Frakciju viedokļi 2017.gada 2.martā

(03.03.2017.)

Vadītāja. Labrīt, Latvijas radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama, un raidījuma turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi tika skatīti šodien Saeimas sēdē un kādi lēmumi tika pieņemti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien mūsu frakcijas viedoklī es gribētu runāt par divām lietām – par likumprojektu kvalitāti un par gumijas stiepšanu (ne tikai parlamentā, bet arī valdībā).

Pirmais – par likumprojektu kvalitāti. Mēs zinām, ka jau no pagājušā gada vidus ir bijušas plašas diskusijas par to, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir jāveic strukturāla reforma un jāapvieno Muitas policija ar Finanšu policiju, lai būtu augstāki darba rezultāti, labāka informācijas apmaiņa un viss pārējais. Mūsuprāt, šī strukturālā reforma īstenībā ir tikai skaļas frāzes, lai noņemtu asumus no pārmetumiem, ka nav darba rezultātu. Struktūru pārveidošana, pārkārtošana pati par sevi jau nekad nedod rezultātus. Ja mēs paskatāmies Valsts ieņēmumu dienesta vēsturē, bija laiks, kad Finanšu policija izmeklēja kontrabandas lietas, bija laiks, kad tika izveidots speciāls centrs kontrabandas apkarošanai. Galarezultāti jau no apvienošanas nemainās. Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, no darba organizācijas.

Turklāt šis likumprojekts, kas varbūt ir tapis parlamenta dzīlēs, īstenībā nav kvalitatīvs, jo šeit ir tīri mehāniski salikts kopā, pat aizmirstot dažas frāzes no tā, kas jau šobrīd likumos šīm struktūrām ir paredzēts, piemēram, par kontrabandas lietu izmeklēšanu.

Par šī likumprojekta kvalitāti liecina arī anotācijā rakstītais, ka nav pabeigtas diskusijas par Iekšējās drošības dienesta pievienošanu vai izveidošanu atsevišķi.

Visbeidzot, pat anotācijā ir norādīts, ka tikai 20.janvārī Valsts ieņēmumu dienests ir izveidojis darba grupu, kurai ir pienākums līdz 31.martam, tas ir, līdz šī mēneša beigām, sagatavot priekšlikumus par apvienotā dienesta izveidi. Tad ir jautājums – kāpēc mēs steidzam ar likumprojekta virzīšanu un deputātiem dodam pusotru mēnesi priekšlikumu iesniegšanai, ja mēs šobrīd pat īsti nezinām, vai tas būs pareizais virziens un vai šajā gadījumā tā nav tikai izkārtņu mainīšana, kas, protams, arī prasīs valsts budžeta līdzekļus. Galarezultātā cilvēkiem, kas strādā un godīgi strādā šo darbu gan Finanšu policijā, gan muitā, visu laiku īstenībā tiek radīta tikai nestabilitātes sajūta.

Kas attiecas uz jautājumu par gumijas stiepšanu, jāteic, ka mums diemžēl valstī ir diezgan daudz jautājumu, svarīgu jautājumu, kas netiek risināti. Un vistiešākā atbildība šeit ir jāuzņemas valdošajai koalīcijai. Piemēram, pēdējās nedēļas notikumi. Šodien tika piedāvāts konkrēts priekšlikums, kā grozīt likumu par valsts drošību... Satversmes tiesa tiešā veidā pateica, kuras normas neatbilst Satversmei. Pirms diviem gadiem, nu jau pirms trim gadiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Ternovskis pret Latviju” netiešā veidā arī pateica, ka šī procedūra neatbilst konvencijas prasībām. 2014.gadā valdības grupa izvērtēja šo jautājumu un valdības informatīvajā ziņojumā teikts, ka procedūrā viss ir kārtībā. Šobrīd mēs atkal sakām, ka būs darba grupa valdībā, kas lēnītēm čubinās šo jautājumu, un tad varbūt kaut ko grozīs, varbūt nomuļļās kārtējo reizi. Parlaments bija gatavs sākt risināt šo jautājumu. Nē, valdošā koalīcija saka: “Mēs mazlietiņ vēl pagaidīsim šajā gadījumā – ko valdība teiks.” Iepriekš es minēju situāciju, ka negaidīja, ko valdība teiks.

Tāpat līdzīga situācija ir, piemēram, arī ar pilsoņu iniciatīvu. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija skatīja šonedēļ vienu no iniciatīvām, proti, vienkāršāk sakot, par ceļu nodokli Latvijā, lai, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, šis nodoklis nebūtu jāmaksā atsevišķi, lai tas jau būtu ierēķināts degvielas cenā saskaņā ar principu: kurš vairāk brauc un lieto ceļus – vairāk maksā, kurš mazāk brauc un mazāk lieto ceļus – mazāk maksā. Līdzīgs priekšlikums bija 2016.gadā. Saeima šo priekšlikumu nodeva valdībai, valdība ilgi gatavoja atzinumu un šī gada janvārī ar lielu nokavēšanos atsūtīja viedokli: Satiksmes ministrijai savs viedoklis, Finanšu ministrijai savs viedoklis, un galarezultātā – neko nemainīsim.

Šonedēļ arī šādu pašu priekšlikumu – vēlētāju iniciatīvu – atkal tika nolemts nodot valdībai. Vai mēs ceram, ka tur kaut kas mainīsies, ja valdībā negrib neko mainīt šajā jomā?

Līdzīga situācija, līdzīga gumijas stiepšana Latvijā jau otro gadu ir ar nekustamā īpašuma nodokli. Arī ir vēlētāju iniciatīva par vienīgā mājokļa jeb – sauksim vienalga kā – minimālās platības neaplikšanu ar šo nodokli. Pagājušajā gadā iesaldēja kadastrālo vērtību, lai šis nodoklis strauji nepieaugtu. Šogad ir nedaudz iesaldēta, dažās vietās paaugstināta. Nākamgad šī kadastrālā vērtība lēks uz augšu.

Kas notiek un kas tiek darīts, lai šis nodoklis kļūtu saprātīgs un cilvēkiem nomaksājams? Tā ir gumijas stiepšana! Un vienotajā nodokļu politikā es neredzu, ka šis jautājums būtu risināts. Ir runa tikai par darba ņēmēju un darba devēju nodokļiem.

Šie nodokļi paliek neatrisināti, jo, redziet, straujas izmaiņas... bail, ka nevarēšot visu atrisināt. Es ļoti aicinu mūsu amatpersonas – valdību un arī Saeimu – nestiept gumiju un lemt tur, kur ir jāizlemj sabiedrības interesēs. Savukārt tur, kur nav kvalitatīvu likumu un izmaiņas faktiski nerada nekādu būtisku uzlabojumu, tur varbūt nav jātērē laiks.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

 

Labrīt, cienījamie klausītāji un interesenti! Runāšu par Nacionālās apvienības skatījumā būtiskākajiem šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Sākšu ar ļoti būtisku likumprojektu kopumu, ko šodien atbalstījām nodošanai tālākai izskatīšanai komisijās Saeimā. Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, apstākļus, kad Krievija izvērš mērķtiecīgas aktivitātes, mēģinot destabilizēt Eiropu, Latvijai ir īpaši svarīgi stiprināt sadarbību ar NATO, lai garantētu Latvijas robežu neaizskaramību un valsts drošību.

Līdz ar NATO izstrādāto gatavības rīcības plānu un Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem NATO dalībvalstu bruņotie spēki tiks izvietoti Baltijas jūras reģionā un Latvijā. Šiem spēkiem paredzēto uzdevumu veikšanai nepieciešams... jābūt juridiski skaidram šo spēku tiesiskajam statusam un tiesībām Latvijā. Lai pilnveidotu mūsu Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar NATO valstu sabiedrotajiem ārkārtas situācijās un miera laikā, izskatīšanai komisijās atbalstījām virzīt grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”.

Valsts drošības kontekstā būtiski ir arī iniciētie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam ir divas izmeklēšanas iestādes – Finanšu policija un Muitas policija –, kas veic operatīvo darbu un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā. Jaunie likuma grozījumi paredz šo abu operatīvo iestāžu apvienošanu, tā samazinot izmeklēšanas iestāžu skaitu, optimizējot un centralizējot Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības, tām samazinot vadītāju un palielinot izmeklētāju skaitu, kā arī veicinot Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu efektīvu izpildi. Uzskatām, ka tie ir būtiski un atbalstāmi grozījumi, lai veicinātu dienesta uzdevumu efektīvu izpildi, samazinātu korupcijas risku, kā arī būtiski vairotu sabiedrības uzticību Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpēc atbalstījām likumprojektu pirmajā lasījumā.

Savukārt trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tā precizējot un aptverot iepriekš veikto grozījumu kopumu, kas paredz iegrožot alkoholisko dzērienu un smēķēšanas produktu reklāmas un izplatības ietekmi uz bērniem. Ar agresīva tabakas industrijas lobija un maldinoša mārketinga palīdzību elektronisko cigarešu izplatība bērnu un jauniešu vidū ir pieaugusi dramatiskos apmēros. Lai gan industrija elektroniskās cigaretes pozicionē kā nekaitīgu un pat vēlamu alternatīvu tabakas smēķēšanai – teju kā konfektes! –, fakts, ka e-cigaretes ir tabakas produkts, paliek nemainīgs. Tāpat arī alkoholisko dzērienu lietošana ir aizliegta līdz 18 gadu vecumam, tāpēc ar grozījumiem precizējam faktu, ka bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību vai reklāmu. Uzskatām, ka bērni ir jāaizsargā no tieša, uz viņiem vērsta veselībai nelabvēlīga produkta reklāmas pārpildītajā publiskajā telpā. Turklāt agresīvs, uz bērniem vērsts mārketings un bērnu pakļaušana to produktu mārketinga vai faktiskajai iedarbībai, kurus lietot nepilngadīgajiem aizliegts ar likumu, – tas ir, maigi izsakoties, absolūti neētiski.

Noslēgumā – par trešajā, galīgajā, lasījumā Nacionālās apvienības atbalstītajiem grozījumiem Patvēruma likumā, kuri paredz pabalsta saņemšanas sasaisti ar nodarbinātības pasākumiem vai valodas apguvi.

Īsumā – šie grozījumi paredz, ka gadījumā, ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusī persona nestrādā, pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā, viņam būs bezdarbnieka statuss un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus.

Nestrādājošs patvēruma meklētājs turpmāk pabalstu varēs saņemt tikai tad, ja iesaistīties valsts valodas apguves programmā.

Savukārt, ja šīs personas strādās, pabalsts tiks izmaksāts ne ilgāk par trim mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Šie grozījumi ir solis pareizajā virzienā, taču saredzam, ka cītīgāk ar patvēruma meklētājiem jāstrādā arī mentoriem, kuru darbam bēgļu programmā atvēlēta ne maza summa – 666 tūkstoši eiro.

Mērķtiecīgi jāskaidro latviešu valodas apguves nepieciešamība darba iegūšanai un lai iekļautos sabiedrībā, un tikai pēc tam jāaktualizē pabalstu apjoma jautājumi.

Uz šīs nots no jums arī vēlos šonedēļ atvadīties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins.

Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas frakcijas SASKAŅA deputāti ir saņēmuši daudz vēstuļu no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studentiem un mācībspēkiem, kurās pausts sašutums par akadēmijas likvidācijas procesu.

Ņemot vērā, ka atbilstīgi Augstskolu likumam tieši Ministru kabineta kompetencē ir pieņemt lēmumu par valsts dibinātas augstskolas likvidāciju vai reorganizāciju, un respektējot RPIVA studentu un mācībspēku paustās bažas, mēs aicinām Ministru prezidentu Māri Kučinski sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.

Kā tika vērtēta nepieciešamība likvidēt vai reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju?

Vai šajā procesā tika iesaistīti Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un citu saistīto pušu pārstāvji?

Kāds ir pamatojums likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, nevis to reorganizēt?

Vai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studenti varēs turpināt mācības Latvijas Universitātē un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un kāda būs procedūra?

Vai tiks nodrošināta izglītošanas pienākuma saistību pēctecība?

Vai, stājoties līgumiskās attiecībās ar Latvijas Universitāti un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studentiem tiks saglabāta sākotnēji noteiktā maksa par studijām?

Vai, turpinot studijas Latvijas Universitātē un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studenti turpinās mācības atbilstīgi Latvijas Universitātes un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas akreditētajām studiju programmām?

Vai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studiju programmās esošo studiju kursu kredītpunktu un Latvijas Universitātes un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studiju kursu kredītpunktu pielīdzināšanas rezultātā to nesakritības gadījumā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studentiem netiks pagarināts kopējais studiju laiks?

Vai Latvijas Universitāte un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija pārakreditēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studiju programmas un kādi izdevumi tām būs saskaņā ar šo programmu akreditāciju?

Vai tiks saglabātas visas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas filiāles?

Cik pamatotas ir publiskajā telpā izteiktās bažas, ka līdz ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju tiks likvidētas arī tās filiāles?

Kā tiks risināts jautājums par studējošo tiesībām studēt tuvāk savai dzīvesvietai?

Vai ar visu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas personālu (Augstskolu likuma izpratnē) tiks noslēgti jauni darba līgumi pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas?

Jautājumu saistībā ar šiem procesiem ir daudz, un tāpēc mēs gaidīsim Ministru prezidenta atbildi pēc būtības.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam.

Nākamā runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, šodienas sēdē, kā jau tika pieminēts, ir izskatīti vairāki jautājumi, kuri opozīcijas partijās un tātad arī Latvijas Reģionu apvienībā rada diezgan lielu neizpratni par to, kāpēc tieši šāda ir procedūra, lai darītu kādas konkrētas lietas.

Viens jau tika pieminēts – Valsts ieņēmumu dienesta struktūras reforma. Jāteic, ka esam gandarīti, ka koalīcija ilgāk nekā gada laikā ir atradusi Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju. Un beidzot, vairākus mēnešus pēc stāšanās amatā, Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja arī atrada iespēju apmeklēt Latvijas Reģionu apvienības frakciju, kurā mums bija iespēja viņu izjautāt. Un jāteic, ka viņa tiešām apliecināja gatavību gan būtiski mazināt birokrātiju Valsts ieņēmumu dienestā, gan arī mainīt darbinieku attieksmi Valsts ieņēmumu dienesta iekšienē. Jo mēs tik ļoti daudz runājam par ēnu ekonomiku, taču, kad vienkāršs cilvēks aiziet uz Valsts ieņēmumu dienestu un pajautā, kā viņam pareizi maksāt nodokļus no saņemtās naudas, atbilde ir tik neskaidra un nesaprotama, ka nākamajā reizē cilvēks Valsts ieņēmumu dienestam iet apkārt ar līkumu. Un ne jau tāpēc, ka viņš būtu ļaunprātīgs nodokļu nemaksātājs, bet tāpēc, ka sistēma ir tik necaurskatāma un attieksme tik nesaprotama, ka normālā veidā nodokļus nomaksāt nav iespējams.

Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalstīja šo grozījumu nodošanu komisijai, lai komisija turpinātu darbu, taču neatbalstīja steidzamu izskatīšanu uzreiz pirmajā lasījumā, jo tik tiešām jāatzīst, ka šis likumprojekts nav izstrādāts kvalitatīvi un nu pēc kaut kādām lielām diskusijām koalīcijā, par kurām mēs, protams, neesam informēti, ir vienkārši nonācis Saeimā.

Nākamais ļoti līdzīga rakstura, vismaz no procedūras viedokļa, ir likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pēc garām, plašām diskusijām koalīcija beigās vienojās par neko, proti, attiecībā uz bērnu ievietošanu bērnunamos nolēma atstāt likumu tādā pašā redakcijā, kādā tas bija līdz šim. Un te jāsaka: smiekli caur asarām! Uz otro lasījumu bija diskusija par to, ka bērnus līdz triju gadu vecumam nevajadzētu ievietot bērnunamos. Tik loģisku, manuprāt, bet, pēc koalīcijas domām, tik radikālu priekšlikumu deputāti nebija gatavi atbalstīt, tā vietā izveidoja alternatīvu redakciju, kura paredz: nu, ja neviens negrib un neuzņemas tos bērnus pie sevis ņemt, tad viņus tomēr var ievietot bērnunamos. Kur ir problēma ar šo redakciju? Problēma ir tajā, ka koalīcija nolemj neko nedarīt. Tātad, ja neviens nepiesakās, ja neviens neuzņemas, ja neviens negrib, tad neviens arī nav gatavs meklēt, neviens arī nav gatavs strādāt pie tā, lai šīs ģimenes būtu, un neviens arī nav gatavs veidot atbilstošu atbalsta sistēmu, kaut gan vārdos, protams, visas šīs sistēmas tiek veidotas un vārdos mēs protam runāt skaisti.

Pēc tam kad bija notikusi šādas samudžinātas redakcijas atbalstīšana otrajā lasījumā, tika saņemti ļoti būtiski iebildumi gan no tiesībsarga, gan no bērnu tiesību aizsardzības organizācijām un visbeidzot arī no Valsts prezidenta, kurš teica, ka šāda redakcija nav pieļaujama, un tāpēc uz trešo lasījumu koalīcija nolēma atgriezties pie spēkā esošās likuma redakcijas un jautājumā par bērnu ievietošanu bērnunamos nemainīt neko. Te nu mēs esam!

Arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir saņēmusi ļoti daudzu satrauktu studentu vēstules par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju. Nu, jāsaka, tas ir vēl viens piemērs tam, ka mēs neredzam izskaidrojumu, padziļinātu analīzi, argumentus. Mēs dzirdam no ministra tādas vispārīgas frāzes, līdzīgas tām, kādas mēs dzirdējām pirms pedagogu algu reformas, – ka visiem algas tikšot palielinātas, ka viss būšot labi: “Neuztraucieties, nevienam alga netiks pazemināta!” Taču tagad, kad reforma notikusi, izrādās, ka lielai daļai skolotāju, pirmkārt, tiek palielinātas slodzes, otrkārt, tiek samazinātas algas. Proti, cilvēki vai nu strādā par to pašu naudu vairāk, vai arī strādā vairāk, bet saņem vēl mazāk. Tā ka diemžēl attiecībā uz reformām izglītības jomā mūsu pieredze jau ir ļoti negatīva. Cerams, ka tā neatkārtosies.

Latvijas Reģionu apvienības iniciatīva šodienas Saeimas sēdē bija uzdot jautājumus tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Tiekoties ar vēlētājiem, esam saņēmuši informāciju par to, ka, izrādās, lai arī valsts budžetā ir tikusi piešķirta nauda atalgojuma palielināšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, rezultāts ir tāds, ka atalgojums ir palielināts pašiem zemākajiem darbiniekiem, proti, palielinot viņiem minimālo algu, un ir palielināts arī vadībai jeb pašiem augstākstāvošajiem darbiniekiem, taču tiem darbiniekiem, kuri ikdienā pilda reālo darbu, kuriem darba darīšanai ir nepieciešama augstākā izglītība un kuri visvairāk bija cerējuši uz šo palielinājumu, nekāda palielinājuma nav.

Jācer, ka tā nav esošās valdības taktika – attiecībā uz algu reformām mānīt savus iedzīvotājus un strādājošos. Un gaidām, protams, no Dzintara Rasnača atbildi uz šiem jautājumiem.

Paldies jums par uzmanību. Vēlu veiksmi rītdienas darbdienā un brīvdienās!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ingai Bitei.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

 

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Vēlos šodien pieskarties trim jautājumiem, kas šonedēļ ir bijuši Saeimas darba kārtībā.

Pirmais. Proti, Varšavas samitā 2016.gadā tika pieņemts lēmums, ka, sākot ar 2017.gadu, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā tiks izvietoti kaujas spējīgi bataljoni. Bet, lai to varētu izdarīt, ir konstatēts, ka ir jāveic vairāki likumu grozījumi, lai noregulētu dažādas iespējamās situācijas, atrunātu tās. Un tāpēc šodien Saeimas sēdē tika atbalstīta likumprojektu pakete, kas saistīta ar šo jautājumu.

Vēl viens svarīgs jautājums bija kolēģu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, jo Satversmes tiesa ir nolēmusi, ka likumā ir jāveic grozījumi, kuri paredzētu pirmām kārtām iespēju atkārtoti pieteikties, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, ja tā ir kādreiz jau, teiksim, noņemta vai nav iedota. Šobrīd likums tādu iespēju neparedz. Likumā nav paredzēta arī iespēja pārsūdzēt, ja nav iedota šī pielaide, – arī to norādīja Satversmes tiesa.

Šis likumprojekts šodien tika noraidīts. Kāpēc?

Pirmām kārtām tāpēc, ka jautājuma risināšana notiek ļoti steidzīgi. Tas nav vienkāršs jautājums, tas ir ļoti sarežģīts! Teiksim, ar tādu jautājumu kā atkārtota pieprasīšana nav daudz problēmu, bet, ja ir jautājums, piemēram, par iespēju pārsūdzēt tiesā... Ko tas nozīmē? Tas faktiski nozīmē: ja tas notiek tādā vispārīgā kārtībā, tad abām pusēm ir iespēja iepazīties ar lietas apstākļiem – kāpēc šī pielaide ir noraidīta. Bet, kā mēs saprotam, bieži vien šī informācija, uz kuras pamata netiek šī pielaide iedota... Teiksim, izpauž veidu, kādā ir iegūta šī informācija... Tas faktiski var arī kaitēt specdienestu darbam – proti, var nonākt ļoti sensitīva informācija pretējās puses rīcībā, un tas varbūt pat ir vēl svarīgāk nekā pats fakts, vai tiek vai netiek piešķirta šī pielaide.

Tādēļ mēs neatbalstījām to, ka šodien kaut kas tiek steigā, pa kaklu, pa galvu risināts.

Ministru prezidents plāno Valsts kancelejas paspārnē izveidot darba grupu, kura ar šiem jautājumiem strādās un domās, kā šo valsts noslēpuma jautājumu saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu noregulēt likumā.

Un pēdējais jautājums, trešais. Finanšu ministrija un valdība ir apņēmušās līdz 1.aprīlim izstrādāt nodokļu politikas pamatnostādnes, un šobrīd jau lēnām sāk parādīties vairākas iespējamās izmaiņas, kas varētu tikt piedāvātas.

Protams, mēs, VIENOTĪBA, pilnībā atbalstām nodokļu politikas virzību uz ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšanu, bet tomēr ceram drīzumā sagaidīt konkrētus aprēķinus, kā šī nodokļu sistēma ietekmēs citas valstij svarīgas lietas. Un ne velti! Jo Latvijas simtgades svinību plānā, kuru mūsu partijas kongress apstiprināja jau 2015.gadā, ir iekļauti šajās nodokļu politikas pamatnostādnēs ietvertie risinājumi.

Proti, paredzēts, ka reinvestētajai peļņai nodokļu likme būtu nulle procentu. Ko tas dos? Tas principā dos to, ka uzņēmumam būs laiks padomāt, ko darīt ar iepriekšējā gadā gūto peļņu, jo uzreiz tā netiks aplikta ar nodokli. Tā tiks aplikta ar nodokli tikai tad, ja to izņems ārā dividendēs. Ko tas dos? Tas dos to, ka uzņēmumiem... nu, kādiem negodprātīgiem uzņēmējiem nebūs intereses uzreiz mēģināt to slēpt; kamēr viņi ar to neko nedarīs, tā būs uzņēmuma rīcībā. Un līdz ar to uzņēmumu bilances uzlabosies – tiem būs, tā teikt, vairāk muskuļu, un, ejot uz banku, tie varēs vairāk aizņemties vai vieglāk aizņemties, vai lētāk aizņemties, lai realizētu savus nākotnes projektus. Šobrīd tā ir liela problēma. Uzņēmums aiziet uz banku, bet banka paskatās un saka: “Nu, jums tur īsti nav, ko ieķīlāt. Nav, pret ko iedot šo kredītu.”

Tā tiešām ir ļoti svarīga lieta.

Tikpat svarīga ir arī ideja, ka visiem ienākumu veidiem ir jābūt vienotai nodokļu likmei. Piedāvā, ka tie varētu būt 20 procenti. Proti, ienākuma nodoklis gan fiziskajai personai, gan uzņēmumam, teiksim, izņemot dividendes, būtu 20 procentu. Tāpat arī kapitāla pieaugumam – 20 procentu. Ko tas dos? Tas mazinās motivāciju mēģināt vienus ienākumu veidus uzdot par citiem un tādējādi mēģināt panākt, lai būtu mazāka nodokļu likme.

Tas ir ļoti pareizs risinājums. Tas palīdzēs Valsts ieņēmumu dienestam mazināt birokrātiju savā darbībā un mazinās negodprātīgiem nodokļu maksātājiem motivāciju kaut ko šādi mainīt.

Un tāpat – arī progresivitātes principi nevienlīdzības mazināšanai.

Piedāvājums tātad lielā mērā sakrīt ar VIENOTĪBAS vairākkārt izvirzītajām prioritātēm, ar ekonomisko aktivitāti veicinošiem pasākumiem – izskaust ēnu ekonomiku un aplokšņu algu maksāšanu, vienlaikus palielinot ienākumus tām sabiedrības grupām, kurām palīdzība un atbalsts visvairāk nepieciešams.

Nodokļu politikai, mūsuprāt, jābūt sociāli atbildīgai un jāspēj ģenerēt tādus budžeta ieņēmumus, kuri spēj finansēt sabiedrības prioritātes. Tātad mēs noteikti iestāsimies par to, lai nekādā gadījumā veselības aprūpes pieejamība šīs nodokļu reformas dēļ nesamazinātos, tāpat arī izglītības kvalitāte un valsts drošība.

Šobrīd reformas piedāvājumā nav atbildēts, kā tas viss tiks nodrošināts, bet mēs, protams, būsim konstruktīvi partneri – gaidīsim visus aprēķinus, visu informāciju, lai varētu spriest.

Tātad, mūsuprāt, solis ir noteikti pareizajā virzienā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim.

Un noslēgumā šodien raidījumā “Frakciju viedokļi” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Askolds Kļaviņš.

Lūdzu!

A.Kļaviņš (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu jums nedaudz pastāstīt par šodien otrajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā. Tie ir, manuprāt, ļoti vajadzīgi grozījumi, taču to sekas mēs izjutīsim, lai cik tas dīvaini izklausītos, tikai pēc kādiem gadiem septiņiem.

Runa ir par vienota valsts eksāmena ieviešanu sākumā juristiem, bet pēc tam varbūt arī kādai citai profesijai, piemēram, ārstiem.

Mēs visi zinām, ka tad, kad nonākam līdz juridisku jautājumu risināšanai, parastā situācija ir tāda: cik juristu, tik arī viedokļu. Nejuristam ir ārkārtīgi grūti piedalīties šajās diskusijās, un nejurists nevar saprast, kā tas tā var būt, ka vienādas kvalifikācijas, vienādas profesijas cilvēkiem ir tik atšķirīgi viedokļi. Un viens no cēloņiem tam ir šī dažādā pieeja juristu izglītībai, dažādās juristu skolas, un tas principā rada tādu lielu laika šķiešanu visiem pārējiem, kuri nav juristi.

Ja šie grozījumi tiks apstiprināti arī trešajā lasījumā, tad tie jaunie cilvēki, kas sāks mācīties par juristiem pēc šā likuma stāšanās spēkā, jau gatavosies vienotam – visā valstī vienotam! – juristu eksāmenam, skolu pabeidzot, un ir cerības, ka varbūt tad mums būs mazāk šo pretrunīgo viedokļu.

Un otra lieta. Noklausoties kolēģu viedokļus, arī Kūtra kunga minēto par gumijas stiepšanu, gribētos nedaudz piebilst, ka steiga ne vienmēr ir vajadzīga. Proti, ar mums, zaļajiem, ir tā: pirms dažiem gadiem mēs bijām ļoti kaismīgi atbalstītāji idejai, ka ceļu uzturēšana, tā teikt, jāpiesaista valstī pārdotajai degvielai, respektīvi, daļa no šī degvielas nodokļa ieņēmumiem jānovirza ceļu uzturēšanai. Bet pasaule mainās – Latvijā arvien vairāk ienāk iekšā hibrīdautomobiļi, elektroautomobiļi. Tā mums, zaļajiem, liekas ļoti vajadzīga un veicināma tendence, un principā mūsu vīzija ir tāda: mēs gribētu redzēt, ka tālākā nākotnē pa Latviju pārvietojas gandrīz tikai elektroautomobiļi. Ja šobrīd likumā mēs iestrādātu mehānismu, lai piesaistītu ceļu uzturēšanu pārdotajai degvielai, tad mēs darbotos pretēji saviem mērķiem.

Mums ļoti gribas, lai ceļi būtu labā kārtībā, lai tie būtu sakārtoti. Tas ir pirmais punkts! Un otrais punkts: lai fosilās degvielas patēriņš Latvijā samazinātos! Un tāpēc ir rūpīgi jādomā, jāmeklē tomēr cits risinājums. Tas risinājums bija labs 20.gadsimtā, taču 21.gadsimtā jāmeklē jauni risinājumi.

Paldies jums, un veiksmi darbos!

Vadītāja. Paldies Askoldam Kļaviņam.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Svētdien, 24.novembrī