Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un raidījumā “Frakciju viedokļi” Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! No šodien izskatītā samērā plašā jautājumu klāsta jūsu uzmanību vēlos pievērst diviem jautājumiem.

Pirmais ir par mūsu partijas un arī pārējo opozīcijas partiju frakciju parakstīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Jāatzīst, ka šodien ar vairākuma balsu atbalstu šis likumprojekts tālāk netika virzīts. Paldies Dievam, nebalsoja “pret”, bet atturējās, jo visi acīmredzot saprata, ka jautājums ir par to, lai sociālajā budžetā nebūtu deficīta. Mēs ierosinājām samazināt tēriņus no sociālā budžeta un atvēlēt cilvēku maksāto nodokļu naudu konkrētiem mērķiem, proti, sociālajiem mērķiem, nevis valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba algām un darba vietu finansēšanai.

Mūsu viedoklis bija vairāk balstīts uz faktu, ka labklājības ministrs pēdējā laikā intensīvi uzsver to, ka būs deficīts sociālajā budžetā. Mēs sakām: nevajag radīt šo deficītu! Netērēsim sociālā budžeta līdzekļus tur, kur tas nav paredzēts! Mūsu viedoklis ir saistīts arī ar jau vairākkārt izskanējušo viedokli, ka Latvijā ir tendence cilvēkus ar represīvām metodēm piespiest kaut ko darīt, nevis ieinteresēt darīt, lai tas viņiem būtu izdevīgi. Proti, ja cilvēks maksā nodokļus, viņam ir jābūt garantijai, ka viņam pēc tam būs šis sociālais spilvens, ko valsts nodrošinās; viņam jābūt ticībai sociālajam budžetam. Ja mēs sakām, ka sociālais budžets “nevelk”, ka tam būs deficīts un ka nākotnē nav perspektīvs, tad ko cilvēkam darīt? Mēs aicinām maksāt nodokļus, bet valstij vajag savukārt uzņemties atbildību un nodokļos samaksāto naudu tērēt konkrētiem mērķiem. Diemžēl šis likumprojekts šobrīd neguva atbalstu.

Otrs jautājums ir par likumprojektu “Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses”. Latvijas iedzīvotāji... Manuprāt, reti kurš būs izlasījis šā nolīguma tekstu. Un, manuprāt, arī no Saeimas deputātiem tikai retais būs šā nolīguma tekstu izlasījis. Jo šodienas diskusijās vairāk bija personisko apvainojumu un draudēšanas: ja tu neesi ar mums, tad tu esi pret Latviju, un tā tālāk. Daudzi fakti palika noklusēti. Piemēram, tas fakts, ka pret šā nolīguma ratificēšanu Eiropā ir... Eiropas iniciatīvas kārtībā ir savākti vairāk nekā 3,5 miljoni parakstu. Ka vairāk nekā 100 zinātnieku no 24 Eiropas Savienības valstīm aicināja neiekļaut nolīgumā atsevišķus nosacījumus, kas ir pretrunā ar tiesiskumu un demokrātiju. Kanādas akadēmiskie spēki aicināja neparakstīt šo nolīgumu. Pagājušā gada decembrī Eiropas Savienības Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komisija ieteica neratificēt CETA, jo tas apdraud 90 miljonus darba vietu. Nīderlandē un Austrijā ir savākti paraksti referenduma ierosināšanai. Kanādas parlaments izskata šo nolīgumu pantu pa pantam. Kas notiek Latvijā? Mums ir ratifikācijas likuma projekts, jo, protams, tradicionāli visiem starptautiskajiem līgumiem ir nepieciešama ratifikācija. Bet aiz šī ratifikācijas likuma ir jābūt šī nolīguma rūpīgai izvērtēšanai. Tad, kad pagājušā gada oktobrī Saeimas deputāti prasīja Ārlietu ministrijai, lai tā dotu izskaidrojumu, kur ir riski un kā šos riskus novērst, Ārlietu ministrija atbildēja, ka Saeima pati var pasūtīt šādu pētījumu. Vēl vairāk! Nolīgumam savulaik tika pievienota arī skaidrojošā deklarācija, taču šī deklarācija, kas ir nolīguma sastāvdaļa, tapa publiskota 13 dienas pēc tam, kad mūsu Ministru kabinets jau bija apstiprinājis likumprojektu. Tātad Ministru kabinets apstiprināja to, ko vēl īsti līdz galam nezināja. Saeimā šis likumprojekts netika nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurai būtu jāvērtē, kāds tautsaimniecībai ir ieguvums vai arī risks. Tas fakts tikai pierāda to, ka Latvijā samērā bieži Ārlietu ministrija un arī Saeimas Ārlietu komisija aizvērtām acīm atbalsta projektu, kas nāk no Eiropas Savienības, nesniedz savu izsvērtu vērtējumu, argumentāciju, vai tas ir par labu Latvijai, vai tas ir valsts interešu aizsardzībai. Šāda klusa ar rožainām brillēm skatīšanās uz jebkuru starptautisku līgumu, kas nāk no Rietumiem, tiek uzskatīta par ļoti patriotisku un demokrātisku; tiek uzskatīts, ka tas stiprina Latvijas aizsardzību. Cilvēki mīļie, attapsimies un vērtēsim katru likumprojektu, kas skar gan Austrumus, gan Rietumus, vērtēsim no tā redzespunkta, kas ir Latvijas valstij izdevīgs! Un, lai mēs par to varētu droši balsot, mēs aicinām Ārlietu ministriju vienmēr argumentēti sniegt pamatojumu, kādi ir ieguvumi no šādiem līgumiem.

Paldies. Es ceru uz saprātu arī turpmāk un ceru, ka šādi pamatojumi būs katram likumprojektam.

Vadītāja. Paldies Kūtra kungam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Tik tiešām šajā Saeimas sēdē svarīgākais jautājums bija par Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu jeb CETA. Tas ir nozīmīgs, taču tā nozīmi nevajag pārspīlēt. Tas ir līgums, kurš ir apaudzis ar daudz mītiem, spekulācijām, propagandu, kā to arī varēja dzirdēt pirms brīža no mana kolēģa.

Es atgādināšu, ka Kanāda ir ziemeļnieciska valsts ar 35 miljoniem iedzīvotāju, kura proporcijas ziņā ir daudzkārt – daudzkārt! – mazāka par Eiropas Savienības iedzīvotāju kopējo skaitu. Un tad, kad es dzirdu argumentus, ka 35 miljoni kanādiešu apdraudēs 90 miljonus darba vietu, man tas izsauc vieglu smīnu sejā. Un līdzīgas spekulatīvas frāzes, kas ir propagandas sastāvdaļa, tiek izplatītas pamatā no mūsu kaimiņvalsts mediju... ar mūsu kaimiņvalsts mediju starpniecību un ir sastopamas daudzviet Eiropā; tās ir sastopamas dažādās sadarbības organizācijās, kuras redz Eiropas nākotni ciešā sadarbībā ar Krievijas Federāciju, nevis ar Ziemeļameriku, un šajā gadījumā mums ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem attiecībā uz jebko, ko mēs dzirdam.

Un, ja iepazīstas ar šo nolīgumu jeb CETA, tad var konstatēt, ka Latvijas Republikas intereses ir bijušas pārstāvētas kvalitatīvā līmenī, kā tas varbūt nav bijis ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuri savulaik ir Saeimā pieņemti. Mēs varam redzēt arī jau nozares, kuras varētu būt galvenās ieguvējas no šī līguma noslēgšanas, un te mēs varētu runāt par augsto tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju nozarēm, kurām būtu vieglākas iespējas ieiet Kanādas tirgū, un vienlaikus arī Kanādas kompānijām būtu iespējas atrast biznesa risinājumus, kurus var piedāvāt Latvijas firmas šeit uz vietas. Es domāju, ka šajā gadījumā ļoti svarīgs ir arī ģeopolitiskais aspekts: veicot šā nolīguma ratifikāciju, mēs izveidosim vienotu un spēcīgu ekonomisko zonu starp Rietumvalstīm neatkarīgi no tā, kurā Atlantijas okeāna pusē tās atrodas. Un es varu teikt, ka tas tik tiešām ir Latvijas Republikas vislabākajās interesēs. Protams, mums ir jāpārdomā mehānismi, kā aizsargāt mazos un vidējos uzņēmumus no jebkura liela ārvalstu investora, kurš var apdraudēt šo mazo, vidējo uzņēmumu pastāvēšanu, bet tas ir jādara neatkarīgi no jebkura starptautiskā līguma. Un tā ir Latvijas Republikas parlamenta atbildība.

Novēlu veiksmīgu atlikušo nedēļas nogali un aicinu tiešām kritiski izvērtēt jebkuru informāciju, kuru jūs saņemat.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es pievienojos kolēģiem, kuri teica, ka būtiskākais šodienas jautājums ir Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums jeb CETA, kuru var saukt arī par brīvās tirdzniecības līgumu.

Un ko tas īsti paredz?

Pirmām kārtām tas paredz samazināt tirdzniecībā ar Kanādu muitas nodevas – 99 procentos gadījumu. Tāpat tas paredz noņemt dažādas tirdzniecības barjeras, lai šī savstarpējā tirdzniecība, savstarpējā sadarbība uzņēmumiem, preču plūsma būtu parocīgāka un arī lētāka, līdz ar to – pieejamāka.

Vēl viens interesants moments ir tas, ka Latvijas uzņēmumi, Latvijas uzņēmēji varēs piedalīties Kanādas iepirkumos līdz pat provinču līmenim jeb, tā teikt, pašvaldību līmenim, ja runājam par Latviju. Proti, Latvijas uzņēmēji varēs piedāvāt pakalpojumus “pa taisno” Kanādas pašvaldībām, un no tā varētu ļoti būtiski iegūt tieši informācijas tehnoloģiju sektors.

Ko šis līgums neparedz? Proti, mēs tiekam daudz baidīti ar to, ka Latvijā ieplūdīs dažādi ģenētiski modificēti organismi... nu, teiksim, attiecīgi ražota pārtika un tā tālāk. Tās ir absolūtas... Tā ir nepatiesība! Līgums tieši paredz, ka šāda ģenētiski modificēta pārtika šeit nenonāks.

Un ir vēl viens ļoti būtisks faktors. Nu, neizbēgami šad un tad nonākam pie savstarpējiem strīdiem vai ir jāizšķir dažādi investīciju strīdi. Līdz šim praksē tie parasti tika risināti dažādās arbitrāžas tiesās. Bieži vien tur uzvar lielās korporācijas, kurām ir lieli, teiksim, resursi, kuras spēj noalgot labus juristus. Tāpēc šajā nolīgumā tiek paredzēts, ka visus strīdus izšķirs tiesa, kuru veidos pieci Kanādas puses tiesneši, pieci Eiropas Savienības puses tiesneši un pieci neatkarīgi trešo pasaules valstu tiesneši. Tātad līdz ar to strīda izskatīšana būs, teiksim, mazāk atkarīga no spējas noalgot labus juristus.

Galu galā – kāpēc šis līgums tiešām ir tik svarīgs Latvijai? Nu, varētu uzskatīt, ka šobrīd Latvijas lielākais izaicinājums ir drošība, tātad gan fiziskā drošība, gan arī sociālā drošība, labklājība. Un šis līgums tieši skar šīs abas jomas. Ja mēs runājam par labklājību, par sociālo drošību, tad jāteic, ka tas noteikti veicinās savstarpējo sadarbību, savstarpējo ekonomisko izaugsmi. Un tieši mazām valstīm šādi brīvās tirdzniecības līgumi ir ļoti svarīgi, jo... Protams, ir tāds populārs viedoklis, ka vajag aizstāvēt iekšējo tirgu, bet mazām... Tas vairāk attiecas uz lielām valstīm. Mazām valstīm ir nepieciešama tieši pieeja šiem lielajiem tirgiem. Jo... Ņemsim par piemēru kaut vai tādu Latvijas uzņēmumu kā “Latvijas Finieris”, kurš ir optimāla izmēra uzņēmums, ražo optimāla apjoma produkciju, lai būtu efektīvs, lai būtu, nu, teiksim tā, izmaksas samērotas... Nu, respektīvi, tā apjoms ir ļoti labi funkcionējošs. Šobrīd “Latvijas Finieris” ir viens no līderiem pasaules tirgū ar saplākšņu piegādi, un, ja tam būtu jāizdzīvo, balstoties tikai uz Latvijas tirgu, tas būtu praktiski neiespējami, jo tas entās reizes pārsniegtu to apjomu, ko Latvija patērē.

Tad vienīgais veids, kā šāds uzņēmums var pastāvēt, ir iegūt pieeju pēc iespējas lielākiem tirgiem. Un, ja mēs mēģinātu kaut kā aizsargāt savu tirgu un pretējā puse darītu to pašu, zaudētāji jau būtu mēs, jo tām lielajām valstīm... pietiktu viņu uzņēmumiem ar viņu tirgu, bet mūsu uzņēmumiem ar mūsu tirgu nepietiktu.

Kā jau es minēju, otra lieta ir tīri fiziskā drošība, militārā drošība. Un no šāda aspekta šis nolīgums ir svarīgs: esošajā ģeopolitiskajā situācijā mums jāveido ciešākas saiknes ar mūsu sabiedrotajiem. Un, kā mēs zinām, tieši kanādiešu karavīri būs vieni no kontingenta, kas Latvijā bāzēsies un palīdzēs mums sargāt mūsu drošību, neatkarību. Un tādēļ šis līgums ir vēl viens signāls, ka mēs uzturam ciešu saiti tieši uz Rietumiem. Un tie, kas šobrīd pārdzīvo par Krievijas sankciju dēļ zaudētiem tirgiem... Kanāda ir faktiski gandrīz tieši tāds pats tirgus pēc ekonomikas apjoma kā Krievija. Un kāpēc tad to nekompensēt ar Kanādu?

Nu, tātad viennozīmīgi šis nolīgums ir Latvijas interesēs, un man prieks, ka tas šodien tika atbalstīts.

Paldies, cienījamie radioklausītāji! Jauku jums nedēļas nogali, jaukas brīvdienas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Jā, labdien, klausītāji! Šodien tiešām ārpolitiski bija divi būtiskākie jautājumi.

Pirmais no tiem ir jau minētais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Latviju... starp Eiropas Savienību un Kanādu un tā ratifikācija. Izraisījās gara un izvērsta diskusija par jautājumiem, kurus mēģināja noskaidrot deputāti. Atbildes tika sniegtas. Un vienīgais, kas varbūt mūsu frakciju kā cilvēkus, kuri mīl diskusiju, satrauc, – tas, ka tie cilvēki, kuri vēlējās saņemt atbildes, pēc tam balsoja par to, lai nedotu vairāk laika Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei sniegt pilnus šos skaidrojumus. Tas ir, manuprāt, neētiski – vispirms prasīt un pēc tam neļaut atbildēt. Tātad ir tikai sava taisnība.

Otrs ārpolitiski nozīmīgais jautājums ir Stratēģiskās partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses. Tas ir par mūsu drošību, par sadarbību aizsardzības jautājumos. Un praksē mēs redzam, kas notiek Ādažos un kādā veidā mēs gatavojamies savu ārējo robežu nosargāšanai arī ar mūsu stratēģisko partneru palīdzību.

Tālāk. Bija divi jautājumi, kuri izraisīja diskusijas. Viens no tiem bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Grozījumi likumā izdarāmi tāpēc, ka jāpieņem Latvijā norma, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvai, kura pieņemta trīs gadus atpakaļ. Diemžēl kārtējo reizi – es visu deputātu vārdā saku – kārtējo reizi! – pierādījās ierēdņu neizdarība, tas, ka ministrijā nav kontroles. Tikai tad, kad Eiropa jau vērsusies ar pretenzijām pret Latviju par... ar sankcijām par direktīvu neieviešanu, pēdējā brīdī tiek steidzamības kārtībā virzīti šie dokumenti. Protams, šis dokuments varēja būt labāks. Tas vēlreiz parāda arī citu lietu – institucionālās atmiņas trūkumu valsts pārvaldes iestādēs, to skaitā Valsts kancelejā. Ir redzams, kāda ir Eiropas un citu dokumentu izpildes termiņu kontrole no Ministru kabineta puses.

Vēl viena lieta, kura satrauc mani un par kuru es mēģināju runāt un aicināju kolēģus ieklausīties, bija likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”, kurš paredz, ka pēc zināma termiņa šie dati jādzēš. Es mēģināju paskaidrot un aicināju visus nākt pie prāta, jo šīs datu bāzes esamība un paplašināšana un varbūt pat pilnīgas Latvijas iedzīvotāju DNS datu bāzes izveidošana varētu garantēt to, lai katrs no mums būtu atpazīstams jebkurā situācijā. Un es minēju piemērus, ka katru gadu Rīgā – tikai Rīgā vien! – tiek apglabāti vairāki desmiti cilvēku, par kuriem nav zināms, kas viņi bija, kādi bija viņu uzvārdi. Viņi tiek apglabāti. Traģiski bojā gājuši kā nezināmas personas.

Es vērsu uzmanību uz to, ka pirms 15–20 gadiem mums likās: “Kā tā drīkst – mūsu pirkstu nospiedumi atrodas pasē?! Biometriskie dati par mūsu augumu, sejas formu, acu krāsu un tā tālāk ir iekšā pasē, un tas nav noslēpums!” Mums ir jāsaprot, ka 21.gadsimtā mums jābūt šādām DNS datu bāzēm – modernām, gudrām –, lai varētu atrisināt daudzus ne tikai ar drošību, bet arī ar veselību saistītus un citus jautājumus.

Tie bija būtiskākie jautājumi, par kuriem šodien diskutējām.

Jauku nedēļas nogali! Un paldies, ka klausījāties!

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šicam.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par opozīcijas partiju iesniegtajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Sociālās apdrošināšanas budžets ir viens no speciālajiem budžetiem, kurā nonāk iedzīvotāju veiktās sociālās iemaksas. Sociālā apdrošināšana ir tāds pats veids kā jebkura cita apdrošināšana. Sociālās iemaksas – tas nav nodoklis, bet gan līdzekļi, kas iemaksu veicējiem nākotnē tiks izmaksāti pensijas veidā, kā arī nepieciešamības gadījumā – bezdarbnieka pabalsta vai slimības pabalsta veidā. Veicot obligāto apdrošināšanas iemaksu speciālā budžeta kontā, sociāli apdrošinātā persona paļaujas, ka saņems likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

Neskatoties uz to, ka sociālajā budžetā trūkst līdzekļu (par to mēs visi zinām!), sākot ar 2017.gadu, no speciālā budžeta apakšprogrammas “Nodarbinātības speciālais budžets” tiek finansētas Nodarbinātības valsts aģentūras 93 amata vietas 1,2 miljonu eiro apmērā. Jau daudzus gadus līdzīgi tiek finansētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amata vietas. Šim mērķim no valsts apdrošināšanas speciālā budžeta 2017.gadā tiek atvēlēti gandrīz 14,8 miljoni eiro. Tas ir ļoti daudz! Līdz ar to mūsu likumprojekts paredz regulējumu, ka administrēšanas izdevumi finansējami no pamatbudžeta līdzekļiem. Šādā veidā sociālās apdrošināšanas speciālie budžeti tiktu atslogoti no izdevumiem, kas saistīti ar budžeta administrēšanu un valsts pārvaldes iestāžu darbības finansēšanu.

Likumprojekta ieviešana pozitīvi ietekmētu sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo sociālajā budžetā tiktu likvidēts iztrūkums un palielinātos pārpalikums, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību sociālajām iemaksām. Uzskatām, ka tas būtu godīgi.

Likumprojekts ir sagatavots, reaģējot uz labklājības ministra vairākkārtējiem paziņojumiem par to, ka 2019.gadā iezīmēsies negatīva tendence sociālajā budžetā. Tas grauj uzticību sociālajam atbalstam.

Diemžēl koalīcijas politiķi acīmredzot domā citādāk. Viņu balsojums šodien liecina par to, ka viņi šo iniciatīvu neatbalsta, un opozīcijas sagatavotais likumprojekts tika noraidīts.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam.

Frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Guntis Kalniņš. Lūdzu!

G.Kalniņš (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Iepriekšējie runātāji faktiski jau izstāstīja par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar šodienas sēdes darba kārtību, bet es gribu piebilst, ka jautājums par sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu faktiski ir būtisks. Šajā sakarā iezīmējas daudzas interesantas lietas. Faktiski sadarbība mums jau notiek. Eiropas Savienības lielajiem uzņēmumiem ir rūpnīcas Kanādā, tātad faktiski tirdzniecība mums jau notiek. Noslēdzot šādu līgumu, mēs panāksim situāciju, ka atvieglosim dažādu procedūru kārtošanu. Tas, manā skatījumā, liekas ļoti pozitīvi. Tāpēc es personīgi šo līgumu atbalstīju.

Bet es gribu šodien parunāt par citām lietām. Un tās lietas būtu tādas. 3.jūnijs. Publiskajā telpā parādās informācija par to, ka nepieciešama teritoriālā reforma. Tātad tas nozīmē, ka tiek sēta neziņa gan iedzīvotājos, gan pašvaldībās: kas notiks tālāk?

Ar represīvām metodēm ir ļoti grūti panākt demokrātiskā valstī labu rezultātu. Es neesmu pret reformām, reformas ir vajadzīgas, bet tām jābūt saprātīgām, lietderīgām, un tām faktiski būtu jānāk no reformējamo struktūru puses. Šeit es redzu tādu iezīmi, ka varbūt pats svarīgākais mums uz šo brīdi ir izglītības reforma; tad savukārt varētu arī virzīt jautājumu par pašvaldību teritorijām un varbūt pat pašvaldību skaita samazināšanu, bet uz šo brīdi tas īsti nav izvērtēts.

Es esmu apmeklējis daudzas mācību iestādes pagastos un gribu teikt tikai to, ka situācija ir ļoti dažāda. Ir skolas, kuras ir ļoti labi aprīkotas, bērni ir zinoši, ar vēlmi mācīties, tātad tas nozīmē, ka viņi tiek sagatavoti tālākai dzīvei un tālākai izglītībai. Ļoti liela nozīme ir jāpiešķir tam, kā tiek akreditētas attiecīgās mācību iestādes. Ir jābūt ļoti rūpīgam darbam, ļoti rūpīgai izvērtēšanai, lai tik tiešām saprastu, vai mācību iestāde nodrošina mācību programmu apgūšanu un kompetenču apgūšanu.

Lai visa Latvijas teritorija attīstītos vienmērīgi, svarīgi ir nodrošināt, lai bērni apmeklē skolu. Tas īstenībā nav nemaz tik vienkārši. Bet mazā skolā ir daudz vienkāršāk to nodrošināt, jo pagastā dzīvo gan vecāki, gan pedagogi un cits citu pazīst. Tātad neapmeklēt skolu nebūs tik viegli.

Skola ir kultūras centrs. Nebūs skolas – nebūs arī iedzīvotāju.

Es gribu teikt, ka reformas nepieciešamas pēc iespējas ātrāk un tās būtu jāveic gan vidusskolu sistēmā, gan profesionālajā izglītībā, gan augstākajā izglītībā, un tās visnotaļ ir jāveic Izglītības un zinātnes ministrijai.

Mani personīgi satrauc tādi skaitļi: 2006.gadā mums studējošo skaits bija 129 tūkstoši, bet 2015.gadā – tikai 84 tūkstoši. Tā ir tāda diezgan bēdīga nots, ar ko es gribu šo diskusiju beigt.

Paldies jums par to, ka klausījāties. Patīkamu nedēļas nogali, un uz redzēšanos! Domāsim ne tikai par šodienu, bet arī par rītdienu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Guntim Kalniņam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!