Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šī gada ziemas sesijas pirmā Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē no Saeimas nama tūlīt pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Belēvičam. Lūdzu!

G.Belēvičs (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Visupirms atļaujiet jums novēlēt veselību jaunajā gadā!

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē galīgajā variantā apstiprināja komisijas viedokli par likumu, kurš ir vērsts uz enerģijas dzērienu izplatīšanas ierobežošanu. Mums, Veselības ministrijai, izdevās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pārliecināt, ka mūsu bērni jāpasargā no enerģijas dzēriena lietošanas. Un nākamceturtdien Saeima šo likumprojektu izskatīs, un es ceru, ka Saeima nobalsos par šī likuma pieņemšanu un līdz ar to Latvija kļūs par otro – pēc Lietuvas – valsti (pasaulē, ne tikai Eiropā!), kurā enerģijas dzērienus ir aizliegts pārdot bērniem. Veselības ministrijai ir ļoti stingrs viedoklis šajā sakarā. Es aicinu katru... Un īstenībā šis viedoklis pamatojas tajā, kas ir rakstīts uz katras enerģijas dzēriena pudeles vai bundžas. Tur ir rakstīts, ka šos dzērienus nedrīkst dot bērniem, grūtniecēm... Un problēma ar enerģijas dzērieniem ir ne tikai tā, ka tur ir kofeīns ļoti augstā koncentrācijā. Enerģijas dzērieni satur ļoti daudzas bioloģiski aktīvas vielas, ne tikai vitamīnus devās, kas vienā iepakojumā pārsniedz diennakts ieteicamo devu. Un tas viss ir rakstīts maziem burtiņiem uz katra dzēriena bundžiņas vai pudeles. Un ražotājs zina par šī dzēriena kaitīgumu. Viņš ir šo atbildību pārlicis uz patērētājiem. Bet mums izdevās pārliecināt Saeimas komisiju, ka tajā gadījumā, kad patērētājs ir nepilngadīgs, viņš nevar izvērtēt visus tos riskus.

Tas bija pirmkārt.

Otrkārt. No šā gada 1.janvāra skolu kafejnīcās un skolu ēdnīcās pieejamais produktu klāsts ir savādāks nekā iepriekšējā gadā. Skolu ēdnīcas drīkst barot bērnus tikai ar svaigi pagatavotām pusdienām no dabīgiem produktiem, un savukārt skolu kafejnīcās un skolu automātos, kas izsniedz pārtikas produktus, ir ieviests tā sauktais atļauto produktu princips (līdz šim bija tā sauktais aizliegto produktu princips, ka nedrīkstēja noteiktus produktus pārdot). Tagad skolu kafejnīcās drīkst pārdot tikai atļautus, veselīgus produktus. Gada sākumā šo kafejnīcu plaukti vēl izskatās tukši, taču tas tikai tāpēc, ka komersanti vēl nav sakārtojuši šo kafejnīcu sortimentu. Ļoti strauji šo kafejnīcu plaukti pildīsies! Mēs, Veselības ministrija, esam gatavi regulāri nākt uz Ministru kabinetu un paplašināt šo atļauto, veselīgo produktu klāstu. Mūsu mērķis ir pasargāt bērnus, radīt viņiem vidi, kurā viņiem neveselīgi produkti vispār nav pieejami.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Guntim Belēvičam.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms novēlu jums visiem laimīgu un labiem darbiem bagātu jauno gadu!

Gribu jums izstāstīt par vienu iniciatīvu, ko šodien kopā ar kolēģiem virzīju, – proti, par vēlēšanu tiesību paplašināšanu.

Ja mēs skatāmies uz pašvaldību vēlēšanu aktivitātes dinamiku, tad redzam, ka ar katru gadu tā samazinās: 2001.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās apmēram 62 procenti vēlētāju, turpretim pēdējās – 2013.gada – vēlēšanās piedalījās vairs tikai 46 procenti. Šī dinamika ir acīmredzami lejupejoša! Kādēļ tas tā notiek? Tam ir vairāki iemesli. Un vispār šobrīd Eiropā ir vērojama tāda kā vēlētāju apātija. Bet tomēr ir lietas, ko likumdevējs var darīt lietas labā, un kā minimums tātad – noņemt kaut kādus šķēršļus, kuri traucē vēlētājiem vēlēšanu dienā piedalīties vēlēšanās.

Ja mēs skatāmies uz Latviju, tad aptaujas – nevis vēlētāju, bet to, kuri neaiziet vēlēt, – liecina par to, ka biežākais iemesls, kāpēc cilvēki nepiedalās pašvaldību vēlēšanās, ir tieši tas, ka viņi vienkārši vēlēšanu dienā neatrodas savā... nu, pie sava iecirkņa, jo viņu faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atšķiras. Un, ja mēs paskatāmies uz jēdzienu “deklarētā dzīvesvieta” kā tādu, tad redzam, ka sākotnējais princips, ka tas ir saskares punkts starp valsti un iedzīvotājiem, ir kļuvis tāds neelastīgs, apaudzis vēl ar citām lietām, tādām kā rindas uz bērnudārziem un skolām. Komunālos maksājumus daudz kur aprēķina pēc deklarēto personu skaita, tāpat arī, piemēram, kaut vai tāda lieta kā automašīnas civiltiesiskā apdrošināšana tiek piesaistīta pie deklarētās dzīvesvietas. Piemēram, ja jūs esat Rīgā deklarējies, jums jāmaksā ir vairāk nekā, piemēram, Valmierā. Un ir pat gadījumi, kad cilvēkam, kas īrē dzīvokli, tā īpašnieks pat neļauj tajā deklarēties, tātad viņš savu faktisko dzīvesvietu nevar norādīt atbilstoši īstenībai.

Un ko tad darīt? Notiek tas, ka šie cilvēki mūsu demokrātijai ir zuduši!

Šeit ir arī ļoti interesanta īpatnība, kādu es, pētot citas Eiropas valstis, nekur citur neatradu: Latvijā kandidēt uz pašvaldību vēlēšanām var lielāks personu loks, nekā balsot vēlēšanās. Proti, kandidēt var cilvēks, kurš ir deklarējies konkrētajā pašvaldībā, cilvēks, kuram tur ir īpašums, vai cilvēks, kurš strādā konkrētajā pašvaldībā, bet balsot var tikai vai nu deklarējušās personas, vai personas, kurām tur ir īpašums. No vēlēšanu loģikas un vispārpieņemtās prakses viedokļa, tiešām nekur citur tas tā nav. Parasti, kā minimums, šīs tiesības ir vismaz vienādas.

Uz Saeimas vēlēšanām var kandidēt tikai no 21 gada vecuma, bet balsot var jau no 18 gadiem.

Ir arī tādu personu loks, kuras ir krimināli sodītas un kuras nevar kandidēt, bet kuras balsot var.

Mūsu piedāvātā likumdošanas iniciatīva paredz līdzsvarot, proti, paplašināt šīs tiesības, lai pašvaldību vēlēšanās varētu balsot arī tā cilvēku grupa, kas strādā. Tādējādi mēs panāksim to, ka vēlēšanu aktivitāte vismaz ja ne augs, tad tās lejupejošā dinamika apstāsies.

Un, ja mēs paskatāmies uz citu Eiropas valstu pieredzi, tad redzam, ka tieši šādus grozījumus pirms diviem gadiem veica Polija, iedama pat vēl tālāk, atļaudama balsot ne tikai strādājošajiem, bet arī tiem, kas mācās, un tiem, kam vispār ir kāda piesaiste pie konkrētās pašvaldības. Bet šobrīd kopīga tendence citās Eiropas valstīs ir tāda, ka cenšas šos slogus pēc iespējas samazināt – teiksim, atļauj balsot pa pastu, pagarina iepriekš balsošanas laikus vai pat atļauj, atrodoties ārzemēs, balsot pašvaldības vēlēšanās.

Ir, protams, arī oponējoši viedokļi par to, ka, ja tu tur strādā... Tad, pēc mūsu nodokļu sistēmas, sanāk, ka tu nemaksā nodokļus... Bet būsim tomēr reālisti! Cilvēks, kurš brauc tur uz darbu, tur ēd kafejnīcā vai ēdnīcā pusdienas; viņš varbūt īrē tur dzīvokli un, īrējot dzīvokli, kaut vai cenā iekļauto nekustamā īpašuma nodokli samaksā vai, ēdot kafejnīcā, palīdz samaksāt algu pavārei, kas savukārt no saviem nodokļiem maksā konkrētās pašvaldības budžetā naudu.

Tas īsumā viss. Runājot ar kolēģiem, tika identificētas arī citas lietas, kas būtu uzlabojamas vēlēšanu likumdošanā. Tā kā šis likumprojekts tika atbalstīts nodošanai komisijām, mums tātad būs iespēja pieskarties arī šiem jautājumiem, izdiskutēt tos un panākt to, ka pēc iespējas plašāks personu loks piedalās pašvaldību vēlēšanās.

Paldies jums vēlreiz par uzmanību. Laimīgu un panākumiem bagātu gadu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Nākamā runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas ziemas sesijas pirmā sēde, kas norisinājās zīmīgā laikā – barikāžu laika 25.gadadienas zīmē.

13.janvāris bija diena, kad, atsaucoties Latvijas Tautas frontes aicinājumam, aptuveni 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – latvieši, lietuvieši, igauņi, poļi, ukraiņi, krievi – pulcējās protesta manifestācijā Daugavmalā, kā arī sāka veidot barikādes Vecrīgas ielās. Tas bija cerību un ideālu laiks, kad cilvēkus vienoja ideja par savu valsti, par iespēju pašiem veidot savu nākotni.

Divdesmit pieci gadi – neilgs, bet notikumiem bagāts laiks. Atjaunota valsts neatkarība, izveidota daudzpartiju politiskā sistēma, Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Taču šis laiks ir nesis arī daudzus pārbaudījumus – sabiedrības sociālo nevienlīdzību, bezdarbu, nabadzību, nespēju rēķināties ar sabiedrības un valsts interesēm.

Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti uzskata, ka tieši valsts interesēm ir jābūt tām, kuras ir ikviena Saeimas deputāta un valdības locekļa lēmumu pamatā. Mēs arī šajā sesijā turpināsim iestāties par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. 2016.gadam esam izvirzījuši vairākas prioritātes – valsts budžeta izstrādes procesa pilnveidošanu, izglītības sistēmas (tai skaitā – pedagogu darba samaksas) sakārtošanu un citus jautājumus.

Nav pieļaujams, ka atkārtojas tāda prakse, kādu vērojām 2016.gada budžeta izstrādes un apstiprināšanas gaitā, kad nodokļu izmaiņas kalpoja tikai vienam mērķim – savākt valsts makā iespējami daudz naudas –, pilnībā aizmirstot, ka nodokļu politika nosaka arī tautsaimniecības attīstību. Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka, izstrādājot 2016.gada budžetu, lēmumi par naudas piešķiršanu atsevišķām nozarēm notika haotiski un nepārdomāti, tādējādi novedot, piemēram, pie situācijas, ka veselības jomā piešķirtos papildu līdzekļus atlīdzības pieaugumam nevarēs izmantot ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanai.

“No sirds Latvijai” uzskata, ka jauna Ministru kabineta izveide rada iespēju pārskatīt Ministru kabineta darba kārtību un Valdības deklarācijā atgriezties pie sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem – sociālās garantijas, veselības aprūpes pieejamība, izglītības kvalitāte, zinātnes attīstība un tiesiskas vides izveide, kas ir īpaši nozīmīga uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā.

Diemžēl jāsecina, ka līdzšinējais Ministru prezidenta izraudzīšanās process neliecina par valdošo partiju vēlmi risināt Latvijai akūtus un svarīgus jautājumus. Kamēr tiek bīdīti kandidāti un tiek dalīti amati, tiek atlikta daudzu būtisku jautājumu risināšana. Koalīciju veidojošās partijas arī šobrīd nevis uzsāk sarunas par veicamajiem darbiem, bet ķīvējas par iespējamo amatu un ietekmes sfēru sadalīšanu. Ir tikai ērts varas un valsts finanšu resursu sadalījums, un tas ir līdz šim tik labi strādājis, ka nav vajadzības veidot plašāku koalīciju un stiprināt demokrātijas principus Latvijā.

Par to varēja pārliecināties arī šodien, kad Saeimas sēdē otrajā lasījumā izskatīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kurus iesniedza valdošās koalīcijas deputāti. Tie paredz mehāniski palielināt partiju biedru skaitu no 200 uz 500, lai būtu iespēja piedalīties vēlēšanās. “No sirds Latvijai” jau iepriekš un arī šodien balsoja “pret” tik liela skaita noteikšanu, jo mēs uzskatām, ka tieši šādā veidā valstī tiek mazināta demokrātija, tiek liegta cilvēkiem iespēja piedalīties politiskajos procesos un lēmumu pieņemšanā.

Es no sirds pateicos, ka ieklausījāties.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.

Šos grozījumus izstrādāja grupa deputātu no dažādām partijām, un šie grozījumi paredz, ka tiesības vēlēt domi piešķiramas cilvēkiem, kuri attiecīgās pašvaldības teritorijā nostrādājuši pēdējos četrus mēnešus. Mūsu frakcija noskaņota pret šo iniciatīvu ļoti negatīvi un skeptiski.

Kāpēc?

Vietējā pašvaldība nepārprotami ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu vietējā vara, kas darbojas šajā teritorijā un strādā vietējo iedzīvotāju interesēs. Vietējā pašvaldība ir uzskatāma par demokrātiskās iekārtas pamatu. Tā ir vara, kuru savu interešu labā ievēlē vietējo iedzīvotāju kopums, kas pastāvīgi uzturas šajā teritorijā un pārzina konkrētas pašvaldības problēmas.

Līdz ar to pašlaik Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums spēkā esošajā redakcijā nodrošina iespēju vēlēt attiecīgu domi tiem vēlētājiem, kuri ir saistīti ar attiecīgo pašvaldību, deklarējuši tajā savu dzīvesvietu vai viņiem tās teritorijā pieder nekustamais īpašums. Tātad šie vēlētāji maksā pašvaldībai gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan nekustamā īpašuma nodokli, tādējādi piedaloties pašvaldības budžeta veidošanā un dodot iespēju pašvaldībai attīstīties, un tieši šiem vēlētājiem ir tiesības izvēlēties, kurš saimniekos pašvaldībā un izmantos viņu maksātos nodokļus.

Bet, piešķirot tiesības vēlēt pašvaldību domi cilvēkiem, kuri attiecīgās pašvaldības teritorijā nostrādājuši vismaz pēdējos četrus mēnešus, kā to ļoti vēlas likumprojekta autori un viens no iepriekšējiem runātājiem, minētais princips tiks vienkārši sagrauts, jo domi tad vēlētu iedzīvotāji, kuri nepiedalās pašvaldības budžeta veidošanā.

Vienlaikus jānorāda uz vēl vienu būtisku problēmu. Likumprojekts neparedz risinājumu, kā nepieļaut, lai šādi vēlētāji nenobalsotu divas reizes, jo vēlēšanas tiek organizētas, balstoties uz vēlētāju reģistru, kas veidots atbilstoši vēlētāju deklarētajai dzīvesvietai.

Līdz ar to frakcija SASKAŅA šodien balsoja “pret” šo revolucionāro pavērsienu. Tomēr ar balsu vairākumu likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Līdz ar to darbs ar šo juridisko brāķi parlamentā turpināsies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona – Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms jau novēlēšu jums Latvijas Reģionu apvienības vārdā spilgtu un daudziem notikumiem bagātu 2016.gadu, un lai piepildās jūsu cerības un galvenais – lai veselība turas!

Šodien darba kārtībā tika izskatīti vairāki Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumi, un kā viens no tiem bija Latvijas Reģionu apvienības ierosinājums par deputātu privilēģiju noņemšanu saistībā ar administratīvo sodu, un tas tika virzīts tālāk. Mēs esam pateicīgi par to, ka pārējie deputāti arī atbalstīja mūsu ideju.

Kā vēl viens šīsdienas iesniegums nāca... Mēs ierosinājām nodot izskatīšanai komisijā grozījumus Patvēruma likumā, kuri nosaka, ka tie imigranti un bēgļi, kas saņēmuši šeit uzturēšanās atļauju, taču pārkāpuši Krimināllikumu, ir izraidāmi no valsts. Tā ir mūsu stingra pārliecība, ka šādiem lēmumiem jābūt pieņemtiem, lai jebkurš, kas šeit ierodas, zina, ar kādiem noteikumiem viņš šeit varēs uzturēties. Mēs arī ceram, ka iepriekš mūsu iesniegtais priekšlikums aizliegt pārvietoties tā sauktajās parandžās, respektīvi, aizsegt šeit sejas, arī tomēr tiks izskatīts un pieņemts... tiks atbalstīts, kā to solīja iekšlietu ministrs.

Vēl jāteic, ka šonedēļ komisijās izskatīja jautājumu par mikrouzņēmumu nodokli, un tā ir tēma, kas patiesībā varbūt šobrīd valdības veidošanas sakarā nevienam vairs neliekas aktuāla, bet patiesībā reģionus ietekmē ļoti spēcīgi. Un šajā sakarā mēs ceram, ka ar jaunas valdības veidošanos arī veselais saprāts atgriezīsies, jo līdz šim Finanšu ministrijas ierēdņi ir, tā teikt, ražojuši noteikumus un normas, lai tikai likvidētu šāda veida uzņēmējdarbību, kaut gan patiesībā vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku reģionos tas ir vienīgais veids, kā legāli dzīvot un veikt uzņēmējdarbību.

Savukārt mēs, ņemot vērā to, ka ir diezgan daudz sūdzību par konkurences ierobežošanu, ierosinājām, ka tādā gadījumā šāda statusa uzņēmumi nedrīkst piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos virs 30 tūkstošiem eiro, lai izslēgtu negodīgu konkurenci, kad negodīgi uzņēmēji saveido daudzus šādus mikrouzņēmumus un tādā veidā, teiksim, rāda priekšstatu, ka ir pievilcīgāki ar savu cenu.

Tāpat gribu teikt, ka, protams, šobrīd lielākā aktualitāte ir valdības veidošana. Beidzot tas vezums ir izkustējies no vietas, un ir nominēts cilvēks, kuram ir uzticēts veidot jauno valdību. Mēs ar lielu interesi sekosim līdzi, kā veiksies. Mēs skatīsim, kādas būs izmaiņas, jo, ja jaunā valdība taps uz vecās valdības mērķu, ideoloģijas un darbības plāna [pamata]... proti, notiks tas pats, tad nebija jēgas šīs valdības nomaiņai. Mēs gribam redzēt, kādas tad būs Kučinska kunga jaunās reformas vai jaunie redzējumi, un mēs ceram, ka tādas lietas kā deputātu kvotas, kā nodokļu palielinājums, kā normatīvisms, kas vēl plešas plašumā, un ierēdniecības izmaksu palielinājums... ka tas galu galā tiks apstādināts. Un ceram, ka beidzot tiks ieviesta arī atbildība par padarīto un solīto un tādas lietas kā Valsts ieņēmumu dienesta ēka, kā “Citadeles” banka, kā “Liepājas metalurgs”, airBaltic turpmāk vairs neatkārtosies. Mēs ar lielu cerību sekosim līdzi tam.

Un lai jums visiem veicas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Dainim Liepiņam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNKK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos sākt tieši ar valdības veidošanas gaitu un jautājumiem, kas ar to ir saistīti. Varam ar gandarījumu teikt, ka sarunas ar Māri Kučinski kā iespējamo premjera amata kandidātu ir bijušas visnotaļ sekmīgas, un ir panākta vienošanās gan par to, ka jaunā valdība strādās pie vienotas izglītības sistēmas izveides Latvijā valsts valodā, tāpat ir panākta vienošanās par atbalstu demogrāfijai, ko Nacionālā apvienība ir izvirzījusi kā prioritāru, un ir rasts arī kopsaucējs, ka turpmāk Latvija nepieņems jaunus lēmumus par patvēruma meklētāju migrantu uzņemšanu.

Līdz šim mēs vēl turpinām sarunas. Mēs neesam guvuši atbalstu iniciatīvai par iepriekšējās valdības jau pieņemtā lēmuma pārskatīšanu, bet vismaz varam ar gandarījumu teikt, ka turpmāk jaunu imigrantu uzņemšana brīvprātīgā kārtā nenotiks un arī valdība iebildīs pret piespiedu kvotu mehānisma ieviešanu Eiropas Savienības mērogā. Tas ir īpaši svarīgi, arī ņemot vērā visus nesenos notikumus, kas ir tiešā veidā saistīti ar šiem ieceļotājiem no Āfrikas, no Tuvo Austrumu reģiona, kuri ir bijuši līdzatbildīgi gan daudzos noziegumos, kas ir notikuši, ne tikai Jauno gadu sagaidot, daudzās Eiropas pilsētās, bet arī daudzās ikdienas situācijās. Var izteikt līdzjūtību Lietuvai, kura ir zaudējusi savu nepilngadīgo tautieti, kurš tika nogalināts Zviedrijā. Līdzīgi mēs redzam arī terorisma pieaugumu daudzās Rietumeiropas valstīs, kuras ir sasniedzis liels migrantu skaits. Tāpēc, domājot par mūsu valsts drošību, mēs uzskatām, ka nebūtu pieļaujama masu migrācija Baltijas valstu virzienā.

Vēlos piebilst vēl par šodienas sēdi. Likumprojektā “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” mēs piedāvājām aizstāt drošības maksu, lai partija varētu iesniegt kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, ar 500 vēlētāju parakstiem. Respektīvi, jebkurai partijai, kura gribētu kandidēt Saeimas vēlēšanās, būtu jāsavāc vismaz 500 vēlētāju paraksti, lai kvalificētos Saeimas vēlēšanām, tādējādi atsijājot tās partijas, kuras nespēj gūt pat šādu atbalstu.

Visbeidzot gribu pieminēt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kuru vada Nacionālās apvienības biedrs Romāns Naudiņš, komisijas aktīvo un sekmīgo darbu. Gan jautājumu par enerģijas dzērieniem, ko jau pieminēja Belēviča kungs, ir izdevies ļoti strauji šai komisijai sakārtot un rast risinājumu, gan arī ātro kredītu jautājumu, kas bija iestrēdzis iepriekšējā Saeimā, šajā Saeimā ir izdevies strauji virzīt, lai to atrisinātu. Arī gāzes tirgus liberalizāciju, kuru daudzu gadu garumā neizdevās atrisināt, šobrīd triju mēnešu laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi redakciju jau trešajam lasījumam, lai gāzes tirgus tiktu liberalizēts viena gada laikā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!