Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums raidījuma “Frakciju viedokļi” minūtēs no Saeimas nama Sēžu zāles pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā izskatīja daudzus svarīgus jautājumus. Domāju, ka par lielu daļu no tiem izstāstīs nākamie runātāji, tāpēc stāstīšu tikai par pirmo darba kārtības punktu.

Beidzot Saeima patiešām nobalsoja par ierosinājumu ieviest izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē, kuras paredzēja, lai nākamais Valsts prezidents tiktu ievēlēts atklātā balsojumā. Atgādināšu, ka pirms nedēļas vairums Saeimas deputātu vispār nemaz neuzdrošinājās pret to nobalsot. Šodien pēc nelielām debatēm šis ierosinājums diemžēl tika noraidīts. Tas nozīmē, ka nākamo Valsts prezidentu visdrīzāk atkal izvēlēsies slēptās aizkulišu spēlītēs.

Kā Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis es šodien no tribīnes centos uzrunāt katru Latvijas Republikas 12.Saeimas deputātu, katru Latvijas tautas gribas paudēju, kas ir izpelnījies sabiedrības atbalstu un ir apņēmies pildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākās apziņas. Katram deputātam ar savu rīcību jāvairo sabiedrības uzticēšanās Saeimai, un, manuprāt, šis grozījumu projekts tika ierosināts pirmām kārtām tieši tādēļ, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos katram Saeimas deputātam, katram viņa pieņemtajam lēmumam un, protams, arī Saeimas ievēlētajam Valsts prezidentam.

Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka Latvija ir pelnījusi tikpat labu – vai varbūt vēl labāku – prezidentu, kāds ir Lietuvā un Igaunijā. Mums visiem labi zināms, ka jau visas valsts amatpersonas, pilnīgi visas, izņemot Valsts prezidentu, tiek ievēlētas atklātā balsojumā, un, kā jau minēju, balsojums par Valsts prezidentu joprojām paliek vienīgais aizklātais balsojums Saeimā.

Daudzu partiju pārstāvji mēģina aizbildināties, sakot, ka vairums partiju tā kā esot iestājušās par tautas vēlētu Valsts prezidentu, tāpēc par šo atklātā balsojuma priekšlikumu vairs nemaz neesot jēgas runāt. Atļaušos teikt, ka tie ir savstarpēji nesaistīti jautājumi, jo tautas vēlētu Valsts prezidentu Latvija ieraudzīs ne ātrāk kā 2019.gadā – un tikai tādā gadījumā, ja Saeima ar divām trešdaļām balsu atbalstīs šo ideju trijos lasījumos. Tāpēc šie konkrētie ierosinājumi bija saistībā ar 2015.gadā gaidāmo Valsts prezidenta ievēlēšanu, un Saeimas deputātiem nevajadzētu tēlot nezinīšus, it kā to nesaprastu.

Un, kopumā ņemot, jāteic, ka es priecājos, ka pagājušajā nedēļā Saeima šo likumprojektu neatbalstīja, jo šodien atkal mēs varējām pie šī jautājuma atgriezties un sabiedrībā jau daudz vairāk informācijas tika apspriests un dažādi viedokļi tika izskanējuši. Un pēc šīs plašās diskusijas tomēr uzskatu, ka Saeimas deputātiem jāspēj būt godīgiem pret sevi un savu vēlētāju, nav jābaidās no tā, kā vēlētājs novērtēs katra deputāta patieso lēmumu. Un tie deputāti, kuri šodien neatbalstīja Saeimas... neatbalstīja šo iniciatīvu par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, ir tādējādi uzņēmušies atbildību par to, ka partiju slepenā tirgus rezultātā, iespējams, var tikt ievēlēts vājš Valsts prezidents. Aizklāta balsojuma gadījumā vēlētājs nevarēs uzzināt, kurš pie tā vainīgs, nevarēs pārliecināties, ka viņa pārstāvis nav atbalstījis viduvēju vai pat vāju Valsts prezidenta amata kandidātu. Un tad katram Saeimas deputātam, kas šodien neatbalstīja atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, atkal būs jātaisnojas par šodienas balsojumu. Diemžēl tāda ir situācija.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Īsa piebilde pie iepriekš kolēģa pieminētā jautājuma.

Frakcija VIENOTĪBA atbalsta atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Diemžēl pret Saeimas aritmētiku... aritmētika ir stiprāka par argumentiem, jo šobrīd tikai trīs no sešām Saeimas frakcijām atbalsta atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Līdz ar to divu trešdaļu vairākumu iegūt Satversmes grozījumiem nav iespējams. Un diemžēl, man jāsaka, šī jautājuma tālāka virzība nenotika un arī nākotnē izskatās bezcerīga šajā Saeimā.

Bet es šodien gribu runāt par četriem, manuprāt, šīsdienas sēdes galvenajiem likumprojektiem. Mēs neesam paspēruši milzīgu soli, bet esam veikuši nelielu soli pareizā virzienā kreditēšanas atjaunošanai un veicināšanai Latvijā. Kreditēšana un finanses, kā zināms, ir ļoti svarīgs ekonomikas asinsrites elements. Šobrīd kopējie dati Latvijā liecina par būtisku – diezgan būtisku! – ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli pieaugumu, kas gandrīz jau sasniedz pirmskrīzes līmeni, bet kreditēšanas tempi Latvijā stipri samazinās iepretim Lietuvai un Igaunijai, kur tie aug. Tātad ir jāmeklē tās kļūdas, kas neļauj veicināt kreditēšanu. Un viena no šīm... viens no šiem iemesliem, varbūt ne galvenais, bet pietiekami būtisks, ir izvēles iespējas trūkums hipotekārajā kreditēšanā, jo šobrīd esošajos likumos no 1.marta stājas spēkā tā sauktais nolikto atslēgu princips, ja nekas nemainās, un tas ļoti būtiski palielina – es teiktu, apmēram divas reizes palielina! – pirmās iemaksas lielumu, pretendējot uz hipotekāro kredītu. Tas ļoti daudzām ģimenēm padara šo kreditēšanos vienkārši neiespējamu.

Un šodien mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tātad, ja šie principi, kas šobrīd ir pirmajā lasījumā nobalsoti, stāsies spēkā, tad paralēli nolikto atslēgu principam darbosies arī pilnas atbildības princips, kas būs saistīts ar ievērojami mazāku pirmo iemaksu. Manuprāt, ir noteikti ļoti saprātīgi grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri ļaus esošo nenokārtoto kredītsaistību īpašniekiem vienkāršāk un vieglāk atbrīvoties no vecajām parādsaistībām, izejot maksātnespējas procedūru, samaksājot, teiksim, 3 līdz 5 procentus no nedzēstās kredīta summas.

Un ļoti būtiski grozījumi ir ierosināti un uzsākti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, jo nesamaksāto un nesamaksājamo kredītu nasta ir ārkārtīgi liels slogs, kas nospiež gan mājsaimniecības, gan patiesībā ir riska elements mūsu tautsaimniecības attīstībai. Un ar šiem grozījumiem mēs gribam panākt situāciju, ka, ja bankas norakstīs vai samazinās nedzēstā kredīta daļu pēc tam, kad ķīla jau ir atsavināta, tad šie darījumi netiks aplikti ar atbilstošu nodokli – iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Es domāju, ka tas būs ļoti liels stimuls kredītbankām – ķerties pie šī procesa, uz ko mēs tās ļoti arī aicināsim, un tāpēc es gribētu teikt, ka šodien Saeima, neskatoties uz ļoti plašām emocionālām un – lai man klausītāji piedod atklātību un vienkāršu runu! – reizēm arī muļķīgām debatēm no Saeimas tribīnes... es domāju, ka mēs esam izdarījuši labu darbu pareizā virzienā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Šadurska kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Koalīcijas deputāti ir iesnieguši četrus likumprojektus, kuru mērķis, mūsu skatījumā, ir – faktiski nepieļaut nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā.

Un divi no šiem likumprojektiem ir īpaši nelabvēlīgi kredītņēmējiem. Izstrādājot likumprojektus, konsultācijas notika pārsvarā ar Latvijas Banku un Latvijas Komercbanku asociāciju, neņemot vērā kredītņēmēju viedokli. Tas liecina par spēcīgu komercbanku lobiju parlamentā.

Savukārt frakcija SASKAŅA atbalsta nolikto atslēgu principu. Nolikto atslēgu princips ir nekustamā īpašuma tirgus cenas valstisks regulēšanas instruments. Nolikto atslēgu principa piemērošanas gadījumā kredītiestādes būtu ieinteresētas, lai hipotekārā kredīta summa nepārsniedz ķīlas vērtību, līdz ar to tirgus līdzsvara cena būtu pietuvināta mājokļa reālajai cenai. Nolikto atslēgu principa regulējums stabilizēs reālu cenu nekustamo īpašumu tirgū. Samazinoties nekustamo īpašumu tirgus cenai, aizņēmējam tā paša mājokļa iegādei būs nepieciešama zemāka aizdevuma summa. Hipotekārie kredīti būs pieejami, un tos būs vieglāk atmaksāt. Nolikto atslēgu princips varētu būt arī trauksmes signāls komercbankām atbildīgāk kreditēt vai arī riskēt ar kapitāla zaudējumiem. No Latvijas aizies komercbankas, kuras meklē vieglu naudu no darījumiem nekustamo īpašumu tirgū. Komercbankas būs ieinteresētas kreditēt Latvijas tautsaimniecību, kā atlīdzību saņemot patērētāju pirktspējas pieaugumu.

Mūsu skatījumā, nolikto atslēgu princips veicinās kredītiestādes meklēt reālas iespējas ekonomikas kreditēšanai.

Priekšvēlēšanu gaisotnē sākotnēji piedāvāja labvēlīgākus kreditēšanas nosacījumus, atbalstīja kredītņēmēju interesēm atbilstošu regulējumu, bet šobrīd koalīcija rīkojas pretēji.

Savukārt frakcija SASKAŅA neatbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, bet diskusijas par šo tēmu, par kreditēšanu, it īpaši par hipotekāro kreditēšanu, Saeimā vēl turpināsies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Pateicos.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi, bet vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu jautājumā par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, kā arī par tā saukto nolikto atslēgu principu.

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka frakcija “No sirds Latvijai” gan pirmsvēlēšanu laikā iestājās, gan arī šobrīd stingri iestājas par tautas vairākuma gribas īstenošanu. Mūsu frakcija ir stingri iestājusies par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tāpēc mēs neatbalstām nekādus citus grozījumus Satversmes pantos, kuri nosaka Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Papildus tam mums kā opozīcijas partijai ir iespēja vērot, kā šajā Saeimas sasaukumā, tāpat kā iepriekšējā, daudzi būtiski lēmumi tiek pieņemti aiz slēgtām durvīm – Koalīcijas padomē. Un iespējams, ka patiesā Valsts prezidenta izvēle notiks tieši tur.

Atklāts balsojums Saeimā nebūt nenozīmē, ka tiks uzklausīta tautas griba vai tiks ievērotas tās intereses. Ja koalīcijas partijas politiskā tirgus rezultātā būs vienojušās par konkrēta kandidāta ievēlēšanu, tad atklāts balsošanas process dod iespēju kontrolēt, lai deputāts balsotu pēc partijas norādījuma. Savukārt aizklāta balsošana deputātam ļauj balsot godīgi un pēc sirdsapziņas. Šādā procesā iespējams vairāk ieklausīties savu vēlētāju viedoklī un par to arī pastāvēt. Var piekrist, ka šeit kontrolēt deputātu balsojumu nav iespējams. Taču rezultāts būs patiesāks. Kāpēc pasaulē tautas balsojumus, kas notiek aizklātās balsošanās, atzīst par demokrātiskākiem? Tāpēc, ka neviens nevar ietekmēt vēlētāju viņa izvēlē un kontrolēt to.

Priekšlikums balsot atklāti ietver arī citu mērķi – novērst uzmanību no idejas par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu un radīt ilūziju, ka Saeima šādā procesā nobalso par tautas atbalstīto kandidātu.

Otrs būtisks jautājums bija grozījumi, kas izstrādāti, lai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros netiktu piemērots nolikto atslēgu princips, kā arī precizētu saistību dzēšanas plāna termiņus. Šajā balsojumā frakcija “No sirds Latvijai” atturējās vairāku iemeslu dēļ. Mēs saprotam, ka šis jautājums nav viennozīmīgi vērtējams, bet, ņemot vērā plānoto straujo likumprojekta virzību Saeimā, nav iespējams vispusīgi un rūpīgi izvērtēt, kādas sekas var rasties, atceļot Saeimā salīdzinoši nesen pieņemtās normas. Protams, ka mūs satrauc tas, ka šobrīd bankas ir samazinājušas iespējas hipotekāro kredītu ņēmējiem iegūt nepieciešamos resursus. Tajā pašā laikā, mūsuprāt, valdība nav veikusi visus nepieciešamos soļus, lai konsekventi īstenotu iepriekšējās Saeimas, tātad likumdevēja, pieņemtos lēmumus, bet gan padevusies banku sektora prasībām. Mēs neredzam valdības piedāvātos alternatīvos atbalsta risinājumus.

Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka tikai mērķtiecīga valdības politika ekonomikas izaugsmes veicināšanai, jaunu, labi atalgotu darba vietu radīšana un tiešs atbalsts ģimenēm ar bērniem var nodrošināt cilvēku labklājību un pārliecību par nākotni. Ja cilvēki dzīvos nodrošinātos apstākļos, pārliecināti par savu nākotni, tad arī cilvēki būs gatavi nākotnē uzņemties papildu saistības savas ģimenes dzīves apstākļu uzlabošanai.

Pateicos par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sudrabas kundzei no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji un cienītās radioklausītājas! Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas uzmanības lokā bez ekonomikas un sociālajiem jautājumiem ļoti liela uzmanība tiek pievērsta arī valsts ilgtspējīgas attīstības, tajā skaitā arī izglītības, kultūras un zinātnes jomu attīstības, jautājumiem. Tāpēc šodien ZZS frakcijas uzdevumā kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs vēlos jūs informēt par tām būtiskajām lietām, pie kurām šobrīd strādā manis vadītā komisija.

Profesionālās izglītības sakārtošana, lai celtu šādas izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un vienlaikus celtu šādas izglītības prestižu, ir viens no šiem jautājumiem. Mērķis ir panākt to, lai, uzticoties profesionālajai izglītībai kā labai izglītībai, Latvijā 2020.gadā apmēram puse no visiem vidusskolas vecuma jauniešiem mācītos tieši šajā sektorā. Šobrīd Profesionālās izglītības likums ir viens no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba kārtības aktuālākajiem punktiem, pie tā mēs esam strādājuši jau trīs sēdēs un ceram šo likumprojektu nodot izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā, sagatavot uz 17.februāri kā noslēguma datumu šī likumprojekta izskatīšanu.

Tās būtiskākās lietas, kuras ir paredzēts mainīt saistībā ar profesionālo izglītību, ir nozaru ekspertu padomju ieviešana profesionālās izglītības sistēmā – nevis kā obligāta prasība, bet kā iespēja tautsaimniecības nozarēm sevi pārstāvēt šajā sistēmā, veidojot konsultatīvu dienestu, kurā būtu iesaistīti gan darba devēju, gan pašvaldību, gan profesionālo organizāciju pārstāvji un arī citi sociālie partneri. Šīs nozaru ekspertu padomes ir paredzēts veidot visās nozarēs, bet – es uzsveru vēlreiz! – kā izvēles iespēju, izņemot tādas jomas, kas ir saistītas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, saistītas ar policiju, saistītas ar robežsardzi un ar avārijas un glābšanas dienestu, jo tur ir savi iekšējie likumi, sava dienesta gaita, un tur jau šīs te... gan atbilstība darba tirgus prasībām, gan arī šī atbilstības kontrole tiek realizēta citā veidā.

Otra lieta, kas ir paredzēta profesionālajā izglītībā, ir konventu izveidošana pie profesionālās izglītības iestādēm. Konventi – tās būtu tādas padomdevējinstitūcijas profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem, tas ir, direktoriem, kur arī būtu pārstāvēti gan darba devēji, gan profesionālās asociācijas, gan tās pašvaldības, kuru teritorijā šīs izglītības iestādes atrodas. Un iecere ir tieši tā pati – tuvināt tās mācību programmas, kuras tiek īstenotas, darba tirgus prasībām, padarīt šo izglītību pieprasītāku no darba tirgus puses un vienlaikus arī konkurētspējīgāku.

Šajā sakarā mēs... bez šiem konventiem un nozaru ekspertu padomēm mēs ļoti daudz esam diskutējuši arī par profesionālās izglītības kompetences centriem. Vairāki šādi centri jau Latvijā ir izveidoti, bet konkrēti diskusija bija par profesionālās izglītības kompetences centriem kultūrizglītības jomā, jo tur šī sistēma īsti nav sakārtota. Kultūras joma atrodas Kultūras ministrijas pakļautībā, un tur mēs esam panākuši kompromisa risinājumu, ka Kultūras ministrija uzņemas atbildību par šo profesionālās izglītības kompetences centru realizēšanu... veidošanu savas padotības iestādēs un ka šie konventi, par kuriem es minēju iepriekš, būs nevis obligāti šīs jomas izglītības iestādēs, bet tikai tajās kultūrizglītības iestādēs, kurām būs profesionālās izglītības kompetences centra statuss. Un pa visu Latviju tie varētu būt kādi divi trīs šādi te... šādi lielāki veidojumi kultūrizglītības jomā.

Frakcijas uzdevumā es vēlētos jums pastāstīt vēl arī par to, ka Saeimas deputāti jau strādā ne tikai šeit, Latvijā, iekšpolitiski, bet ka mums ir arī pietiekami daudz ārpolitisko sakaru. Tajā skaitā viena tāda atbildīga joma šobrīd ir darbs Baltijas Asamblejā. Baltijas Asambleja – tā ir triju Baltijas valstu starpparlamentu organizācija, kura ir izveidota jau 1991.gadā un kurā deputāti darbojas tieši tāpat kā nacionālajos parlamentos, darbojas komisijās. Šīm komisijām ir kopīgas darba sanāksmes, pietiekami regulāras, un to mērķis ir saskaņot visu triju Baltijas valstu rīcībpolitiku un arī likumdošanas iniciatīvas atbilstošajās jomās. Un šīs jomas ir gan enerģētika un enerģētikas drošība, gan militārā joma, gan arī, teiksim, vides aizsardzība, veselības aizsardzība, kā arī izglītība, kultūra un zinātne. Pietiekami daudz mēs esam pēdējā laikā tikušies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai par šīm jomām runātu. Aktuāls ir jautājums par ātrgaitas dzelzceļu visām trijām Baltijas valstīm, par tā saukto Rail Baltica projektu. Tikpat aktuāls ir jautājums par elektroenerģijas starpsavienojumiem.

Ļoti aktuāli ir arī jautājumi par vienotu Baltijas izglītības telpu. Un tāpēc, piemēram, rīt, 13.februārī, Lietuvā, Šauļu pilsētā, notiks Baltijas Asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas darba seminārs, kurā piedalīsies gan parlamentu deputāti, gan izglītības jomas eksperti, gan arī atbilstošo nozaru ministriju pārstāvji no visām Baltijas valstīm un tiks diskutēts par kopīgām profesionālās un augstākās izglītības mācību programmām un izglītības sektora spēju adaptēties darba tirgus prasībām, kā arī tiks diskutēts par civilās aizsardzības jautājumu iekļaušanu Baltijas valstīs realizētajās studiju programmās un par saskaņotu šo jautājumu risināšanu visās Baltijas valstīs.

Tas arī šodien viss.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un frakciju viedokļus šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodienas Saeimas sēdē atkārtoti tika virzīti Nacionālās apvienības iniciētie grozījumi Satversmē, kuri paredzēja atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Diemžēl Saeima neatbalstīja minētos grozījumus. Mūsuprāt, šie grozījumi bija ļoti svarīgi, lai sabiedrība zinātu, kā attiecīgi deputāti ir balsojuši par vienu vai otru Valsts prezidenta amata kandidātu. Iepriekš mēs zinājām mūsu kolēģu – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas – viedokli, taču mūs nedaudz... varbūt pārsteidza vairāk to frakciju viedokļi, kuras aktīvi iestājās par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu; piemēram, frakcija “No sirds Latvijai”, kura šajā balsojumā nebalsoja “par”. Mūsuprāt, šeit var rasties arī jautājums: kas šiem deputātiem šajā gadījumā būtu slēpjams no saviem vēlētājiem? Jo, mūsuprāt, tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta viena no neatņemamām sastāvdaļām ir arī sabiedrībai pieejamā informācija.

Nākamais jautājums, ko es gribētu minēt šodien un kas tika skatīts Saeimā. Ir vairāki likumprojekti, kas ir saistīti ar tā saucamā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Ko nozīmē tā saucamais nolikto atslēgu princips? Par to tiešām ļoti daudz tiek runāts, un šeit varētu uzdot jautājumu: vai tas ir kāds brīnumlīdzeklis, kas vienā mirklī ļauj atbrīvoties no saistībām?

Cienījamie radioklausītāji! Es vēlētos informēt, ka tas, ko politiķi sauc par nolikto atslēgu principu, nozīmē apmēram sekojošo. Proti, persona, kura ir parādnieks un kura vēlas kvalificēties šim procesam, sākotnēji samaksā attiecīgi valsts nodevu, samaksā maksātnespējas procesa depozītu, sagatavo pieteikumu tiesai. Tiesa šo pieteikumu vērtē kopā ar citu maksātnespējas procesa pazīmju esamību. Tiesa šo pieteikumu var noraidīt. Gadījumā, ja tomēr tiesa šo pieteikumu apmierina, tad tiesa ieceļ administratoru. Pēc tam tiek noteikts kreditoru pieteikšanās termiņš, kas, aptuveni rēķinot laika grafiku, varētu būt kādi seši mēneši. Tikai pēc tam tiek izziņotas parādnieka mantas izsoles, un pēc tam, kad parādnieka manta tikusi pārdota, līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiesa lemj par atlikušo saistību dzēšanu. Turklāt šajā gadījumā tiesai būtu jāvērtē, vai tiek pārdots parādnieka vienīgais mājoklis. Jo, ja izrādītos, ka parādniekam ir kādi citi īpašumi, tad attiecīgā saistību dzēšanas procedūra nenotiktu. Kā mēs redzam, šis process, kas tika sākotnēji iestrādāts Maksātnespējas likumā, var ilgt apmēram no pusgada līdz gadam. Taču tas nenozīmē, ka šis process visos gadījumos beigtos ar pozitīvu risinājumu. Turklāt noteikti ir jānorāda, ka šis regulējums neattiektos uz iepriekš noslēgtajiem darījumiem.

Šajā pašā laikā, šobrīd, Saeimā tiek virzīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas, mūsuprāt, piedāvā ļoti pozitīvi vērtējamu alternatīvu. Proti, tas dos iespēju jebkuram potenciālam kredītņēmējam izvēlēties savu atbildības apmēru nākotnē, nepiemērojot maksātnespējas procesu, jo, kā es jau teicu, šis maksātnespējas process nav nedz lēts, nedz arī ātri pieejams. Līdz ar to, mūsuprāt, šajos gadījumos patērētājam pašam būs iespēja izvēlēties, sākotnēji varbūt savu atbildību ierobežojot ar nekustamā īpašuma vērtību. Bankām šādos gadījumos šāda vēlme būs jārespektē. Ja parādnieks nespēs pildīt savas saistības, tad iestāsies šis tā saucamais nolikto atslēgu princips, bet tas notiks, nepiemērojot Maksātnespējas likumā paredzēto visu šo procedūru, ko jau es minēju.

Mēs no savas puses noteikti sekosim līdzi banku darbam, īstenotajai politikai pret patērētājiem arī turpmāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!