Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodien sēdē izskatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!
A.Krauze (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku frakcijas vārdā es vēlos runāt par trim lietām saistībā ar Saeimas šodienas sēdi.
Un pirmā lieta ir balsojums par Ingunas Sudrabas atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas un Ringolda Baloža atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas. Šie balsojumi it kā liekas vienādi un saistīti, tomēr tie ir ļoti atšķirīgi. Saeimas kārtības rullī, kas ir likums, skaidri teikts, ka Nacionālās drošības komisijā darbojas frakciju pārstāvji. Savukārt attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijām likumā teikts, ka frakcijas virza pārstāvjus, bet likumā nekādā veidā nav noteikts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā nevar darboties deputāts, frakcijas pārstāvis, kad frakcija ir beigusi pastāvēt. Mēs pieņēmām lēmumu šajā jautājumā atturēties, jo pirms tam mēs konsultējāmies ar Saeimas Juridisko biroju, kas izskaidroja, ka faktiski tādas likuma prasības nav. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šis balsojums bija politisks un faktiski tikai radītu arvien lielāku haosu, nelietderīgi tērētu līdzekļus un turpinātu darbu pie ziņojuma, kurš faktiski šodien ir jau apstiprināts un par kuru jādebatē nākamajā Saeimas sēdē.
Otra lieta, ko es gribu pieminēt, ir mūsu frakcijas viedoklis attiecībā uz likuma “Par tiesu varu” grozījumiem. Šeit ir runa par termiņiem. Par termiņiem, cik ilgi savos amatos var atrasties tiesu priekšsēdētāji. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pilnībā piekrīt komisijā lemtajam, kā arī Valsts prezidenta argumentiem attiecībā uz tiesu priekšsēdētājiem. Jā, divi termiņi ir pilnīgi pietiekami. Ir jābūt mainībai, mums nav pieņemama tāda situācija, ka tiesu priekšsēdētāju amatos var atrasties 20 gadus un ilgāk.
Un pēdējais, ko es gribu pieminēt, ir grozījums likumā “Par pašvaldībām”, kas tika izņemts no šodienas darba kārtības. Šis likums ir ļoti svarīgs iedzīvotājiem, un es uzsvēršu vienu punktu, par kuru joprojām notiek strīdi komisijā. Tās ir tiesības pašvaldībām izdot savus izdevumus. Mēs uzskatām, ka pašvaldībām ir jāizdod savi informatīvie izdevumi, daudzos novados tie ir vienīgie, no kuriem novada iedzīvotāji iegūst informāciju par notikumiem novadā. Un tas ir pilnīgi nepieņemami, ka komersanti vēlas ierobežot iedzīvotāju tiesības uzzināt informāciju par notiekošo novadā tikai tāpēc, lai varētu pelnīt uz iedzīvotāju, jo īpaši lauku iedzīvotāju, rēķina.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.
Tagad vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu!
S.Potapkins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē pēc prezidenta iniciatīvas otrreizējā caurlūkošanā tika izskatīti “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. 2017.gada 3.oktobrī šis likums tika pieņemts galīgajā lasījumā. Tajā bija izslēgts sākotnējais regulējums, kas paredzēja ierobežot rajonu un pilsētu tiesu priekšsēdētāju un apgabaltiesu priekšsēdētāju atrašanos minētajos amatos, proti, ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Taču šāda termiņa atcelšana, pēc prezidenta domām, savukārt kavēs tiesu sistēmas attīstību.
Frakcija SASKAŅA atbalsta grozījumus... un piekrīt prezidenta izteiktajām bažām, ka šāda regulējuma neiekļaušana radītu stagnāciju tiesu varas jomā. Savukārt amatpersonu rotācija tik svarīgos amatos stimulēs tiesu institūciju attīstību un sniegs iespējas citiem kvalificētiem speciālistiem ieņemt atbildīgus amatus, veicinās amatpersonu profesionālo izaugsmi, tiem pilnveidojoties un attīstoties.
Vēl jo vairāk, demokrātiskā valstī ir nepieciešama svarīgu amatpersonu rotācija pēc noteikta termiņa, tādējādi šie grozījumi ir acīm redzami nepieciešami, ko frakcija SASKAŅA apliecināja savā balsojumā par šī likuma grozījumiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam.
Tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram. Lūdzu!
I.Brīvers (LRA).
Godātie radioklausītāji! Esmu Ivars Brīvers no Kristīgi demokrātiskās savienības, kuru pārstāvu Saeimā, darbodamies Latvijas Reģionu apvienības sastāvā.
Šodien Saeimā tika izskatīts jau minētais likums – “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Latvijas Reģionu apvienības frakcijā domas sākotnēji dalījās. Diskusijās dažreiz minētie argumenti, ka ilgstoša atrašanās amatā kavēs inovācijas, man radīja neizpratni. Ar inovācijām ir tāpat kā ar seksu un demokrātiju – jo mazāk to ir, jo vairāk tiek runāts. Vai uz tiesu sistēmu vispār var attiecināt inovācijas jēdzienu? Latvijā pieņemtā inovācijas definīcija ir šāda: “Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā un pakalpojumā.” Iznāk, ka arī tiesu sistēma ir pakļauta tirgum? Man tomēr gribas cerēt, ka nav, tāpēc sākotnēji sliecos neatbalstīt termiņa ierobežojumus. Taču, papētot šo jautājumu sīkāk un konsultējoties ar ekspertiem, es mainīju savu viedokli un tagad atbalstu termiņa ierobežojuma noteikšanu.
Mans galvenais arguments bija atziņa, ka visbīstamākais drauds patiesai demokrātijai ir koalīciju veidošanās. Šādu valsts pārvaldes iestādēs pastāvošu koalīciju radītās negatīvās sekas es pats esmu izjutis savā profesionālajā darbībā. Man nav pamata apgalvot par šādu koalīciju eksistenci tiesu sistēmā, taču pati iespēja veidot koalīcijas ir bīstama sabiedrībai. Piedāvātais termiņa ierobežojums tomēr mazinās koalīciju veidošanas iespēju tiesās. Līdztekus Saeimas sēdēm un komisiju sēdēm Saeimā notiek arī citi vērtīgi pasākumi, kā tas bija otrdien, kad Integrālās politikas studiju grupā klausījāmies deputāta Ilmāra Latkovska prezentāciju.
Vēlos izcelt vienu interesantu domu, kuru man atsauca atmiņā šī prezentācija, proti, vācu ekonomista un sociologa Maksa Vēbera uzskatu, ka demokrātija nav pati efektīvākā pārvaldes forma. Vadības funkcijas efektīvāk spēj veikt birokrātija – īpaši izveidota ierēdņu šķira. Formāli sistēmā pastāv mažoritārā lēmumu pieņemšana, kas ir raksturīga demokrātijai, taču ierēdņu šķiras izveidotās koalīcijas nodrošina to, ka lēmumus faktiski pieņem birokrātija.
Vai Latvijā valda demokrātija vai birokrātija? Šāds jautājums man rodas, darbojoties Saeimā. Uzdošu vēl vienu jautājumu – ar kādu mērķi tiek rakstīti likumi? Vai tāpēc, lai valsts iedzīvotāji zinātu savas tiesības un pienākumus, vai varbūt tāpēc, lai būtu iemesls iedzīvotājus sodīt par likumu pārkāpšanu? Manuprāt, pareizā atbilde būtu pirmā. Taču realitātē dominē otrā pieeja. Likumi tiek rakstīti ierēdņu šķiras jeb birokrātijas valodā, un birokrātijai ir pat labāk, ja iedzīvotāji šo valodu nesaprot. Tāpēc atšķirībā no daudziem citiem deputātiem terminoloģijas un latviešu valodas tīrības jautājumus es neuzskatu par otršķirīgiem vai tādiem, kur izmaiņas tiek piedāvātas izmaiņu dēļ, kā vakar Juridiskās komisijas sēdē atļāvās izteikties viena ministrijas ierēdne.
Ministriju ierēdņi veido paši savus terminus, kuri tiek ierakstīti likumos, līdz ar to it kā iekļaujoties latviešu valodā. Vēlāk šie paši ierēdņi nemaz nemāk paskaidrot, ko viņu radītie termini nozīmē, ko varējām vērot arī vakardien Juridiskās komisijas sēdē.
Protams, arī man vieglāk būtu vienoties koalīcijā ar birokrātiju. Tās ietekme ir pietiekami liela, lai demokrātijas aizstāvjus noniecinātu, dēvējot par populistiem. Taču es tā nedarīšu. Un, ja tikšu dēvēts par populistu, es ar to lepošos, jo patiesībā populists ir cilvēks, kurš runā tautai saprotamā valodā, nevis ierēdņu šķiras valodā, kurā viņi paši nesaprot, ko ir pateikuši.
Paldies par uzmanību, un lai visiem patīkama nedēļas nogale!
Vadītāja. Paldies deputātam Ivaram Brīveram.
Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labrīt, cienījamie, godātie radioklausītāji! Pēdējā nedēļa ir bijusi notikumiem un iniciatīvām bagāta, tāpēc pirms Saeimas šodienas sēdes aktualitāšu iztirzāšanas es vēlos vērst jūsu uzmanību uz diviem no Nacionālās apvienības viedokļa būtiskiem lēmumiem.
Pirmkārt, ar pārliecību var teikt – arī Latvijā būs “Magņitska saraksts”. Nedēļas sākumā koalīcijas partneru sadarbības padomes sēdē saņēmu konceptuālu atbalstu izstrādātajam Saeimas lēmuma projektam “Par sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām”, kuru plānots jaunnedēļ izskatīt Ārlietu komisijā un lemt par tālāko virzību izskatīšanai Saeimas sēdē.
Ir skaidrs, ka Sergeja Magņitska arests, aizturēšana, nāve un sekojošā izmeklēšana neatbilst tiem starptautiskajiem standartiem, ko pieprasa tiesiskuma principi un starptautiski atzītās cilvēktiesību normas. Kopš Sergeja Magņitska nāves (ieslodzījumā Krievijā 2009.gadā), kas saistīta ar smagiem, pret Magņitski vērstiem cilvēktiesību pārkāpumiem, vairākas valstis – ASV, Kanāda, Lietuva, Igaunija, Lielbritānija –, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija ir pieņēmušas juridiskus aktus, kuros Krievijas rīcība Sergeja Magņitska lietā atzīta par nepieņemamu, un aicina Krievijas Federāciju rīkoties un saukt pie atbildības tās amatpersonas, kuras ir iesaistītas Magņitska lietā.
Ievērojot cilvēktiesības un starptautiskos taisnīguma un tiesiskuma principus, Latvijai, tāpat kā pārējai starptautiskajai sabiedrībai, ir būtiski atzīt un atcerēties Sergeju Magņitski kā upuri smagos cilvēktiesību pārkāpumos.
Lai gan ieceļošanas atļauju anulēšana un līdzekļu iesaldēšana nebūt nav uzskatāma par taisnīguma panākšanu šajā lietā, tomēr šādu sankciju piemērošana nodrošinās reālu un potenciāli ietekmējošu seku nodrošināšanu tiem indivīdiem, kas līdz šim baudījuši nesodāmību Sergeja Magņitska lietā. Patiesi ceru, ka šī iniciatīva radīs atbalstu Saeimas kolēģu vidū un ka Latvija pievienosies pārējām Baltijas valstīm, kā arī Lielbritānijai, Kanādai un ASV, nosakot sankcijas pret Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām un ieņemot pārliecinošu stāju kā valsts, kas iestājas par starptautisko cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu pasaulē.
Nākamā iniciatīva, kurai šonedēļ guvām atbalstu, ir uz kolektīvu sadarbību, izziņu un mūsu valsts tēla veidošanu vērsts notikums. Visticamāk, 2021.gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) tā sauktā on the road (tātad – “ceļā”) sanāksme, OECD Parlamentārā tīkla sanāksme, notiks Rīgā, jo 2017.gadā ar OECD pārstāvjiem tika pārrunāta šī iespēja. Iniciatīva saņēmusi atbalstu no Ārlietu ministrijas, kā arī tikusi apstiprināta ar Saeimas priekšsēdētājas rezolūciju. Un nu ir saņemts arī OECD ģenerālsekretāra Anhela Gurijas apstiprinājums par OECD Parlamentārā tīkla sanāksmes organizēšanu Rīgā 2021.gada pavasarī.
Plānots, ka 2021.gadā visas trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija – būs pilntiesīgas OECD dalībvalstis. Turklāt 2021.gadā tiks atzīmēta piecgade Latvijas dalībai OECD.
OECD Parlamentārā tīkla gadskārtējās sanāksmes organizēšana Latvijā 2021.gadā – tas būs simbolisks notikums, demonstrējot Latvijas iniciatīvu nopietni iesaistīties OECD procesos, un iespēja iepazīstināt citas dalībvalstis ar savu pieredzi, kā arī efektīvi izmantot OECD kā institūcijas un tās pārstāvju ekspertīzi un tās piedāvātās iespējas.
Atgriežoties pie Saeimas šīsdienas sēdē skatītiem un ne mazāk būtiskiem jautājumiem, vispirms pievērsīšos likumprojektam “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā”. Šobrīd jautājumus, kas saistīti ar savstarpēju palīdzību un sadarbību starp Latviju, Lietuvu un Igauniju dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos, regulē divpusēji līgumi, kurus, atbalstot šo nolīgumu, aizvietosim ar regulējumu, kas nodrošinās efektīvāku sadarbību starp mūsu valstīm katastrofu novēršanas gatavības un reaģēšanas jomā, lai aizsargātu cilvēkus, vidi un īpašumu. Šāds trīspusējs līgums nodrošinās savstarpēju palīdzību saistībā ar katastrofu novēršanu, gatavību un reaģēšanu katastrofu gadījumos. Tas atvieglos un paātrinās glābšanas vienību un individuālo speciālistu pārvietošanos, kā arī nepieciešamā aprīkojuma piegādi uz tās valsts teritoriju, kurā nelaime izcēlusies. Nacionālā apvienība, protams, atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību izskatīšanai Saeimas komisijās.
Šodien atbalstījām tālāku virzību grozījumiem Latvijas karoga likumā, ar kuriem plānots noteikt Latvijas karoga un tā vimpeļa tirgus uzraudzību.
Būsiet pamanījuši, ka arvien biežāk gan pilsētvides noformējumā, gan dažādos valstiski nozīmīgos pasākumos redzami un nopērkami Latvijas karogi krāsā, kas neatbilst patiesajām Latvijas karoga krāsām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par šiem gadījumiem tiek saņemtas neskaitāmas sūdzības, un šis jautājums bieži parādās arī publiskajā telpā un mediju dienaskārtībā.
Ir skaidrs, ka esošie noteikumi un tehniskie parametri nav pietiekami, lai nodrošinātu korektu Latvijas karoga izgatavošanu un izplatīšanu. Ar šiem likuma grozījumiem definēsim un precizēsim konkrētās prasības, tostarp arī prasības karoga materiālam, jo no tā ir atkarīgs, kā karogs izskatīsies, pieņemsim, dienas gaismā, kā plīvos un cik izturīgs tas būs. Domāju, ka mēs visi piekritīsim, ka Latvijas otrajā simtgadē vēlamies ieiet ar mūsu karogu, nevis kādu vāju tā imitāciju.
Un noslēgumā. Būtisks jautājums ir grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas saistīti ar tiesas priekšsēdētāja amata termiņa ierobežošanu. Esam gandarīti, ka Valsts prezidents pievērsa uzmanību šim jautājumam. Nacionālā apvienība atbalstīja tiesneša amata ieņemšanas termiņa ierobežojumu, liedzot tiesnesim ieņemt savu amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Termiņam pēc savas būtības ir jābūt terminētam – tas nav uz mūžu. Arī citas augstākās amatpersonas rotē atbilstoši saviem termiņiem. Tā ir spēcīgas demokrātijas pazīme. Joprojām ļoti aktuāla ir mūsu tiesu sistēmas attīstība un virzība uz pozitīvām pārmaiņām, un tiesas priekšsēdētāja ilgstoša atrašanās amatā ne vien var kavēt attīstību, bet arī mēdz būt saistīta ar korupcijas riskiem un kopumā vājina sabiedrības uzticību tiesu varai. Rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos, kā arī ļautu tiesnešiem gan aktīvāk apgūt jaunas profesionālās prasmes, gan iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, risinot sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu. Šobrīd nav īstais brīdis, kad šos ierobežojumus atcelt.
Tas šodien viss.
Paldies par ieklausīšanos. Līdz nākamajai nedēļai!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.
Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!
A.Judins (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par divām šodienas sēdes aktualitātēm.
Pirmā ir saistīta ar likumu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Šodien atkārtoti strādājām ar šo dokumentu, jo Valsts prezidents ir atsūtījis atpakaļ šo likumu Saeimai atkārtotai izskatīšanai. Tika nolemts, ka arī turpmāk tiesu priekšsēdētāji nevarēs ieņemt amatu ilgāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Attiecīgais regulējums šodien ir pieņemts galīgajā lasījumā.
Otrs jautājums ir saistīts ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu.
Pēc “Rīdzenes sarunu” publiskošanas Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai sešu mēnešu garumā bija jāizvērtē krimināllietā esošā informācija par valsts sagrābšanu, kā arī bija jāizvērtē fakti, kas noveda pie kriminālprocesa izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Šorīt lielā steigā, mainot komisijas sēdes laiku un nepieļaujot diskusiju par galaziņojuma saturu, un liedzot gan man, gan arī kolēģim Ritvaram Jansonam runāt, Inguna Sudraba kopā ar deputātiem Mežuli, Šicu un Pimenovu apstiprināja galaziņojumu. Un par šo galaziņojumu mēs diskutēsim 25.janvārī Saeimā.
Sagatavotais un parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu vairākuma apstiprinātais galaziņojums ir vērtējams kā zemas kvalitātes dokuments, kas nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas tika formulēti, lemjot par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.
Sudraba, Šics, Mežulis un Pimenovs savā ziņojumā izvairās no skaidru atbilžu sniegšanas par valsts sagrābšanas pazīmju konstatēšanu un to personu darbībām, par kurām sabiedrība uzzināja no publicētajām “Rīdzenes sarunām”, kā arī izdara ļoti vispārīgus secinājumus par faktoriem, kuri traucē kriminālprocesa Nr.16870000911 izmeklēšanu.
Skaidrības labad man gribas atgādināt, ka ar jēdzienu “valsts sagrābšana” mēs saprotam sistēmisku politisku korupciju, neleģitīmu ietekmi uz demokrātiskiem procesiem, manipulāciju ar institūcijām un procedūrām, kuru veic politisko lēmumu pieņēmēji, ļaunprātīgi izmantojot savu stāvokli, lai iegūtu, vairotu un saglabātu varu, statusu, materiālus un citus labumus.
Vienkāršiem vārdiem sakot, tie cilvēki sagrābj valsti – izmanto to kā instrumentu, lai gūtu sev labumus. Viņiem nerūp valsts intereses, viņiem nerūp tautas intereses – galvenais, lai būtu labi viņiem un viņu pietuvinātajām personām.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā nav iekļauts atzinums, kas nepārprotami norādītu, ka komisija konstatēja, ka “valsts sagrābšana” ir nevis tikai kaut kāds akadēmisks jēdziens, bet reāla parādība.
Ziņojumā ir rakstīts, ka ir tāds jēdziens, bet viņi negrib... komisijas deputāti, kuri balsoja par galaziņojumu, negribēja sasaistīt šo formulējumu jeb definīciju ar faktiskajām darbībām, kuras izdarīja mūsu valsts atbildīgās amatpersonas, politiķi, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli.
Galaziņojumā turklāt Sudraba un viņu atbalstošie komisijas deputāti nav konstatējuši faktu, ka avīze “Diena” tika izmantota, lai manipulētu ar sabiedrisko viedokli; ka tie patiesie īpašnieki tika slēpti; ka notikusi iejaukšanās redakcionālajā brīvībā. Diemžēl komisijas darbības laikā ne visi deputāti ir izmantojuši iespēju iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, un, kā zināms, Inguna Sudraba, ņemot vērā, ka viņai nav pielaides valsts noslēpumiem, nav strādājusi ar operatīvās izstrādes materiāliem. Šie fakti, protams, liedza deputātiem izdarīt korektus secinājumus un atbildēt uz jautājumiem, kas bija uzdoti parlamentārās izmeklēšanas komisijai.
Diemžēl parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu vairākums neatbalstīja ierosinājumu publiskot visas “Rīdzenes sarunas”, lai sabiedrībai būtu zināms, kādas darbības bija veiktas nolūkā sagrābt valsti.
Šodien deputāti ierosināja atsaukt Ingunu Sudrabu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Tas tika ierosināts tādēļ, ka Sudraba vairs nepārstāv frakciju. Vairs nav tādas frakcijas “No sirds Latvijai” mūsu Saeimā, un saskaņā ar likumu par parlamentāro izmeklēšanu viņa nedrīkst strādāt parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Diemžēl priekšlikums par viņas atsaukšanu netika atbalstīts, šādi pārkāpjot likumā noteikto.
Diemžēl ir skumji, bet ir jāatzīst, ka astoņus gadus pēc “oligarhu aizstāvju” Saeimas atlaišanas atkal vairākums Saeimā ir oligarhu aizstāvjiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.
Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!