Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedram Gunāram Kūtrim. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Labdien, cienījamie klausītāji! Tie, kas seko līdzi parlamenta darba kārtībai, noteikti redzēja un dzirdēja, ka šodien parlamenta darba kārtībā bija ļoti daudz likumprojektu – 22 likumprojekti, pārsvarā Ministru kabineta iesniegtie. Un jāsaka, ka par šiem likumprojektiem mēs noteikti vēl runāsim un informēsim jūs arī nākamajās reizēs. Jo šodien mēs konceptuāli atbalstījām šo likumprojektu, izņemot divus, tālāko virzību, lai varētu iesniegt konkrētus priekšlikumus un tālāk turpināt šo likumprojektu pieņemšanas procedūru.
Taču no visas darba kārtības šodien gribu pieminēt vienu jautājumu, kas, manuprāt, ir ļoti būtisks Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši jaunajai paaudzei un mūsu nākamajām paaudzēm. Proti, Saeima šodien atbalstīja to, ka kolektīvais iesniegums par bērnu bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos, kuru bija parakstījuši vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tiktu nodots tālāk izpildvarai. Mēs pārņemam parlamenta kontrolē... Un gaidīsim izpildvaras sagatavoto izvērtējumu par iespējām, lai varētu nodrošināt bērniem bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos (līdzīgi, kā tas notiek skolu sākumklasēs). Iespējams, ka šeit jāatrisina arī jautājums par to, lai vienlīdzīga attieksme pret bērniem valdītu ne tikai attiecībā uz tiem bērniem, kuri jau ir bērnudārzos, bet arī attiecībā uz bērniem tajās pašvaldībās, kurās pašvaldību vainas dēļ bērni netiek nodrošināti ar vietām bērnudārzos. Jāatrisina arī jautājums, kā sniegt palīdzību tām ģimenēm, kurās bērnus neved uz bērnudārziem. Attiecībā uz ēdināšanu tomēr būtu jābūt vienlīdzīgai attieksmei.
Nākamais jautājums, par ko es šodien noteikti vēlos jūs informēt, ir jautājums, ko bieži vien sabiedrībā mazāk uzdod, proti, jautājums par parlamentāro kontroli pār izpildvaru. Un viens no veidiem, kā opozīcijas deputātiem ir iespējams kontrolēt, ir uzdot konkrētiem ministriem jautājumus par konkrētām nebūšanām Latvijā.
Koalīcijas valdība savus ministrus varbūt strostē Ministru kabineta sēdēs vai Ministru kabineta komitejā, turpretim publiski... Mēs bieži vien brīnāmies par kādām lietām un sakām: “Dodiet skaidru atbildi, kāpēc tas ir tā!”
Piemēram, šodien mūsu frakcijas deputāti iesniedza jautājumus ārlietu ministram, jo izrādās, ka Ārlietu ministrija ir informējusi, ka ASV prezidents ir atzīmējis Latvijas īstenoto stingro atbalstu Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumam. Tāpēc mēs ļoti gribam noskaidrot no ārlietu ministra, konkrēti kādā veidā Latvija šo stingro atbalstu šim līgumam ir paudusi. Mēs zinām, ka Vācijā un Beļģijā ir ļoti aktīva sabiedrības kustība, kas vērsta pret šo līgumu. Mēs gribam zināt, kāds labums Latvijas iedzīvotājiem no šī līguma būs. Vai būs Latvijas uzņēmēju iespējas plašajā Amerikas tirgū vai Amerikas lielo uzņēmēju plašās iespējas Latvijas tirgū. Kurš kuru konkurences ceļā atbalstīs vai – drīzāk otrādi – kur mēs zaudēsim? Tāpēc mēs ļoti gribam arī uzzināt, kā Ārlietu ministrija ir informējusi Latvijas iedzīvotājus par to, ko šis līgums Latvijas sabiedrībai dos. Un, protams, kāpēc ir tāda Latvijas pozīcija un ar ko tā ir saskaņota.
Paldies. Lai jums veiksmīga nedēļas nogale!
Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.
Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Lūdzu!
M.Bondars (LRA).
Labdien visā Latvijā! Šodien, protams, Saeimas sēde pagāja ar zināmiem asumiem un karstumiem, jo tika lemts par pamatjautājumu, kurš Latvijā virmo un ir dienaskārtībā pēdējos astoņus mēnešus. Proti, tas ir saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta darbību, ar nodokļu iekasēšanu un, protams, arī ar Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku attieksmi pret uzņēmējiem un iedzīvotājiem, iekasējot nodokļus.
Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ļoti skaidri parāda to, ka finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai vai nu nav ne mazākās izpratnes par to, ko un kā mainīt un pārmainīt un kādus soļus spert, lai sakārtotu Valsts ieņēmumu dienestu, vai arī nav pilnīgi nekādas intereses, lai šos jautājumus sakārtotu atbilstoši iedzīvotāju un visas Latvijas interesēm.
Astoņus mēnešus valdība baroja sabiedrību ar solījumiem par to, ka Valsts ieņēmumu dienests kļūs draudzīgāks gan pret iedzīvotājiem, gan pret uzņēmējiem. Astoņus mēnešus valdība stāstīja Latvijai par to, ka mēs iekasēsim nodokļus ne sliktāk kā Igaunijā, jo Igaunija mums ir liels piemērs. Astoņus mēnešus valdība stāstīja par to, ka visas shēmas un visas sliktās lietas tiks izbeigtas. Un tagad šis svarīgais likumprojekts beidzot ir Saeimā, un šodien mēs to sākām skatīt.
Taču ir tikai trīs lietas, ko valdība paredz šajā likumprojektā. Pirmā un laikam svarīgākā, ko, kā viņi saprot (nu, tā viņi saprot!), vajadzētu izdarīt Valsts ieņēmumu dienestā, ir uzvilkt formas tērpu – gluži kā policijā! – Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam, jo acīmredzot ar formas tērpa uzvilkšanu nodokļi iekasēsies labāk. Bet es gribu teikt, ka tas nav nedz draudzīgāk pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem, nedz arī tā kā Igaunijā vai citās demokrātiskās valstīs. Tas iet autoritārisma virzienā! Tās ir tās lielās izmaiņas, ko rosina esošā finanšu ministre un Zaļo un Zemnieku savienība!
Otra lieta, ko viņi rosina, – ka Iekšējās drošības daļa, kura šobrīd jau eksistē un strādā Valsts ieņēmumu dienestā, mainītu pakļautību un pārraudzību. Nu, ziniet, ļoti labi, ja šis dienests maina pakļautību un pārraudzību situācijā, kad šim dienestam neļauj strādāt, neļauj pildīt tā pienākumus. Bet šis dienests ir pildījis faktiski funkcijas, kas ir vai nu iekšējo kariņu veicināšana, vai zināmā mērā novēršanās no tām problēmām, kuras patiešām ir bijušas Valsts ieņēmumu dienestā. Šim dienestam vienkārši mainīt pārraudzību nav nekādas nozīmes. Tas vienkārši jālikvidē!
Un visbeidzot trešā lieta – apvienot Finanšu policiju un Muitas policiju. Jā, tas varbūt ir labs priekšlikums, bet atļausim to izdarīt jaunajam Valsts ieņēmumu dienesta direktoram, nevis tagad parlamentā lemsim par šo jautājumu!
Tā ka visas tās labās ieceres, kuras ir ierosinājusi finanšu ministre un kuras sauc par reformām, nekādā veidā nav vērstas uz tiem mērķiem, par kuriem viņi ir runājuši pēdējos astoņus mēnešus.
Tas īsumā no manas puses viss. Bet nākamais runātājs ir Edgars Putra no Zaļo un Zemnieku savienības, viņš noteikti jums mēģinās stāstīt kaut ko citu.
Lai jums laba nedēļas nogale! Visu to labāko!
Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra. Lūdzu!
E.Putra (ZZS).
Jā, labdien, cienījamie klātesošie! Protams, opozīcijas retorika kā vienmēr ir līmenī. Kritizēt priekšlikumus mēs visi mākam, un tas mums padodas!
Jā, darba kārtībā bija jautājums par Valsts ieņēmumu dienestu, un par to arī vēlos parunāt.
Ko tad paredzēja likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un ar to saistītais Kriminālprocesa likums? Kā svarīgāko tas paredzēja neba jau to, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors būtu jāietērpj mundierī jeb formā. Tas paredzēja divas būtiskas lietas. Paredzēja pirmām kārtām to, ka tiek apvienota Finanšu policija un Muitas policija, jo līdzšinējā prakse rāda, ka brīžiem šīs abas divas policijas izmeklē vienu un to pašu lietu, viena otru neinformējot par to. Tādējādi tās strādā neefektīvi un to funkcijas dažreiz pārklājas.
Un otra lieta, kas ir ļoti svarīga – īpaši ģenerāldirektoram svarīga! –, ir Iekšējās drošības daļas tieša pakļaušana ģenerāldirektoram.
Līdzšinējā prakse ir tāda, ka Iekšējās drošības daļa pakļauta tieši Finanšu policijai. Tas nozīmē, ka pakļauti paši sev. Un, ja aizdomu ēna šobrīd krīt tieši uz Finanšu policijas dažiem darbiniekiem (iespējams, par ne tiem labākajiem nodarījumiem), tad sanāk tā, ka kontroli veic paši sev. Tātad tas nav pareizi.
Cerējām uz koalīcijas partneru atbalstu, uz Saeimas vairākuma atbalstu, tomēr šī reforma diemžēl kārtējo reizi tika noraidīta.
Arī līdzšinējās reformas, tas ir, VID darbinieku rotācija... No koalīcijas partnera saņēmām iebildumus attiecībā uz VID ģenerāldirektora amata pirmo konkursu un potenciālo šā amata kandidātu. Šodien redzējām, ka saņemam iebildumus arī pret ieceri veikt Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu un Iekšējās drošības daļas pakļaušanu ģenerāldirektoram. Tad ir jautājums: kas šiem iebildumiem ir par pamatu? Kam tas ir izdevīgi?
Domāju, ka tas rada diezgan lielas pārdomas par to, vai šīs reformas kādam ir, teiksim tā, nevajadzīgas vai kāds vēlas tās vienkārši bremzēt. Un droši vien vēlētājam ir jāskatās pašam un jāvērtē tas, ka šobrīd šis likumprojekts nav atbalstīts.
Protams, mēs strādāsim pie tā, lai šī iecere tomēr tiktu realizēta. Ja mums kolēģi norāda, ka tas ir juridiski nepareizi vai juridiski neprecīzi un ka tas tātad nav pareizi, tad mēs strādāsim pie tā, lai mēs šo mērķi tomēr sasniegtu. Mērķis tomēr ir viens – sabiedrības uzticības atgūšana Valsts ieņēmumu dienesta struktūrai kā tādai.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.
Vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie klausītāji!
Šodien vēlos vērst jūsu uzmanību uz, Nacionālās apvienības ieskatā, aktuālākajiem un būtiskākajiem Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem.
Šodien atbalstījām un nodevām tālākai izskatīšanai un virzībai 10 213 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos”, ar kuru viņi vēlas panākt, lai visos Latvijas bērnudārzos tiktu nodrošināta bezmaksas ēdināšana, to sedzot no paaugstināta akcīzes nodokļa ieņēmumiem noteiktām preču grupām, piemēram, tabakas izstrādājumiem, alkoholam un azartspēlēm. Šis jautājums nonāks mūsu kolēģa Imanta Parādnieka vadītā Demogrāfisko lietu centra kompetencē, lai izvērtētu iespēju nodrošināt bērniem bezmaksas ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs.
Šodien pirmajā lasījumā tika skatīti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kuru mērķis ir novērst nepilnības normatīvo aktu regulējumā attiecībā uz maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī saistībā ar starpību starp samaksāto un valsts budžetā ieskaitīto dabas resursu nodokli.
Ļoti būtiski ir šodien skatītie grozījumi Nacionālās drošības likumā un arī Krimināllikumā, paredzot liegumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem dienēt ārvalstu armijā, policijā un drošības iestādēs. Ar dienestu ārvalstīs saistīti vairāki potenciālie valsts drošības riski: dienests ārvalstīs var radīt riskus gan Latvijas valsts aizsardzības spējām, gan iekšējai drošībai. Latvijas pilsoņu pievienošanās trešo valstu dienestam, kā esam jau atsevišķos gadījumos novērojuši, var nodarīt kaitējumu arī Latvijas starptautiskajai reputācijai. Par šī aizlieguma pārkāpumu būs noteikta kriminālatbildība. Jāatzīmē, ka šis ierobežojums neattieksies uz dalību Eiropas Savienības, NATO, Eiropas brīvās tirdzniecības asociāciju dalībvalstu, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestos. Nacionālā apvienība šos grozījumus atbalstīja. Uzskatām, ka riski, kas saistīti ar pilsoņu un nepilsoņu militārās un kaujas pieredzes iegūšanu ārvalstīs, ir pārāk augsti un var kaitēt kā Latvijas, tā arī mūsu sabiedroto aizsardzības spējām.
Atbalstījām arī Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā un saistītajos likumprojektos, kas izstrādāti ar mērķi novērst aktuālas problēmas un trūkumus noziedzīgi iegūtas mantas konfiscēšanas kārtības krimināltiesiskajā un kriminālprocesuālajā regulējumā, un risināt atsevišķus jautājumus attiecībā uz kaitējuma kompensācijas piedziņu cietušajam. Šobrīd trūkst efektīva tiesiskā regulējuma noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildei, tāpēc kopējās situācijas uzlabošanai likumā nepieciešams veikt izmaiņas.
Noslēgumā vēlos minēt, ka galīgajā lasījumā atbalstījām grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz vairākas svarīgas izmaiņas attiecībā uz attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņu, dokumentu glabāšanas laiku un gada pārskatu sagatavošanu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, kā arī savu atbalstu izteicām būtiskajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ar kuriem tiks pilnveidota sociālās apdrošināšanas sistēma un risināta virkne praksē konstatētu problēmu.
Paldies jums par ieklausīšanos. Līdz nākamajai reizei! Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.
Tagad pie mikrofona frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji!
Šodien Saeima noraidīja grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kas paredz Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu.
Mūsuprāt, sliktākais ir tas, ka likumprojekta autoriem nav kopējas koncepcijas, nav kopējas vīzijas par to, kā izskatīsies Valsts ieņēmumu dienests reformu rezultātā. Tāpēc SASKAŅAS deputāti balsojumā atturējās.
Pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Likumprojekts paredz nepublicēt karavīru atalgojumu, un uzskatām, ka tas ir pareizi, jo karavīri ir dzīvi cilvēki, viņiem ir ģimenes. Turklāt saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu karavīriem tiks nodrošināta piemaksa 50 procentu apmērā, nevis 30 procentu, kā ir bijis līdz šim. Pie šī likumprojekta Saeima darbu turpinās.
Savukārt, analizējot grozījumus Apsardzes darbības likumā, kā arī grozījumus likumā “Par Latvijas valsts Banku” un arī vairāku citu likumu grozījumus, mēs frakcijā secinājām, ka nereti pēdēja laikā notiek nevajadzīga sistēmas fragmentācija. Bieži likumprojekta autoriem valdībā trūkst sistēmiskas pieejas. Varbūt tas ir tāpēc, ka situācija valdošajā koalīcijā ir ļoti trausla un iekšējo konfliktu veicinoša.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!
A.Judins (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji!
Šodien Saeima izskatīja 22 likumprojektus un atbalstīja 20 no tiem. Kolēģi jau iepazīstināja jūs ar atsevišķiem svarīgiem normatīvajiem aktiem, par kuriem mēs diskutējām.
Man gribētos pievērst uzmanību atsevišķiem aktiem, kuriem, manuprāt, ir diezgan liela nozīme. Šodien mēs nolēmām atbalstīt grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu konfiskāciju, un likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Tika diskutēts arī par grozījumiem Dokumentu juridiskā spēka likumā, kas paredz iespēju personām turpmāk apliecināt dokumenta kopijas. Es sapratu, ka šeit būs iespēja arī otrajā lasījumā diskutēt, jo ir gan zināmi riski, gan vairāki labumi, uz kuriem norādīja likumprojekta autori, un par to mēs noteikti vēl diskutēsim.
Šodien Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā grozījumus Nacionālās drošības likumā un arī Krimināllikumā, kas paredz noteikt atbildību personām, kuras pārkāpj aizliegumu dienēt ārvalstu armijas policijā un citās struktūrās, un šis jautājums tika skatīts, ņemot vērā risku. Proti, personas, kas dien ārpus Latvijas, var iegūt tādu pieredzi, kas var radīt kaitējumu Latvijas interesēm.
Ļoti ilgi mēs šodien diskutējām par diviem likumprojektiem, un beigās tie netika atbalstīti, proti, “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kaut gan likumprojektu iesniedzēji un aizstāvji runāja, ka līdz ar to netiek atbalstīta reforma VID un tas var radīt problēmas. Man gribētos lielos vilcienos izskaidrot iemeslus, kuru dēļ attiecīgie likumprojekti netika atbalstīti.
VIENOTĪBAS frakcija atbalsta reformu un uzskata, ka ir jāizdara visi nepieciešamie grozījumi, lai VID strādātu efektīvāk, bet nedrīkst, izmantojot vārdu “reforma”, virzīt likumprojektus, kas var radīt problēmas. Likumprojekti, par kuriem mēs šodien diskutējām, faktiski paredzēja izveidot mazu KNAB – korupcijas novēršanas biroju, kas būtu pakļauts VID ģenerāldirektoram un kas kontrolētu VID darbinieku darbību. Līdzīga struktūra patlaban ir, un ir problēmas ar šo struktūru.
Bet tomēr nedrīkst veidot iekšējo struktūrvienību, kas būs pakļauta VID ģenerāldirektoram, jo arī pats VID ģenerāldirektors pieņem lēmumus, kuri ir jākontrolē. Uz to norādīja Tieslietu ministrija savā atzinumā par likumprojektu, un ir piedāvāts cits risinājums. Proti, nodot šo jautājumu... nevis nodot, bet faktiski šie jautājumi tagad ir KNAB kompetencē. Var stiprināt KNAB un nodrošināt iespēju efektīvāk strādāt. Un, ja veidojam jaunu struktūrvienību, tad to nedrīkst nodot ģenerāldirektora pakļautībā. Uz to mēs norādījām un kritizējām attiecīgo likumprojektu tāpat kā priekšlikumu, kas arī tika pasniegts kā svarīgs, proti, noteikt, ka turpmāk ģenerāldirektoram būs pakāpe, forma un uzšuves, kas, pēc likumprojekta iesniedzēju domām, var veicināt cīņu pret kaitīgām darbībām.
Mūsuprāt, ir svarīgi reformēt sistēmu un risināt to efektīvi. Mēs uzskatām, ka var izstrādāt alternatīvus likumprojektus, jo, piemēram, jautājums par Muitas policijas un Finanšu policijas apvienošanu ir atbalstāms un to var darīt. Bet nav pieļaujama situācija, ka, izmantojot vārdu “reforma”, tiek iesniegti un virzīti nekvalitatīvi likumprojekti. Tāpēc, šodien noraidot priekšlikumu veidot jaunu struktūrvienību, kurai būtu, starp citu, gan operatīvās darbības, gan izmeklēšanas iestādes tiesības, mēs turpināsim darbu ar attiecīgajiem jautājumiem un uzskatām, ka ir svarīgi pieaicināt ekspertus. Jo, virzot likumprojektu, bija iesniegts tikai viens atzinums no Tieslietu ministrijas. Tas bija negatīvs, un vairākas institūcijas, kas ir kompetentas, vienkārši netika iesaistītas likumprojekta izstrādē, un tas ir bīstami. Rezultātā mēs redzam juridisku brāķi. Bet darbu mēs, protams, plānojam turpināt.
Kā ļoti svarīgs jautājums ir jāatzīmē arī pilsoņu iniciatīvas nodošana pārresoru iestādēm. Tā ir iniciatīva, kas paredz nodrošināt bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos. Es teikšu atklāti – nav pārliecības, ka pilnīgi tiks akceptēts variants, kas ir piedāvāts, bet mēs nolēmām, ka tas ir jāizvērtē un jāstrādā, lai tomēr radītu iespēju nodrošināt bērniem bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!