Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien notika pirmā Saeimas sēde šī gada rudens sesijā, un par to, kādi jautājumi tajā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti, raidījumā “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Armands Krauze. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima ir atsākusi darbu rudens sesijā pēc vasaras pārtraukuma, lai gan jāteic, ka arī vasaras laikā mēs rūpīgi strādājām gan pie nodokļu reformas, gan arī turpinājām darbu pie nākamā gada valsts budžeta.

Šodienas sēdē tika izskatīti vairāki jautājumi. Es vēlos izcelt Saeimas lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 29 Latvijas novados, kas smagi cietuši pēc lietavām. Jāteic, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana ir ļoti nepieciešama lauksaimniekiem, jo īpaši cietuši ir arī valsts un pašvaldību ceļi, infrastruktūra. Ir aprēķināti zaudējumi tieši par bojātajiem ceļiem un infrastruktūru, un tie ir vairāk nekā 4,38 miljoni. Lauksaimniekiem un uzņēmējiem tā ir īpaša problēma, jo nav iespējams novākt ražu, ir zaudējumi, un šajā sakarā lauksaimnieki paši ļoti ātri devās un jau sāka atjaunot ceļus pat bez kādas palīdzības.

Ir jāsaprot, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana ir ļoti lēns process. Tas šodien tika uzsvērts arī Saeimas sēdē, proti, nav pieņemams, ka vairāk nekā 21 dienu pēc tam, kad sākās lietavas un jau bija plūdi, mēs šeit, Saeimā, lemjam par ārkārtējo situāciju. Faktiski tiem, kuriem šī palīdzība ir vajadzīga, tā ir vajadzīga uzreiz, nevis pēc trim nedēļām vai varbūt mēneša. Un šajā sakarā pilnīgi jāpiekrīt deputātiem, kuri teica, ka tā kārtība valstī nav pareiza. Esošā kārtība ir ļoti birokrātiska, un ir noteikti jāstrādā pie tā, lai mainītu likumdošanu un ārkārtējo situāciju varētu ieviest daudz ātrāk – tieši tad, kad šiem cilvēkiem to vajag: kad ir konkrētā situācija, kad ir konkrētie plūdi. Kā piemēru es jau minēju: lauksaimnieki negaidīja palīdzību un paši sāka atjaunot ceļus, jo viņi nevar gaidīt mēnesi un oktobrī novākt ražu.

Kā otru likumprojektu es varbūt izcelšu to, kurš tika nodots komisijām un par kuru būs diskusijas. Tas ir likumprojekts par sejas aizsegšanas ierobežojumiem. Mūsu skatījumā, tas ir ļoti sensitīvs jautājums, taču arī nepieciešams, ņemot vērā jaunos riskus, ņemot vērā daudzos gadījumus, kas ir Eiropā – terorisma paplašināšanos un tamlīdzīgi –, un arī, protams, jāsaprot, ka Latvijā kultūra ir cita. Ja mēs skatāmies gan no valsts drošības viedokļa, gan arī no mūsu tradīciju viedokļa, tad sejas aizsegšana, protams, nav pieņemama, un tiem, kas ierodas Latvijā, ir jāņem vērā mūsu tradīcijas un mūsu vietējie apstākļi. Tādēļ šis ir likumprojekts, par kuru noteikti būs diskusijas, un šodien tas ir nodots komisijām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā “Frakciju viedokļos” runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Šodien, godātie klausītāji, Saeimas pirmajā sēdē pēc pārtraukuma mēs lēmām arī par vairāk nekā 11 tūkstošu vēlētāju iniciatīvu, ka visbeidzot mums ir jāpieliek punkts tām ilgajām deķa vilkšanām turpu šurpu... Proti, kā pēdējais tā saucamais aizklāto balsojumu bastions ir palikusi Valsts prezidenta ievēlēšana. Šodien Saeimas deputātiem bija jāizšķiras – atbalstīt vai neatbalstīt šo vairāk nekā 11 tūkstošu vēlētāju iniciatīvu, un Saeima nobalsoja, ka Juridiskās komisijas darba grupa par to vēl spriedīs. Taču es vēlos uzsvērt, ka frakcija VIENOTĪBA jau vairākkārt šo jautājumu ir aktualizējusi un vienmēr ir atbalstījusi, jo nedrīkst būt tā, ka mums ir palicis viens vēl neizskaidrojami aizklāts balsojums, ja reiz mēs esam izgājuši tādu, nu... ļoti labu piemēru, ka mēs ejam šo atklātības ceļu šeit, Saeimā.

Debatēs tika citētas arī tā saucamās oligarhu sarunas viesnīcas numuriņos, kur ar daudziem nepiedienīgiem vārdiem un epitetiem politikai pietuvinātas personas andelējās par to, kurš būs vai kurš nebūs nākamais Valsts prezidents. Jāatzīst, ka ausis svilst, klausoties, kādā līmenī diemžēl daži politikas finansētāji atļaujas lemt par tik svarīgo Valsts prezidenta amata kandidātu.

Un šodien, īpaši ģeopolitisko notikumu kontekstā, ikviens no mums arvien skaidrāk apzinās, ka Latvijas drošība un neatkarība iet roku rokā ar ārpolitiku, tādēļ vēlos uzsvērt, ka ārpolitikā un drošības jomā Valsts prezidentam ir vislielākās pilnvaras – viņam kā Latvijas valsts bruņoto spēku augstākajam vadonim ir jāatbild par drošības lietām, savukārt kā augstākajai valsts amatpersonai, reprezentējot Latviju ārvalstīs, nozīmējot Latvijas diplomātus dienestam un akreditējot citu valstu pārstāvjus, arī ir ļoti nozīmīga loma.

Tādēļ, rosinot izmaiņas Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā... Negribu salīdzināt esošā Valsts prezidenta un bijušo Valsts prezidentu darbības plusus un mīnusus. Ikviena prezidenta darbībā ir bijuši gan veiksmīgi, gan neveikli brīži, taču visu atjaunotās republikas Valsts prezidentu ievēlēšana sabiedrībai vienmēr ir palikusi neizprasta un neizskaidrota, jo visi prezidenti ir bijuši ievēlēti aizklātā balsojumā, un parasti ar negaidītu rezultātu, vairākās kārtās, visu laiku domājot – nobalsos vai nenobalsos.

Tādēļ šobrīd ir varbūt pēdējais brīdis, lai pieņemtu izšķirošu lēmumu un atteiktos no šī vienīgā slepenā balsojuma Saeimā.

Proti, ceļš uz atklātiem balsojumiem amatpersonu ievēlēšanā, iecelšanā, apstiprināšanā jau pirms vairākiem gadiem šeit, Saeimā, ir sācies. Saeima jau ne vienu reizi vien ir ievēlējusi ļoti svarīgas amatpersonas – gan ģenerālprokuroru, gan tiesnešus, gan Satversmes tiesas tiesnešus, gan Augstākās tiesas priekšsēdētāju, gan tiesībsargu, gan citus. Līdz ar to teikt, ka Valsts prezidenta atklāta ievēlēšana būtu kas jauns, absolūti neatbilst patiesībai.

Jāatceras arī, ka Saeima ir tautas pārstāvniecības institūcija, līdz ar to vēlētājiem ir jābūt informētiem par viņu ievēlēto pārstāvju viedokli un rīcību. Vēlētājs ievēlē deputātu, deputāts atbild vēlētājam. Un tieši šie atklātie balsojumi dod iespēju vēlētājiem kontrolēt deputātu darbības raksturu.

Ļoti cerams, ka tādējādi beidzot paaugstinātos sabiedrības uzticība Saeimai kā likumdevējam, jo pastāv šī neapšaubāmā cēloņsakarība starp atklātu, skaidru, saprotamu lēmumu pieņemšanu un sabiedrības pieņemošu un atbilstošu attieksmi pret tiem un arī pašu lēmumu pieņēmēju. Atklātību mazina nenoteiktība. Šaubas un aizdomas par deputātu rīcību dod iespēju vēlētājiem vērtēt savus pārstāvjus un tādējādi var palīdzēt arī izdarīt izvēli kārtējās parlamenta vēlēšanās.

Es frakcijas VIENOTĪBA vārdā tik tiešām vēl ceru, ka frakcijas apdomāsies un nobalsos ne vien par to, ka kādai darba grupai vēl par šo jautājumu būtu jāspriež, bet nobalsos par reāliem grozījumiem Satversmē, lai nākamo Valsts prezidentu nākamā Latvijas Republikas Saeima ievēlētu atklāti, un, manuprāt, tā tiešām būtu vērtīga dāvana mums visiem Latvijas simtgadē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Divi jautājumi, kas bija ļoti svarīgi. Par tiem jau runāja iepriekšējie runātāji – par dabas krīzi Latgalē, prezidenta vēlēšanu sistēmas uzlabošanu vai pieņemšanu, vai sakārtošanu.

Es uzskatu, ka visi jautājumi, kurus Saeima izskata, ir svarīgi, bet svarīgi ir cits... Varbūt man ir cits viedoklis par šiem jautājumiem, kas tad ir svarīgākais šobrīd un kas ir tie pamatjautājumi, pie kuriem būtu jāpakavējas un jādiskutē visām frakcijām. Tā, pēc manām domām, ir izglītība. Šobrīd Latvijā izglītību es salīdzinu ar pussagruvušu ēku bez kārtīgiem pamatiem, un nevienu neuztrauc, ka šī ēka var sabrukt. Mēs grozām likumus – gan Augstskolu likumu, gan Vispārējās izglītības likumu –, galarezultātā mēs it kā uzpucējam sagruvušās mājas bēniņus un vienu stāvu izremontējam, bet faktiski pēc kāda laika tas viss noteikti ir pamatīgi, kapitāli jāpārskata.

Un viens no jautājumiem ir tas, ka valsts sakārtotības un attīstības pamats taču ir pareizi nostādīta, darbībā izveidota un apstiprināta izglītība. Un kā mums visvairāk pietrūkst? – Sistēmas! Mēs neesam šobrīd informēti, un arī Izglītības un zinātnes ministrija vienkārši kampaņveidīgi kaut ko mēģina strādāt, labot, un tāpēc ir, piemēram, šodien komisijai nodots jautājums par administratīvo atbildību izglītības jomā un kompetenci sodu piemērošanā. Lai Dievs stāv klāt! Man liekas, ka vispirms ir jāsakārto un republikai, valstij, visiem iedzīvotājiem skaidri jāpasaka: mēs sešgadīgos neuzskatīsim par pirmās klases audzēkņiem ar 2018.gadu, kā Šadurska kungs, izglītības un zinātnes ministrs, ir jau deklarējis, ka par katru cenu būs pirmā klase sešgadīgiem bērniem, un atkal mēs trešo reizi atgriezīsimies pie šīs sistēmas. Bet ministrija... Ministru kabinets atsūta dokumentu, ar kuru mēs noteiksim sodu, un, lūk, par ko: reģistrācijas un licencēšanas noteikumu pārkāpšana, dokumentu izsniegšanas noteikumu pārkāpšana, pedagogu privātprakse bez sertifikāta. Tiešām rodas jautājums – ar kuru vietu ir domāts, izvirzot šādas muļķīgas un galīgi nevajadzīgas lietas? Vispirms ir jāsakārto sistēma un visas attiecīgās institūcijas, lai tās rūpējas par to, lai kāds kaut ko nepārkāpj, teiksim, arī pašlaik spēkā esošo Izglītības likumu.

Un vēl ko es gribu uzsvērt. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Ilzes Viņķeles vadībā apsolīja, ka mēs atgriezīsimies pie sociālās rehabilitācijas jautājuma jau augusta otrajā nedēļā un cītīgi strādāsim, lai beidzot atrisinātu jautājumu par internātskolām noņemto finansējumu, lai sagatavotu pedagogus darbam vispārizglītojošās skolās un viņi ar šiem audzēkņiem, kuriem ir zināmas problēmas attīstībā, uzvedībā un tā tālāk, strādātu saskaņā ar normatīviem aktiem.

Diemžēl Ilzes Viņķeles apsolītais, kopā ar Šadurski apsolītais, ka tas tiks izdarīts... jā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā... Es saprotu, ka droši vien nekas nenotiks, tāpēc ka pati Viņķele jau ir aizdevusies projām. Sorosa fonda stipendiāte aizbrauca uz Ameriku kuplināt savas zināšanas augstākajā izglītībā... Kā es saprotu, viņa pati studē doktorantūrā.

Otrs jautājums, kas bija ārkārtīgi svarīgs, ir jautājums par grozījumiem Dziesmu un deju svētku likumā. Un te es varu pateikt, ka atkal bez profesionālu personu disputa, bez augstskolu, kas sagatavo virsdiriģentus, diriģentus, vadītājus, deju vadītājus, bez viņu, teiksim, viedokļa vērtējuma jaunajā redakcijā ir piedāvāts rīcības komitejā veidot svētku operatīvās vadības grupu. Un te es gribētu pateikt vienu. Es tagad nocitēšu ļoti īsi... Rīcības komiteja jau ir noteikta spēkā esošajā likumā, un šajā rīcības komitejā ir iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citām institūcijām, kas atbild par to, kā notiek dziesmu svētki. Man kā tiešām ilggadējam šo pasākumu dalībniekam ir jautājums – kāpēc šīs operatīvās vadības grupas vadītājam ir jāizveido operatīvās vadības grupa, kurā ietilpst deju svētku rīkotāju pārstāvji, pārstāvji no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses centra un tā tālāk. Rīgas pašvaldība, Rīgas dome... Satiksme... Viņi līdz šim to visu nodrošināja un rūpējās, un viņiem vajadzētu tikai uzlikt par pienākumu izdarīt to kvalitatīvāk, labāk, bet nevis rīcības komitejai, kurā ir šie paši pārstāvji no šīm pašām ministrijām, jāizveido grupa, kura rūpēsies par kaut ko... par valsts drošību. (Sauksim to pasākumu – drošība.) Man tas liekas vienkārši muļķīgi. Un vai tas ir tas svarīgākais? Man vienkārši rodas tāds jautājums.

Par grozījumiem Augstskolu likumā. Mēs negribam sakārtot augstskolu sistēmu Latvijā. Mums ir 62 augstākās mācību iestādes, un mēs esam bezspēcīgi sakārtot, reglamentēt šo augstskolu darbību un tikai mainām likumus, un mēģinām tos pielāgot daudzu augstskolu interesēm, nevis rūpēties par normālu augstāko izglītību. Jo daudzām augstskolām nav atjaunots finansējums, bet mēs mainām likumus. Vispirms, es domāju, būtu jāatjauno finanses, lai varētu sakārtot mācību plānus, lai gatavotu nākamos valsts speciālistus, un tikai tad jāizdara labojumi Augstskolu likumā. Varbūt tas dotu kaut kādu normālu rezultātu jeb kopainu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Arvīdam Platperam no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Turpinājumā runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Sveicināti, godātie radioklausītāji! Man ir tas gods jūs uzrunāt jaunajā sezonā, jaunajā sesijā, kā jau pieminēja citi mani kolēģi. Un vienlaikus jāteic, ka Nacionālās apvienības biedriem atvaļinājuma nav bijis. Vasaras mēnešos mēs esam ļoti aktīvi strādājuši ar jautājumiem, kas ir saistīti ar nākamā gada budžetu. Jūlijs bija mēnesis, kad aktuāla bija nodokļu reforma; pašlaik norit sarunas par pārējiem jautājumiem, kas ir saistīti ar nākamā gada budžeta prioritātēm. Protams, budžets nebūs ideāls Nacionālās apvienības izpratnē. Taču atbilstoši savam pašreizējam vēlētāju dotajam mandātam, atbilstoši tam vietu skaitam, kāds mums ir, mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai aizstāvētu budžetā savas vērtības un censtos īstenot savu programmu.

Nodokļu reformas veidošanas gaitā šai reformai tika definēti mērķi – pirmkārt, ekonomikas attīstība un, otrkārt, sociālās nevienlīdzības mazināšana, kas ir saistīta ar darbaspēka nodokļu atvieglojumiem. Reforma bija ļoti sarežģīts un komplekss pasākums. Atjaunotās Latvijas laikā tik vērienīga reforma Latvijā vēl nebija veikta, tā ietver sevī ļoti daudzus dažādus elementus. Nacionālā apvienība skatīja šo jautājumu kompleksi, un viens no būtiskākajiem mūsu uzstādījumiem bija tas, ka mazo un vidējo algu saņēmējiem šīs reformas dēļ ienākumi nedrīkst samazināties, bet ka tiem kaut vai simboliski ir jāpieaug. Un, ja mēs runājam par sociālās nevienlīdzības mazināšanu, tad jāteic, ka ir uzdevums, lai paši lielākie ieguvēji no šīs reformas būtu tieši mazo algu saņēmēji un lai viņi saņemtu pašus lielākos atvieglojumus. Ļoti lielā mērā šis uzdevums arī tika izpildīts. Mēs esam tātad rēķinājuši, kādi būs reālie ienākumi ģimenēm pēc reformas ieviešanas. Līdz pat atalgojumam 4000 eiro apmērā... Mēs par šo posmu zinām, ka ienākumi palielināsies.

Taču tagad mēs esam nonākuši līdz budžeta prioritātēm, un jāteic, ka reformai bija viena vājā vieta – tā skatīja nevienlīdzību atalgojuma ziņā, bet nevienlīdzība ir jāskata plašāk. Jo ar vienu un to pašu atalgojumu cilvēks var atrasties nevienlīdzīgā situācijā atkarībā no tā, cik personu ir viņa mājsaimniecībā, cik personu ir viņa apgādībā, – citiem vārdiem sakot, atkarībā no tā, cik kupla ir ģimene, cik tajā ir bērnu. Un tieši atbalsts ģimenēm ar bērniem bija tā nodokļu reformas vājākā vieta, kuru noteikti ir nepieciešams ar kompensējošu pasākumu aizlāpīt, ja tā varētu teikt, lai mēs varētu runāt, ka šī reforma ir tiešām ar plusa zīmi un taisnīga, un sasniedz mērķi.

Tāpēc arī Nacionālā apvienība budžeta sarunās izvirzīja ļoti ambiciozu mērķi, lai mēs varētu vismaz sākt konkurēt ar Igauniju atbalsta pasākumos ģimenēm ar daudziem bērniem, un mūsu priekšlikums ir, ka tām ģimenēm, kuras audzina trīs vai vairāk bērnus vecumā līdz 19 gadiem, par trešo un katru nākamo bērnu būtu jāsaņem atbalsts, kas būtu simts eiro mēnesī. Pašlaik par trešo bērnu tiek saņemti 34 eiro, par ceturto – 50, un par katru nākamo... Tātad tas būtu būtisks pieaugums... būtisks atbalsts tieši tai sabiedrības daļai, kura ir visvairāk pakļauta riskam. Un jāteic, ka runa ir ne tikai par sociālo taisnīgumu, runa ir arī par – es nebaidīšos šā vārda! – nācijas turpināšanos un nācijas izdzīvošanu. Dzimstības rādītāji nav iepriecinoši. Tas ir saistīts ar 1990.gada dzimstības “bedri”. Tai paaudzei šobrīd būtu jāveido ģimenes. Diemžēl saistībā ar deviņdesmito gadu “bedri” demogrāfijas rādītāji pasliktinājušies. Ja mēs nepanāksim lūzumu, ja mēs maksimāli neatbalstīsim tās ģimenes, kuras izvēlas būt kuplākas, tad īstermiņā tas nozīmēs, ka arvien vairāk būs slēgtu skolu, bērnudārzu, izglītības iestāžu, būs arvien tukšāki lauki. Ilgtermiņā tas nozīmēs, ka sabiedrība novecos un strādājošajai sabiedrības daļai aizvien grūtāk būs uzturēt pārējo sabiedrību. Tātad, ja jau Latvijas Republikas Satversmē ir ierakstīts, ka valsts mērķis ir latviešu nācijas pastāvēšana un attīstība cauri laikiem, tad, mūsu skatījumā, tā ir absolūta prioritāte, kuru mēs izvirzām šobrīd valdībai, un ļoti ceram, ka tuvākajā laikā mums izdosies partnerus pārliecināt un vienoties par šo uzdevumu.

Es jūs nupat iepazīstināju ar vienu no mūsu prioritārajiem priekšlikumiem. Laika trūkuma dēļ es šodien nerunāšu par pārējiem.

Pavisam drīz ir paredzētas sarunas, kurās mēs aizstāvēsim, piemēram, ideju, ka nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ir jānodrošina cienījamas vecumdienas un jāsniedz krietni lielāks atbalsts no valsts puses. Tieši tāpat veterānu organizācijām, tieši tāpat skautiem, gaidām, mazpulkiem, tātad visām patriotiskajām jaunatnes organizācijām, kuras stiprina Latviju simtgadē un nākamās simtgades priekšvakarā. Un tie ir daudzi un dažādi citi pasākumi. 

Tā ka darbs turpinās. Es ļoti ceru, ka šis būs ražīgs gads, kurā gūsim lielus panākumus mūsu mērķu sasniegšanā.

Noslēgumā es vēlos atgādināt, ka svētdien ir Tēva diena. Es vēlos Nacionālās apvienības vārdā visus tēvus un topošos tēvus sveikt un aicināt biežāk, vairāk un kvalitatīvāk pavadīt laiku ar saviem bērniem, jo tas ir laiks, kuru nevar atgūt otrreiz un kurā iegūto bagātību jums neviens nevarēs atņemt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintara kungam.

Nākamajai vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājai Nellijai Kleinbergai. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms es gribu izteikt prieku un pateicību visiem tiem radioklausītājiem, kuri seko līdzi Saeimas darbam, kuri seko līdzi frakciju darbam un kuri ieklausās frakciju viedokļos.

Šodien man ir uzticēts paust Latvijas Reģionu apvienības viedokli par divām lietām. Sākšu ar pirmo.

Šodien tika nodots Saeimas komisijām likumprojekts “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kas beidzot ir radis sapratni un tātad tiks skatīts.

Ir pagājuši jau divi gadi, kopš Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti (2015.gada septembrī) iesniedza Saeimai likumprojektu, kas paredzēja, ka publiskās vietās ir aizliegts atrasties ar aizklātu seju. Tobrīd tas bija saistīts ar gaidāmo un plānoto bēgļu uzņemšanu no kara skartajām teritorijām, paredzot iespējamos riskus un apdraudējumus.

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas izstrādātā likumprojekta nepieciešamību toreiz pamatojām ar mūsu valsts iedzīvotāju pamattiesību likumisku nostiprināšanu, tas ir, ar latviešu kultūrvides saglabāšanu, Latvijas iekšējās drošības nodrošināšanu un arī ar dzimumu līdztiesību. Mēs uzskatām, ka deputātu pienākums ir ne vien reaģēt uz jau notikušiem apdraudējumiem, bet arī iepriekš paredzēt apdraudējumus un, ja iespējams, novērst tos. 

Iedzīvotāji mums ir uzticējušies, tādēļ viņu drošība un pamattiesību nodrošināšana ir visu mūsu tiešais pienākums. Aicinām to pildīt un atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Pirms diviem gadiem valdību atbalstošie deputāti jeb koalīcijas partneri uzskatīja, ka šāda norma likumdošanā nav nepieciešama, un to noraidīja. Pagājuši divi gadi, un tikai tagad beidzot ir radusies izpratne, ka šāds likumprojekts tomēr ļoti vajadzīgs. Šāds valdības darba ātrums nav nekādi vērtējams kā efektīvs. Jo tieši tagad potenciāla iedzīvotāju drošības un dzīvības apdraudējuma jautājums ir īpaši svarīgs.

Un šodien to varam saistīt arī ar pieņemto lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kuru būtu nepieciešams veikt daudz ātrāk un efektīvāk.

Otrs jautājums, par kuru šodien Latvijas Reģionu apvienība vēlas paust jums savu viedokli, ir pilsoņu iniciatīva atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Latvijas Reģionu apvienība jau 2015.gada janvārī bija iesniegusi likumprojektu par grozījumiem Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, proti, paredzēja, ka Valsts prezidents tiek ievēlēts, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Latvijas Reģionu apvienība uzskata (un uzskatīja jau toreiz), ka tādējādi tiks nodrošināta Saeimas deputātu darba caurskatāmība un tiks novērstas negodīgas manipulācijas un deputātu izvairīšanās no savas izvēles publiskošanas un savas izvēles skaidrošanas sabiedrībai. Mēs joprojām uzskatām, ka katra deputāta pienākums ir publiski pamatot sabiedrībai savu lēmumu balsojumā par valsts augstāko amatpersonu.

Ir pagājuši divi gadi, bet Latvijas Reģionu apvienības likumprojekts joprojām... nu, netika skatīts līdz šim. Vismaz šī pilsoņu iniciatīva dod iespēju virzīties tālāk, un es ļoti ceru, ka visi mūsu Saeimas deputāti – vismaz šodienas diskusijas to parādīja! – ieklausīsies 11 212 vēlētāju viedoklī un beidzot sāks virzīt šā jautājuma izskatīšanu Saeimā. Politiskās spēlītes un tirgošanās ar prezidenta ievēlēšanu ir jābeidz! Sabiedrībai ir tiesības zināt, kuri deputāti ievēlē mūsu valsts pirmo personu un kā tas tiek darīts.

Vēlreiz sirsnīgi pateicos visiem, kas klausās, kas mūs dzird un seko līdzi. Uz tikšanos nākamajās radiopārraidēs!

Vadītāja. Paldies Nellijai Kleinbergas kundzei no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās frakcijas SASKAŅA deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Gribu pievērst jūsu uzmanību diviem Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem.

Saeimas sēdē tika nodots izskatīšanai komisijās likumprojekts “Kooperatīvo sabiedrību likums”, ar kuru paredzēts radīt labvēlīgus pārvaldes nosacījumus kooperatīvajām sabiedrībām, kas ir brīvprātīgas personu apvienības. Minētajā likumprojektā vairs nav paredzēts kooperatīvo sabiedrību iedalījums veidos, kā to paredz pašreiz spēkā esošais Kooperatīvo sabiedrību likums.

Likumprojektā nav īpaša regulējuma dzīvokļu īpašnieku, automašīnu garāžu īpašnieku, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām un dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām. Tāpēc frakcija rūpīgi sekos likumprojekta izskatīšanai, lai izvērtētu, vai jaunajā regulējumā tiks ievērotas pašreizējo kooperatīvo sabiedrību biedru tiesības.

Otrs no būtiskākajiem Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem bija Saeimas lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu daudzos Latgales un Vidzemes novados. Lietavu radītie plūdi nodarīja ievērojamus zaudējumus, it īpaši Latgales iedzīvotājiem. Un no tiem cieta gan lauksaimnieki, gan pārējie iedzīvotāji.

Diemžēl jāatzīst, ka Ministru kabinets savā rīkojumā labvēlīgo režīmu un kompensāciju izmaksāšanu ir attiecinājis tikai uz lauksaimniekiem, tāpēc mūsu frakcijas deputāti uzskata šādu pieeju par diskriminējošu. Mūsuprāt, cietuši ir ne tikai lauksaimnieki, bet arī pārējie Latgales un Vidzemes iedzīvotāji.

Latgales un Vidzemes iedzīvotājiem būtu nepieciešams arī finansiāls atbalsts, lai kompensētu zaudējumus savām saimniecībām un uzņēmējdarbībai. Līdzīgi kā lauksaimniekiem, arī pārējiem iedzīvotājiem ir gan kredīti bankās, gan dažādi līgumi, kuros paredzētās līgumsaistības viņi nevarēs pildīt plūdu radīto zaudējumu dēļ. Tāpēc mūsu frakcija uzskata, ka nepieciešams labvēlīgs regulējums arī attiecībā uz citiem cietušajiem, uz visiem iedzīvotājiem, arī tiem, kuri nav lauksaimnieki.

Minēto viedokli mūsu frakcijas deputāti aizstāvēja šodienas sēdē un turpinās aizstāvēt arī turpmāk.

Īpaši gribu uzrunāt Latgales iedzīvotājus, kurus ir skārušas nesenās lietavas un plūdi. Asam stypri sovā gorā kai zuodža zūbi. Ni leiti, ni vieji, ni snīgi, ni sausumi navar myusus salauzt. Byusim stypri! Paļdis jiusim!

Paldies par uzmanību. Vēlu jauku dienu, labu nedēļas nogali. Un sveicieni drīzajā Tēva dienā! Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Tutinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!