Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Galvenais darbs, protams, Saeimai ir sākt strādāt pie budžetu pavadošās likumprojektu paketes, un daži likumprojekti ir tik būtiski, ka tie skar ļoti lielu Latvijas iedzīvotāju interešu loku.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka mikrouzņēmumi vairs netiks reģistrēti un ka ar 2018.gadu mēs tā kā no tiem atsakāmies. Šis likumprojekts ir diezgan diskutabls. Mūsu frakcijas viedoklis ir, ka šeit būs diezgan daudz strīdīgu lietu. Mēs uzskatām – kamēr nav atrasta jauna forma jeb veids, kā stimulēt mazos uzņēmējus, mēs nevaram atcelt, respektīvi, mums ir jāpagarina mikrouzņēmumu darbības laiks līdz tam laikam... līdz kamēr mēs atrodam kaut ko jaunu. Tā saucamais startapu likums jeb jaunuzņēmumu likums it kā aizvietos Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, bet diemžēl tas aptver samērā šauru (pārsvarā – informācijas tehnoloģiju un augsti tehnoloģisku uzņēmumu) sektoru, kas tomēr ir daudz mazāks nekā mikrouzņēmumu.

Otrs ļoti būtisks likumprojekts, mūsu izpratnē, ir “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”. Diskusijas ir ilgušas jau vairākus gadus, un ideja ir tāda, ka turpmāk nodokļa lielums tiks piesaistīts dzinēja izmešiem. Būtībā tā ir apsveicama lieta, ja neņem vērā faktu, ka Latvijā vidējais automobiļu vecums ir 12 gadu. Tātad lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, sevišķi lauku iedzīvotājiem, ir vecas automašīnas, kurām ir milzīgi izmeši. Saskaņā ar šo jauno likumu sākotnēji būtu sanācis tā, ka jauno lielo džipu īpašnieki maksātu ļoti mazu nodokli, bet cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem būtu tā kā jāmaksā liels nodoklis. Pamazām šis likums ir transformējies diezgan pieņemamā formā, ka par automašīnām, kuras vecākas par 2005.gadu, šis maksājums būs pēc svara. Nu, tur izmaiņas sākas jau ar 2009.gadu. Un uz jaunajām mašīnām, protams, tiks attiecinātas šīs prasības saistībā ar izmešiem. Te jāņem mērā, ka Norvēģijā jau ir pieņemts likums, ka no 2025.gada tiks atļauts iegādāties tikai automašīnas ar alternatīvajiem dzinējiem, tas ir, tiks aizliegti iekšdedzes dzinēji. Būs jāizvēlas vai nu elektroautomobilis, vai hibrīdautomobilis, vai vēl kaut kas. Arī Latvijai lēnām jāvirzās šajā virzienā.

Pārējie divi būtiskie likumprojekti, mūsu izpratnē, ir šādi: likumprojekts “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums” (jaunuzņēmumi ir tie, kurus tautā sauc par startupiem jeb jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, un tiem, protams, jādod zināms atbalsts) un likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, jo obligātā iepirkuma komponente jeb OIK ir faktiski zināmā mērā sagrāvusi daļu no rūpniecības uzņēmumiem, kuri pārceļ savas ražotnes. Proti, energoietilpīgās ražotnes tiek pārceltas uz Igauniju, kur elektrība ir lētāka, vai pat uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Būtība ir tāda, ka mums dažos gados vajadzētu sasniegt vidējo līmeni, kāds ir Vācijā. Mēs ieņemam pašreiz ceturto sliktāko vietu Eiropas Savienībā pēc elektroenerģijas cenas, kas nekādā veidā neļauj attīstīt rūpniecību. Un salīdzinājumam es varu pateikt: kamēr mēs daudz atsaucāmies uz Igaunijas pieredzi, Lietuva pēc ienākumiem, pēc IKP uz vienu cilvēku, ir pagājusi garām gan Latvijai, gan Igaunijai, tikai pateicoties savai rūpnieciskajai ražošanai.

Tāpēc būs ļoti lielas diskusijas, kādā veidā panākt to, lai elektroenerģijas cena būtiskiem ražotājiem būtu konkurētspējīga un samērojama ar cenām, kādas ir pārējās Eiropas Savienības valstīs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Tagad runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, radioklausītāji visā Latvijā! Šodien, protams, Saeimas galvenais notikums ir likumprojektu paketes nodošana izskatīšanai saistībā ar 2017.gada budžetu.

Latvijas Reģionu apvienības deputāti rūpīgi iedziļinās un strādā, lai izvērtētu piedāvātos likumprojektus un izvērtētu tos atbilstoši partijas programmai, kuru ir atbalstījuši mūsu vēlētāji. Joprojām Latvijas Reģionu apvienībai nav pieņemams, ka budžeta likumprojektu paketē tiek virzīti arī tādi likumprojekti, kuriem būtu nepieciešams normāls izskatīšanas laiks un ierastā kārtība; tie tiek vienkārši iebīdīti kopā ar budžeta likumprojektiem un virzīti steidzamības kārtā. Nu, kā piemēru var minēt likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”, kurā galvenais akcents ir – izveidot augstskolu studentu un absolventu reģistru. Kāpēc tieši šajā laikā? Kāpēc tieši tagad, ja tam patiesībā nav tādas īstas steidzamības? Un šis likums būtu... varētu mierīgi izdiskutēt komisijās un virzīt... iet savu gaitu normālā likumu virzības kārtībā.

Latvijas Reģionu apvienības deputāti neatbalstīja arī likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam”. Mūsu pamatojums ir sekojošs: šis budžeta projekts, kaut arī likumdošana nosaka, ka šāds ir jāpieņem, tomēr neatbilst realitātei, jo finanšu ministre un Ministru prezidents jau vairākkārt sabiedrībai pauduši savu apņēmību pārskatīt nodokļu sistēmu tuvākā gada laikā un veikt izmaiņas, kuras tik ļoti gaida gan sabiedrība, gan – it īpaši! – uzņēmēji. Uzskatām, ka šis likumprojekts savā ziņā ir nepatiesības paušana sabiedrībai, tāpēc šodien balsojām “pret”.

Nākamais gads bieži tiek apzīmēts ar nosaukumu “reformu laiks”. Ar cerībām mēs gaidām daudzkārt piesaukto reformu valsts pārvaldes sistēmā, kur galvenie uzdevumi ir radīt efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldes modeli. Jāuzteic Valsts kanceleja, kura sagatavojusi materiālu par diskusiju šīs reformas īstenošanai. Latvijas Reģionu apvienības deputāti vienmēr ir iestājušies par efektīvu valsts pārvaldi un birokrātijas mazināšanu. Šo reformu gaidām ar nepacietību un esam gatavi reāli tajā iesaistīties un to atbalstīt, taču budžeta likumprojektu paketē mēs nekādi nevarējām saskatīt, kur būtu iezīmēti finanšu līdzekļi šīs reformas veikšanai, bet tādi noteikti būs vajadzīgi.

Latvijas Reģionu apvienības deputātu uzmanību piesaista arī medijos pieminētā novadu reforma, par kuras koncepta materiālu parādīšanos presē zināmu izbrīnu izsaka arī pozīcijas deputāti.

Latvijas Reģionu apvienības deputāti uzskata, ka šobrīd, kad valstī jau ir pieteiktas vairākas nozīmīgas prioritātes 2017.gadam, reformas veselības aprūpē, izglītībā, valsts pārvaldē, nedrīkstētu uzsākt jaunu reformu – novadu reformu – bez nopietnas diskusijas sabiedrībā. To nedrīkstētu tā vienkārši palaist garām bez uzmanības un steidzamības kārtā virzīt. Tas prasa daudz lielāku laika periodu, ne tikai līdz šī gada beigām vai līdz 2017.gada pavasarim.

VARAM parlamentārais sekretārs Eglīta kungs “Dienā” raksta: “Mūsu mērķis ir radīt viegli pārskatāmu un viegli saprotamu karti.” Ja šāds ir reformas mērķis, tad jāsaka: jā, tam daudz laika nevajag. Taču aiz šīs reformas slēpjas daudzi, daudzi jautājumi, un ir vajadzīga liela un izsvērta sabiedrības diskusija. Turklāt, pirms mēs uzsākam šādu reformu, noteikti būtu jāizvērtē iepriekšējās reformas rezultāti, kuri vēl joprojām nav sabiedrībai plaši pieejami un tātad nav izvērtējami. Arī ar tiem nav iespējams īsti iepazīties.

Tāpēc es aicinu un mudinu arī pašvaldības aktīvi sekot līdzi šīm jaunajām iniciatīvām, savā ziņā jaunajām reformām un aktīvi iesaistīties arī viedokļa paušanā. Mēs esam priecīgi Latvijas Reģionu apvienībā satikt gan mūsu atbalstītājus, gan vēlētājus un uzklausīt viņu priekšlikumus.

Ar to šodien beidzu paust mūsu, Latvijas Reģionu apvienības deputātu, kopējo viedokli.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Nellijai Kleinbergai.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Jā, lielākā aktualitāte Saeimas šodienas sēdē bija nākamā gada, 2017.gada, budžets un šo likumprojektu pavadošie likumprojekti. Kopskaitā tie ir 57 pavadošie likumprojekti.

Budžetu, kā zināms, mēs iesniedzām Saeimā jau pagājušajā piektdienā, proti, finanšu ministre to iesniedza, nodeva Saeimas priekšsēdētājai. Un šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šos likumprojektus jau cītīgi vētīja, skatīja, lai rastu zināmu priekšstatu par to, kas mūs sagaida nākamajā gadā.

Jāteic, ka budžets ir ar augošu tendenci... Nākamajā gadā ieņēmumu sadaļa mums ir 8,1 miljards (aptuveni), bet izdevumu sadaļa – 8,4 miljardi.

Lai arī sabiedrībā ir izskanējis ļoti plaši, ka tiek celti nodokļi, un šāda ažiotāža notiek, es gribu atgādināt, ka lielajiem nodokļiem, tas ir, uzņēmumu ienākuma nodoklim, iedzīvotāju ienākuma nodoklim, sociālajam nodoklim un nekustamā īpašuma nodoklim, likmes netiek pārskatītas; runa ir par pāris nodevām, kuras, iespējams, pat... Piemēram, dabas resursu nodoklis jau ilgstoši neatbilda patiesajai tirgus situācijai, un šis nodoklis pēdējo reizi tika... dažās sadaļās pārskatīts tikai 2010.gadā... Un mums ir, protams, ar šo nodokļu palīdzību jārūpējas par vidi. Tomēr, kā jau teicu, tās ir tikai dažas nodevas.

Jautājums par prioritātēm. Nākamā gada budžeta prioritātes, protams, ir veselības aprūpe, kam ir vislielākā atvēlētā nauda – 67 miljoni... Plus 8 miljoni – valsts galvoto kredītu segšana... Un tad seko izglītība un aizsardzība – gan iekšējā, gan arī ārējā drošība. Tās ir tās prioritātes, kurām mēs atvēlam vislielākos naudas līdzekļus, neaizmirstot arī par lauksaimniekiem, par ceļiem un par Latvijas simtgadi. Un ļoti liela sadaļa nākamajā gadā papildus tiek atvēlēta arī demogrāfijai – vairāk nekā 16 miljoni eiro.

Par likumprojektiem. Jā, jau šobrīd ir izkristalizējušies pāris likumprojektu, kuri, domājams, tiks skatīti gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, gan Saeimas sēdē un kuri izraisa daudz jautājumu. Par tiem, protams, tiks diskutēts. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kur, no vienas puses, mēs atbalstām energoietilpīgos uzņēmumus, kas ir lieli darba devēji mūsu ekonomikā. Tomēr, no otras puses, nav atrisināts līdz galam tas mehānisms, jo, sniegdami atbalstu lielajiem, mēs pārdalām uz mazākiem uzņēmumiem... Tas var būt, zinot to, ka ir iespējami arī citi mehānismi, tādi kā “Latvenergo” peļņas... ne peļņas, bet pamatkapitāla samazināšana, kompensējot šo OIK, vai arī likumīgā peļņas procenta samazināšana “Sadales tīklam”, vai arī zaļās enerģijas statistikas tirdzniecība, ar kuru... ar šo, teiksim, mehānismu mēs arī varam samazināt elektrību... Tātad alternatīvas pastāv.

Protams, tikpat diskutabla šobrīd ir tā saucamā transporta pakete, kurā ir vairākas izmaiņas. Saeimā jau ir... izskatījuši mēs šo likumprojektu esam, un atbildīgā ministrija jau attiecīgi ir reaģējusi, Ministru prezidents ir izteicis bažas par sākotnējo likumprojekta redakciju, un uz otro lasījumu, mēs zinām, tiks šis likumprojekts grozīts un tiks samazināta šī nevienlīdzība... Iespējams, dažreiz arī šo dārgo automašīnu īpašnieki... Sākotnējā redakcija paredzēja to, ka maksās mazāk, nekā maksāja iepriekš. Un savukārt tam, kas brauc ar mazāku automašīnu un nodara mazāku kaitējumu dabai... sākotnēji bija paredzēts, ka būs jāmaksā vairāk. Tagad šī proporcionalitāte ir apgriezta, diametrāli pretēja. Tas, es domāju, arī ir pareizi.

Nu jā. Likumprojekti pirmajā lasījumā tiks izskatīti Saeimā 31.oktobrī, un otrais lasījums paredzēts laikā no 23. līdz 25.novembrim, kad mums atzinumu sniegs Eiropas Komisija.

Tas īsumā viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas vietniekam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, šodien vissvarīgākais bija Latvijas valsts budžets 2017.gadam, ko mēs nodevām tālākai skatīšanai komisijās. Un 2017.gada valsts budžeta projekts, mūsuprāt, vērtējams kā apmierinošs. Apmierinošs. Jo, par spīti smagnējam budžeta izstrādes procesam, VIENOTĪBA ir panākusi daudzu nozīmīgu lēmumu pieņemšanu un nozarēm prioritāru reformu īstenošanu.

Mēs esam gandarīti par mūsu ministru panākumiem, kuri spējuši precīzi un argumentēti definēt savas prioritātes, neatlaidīgi cīnīties un tās aizstāvēt, jo katru no šiem iesniegtajiem mērķiem izjutīs ne vien attiecīgās nozares pārstāvji, bet ilgtermiņā visa sabiedrība kopumā.

Nākamā gada budžetā izdevies izcīnīt gan tik ļoti nozīmīgo papildu finansējumu valsts iekšējai drošībai, gan arī skolotāju algām. Tie ir 47 miljoni pašvaldībai papildus, par spīti tam, ko stāsta Rīgas dome. Tie ir gandrīz pieci miljoni papildus Rīgas budžetā. Tiek arī pildīts solījums par turpmāku minimālās algas palielināšanu.

Sākotnējās diskusijas, uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta, viesa bažas, ka budžeta galvenais mērķis būs tikai galu savilkšana, atstājot novārtā sabiedrības labklājības un tautsaimniecības izaugsmes jautājumus, taču budžeta izstrādes laikā VIENOTĪBAI ir izdevies pārliecināt partnerus par nepieciešamību domāt ilgtermiņā gan par valsts iekšējās drošības stiprināšanu, it sevišķi ņemot vērā mūsu šībrīža drošības un ģeopolitisko kontekstu, gan par mazāk aizsargāto sabiedrības grupu labklājības veicināšanu.

Esam intensīvi strādājuši, un tas ir devis rezultātus. Nākamgad tiks paaugstināta minimālā alga, lai gan tikai par desmit eiro. Mēs piedāvājām daudz lielāku paaugstinājumu. Īstenojot izglītības reformu, pieaugs arī atalgojums pedagogiem. Atsevišķās vietās, protams, ir samazinājums, bet tas ir jākoriģē.

Apzinoties šībrīža ģeopolitiskās realitātes, īpašs gandarījums ir par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu. Tas nozīmē drošas robežas, profesionālus un motivētus policistus, un tā ir viena lieta, kas varbūt mazāk publiskajā telpā ir izskanējusi. Proti, tā ir milzīga, vērienīga atalgojuma reforma iekšlietu sistēmā, kas stiprinās motivāciju iekšlietu sistēmas cilvēkiem un kas padarīs Latviju drošāku.

Vienlaikus ir jānorāda arī uz 2017.gada budžeta nepilnībām, no kurām sabiedrībai sāpīgākā ir neizlēmība īstenot strukturālas reformas veselības aprūpes nozarē.

Veselības aprūpes sakārtošana jau ilgu laiku ir atstāta novārtā, izvairoties veikt pamatīgas un skaidras reformas. Tā vietā sistēmai tiek pieprasīti papildu līdzekļi, pienācīgi neizvērtējot jau piešķirto līdzekļu izlietojumu, tādēļ neefektīvas sistēmas dēļ cieš gan pacienti, gan mediķi.

Tāpat zināmu sarūgtinājumu raisa koalīcijas partneru nevēlēšanās straujāk celt minimālo algu. Esam vairākkārt atgādinājuši, ka minimālās algas palielināšana ir nozīmīga ne vien iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, bet arī tās fiskāli pozitīvā rakstura dēļ, un tas ir nozīmīgs stimuls tautsaimniecībai, kas vienlaikus ievērojami mazina arī ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Kā zināms, mēs palielinām minimālo algu, kas ir 370 eiro, par 10 eiro. Mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – jau šobrīd veidojas situācija, ka tā starpība Latvijā ir vairāk nekā simts eiro, un, mūsuprāt, tas nav pieļaujams.

Nākamajā un turpmākajos gados joprojām nozīmīgs būs fiskālās disciplīnas un nulles budžeta jautājums, pie kura darbs tika aizsākts VIENOTĪBAS vadīto valdību laikā. Mācoties no savām trekno gadu kļūdām un analizējot Eiropas valstu piemērus, Latvijai nepiekāpīgi jātiecas uz bezdeficīta budžetu.

Protams, šajā budžeta paketē ir vairāki likumprojekti, kuros būs nepieciešami nopietni labojumi. Piemēram, vienu no tiem mēs, partija VIENOTĪBA, arī Koalīcijas sadarbības padomē norādījām. Un, paldies premjeram, sekoja arī zibenīga reakcija. Tas ir likums par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli. Šobrīd tas attiecībā uz vinjetēm skar vairāk nekā 50 tūkstošus automobiļu īpašnieku, kuriem ir kravas auto līdz 3500 kilogramiem. Proti, tie ir mazie ražotāji, mazie lauksaimnieki, tie ir tie, kas strādā šobrīd mežistrādes nozarē, un tie ir tie, kuriem saskaņā ar šī likumprojekta redakciju būs jāmaksā papildus vairāk nekā 250 eiro gadā. Un tas, mūsuprāt, nav pieļaujams. Tāpat arī ir pilnīgi jauna reforma veikta, attiecinot automašīnas ikgadējos maksājumus, piesaistot tos CO₂ izmešu daudzumam. Mūsuprāt, arī šis algoritms nav pareizs, un līdz ar to būs grozījumi.

Ir vēl vairākas lietas, bet tas būtu īsumā par nākamā gada budžetu. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Tagad runās frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūs jau zināt, ka laba nekad nevar būt par daudz, un tā rīkojusies arī valdība, jo Saeimai ir iesniegts nākamā gada budžeta likums un vidējā termiņa budžeta likums, kuru pavada 57 dažādi likumprojekti. Bet vai šis daudzums nozīmē arī labāku kvalitāti? Diemžēl ne. Nekad kvantitāte šajā gadījumā nav pāraugusi kvalitātē. Un uz to norādīja arī frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, šodien vairākkārt aicinot parlamentu likumprojektu nenodot tālāk skatīšanai komisijām un norādot uz to, ka likumprojekti ir sagatavoti ļoti nekvalitatīvi. Mēs gaidījām budžetu un to pavadošos likumprojektus, patiešām cerot saskatīt tās solītās, ikviena Latvijas iedzīvotāja gaidītās reformas. Reformas, kas veidos labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai, pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus, kvalitatīvāku izglītību un efektīvāku valsts pārvaldi.

Diemžēl mums ir nācies vilties, jo no šīm solītajām reformām nav ne miņas. Tikai kārtējie ikgadējie centieni iekasēt pēc iespējas vairāk, neapzinoties to, ka Latvijas tautsaimniecība nevar uzturēt šādu valsts pārvaldi. Mūs neapmierina tas, ko saka Ministru prezidents, ka mēs esam procesā. Interesanta šķiet arī finanšu ministres nostāja, ka budžeta izdevumu pārskatīšana bija jāveic tā, lai ministrijas sāktu draudzēties ar Finanšu ministriju. Un kā tā draudzība ir izvērsusies? Par šiem optimizētajiem, plaši skandētajiem 60 miljoniem eiro būtu godīgi jāpasaka, ka tā nav reāla optimizācija, tā ir tikai virtuāla spēle, manipulācija ar skaitļiem, pārvietojot tos no vienas rindiņas citā rindiņā.

Nākamā gada budžets būšot arī solījumu pildīšanas budžets, un tā prioritātes – veselības un izglītības reformas, sabiedrības drošības un demogrāfijas jautājumu risināšana. Taču atkal rodas jautājums – kādā veidā reāli šos solījumus būs iespējams pildīt, ja vispār tie tiks pildīti? Vai tiešām tautsaimniecībai ir pamatoti prognozēt iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 3,5 procentiem? Mēs būtu ļoti priecīgi, ja ekonomika augtu ne tikai šādā apmērā vien, bet mēs redzam realitāti, kāda šobrīd tā ir Latvijā un pasaulē. Mēs redzam to, kā samazinās tranzīta plūsmas, mēs redzam, ka iedzīvotāju pirktspēja nav spējīga paaugstināties. Tātad tas nozīmē, ka pat šīs ekonomikas izaugsmes prognozes ir ļoti optimistiskas. Arī darba devēji pauž viedokli, ka budžets nav vērsts uz attīstību, ka nauda sadalīta kārtējo reizi tādā veidā, lai katram būtu mazumiņš. To parāda gan mediķu protesti pie Saeimas un Finanšu ministrijas, gan ar to atlīdzību, ko viņi jau ir oktobrī saņēmuši, neapmierinātie skolotāji. Tāpat izglītības darbinieki un vecāki neizprot valdības nostāju internātskolu jautājumā.

Uzklausot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par iesniegtajiem likumprojektiem un anotācijām atbildīgās amatpersonas, mēs varējām vien brīnīties par to, ar kādu vieglumu valdība piedāvā grozījumus likumprojektos bez ekonomiskā pamatojuma, bez aprēķiniem, bez vēlmes un intereses vērtēt to, kā grozījumi ietekmēs mājsaimniecības un uzņēmējus. Tieši tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” šodien balsoja pret likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” nodošanu tālāk skatīšanai komisijās, jo mēs redzam, ka šajā likumprojektā turpinās naudas “aprīšana”, nevis pārdomāta ieguldījumu politika un atbalsts tautsaimniecībai. Tas ir likumprojekts, kurā valsts pārvaldes reformu un efektivitātes vietā kārtējo reizi slēpti tiek palielināti nodokļi uzņēmējiem un mājsaimniecībām. Tie būs papildu izdevumi mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tāpat mēs nevaram atbalstīt likumprojektu, jo tas nav pamatots ar tautsaimniecības izaugsmes realitātēm.

Es pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nākamā gada valsts budžeta projekts šodien ir nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Budžeta projektā, mūsuprāt, ir pozitīvi vērtējams tikai viens aspekts – valdības uzspēlētais optimisms, kuram SASKAŅAS deputāti neredz nekāda pamata.

Valdība uzskata, ka ekonomika augs par veseliem 3,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas ir ļoti liels optimisms, kuram mēs neticam. Un iemesli šai neticībai ir fakti, ka cilvēki un uzņēmumi diemžēl vēl aizvien atstāj Latviju un ievērojamas investīcijas valstī neienāk, savukārt Eiropas Savienības fondu nauda drīz beigsies, bet par šo problēmu gandrīz neviens nedomā, proti, ko mēs darīsim, teiksim, 2020.gadā, kad šie Eiropas līdzekļi mums vairs nebūs pieejami.

Turklāt mēs uzskatām, ka jaunas investīcijas varētu palielināt gan cilvēku labklājību Latvijā, gan valsts drošību mūsu valstī, tāpēc jāstrādā ar jauniem finansēšanas avotiem un jāmeklē jaunas investīcijas. Jaunas investīcijas mūsu valstī gandrīz neienāk.

Arī Izglītības likuma grozījumi par nelojālu pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju atlaišanu raisīja pamatotus jautājumus un debates. Mūsu viedoklis ir tāds, ka ar šiem grozījumiem Izglītības un zinātnes ministrija cenšas ietekmēt skolotājus. Mēs uzskatām, ka izglītību nedrīkst saistīt ar viedokļu apkarošanu un ir daudz citu jautājumu, piemēram, par pedagogu atalgojuma modeli, kas izraisa cilvēkos dusmas un neapmierinātību, un par citām tēmām.

Tāpēc šodien frakcijas SASKAŅA deputāti Saeimas Prezidijam iesniedza izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska demisijas pieprasījumu. Šis lēmuma projekts tiks izskatīts Saeimā nākamnedēļ.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ.