Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki aktuāli jautājumi – grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kuri paplašina zvērinātu tiesu izpildītāju funkcijas un uzdevumus –, kā arī tika apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz saglabāt ģimenei daudzbērnu ģimenes statusu tikmēr, kamēr vecāku apgādībā ir vismaz trīs bērni, to skaitā arī bērni vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ja viņi turpina mācīties. Šie grozījumi būtiski uzlabos daudzbērnu ģimeņu situāciju mūsdienu Latvijā. Apzinoties esošo situāciju, ka kopumā sabiedrības novecošanas dēļ mūsdienu jaunieši pavada arvien ilgāku laiku, iegūstot izglītību, un tāpēc darba tirgū integrējas ievērojami vēlāk, nepieciešams pilnveidot un adaptēt likuma normas, lai tās atbilstu šodienas realitātei. Ar šiem grozījumiem tiek ieviests papildu atbalsta mehānisms tieši daudzbērnu ģimenēm – grupai, kas pakļauta augstam nabadzības riskam.

Šodien tika apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija – dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā. Nacionālā drošība šodienas saspīlētajā politiskajā klimatā ir neatliekams un fundamentāli nozīmīgs jautājums. Situācijai pasaulē mainoties ik pa dienai, mums ir arī jābūt gataviem apzināt, novērst un pārvarēt draudus mūsu valsts un iedzīvotāju drošībai. To sekmīgi varēsim īstenot tikai kopīgiem spēkiem, sadarbojoties un kvalitatīvi izprotot to, ko darām.

Jaunnedēļ tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai pieņemtu likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā. No Nacionālās apvienības puses aktuālākais jautājums budžeta ietvaros ir atbalsts ģimenēm iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu veidā (atvieglojumi par apgādībā esošām personām). Nacionālās apvienības virzītais risinājums ir fiskāli izdevīgāks, jo skar budžeta plānošanu ilgtermiņā, kā arī mazina ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Būtisks ir arī fakts, ka atvieglojumi par apgādājamiem nesamazināsies turpmākajos gados. Tikpat svarīgs panākums ir 2,3 miljonu novirzīšana “buferim”, kas kalpos kā atbalsta mehānisms bērniem no pašvaldībām. Uzskatām... un pievienojamies portālā manabalss.lv notiekošajai iniciatīvai par nepieciešamību saglabāt valsts budžeta finansējumu bērnudārziem.

Viena no šīs nedēļas būtiskākajām aktualitātēm ir airBaltic jautājums. Nacionālā apvienība stingri iestājas pret Krievijā ražoto Sukhoi lidmašīnu iegādi. Nacionālajai aviokompānijai iepērkot lidmašīnas no valsts, pret kuru noteikta virkne sankciju, šāda veida iepirkums ne vien būtiski iedragātu airBaltic un pastarpināti arī valsts reputāciju, bet arī, ņemot vērā precedentu, liktu piedzīvot nopietnas un regulāras tehniskas problēmas. To atzīst arī aviācijas eksperti. Uzskatām, ka esošo apstākļu un zināmo faktu kontekstā iegādāties Sukhoi lidmašīnas būtu Latvijas valsti un tās uzstādītos standartus pazemojoši.

Uz šī svarīgā jautājuma nots tagad atvadīšos no jums, klausītāji, un novēlu ikvienam mierpilni sagaidīt Adventes pirmo svētdienu. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Guntis Belēvičs. Lūdzu!

G.Belēvičs (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ, manuprāt, ir divas ļoti svarīgas, pieminēšanas vērtas lietas saistībā ar veselību.

Valdība tika atbalstījusi Veselības ministrijas ierosinājumu piešķirt papildu 10 miljonus eiro mediķu atalgojumam. Es gribu pateikt sirsnīgu paldies premjerministrei Straujumas kundzei un finanšu ministram Reira kungam par atbalstu šajā jautājumā. Un šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi, un es ceru, ka nākampirmdien deputāti arī attiecīgi nobalsos par to. Ir ļoti svarīgi, ka šī nauda nav iedota vienkārši veselības nozarei; tā tiks iedota ar ierakstu budžeta likumā par to, ka tā ir novirzāma tikai mediķu atalgojuma palielināšanai, un tieši šis apstāklis, manuprāt, bija tas pamats, uz kura mums vakardien izdevās veiksmīgi novest līdz galam sarunas ar mediķu arodbiedrību. Vakardienas sarunas ar Kera kunga vadīto arodbiedrību ilga gandrīz divas stundas ļoti konstruktīvā gaisotnē, un tās beidzās ar to, ka mēs parakstījām attiecīgu dokumentu, un rezultāts būs tas, ka mediķu streika nebūs. Mēs vienojāmies par to, ka tiks izveidota darba grupa, kopīga ar arodbiedrību, Veselības ministriju. Mēs sistēmiski izvērtēsim mediķu atalgojumu regulējošos normatīvos aktus un nāksim ar konkrētiem, ļoti pamatotiem priekšlikumiem valdībai, lai tālākā nākotnē, izvērtējot budžeta iespējas, gādātu par to, lai mediķu atalgojums pieaugtu.

Un otra labā ziņa, kas noteikti ir pieminēšanas vērta, ir tā, ka Saeima pirmdien balsos par to, ka veselības aprūpes jomai ir piešķirami papildu līdzekļi – 4,23 miljoni – C hepatīta, HIV un AIDS ārstēšanai domātiem valsts kompensējamiem medikamentiem. No tiem C hepatīta ārstēšanai papildus ir 3,5 miljoni. Tas tātad nozīmē, ka nākošgad valsts kompensēs medikamentus C hepatīta ārstēšanai 6,5 miljonu eiro apmērā. Un tā īpaši labā ziņa ir ne tikai tā, ka tātad mums ir papildu finansējums šīm zālēm; mēs esam pieņēmuši Veselības ministrijā lēmumu, ka mēs kompensēsim C hepatītam paredzētos medikamentus simtprocentīgā apmērā. Un būs pieejama tā terapija, kas līdz šim; tur pacientiem bija līdzmaksājums – 25 procenti. Šī terapija bija efektīva tikai apmēram 60 procentos gadījumu. Mūsu valstī ir vairāk nekā 3 tūkstoši pacientu, kuri ir tikuši ārstēti ar šīm zālēm (valsts ir iztērējusi naudu, cilvēki ir piemaksājuši savus 25 procentus, kas gadā sastādīja apmēram 2 tūkstošus eiro), un kuriem šī terapija nav bijusi efektīva. Tātad mūsu valstī no 1.janvāra būs pieejamas šiem pacientiem zāles, kas ļoti dārgi maksā: zāļu ražotāja cena – 40 tūkstoši eiro par vienu ārstniecības kursu. Tātad mēs ārstēsim mūsu pacientus arī ar šīm dārgajām zālēm, un mūsu pieeja būs tāda, ka mēs sev nospraudīsim mērķi izārstēt maksimāli lielu, iespējami lielu skaitu pacientu. Mēs domājam, ka 2016.gadā mēs pilnībā izārstēsim nedaudz vairāk par 900 pacientiem. Tā labā ziņa tātad ir tā, ka gan līdzšinējos lietotos medikamentus, gan šo ārkārtīgi dārgo jauno terapiju valsts kompensēs simtprocentīgā apmērā. Un to, kuram kāda terapija būs pieejama, izlems ārstu konsīlijs atkarībā no vīrusa genotipa un atkarībā no pacienta slimības stadijas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Guntim Belēvičam.

Nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī sēde, manuprāt, iezīmējās ar to, ka ļoti daudzi jautājumi bija veltīti jautājumam, kas šobrīd ir pats svarīgākais ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, tas ir, drošībai.

Vispirms gribu atzīmēt, ka šodien tika pirmajā lasījumā atbalstīti trīs Valsts prezidenta iniciēti likumprojekti – “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” un “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Kā jau minēju, šos likumprojektus ir sagatavojis Valsts prezidents. Jau savā iepriekšējā amatā kā aizsardzības ministrs viņš konstatēja, ka nav mūsu likumdošanā precīzi izstrādātas procedūras, pēc kādām būtu jārīkojas atbildīgajām amatpersonām reālu apdraudējumu gadījumā. Tagad ar šiem likumu grozījumiem tiek mēģināts novērst arī šo trūkumu. Deputāti atbalstīja tos diezgan vienprātīgi, un, manuprāt, tas ir labs solis un apliecinājums tam, ka mēs izprotam šābrīža situāciju.

Vēl svarīgāk ir tas, ka Saeima šodien apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kas ir tāds virspusējs jeb jumta dokuments, konceptuāls dokuments, kurš nosaka visām pārējām valsts institūcijām vadlīnijas, kuras tām ir jāņem vērā, izstrādājot savus likumdošanas aktus un savus politikas plānošanas dokumentus. Un, kaut arī šis dokuments ir izstrādāts jau krietni iepriekš, vasaras laikā, tas arī tagad, pēc Parīzes notikumiem, savu aktualitāti nav zaudējis un ļaus ministrijām un politiķiem, un arī parlamentam skatīties uz šiem pietiekami aktuālajiem jautājumiem ar pietiekami lielu uzmanību.

Tātad tas, kas ir minēts šajā Nacionālās drošības koncepcijā, – tur ir noteiktas prioritātes Latvijas nacionālās drošības apdraudējuma novēršanai. Un tās ir šādas: iekšējās drošības apdraudējuma novēršana, ārvalstu izlūkošana, drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana, militārā apdraudējuma novēršana, pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršana, Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana, starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana un kiberapdraudējuma novēršana. Tātad ikviens no šiem astoņiem punktiem ir aktuāls un ļoti vispārīgi šobrīd formulēts, bet zem katra no tiem apakšā ir jābūt konkrētiem dokumentiem, konkrētam rīcības plānam un galvenokārt konkrētai politiskai amatpersonai, kas saprot šābrīža riskus un apdraudējumus un spēj arī konsekventi šos procesus vadīt.

Mani priecē, ka par šo jautājumu bija tiešām ļoti aktīvas debates. Deputāti norādīja uz to, ko viņi vēl vēlētos redzēt šajā koncepcijā, bet kopumā no klātesošajiem deputātiem Nacionālās drošības koncepcija guva ļoti vienprātīgu atbalstu.

Es tiešām, vēlreiz runājot par mūsu drošību, vēlos atzīmēt, ka ikviens jautājums, kurš ir sabiedrībai aktuāls, ir skatāms arī no tā, kādā veidā mēs katrs jūtamies piederīgs savai valstij, ticam savai valstij un tad arī attiecīgi spējam to aizsargāt.

Tā kā šis ir jumta dokuments, tālāk sekos konkrēti plāni un dokumenti, bet, lai mēs justos droši, lai mēs justos piederīgi Latvijai, tas ir atkarīgs no katra no mums, pirmām kārtām no politiķiem, kuri katru dienu ar saviem darbiem spēj demonstrēt to, vai viņi spēj attaisnot tautas doto uzticību un godam pārvaldīt savu valsti.

Es ceru, ka šis parlaments un šis Ministru kabinets to spēj. Un, protams, jūs esat tie, kas norādīs mums uz to, vai mēs ko nespējam. Un, lūdzu, kritizējiet mūs un neļaujiet mums iemigt, jo situācija pasaulē ir ārkārtīgi saspringta un mūsu politiķiem ir jābūt gataviem novērst jebkurus Latvijas apdraudējumus un riskus un jāpārliecina sabiedrība par to, ka mēs zinām, kurp mēs ejam, ko mēs darām un kā mēs rīkosimies krīzes situācijās.

Bet, piekrītot pirmajam runātājam, jāatgādina, ka svētdien sākas Advente – miera un pārdomu laiks. Lai jums visiem kluss un gaišs šis laiks! Lai Adventes pirmā svētdiena ir mierīga un skaista!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Solvitai Āboltiņai.

Tagad vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedram Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Tiešām varu piekrist, ka daudzi jautājumi, kas saistīti ar mūsu drošību, ir Saeimas sēdē diskutēti, un ir pieņemti arī attiecīgie lēmumi. Un apsveicami ir tas, ka mēs virzāmies uz priekšu šīs tēmas skatīšanā. Tikpat liela uzmanība ir jāpievērš arī mūsu valsts iekšējām lietām. Un ir apsveicami, ka tika gan pieņemti likumu grozījumi attiecībā uz notāru un tiesu izpildītāju darbību, gan arī ielikts ļoti labs pamats jaunajam Tiesu ekspertu likumam.

Taču es vēlētos šodien pievērst jūsu uzmanību vienam jautājumam, kurš Saeimas sēdē tika piedāvāts izvērtēšanai, bet tomēr tika noraidīts. Šis jautājums ir ļoti būtisks attiecībā uz to, vai mūsu valstī ir drošība arī iekšēji. Un iekšējā drošība ir saistīta ar to, vai cilvēki ievēro likumu.

Un sāksim varbūt no augšas, skatīsimies, kā ministri un Ministru prezidente ievēro likumus.

Satversmes 27.pants noteic, ka Ministru prezidentam un ministriem ir pienākums sniegt atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem. Saeimas kārtības rullī, kas ir likums, kurš nosaka kārtību, kādā tas notiek, ir pateikts, ka ministriem ir jāierodas un jāsniedz atbildes uz deputātu jautājumiem (proti, ja iesniegtā rakstveida atbilde nav apmierinoša, jāierodas uz mutisku atbildes sniegšanu).

Šīs normas ļoti perfekti ievēroja Latvijas brīvvalsts laikos – līdz pasaules karam. Divdesmitajos, trīsdesmitajos gados ministri piedalījās Saeimas sēdēs, bija klāt, piedalījās diskusijās un pēc Saeimas kārtējās sēdes sniedza atbildes uz deputātu jautājumiem. Izraisījās debates, sprieda par aktuāliem jautājumiem.

Ja mēs paraugāmies, kā tas notiek šobrīd – atjaunotās neatkarīgās valsts Saeimā, tad redzam, ka ar katru gadu ministru attieksme pret šajā likumā un Satversmē noteikto pienākumu pasliktinās. Sākumā viņi piedalījās un atbildēja uz šiem jautājumiem, turpretim šobrīd mēs varam redzēt, ka ir nihilistiska attieksme pret... vispār pret parlamentu. Ja parlamentā lemj par budžeta projektu, tad ministri atnāk, nosēž un savas ministrijas vai sava resora finansējumu pat necenšas aizstāvēt vai pierādīt.

Es saprotu, ka šādā gadījumā rodas drauds ne tikai tiesiskumam, bet arī parlamentārismam valstī, jo veidojas iespaids, ka ministri savu jautājumu jau ir atrisinājuši valdībā; iespējams, ka valsts konstitūcijā neparedzētā institūcija – Koalīcijas padome – šo jautājumu jau ir izvērtējusi, izlēmusi, nolēmusi visu un šeit, parlamentā, notiek tikai tādas spēlītes, kur vairākums jau zina, kā un ko koalīcija ir lēmusi.

Pēc būtības parlamenta lēmumu pieņemšana tiek pārcelta ārpus parlamenta – Koalīcijas padomē un, visticamāk, arī Ministru kabinetā un ministru iekšējās sarunās. Mēs esam tikai izkārtne. Un tajos brīžos, kad opozīcijas deputāti ir uzdevuši neskaidros jautājumus un ministriem būtu jānāk un jāizskaidro, kāpēc rakstveida atbildes ir diezgan patukšas, tad mutiski nespēj izskaidrot.

Ja ekonomikas ministre nespēj atbildēt uz jautājumu, kura juridiskā firma ir sniegusi konsultācijas konkrētā likumprojekta izstrādei, tad rodas jautājums – kāpēc mums tas vēlreiz jāprasa Ministru prezidentei, lai ekonomikas ministrei uzdotu par pienākumu dot šādu atbildi? Un šādi jautājumi ir viens pēc otra.

Opozīcijas deputāti vēlējās Saeimas kārtības rullī izdarīt grozījumus, lai mēs uzliktu par pienākumu ministriem nākt un atbildēt uz šiem jautājumiem. Diemžēl vairākums, pieņemot dzelteno kartīti, tas ir, atturēšanos balsot, neakceptēja šo likuma grozījumu pieņemšanu.

Protams, jautājums paliek dienas kārtībā un ir aktuāls. Mēs varam izmantot Saeimas kārtības ruļļa 29.pantu, kurš paredz, ka mēs varam arī prasīt ministru demisiju, un tad gan ministri nāks un no tribīnes atbildēs uz konkrētiem jautājumiem. Taču iesāksim varbūt ar vienkāršāko – aicināsim organizēt Frakciju padomes sēdi un uzaicināsim uz Frakciju padomes sēdi Ministru prezidenti, lai Ministru prezidente izskaidro, ar kādiem attaisnojumiem ministri neierodas sniegt atbildes uz parlamenta deputātu uzdotajiem jautājumiem.

Es ļoti ceru, ka mūsu Saeimas deputāti nākotnē atbalstīs to, kas virza uz parlamentārisma stiprināšanu un likuma ievērošanu arī no ministru un Ministru prezidentes puses, ne tikai no iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, radioklausītāji! Šodiena pagāja, runājot par nacionālās drošības jautājumiem. Un viena no nacionālās drošības sastāvdaļām ir parlamentārisma jautājumu risināšana. Un arī es biju parakstītājs pieprasījumam par to, ka nedrīkst turpmāk pieļaut situāciju, ka pat deviņas reizes ministrs var neierasties uz atbildes sniegšanu. Diemžēl vairākums šo priekšlikumu noraidīja. Tas tiešām ir tāds apvainojošs, varbūt varētu pat teikt, spļāviens sejā opozīcijai un deputātiem, kuri vēlas līdzdarboties jautājumu risināšanā.

Jā, šodien, kad runājām par nacionālās drošības jautājumiem, tika pieņemti pirmajā lasījumā vairāki ļoti būtiski likumprojekti, kuru pamatojumos skanēja vārdi “iespējamais karš”, “kiberkarš”, “apdraudējums”, “valdības darbs apstākļos, kad valdības sasaukšana leģitīmi nav iespējama”, “izņēmuma stāvoklis”. Tie visi tika pieņemti un apstiprināti, un it kā vainags visai šai dokumentu paketei bija Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšana, sakarā ar kuru tika iesniegti ļoti daudzi vērtīgi priekšlikumi gan par kiberdrošību, gan par Latvijas informatīvo telpu, gan par parlamentārismu, gan par veselības aprūpes sistēmas gatavību attiecīgajām situācijām. Diemžēl izjūtas ir tādas, ka mēs ķeram vēju vai sekojam tikai notikušiem faktiem, jo neviens no šiem priekšlikumiem nebija iekļauts un netiks iekļauts šajā koncepcijā.

Koncepcija apstiprināta uz četriem gadiem. Jā, tā ir vajadzīga. Bet, lai gan tas ir politisks dokuments, kas būs noteicošs nacionālās drošības jautājumos četrus gadus uz priekšu un pēc kā vadīsies, nepastāv iespēja to skatīt vismaz divos lasījumos, papildināt ar priekšlikumiem, rediģēt un tajā novērst kļūdas, un bija jādzird gan mums no tribīnes, gan arī tagad jums, radioklausītāji, par to, ka, jā, tas dokuments jau bija izstrādāts tajā laikā, kad vēl nebija bijuši Francijas notikumi, tas ir, vasarā, un ka tas nav koriģēts atbilstoši laika garam.

Tas vēlreiz pierāda to, ka faktiski valdība, risinot jautājumus, iet savu ceļu, lēno ceļu, un parāda, ka valdība publiski ignorē parlamentu. Un šeit ļoti būtisks ir jautājums: kas ir noteicējs valstī – vai nelikumīga, likumā neparedzēta Koalīcijas padome un Ministru kabinets, vai tomēr mēs dzīvojam parlamentārā valstī? Tas laikam ir būtiskākais, kas satrauc un kas, iespējams, arvien vairāk satrauks mūsu valsts iedzīvotājus.

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “SASKAŅA” priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Saeimas opozīcijas deputāti uzskata, ka vairāki valdības ministri ignorē savu pienākumu – atbildēt uz parlamenta deputātu jautājumiem. Tāpēc frakcija SASKAŅA, Latvijas Reģionu apvienības frakcija un frakcija “No sirds Latvijai” aicināja grozīt Saeimas kārtības rulli, lai valdības pārstāvji turpmāk nevarētu ignorēt šo savu pienākumu. Vienīgā iespēja opozīcijas deputātiem komunicēt ar ministriem ir jautājumu un atbilžu sēdes, jo opozīcija taču nevar piedalīties tā dēvētās Koalīcijas padomes sēdēs. Mutiskai atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem parasti jānotiek ceturtdienās pulksten 17.00. Visbiežāk ministri, atbildot uz jautājumiem rakstiski, sniedz neizsmeļošas un formālas atbildes, bet, ja šīs rakstiskās atbildes deputātus neapmierina, tad ministri informē, ka nevar ierasties uz atbilžu sniegšanu klātienē. Ar katru Saeimas sasaukumu ministru disciplīna šajā jomā pasliktinās. Viņi vienkārši ignorē šo pienākumu. Piemēram, ekonomikas ministre.

Grozot Saeimas kārtības rulli, opozīcija vēlas panākt, lai valdība labāk komunicētu ar parlamentu un sabiedrību. Atbilžu sniegšanai būtu jānotiek uzreiz pēc Saeimas sēdes, nevis pulksten 17.00. Turklāt atbilžu sniegšanu varētu pārcelt tikai valsts darbnespējas, atvaļinājuma vai atrašanās ārpus valsts dēļ. Komunikācija, problēmu izrunāšana ne tikai palielinātu ministru atbildību, bet arī paaugstinātu Saeimas prestižu sabiedrībā, jo iedzīvotāji ļoti bieži vēršas pie Saeimas deputātiem ar saviem jautājumiem, Saeimas deputāti vairākos gadījumos ir spiesti šos jautājumus adresēt ministriem, bet ministri savukārt ignorē šo savu pienākumu – sniegt atbildes. Un šodien diemžēl Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu – noteikt stingrākas prasības ministru atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Acīmredzot koalīcijas deputāti ir citās domās par šo situāciju.

Tagad par valsts nodevām. Man ir gana labas ziņas, jo šajā mēnesī stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kuri paredz jaunajām ģimenēm labvēlīgas nodevu apmēra izmaiņas saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tagad noteikumi paredz, ka valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir tikai pusprocents no nekustamā īpašuma vērtības, ja tiek nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas iegādāts pirmā mājokļa programmas ietvaros, tā iegādei saņemot piešķirto valsts galvojumu.

Tāpat jaunajām ģimenēm ir paredzēts arī atbrīvojums no valsts nodevas par ķīlas tiesību jeb hipotēkas nostiprināšanu zemesgrāmatā. Līdzšinējais valsts nodevas apmērs – 2 procenti no nekustamā īpašuma vērtības – un atsevišķa nodeva par hipotēkas nostiprināšanu finansiāli apgrūtināja pirmā mājokļa iegādi un valsts atbalsta instrumenta izmantošanu ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni. Turpretim tagad, ja jauna ģimene vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, piemēram, 60 000 eiro vērtībā, tad jāmaksā valsts nodeva 300 eiro apmērā (līdzšinējo 1200 eiro vietā). Izmaiņas attiecas uz tiem gadījumiem, kad dokumenti zemesgrāmatu nodaļā iesniegti pēc noteikumu spēkā stāšanās.

Domāju, ka nodevas samazinājumu var vērtēt kā būtisku ieguvumu, jo tieši šis maksājums līdz šim bija pats dārgākais posms ar dzīvokļa iegādi saistītajā procesā.

Attiecībā uz jaunu projektu dzīvokļiem zināms ieguvums jau bija tas, ka valsts nodeva 2 procentu apmērā bija jāmaksā no dzīvokļa pirkuma summas bez pievienotās vērtības nodokļa (atšķirībā no dzīvokļa vecā mājā). Taču tagad ieguvums ir vēl lielāks, tā kā vairums pircēju ir tieši jaunās ģimenes. Un valsts atbalsta programma pašlaik ir samērā viegli pieejama, jo visu sakārto bankas kredītspeciālists un pircējam papildus nekas nav jādara. Un valsts nodevas samazinājums attieksies uz samērā daudziem pircējiem.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!