Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajam vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima turpina labot valdības un koalīcijas pieļautās rupjās kļūdas.
Frakcija SASKAŅA atbalsta minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu atcelšanu, kā arī sociāli orientētā mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanu. Mērķis ir saglabāt mikrouzņēmumus un nodrošināt cilvēku sociālo aizsardzību.
Pašlaik mēs gatavojamies iesniegt vairākus priekšlikumus, piemēram, par mikrouzņēmumu nodokļa likmes samazināšanu. Vienlaikus mēs neatbalstām jebkādu darbaspēka nodokļu celšanu, jo tas grauj sabiedrības tiesisko paļāvību. Mēs atbalstām principu, ka nodoklis jāmaksā no uzņēmuma reālajiem ienākumiem. Mēs atbalstām jaunas normas, lai nepieļautu vēl lielāku haosu, kāds rastos, neatrodot vispār nekādu risinājumu un tādējādi paralizējot mazo uzņēmēju darbu un valsts budžeta darbību. Tomēr SASKAŅA neuzņemas atbildību par koalīcijas pieļautajām kļūdām un neizdarību, kā arī uzņēmējdarbības destabilizāciju.
SASKAŅA atbalsta un atbalstīs jebkuru cilvēkiem labvēlīgu ierosinājumu, un mēs vēlamies sagaidīt, kad beidzot nodokļu juceklis pārtaps nopietnā nodokļu stratēģijā. Bet pašlaik koalīcija un atbildīgā ministre ar Latvijas komersantiem, kā izskatās, izspēlējusi “šahs un mats”.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Einārs Cilinskis. Lūdzu!
E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).
Labdien! Šodien, protams, galvenie bija jautājumi par uzņēmējdarbību, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī virkne ar tiem saistīto likumprojektu, kuri tika pieņemti pirmajā lasījumā.
Mēs ceram, ka nākamajā otrdienā ārkārtas sēdē tiks pieņemts galīgais risinājums, nosakot, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 15 procenti no apgrozījuma, un atceļot likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” obligātās prasības par nodokļu iemaksu no vismaz minimālās algas... no trim ceturtdaļām no minimālās algas apmēra, kādas bija paredzēts ieviest nākamajā gadā. Mūsuprāt, tas būtu radījis nabadzības riska pieaugumu, jo tomēr ir virkne cilvēku, kuri, nesaņemot pilnu minimālo algu, faktiski tiktu atlaisti no darba un īstenībā viņu sociālais nodrošinājums samazinātos.
Līdz ar to ir jādomā par kompleksu risinājumu, veidojot jaunu nodokļu sistēmu, par ko vakar jau bija plaša konference, kas iezīmēja dažādus viedokļus, kuri varētu tuvināties nākamā gada sākumā, un tas arī ļautu tad pieņemt likumu par tā saucamajiem dzīvesstila uzņēmumiem.
Un vēl. Šodien arī Saeima spēra pirmo soli virzībā uz sociālās uzņēmējdarbības likumdošanas paketes pieņemšanu, apstiprinot pirmajā lasījumā attiecīgo likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus. Sociālie uzņēmumi ir uzņēmumi, kas izmanto biznesa metodes un pieejas, lai rastu ilgtspējīgu un drošu risinājumu sociālajām vai citām sabiedrībai nozīmīgām problēmām, un lielā mērā tas varētu veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību. Tā ka tas varētu būt viens solis risinājuma virzienā.
Par citiem jautājumiem, kuri mums liekas ļoti svarīgi.
Ir pieņemts likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā. Tātad tas varētu dot vēl papildu garantijas, ka tiks rasts risinājums samilzušajai problēmai ar Lielajiem kapiem, un nosargāt Lielo kapu neaizskaramību.
Tikpat būtisks ir trešajā lasījumā izskatītais likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Šis jaunais likums vērsts uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un izpildi, tāpēc iepirkumu procesā nodrošinās iespēju nonākt pie kvalitatīvāka rezultāta. Tātad ir ļoti svarīgi, ka šāds likums ir pieņemts.
Svarīgs jautājums bija arī likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Jāteic gan, ka Nacionālā apvienība dažos gadījumos balsoja atšķirīgi, proti, balsoja “pret” ministra Kozlovska priekšlikumu atvieglot nosacījumus ieguldītājiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā, taču atbalstīja priekšlikumu, ka nepieciešams pieprasīt lielāku iemaksu valsts budžetā no ārzemniekiem, kuri veic bezprocentu obligāciju iegādi. Šos priekšlikumus Saeima neatbalstīja, bet likumprojekts vēl tiks skatīts trešajā lasījumā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Eināram Cilinskim.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!
E.Putra (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas galvenā aktualitāte, protams, bija divi jautājumi – grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” –, par kuriem izvērtās visplašākās debates jeb diskusijas Saeimas sēdē.
Grozījumi paredz pārskatīt regulējumu, kurš būtu stājies spēkā 1.janvārī un kurš paredzēja to, ka no 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji maksātu piecus procentus no apgrozījuma plus minimālās sociālās iemaksas (75 procentu apmērā no minimālās algas nākamajā gadā un 100 procentu – aiznākamajā gadā). Mēs tagad veicām grozījumus, kuri paredz, ka šie uzņēmumi maksās 15 procentus no apgrozījuma, bet nemaksās šīs minimālās sociālās iemaksas.
Jāatzīstas, ka šie lēmumi tiek pieņemti tādēļ, ka iepriekš ir bijusi mūsu kopēja kļūda. Aprēķini rāda, ka nodokļu slogs mikrouzņēmumiem (ar apgrozījumu 3–4 tūkstoši eiro gadā) pieaugtu līdz aptuveni 45–40 procentiem. Tas būtu ļoti nesamērīgs nodokļu slogs.
Es domāju, ka tādējādi, grozot šo likumu, uzņēmumiem ar faktiski līdz 40 tūkstošiem eiro apgrozījumu šis nodokļu sloga pieaugums ir tiešām mērens un nepārsniedz 25 procentus. Tātad, es domāju, šī sadaļa mums tagad ir sabalansēta.
Par minimālajām sociālajām iemaksām runājot, jāteic, ka attiecībā uz šo 15 procentu likmi ir iekļauts nosacījums, ka nākamajā gadā 70,5 procenti, bet aiznākamajā gadā 80 procenti no šī 15 procentu nodokļa tiek novirzīti minimālajam... sociālo iemaksu budžetā. Tātad lielākā daļa šī nodokļa aizies tieši valsts speciālajā budžetā, tas ir, pensijām, pabalstiem un citiem sociālās apdrošināšanas mērķiem. Un šis sociālais nodrošinājums faktiski pieaugs par... iemaksas pieaugs par vidēji 62 procentiem, un tas ir vērā ņemams pieaugums, salīdzinot ar to, kā šis sociālais nodoklis no apgrozījuma tika maksāts līdz šim.
Jāpiemin vēl viens jautājums, par kuru izvērtās ne tik plašas diskusijas, bet kurš ir ļoti svarīgs. Proti, trešajā lasījumā apstiprinājām Publisko iepirkumu likumu, kur tika pārskatīti sliekšņi. Sliekšņi ir nedaudz celti, līdz ar to ir sabalansētas gan uzņēmēju intereses, gan pašvaldību intereses. Būs attiecīgi konkursi, varbūt dažreiz arī varēs noreaģēt ātrāk uz iepirkumu kā tādu, un samazināsies izmaksas mazajiem iepirkumiem, jo nav noslēpums, ka līdz šim iepirkums, kas varbūt sasniedza piecus tūkstošus eiro, dažai labai pašvaldībai izmaksāja 500 eiro, un tās ir nesamērīgi augstas izmaksas.
Tas īsumā būtu viss.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.
Tagad pie mikrofona frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Raksturojot šodienas sēdes norisi un rezultātu, man jālieto militāra terminoloģija: es gribu teikt, ka tas, kas šodien notika, – tā bija pozīcijas frakcijas deputātu kapitulācija sabiedrības viedokļa priekšā. Un man ir prieks pateikt jums, mīļie cilvēki, ka ir vērts iestāties par savām interesēm, ir vērts iestāties par savu pozīciju, jo varbūt ar lielāku spiedienu tā beidzot tiek sadzirdēta. Un tagad ir pilnīgi cita retorika, ko šodien Saeimas Sēžu zālē lietoja un tagad arī sarunās ar jums lieto pozīcijas deputāti (salīdzinājumā ar to retoriku, kāda tika lietota vēl pirms divām nedēļām, kad budžeta pakete tika skatīta šeit Saeimas sēdē visas nakts garumā).
Kāpēc tas tā notiek?
Manuprāt, tikai tad, ja cilvēki paši piedalās kaut kā celšanā, būvēšanā, viņi zina, ko nozīmē lielā un grūtā darbā sasniegt rezultātu. Viņi arī rēķinās ar citiem, kuri arī cenšas sasniegt rezultātu. Bet graut un iznīcināt ir ļoti viegli, ja tu pats neko dzīvē neesi radījis.
Un tieši tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” iestājas par šiem likuma grozījumiem, kādi ir izdarīti šodien. Nekad nav nekas ideāls! Bet likumprojekts, kas būtu stājies spēkā 1.janvārī, nozīmētu to, ka ļoti daudzi uzņēmēji būtu spiesti maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tajā brīdī, ja viņi nesaņem reālus ieņēmumus, ja viņi vēl nav guvuši šos ieņēmumus.
Vai nodoklis – 15 procenti – ir liels? Proporcionāli, kā mēs to rēķinām... Tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” uz otro lasījumu iesniegs priekšlikumu, ka tie mazie uzņēmēji, mikrouzņēmēji, kuru gada apgrozījums nepārsniedz septiņus tūkstošus eiro, maksā 12 procentus. Mēs to redzam kā samērīgu nodokļu slogu tiem mazajiem uzņēmumiem, dzīvesstila uzņēmumiem, ģimenes uzņēmumiem, kuri šādā veidā spēj nodrošināt savu nākotni. Bet paši uzņēmēji ir teikuši, ka viņi saprot to risku: ja viņi maksā mazu nodokli no apgrozījuma, viņiem nebūs arī sociālā nodrošinājuma.
Man pašai bija zināmā mērā pārsteigums, dzirdot retoriku, ka vajadzīgs ir piecu procentu nodoklis. Nē! Paši uzņēmēji saka: “Mēs paši saprotam: ja mēs maksāsim mazāk nekā 12 procentus, mēs nebūsim sociāli nodrošināti.”
Tāpēc mēs atbalstīsim uzņēmēju viedokli, kuri rīkojas sociāli atbildīgi un zina, ka viņiem par savu nākotni pašiem jāparūpējas.
Un vēl. Viss šis stāsts ir par uzticēšanos un par garantijām. Tam, ko mēs, politiķi, darām, cilvēki uzticēsies tikai tad, ja mēs mācēsim viņos ieklausīties un novērtēsim to, ko viņi dara.
Es novēlu visiem mūsu kolēģiem, lai tā retorika, kas tika lietota šodien, tie skaistie teksti, nepaliktu tikai retorika vienam balsojumam, bet lai mainītos attieksme pret Latvijas cilvēkiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.
Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ints Dālderis. Lūdzu!
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, tiešām šodien Saeimas sēde bija diezgan bagāta ar dažādiem viedokļiem. Un šīs diskusijas par diviem faktiski galvenajiem likumprojektiem – gan grozījumiem mikrouzņēmumu nodokļa likumā, gan grozījumiem likumā par obligātajām sociālajām iemaksām – izraisīja vislielākās domstarpības.
Gribu teikt tā – VIENOTĪBA balsoja atšķirīgi no pārējiem. Pamatojums tam bija tāds. Runājot par sociālajām iemaksām, jāteic, ka šobrīd piedāvātais risinājums faktiski ir pirmais solis uz mūsu sociālās sistēmas demontāžu. Un tas tiešām ir nopietni, jo, turpinot šādā veidā, atceļot šīs sociālās iemaksas (šobrīd mēs tās atceļam apmēram 200 tūkstošiem strādājošo)... tas nozīmē, ka šie cilvēki nesaņems ne slimības lapas, ne pensijas, ne savu bērnu saslimšanas gadījumā... ne bezdarbnieka pabalstu un tā tālāk. Tas nozīmē to, ka pēc pavisam neilga laika šie cilvēki klauvēs pie savu pašvaldību durvīm un lūgs palīdzību, jo viņiem, ļoti iespējams, nebūs ko ēst. Un Saeima, man liekas, ir rīkojusies bezatbildīgi, atceļot šo lēmumu, nepiedāvājot pretī absolūti nekādu citu sociālu aizsardzību šiem cilvēkiem.
Mēs varam piekrist tam, ka esošais regulējums, par kuru mēs nobalsojām pirms divām nedēļām... pirms trim nedēļām, bija nepilnīgs. Tādēļ mūsu piedāvājums, iesniedzot alternatīvu likumprojektu, bija šo regulējumu atcelt uz deviņiem mēnešiem, lai mums – gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī pārējām institūcijām – ir laiks vēl sagatavoties, iespējams, izstrādāt kādu visaptverošu alternatīvu risinājumu, bet šobrīd mēs nepiedāvājam pilnīgi neko.
Un tie cilvēki, kas ir atbildīgi pret savu tautu, pret savu nāciju, nedrīkst šādā veidā rīkoties. Man tā ir dziļa pārliecība, un tā ir arī frakcijas VIENOTĪBA pārliecība. Mēs atzīstam, ka, iespējams... šis risinājums, kas tapa diemžēl pēc tam, kad mūsu kolēģi noraidīja ļoti saprātīgi izveidoto priekšlikumu par to, ka mikrouzņēmumu nodoklim jāpalielinās gadu no gada par ļoti nelielu procentu. Diemžēl tas tika noraidīts. Pēc tam tika radīts šāds sociālo iemaksu obligātais modelis no minimālās algas, kas, iespējams, nav pilnīgs un ir grūti piemērojams mūsu situācijai. Bet šobrīd mēs ejam citā grāvī: mēs pilnībā atceļam vienai lielai daļai cilvēku šo sociālo aizsardzību. Es domāju, ka tas ir nepieļaujami. Tādēļ arī mēs uz otro lasījumu šajā likumā iesniegsim priekšlikumus, kas aicinās tomēr atbildīgi izturēties pret mūsu sociālās apdrošināšanas sistēmu, pret budžeta ilgtspēju, un kā risinājumu piedāvāsim atcelt, pārcelt šo spēkā stāšanās termiņu, lai mums ir laiks sakārtot sistēmu iekasēšanai, novērst tās nepilnības, jo mēs pilnīgi piekrītam, ka nevar maksāt nodokli no tā, kas vēl nav nopelnīts. Bet tajā pašā laikā mums šķiet bezatbildīgi pilnībā no tā atteikties, jo nav nekādas garantijas, ka šī Saeima spēs vēl pirms nākamā gada un aiznākamā gada vēlēšanām tiešām izveidot tādu modeli, kas nodrošinātu šiem cilvēkiem sociālo aizsardzību nākotnē.
Un otrs jautājums, otrs galvenais likumprojekts bija par mikrouzņēmumu nodokli. To mēs pilnībā atbalstām un esam jau vairākus gadus cīnījušies, lai šis nodoklis šajā likumā tiktu paaugstināts, jo mēs redzam, ka šī nodokļa forma, kas sākotnēji paredzēja 19 procentu likmi no apgrozījuma, diemžēl dažādu populistisku risinājumu veidā ir nonākusi līdz deviņiem procentiem, kurus liela daļa uzņēmēju izmanto negodprātīgi. Tādēļ pakāpenisks šīs likmes paaugstinājums, laikus brīdinot, ieviešot to saprātīgos termiņos, ir iespējams. Taču šobrīd tiek piedāvāts tas, ka jau pēc divām nedēļām stāsies spēkā nodokļi, kas vienai daļai uzņēmēju palielina nodokļu maksājumus vairāk nekā divkārt un pat trīskārt.
Mūsu ieskatā ar nodokļiem šādā veidā rīkoties nevar. Mēs uzkraujam to daļu, kas bija paredzēta uz 300 tūkstošiem strādājošo, ieņēmumu no sociālajām iemaksām, mēs uzkraujam šobrīd ne vairāk kā 50 tūkstošiem. Tas nav pareizi, tas nav samērīgi un nav taisnīgi.
Šie visi samērīguma principi, taisnīguma principi nav ievēroti šajā gadījumā, tādēļ mēs iesniedzām savu alternatīvo projektu, kurš paredzēja sadalīt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu divās daļās, lai uzņēmēji var izvēlēties – vai viņi maksā 15 procentus no apgrozījuma vai piecus procentus plus obligātās sociālās iemaksas par saviem darbiniekiem.
Es domāju, lai arī tas palielina slogu... tas palielina samērīgu slogu visiem mikrouzņēmumiem līdz tam brīdim, kamēr mēs tiešām atradīsim labu veidu un būsim izdiskutējuši par to, kā uzņēmējdarbības uzsācējiem un dzīvesstila uzņēmumiem tālāk strādāt.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Intam Dālderim.
Raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!
M.Šics (LRA).
Labdien, mūsu klausītāji! Jā, šodiena bija mikrouzņēmuma un nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas zīmē. Diemžēl realitāte ir tā, ka tiek labotas, steigā tiek labotas rupjas kļūdas, kuras nav izdiskutētas, un tas pierādīja to, ka neatkarīgi no tā, kuras koalīcijas partijas cilvēki nonāk pie varas vai vadības tajā vai citā ministrijā, nav nodrošināta šo pasākumu pēctecība.
Mēs konsekventi iestājamies pret mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņām. Šodien, paldies dievam, maz apsaukājās par idiotiem... bet kad kolēģi piedāvāja un parādīja rezervi, no kurienes paņemt naudu, un norādīja, ka tas, ko var iegūt nodokļos, piespiežot, iznīcinot mikrouzņēmumus, tā vietā, lai saglabātu šo nodokli... Ka ir iespējams iekasēt naudu un tas jāizdara Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu ministrijai kaut vai tikai no pieciem lielākajiem nodokļu maksātājiem, un budžetā šī nauda būs. Tā vietā, lai cīnītos ar pieciem nemaksātājiem, ir atrasta iespēja iznīcināt 10 vai 20 tūkstošus uzņēmumu. Un, kas mūs visvairāk satrauca: tiek liegta iespēja cilvēkiem, kas kaut ko grib piestrādāt, piemēram, studenti, kas vakaros grib piestrādāt slimnīcās papildu stipendijai, viņu darba devējiem būtu jāmaksā nodokļi no neizmaksātas algas. Tātad strādā un saņem 100 eiro, bet nodokļi jānomaksā no 400 eiro par šo cilvēku, kaut gan īstenībā godprātīgā valstī vajadzētu studentiem saņemt stipendiju un iespēju studēt, lai nevajadzētu rūpēties par to, ka mācību laikā viņiem vēl jāstrādā. Tāda situācija ir arī citām sociālajām grupām, tas ir, 2. un 3.grupas invalīdiem, dažādiem citiem cilvēkiem, piemēram, mājsaimniecēm, kuras grib nedaudz piestrādāt. Viņi zina, ka nav apdrošināti, bet viņiem ir vajadzīgi kaut kādi minimāli naudas līdzekļi papildus, lai viņi savās ģimenēs varētu dzīvot. Līdz ar to tā bija šī kļūda.
Otra lieta. Bija pieņemts likumprojekts “Sociālās uzņēmējdarbības likums” un grozījumi Brīvprātīgā darba likumā, ko valdības vietā ir sagatavojuši deputāti. Jo solītie likumprojekti, piemēram, par dzīvesveida uzņēmumu, licences izsniegšanas maksājumiem dažādiem uzņēmējdarbības veidiem, nav iesniegti Saeimā un nekas nav virzīts šī gada laikā. No tribīnes skanēja jautājums par to, ka ir negodprātīgi uzņēmēji, celtnieki, taksisti, apsardzes darbinieki un tā tālāk, kas savus uzņēmumus izveido kā mikrouzņēmumus vai sadala tos mikrouzņēmumos. Un ļoti pamatota kritika izskanēja, ka par to ir atbildīgas ministrijas un ministriju vadība, jo pat valsts uzņēmumi, piemēram, Lattelecom, savu uzņēmumu sadala mikrouzņēmumos, optimizē to. Ja šādā veidā pat valsts uzraudzībā notiek nelikumības, manuprāt, nav vēlēšanās atbalstīt uzņēmējus. Ir tikai cīņa par cenām un peļņu. Jā, šīs dažādās nekārtības, tajā skaitā tas, ka deputāti nevar ticēt tam, kas tiek pateikts, nerunājot par to, ka virkne likumu vispār tiek ignorēti... un tāpēc arī radās pēdējais, manuprāt, būtiskākais dokuments. Dažādās kombinācijās dažādi deputāti ir parakstījuši neuzticības pieprasījumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un labklājības ministram Jānim Reiram. Nu, es domāju, ar šo viņu rīcības pēctecības izdiskutēšanu sāksies nākamā Saeimas sēde.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties.
Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!