Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Tātad tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija relatīvi īsa (salīdzinājumā ar citām reizēm) Saeimas sēde – tā ilga tikai līdz pulksten 12.00, bet tajā tika skatīti gana spraigi jautājumi.

Mēs šo sēdi sākām ar to likumprojektu izskatīšanu, kuri bija iesniegti nodošanai komisijām, un es vēlos no tiem izcelt vienu. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Proti, ideja nav svaiga, tā jau ir cirkulējusi apkārt, ir bijuši šādi līdzīgi iesniegumi arī iepriekšējā Saeimā, arī 2012.gadā tas jautājums tika skatīts komisijās. Runa ir par to, ka pašvaldību vēlēšanās dotu tiesības vēlēt personām, kas ir sasniegušas 16 gadu vecumu. Tātad paredzēts pazemināt šo vecumu slieksni par diviem gadiem. Es arī kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs komentēju šo jautājumu. Mums ir ļoti cieša sadarbība ar jaunatnes organizācijām, un tieši Latvijas prezidentūras ietvaros, kura noslēdzās šajā vasarā, viena no prioritātēm bija jauniešu līdzdalības veicināšana politiskajos procesos. Bija ļoti aktīvas diskusijas ar jauniešiem, ar jaunatnes organizācijām, un tas “sausais atlikums” no diskusijām bija tāds, ka paši jaunieši noraidīja šo ieceri – jau no 16 gadiem ļaut balsot vēlēšanās. Tie argumenti bija daudzi un dažādi – un arī par šo izvēlēto slieksni. Līdz ar to, manuprāt, Saeima šodien pieņēma pareizu lēmumu, pagaidām noraidīdama šo iniciatīvu, jo jautājums ir tāds, kas izraisa daudzus citus jautājumus. Tas ir pretrunīgs, un tas būtu vēl jāskata dažādos citos formātos, un būtu arī jārunā ar jauniešu organizācijām par to, ko darīt ar to tālāk.

Vēl es vēlos izcelt likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs nobalsojām par to, ka tiks piešķirtas atlaides elektroenerģijas iegādei ģimenēm ar bērniem un I grupas invalīdiem, un par to mēs nobalsojām šodien arī Saeimā, likumprojektu izskatot trešajā, galīgajā, lasījumā. Un šis likums stāsies spēkā.

Saeima šodien lēma arī par likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”, kur ir paredzēts tas, ka šiem pedagogiem tiks piešķirtas izdienas pensijas.

Pēdējais jautājums bija visapjomīgākais, un par to bija vislielākās debates. Tas bija lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam”. Te jāatzīst, ka arī frakcijā VIENOTĪBA šī diskusija bija ļoti gara un gana spraiga. Vairāki kolēģi norādīja uz lietām, kas varbūt nekustas tādā ātrumā, kā tas būtu nepieciešams, uz vairākiem jautājumiem, kuros virzības nav, un līdz ar to tas atspoguļojās arī šīsdienas debatēs, kur norādīja uz maksātnespējas sistēmas problēmām, uz investīciju drošības un investīciju vides problēmām, kas netiek risinātas. Tāpat arī daudzus citus jautājumus kolēģi minēja. Taču frakcija VIENOTĪBA pieņēma lēmumu atturēties balsojumā par Rasnača kunga demisiju, nevis balsot “pret”. Tas ir kā uzticības kredīts Rasnača kungam turpmākajam periodam, bet ar nosacījumu, ka faktiski šī atturēšanās ir kā brīdinājums par to, ka ir daudz aktīvāk jāstrādā pie tā, lai risinātu šos sasāpējušos tiesiskuma jautājumus, jo no tā ir atkarīgs daudz kas, arī mūsu ekonomiskā labklājība.

Tas arī būtu īsumā par šīsdienas sēdi viss. Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēna kungam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu runāt par šobrīd trim aktuālajiem, mūsuprāt, jautājumiem.

Pirmais. Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos un Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumus, kuri paredz noteikt bargākus sodus par seksuālām darbībām, kas vērstas pret nepilngadīgām, mazgadīgām personām. Tātad tie paredz noteikt bargākus sodus tā saucamajiem pedofiliem, kas izmanto bērnus šādā veidā. Mēs zinām, ka sabiedrībā ļoti lielu sašutumu izraisīja vasarā izskanējusī informācija par notikumiem Liepājā. Juridiskā komisija nekavējoties sanāca uz sēdi un kopā ar Tieslietu ministriju izstrādāja vairākus būtiskus grozījumus, kuri paredz noteikt daudz bargākas soda sankcijas, kā arī pagarināt noilgumu termiņam, kurā cietušajām personām būs tiesības ziņot par šādiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šobrīd, kā jau es minēju, Saeima atbalstīja šos grozījumus, un mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk šos grozījumus pieņemt arī galīgajā lasījumā. Juridiskā komisija no savas puses ir noteikusi, ka bērnu tiesību aizsardzība un ar to saistītie likumprojekti būs Juridiskās komisijas prioritāte numur viens tuvākajā laika periodā.

Noteikti šodien ir jārunā arī par tieslietu ministra demisijas pieprasījumu, ko bija iesniegusi partija SASKAŅA. Šobrīd es gribu aicināt ikvienu radioklausītāju iepazīties ar to atskaiti, ko tieslietu ministrs sniedza par to, ko Tieslietu ministrija ir darījusi un dara tiesiskuma stiprināšanā. Es vēlos norādīt arī to, ka Nacionālās apvienības ministri, šķiet, ir vienīgie, kas dažādos formātos ir snieguši atskaites par savā jomā paveikto. To savulaik ir darījuši gan mūsu kultūras ministri, gan arī tieslietu ministrs, un es domāju, ka būtu pilnīgs pamats varbūt ne šādā griezumā, bet... pilnīgs pamats būtu jebkuram ministram atskaitīties gan parlamentam, gan Saeimai par padarīto.

Un visbeidzot es gribu runāt arī par būtiskāko jautājumu, kas gan nebija parlamenta šīsdienas sēdes darba kārtībā, bet kas noteikti būs tuvākajās dienās Eiropas lietu komisijas darba kārtībā. Tas ir jautājums par tā sauktajiem imigrantiem jeb bēgļiem. Es vēlos uzsvērt, ka Nacionālā apvienība savu pozīciju nav mainījusi. Mēs uzskatām, ka primāri ir jācīnās ar cēloņiem, ar šo bēgļu plūsmu, proti, jānosaka gan kārtība, kādā nošķirt kara bēgļus no ekonomiskajiem bēgļiem, gan jāiesaista vairāk arī starptautiskās organizācijas šo problēmu risināšanā. Tāpat ir jācīnās ar šo bēgļu kontrabandistiem (arī Eiropas Komisija ir atzinusi, ka šī problēma pastāv!). Un tikai tad mēs varam runāt par to, kā rīkoties seku gadījumā.

Mūsu pozīcija ir nemainīga: šobrīd Latvijai papildu bēgļi nav jāuzņem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņa kungam.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, manuprāt, bija divi tādi svarīgāki jautājumi: viens bija par iespēju jauniešiem jau no 16 gadu vecuma iesaistīties vismaz pašvaldību vēlēšanās un otrs – par tieslietu ministra demisijas pieprasījumu.

Ja runājam par jauniešiem, tad bieži vien dzirdam, ka jaunieši par maz interesējas par to, kas notiek valstī, par to, kas notiek pašvaldībās, bet dažreiz mēs paši nedodam jauniešiem iespējas sevi izpaust. Kriminālatbildība jauniešiem iestājas jau no 14 gadiem, pase jāsaņem jau faktiski 15 gadu vecumā, bet joprojām mūsu valsts politiķi baidās dot jauniešiem no 16 gadu vecuma iespēju nobalsot savas pašvaldības vēlēšanās.

Mūsu frakcija, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, uzskata, ka tieši šī iespēja varētu vairāk pašus jauniešus iesaistīt pašvaldības darba izvērtēšanā un arī pašvaldība būtu vairāk ieinteresēta sadarboties ar jauniešiem, uzklausīt viņu viedokli. Un, mūsuprāt, tas varētu lielā mērā risināt, vismaz pastarpināti, arī tādas problēmas kā demogrāfija un emigrācija, jo šādā gadījumā jaunietis jau no 16 gadu vecuma būtu vairāk iesaistīts vietējā pārvaldē, viņam būtu iespēja aktīvāk izteikt savus priekšlikumus un, protams, panākt šo priekšlikumu izvērtēšanu domes sēdēs.

Turklāt jāteic, ka Eiropas Padome jau pirms vairākiem gadiem ir izteikusi atbalstu šādai idejai. Un arī Igaunijā šāda iespēja jau ir. Tātad Igaunijā jaunieši jau no 16 gadiem var vēlēt pašvaldību vēlēšanās. Es ceru, ka arī Latvijā šāda iespēja tiks dota.

Diemžēl jāsaka uzreiz, ka vairums deputātu pat nebalsoja pret šo priekšlikumu, bet vienkārši atturējās. Manuprāt, tāda atturēšanās parāda deputātu nevēlēšanos iedziļināties jautājuma būtībā, varbūt arī nelielas bailes no skaidras atbildes sniegšanas, vai viņi ir “par” vai “pret” šo priekšlikumu.

Visplašākās debates Saeimā izvērtās saistībā ar pieprasījumu tieslietu ministra demisijai. Un savā runā es pieminēju, ka mēs bieži vien gan valdībām, gan koalīcijām pieliekam klāt kādu epitetu. Piemēram, iepriekšējā Saeimā koalīcija tika vismaz kādu laiku saukta par tiesiskuma koalīciju. Un, manuprāt, patiešām kādu laiku, kādu brīdi tiesiskums bija ļoti svarīga prioritāte gan koalīcijā, gan visā Saeimā, gan arī valdībā.

Bet, izvērtējot pašreizējās valdības darbu pēdējo 10 mēnešu laikā, jo attiecīgā valdība tik ilgu laiku darbojas, nu jāteic, ka tas atbilstošākais vārds tomēr ir “mazspēja”. Un, ja runājam par Tieslietu ministriju, tad jāteic, ka, piemēram, maksātnespējas administratoru sistēmas sakārtošanā tieslietu ministrs nav veicis pietiekoši... vajadzīgās reformas un šī sistēma joprojām ir nesakārtota, un Tieslietu ministrijas darbība raksturojama atkal ar to pašu vārdu – “mazspēja”.

Latvijas Reģionu apvienība nevarēja balsot citādāk, kā tikai atbalstīt tieslietu ministra demisiju, jo mūsu frakcija nekad nav balsojusi “par” ministra apstiprināšanu, nav arī balsojusi “par” šīs valdības apstiprināšanu. Jo jau pašā sākumā... Kā jau teicu, pirms 10 mēnešiem, kad tika ievēlēta šī Saeima, mūsuprāt, valdība netika izveidota tā, lai izpildvara varētu patiešām strādāt izvirzīto mērķu un izvirzīto uzdevumu izpildīšanai.

Diemžēl joprojām valdība tiek veidota atbilstoši tradīcijām (šis vārds arvien ir populārs Saeimā), un visi redz, ka atsevišķas ministrijas tiek vienkārši sadalītas atbilstoši politiskajām partijām. Un tas, protams, neveicina izaugsmi. Un Nacionālā apvienība, piemēram, par Tieslietu ministriju atbild jau kopš 2006.gada.

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Latvijas Reģionu apvienību priecē, ka vismaz daļa opozīcijas beidzot ir pievienojusies jau pirms tam mūsu izvirzītajai iniciatīvai – tomēr izvērtēt vairāku valdības ministru darbu un prasīt atbildību par neizdarībām. Atgādināšu, ka Latvijas Reģionu apvienība tika pieprasījusi satiksmes ministra Anrija Matīsa un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda profesionalitātes izvērtēšanu. Tomēr toreiz šīs mūsu iniciatīvas netika atbalstītas.

Un noslēgumā vēlos izteikt nožēlu, ka tāds mazspējas “vīruss” arvien biežāk, vispār ļoti bieži tiek izmantots Saeimā. Un arī šodien mēs redzējām, ka arī attiecībā uz ministra demisijas pieprasījumu daļa deputātu nevarēja nobalsot, precīzi un skaidri paužot savu nostāju ar “par” vai “pret”, bet nospieda pogu “atturas”. Tā ir tāda kā slēpšanās, jo pēc būtības tas nozīmē, ka deputāti tomēr ir slēpti balsojuši “pret”, nospiežot pogu “atturas”.

Tā ir tāda iespēja gan jums, vēlētājiem, gan žurnālistiem skaidrot kādas nianses, ka, lūk, dodam avansu, šajā gadījumā – ļaujam Rasnača kungam strādāt tālāk. Bet, protams, to, kas tas par avansu un cik ilgi tas būs spēkā, neviens nezina.

Paldies, ja ieklausījāties.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Jurim Viļuma kungam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es vēlos šodien pievērsties diviem jautājumiem, kas tika skatīti Saeimas sēdē.

Pirmais. Saeima šodien apstiprināja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kurus virzīja... sākotnēji bija parakstījuši praktiski visu frakciju deputāti. Un šodien trešajā lasījumā tie tika pieņemti. Šie gadījumi nosaka, kuras personas būs aizsargātie lietotāji. Proti, trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes, daudzbērnu ģimenes vai personas, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar I grupas invaliditāti būs aizsargāti lietotāji. Protams, ka tas būs būtisks atvieglojums šīm ģimenēm.

Otrs. Tika noteikts komisijām un pirmajā lasījumā skatīts likumprojekts “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”, kurš ir uzsācis savu gaitu Saeimā, pateicoties ZZS frakcijas deputātu iesniegtajam likumprojektam. Un galvenais, kas šeit būs, – ka šo kategoriju skolotāji varēs pensionēties no 60 gadu vecuma vai arī tad, ja izdienas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, un tātad saņemt valsts pensiju. Šis likumprojekts noteikti virzīsies uz priekšu, un šis likums stāsies spēkā ne ātrāk kā pēc pāris gadiem, bet mēs uzskatām, ka tas ir būtisks sasniegums – uzsākt šāda likumprojekta virzību.

Savukārt, ja runājam par Rasnača kunga demisijas pieprasījumu, tad jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija balsoja pret viņa demisiju, jo mēs uzskatām, ka ministram ir jāturpina strādāt un jārisina šīs problēmas, kas ir saistītas gan ar pedofiliem, gan ar maksātnespējas administratoriem. Protams, par šādiem noziegumiem, kas ir saistīti ar bērniem, – par pedofiliju – jābūt daudz bargākiem sodiem, un mēs visādā ziņā atbalstām konstruktīvu darbu, lai ātrāk novērstu tās problēmas, nevis meklētu šobrīd jaunu ministru.

Un aktuāla lieta, kas gan šodien varbūt neparādījās nevienā no likumprojektiem, ir bēgļu jautājums, kurā šodien mēs noteikti uzklausīsim ziņojumu pirms Ministru kabineta sēdes. Lemsim par to, kā rīkoties gan mūsu ministriem, gan deputātiem. Bet jāņem vērā, ka viedokļi ir daudzi un dažādi un faktiski šis ir sirdsapziņas jautājums. Vieni uzskata, ka mums ir jāpalīdz nelaimē cietušajiem bēgļiem, kuriem ir mazi bērni un kuri ir tiešām cilvēki, kas cieš. Savukārt ir arī viedoklis, ka mums tomēr ir ļoti būtiskas mūsu nacionālās intereses, mūsu pilsoņu labklājība, jo... Kaut vai tāds piemērs: Latvijā bez stāža pensionētam cilvēkam minimālā pensija ir nedaudz virs 80 eiro, savukārt bēglis varēs saņemt pabalstu, kas gan ir laika ziņā ierobežots, bet tik un tā – 256 eiro! Mēs uzskatām, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā šeit ir ļoti daudzi neskaidri jautājumi, kuri tomēr ir jāskaidro sabiedrībai. Nu, kaut vai, piemēram, šāds jautājums: vai vispār mēs, Latvija, esam gatavi viņus pieņemt? Kur mēs viņus nometināsim? Vai mums ir tulki, kas tulko no dažādām eksotiskām valodām, kuras tiek izmantotas Āfrikā? Vai mums ir pietiekami naudas viņu veselības aprūpei? Jo tas, ka Eiropas Savienība iedod šos 6000 eiro, – tas nenozīmē, ka ilglaicīgi Eiropas Savienība maksās par veselības aprūpi, pabalstiem, jo, ieguvuši bēgļa statusu, varēs arī šie cilvēki pretendēt gan uz bērnu pabalstiem, gan bezdarbnieka pabalstiem, gan uz visiem pārējiem, kas ir paredzēti mūsu sociālajā sistēmā. Tātad te ir ļoti daudzi neskaidri jautājumi, un pašlaik mēs, protams, vēlamies visus šos jautājumus noskaidrot, uzklausīt viedokļus. Un, ņemot vērā šīs viedokļu atšķirības, tas, visticamāk, būs sirdsapziņas balsojums mūsu ministriem un deputātiem, kuri ir iesaistīti šā lēmuma pieņemšanā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļos” nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Ringoldam Balodim. Lūdzu!

R.Balodis (NSL).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Es vēlos runāt par trim šodienas sēdes jautājumiem. Visi šie jautājumi ir saistīti ar atbildību.

Pirmais jautājums ir saistīts ar bēgļu uzņemšanu Latvijā. Šis jautājums, manuprāt, ir pats aktuālākais, ja ne visaktuālākais, par ko mums faktiski vajadzētu parlamentā runāt. Tā vietā, protams, mēs runājam par tekošiem likumprojektiem, lai gan situācija ar bēgļiem, kā mēs redzam no plašsaziņas līdzekļiem, kļūst arvien draudošāka.

Jāsaka, ka es kā Nacionālās drošības komisijas sekretārs neesmu tiesīgs runāt par to, ko mēs komisijā runājam, taču es gribētu atzīmēt, ka man ir radies tāds iespaids, ka valdība, atbildīgā ministrija, kā vienmēr nav uzdevumu augstumos tajā ziņā, ka viņi nemāk runāt ar sabiedrību, nemāk skaidrot to, ko viņi dara. Jo, ja mēs palūkojamies, kāda šī situācija ir, tad redzam, ka joprojām nav skaidrs valdības redzējums, ko mēs darīsim ar tiem bēgļiem, kur mēs viņus izmitināsim. Sabiedrībai šie jautājumi ir, un tos apiet nevar, un, es domāju, tas, ko vajadzētu darīt šobrīd, ir – tiešām skaidrot. Kas tā vietā notiek? Valsts prezidents Vējonis pieņem... izdod rīkojumu, es atvainojos... izdod kopā ar Straujumas kundzi rīkojumu, kurā nosprauž konkrētus termiņus. No malas izskatās, ka Valsts prezidents kaut ko uzdod, bet būtībā, ja mēs paskatāmies gan no tiesību viedokļa, gan no faktiskās situācijas apstākļiem, tad redzam, ka nekāds darbs netiek uzdots un Valsts prezidents līdzparaksta – kontrasignē, ja mēs tā precīzi juridiski runājam, – pienākumus, ko pati Ministru prezidente sev uzdod. Tātad vajag tikt skaidrībā ar to pašu sarežģīto, svarīgo jautājumu – ko tad mēs darīsim ar šiem bēgļiem. Ir varbūt labi, veiksmīgi piemēri, teiksim, Ungārijas normatīvais regulējums, kas šobrīd paredz sodus par viņu valsts robežas šķērsošanu. Protams, viņu situācija ir daudz dramatiskāka, jo viņi atrodas uz tranzīta ceļa, kurā bēgļi pārvietojas uz bagātām Rietumu valstīm – uz Vāciju, uz Austriju. Taču tajā pašā laikā tā vietā, lai mēs strauji kaut ko darītu, notiek nemākulīga komunicēšana ar sabiedrību. Tas būtu viens.

Otrs aktuālākais jautājums, kas arī saistīts ar atbildību, ir jautājums par demisijas pieprasīšanu Dzintaram Rasnačam. Es te nedaudz oponēšu kolēģim no Latvijas Reģionu apvienības. Jo situācija... protams, kolēģim bija taisnība. Balsojumā atturēties nozīmē balsot pret demisijas pieprasījumu, taču šeit tomēr ir būtiska nianse. Tas bija pārdomāts, nopietns solis, jo būtībā, ja mēs tā palūkojamies uz esošo valdību... “No sirds Latvijai” neatbalsta šo valdību, nav atbalstījusi un neatbalstīs. Runa ir par to, ka šajā valdībā noteikti ir daudzi citi ministri, kuru demisijas pieprasīšana ir aktuāla. Konkrēti, teiksim, mans viedoklis, ka Anrijs Matīss nav savā vietā... Un, ja mēs tā palūkojamies... teiksim, šeit mēs redzam, ka... teiksim, šeit Latvijas Reģionu apvienība kopā ar mani nespēj savākt vairāk par deviņiem parakstiem. Un, ja mēs tā palūkojamies... Mesties pret jebkuru ministru, kurš varētu strādāt labāk... Un, protams, Dzintars Rasnačs varētu strādāt labāk, kā ikviens no mums. Es nedomāju, ka tas ir prāta darbs – ar visiem spēkiem graut esošo valdību.

Ja mēs runājam par Dzintaru Rasnaču, tad es domāju, ka savā ziņā jāpiekrīt Kārlim Šadurskim, kas izteicās, ka ir jādod kaut kāds zināms uzticības mandāts. Es domāju, ka ministram ir jāspēj tikt galā gan ar pedofilu jautājumu, gan ar maksātnespējas administratoru samilzušo jautājumu. Un, es domāju, demisijas pieprasīšana... šī konkrētā diena Dzintaram Rasnačam paliks atmiņā līdzīgi varbūt kā citas viņam šausmīgas dienas viņa dzīvē, jo situācija nav, protams, patīkama, un viņam būs jāspēj pierādīt, ka tomēr šis uzticības mandāts ir bijis tā vērts, ka mēs viņam to devām.

Trešais jautājums, par ko es gribu runāt, protams, ir arī saistīts ar atbildību. Tas ir jautājums par likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”, un tādā ļoti lakoniskā veidā es varētu izstāstīt, ka faktiski šie grozījumi ir saistīti ar apstākli, ka, sākot šīm divām konkrētām komisijām – “Citadeles” lietas un Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijai – darbu, opozīcijas deputāti, kas bija šajās komisijās, saprata, ka situācija ar šo komisiju galaziņojumiem var izveidoties ļoti analoģiska tai situācijai, kāda bija savulaik izveidojusies saistībā ar “Latvijas Krājbankas” lietas izmeklēšanas komisijas darbu. Respektīvi, esošais normatīvais regulējums noteic, ka ir nepieciešams savākt visu izmeklēšanas komisijas deputātu parakstus, bet “Latvijas Krājbankas” gadījumā netika spēts savākt šos parakstus, un rezultāts bija tas, ka galaziņojums nenonāca līdz Saeimas sēdei un netika izskatīts, tātad netika pieņemts. Likuma grozījumi, kas šobrīd, tā teikt, ir izgājuši cauri Saeimai un stāsies spēkā pēc tam, kad Valsts prezidents tos izsludinās, paredz absolūto balsu vairākumu, kas ir nepieciešams, lai galaziņojums tiktu pieņemts. Un, protams, ja mēs paskatāmies šos notikumus kontekstā ar šonedēļ notikušo Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijas sēdi, tad man ir jāatzīmē, ka tieši tā arī notika, ka septiņi deputāti balsoja par atsevišķu konkrētu valsts amatpersonu uzvārdu iekļaušanu galaziņojumā, tādējādi norādot šīs personas kā tādas, kuras ir atbildīgas par būvkontroles vājināšanos Latvijā, kas zināmā mērā sekmēja to, ka šī traģēdija notika. Jo mēs, protams, nevaram pateikt, ka Valdis Dombrovskis, Anrijs Matīss, Juris Pūce, Artis Kampars vai Daniels Pavļuts paši ir vainīgi pie šī traģiskā, asiņainā notikuma, bet katrā ziņā viņi ir vainīgi pie tā, ka valstī tika vājināta būvkontrole. Un, protams, ja mēs paskatāmies, šīs septiņas balsis... Es domāju, bija liels kārdinājums, bez šaubām, arī frakcijai VIENOTĪBA balsot pret šo likumprojektu, bet es atļaušos oponentus un politiskos pretiniekus uzslavēt par to, ka viņi vīrišķīgi pārvarēja šo kārdinājumu, lai gan, neslēpšu, pirms konkrētās Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijas sēdes daži deputāti no VIENOTĪBAS teica: ja tie uzvārdi tomēr parādīsies, tad pastāv liela iespēja, ka šis likums, tā teikt, neizies cauri. Tā ka, es domāju, šeit tomēr mēs runājam par politisko atbildību un tauta no mums gaida konkrētus darbus un vārdus, lai vēlāk varētu arī šādā veidā, es domāju, sistēma, teiksim, pašķīstīties. Es domāju, sistēmai ir jāspēj pašai atzīt savas kļūdas, secināt šīs kļūdas, lai varētu šo sistēmu uzlabot. Tas ir pirmais solis. Pirmais solis ir šī vainas apziņa, pašanalīze, un, es domāju, ka šie grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā ir tāds neliels solītis tajā virzienā, jo galu galā, teiksim, nevar strādāt valsts, kura, kā izteicās viens no izmeklēšanas komisijas locekļiem – Burvis, soda nevainīgos un uzteic vainīgos.

Paldies, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies Ringoldam Baloža kungam no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas nostāju par trim jautājumiem.

Vispirmām kārtām jāteic, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, kurus ierosināja frakcijas SASKAŅA deputāte Jūlija Stepaņenko, paredzot, ka ģimenes, kuru aprūpē ir bērns invalīds, kā arī I grupas invalīdi varēs saņemt aizsargātā lietotāja statusu un par elektrību maksāt mazāk. Līdz šim par aizsargāto lietotāju tika noteikta trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai daudzbērnu ģimene, kura elektroenerģiju savā mājsaimniecībā izlieto pašas vajadzībām. Ģimene, kuras apgādībā ir bērns invalīds, patlaban elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumus var saņemt vien tad, ja tai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss. Savukārt frakcijas SASKAŅA deputāti ir norādījuši, ka aizsargāto lietotāju loks ir jāpaplašina arī ar citām sabiedrības grupām. Pērn Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 uzturas specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās vecāku aprūpē. Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Otrais jautājums ir par tieslietu ministra demisiju. Saeima šodien noraidīja frakcijas SASKAŅA deputātu rosināto tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisiju. Pret Rasnača demisiju balsoja koalīcijas pārstāvji – viņa paša pārstāvētās Nacionālās apvienības deputāti un arī Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji. Savukārt “par” balsoja partijas SASKAŅA deputāti un Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji. Partijas VIENOTĪBA un “No sirds Latvijai” deputāti balsojumā atturējās.

Skaidrojot demisijas pieprasījumu, SASKAŅAS deputāti šodien atgādināja par Liepājas tiesas lēmumu, kad divas personas par to, ka bija izdarījušas netiklas darbības ar mazgadīgo pret viņas gribu, tika sodītas tikai ar piespiedu darbu. Mūsuprāt, Tieslietu ministrija konkrētajos apstākļos “nogulēja” visu, kas bija iespējams, jo tieši Saeimas Juridiskā komisija pirmā sāka skaidrot notikumu apstākļus. Var atgādināt arī gadījumu, ka publiski pieejamos Uzņēmumu reģistra datos tika iekļauta informācija par meitenīti, kas bija cietusi no seksuālas vardarbības, un arī šajā situācijā ministrs izvairījies no atbildības.

Ministra demisija tika pieprasīta, pamatojot to ar ministra nespēju nodrošināt kontroli pār tieslietu sistēmu. Mītu par kārtību Latvijas tieslietu sistēmā ir kliedējuši pēdējā laika notikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Mēs uzskatām, ka atbildīgais par nozari – tieslietu ministrs – nespēj nodrošināt pilnvērtīgu kontroli pār nozari.

Un trešais jautājums – jautājums par grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja likumu grozījumus, lai pilnveidotu krimināltiesisko regulējumu cīņai pret dzimumnoziegumiem un uzlabotu to personu aizsardzību, kuras cietušas no seksuālas vardarbības. Krimināllikuma grozījumi paredz pagarināt probācijas uzraudzību dzimumnoziedzniekiem, kā arī atsevišķos gadījumos paredz bargākus cietumsodus. Tāpat plānots, ka dzimumnoziegumos apsūdzēto izvērtēšana no Valsts probācijas dienesta puses būs obligāta. Tas dos tiesai skaidrāku priekšstatu par apsūdzētā personību.

Grozījumi paredz līdz pieciem gadiem pagarināt papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas termiņu. Patlaban tas ir no viena līdz trim gadiem. Tas termiņš nereti ir pārāk īss, lai ar dzimumnoziedzniekiem īstenotu probācijas programmu sociālās uzvedības korekcijai. Tāpat paredzēts par visiem dzimumnoziegumiem probācijas uzraudzību noteikt kā obligātu papildsodu neatkarīgi no tā, vai kā pamatsods piespriesta brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, jo seksuāla rakstura vardarbību pret sevi persona nereti sāk apzināties, tikai pieaugot, un arī tad ne vienmēr izvēlas par to runāt.

Savukārt brīvības atņemšanu par pavešanu netiklībā paredzēts palielināt no trim līdz pieciem gadiem, tādējādi klasificējot to kā smagu noziegumu. Savukārt par 16 gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās maksimālo brīvības atņemšanas termiņu paredzēts palielināt līdz četriem gadiem līdzšinējā viena gada vietā. Papildus paredzēts noteikt bargākus sodus, ja noziegums izdarīts pret mazgadīgu personu, proti, bērnu līdz 14 gadu vecumam.

Saeima atbalstījusi arī izmaiņas Kriminālprocesa likumā, paredzot prokuroram kā kriminālprocesa virzītājam pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta dzimumnoziegumos apsūdzētā izvērtēšanas ziņojumu. Sagatavojot šādu ziņojumu, Valsts probācijas dienests veic apsūdzētā riska un vajadzību novērtējumu, kas ļauj prognozēt recidīva iespējamību un identificēt faktorus, kuri bijuši par iemeslu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai. Patlaban prokuroriem un tiesnešiem ir tiesības pieprasīt šādu izvērtēšanas ziņojumu par dzimumnoziedznieku, taču lielākoties tas netiek darīts. Cerēsim, ka situācija šajā jomā, apkarojot dzimumnoziedzniekus, krietni, krietni uzlabosies.

Mūsu darbs turpināsies. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!