Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Skan “Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un arī citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!
D.Liepiņš (LRA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu uzsvērt vairākus Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumus.
Pirmām kārtām jāteic, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti iesniedza grozījumus Krimināllikumā, kuri paredz noteikt īpašu regulējumu attiecībā uz valsts amatpersonām, proti, paaugstināt (salīdzinājumā ar parastajām personām) viņu atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu. Līdz šim ir diezgan daudz darīts, lai soda sankcijas un Krimināllikuma izmaiņas vērstu pret privātpersonām, bet, mūsuprāt, ļoti maz ir darīts, lai šādus pašus sodus vērstu pret amatpersonām. Mums ir pamatotas šaubas, ka Latvijas valsti pārstāvošās amatpersonas varētu būt iesaistītas šāda veida noziegumos. Diemžēl Saeimas vairākums ar koalīciju priekšgalā noraidīja šo priekšlikumu, bet mēs turpināsim aktualizēt šo jautājumu.
Otrs būtisks jautājums, kas varbūt likās ļoti tehnisks, bija izmaiņas Muitas likumā un Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Aizkulisēs bija vēlme šos likumprojektus ļoti ātri virzīt uz priekšu un kā vienmēr pamatot to visu ar Eiropas prasībām. Mēs atbalstījām to, ka šīs izmaiņas vajag virzīt tālāk, lai izskatītu pirmajā lasījumā. Taču mums ir informācija par to, ka kārtējo reizi valsts amatpersonas (un šoreiz – Ministru kabineta personā) nav izstrādājušas nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, lai šie likumi pilnībā darbotos. Un mēs ļoti rūpīgi sekosim līdzi, lai tranzītnozare netiktu nostādīta ļoti neizdevīgā situācijā attiecībā pret citu valstu uzņēmējiem.
Šobrīd skaļākais jautājums, par kuru tika diskutēts un balsots, noteikti bija lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Šī komisija būs ar garu nosaukumu: Parlamentārās izmeklēšanas komisija par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā. Mūsu, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas, priekšlikums būtu saīsināt šo nosaukumu, lai izteiktu šīs komisijas pamatbūtību. Varbūt to tomēr vajadzētu saukt par valsts izzagšanas izmeklēšanas komisiju, jo pamatbūtība ir tāda: kā jau to pierāda notikumi ar Valsts ieņēmumu dienestu, ar dažādām citām valsts finansētām institūcijām un dažādām personām, valstī notiek... šobrīd valsts pārvalde un esošās koalīcijas deputāti nekontrolē valstī notiekošo, un ir pamats bažām par valsts attīstību nākotnē. Visos reitingos, kurus mēs skatāmies, kurus veic neatkarīgie eksperti, proti, reitingos par uzņēmējdarbības attīstību, korupcijas indeksu un visu pārējo, diemžēl Latvija izskatās arvien sliktāk un sliktāk, un tas ir tiešs pierādījums pašreizējās koalīcijas mazspējai vai, iespējams, arī ļaunprātīgiem nodomiem.
Neraugoties uz karstajām debatēm, koalīcijas deputāti paredzēja atvēlēt tikai sešus mēnešus šīs komisijas darbam, taču, es domāju, sabiedrība būs tā, kas vērtēs šīs komisijas darbības nepieciešamību un tās rezultātus. Un es ticu, ka būs iespēja daudz aktīvāk veikt parlamentārās izmeklēšanas darbu, lai tomēr izdarītu to, ko savas neizdarības dēļ šobrīd nav paveikusi esošā koalīcija, kura arvien vairāk... kuras... Varas elite krīt arvien dziļākā degradācijā un ved šo valsti uz bezdibeni.
Vēl viena lieta, kura šodien bija darba kārtībā un kura ir aktuāla, ir reģionālo slimnīcu finansēšanas jautājums. Latvijas Reģionu apvienība ļoti aktīvi sekos līdzi tā risināšanai un ir aicinājusi veselības ministru Belēviču ierasties mūsu frakcijā, lai paskaidrotu, kādā sakarā un pēc kādiem pieņēmumiem un kādiem aprēķiniem šobrīd samazināts finansējums reģionālajām slimnīcām. Un mēs gribam arī dzirdēt, vai tās ir baumas vai ne, ka saceltā ažiotāža tomēr ir nobiedējusi ierēdņus šinī ministrijā, jo tagad tiek solīts, ka Jelgavas, Ventspils un Liepājas slimnīcām tomēr būšot papildu finansējums. Mēs noteikti gribam dzirdēt, vai tā ir tikai sakritība, ka tur visur ir ZZS pārstāvji... ka visās šajās pašvaldībās valda šī politiskā partija.
Un visbeidzot – Valsts ieņēmumu dienesta, teikšu tā, blēžu rotācija, ko šobrīd ir iecerējuši... Jau ilgāk nekā mēnesi neveiksmīgi cīnās esošā finanšu ministre un arī valdība kopumā... Tas liecina par to, ka valdībai patiesībā nav nekādas pieredzes un izpratnes par to, kādā veidā ar blēžiem rīkojas. Jo privātā uzņēmējdarbībā blēžus vienkārši atlaiž vai soda, vai sēdina cietumā. Izskatās, ka šīs koalīcijas vadībā blēžus vienkārši aizrotē uz citām silti apmaksātām... sabiedrības apmaksātiem amatiem un vietiņām.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam.
Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Jānim Tutinam. Lūdzu!
J.Tutins (SASKAŅA).
Labrīt (nu jau gan jāteic – labdien), dārgie radioklausītāji! Frakciju SASKAŅA tāpat kā visu Latvijas sabiedrību patiesi satrauc publiskajā telpā pieejamā informācija par daudziem iespējamiem korupcijas gadījumiem, amatpersonu noziegumiem un bezatbildības faktiem.
Neraugoties uz to, ka vismaz miljons Latvijas iedzīvotāju savās pastkastītēs ir saņēmuši drukāto izdevumu “Astoņkājis” un tajā ir ietverti konkrēti apgalvojumi par iespējamiem organizētās noziedzības gadījumiem, mūsu tiesībsargājošās iestādes un valsts augstās amatpersonas diemžēl klusē, tāpēc esam izmantojuši Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju un uzdevuši deputātu jautājumu premjeram Mārim Kučinskim par to, vai viņš kā valdības vadītājs ir spēris nepieciešamos soļus, lai noskaidrotu, vai minētie apgalvojumi satur patiesus faktus, un kāda šajā sakarā būs valdības rīcība.
Mūsuprāt, nav pieļaujams atstāt Latvijas iedzīvotājus neziņā un gaidīt, kad sabiedrība nomierināsies. Nedēļas laikā premjeram būs jāsniedz atbilde deputātiem un jāpaskaidro, ko viņa vadītā valdība gatavojas darīt saistībā ar minēto publikāciju – apstiprināt vai noliegt tajā minēto.
Saeimas šodienas sēdē mēs kopā ar pārējām opozīcijā esošajām partijām esam parakstījuši pieprasījumu izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā.
Es ceru, un visa mūsu frakcija cer, ka varbūt tikai ar šādas komisijas palīdzību Latvijas sabiedrībai būs iespējams uzzināt, kas tieši notiek mūsu valstī.
Paldies par uzmanību. Jauku jums dienu!
Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Jānim Tutinam.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valters Dambe. Lūdzu!
V.Dambe (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu pateikt un varbūt sabiedrībai paskaidrot, ka no Saeimas šodienas sēdes darba kārtības tika izslēgts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Sabiedrībā jau izskanējuši viedokļi, ka to ir paredzēts pieņemt steidzamības kārtībā un ka nav pilnīgi izdiskutēti priekšlikumi, tāpēc Saeima šo jautājumu skatīs Saeimas 21.aprīļa sēdē. Un līdz ar to jautājumi tiks skatīti komisijā un varēs izdiskutēt tos un izteikt savus viedokļus gan sabiedriskās organizācijas, gan frakcijas.
Protams, šodienas sēdes darba kārtības svarīgākais jautājums bija parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana, kuru atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Protams, bija diskusijas par šo darbības laiku – seši mēneši –, kuru ierosināja koalīcijas deputāti. Tas varētu šķist samērā īss laiks, bet nekad nav liegts pagarināt darbības laiku, ja to prasa nepieciešamība vai ja nespēj tos jautājumus izskatīt paredzētajā darbības laikā.
Es pats darbojos “Citadeles” izmeklēšanas komisijā. Arī tajā mēs nepaspējām visu izskatīt, un Saeima neliedza pagarinājumu... atļāva pagarināt “Citadeles” izmeklēšanas komisijas darbību. Līdz ar to es uzskatu, ka, ja vajadzēs, ja būs definēti izskatāmie jautājumi, par ko runāja debatēs, tad arī varēs lūgt pagarinājumu un Saeima noteikti pagarinās.
Vēl. Gribu precizēt iepriekšējo runātāju teikto, ka ir iesniegts pilnīgi jauns likumprojekts “Muitas likums”. To skatīs trijos lasījumos, varēs iesniegt priekšlikumus un izteikties debatēs. Šis likumprojekts ir pilnīgi no jauna izstrādāts – atbilstoši šābrīža situācijai un vajadzībām.
Par aktualitātēm gribu sabiedrībai vēl pateikt, ka sestdien, 9.aprīlī, notiks ZZS veidojošās partijas “Latvijas Zaļā partija” kongress un pēc nedēļas, 16.aprīlī, – Latvijas Zemnieku savienības kongress, kurā tiks izskatīti vairāki jautājumi – gan pārskata periodā paveiktais darbs, gan nosprausts programmā... kā arī Latvijas Zemnieku savienības statūti tiks grozīti un piemēroti mūsdienu situācijām.
Tā kā esam laukus un zemniekus pārstāvošā frakcija, gribu sabiedrībai pateikt: Latvijā ir sākušies lauku darbi, un novēlu zemniekiem, lauku cilvēkiem, veiksmīgu sējas sezonu un labu nedēļas nogali.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Valteram Dambem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Labdien, cienījamie klausītāji! Likās, ka nedēļa ir diezgan mierīga – pavasaris nāk, un daudzas aktualitātes jeb asumi tiek nogludināti. Taču izrādās, ka parlamenta darbā visu laiku ir kaut kas saspringtāks.
Parlamenta deputāti pēdējās pāris nedēļas vērtēja un vēl divas turpmākās nedēļas komisijā vērtēs grozījumus Krimināllikumā, kuri attiecas uz noziegumiem pret valsti. Labi, ka pārcēla par divām nedēļām šo grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā un ka ir vismaz dots saprātīgs laiks, lai varētu izvērtēt visus ļoti daudzos priekšlikumus – 32 priekšlikumus –, lai no slikti uzrakstītā likumprojekta izveidotu kaut ko saprātīgāku, jo diemžēl šoreiz Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja to, ka šis likumprojekts būtu skatāms trijos lasījums. Tas gan bija balsojums tikai komisijā; komisija neatbalstīja pāriešanu uz normālu, demokrātisku procedūru – likumprojekta... likuma pieņemšanu trijos lasījumos.
Cerams, ka šajās divās nedēļās izdosies novērst vismaz acīmredzamās pretrunas ar Satversmi.
Pēdējās dienās dažas amatpersonas ir izteikušās, ka akcija pret Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu esot Kremļa inspirēta kampaņa un laikam Latvijā esot daži muļķa prāti, kuri esot pakļāvušies šim austrumu spiedienam. Tad nu jāsaka tā, ka laikam jau ir citāda izpratne tapusi par tiesiskumu un demokrātiju, ja rūpes par to, lai Latvijas likums tiktu pieņemts atbilstoši Latvijas Satversmei, tiek uzskatītas par Kremļa inspirētu pasākumu.
Šķiet, Staļina laikos esot bijis tāds populārs teiciens: “Dodiet tik pantu, gan jau mēs cilvēku atradīsim.” Tie cilvēki, kas rūpīgi izlasīja sākotnējo likumprojektu, varēja mierīgi katru savu darbību, kad viņi izsaka neapmierinātību ar Latvijā pastāvošo kārtību, kvalificēt pēc konkrētā panta.
Proti, viss ir atkarīgs no tā, kāds subjektīvais viedoklis ir kādam dienestam vai tā inspektoram, vai varbūt kādam tā saimniekam. Es ļoti ceru, ka likumprojekta autori, protams, tā nebija domājuši, ka viņi bija domājuši ielikt likumā iespēju cīnīties pret jaunām kara metodēm, ar kurām tiek izdarīti noziegumi pret Latvijas Republiku.
Es ļoti ceru, ka deputāti uzmanīgi lasīs piedāvātos priekšlikumus, lai galarezultātā pieņemtais likums atbilstu Latvijas Satversmei.
Otrs jautājums, kas ļoti aktuāli parādījās tieši šodien, bija Saeimas balsojums par parlamentārās izmeklēšanas komisiju cīņai pret korupciju, kuras dēļ nodokļu iekasēšana valstī ir tādā stāvoklī, kā ir.
Jāsaka, ka situācija ar šo korupciju, lobismu un pārējām problēmām nav jauna un visu laiku par to runā, bet laikam cilvēkiem, kuriem ir teikšana, kuriem ir iespēja šo situāciju labot, izpildot savus darba pienākumus, vienkārši vai nu rokas ir par īsām, vai ir kāds, kurš nevēlas to sakārtot. Cik ilgi Latvijas iedzīvotāji šādu situāciju varētu piekopt?
Normālā parlamentārā valstī, protams, parlaments kontrolē izpildvaru. Taču mēs ļoti labi zinām, ka parlaments, kura vairākums veido konkrēto valdību, neuzsāks akcijas pret valdību arī tad, ja šī valdība kvalitatīvi nestrādā. Savējos vienmēr aizstāvēs.
Līdz ar to parlamentārās izmeklēšanas komisijas reāli ir vienīgā iespēja, kā opozīcija varētu kontrolēt, piedalīties valdības kontrolē un arī ietekmēt to, lai nebūtu šādās situācijās sajūta “miers mājās”, kad viss notiek, visi ir apmierināti. Vārdos pastrīdas, ka tā nevajadzētu, kaut ko vajadzētu arī izdarīt. Un tad nu šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas var tomēr izvilkt gaismā gan tās amatpersonas, kuras konkrētajā situācijā nedara vai varbūt kaut ko dara, bet pret likumu.
Visbeidzot, par šīs komisijas darbības termiņu. Var piekrist, ka 30 mēnešu termiņš ir samērā garš, taču likums neliedz komisijai savu darbu pabeigt un ziņojumu iesniegt parlamentam arī ātrāk. Sliktāk ir tad, ja parlaments ar balsu vairākumu būtībā sāk ņirgāties par likumā doto iespēju parlamentam kontrolēt valdību. Nosakot sešu mēnešu termiņu, no kuriem divi mēneši, un paši deputāti to apzinās, ir vasaras laiks – jūlijs un augusts –, kad parlamentam nav sesijas un reti kurš deputāts atnāks uz komisijas sēdēm. Proti, ir ļoti vienkārši “noraut” komisijas sēdes kvoruma trūkuma dēļ, jo par šo neierašanos jau nav paredzēts nekāds sods. Vienīgi pēc tam prasītu atbildēt par ētikas normu pārkāpšanu.
Jāteic, ka šoreiz ar izbrīnu skatījos gan uz Nacionālās apvienības deputātiem, gan uz ZZS deputātiem. Par VIENOTĪBU man nekādu īpašu... teiksim, labu domu šajā jautājumā nebija. Vai tiešām šāds balsojums par termiņa samazināšanu ir tikai koalīcijas disciplīnas ievērošana? Vai tiešām aiz tā neparādās zināma politiska tās sistēmas piesegšana, kāda šobrīd valstī ir, un mēs visi saprotam, ka tā darīt nedrīkst. Šajā gadījumā es tiešām nesapratu, ko kolēģi ar to panāca. Vai tiešām tā ir viņu interese – neļaut izmeklēšanā noskaidrot reālo situāciju? Bet, protams, to rādīs laiks, un seši mēneši arī ir pietiekams laiks, lai pastrādātu. Parlamentam ir iespēja izveidot jaunu komisiju, jo esošās komisijas termiņus parasti parlaments nepagarina, vismaz tajās lietās, kur ir noķerts jau pie rokas. Piemēram, “Parex” izmeklēšanā atļāva pastrādāt drusciņ un pēc tam termiņus nepagarināja tikai tāpēc, ka negribēja.
Paldies jums, un lai jums ir skaists šis pavasaris.
Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no frakcijas “No sirds Latvijai”.
Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Veiko Spolītim. Lūdzu!
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Labdien, ļoti cienījamie radioklausītāji! Šodienas darba kārtība bija ierasti darbīga. Tika skatīts Muitas likuma projekts, grozījumi Republikas, pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā un likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, un citi likumprojekti, kas mijās ar dedzīgām debatēm par jaunizveidoto parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Ļoti cienītā opozīcija iesniedza kolektīvu iesniegumu ar prasību izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā un guva pārliecinošu 89 balsu atbalstu, šādi īstenojot Satversmē un citos likumdošanas aktos opozīcijai dotās tiesības.
Kolēģi no opozīcijas, cenšoties rast atbildes uz medijos sacelto ažiotāžu par satraucošajiem notikumiem Valsts ieņēmumu dienestā, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārraudzītajās iestādēs, bija sākotnēji izvēlējušies ētiski apšaubāmu priekšlikumu veidot izmeklēšanas komisiju uz 30 mēnešiem, precīzi nenorādot tās izveidošanas mērķi, šādi pretendējot uz pastāvīgās komisijas statusu. Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 3.pants skaidri nosaka, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidojama uz noteiktu laiku, kas norādīts priekšlikumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Ja priekšlikumā komisijas darbības laiks nav norādīts, tā izveidojama uz trim mēnešiem. Saeima ir tiesīga pagarināt komisijas darbības laiku. Šī panta otrā daļa ļoti skaidri noteic, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai var dot uzdevumu saskaņā ar to deputātu priekšlikumu, kuri pieprasījuši izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Saeimā tradicionāli tiek veidotas ar konkrētu mērķi un viena Saeimas sasaukuma laikā. Te lieti atgādināt Zolitūdes traģēdijas, Citadeles, kā arī Krājbankas darbības izmeklēšanas komisijas un tamlīdzīgi.
Godātā opozīcija no Saeimas tribīnes skaidroja, ka komisija tiek radīta parlamentārās cīņas rezultātā un ka tās iemesls ir politisks, nepārliecināti argumentējot, ka parlamentā mazākumam nav iespējams gūt atbildes no nozares ministriem.
Opozīcijas pārstāvis no frakcijas “No sirds Latvijai” centās uzburt iemeslus vajadzībai izveidot kārtējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, taču bez konkrēta mērķa, rokās turot apšaubāmas izcelsmes izdevumu “Astoņkājis”, lai nodrošinātu parlamentāru uzraudzību (lai ko tas arī nozīmētu).
Pārstāvji no Reģionu apvienības atgādināja reģionālās atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju un turpināja atgādināt, ka izmeklēšanas komisijas mērķis nav nedz pārdomāts, nedz arī īsti jēdzīgs. Ģenerālprokuratūra, drošības dienests, KNAB un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kā arī Korupcijas novēršanas apakškomisija ikdienā strādā, lai likumā noteiktā kārtībā valsts iestādes spētu nodrošināt tiesiskumu un attīrīties no negodprātīgiem ierēdņiem.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs vai vadītāja iegūs viņam pienākošos komisijas vadītāja algas piemaksu 1000 eiro apmērā un citus labumus. Mēs, Latvijas sabiedrība, sekosim kārtējās izmeklēšanas komisijas darbam, kura bezmērķīgi uzņēmusies tiesībsargājošo iestāžu lomu un šādi centīsies pierādīt savas esmes vajadzību nākamā pusgada laikā.
Tieši frakcija VIENOTĪBA bija tā, kura ar kolēģiem no koalīcijas partijām nodrošināja, ka mums apšaubāmu mērķu veidotai komisijai būs jāseko nevis 30, bet gan tikai sešus mēnešus.
Paldies par uzmanību un visu labu!
Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Veiko Spolītim.
Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!
A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Nacionālās apvienības frakcija par svarīgākajiem uzskata trīs likumprojektus.
Grozījumi Krimināllikumā tika atlikti, jo arī frakcijas deputātu vairākums uzskatīja, ka komisijai tomēr vēl ir jāstrādā un jāsabalansē vārda brīvības princips ar valsts noslēpuma neizpaušanu. No vienas puses, mēs zinām, ka pastiprinās dažādu pret Latviju vērstu spiegošanas mēģinājumu skaits hibrīdkara apstākļos. Mums, protams, ir jābūt tādiem, kas spēj savus noslēpumus nosargāt. No otras puses, Latvija nekādā gadījumā nepārvērtīsies policejiskā valstī, kur žurnālisti tiek sodīti par to, ka viņi ir ieguvuši kaut kādu informāciju, piemēram, par kādas ministrijas vai pašvaldības iestādes veiktiem nelikumīgiem iepirkumiem. Protams, mēs šeit arī saskatām tendenci noslēpt šos faktus. Līdz ar to likums tiks kārtīgi izstrādāts, un, es domāju, mēs pēc 21.aprīļa varēsim iegūt kaut kādu rezultātu.
Otrs būtisks likumprojekts, ko Saeima šodien nodeva komisijām, ir “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” attiecībā uz valodu. Ja Valsts valodas centrs likumā noteiktā kārtībā konstatē un ziņo domei, ka deputāts neprot valodu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim, tad viņam sešu mēnešu laikā likumā noteiktā kārtībā valoda ir jāapgūst, bet līdz šim tas notika uz nodokļu maksātāju rēķina. Turpmāk šādiem valodas nepratējiem būs jātērē sava nauda, jo Saeimas deputātiem ir jākontrolē iedzīvotāju nodokļu izlietojums. Te gan man diemžēl diezgan sarkastiski jāpiebilst, ka līdz 1999.gada beigām bija spēkā likums, kas vispār neļāva ievēlēt deputātus, kuri neprot valodu, ne tikai pašvaldībās, bet arī Saeimā. Mēs atceramies, bija mums tāda problēma savulaik ar Zīgeristu, kurš tā arī neiemācījās latviski. Tad mums bija tāds deputāts Kravcovs, kurš bija kļuvis pilsonis, nespēdams pateikt nevienu vārdu latviski. Bet kārtējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas spiediena rezultātā (un šo spiedienu tajā reizē atbalstīja arī bijusī Valsts prezidente) likums tika mainīts, jo, lūk, demokrātija ļauj visiem kandidēt, arī valodas nepratējiem, un vienīgais, ko mēs it kā varam prasīt, ir tikai likt viņiem šo valodu iemācīties, ko mēs, protams, arī izdarījām attiecīgajos likumos.
Diemžēl prakse rāda, ka, piemēram, Daugavpilī, Daugavpils domē, ir deputāti, kas pat otrajā sasaukumā neprot latviski izteikties. Mans un Nacionālās apvienības viedoklis ir tāds, ka tā ir vienkārši ņirgāšanās par valsti, kurā šādi deputāti tiek ievēlēti.
Trešais likumprojekts. Tika pagarināts termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā”. Šeit arī ir divas problēmas. No vienas puses, ir grupa cilvēku, kas it kā rūpējas par vienreizēju funkcionālu arhitektūras pieminekļu neaizskaramību vai saglabāšanu. No otras puses, mēs redzam cilvēkus, kas atklāti grib nepieļaut, ka Latvijas Okupācijas muzejs tiek paplašināts ar jaunu ekspozīciju.
Es personīgi esmu savulaik runājis ar arhitektu Lūsi-Grīnbergu, kurš neiebilda pret to, ka šī piebūve tiktu celta. Tātad te mēs redzam mēģinājumus no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas pilsētas būvvaldes puses... mēģinājumus bremzēt Latvijas Okupācijas muzeja pabeigšanu, izmantojot dažādus līdzekļus un iesaistot tur daļu arhitektu. Un Nacionālās apvienības viedoklis un arī daudzu arhitektu viedoklis ir tāds, ka šī muzeja piebūve nekādā veidā nebojās, bet tikai uzlabos esošo situāciju. Un mēs nevaram atjaunot Rātslaukumu tādu, kāds tas bija pirms kara, jo tagad tas jau ir pilnīgi cits laukums ar pilnīgi citiem uzdevumiem.
Paldies par uzmanību. Lai jums patīkama nedēļas nogale!
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam.
Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu.