas ir ļoti daudzu cilvēku interesēs. Taču es vēlētos uzmanību pievērst cilvēkiem, uz kuru nekustamā īpašuma valsts vai pašvaldība ir izvēlējusies būvēt kādu jaunu būvi. Un, īstenojot šo lielo projektu, ir plānots atsavināt šo īpašumu. Šeit uzmanība ir jāpievērš tieši pašvaldības rīcībai. Ja, piemēram, zeme ir jāatsavina – un es nešaubos, ka Carnikavas novada pašvaldība sen zināja, ka šāds pretplūdu dambis tiks būvēts! –, vai tas nebija savlaicīgi teritorijas plānojumā jāiestrādā, lai cilvēkiem nepiešķirtu nekustamos īpašumus šajās teritorijās, vai arī savlaicīgi jāuzliek apgrūtinājums?

Otrs moments ir par atsavināmās teritorijas lielumu. Konkrētajos gadījumos cilvēkam atsavina nelielu daļu no īpašuma. Un šeit, manuprāt, gan valsts ierēdņiem, gan pašvaldības cilvēkiem ir jāsaprot, ka šai atsavināmajai daļai ir jābūt pārdomātai, saprātīgai, jo nevar no viena gabala paņemt 200 kvadrātmetrus, atstāt aiz šī gabala vēl nelielu daļu un teikt cilvēkam, ka viņa zemes īpašuma izmantošana nav pēc būtības mainījusies.

Tāpēc šādos gadījumos pašvaldībai ir ļoti saprotoši jāpieiet šādām situācijām. Protams, arī īpašnieks nevar no konkrētā atsavināšanas gadījuma iedzīvoties nesamērīgi, taču līdzsvaram starp indivīda interesēm, valsts un sabiedrības interesēm ir jābūt izsvērtam ļoti uzmanīgi.

Es ļoti ceru, ka konkrētie likumprojekti līdz galam Saeimā nebūs jāpieņem, jo pašvaldība tomēr atradīs vienošanos ar īpašniekiem un tiks noteikta saprātīga cena. Bet es ļoti aicinu: nākotnē šādu likumprojektu izstrāde pēc būtības būtu jāatrisina vēl pirms tam. Proti, vienošanos starp cilvēku un valsti vajadzētu panākt jau savlaicīgi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim no partijas “No sirds Latvijai” frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi. No Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt dažus no tiem.

Pirmkārt, tas ir likumprojekts “Patvēruma likums”. Jaunais likums, ko izstrādājusi Iekšlietu ministrija, ir krietni plašāks par spēkā esošo likumu. Tiek papildināti birokrātisko procedūru apraksti – patvēruma meklētājiem tiek paredzēta intervija, tiek noteikta medicīniskā ekspertīze, tiek piedāvāta juridiskā palīdzība un tamlīdzīgi. Vēlos uzsvērt, ka šie grozījumi būtībā ir tehniski, tāpēc šī likumprojekta virzību Nacionālā apvienība atbalstīja.

Vairāk pievērsīšos kontekstam, kādā šis likumprojekts ticis izstrādāts. Jautājums par patvēruma meklētājiem šobrīd ir ārkārtīgi aktuāls, ņemot vērā nelegālo imigrāciju; tas tieši šobrīd nonācis Eiropas Savienības darba kārtības pašā augšgalā sakarā ar pavisam neseno traģēdiju, kad, apgāžoties laivai Lībijas krastos, bojā gāja apmēram 800 bēgļu. Lai risinātu šo jautājumu, izskanējis Eiropas Komisijas rosinājums noteikt katrai dalībvalstij bēgļu kvotas.

Vakar publiskajā telpā parādījās paziņojums, ka Latvija piekrītot kvotu sistēmai, kas paredz katrai Eiropas Savienības dalībvalstij uzņemt imigrantus no Dienvideiropas valstīm.

Vēlamies uzsvērt, ka Nacionālā apvienība kategoriski iebilst pret šādu problēmas risinājumu – kvotu ieviešanu Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienību veido nacionālas valstis, tādēļ jautājumiem, kas skar imigrāciju, arī turpmāk būtu jābūt ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē. Mēs uzskatām, ka Eiropas valstu vidū solidaritāte bēgļu uzņemšanā var būt, bet ne attiecībā uz Latviju un Igauniju. Tām būtu jābūt īpašam statusam, tāpēc ka nekādi tiesiskie akti mums neuzliek par pienākumu bēgļus uzņemt un – tas vēl būtiskāk! – mums nav arī morāla pienākuma to jautājumu risināt, jo mēs joprojām cīnāmies ar okupācijas sekām.

Ja šādi šis jautājums tiek virzīts, tad Latvija šo kvotu ir pilnībā izpildījusi ar šeit dzīvojošajiem 260 tūkstošiem nepilsoņu. Nacionālā apvienība uzskata, ka, risinot patvēruma meklētāju jautājumu, Latvija var sniegt tehnisku palīdzību (piemēram, varam sūtīt robežsargus un sniegt cita veida resursus), bet mēs kategoriski iebilstam pret jebkādām Eiropas Savienības institūciju noteiktām kvotām. Latvijai jāsaglabā tiesības pašai pieņemt šādus lēmumus.

Otrkārt. Vēlamies uzsvērt likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pie kura strādājis arī Nacionālās apvienības deputāts Einārs Cilinskis. Būtiskākais grozījums paredz atcelt ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanai virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās. Līdz ar to zemes īpašnieki varētu novākt trupēt sākušās baltalkšņu audzes un veidot mērķtiecīgi apsaimniekotas mežaudzes, kas līdz šim bija liegts. Šie grozījumi veicinās mežu ilgtspējīgu attīstību, uzlabos upju un ezeru ūdens kvalitāti un apsaimniekošanu, tādēļ tiem būs būtiska pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību.

Treškārt. Vēlos runāt par tuvojošos 9.maiju, kuru svin daļa Latvijas iedzīvotāju un arī politiķi ar atšķirīgu vēstures izpratni. Runa ir par tā saucamajām Georga lentēm, kuras kļuvušas par šo svētku atribūtiku. Ukrainas kontekstā Georga lentes ir kļuvušas par prokrieviskā separātisma un agresijas simbolu, kuru Latvijā 9.maijā un dienās ap šo datumu varam redzēt, lepni piestiprinātu pie apģērba un automašīnām. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas ir arī okupācijas simbols, un redzēt to, ikdienā nēsātu uz ielām, ir aizvainojoši, jo tiek izrādīta klaja necieņa pret vēstures notikumiem.

Nacionālā apvienība plāno pēc šī datuma iesniegt grozījumus divos likumos, lai būtiski ierobežotu Georga lenšu lietošanu. Šie grozījumi būs papildinājums Nacionālās apvienības jau izstrādātajiem grozījumiem, kas paredz ierobežot Latvijai naidīgu organizāciju darbību.

Ar to vēlos noslēgt Nacionālās apvienības frakcijas viedokli un pateicos par jūsu uzmanību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Trupovniekam. Lūdzu!

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē tiešām nebija pārāk aktuālu jautājumu un likumprojektu, bet kolēģi jau par tiem savus viedokļus izteica, un sēdē deputāti savos balsojumos parādīja, ko viņi domā par atsevišķiem likumprojektiem.

Taču vēlos jūs informēt, ka vakar Latvijas Zaļās partijas valdes sēdē, piedaloties arī septiņiem Saeimas deputātiem, tika apspriests jautājums, kas ir ļoti būtisks visai mūsu valstij, – tātad jautājums par nākamo Valsts prezidentu. Latvijas Zaļās partijas valde vienbalsīgi par Latvijas Zaļās partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam izvirzīja Raimondu Vējoni. Vēlos jūs informēt un atgādināt, ka Raimonds Vējonis jau ilgstoši ir politikā un ir ticis ievēlēts 9., 10., 11. un 12.Saeimā, tātad praktiski viņš ir saņēmis vēlētāju uzticību. Vēlētāji ir nobalsojuši par viņu kā par Saeimas deputātu. Turklāt 9.Saeimā Raimonds Vējonis tika ievēlēts pēc tam, kad viņš bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tātad viņam tika dota, deleģēta... pausta arī kā ministram šī uzticība.

Kā par cilvēku un politiķi par Raimondu Vējoni var bilst, ka viņš ir politiski nobriedis. Es domāju, ka viņš ir viens no tiem nedaudzajiem politiķiem, kas lieki nešķiežas ar vārdiem un atbild par savu teikto vārdu. Tas ir ļoti būtiski, un tas vairo uzticēšanos valstij un konkrētam cilvēkam.

Iepriekš, strādādams Saeimā, kā arī būdams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, viņš ļoti aktīvi darbojās Baltijas Asamblejā. Viņa darbība Baltijas Asamblejā ir bijusi vienmēr vērsta uz to, lai mēs, trīs Baltijas kaimiņvalstis, cita citu labāk saprastu, sadarbotos gan ekonomikā, gan aizsardzībā, gan izglītībā, gan arī citās jomās, jo mēs esam ļoti mazas un, tikai kopā esot, varam sasniegt savus mērķus, nodrošināt savu drošību.

Var uzteikt arī Raimonda Vējoņa darbu šobrīd Aizsardzības ministrijā – jo īpaši tagad, kad Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts un ģeopolitiskā situācija pasaulē nav viennozīmīga. Viņš ir kļuvis atpazīstams NATO valstu iedzīvotāju, karavīru un armijas amatpersonu vidū un valsts amatpersonu vidū.

Es domāju, ka viņa noteiktība un mērķtiecība, viņa darbs, kas vērsts uz saliedētu darbību, uz savstarpēju sapratni, ir apliecinājums tam, ka viņš ir cienīgs ieņemt šo amatu. Protams, 11.maijā notiks ZZS valdes sēde, kur kopīgi un, ceru, arī vienbalsīgi... Raimonds Vējonis saņems šo atbalstu. Un tad tālāk, protams, viņam būs tikšanās un runāšana ar pārējām Saeimā esošajām politiskajām partijām un frakcijām.

Nedaudz par komisijās, īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatāmajiem jautājumiem.

Saeimas šodienas sēdē vēl netika virzīts jautājums par akcizēto degvielu zemniekiem, un šobrīd notiek plašas diskusijas, vai tā ir jāiekrāso vai nav jāiekrāso. Bet viens ir skaidrs – patērējamās degvielas limiti zemniekiem kopumā uz vienu hektāru pieaug. Taču ir jāpanāk vienošanās gan par piegādēm, gan par lietošanas, kontroles un uzglabāšanas noteikumiem.

Otrs jautājums, kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī nākamnedēļ tiks spriests – un ceru, ka nākamajā ceturtdienā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē otrajā lasījumā –, ir par akcīzes nodokli alkoholam. Ir paredzēts pakāpenisks palielinājums no šā gada 1.jūlija un 2016. un 2017.gadā. Un, neapšaubāmi, tiek ņemts vērā gan Veselības ministrijas viedoklis un tās uzstādījumi jautājumā par nācijas veselību, gan arī otra puse, kas ir mazie mājražotāji, mazās alusdarītavas, mazās vīna darītavas. Ir jāpārdomā un tām jāatvieglo administratīvais slogs.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Trupovnieka kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Es gan iebildīšu iepriekšējam runātājam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, jo, man šķiet, tieši šodien mēs virzījām jautājumu par iekrāsoto bezakcīzes dīzeļdegvielu lauksaimniekiem. Mums ir izdevies arī sarunās ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām pusēm panākt to. Saprotot un izprotot, ka lauksaimniekiem šobrīd ir ārkārtīgi grūti tik ātrā laikā piemēroties jaunajiem noteikumiem, mēs esam līdz šī gada 30.oktobrim atlikuši iekrāsotās dīzeļdegvielas, bezakcīzes dīzeļdegvielas, ieviešanu, jo bija paredzēts to ieviest faktiski jau tuvākajā laikā. Līdz ar to, es domāju, šis jautājums pagaidām ir vismaz atlikts un lauksaimniekiem būs iespēja šo sezonu nostrādāt pēc vecās kārtības.

Šodien Saeimas sēde bija relatīvi īsa, bet papildus šim jautājumam par bezakcīzes dīzeļdegvielu bija vēl vairāki, ko būtu vērts pieminēt. Viens no tiem ir likumprojekts “Repatriācijas likums”. Šī likuma mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Šis likumprojekts ir izstrādāts tieši tādēļ, lai repatriantiem pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā palīdzētu adaptēties.

Otrs, manuprāt, nozīmīgs likumprojekts, kas šobrīd ir iesniegts Saeimā un atbalstīts Saeimas sēdē, ir “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, jo šībrīža normatīvais regulējums liedz 10 metru aizsargjoslās veikt galveno cirti un 50 metru aizsargjoslās – kailcirti. Pastāvot šādiem nosacījumiem, mežu īpašnieki baltalkšņu audzēs – tieši baltalkšņu! – mežsaimniecisko darbību praktiski neveic, jo mežsaimnieciskās darbības izdevumi pārsniedz ieņēmumus jeb, citiem vārdiem sakot, šo baltalkšņu audžu kopšana ir nerentabla. Un tieši no šīm platībām upēs nokļūst lielākā daļa pāraugušo un trupes skarto baltalkšņu! Ja atceltu ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanai, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās zemes īpašnieki varētu novākt trupošās baltalkšņu audzes un veidot mērķtiecīgi apsaimniekotas mežaudzes, ko faktiski arī pieprasa likums – Meža likums, kas paredz obligātu nocirstās mežaudzes atjaunošanu un turpmāku kopšanu.

Turklāt laikā, kad Laimdota Straujuma bija zemkopības ministre, mēs izstrādājām lauku attīstības plānu, kas paredz to, ka mūsu, Latvijas, galvenie resursi – lauksaimniecības zeme un meži... Runājot konkrēti par mežiem, tur ir paredzēts, ka tie ir jāapsaimnieko produktīvi, efektīvi, un šeit mūsu tautsaimniecībai tiešām ir lielas rezerves. Un šis ir mazs solītis uz to, lai mēs sakārtotu to visu.

Protams, šodien tika skatīts arī jautājums par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likumu. Tas ir jautājums par šo VDK dokumentu izpētes komisiju. Šobrīd likumprojekts ietver regulējumu, kas nodrošina komisijas darbību, tās uzdevumu veikšanu, – atrisina finansiālo jautājumu, kā arī jautājumu par informācijas aizsardzību.

Un papildus varu piebilst, ka pirmajā lasījumā mēs šodien atbalstījām likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Ar šiem grozījumiem plāno ieviest patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanu, un tas nozīmē, ka ne vienmēr strīdos par to, kāda kvalitāte ir kurpēm vai kādām citām lietām, ko jūs esat iegādājušies, būtu jāiet uz tiesu. Būs izveidota atsevišķa institūcija, kura šo procesu atvieglos; daudz vienkāršāk, ātrāk to visu varēs izdarīt, un tas, protams, cilvēkiem būs daudz patīkamāk.

Vēl es vēlos piebilst, ka, manuprāt, nākošnedēļ risināsies ļoti nozīmīgi notikumi, jo 11.maijs ir tā diena, kad koalīcijas partijas ir vienojušās nonākt pie viena kandidāta Valsts prezidenta amatam. Tātad mēs šobrīd esam jau ļoti tuvu tai dienai, kad mums būtu jāizvēlas nākamā... pirmā, svarīgākā Latvijas valsts amatpersona. Un šajā gadījumā es ceru, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai tiešām ir nopietni nolūki attiecībā uz Raimonda Vējoņa kandidatūru, ka tā viņu, iespējams, virzīs. Un tad, pirmdien, arī mēs, frakcija VIENOTĪBA, ļoti nopietni izvērtēsim Raimonda Vējoņa kandidatūru. Protams, arī mums pašiem ir ļoti spēcīgi kandidāti, kurus mēs esam nosaukuši, kā, piemēram, eiroparlamentārietis un bijušais aizsardzības ministrs un bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks, Sandra Kalniete un citi. Bet pirmdien tad mēs arī lemsim. Un, manuprāt, šajā procesā vissvarīgākais: lai rūpētos arī par Saeimas reputāciju un cilvēku, teiksim, attieksmi pret politiķiem, vissvarīgāk ir vienoties par vienu kandidātu. Tas nozīmētu skaidru, sabiedrībai saprotamu procesu, lai nebūtu tā, kā tas ir bijis iepriekšējās reizēs, kad tas ir bijis necaurskatāmi, necaurspīdīgi. Ja nav šādas skaidrības, tas raisa bažas un aizdomas par to, ka kaut kādas politiskās spēlītes varētu notikt.

Bet, protams, vēl viens nozīmīgs jautājums šajā kontekstā ir par to, ka VIENOTĪBA vienmēr ir uzsvērusi, ka, lai šo procesu padarītu caurskatāmu, atklātu un saprotamu, būtu jāpieņem grozījumi Satversmē, lai padarītu Valsts prezidenta vēlēšanas atklātas. Jo ir bijuši ļoti neērti brīži Saeimas vēsturē, kad žurnālisti ir iztaujājuši deputātus un deputāti ir atzinušies, par ko viņi ir balsojuši, bet, salīdzinot ar reālajiem rezultātiem, ir izrādījies, ka deputāti – piedodiet! – melo. Un tas absolūti neceļ Saeimas prestižu, tas, tieši pretēji, to grauj, un tāpēc šādi grozījumi būtu nepieciešami. Diemžēl Saeimā šobrīd nav pietiekami daudz balsu, citas partijas neatbalsta šos grozījumus Satversmē, lai padarītu šo vēlēšanu procesu atklātu, un tāpēc man ir tāda ķecerīga doma. Es aicinātu kolēģus šo atklāto procesu nodrošināt pašiem: iesaku deputātiem, ejot balsot par Latvijas Valsts prezidentu, paņemt savas mobilās ierīces – tām visām ir kameras! – un nofiksēt to, kā viņi ir balsojuši. Līdz ar to visiem būs saprotams – iespējams, vismaz par pusi no deputātiem –, kā viņi ir nobalsojuši, un nebūs vairs vietas šādām... nu, tādām slepenām spēlēm jautājumā par to, kādā veidā tiek ievēlēts Latvijas Valsts prezidents.

Lai jums jauka diena! Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jānim Rukam. Lūdzu!

J.Ruks (LRA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Latvijas Reģionu apvienība šodien Saeimas sēdē virzīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 2.pantā paredzot 7.novembri noteikt par Robežsargu dienu un 5.decembri – par Policijas darbinieku dienu. Jāuzsver, ka pašlaik 17.maijs ir Ugunsdzēsēju un glābēju diena, tādēļ tiek godināti Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta –darbinieki, bet citi Iekšlietu ministrijas padotībā esošie darbinieki – Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieki – netiek godināti. Kā arī netiek godināti pašvaldību policijas un ostu policijas darbinieki.

1918.gada 18.novembrī pēc Latvijas valsts nodibināšanas kā pašu pirmo valsts varas nesēju sāka veidot tieši policiju, tādējādi parādot iekšējās drošības nodrošināšanas neapšaubāmi lielo nozīmi valstī. 1918.gada 5.decembrī Tautas padome pieņēma noteikumus “Pagaidu noteikumi par iekšējās apsardzes organizēšanu”, kas noteica policijas izveidi, tās administratīvās varas funkcijas, pienākumus, kā arī reglamentēja citus ar policijas izveidi saistītus jautājumus. Kopš minētā normatīvā akta pieņemšanas tika uzsākts darbs pie policijas veidošanas, un 5.decembris tiek uzskatīts par policijas dibināšanas gadadienu.

1918.gada 18.novembrī, proklamējot Latvijas Republikas neatkarību, Tautas padome deklaratīvi noteica arī jaunizveidotās valsts pagaidu robežu. Pēc Brīvības cīņām sākās robežas iezīmēšana dabā un starpvalstu dokumentu noformēšana. Lai pasargātu Latvijas Republikas valsts robežu, 1919.gada 7.novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli izveidot robežsargu priekšnieka posteni un formēt robežsargu vienības. 1919.gada 15.novembrī pirmie robežsargi uzsāka Latvijas Republikas valsts robežas aizsardzību.

Pēc šodienas balsojuma par šiem grozījumiem ir skumji jāatzīst, ka 43 maniem kolēģiem nav konkrēta viedokļa šajos jautājumos, un netika izvērtēts nedz šo profesiju vēsturiskais devums, nedz arī viņu nozīme pašreiz mūsu valstī.

Gribu piebilst, ka ļoti svarīgi, ka šī ierosme nāk tieši no pašas nozares pārstāvju puses – Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības personā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Rukam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Un raidījuma “Frakciju viedokļi” izskaņā vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums”.

Saskaņā ar likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” VDK dokumentu zinātnisko izpēti veic Ministru kabineta izveidotā speciālā starpdisciplinārā komisija. Likumprojekts ietver regulējumu, kas nodrošina komisijas darbību tās uzdevumu veikšanai – atrisina finansiālo jautājumu un informācijas aizsardzību. Likumprojekts paredz komisijas locekļiem un citām VDK dokumentu zinātniskajā izpētē iesaistītajām personām pienākumu ievērot... pienākumu par informācijas neizpaušanu. Tādējādi komisijā un VDK dokumentu pētniecībā iesaistītajām personām būs tāds pats pienākums par informācijas neizpaušanu un atbildība kā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra darbiniekiem. Jaunā likuma projektā arī noteikts, ka VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija. Likumprojekts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2018.gada 1.augustam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultātiem. Pēc frakcijas SASKAŅA domām, izskatās, ka Ministru kabinets vienkārši ir izmisumā, jo nevar normāli organizēt savu darbu šajā jautājumā.

Valdība pērn piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot Tieslietu ministrijai, savukārt 7.aprīlī valdība nolēma komisiju nodot atpakaļ Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē, un pašlaik likums nosaka, ka VDK dokumenti būs publiski pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas būs jāveic vēl trīs gadus – līdz 2018.gadam. Pēc būtības tas ir procesa likums ar slepenības režīmu un papildu šķēršļiem, kuri neveicina nekādu atklātību.

SASKAŅA neatbalsta šādu Ministru kabineta piedāvājumu, un es vēlos atgādināt, ka Saeima pirms divām nedēļām – 23.aprīlī – noraidīja frakcijas SASKAŅA deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredzēja atklāt LPSR Valsts drošības komitejas maisu saturu. Frakcijas SASKAŅA deputāti uzskata, ka atklātība šajā jautājumā nodrošinās objektīvu pētniecību un sociālās atmiņas politikas veidošanu, jo saliedētai, sevi izprotošai sabiedrībai ir svarīgi, lai informācija būtu pieejama ne vien šauram pētnieku lokam, bet ikvienam aktīvam sabiedrības loceklim.

Lai arī ir bijuši viedokļi par labu VDK maisu iznīcināšanai, šodien tajos esošais informācijas saturs tiek izmantots, lai manipulētu gan ar sabiedrības viedokli, gan ar atsevišķu šajos maisos esošu cilvēku rīcību, tāpēc SASKAŅA uzskata, ka situācija jāmaina un saturs jāatklāj.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!