Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas Sēžu zāles tiešraidē skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un, kā tas katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes ierasts, deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Labdien, cienījamie klausītāji! Šī nedēļa parlamenta darbā bija ļoti spraiga, un visus pieņemtos lēmumus analizēt īsā uzrunā nav iespējams. Es tikai vērsīšu uzmanību uz to, ka šonedēļ – pirmdien – bija visam nākamajam gadam ļoti svarīga diena, proti, valsts budžeta pieņemšana. Par un pret šiem jautājumiem viedokļi izskanēja gan debatēs, gan arī pēc tam cilvēki tos sniedza rakstveidā. Tāpēc šobrīd es šo jautājumu vairs neanalizēšu, tikai pievērsīšos diviem jautājumiem, kas šīsdienas sēdes darba kārtībā bija ietverti un par kuriem mēs paudām savu viedokli sēdē.

Mūsu partija šodien neatbalstīja vienu jautājumu, tas ir, lēmuma projektu par apropriāciju pārdali. Tā ir tā situācija, kad kādai valsts iestādei paliek pāri valsts budžetā iedalītā nauda konkrētu projektu neīstenošanas dēļ, jo ir noticis kaut kāds misēklis vai nav iespējams to izdarīt. Un tā arī parlamentam pašam ēku renovācijā palika šobrīd neizpildīts projekts par gandrīz 4 miljoniem, kuriem kā neiztērētiem pēc būtības vajadzētu palikt valsts budžetā.

Diemžēl mūsu parlamentā un arī mūsu valstī ir tā sliktā prakse, proti, valsts budžets tiek plānots tādā veidā, ka tad, ja kādai iestādei ir vairāk naudas vai tā neiztērē visu naudu, pašā gada noslēgumā šī nauda tiek veiksmīgi pārdalīta citām iestādēm. Saeima pieņem lēmumu par budžeta pārdalīšanu, tas ir apropriācijas jautājums, un šādās situācijās sasteigti pēdējā gada mēnesī, neievērojot bieži vien nekādus konkursus vai cenu aptaujas kārtību, tiek nopirkts vajadzīgs vai nevajadzīgs, bet kaut kas tiek nopirkts. Nauda tiek iztērēta.

Šodien pieņemtais lēmums pēc būtības nozīmē, ka šī nauda tiek aizskaitīta budžetā neparedzētiem gadījumiem, proti, šo naudu diezgan veiksmīgi varēs sadalīt valdība, tieši Finanšu ministrija, un pēc sava satura tā būs kā Finanšu ministrijas Ziemassvētku dāvana saviem labiem čomiem tur, kur vajag, un tur, kur nevajag. Galvenais ir tas, ka šī nauda bez parlamenta kontroles tiek sadalīta. Tā nav laba prakse. Ja nauda netiek iztērēta vienā gadā, tad vajadzētu šo naudiņu ģimenes budžetā arī paturēt, nevis par visām varītēm no šīs naudas atbrīvoties.

Otrs jautājums, kas ir ļoti nopietns visai valstij kopumā. Tas ir jautājums par valsts atbalstu airBaltic pamatkapitāla palielināšanai. Arī diskusijas par šo jautājumu ir bijušas ļoti asas, un, iespējams, daudzi to saistīja ar valdības problēmām un valdības iespējamo krišanu. Šajā jautājumā mūsu frakcija atturējās no... es atvainojos, balsoja “pret”, jo, lai gan, no vienas puses, mēs ļoti gribētu, lai nacionālā kompānija Latvijā būtu un attīstītos, mēs nevaram piekrist tam, kādā veidā šie jautājumi tiek iesniegti izlemšanai parlamentā. Es gribu citēt divu vairākuma koalīcijas deputātu pausto: “Piekrītu, ka veids, kā šis jautājums tika skatīts valdībā, nav pieņemams.” Otrs citāts: “Prakse ir ļoti negatīva, ka piecas minūtes pirms termiņa beigām ir jāizlemj, jo mēs visi esam iedzīti stūrī.”

Cienījamie klausītāji! Šādas atbildes vai, pareizāk sakot, šādas situācijas mēs Latvijas vēsturē esam dzirdējuši un redzējuši ļoti daudz, un parasti tās ir saistītas ar lielu naudas summu izmaksu. Arī parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izmeklēja bankas “Citadele” pārdošanas jautājumu, secināja tieši to pašu. Valdības neizdarības dēļ jautājums ir novilcināts līdz pēdējai minūtei. Pēdējā minūtē, kad ūdens smeļas mutē, tiek pieņemts lēmums. Šo lēmumu pieņem cilvēki, kuriem ir vai nu pilnīgi vienalga (galvenais, ka priekšniecība tā ir teikusi, un es, skatoties šodien parlamenta zālē, redzēju, ka deputāti tādā veidā daudzi balsoja, pat neredzot šos dokumentus, vienkārši ticot, ka koalīcija jāatbalsta), vai arī tie cilvēki, kuriem bija jāiepazīstas ar materiāliem, bet īstenībā viņi šos materiālus neredzēja. Šodien mēs zinām, ka vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē nebija materiālu, uz kuru bāzes varētu kvalitatīvi izvērtēt šī pamatkapitāla palielināšanas jautājumu. Un līdzīgi tas ir daudzos citos gadījumos. Arī “Citadeles” pārdošanas jautājumā ministrs atnāk uz sēdi, viņam priekšā tiek nolikts dokumentu blāķis, kurš nav pat pārtulkots valsts valodā, un viņam ir jābalso par šo jautājumu.

Cienījamie klausītāji! Šādas lietas Latvijas valstī diemžēl vēl aizvien notiek. Un es ļoti gribētu, lai mums pēc gada nebūtu jāveido jauna parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pētītu kārtējo naudas nepamatotu vai ļoti aizdomīgu izšķērdēšanu vai tērēšanu. Es ļoti gribētu, lai mūsu Latvijas valdība jautājumus sagatavo un deputātiem dod pamatoti, izvērsti, lai mēs, pieņemot lēmumus, redzētu, par ko tie ir un kādā virzienā nauda aiziet, lai mēs katrs atbildētu par pieņemtajiem lēmumiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem.

Lūdzu!

E.Šnore (VL–TB/LNNK).

Labdien! Nacionālā apvienība šodien atbalstīja lēmumu airBaltic attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro. Pirms šī lēmuma pieņemšanas Nacionālās apvienības frakcijā notika diskusija, jo visiem frakcijas locekļiem, tostarp arī man, nebija pārliecības, vai valdības piedāvātās airBaltic līguma izmaiņas patiešām garantēs, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība nākotnē neiegādāsies Krievijas Sukhoi Superjet lidmašīnas, uz kuru iegādi līdz pēdējam laikam uzstāja potenciālais investors. Šādu bažu pamatā bija fakts, ka 2014.gadā Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krievijas apvienoto aviobūves korporāciju, kurā ietilpst Sukhoi uzņēmumi, neattiecas uz tādiem šo uzņēmumu projektiem, kas nav saistīti ar militāro jomu, arī uz Superjet projektu Eiropas Savienības sankcijas nav attiecināmas. Lai nodrošinātos pret Superjet iegādi airBaltic vajadzībām, Nacionālā apvienība rosināja papildināt valdības piedāvāto tekstu airBaltic līgumā tā, lai aizliegums attiektos uz visiem uzņēmumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Formulējot tekstu šādā redakcijā, Nacionālā apvienība uzskatīja, ka ir izslēgta iespēja iegādāties Krievijas Sukhoi Superjet lidmašīnas. Nacionālā apvienība arī uzskata, ka aizliegums airBaltic iegādāties un izmantot Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa un ar to saistīto uzņēmumu produkciju var palikt spēkā arī gadījumā, ja starptautiskās sankcijas pret Krieviju tiktu atceltas. Šādā gadījumā aizlieguma tiesisko regulējumu noteiktu Latvijas nacionālo sankciju likums.

Tā kā Nacionālās apvienības deputātu balsojums šajā jautājumā nebija vienots, vēlos norādīt, ka es neatbalstīju valsts naudas piešķiršanu airBaltic, jo, manuprāt, arī uzlabotais airBaltic līguma teksts tomēr pilnībā negarantē, ka nākotnē uzņēmums nevarēs iepirkt Krievijas lidmašīnas. Ir pilnīgi nepieļaujami, ka tāds stratēģiskas nozīmes uzņēmums kā Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic kļūtu atkarīgs no Krievijas tehniskā nodrošinājuma. Mēs labi zinām, kā Krievija izmanto šādu atkarību, sevišķi mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Trupovnieks.

Lūdzu!

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien! Neapšaubāmi, šodienas sēdē jautājums numur viens bija aizdevuma izsniegšana airBaltic 80 miljonu eiro apmērā pozitīva pamatkapitāla atjaunošanai. Par šo jautājumu ir izskanējušas un ir dzirdētas daudz un dažādas spekulācijas. Zaļzemnieku frakcija ļoti nopietni gatavojās šī jautājuma izskatīšanai, tikās gan ar bijušo satiksmes ministru, gan ar Gausa kungu, uzklausīja arī mūsu ministru viedokļus par to, kādā veidā Ministru kabineta sēdēs tika izlemti jautājumi saistībā ar airBaltic. Tāpat nopietni tika uzklausīti arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, kuri vakar piedalījās slēgtajā komisijas sēdē. Līdz ar to arī veidojās gan frakcijas kopējais, gan arī atsevišķu deputātu viedoklis par aizdevuma izsniegšanas atbalstīšanu vai arī neatbalstīšanu.

Kopš 2012.gada kompānijas darbība ir pietiekami strauji uzlabojusies. Tā ir kļuvusi konkurētspējīga starptautiskajā nozares tirgū. Jāatzīst, ka kompānija ir nopietns spēlētājs arī valsts ekonomikā. Riski neapšaubāmi pastāv vienmēr, taču ir jābūt godprātīgam, uz valsts interešu aizsardzību balstītam akcionāru līgumam un skaidri definētiem, finansiāli pamatotiem nākotnes mērķiem. Un te ir runa par jaunu efektīvu gaisa kuģu iegādi. Ir panākta vienošanās un kliedētas šaubas par iespējamu lidmašīnu īri vai iegādi no jebkādām militārā kompleksa rūpnīcām, pret kurām ir vērstas Eiropas Savienības un Latvijas valsts sankcijas.

Uzskatām, ka atbildība par turpmāko gaitu, līguma slēgšana ar mazākuma akcionāru investoru ir jāuzņemas personīgi satiksmes ministram, bet Saeimai un Ministru kabinetam kopumā ir jākontrolē, kā šī nauda tiek izmantota un vai visas atrunas tiek ievērotas.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija kopumā atbalstīja lēmumu un balsoja “par” valsts aizdevuma izsniegšanu airBaltic. Uzskatām, ka Latvijas valstij ir vajadzīga šāda nacionālā aviokompānija, bet procesam, darbībai, finansēm un iepirkumiem ir jābūt caurskatāmiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Trupovniekam.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam.

Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī es nebūšu oriģināls. Šodienas salīdzinoši nelielajā darba kārtībā, ko izskatīja Saeima, galvenais jautājums tiešām bija par šo aizdevumu airBaltic.

Šajā sakarā jautājums ir par atbildību.

Ja lauku mazajā viesu namā jums ledusskapī PVD atklās krējuma burciņu ar vienu dienu novēlotu derīguma termiņu, jums būs protokols un sods. Un tā ir atbildība. Ja jūs vienu dienu nokavēsiet maksājumu par savu nekustamo īpašumu, neatkarīgi no apstākļiem jums būs sods. Un tā ir atbildība. Pat ja neaizpildīsiet kaut kādu papīrīti ar informāciju, kura ir pieejama visās iespējamās valsts institūcijās, jūs arī tiksiet sodīti, iespējams, pat krimināli. Un tā ir atbildība.

Šinī gadījumā kārtējo reizi valsts pārvalde izrāda savu mazspēju, jo acīmredzot nav atbildības. Tiek izmantots tieši tas pats mehānisms, kāds ir bijis iepriekš ar “Liepājas metalurgu”, ar bankas “Citadele” pārdošanu, ar citām jutīgām tēmām. Pēdējā brīdī tiek pieņemti lēmumi uz apšaubāmas informācijas bāzes un ar izteikti cinisku un nihilistisku pieeju pret pārējiem deputātiem un pret sabiedrību kopumā. Jautājumi par miljoniem tiek lemti piecās minūtēs, bet jautājumi par to, kādā veidā apgrūtināt... tur zobārstu... vai vēl par kādu darbību, to mēs diskutējam gari un ilgi. Un šis stāsts šobrīd jau vairs nav par to – dot vai nedot šos 80 miljonus –, šobrīd tas ir stāsts par atbildību. Un atbildības koalīcijas pārstāvētās partijas vidū un arī šinī Saeimā diemžēl nav. Un es domāju, ja šie cilvēki, kas šobrīd, iespējams, pareizi balsoja, ka vajadzēja dot to naudu, lai gan šāda informācija vismaz mums, opozīcijas deputātiem no Latvijas Reģionu apvienības, nav bijusi pieejama (pat mūsu pārstāvim Mārtiņam Bondaram)... Šinī slēgtajā sēdē netika nekas atbildēts. Un šis ciniskais veids, kā šis vadītājs no airBaltic, kurš, izskatās, ir jau, tā teikt, iejuties tādā kā īpašnieka lomā šinī valsts kompānijā, var vienkārši ciniski ierasties bez dokumentiem un uzvesties tā, ka viņam ne uz ko nav jāatbild. Tai visai būtu jābūt atbildībai, kuras diemžēl nav. Un šajā sakarā Latvijas Reģionu apvienība viennozīmīgi balsoja “pret”. Ne tāpēc “pret”, ka šāds darījums būtu labs vai slikts. “Pret” to veidu un stilu, kā valstī tiek pieņemti lēmumi par miljoniem. Un šajā sakarā te vēl bija viens otrs no koalīciju pārstāvošajiem, kas izcēlās ar biedēšanu – atkal tur krievi nākot vai tur tagad airBaltic bankrotēšot un Aeroflot pārnākšot. Tā demagoģija, kas nāk no Saeimas tribīnes, ir briesmīga, diemžēl mums vienīgais veids, kā jums to skaidrot, ir šāda veida iespējas. Tāpēc es iesaku jums visiem, dārgie radioklausītāji, iedziļināties tomēr šajos jautājumos, iedziļināties tajā, cik viegli mēs atdodam un cik viegli ņemam no pašas sabiedrības, cik viegli mums uzliek nodokļu palielinājumus un cik viegli tas viss aiziet kaut kur, par ko neviens pat nesniedz skaidrojumu.

Un šajā sakarā, protams, atkārtošos, mēs balsojām “pret” un, runājot par atbildību, tikko kolēģis no ZZS teica, ka atbildīgs esot ministrs.

Nē, dārgie draugi! Atbildīga ir valdība un koalīcija tajā skaitā. Un, ja reiz ir bijis maldināts ministrs vai valdība, tad ir nākamais līmenis, kur jāmeklē atbildīgie, un šajā sakarā tiešām gribētos redzēt, kā turpmākajās dienās sekos atbildības pieprasīšana no airBaltic padomes, no airBaltic valdes, no ministra, kura nav, un no pārējiem iesaistītajiem, kā arī no valsts sekretāra.

Un nobeigumā. Šīs lietas mēs arvien turpinām ļoti tādā saspīlētā gaisotnē, bet ir jau decembris, un es gribu tomēr izmantot iespēju un Latvijas Reģionu apvienības vārdā visiem novēlēt priecīgus brīžus, mierīgus brīžus, otrās adventes sagaidīšanu. Iededziniet otro svecīti un varbūt tomēr... patiesībā jūtieties droši savās mājās un aizmirstiet par to, kas notiek šeit, parlamentā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dainim Liepiņam – Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu par 80 miljonu eiro liela aizdevuma piešķiršanu aviokompānijai airBaltic.

Frakcija SASKAŅA neatbalsta šādu aizdevumu aviokompānijai. Mūsu skatījumā, tas ir slikts “pasākums” priekš uzņēmuma. Turklāt mums ir aizdomas, ka plašu rezonansi sabiedrībā izraisījušais jautājums par iespējamu Krievijā ražotu lidmašīnu Sukhoi Superjet iegādi airBaltic flotei ir bijis tikai viltus aizsegs, lai tikai kompānijai piešķirtu prasītos 80 miljonus.

Jāteic, ka lidmašīnas Sukhoi Superjet Latvija tik un tā nevarētu iegādāties, jo Krievija ir pakļauta starptautiskajām sankcijām. Bet tagad atsevišķi koalīcijas pārstāvji lej prieka asaras, ka lidmašīnu Sukhoi nebūs, demonstrēdami, jāsaka, dažādas... aktiermākslas ampluā.

Mēs uzskatām, ka, lai pieņemtu tik atbildīgu lēmumu, ir vajadzīga pilnvērtīga informācija gan par darījuma būtību, gan par finanšu situāciju, tomēr šādu datu deputātu rīcībā nav.

Vēlos uzsvērt arī, ka, uzklausot tikai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē amatpersonu sacīto, nav iespējams pieņemt lēmumu par tik milzīga aizdevuma piešķiršanu. Deputātiem joprojām nav pieejama pietiekama informācija, lai varētu šāda apjoma aizdevumu atbalstīt.

Turklāt vēlos atgādināt, ka jau iepriekš airBaltic nav spējusi racionāli rīkoties ar valsts piešķirto finansējumu, un tāpēc ir bažas, ka tā varētu notikt arī turpmāk. Un īstenībā koalīcijas pārstāvji, cik es saprotu no šīsdienas debatēm, šādu iespēju arī neslēpj.

SASKAŅA neatbalsta Saeimas lēmumu par finansējuma piesaisti airBaltic, bet gan jau kaut kad vēlāk šīs lietas kārtotāji, teiksim tā, saķīvēsies savā starpā un mēs visi uzzināsim kaut ko vairāk.

SASKAŅA nevar uzņemties atbildību par šo darījumu. Mēs nevaram garantēt, ka šī nauda neaizies nepareizos ceļos. Katrā ziņā mēs uzskatām, ka šajā darījumā daudz baltu plankumu un melnu caurumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Un raidījumā “Frakciju viedokļi” šodien pēdējais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, šodien visvairāk debašu bija par finansējuma piešķiršanu airBaltic. Lai šo finansējumu piešķirtu, Valsts kasei jāaizņemas nauda starptautiskajos tirgos un tad tālāk tā jāaizdod jeb jāiegulda airBaltic.

Saeimas šodienas sēdē tika skatīti arī vairāki citi projekti, kas, manuprāt, ir ievērības cienīgi un sabiedrībai ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu akcentēt divus. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

Ir skaidrs, ka bērnudārzu problēma ir bijusi ārkārtīgi aktuāla pēdējos gados, it sevišķi Rīgā, Pierīgā, kur ir vairāk bērnu. Līdz šim bija trīs gadu programma, saskaņā ar kuru valsts daļēji finansēja privātos bērnudārzus, pašvaldībai tādējādi palīdzot risināt šīs problēmas. Trīs gadu laikā tika finansēta iespēja bērniem, kuri netika pašvaldības dārziņā, iet privātā dārziņā. Šī programma beidzās, un radās problēma sakarā ar to, ka vairākas pašvaldības bija jau paspējušas vai nu renovēt esošos bērnudārzus, vai izveidot jaunus, paplašināt telpas. Visasāk tā problēma izpaužas Rīgā, kur tas līdz galam nav noticis. Un tāpēc garu diskusiju rezultātā šobrīd ir panākts tas, ka vecākiem vēl vismaz pusgadu nav jāsatraucas par to, kas notiks ar šo bērnudārzu finansējumu, jo ir piešķirti papildu līdzekļi tam. Un ir noteikts arī tas, ka tajā laikā pašvaldības savos saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā nodrošina šo noteikto izmaksu segšanu, kā arī paredz nosacījumus lielāka atbalsta apjoma nodrošināšanai... noteikšanai atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām. Respektīvi, šobrīd pašvaldībām tiks dots laiks, un tiks izstrādāti līdz 1.februārim Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēs metodiku, un es ceru, ka politiķi atrisinās šo problēmu starp pašvaldībām un valsti un ka arī pašvaldības uzņemsies šos pienākumus, un ka bērnu vecākiem nevajadzēs lauzīt galvu par to, kas notiks, – vai privātā dārziņā būs vairāk jāmaksā vai nebūs.

Otrs ir likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Par tiem debates nebija lielas, bet arī tie ir ievērības cienīgi grozījumi. Otrajā lasījumā tika atbalstīts Kriminālprocesa likuma grozījums, kas paredz informācijas sniegšanu par iemaksātās drošības naudas izcelsmi. Kāpēc tas ir aktuāli? Jo, kā zināms, “Latvijas dzelzceļa” bijušā vadītāja Magones gadījumā drošības nauda tika iemaksāta, un medijos pacēlās jautājums – no kurienes šī nauda ir dabūta, kāda ir tās izcelsme. Turpmāk būs iespēja šo informāciju noskaidrot.

Izglītības un zinātnes ministrijai ārkārtīgi svarīgs likumprojekts, kas šodien tika atbalstīts galīgajā lasījumā un kļuva par likumu, kas stāsies spēkā, ir likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, kurš paredz grozīt šo likumu tādēļ, lai Izglītības un zinātnes ministrijā mums būtu iespējams piesaistīt starptautiskus ekspertus, kas izvērtētu zinātnes projektus. Tas noteikti nāks par labu zinātnei un zinātnes kvalitātei. Un tas ir arī viens no priekšnoteikumiem projektu atlasei divu Eiropas struktūrfondu atbalsta programmu (viena ir praktiskās ievirzes pētījumiem un otra – pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam) uzsākšanai. Līdz ar to mēs arī ar šo fondu līdzekļiem varētu sākt reālas darbības.

Protams, šodien bija lielas diskusijas par airBaltic, par 80 miljonu piešķiršanu tai. Ir skaidrs, ka pēdējās nedēļās ļoti aktīvi strādāts, lai mēģinātu izslēgt iespējamību iegādāties lidmašīnas Sukhoi, kuras ražo rūpnīca, kas vienlaikus ražo militāro tehniku. Ja mēs tās iegādātos, tad tādā veidā, manuprāt, tiktu atbalstīta šī militārā rūpniecība. Tas nav pieļaujams, un visos līgumos ir iestrādāti punkti par to, ka nedrīkst iegādāties tātad šādas lidmašīnas no valstīm, kuras atrodas sankciju sarakstā.

Un jāņem vērā airBaltic ietekme uz ekonomiku. Mūsu ekonomiku ietekmē ne tikai šie aviopārvadājumi un šī peļņa, un nomaksātie nodokļi konkrēti no airBaltic; vienmēr, gan tad, kad dodamies ārvalstu vizītēs, gan arī tad, kad ārvalstu viesi ierodas pie mums vizītēs, mēs lepojamies ar to, ka mums ir tiešie reisi, kas veicina gan tūrismu, gan arī ekonomiskās attiecības un iespēju tālāk attīstīties. Un ir ļoti daudzas nozares, kas ir saistītas ar šo aviācijas kompāniju, un tas kopumā varētu veidot līdz pat 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tā ir ļoti, ļoti ievērojama summa.

Un, protams, šobrīd arī notiek aktīvas diskusijas par “Latvijas Gāzes” sadalīšanu, proti, par to, kā mēs varētu kļūt neatkarīgāki no Krievijas gāzes “adatas”, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir attiecīgs likumprojekts. Ļoti aktīvi iezīmējas divas pilnīgi pretējas puses. “Latvijas Gāzes” pārstāvji – ar Kalvīša kungu priekšgalā – uzskata, ka šie noteiktie termiņi, līdz kuriem “Latvijas Gāzei” būtu jābūt sadalītai... un šiem pārvades, uzglabāšanas un piegādes operatoriem ir jābūt neatkarīgiem... Nu, ir skaidrs, ka komisijā tātad viena no pusēm mēģina ļoti aktīvi panākt to, lai šie termiņi pārbīdītos, iespējams, novilcinot šo laiku līdz pat 2020.gadam. Bet tam visam nav nekāda pamata, jo “Latvijas Gāzes” privatizācijas līgumā ir paredzēta šī ekskluzivitāte – laiks, kurā tā var darboties kā monopoluzņēmums, ir noteikts līdz 2017.gada 3.aprīlim. Līdz ar to būtu ļoti labi, ja mēs spētu veikt šos grozījumus pienācīgi – tā, lai mēs nodrošinātu alternatīvas gāzes piegādes. Un, iespējams, tādējādi mēs samazinātu gāzes cenu patērētājiem un, galvenais, arī nodrošinātu mūsu valsts stratēģisko mērķi, proti, šo enerģijas piegāžu drošību. Jo, ja mēs esam atkarīgi no viena piegādātāja, piemēram, Krievijas, kā tas bija Ukrainas scenārijā, tad, atslēdzot gāzi, vienkārši iestājas panika.

Līdz ar to es ceru, ka šeit arī noturēsim šīs pozīcijas un nonāksim pie veiksmīga risinājuma, iespējams, jau šogad vai nākamā gada pašā sākumā.

Novēlu jums priecīgu un pārdomām pilnu, un siltu adventa laiku. Un uz tikšanos nākamajā nedēļā! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!