Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Labdien, cienījamie klausītāji! Jebkurā gadījumā, kad mēs runājam par Saeimas darbu... gan mums šeit, Saeimā, sēdošajiem, gan cilvēkiem, kas mums uzmanīgi seko, ir zināms, ka Saeimas darba kārtībā ir ļoti daudz dažādu jautājumu. Taču tad, kad mēs gribam izteikt savu viedokli, parasti akcentējam uzmanību uz vienu, nedaudz piemirstot, ka ir arī citi jautājumi.
Arī šobrīd es gribu runāt tikai par vienu šodienas darba kārtības jautājumu, proti, to, par ko šodien tādas īstas debates izvērsās pašā sēdes sākumā. Tas ir, par pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, pareizāk sakot, par nepilsoņa statusa piešķiršanas pārtraukšanu turpmāk. Tas bija Latvijas Valsts prezidenta priekšlikums, kuru mēs cēlāmies aizstāvēt. Jāteic, ka šī likumprojekta ietvaros tika izteiktas trīs kritiskas piezīmes. Viena tīri politiska piezīme par to, ka nebūs labi nākotnes Latvijai, ja mēs pilsonību piešķirsim cilvēkiem, kuri nāk no ģimenēm, kas ir nelojālas, kas jau šobrīd neizvēlas saviem bērniem Latvijas pilsonību.
Otrs arguments bija saistīts ar to, ka tā drīzāk būtu pilsonības piešķiršana cilvēkiem piespiedu kārtā.
Un trešais arguments, kas izskanēja diskusiju laikā arī pirms Saeimas sēdes, bija par to, ka likumprojekts nav īsti skaidrs, nav kvalitatīvi izstrādāts un esot jāgroza vēl daudzi citi likumi.
Jāteic, mēs uzskatām, ka Latvijai ir jāpārtrauc šī pagaidu statusa pastāvēšana... Latvijai ir jāpārtrauc piešķirt nepilsoņa statuss bērniem, jo tas tika piešķirts bijušās Padomju Savienības pilsoņiem tajā brīdī, kad viņi neizvēlējās citas valsts pilsonību. Šāds periods – 27 gadi – ir pietiekami ilgs, lai mēs apzinātos, ka, pieskaitot vēl 18 gadus, līdz bērni sasniedz pilngadību, valsts būs pastāvējusi gandrīz 50 gadu, un Latvijā nevajadzētu būt nepilsoņiem... jauniem nepilsoņiem.
Otra lieta – attiecībā uz šo piespiedu mehānismu. Jāatzīst, ka pasaulē ir daudz valstu, kuras atzīst bērna pilsonību uzreiz, neatkarīgi no tā, kas ir vecāki, galvenā ir piedzimšanas vieta. Un tā netiek uzskatīta par piespiedu pilsonību. Turklāt tie cilvēki, kuri teica, ka piespiedu pilsonība nav pieļaujama, vienlaikus atzīst, ka ir iespējams bērnu izņemt no vecāku aprūpes, ja vecāki nepietiekami rūpējas. Pēc būtības šo jautājumu mēs piedāvājām risināt tā, ka valsts uzņemas rūpes par tādu bērnu pilsonību, par kuriem vecāki paši neapzinās parūpēties.
Un trešais jautājums bija par nekvalitatīvo izstrādi. Jānorāda, ka Pilsonības likums netiek grozīts. Šis ir sevišķais likums jeb speciālais likums, un visi juristi zina, ka speciālo likumu piemēro tikai tajās situācijās, kuras ir konkrēti atrunātas, un tas tiešām attiecas uz ļoti šauru loku, nemainot pilsonības piešķiršanas procedūru kā tādu.
Visbeidzot atcerēsimies arī dažas psiholoģiskas lietas, kas cilvēkiem labi saprotamas. Nevienu cilvēku nevar piespiest kaut ko mīlēt. Var iemācīt. Un šeit drīzāk likumprojekta kritiķiem vajadzētu pievērst uzmanību Latvijas izglītības sistēmai. Ja ģimene ir nelojāla pret Latvijas valsti, tad valstij šo cilvēku, šo bērnu, ir jācenšas pievilkt sev tuvāk un jāmēģina viņā ieaudzināt mīlestību pret Latviju, nevis jāsaka: “Tu neesi mums piederīgs, tu neesi Latvijas pilsonis, un tāpēc mēs atstājam tevi tavu vecāku aprūpē. Turpiniet audzināt viņu Latvijai nelojālu!”
Un otrs moments, ko es tomēr paspēju šodienas sēdē pateikt. Īstenībā tie cilvēki, kas šodien balsoja pret šo likumprojektu, balsoja, atriebjoties vecākiem, kuri ir nepilsoņi, kuri nevēlas pieņemt Latvijas pilsonību. Viņi nedomāja par bērniem, kas Latvijā dzims. Un ir žēl, ka šodien šis likumprojekts neaizgāja tālāk. Es ļoti ceru, ka mums vēl būs nākamās sesijas un cilvēku saprāts uzvarēs, un mēs Latvijas nākotnē domāsim par Latvijas pilsoņiem kopumā – lai Latvijā dzimušie tomēr ir Latvijai piederīgi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.
Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J.Viļums (LRA).
Cienījamie radioklausītāji, un šoreiz teikšu arī – interneta video vērotāji! Jo Latvijas Reģionu apvienības frakcija turpmāk centīsies sagatavot tādus īsus video ar frakcijas viedokli par nedēļas aktualitātēm un piedāvās tos vismaz savā Facebook profilā.
Izmantojot iespēju, vispirms vēlos teikt paldies visiem, kas atbalstīja un turpina atbalstīt Latvijas Reģionu apvienību. Triju gadu laikā, kopš esam pārstāvēti Saeimā, esam pierādījuši, ka strādājam atbilstoši iepriekš dotajiem solījumiem, esam kļuvuši ne tikai reģionos plaši pārstāvēts spēks, bet arī spēks nacionālā līmenī.
Piektdien par Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāju apstiprināja mūsu Saeimas frakcijas vadītāju Nelliju Kleinbergu. Latvijas Reģionu apvienības frakcija jau vasarā ir aktivizējusi sadarbību ar mūsu politiskās apvienības biedriem. Mēs aktīvi piedalāmies dažādās kopīgās sanāksmēs, jau tagad strādājam pie programmas papildinājumiem startam nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Reģionu apvienība turpinās strādāt pragmatiski un konstruktīvi, jo iestājamies par saliedēšanu, nevis šķelšanu. Latvijas Reģionu apvienība patiešām ir atvērta sarunām par sadarbību ar jebkuru nacionāla līmeņa un reģionāla līmeņa politisko spēku.
Protams, kopīgi nāksim un runāsim par vērtībām, kuras centīsimies aizstāvēt turpmākajā darbā, kopīgi sadarbojoties. Un tādējādi varu ar prieku teikt, ka Latvijas Reģionu apvienība kopā ar Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna vadīto biedrību “Sabiedrība centriskai politikai” un Liepājas domes deputāta Jāņa Vilnīša vadīto kustību “Liepājnieki” konceptuāli ir vienojusies par sadarbību 13.Saeimas vēlēšanās. Ar Edvardu Smiltēnu panākta vienošanās par kopīgu sadarbību jau 12.Saeimā. Esam vienojušies par savstarpēju informācijas apriti un iespējamu kopīgu politisko un likumdošanas iniciatīvu virzību.
Latvijas Reģionu apvienību un biedrību “Sabiedrība centriskai politikai” vieno kopīga izpratne par to, ka Latvijas valsts un tās cilvēku intereses ir augstākas par atsevišķu politisko organizāciju iegribām. Latvijas sabiedrība gaida līdzīgi domājošu politisko organizāciju spēju sadarboties, lai nāktu klajā ar spēcīgu un kopīgu piedāvājumu 13.Saeimas vēlēšanās.
Vēlos norādīt, ka ir būtiski, lai starp politiskajām organizācijām, kas pārstāv līdzīgus viedokļus, tilti tiktu būvēti, nevis dedzināti.
Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Diemžēl tā nodošana tālākai izskatīšanai komisijā netika atbalstīta. Vēlos piekrist Latvijas eksprezidenta Valda Zatlera izteiktajam vērtējumam, ka šī kārtība vismaz attiecībā uz jaundzimušajiem bērniem būtu jāizbeidz. Būtībā šī nepilsoņu norma tika izstrādāta attiecībā uz bijušās PSRS pilsoņiem. Ir 2017.gads, bērni, kuri, starp citu, tagad vēl nav dzimuši, nav vainīgi, ka viņu vecāki dzīvo nostalģijā par Staļinu, Hruščovu, Brežņevu, Gorbačovu vai tagad – par Putinu. Domāju, ka mums būtu vienreiz šis process jāizbeidz. Negribu uzbrukt Nacionālajai apvienībai, kura cenšas aizstāvēt savus mērķus, kas tomēr, atļaušos teikt, ir īstermiņa mērķi, un mēģina noturēt iepriekš paustos principus vismaz līdz nākamajām vēlēšanām. Tomēr rodas pamatoti jautājumi par to, cik ļoti mēs varam uzticēties Latvijas sabiedrībai un it sevišķi Latvijas izglītības sistēmai, ja nevaram tikt galā ar 50 zīdaiņiem.
Vēlos piebilst, ka bērnības gaitas ir ļoti svarīgs personības izaugsmes laiks, un, ja mēs jau šajās bērnības gaitās bērnam neļaujam patiesi izjust, ka viņš ir piederīgs Latvijas valstij, ka viņš ir piederīgs Latvijas sabiedrībai, varbūt tikai viņa vecāku kļūdas dēļ, – mēs varam nodarīt ļaunumu gan viņam kā personībai, gan visai Latvijas sabiedrībai. Tam, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir lojāli savai valstij, jābūt pašsaprotami. Mēs nevaram izveidot patriotisku, par sevi pārliecinātu sabiedrību, ja visi iedzīvotāji nejūtas tai piederīgi.
To apzinājās jau pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste. Uzrunājot Satversmes sapulci 1920.gada 18.novembrī, viņš teica: “Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības. Tā palikusi stipra caur Latvijas tautas vienprātību un plauks un zels tālāk. Ja arī varbūt vienā otrā reizē mēs darītu kļūdas, šo uzsākto darbu mēs pūlēsimies darīt pēc savas labākās apziņas. Mēs pūlēsimies še atrast to vienīgo ceļu, kuru mums rāda mūsu tautas intereses, mūsu valsts labklājība.” (Citāta beigas.)
Visbeidzot, no savas puses, aicinu politiķus nolikt malā personīgos aizspriedumus un kopīgi strādāt Latvijas patiesi ilgtspējīgas attīstības labā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.
Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Aldim Adamovičam. Lūdzu!
A.Adamovičs (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, pēdējo divu nedēļu lielākā aktualitāte, var teikt, visās Saeimas frakcijās bija prezidenta iesniegtais likumprojekts “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, un arī VIENOTĪBAS frakcija divās savās sēdēs par šo jautājumu ir diskutējusi.
Es gribu teikt, ka frakcijas VIENOTĪBA deputātiem nebija vienota viedokļa. Mēs uzklausījām gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus. Protams, tā nav normāla situācija, ka mēs turpinām piešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušiem bērniem. Bet iesniegtais likumprojekts nerisina lietu pēc būtības, jo jau šobrīd lielākā daļa bērnu, kas dzimst nepilsoņu ģimenēs, kļūst par Latvijas pilsoņiem. Reģistrējot bērna dzimšanu, atliek vienam no vecākiem ievilkt zīmi un bērns kļūst par Latvijas pilsoni. Turklāt šis likumprojekts nonāk pretrunā ar Pilsonības likumu, līdz ar to mums būtu jāgroza arī Pilsonības likums, vairāki tā panti.
Frakcijā VIENOTĪBA šobrīd ietilpstošie četri deputāti, kuri pārstāv “Kustību PAR!”, balsoja “par” šo likumprojektu, un viņi nebija pārliecināmi. Bet pārējie frakcijas VIENOTĪBA deputāti šodien ir nobalsojuši “pret” vai atturējušies un uzskata, ka, protams, šis jautājums ir jārisina, bet jārisina juridiski un pareizāk, nekā šobrīd tika iesniegts.
Tā kā šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ir mainījies priekšsēdētājs un šobrīd dzirdami sabiedrībā ļoti aktuāli jautājumi... reformas, kas tiek veiktas izglītības jomā. Un vakardien mēs, VIENOTĪBA, mēģinājām skaidrot, kas notiek ar bilingvālās izglītības programmām, jo vienlaikus ar pilsonības piešķiršanas jautājumu paceļas arī jautājumi par bilingvālajām programmām, tas ir, apmācību divās valodās skolās un arī par valsts eksāmenu kārtošanu valsts valodā vai kādā no mazākumtautību valodām.
Šajos jautājumos pilnīgi droši šobrīd kā komisijas jaunais vadītājs gribu teikt, ka notiks diskusija, jo es personīgi uzskatu, ka bilingvālās programmas ir jāsaglabā. Mēs varam runāt par termiņiem, par šo programmu skaita samazināšanu... Taču, manuprāt, lai citas tautības vecāku ģimenēs dzimušie bērni varētu attīstīt savu dzimto valodu, kultūru un vēstures tradīcijas, viņiem būtu jādod arī iespēja izglītoties savā dzimtajā valodā un vienlaikus, protams, izglītība jāapgūst arī valsts valodā.
Tāpēc frakcija VIENOTĪBA turpinās diskusiju par šīm programmām, un, iespējams, ar laiku šīs programmas skolās tiešām ir jāsamazina, varbūt pat jau bērnudārzos ieviešot apmācību un iespēju runāt latviešu valodā. Es domāju, ka tas ir diskutējams jautājums.
Par valsts valodas eksāmeniem. Ministrija, kuru vada Kārlis Šadurskis, kas arī ir VIENOTĪBAS biedrs, jau šobrīd ir noteikusi, ka valsts valodā nākamgad būs jākārto centralizētie eksāmeni 12.klasē visās skolās. Un arī, ka 9.klašu beidzēji... Tātad pamatizglītības iegūšanai – arī... Trīs gadu laikā pārejam tikai uz valsts valodu šo eksāmenu kārtošanā. Tas, es domāju, ir pamats visiem skolēniem Latvijā apgūt un tiešām labā līmenī runāt latviešu valodā.
Gribu teikt, ka, protams, tuvākajā laikā būs daudzas diskusijas arī par citiem izglītības jautājumiem – gan par izglītības satura reformu, gan arī par bērnu iešanu pirmajā klasē vai nu no septiņu, vai no sešu gadu vecuma.
Aktuāls tuvākajā laikā būs arī jautājums par internātvidusskolu un internātpamatskolu finansēšanas modeli. Gribu pateikt, ka speciālās internātskolas un speciālie bērnudārzi tiek saglabāti pilnīgā valsts finansējumā, bet par pašvaldību un valsts internātvidusskolām būs diskusija.
Vēlreiz gribu teikt, ka uzskatām, ka šodienas balsojums par Valsts prezidenta ierosināto likumprojektu pēc būtības nerisina nepilsoņu problēmu, un ceram uz turpmāku diskusiju, lai varētu Latvijā ar laiku izskaust šo statusu – nepilsonis.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Aldim Adamovičam.
Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!
E.Šnore (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie klausītāji! Arī es runāšu par to, ka šodien Saeima lēma jautājumu par to, vai nepilsoņu bērniem automātiski piešķirama pilsonība. Proti, Saeima šodien noraidīja Valsts prezidenta iniciatīvu – priekšlikumu, ka nepilsoņu bērniem Latvijas pilsonību vajadzētu piešķirt automātiski.
Kā jau šeit iepriekšējais runātājs pareizi norādīja, šī iniciatīva pēc būtības jautājumu nerisina, un līdz ar to tās pievienotā vērtība ir visai maza, un Saeima tāpēc to noraidīja. Bet es uzskatu, ka jautājums ir svarīgs. Un tāpēc tas ir svarīgi – saprast, kāda ir šā jautājuma būtība. Un tāpēc es vēlreiz īsumā to šeit ieskicēšu.
Proti, Valsts prezidents piedāvāja mainīt kārtību, kādā nepilsoņu bērni iegūst Latvijas pilsonību. Kāda tad ir esošā kārtība? Kad nepilsoņu ģimenē piedzimst bērns, dzimtsarakstu nodaļā vecākiem uzdod jautājumu: “Vai gribat, lai jūsu bērns būtu Latvijas pilsonis?” Ja viens vecāks pasaka “jā”, tad bērns momentā kļūst par Latvijas pilsoni, bet, ja ir pateikts “nē”, tad likums dod iespēju pārdomāt. Jāuzraksta tikai iesniegums, un bērns automātiski kļūs par Latvijas pilsoni. Ja vecāki tomēr nepārdomā, tad bērns pats no 15 līdz 18 gadu vecumam var uzrakstīt šādu iesniegumu un kļūt par Latvijas pilsoni. To visu paredz likums. Visi iespējamie varianti ir nosegti.
Varētu rasties jautājums – ko tad tur vēl var uzlabot? Izrādās, situācija ir tāda, ka daļa no nepilsoņu vecākiem tomēr konsekventi saka “nē” Latvijas pilsonībai. Protams, tā ir diezgan dramatiska situācija 27 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pēc skološanās Latvijas izglītības sistēmā, jo mēs šeit runājam par jauniem cilvēkiem – vecākiem, kuri, es domāju, visi vai vairums no viņiem ir gājuši Latvijas skolās, bet kuri tik un tā negrib Latvijas pilsonību ne sev, ne savam bērnam. Kā šo problēmu risināt? Nu, risinājumi, mūsuprāt, varētu būt dažādi – grozīt līdzšinējo integrācijas politiku, mainīt segregēto izglītības sistēmu. Ir daudzas lietas, ko varētu uzlabot. Bet tas, ko piedāvā Valsts prezidents, ir tāds ātrais risinājums – proti, ar likumu aizliegt vecākiem pateikt “nē” Latvijas pilsonībai. Un tad uzskatīt, ka ar to visas problēmas ir atrisinātas.
Šeit mēs dzirdējām no Kūtra kunga jau runas par to, ka varbūt vajadzētu izņemt bērnus no ģimenes, kas, kā saka, nesaprot, kas ir labi viņu bērnam, un valsts tagad uzņemsies... Tāpat izskanēja šeit arī no iepriekšējiem runātājiem, ka jātiek galā ar 50 zīdaiņiem, un tamlīdzīgi. Tas nekas, ka satrauktie nepilsoņu vecāki zvana uz PMLP un aicina šādu situāciju nepieļaut. Un šos vecākus, protams, var saprast, jo viņiem, viņu ģimenēm dzīve sarežģīsies, kļūs grūtāk ar ģimeni ceļot pie radiem uz NVS, piemēram.
Taču visi šie argumenti Valsts prezidentu un viņa ierosinātā likumprojekta atbalstītājus neinteresē. Likumprojekta atbalstītāji saka, ka šādā veidā, tātad faktiski uzspiežot Latvijas pilsonību, tikšot likvidētas okupācijas sekas un tikšot saliedēta sabiedrība. Pēc šīs loģikas vajag tikai piešķirt visiem Latvijas nepilsoņiem Latvijas pilsonību un okupācijas sekas momentā izzudīs, un sabiedrība kļūs saliedēta. Tas, protams, ir absurds. Ikviens to saprot, un man ir prieks, ka lielākā daļa Saeimas deputātu šodien šo priekšlikumu noraidīja.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edvīnam Šnorem.
Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Juris Vectirāns. Lūdzu!
J.Vectirāns (ZZS).
Jā, mēs arī piedalījāmies šajā balsojumā, un mēs, konkrēti Zaļo un Zemnieku savienības frakcija Saeimā, balsojām “pret”. Lielākā daļa balsoja “pret”, bija arī tādi, kas atturējās. Mēs neesam pret Latvijas nepilsoņu bērniem. Mēs esam par. Mēs kā vadošā partija, kā mūsu Ministru prezidents saka, nacionāli konservatīva partija, skatāmies uz šīm lietām pragmatiski un zinām, ka tās ir jāvirza. Jo nepilsoņa statuss – jā, tas ir pagaidu statuss, un šis jautājums būs jārisina. Un mēs zinām, ka tas jārisina konceptuāli, visaptveroši gan Izglītības likumā, gan arī dažās citās likumu normās, un mēs to darīsim. Šajā brīdī mēs izsakām atbalstu mūsu prezidentam, lai šo darbību veiktu tālāk, nākotnē, un mēs palīdzēsim šo lietu sakārtot.
Tomēr, izsakot mūsu frakcijas viedokli, es nevaru tikai apstāties pie prezidenta priekšlikuma. Kā jau teicu, mēs neesam pret mūsu iedzīvotājiem, kam ir dažāds – pilsoņa vai nepilsoņa – statuss. Mēs esam par viņiem, bet – par konceptuālu, visaptverošu šī jautājuma risināšanu nākotnē.
Tālāk. Saeimas sēdē tika risināti arī citi svarīgi jautājumi.
Tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, lai regulētu jautājumu, kas saistīts ar sabiedriskā transporta pasažieru pārvadāšanu, lai šis finansēšanas modelis būtu efektīvāks, lai netiktu ieslēgtas soda sankcijas pārāk ātri infrastruktūras uzturētājiem.
Arī likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” tika nodots komisijām izskatīšanai, jo tas paredz samazināt administratīvo slogu ārstniecības iestādēm. Arī tas ir ļoti svarīgi.
Vēl kas man personīgi ļoti patika – ka mēs nodevām izskatīšanai komisijai likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Mēs gribam skaidri un gaiši iestrādāt likumā normu, kura aizliegtu ražot un laist tirgū saldumus, uzkodas, kā arī rotaļlietas un citus priekšmetus, kas vizuāli atgādina cigaretes vai tabakas izstrādājumus. Un tas ir ļoti svarīgi.
Mēs esam runājuši arī par citiem jautājumiem. Esam atbalstījuši Aizsardzības ministrijas likumprojektu par starptautisko sadarbību – saprašanās memoranda ietvaros – starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un mūsu partnervalstu aizsardzības ministrijām NATO un Eiropas Savienībā, kā arī atbalstījām... Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos šim saprašanās memorandam.
Esam izskatījuši arī likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā”, kas paredz daudz stingrāku kuģa īpašnieka atbildību gan par apkalpi, gan arī par cilvēkiem, kas atrodas uz šī kuģa klāja, borta. Likumā jābūt skaidri un gaiši noteiktam visam tam, kas skar gan pārtikas rezerves un dzeramo ūdeni, gan arī citas lietas, kā arī jānodrošina, lai tiktu pareizi normēts darba laiks jūrniekiem, kas kuģo Latvijas Republikas ūdeņos.
Arī grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā ir vērsti uz to, lai tas viss būtu pietiekami stingri izvērtēts. Likumā paredzēts daudz stingrāk iesaistīt Ministru kabineta atbildību. Tātad ir paredzēts attiecīgos jautājumus izskatīt Ministru kabineta sēdēs.
Saeimas šodienas sēdē tika skatīti arī grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas tiks apvienoti un izskatīti kopā ar likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, kā arī ar likumprojektu “Par Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību”. Šie likumprojekti mums jāskata visi kopā, jo tie ir saistīti arī ar cīņu pret terorismu.
Mēs esam izskatījuši arī likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, kurā arī es vairākus priekšlikumus esmu iesniedzis. Daļu no tiem es atsaucu, jo kopā ar Aizsardzības ministrijas speciālistiem mēs to izstrādāsim daudz plašāk, visaptveroši, lai tas aptvertu visu likumdošanu, kas saistīta ar militāro sfēru. Šis likumprojekts ir ļoti, ļoti svarīgs, lai mūsu karavīri varētu pietiekami veiksmīgi... gan jaunie karavīri nāktu pie mums dienēt, gan arī stabili justos tie karavīri, kas jau ilgāku laiku dien mūsu bruņotajos spēkos.
Jāteic, ka es esmu informējis frakciju un esmu arī saņēmis frakcijas atbalstu jautājumā par finanšu līdzekļu iedalīšanu Aizsardzības ministrijai, lai ministrija varētu sakārtot Rīgas Brāļu kapus – Brāļu kapus, kuros guļ vairāk nekā 500 Latvijas brīvības cīnītāju. 270 jaunieši, kuri krituši 1919.gadā, kuri nebija Latvijas Bruņoto spēku, Latvijas armijas karavīri, bet kuri bija vienkārši, kā saka, Rīgas pašpuikas un piedalījās cīņās neorganizēti – atbalstīja Latvijas armiju gan pie Sudrabkalniņa, gan arī pie Rīgas tiltiem. Un mūsu pienākums, sagaidot Latvijas simtgadi, ir rūpēties par karavīriem, kas guļ Rīgas Brāļu kapos, jo tā ir mūsu, visas Latvijas, svētvieta. Tur guļ vairāk par 2000 Latvijas karavīru – arī strēlnieki, tātad vēl cara laika karavīri, kas piedalījās Pirmajā pasaules karā. Un tieši strēlnieku dēļ tika izveidota šī kapuvieta, un es uzskatu, ka tā ir kļuvusi par lielāko Latvijas svētvietu mums visiem.
Ir ļoti daudzi, kas atbalsta – un, es ceru, atbalstīs arī Ministru kabinets un arī Saeima – līdzekļu piešķiršanu Rīgas Brāļu kapu sakārtošanai. Šis darbs ir apjomīgs, šīs summas ir pietiekami lielas, bet, ņemot vērā, ka nu jau 27 gadus pastāv neatkarību atguvusī Latvijas valsts, ir pienācis laiks mums šīs lietas virzīt daudz straujāk uz priekšu, jo Rīgas Brāļu kapi – tas īstenībā ir Latvijas valsts un mūsu nacionālās neatkarības simbols. Un tur mēs redzam, kāda ir attieksme. Un tāpēc tas mums ir jādara. Jāteic, ka Rīgas Brāļu kapu fonds un Rīgas pieminekļu aģentūra jau ļoti daudz ko dara, bet viņu finanšu līdzekļi ir ļoti nepietiekami.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Vectirānam.
Raidījumu šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!
S.Potapkins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valsts prezidenta izvirzītais likumprojekts “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” tika šodienas sēdē skatīts kā pirmais darba kārtības jautājums un tika noraidīts ar 38 balsīm “pret” un ar 14 to deputātu balsīm, kuri balsojumā atturējās. Taču 39 balsis bija “par” likumprojektu.
Frakcija SASKAŅA uzskata, ka, atzīmējot Latvijas Republikas simtgadi, šai pagaidu statusa piešķiršanai būtu jāpieliek punkts, sākot ar neatkarīgajā Latvijā dzimušajiem bērniem. Šo Valsts prezidenta iniciatīvu publiski atbalstīja gan bijušie prezidenti, gan vairāki eksperti, un arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Latvijas tauta atbalsta nepilsoņu bērnu iekļaušanu pilsoņu skaitā. Visu rangu eksperti uzskata nepilsoņu fenomenu par vienu no Latvijas politiskās nācijas pastāvēšanas problēmām. NATO militārie eksperti uzskata, ka nepilsoņu jautājuma nerisināšana rada nestabilitātes risku, tātad arī drošības risku ilgtermiņā. ANO un ASV iekļauj Latviju bezvalstnieku valstu topā un aicina atrisināt šo problēmu.
Tieši tāpēc mūsu sociāldemokrātiskās partijas frakcija atbalstīja iesniegto likumprojektu un arī turpmāk atbalstīs visas likumdošanas iniciatīvas, kas veicina saskaņu mūsu sabiedrībā un atbilst vispārcilvēciskajām un Eiropas vērtībām.
SASKAŅA uzskata, ka jebkuram valstiski domājošam deputātam būtu svēts pienākums atbalstīt gan jau iesniegto likumdošanas iniciatīvu, gan arī plašākas iniciatīvas par nepilsoņa statusa izbeigšanu nākotnē.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam.
Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties! Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!