Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Varim Krūmiņam. Lūdzu!
V.Krūmiņš (LRA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Viens no šodienas aktuālajiem punktiem ir grozījumi Vispārējās izglītības likumā un grozījumi Izglītības likumā. Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalsta šos likumus un pāreju uz mācībām valsts valodā. Vienkārši, ja mēs runājam kontekstā par visu kopējo izglītības reformu klāstu, kāds tiek piedāvāts, tad mazliet mulsina tas, ka šīs izglītības reformas vienlaikus notiek apmēram 15 dažādos virzienos, un arī šis izpildes grafiks. Un ko varētu noteikti pateikt? Ka neviena reforma, kura ir ierosināta no mūsu izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska puses, nebeidzas 12.Saeimas laikā. Beigu termiņi visām ir 13.Saeimas laikā vai pat stipri pēc tās darbības beigām. Tā ka uz šo brīdi ir stipri neskaidrs, kas šos visus grozījumus likumos novedīs līdz galam.
Otrs jautājums, par ko gribu parunāt: otrdien mums notika kopīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Sporta apakškomisijas sēde, kurā, protams, runājām par reformām izglītības saturā. Izskatījām dažādas jomas. Pavisam tās ir astoņas, un, protams, mani interesē šī viena joma, kas attiecas uz sportu, – veselība un fiziskās aktivitātes, kas ir kā pamatmodulis, un tad vēl piekabināti klāt divi starpmoduļi – veselība un drošība. Viss, kas ir jāapgūst sportā, ir jāapgūst 114 stundās, tā to paredz programma. Principā, zem viena sporta apakšā ir sajūgtas uz šo brīdi trīs esošās mācību programmas, tas ir, gan sports, gan veselības mācība, gan zināmā mērā arī civilmācība – bērnu uzvedība, teiksim, uzbrukuma gadījumā, slēpšanās mežā un tā tālāk. Ja reāli šajās 114 stundās visu to, kas ir paredzēts, var realizēt, tad es gribētu redzēt un skaidri dzirdēt no projekta realizētājiem, kā šajā stundu skaitā var iekļauties un visu to kopā realizēt. Domāju, ka diez vai. Un, ja mēs skatāmies, ka šī programma veselības un fiziskās aktivitātes pasākumiem ir uzrakstīta uz 14 lapām, tad uz trim lapām tā attiecas uz sportu, uz trim lapām tā attiecas uz veselību, bet uz astoņām lapām tā attiecas uz aizsardzību. Tā ka šie moduļi principā nomāc to pamatu, kas ir domāts, – sportu. Un, ja mēs gribam, lai mūsu bērni aug veseli un ir spējīgi mācīties un izturēt šīs lielās skolu slodzes, tad es domāju, ka noteikti nevar fizkultūru atstāt otrajā plānā. Tai ir jāpievērš daudz, daudz lielāka uzmanība.
Tālāk. Trešā lieta, par ko šodien gribu parunāt, ir likums, par kuru es arī runāju, tas ir, par antidopinga aģentūras izveidošanu, Latvijas Antidopinga biroja izveidošanu. Principā, mums jau ļoti sen starptautiskā Pasaules Antidopinga aģentūra ir aizrādījusi par to, ka katrā valstī šādam antidopinga birojam, kāds uz šo brīdi būs Latvijas Antidopinga birojs, ir jābūt neatkarīgam, maksimāli neatkarīgam, cik vien var būt. Līdz šim tā bija tikai tāda maza Antidopinga nodaļa Valsts sporta medicīnas centra paspārnē, un, protams, tā visas šīs funkcijas nevarēja pildīt un izpildīt. Turklāt Pasaules Antidopinga aģentūra pieprasa vismaz 1000 proves gadā, un, protams, ka tam ir vajadzīgs liels finansējums. Līdz šim maksimālais Latvijas veiktais provju skaits ir 438 – 2016.gadā, bet sakarā ar to, ka ir akūts finanšu trūkums, šīs dopinga proves tiek veiktas tikai augstas klases sportistiem, novārtā atstājot pilnīgi visus Latvijas čempionātus un Latvijas līmeņa sacensības, kur pēdējo triju gadu laikā nav veikta neviena dopinga pārbaude, neviena dopinga prove. Priecē tas, ka ir atrasta nauda – gandrīz 700 000 eiro, lai šī programma tiktu realizēta, un tas, protams, dod garantiju tam, ka visi mūsu labākie sportisti varēs startēt pasaules un Eiropas čempionātos, olimpiskajās spēlēs un ka nekādas sankcijas pret mūsu valsti vai aizliegumi netiks piemēroti.
Nu un visbeidzot, kas uz sportu attiecas, es gribētu novēlēt mūsu olimpiešiem Phjončhanā izcīnīt daudzas, daudzas medaļas un vismaz vienu zeltu. Protams, ka var arī vairāk. Nu un tad gribas atzīmēt, ka šīsdienas pēdējā balsojumā par Magņitska lietu Latvijas Reģionu apvienība vienbalsīgi nobalsoja “par”.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Varim Krūmiņam.
Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!
A.Rubiks (SASKAŅA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas rīts sākās ar protestiem pie Saeimas ēkām. Tā ir kārtējā protesta akcija, kas ir virzīta pret mazākumtautību skolu pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Šīs izmaiņas paredz Saeimā iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.
Grozījumi paredz, ka jau šogad 12.klašu skolēni centralizētos eksāmenus kārtos tikai valsts valodā. No nākamā gada... (Vārds nav skaidri saklausāms.) tiek paredzēti latviešu mācību valodas regulējumi. Nākamajos gados procentuāli augs latviešu valodas īpatsvars nodarbībās mazākumtautību skolās, un jau 2021./2022. mācību gadā paredzēta pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā.
Frakcija SASKAŅA neatbalsta šo likumprojektu, jo šī reforma rada daudzus jautājumus, un tie nav pamatoti un objektīvi izvērtēti ar statistikas datiem, kā arī tai nav pārdomātas ilgtermiņa stratēģijas. Lai mēģinātu tikt skaidrībā par šīs reformas pamatojumu un mērķiem, frakcija SASKAŅA jau šī gada sākumā bija aicinājusi uz tikšanos Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus un Valsts izglītības satura centra vadītāju Gundaru Catlaku. Diemžēl arī pēc tikšanās mums ir palikuši neatbildēti jautājumi, kā arī apstiprinājušās bažas par šīs reformas nepieciešamību. Nav statistiski pamatotu datu, kuri apliecinātu, ka mazākumtautību skolu absolventi ir mazāk... (Vārds nav skaidri saklausāms.) par latviešu skolu absolventiem, kaut arī šie fakti tiek ņemti par pamatu šīs reformas nepieciešamībai.
Nav pārliecības par to, ka skolotāji ir pietiekami kompetenti un gatavi šai reformai, kā arī nevajag aizmirst to, ka skolu pasniedzēju trūkums pašreiz rada satraukumu. Pamatos tiek minēts, ka ministrijai paredzēti atbalsta pasākumi pedagogiem kopumā. Taču vai nebūtu pareizāk sākumā sagatavot pasniedzējus un neatkārtot daudzas citas skolu problēmas, kā mācību līdzekļu un pašas izglītības kvalitāte, skolu optimizācija un tā tālāk, nevis ieviest visus reformas jautājumus vienā laikposmā? Tas pēc būtības apdraud jau tā neatbalstīto situāciju ar Latvijas izglītību.
Skolām ir jāpalīdz attīstīties un uzlabot skolēnu zināšanu līmeņus, padarot visus konkurētspējīgus ne tikai Latvijas darba tirgū, bet arī Eiropas un pasaules darba tirgū, nevis nospiest tās ar jaunu un līdz galam neizpētītu reformu jautājumiem. Nepieciešams arī vērtēt Latvijas iedzīvotāju viedokļus, kuri ir... tiek... ar lielu protestu skaitu tomēr vēlas būt uzklausīti un saprasti.
Neskatoties uz frakcijas SASKAŅA balsojumu pret šī likumprojekta pieņemšanu nulles lasījumā, tas ir nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Mēs aktīvi strādāsim ar šo likumprojektu un izvērtēsim priekšlikumus, kuri, cerams, spēs padarīt šo reformu par optimāli pieņemamu visiem iedzīvotājiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Rubikam.
Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Skujiņam. Lūdzu!
V.Skujiņš (ZZS).
Esiet sveicināti, jaukie radioklausītāji! Šodien četri jautājumi bija saistīti ar komisiju, kurā es darbojos, tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.
Vispirms grozījumi Sporta likumā, par kuriem jau lieliski runāja mans kolēģis, un arī grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Tie tika izskatīti pirmajā lasījumā, kur arī Saeima tos atbalstīja. Un divi likumi atnāca uz, ja tā var teikt, mūsu komisiju. Tie bija grozījumi Izglītības likumā un grozījumi Vispārējās izglītības likumā.
Es personīgi varu teikt: ja nu ir tā sagadījies, ka mēs esam piedzimuši šajā lieliskajā un burvīgajā vietā, ko sauc par Latviju, tad pirmām kārtām mums noteikti ir kāds uzdevums. Un tajā uzdevumā ir tāda lieta, ka mums ir jāzina šīs valsts valoda, jāzina šīs vietas kultūra, jāiepazīst tās tradīcijas un kultūras mantojums un viss pārējais. Es domāju, ka nepateicu neko jaunu, jo tā noteikti domā jebkurš cilvēks, kurš ir piedzimis arī kādā citā valstī – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Kanādā, Krievijā vai kaut kur citur.
Ja mēs dažādu apstākļu dēļ esam nonākuši citā valstī, ar ko noteikti ir pieredze arī ļoti daudziem latviešiem, kas ir izceļojuši uz citurieni, mēs zinām šīs valsts kultūru un valodu, iepazīstam to... jo tad vienkārši arī sākam domāt līdzīgi tiem cilvēkiem, kas dzīvo tajā valstī, kurā esam nonākuši. Un šajā sakarā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es saku... piekrītu šai tēmai, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu, gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā.
Lūk, man liekas, ka tas ir pamats: ja mēs dzīvojam šeit, tad mēs visi runājam un domājam pārsvarā vienā valodā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Skujiņam.
Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tātad par šodien Saeimā izskatītajiem jautājumiem.
Pirmām kārtām vēlos sākt ar Saeimas lēmumu par grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Šodien lēmām par pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējā izglītībā, atbalstot tālākai virzībai Saeimā grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā.
Uz šādu pašsaprotamu virzību Nacionālā apvienība ir uzstājusi gadu no gada, nerimstoši uzturot jautājumu politiskajā dienaskārtībā. Visu valsts izglītības iestāžu pāreja uz mācībām latviešu valodā ir nepieciešama, lai Latvijā veidotos saliedēta un vienota sabiedrība, lai bērniem neatkarīgi no viņu etniskās piederības jau no mazotnes tiktu dota iespēju uzaugt kopā un savstarpējā saziņā izmantot valsts valodu. Jau ilgstoši esam iestājušies par to, lai izbeigtu izglītības segregāciju un atbalstītu visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā arī tāpēc, ka faktiski tiek veikts noziegums pret mazākumtautību bērniem skolās, kurās netiek kvalitatīvi mācīta latviešu valoda, tā liedzot viņiem integrēties Latvijas sabiedrībā kādu politiķu ambīciju dēļ. Šis jautājums jāatrisina reizi par visām reizēm. Un ir gandarījums, ka esam uzsākuši ceļu pareizajā virzienā.
Šodien Saeimā atbalstījām lēmuma projektu... sankcijas Magņitska lietā iesaistītajām personām. Vēlos uzsvērt šī lēmuma nozīmīgumu.
Sergejs Magņitskis, advokāts, kurš atklāja, ka Krievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā, ir kļuvis par simbolu Krievijas šābrīža status quo. Viņš ir kļuvis par simbolu tam, kā Krievijas varas iestādes rīkojas gadījumos, kad kāds pārāk pietuvojas patiesības atklāšanai. Pēc teju gadu ilga ieslodzījuma, pēc pakļaušanas spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai Magņitskis mira.
Magņitska lieta tikusi plaši apspriesta starptautiskajās organizācijās, arī Eiropas Savienībā un Eiropas Padomē, kuras attiecīgi rīkojušās un pieņēmušas tiesību aktus. Gan Lielbritānija, gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Kanāda, Lietuva un Igaunija ir pieņēmušas likumdošanas aktus, kuros Krievijas rīcība Sergeja Magņitska lietā atzīta par nepieņemamu, vienlaikus nosakot sankcijas pret iesaistītajām personām.
Latvijai Magņitska saraksta ieviešana ir nopietns solis, un tas ir spēcīgs signāls. Tā ir principiāla, politiska un asa rīcība. Lai gan ieceļošanas atļauju anulēšana un līdzekļu iesaldēšana nebūt nav uzskatāma par taisnīguma panākšanu šajā lietā, tomēr šādu sankciju piemērošana panāks reālas un potenciāli ietekmējošas sekas tiem indivīdiem, kas līdz šim baudījuši nesodāmību Sergeja Magņitska lietā.
Latvijā nav vietas cilvēkiem, kuri ir tieši atbildīgi vai līdzatbildīgi nevainīga cilvēka spīdzināšanā un nāvē. Latvijā un pasaulē nav vietas viņu asinsnaudai. Viņi mūs morāli kompromitē. Mēs kā valsts parakstāmies zem tām patiesībām, kas nostiprinātas ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.
Saskaņā ar Latvijas starptautiskajām saistībām un pienākumiem cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanas un veicināšanas jomā mūsu pienākums ir skaidrs. Mūsu pienākums ir nodrošināt atbildības nenovēršamību. Man prieks, ka Saeimas vairākums šodien šo pienākumu apzinājās un ka mēs kā valsts ieņemam principiālu nostāju.
Un nu par pārējām Saeimas sēdes aktualitātēm, kas bijušas ne mazāk nozīmīgas.
Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredz aizliegt pašvaldību vēlēšanās kandidēt cilvēkiem, kuri bijuši ārvalstu, tostarp okupācijas varas, bijušo un esošo drošības dienestu, izlūkdienestu un pretizlūkošanas dienestu darbinieki, tajā skaitā ziņotājiem un aģentiem. Šis priekšlikums kopā ar čekas maisu publiskošanu ļaus pārraut to Gordija mezglu, no kura joprojām netiekam brīvi. Nebūtu jāpastāv nekādām šaubām, ka šodienas amatpersonas nav sadarbojušās ar okupācijas varu, bet, ja ir, tām nebūtu jābūt šodienas amatpersonām. Apzinoties mūsu smago vēsturi un tās neaprakstāmi sarežģītās izvēles, kas bija jāizdara, dzīvojot zem okupācijas varas, vienlaikus jāapzinās, ka šodienas Latvijai svešas okupācijas varas kolaboracionisti... es atvainojos, nav pieņemami kā amatpersonas, jo principiāli ir sadarbojušies ar režīmu, kam brīva Latvija bija nevēlama.
Un, noslēdzot par smago okupācijas mantojumu, esmu gandarīts, ka tālāk Saeimā virzās arī Nacionālās apvienības sagatavotais likumprojekts, kas paredz bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus jeb čekas maisus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam.
Mūsu kolēģis Ritvars Jansons šos priekšlikumus izstrādājis, lai atvieglotu nu jau skandalozo VDK dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018.gada 31.decembrim. Problēma ir skaidra: lai izmantotu Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti, pētniekiem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai gan paši dokumenti nav valsts noslēpums.
Pārceļot dokumentus uz arhīvu, tie kļūs par ierobežotas pieejamības dokumentiem, ar kuriem līdz ar to varēs strādāt zinātnieki. Esam gandarīti, ka arī VDK dokumentu izpētes komisija atbalsta mūsu priekšlikumu, un joprojām iestājamies par čekas maisu pilnīgu atvēršanu. Izsakoties Daiņa Īvāna vārdiem: “Kamēr informācija par Latvijas iedzīvotāju sadarbību ar VDK ir slepena, tikmēr čeka arvien dzīvo un manipulē ar cilvēkiem.” Šī bijusī sistēma ir jāizārda tā, ka neviens akmens vietā nepaliek un neviens to vairs nevar salikt atpakaļ. Bet nu iznācis, ka mēs jau vairāk nekā ceturtdaļu gadsimta tiekam turēti par šo čekas maisu kalpiem – gan tie, kas tur ir iekšā, gan tie, kas tur nav. Ir pagājuši 26 gadi, un cilvēkiem ir bijis laiks pārdomāt savu rīcību un paziņot par savu sadarbību ar VDK. Sabiedrība ir pietiekami nobriedusi un attālinājusies no tiem laikiem, lai spētu kolektīvi atbrīvoties no psiholoģiskā sloga, ko uzliek šis temats, un izprast vēsturiskos notikumus. Ir pienācis atklātības laiks, un atklātība ir absolūti nepieciešama, neraugoties ne uz kādiem argumentiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.
Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labdien, radioklausītāji! Šodien frakcijas VIENOTĪBA vārdā vēlos runāt par divām lietām.
Vispirms frakcija VIENOTĪBA apsveic Saeimas balsojumu par lēmumu par sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām personām. Ar šo lēmumu Latvija kā tiesiska valsts vienojas ar citām demokrātiskām valstīm, lai atzītu Krievijā nogalināto advokātu Sergeju Magņitski par smagu cilvēktiesību pārkāpumu upuri.
Magņistkis atklāja, ka Krievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Un mira 2009.gadā izolatorā. Magņitskis tur pavadīja 358 dienas un tika pakļauts spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai.
Kopš Magņitska nāves vairākas valstis, tai skaitā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Lielbritānija, Igaunija un Lietuva, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir pieņēmušas likumdošanas aktus, kuros Krievijas rīcība Magņitska lietā atzīta par nepieņemamu, vienlaikus nosakot sankcijas pret Magņitska lietā iesaistītajām personām.
Frakcija VIENOTĪBA uzskata, ka Latvijas kā tiesiskas valsts goda lieta ir ar parlamenta lēmumu demonstrēt skaidru nosodījumu ar Magņitska lietu saistītajai rīcībai un personām. Šis Saeimas lēmums ir atgādinājums par būtisko gan mums pašiem, gan visai demokrātiskajai pasaulei, ka tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības ir mūsu valsts pamatvērtības. Lēmumā ir iekļauts aicinājums citiem Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu parlamentiem pieņemt līdzīgus aktus. VIENOTĪBA uzskata, ka Latvijas pievienošanās Magņitska lietā iesaistīto nosodījumam ir spēcīgs starptautisks signāls arī citām valstīm par demokrātijas un tiesiskuma vērtību neapšaubāmību un nesatricināmību.
Otrs jautājums šodien ir par izglītību un valsts valodu. Šodien Saeima balsoja par ļoti būtiskiem Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā vidusskolās laikposmā līdz 2021./2022. mācību gadam. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū. Jauniešiem ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai, absolvējot vidusskolu, viņi būtu spējīgi studēt valsts augstskolās, neskatoties uz savu tautību. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs sekmēs ministrijas rosinātā jaunā vispārējās izglītības satura un pieejas ieviešanu. Visiem bērniem ir jāaug un jāmācās kopā, savstarpēji jāsarunājas un jāsadarbojas jau no skolas sola. Latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Un tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.
Frakcija VIENOTĪBA uzskata, ka mācības latviešu valodā nav sabiedrības asimilācija vai centieni atņemt kādas mazākumtautības identitāti. Mērķis ir uz kopīgu valsts pamatelementu pamata veidota saliedēta un integrēta sabiedrība. Ir jāizbeidz situācija, ka mūsu sabiedrība dzīvo atšķirīgās informācijas telpā un valstij nedraudzīgiem medijiem ir viegli manipulēt ar izdevīgu informāciju un tās pasniegšanas veidu. Latviešu valoda ir un būs VIENOTĪBAS prioritāte. Tā bija ministra Šadurska prioritāte arī 2004.gadā, kad Šadurskis uzsāka ar bilingvālo izglītību saistītās reformas un saskārās ar ievērojamu pretestību. Jau toreiz bija pārliecība, ka mācības latviešu valodā saliedēs mūsu bērnus un jauniešus. Jau šobrīd visu tautību skolēni profesionālajās un vidējās izglītības iestādēs ne tikai mācās latviski, bet arī veiksmīgi apgūst mācību saturu, sekmīgi absolvē skolas un iestājas kādā no augstākās izglītības iestādēm. Vienlaikus ir jānodrošina iespēja sekmēt un kopt savu piederību mazākumtautību kopienai, apgūstot savu valodu un kultūru, jānodrošina nepieciešamais finansējums tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, Izglītības un zinātnes ministrija īstenos mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidē.
Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei.
Liels paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!