Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas tiešraidē skan no Saeimas nama. Par to, kādi jautājumi šodien Saeimas sēdē, kas pavasara sesijā bija pirmā, tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti, turpmākajā pusstundā jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmā šodien runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tik jaukā laikā es jūs apsveicu ar iespēju mūs atkal dzirdēt. To, ka jūs klausāties, mēs esam jau novērtējuši, un paldies tiem retajiem, kas pēc frakciju viedokļu noklausīšanās izsaka savu redzējumu, savu viedokli attiecībā uz jautājumiem, kurus mēs šeit komentējam.

Izmantojot šo iespēju, arī atbildēšu uz jautājumu, kas notiek Latvijas Reģionu apvienībā. Mēs konstruktīvi strādājam pie programmas izstrādes un 19.maijā aicinām jūs visus pasekot līdzi mūsu forumam, kurā jūs dzirdēsiet mūsu nākotnes plānus, programmatiskos uzstādījumus un mūsu saraksta līderus. Uzzināsiet, kuri startēs 13.Saeimas vēlēšanās.

Bet, par Saeimas šodienas sēdi runājot, pateikšu tikai divas lietas. Tas, ka ir pavasaris un arī priekšvēlēšanu laiks, kas šoreiz ļoti jūtams, – tā ir viena lieta. Un laikam tieši priekšvēlēšanu laika iespaidā bija ļoti grūti kolēģiem atturēties no tā, lai neatbalstītu vienu no priekšlikumiem, ko mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, iesniedzām likumprojektā “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas konkrēti formulēts attiecībā uz iepirkumu: ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam pārsniedz 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līgumcenas, pasūtītājs piedāvājumu noraida. Varbūt tas kaut mazliet uzlabos situāciju iepirkumu jomā, jo reizēm mēs redzam, cik nesamērīgi lieli ir iepirkuma rezultāti, un rodas jautājums, kāpēc ir tik neprecīzi finansiālie aprēķini, veicot iepirkuma sagatavošanas dokumentāciju. Jācer, ka tagad tomēr nezudīs nauda uz ceļiem, nezudīs nauda būvēs tik ļoti, lai mēs par to šausminātos un teiktu, ka Latvijā ir visdārgākās būves.

Otra lieta. Mēs šodien sēdes nobeigumā pieņēmām lēmuma projektu par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu, Eiropas līdzekļu, sadali nākamajam strukturēšanas fondu, finansēšanas fondu periodam, un, protams, arī Latvijas Reģionu apvienība to atbalstīja. Lai gan šis lēmums, mūsuprāt, ir diezgan deklaratīvs, tomēr mums nostāja ir jāpauž. Mēs esam to arī izdarījuši ar pozitīvu balsojumu. Taču svarīgi būtu šādus lēmumu projektus sākotnēji biežāk skatīt un vērtēt, kā mēs paši kā valsts pildām to, ko prasām no Eiropas, un vai mēs veicam arī nevienlīdzības mazināšanas pasākumus, vai mēs izpildām visu, lai būtu visas tās lietas, kuras gribam redzēt nākotnē, lai Eiropa finansētu... un vai Eiropas struktūrfondu līdzekļi ir vienlīdz pieejami visām novadu pašvaldībām – lielām, mazām, vidējām. Vai tas nav tomēr tikai mērķēts uz politiski... un, iespējams, nereti arī uz politiskā dalījuma principu... politiskās piederības, politiskā dalījuma principu, nevis ievērojot tieši vietējo pašvaldību intereses un vajadzības? Tāpēc sekosim līdzi. Viedoklis ir no Saeimas pausts, un ļoti ceram, ka, dalot nākamajam periodam struktūrfondu līdzekļus, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu institūcijas ieklausīsies un arī ņems vērā Latvijas viedokli. Šādu lēmuma projektu pēdējā laikā ir ne mazums. Gribas cerēt, ka tas ir labs sākums lietām, kuras mums vajag ik pa laikam tomēr... ar Saeimas pozīciju stiprināšanu... atbalstīt un virzīt arī citos jautājumos...

Ceru, ka Saeimas nākamās sēdes būs interesantas, jo droši vien sāksies tā saucamie kalendāra nemieri saistībā ar atzīmējamām dienām. Tas būs interesants diskusiju jautājums.

Bet šodien ir Kosmonautikas diena, un tāpēc, nobeidzot savu runu, es aicinu: paskatīsimies vakarā debesīs, un droši vien kādu no lidaparātiem šajā skaistajā laikā varēsim ieraudzīt skaistajās zvaigžņotajās debesīs!

Līdz ar to šodien savu uzstāšanos es beidzu mazliet nenopietni.

Aicinu jūs arī turpmāk klausīties “Frakciju viedokļus”.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājai Nellijai Kleinbergai.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es sākšu ar to likumprojektu, ko Kleinbergas kundze pieminēja, proti, likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas paredz diezgan lineāri... vienkārši, tā teikt, griezt nost līgumu, kurš pārsniegs 50 procentus no sākotnējā piedāvājuma. Šādā redakcijā iesniegtais likumprojekts paredz mehānisku šāda līguma izbeigšanu. Kaut arī mēs atbalstījām šī likumprojekta nodošanu komisijai, tai šis likumprojekts, mūsuprāt, ir jāuzlabo, jo ne vienmēr šāda summas palielināšanās ir saistīta ar mēģinājumu kaut ko nozagt vai pārdot dārgāk, vai kā citādi... Ir, protams, situācijas, kad objektīvu iemeslu dēļ ir kavējušās kaut kādas projektu lietas vai īpašumtiesību sakārtošanas lietas, vai kas cits. Tāpēc, protams, pirms šādus drastiskus mērus lietot, būtu jāuzliek par pienākumu tomēr izpētīt, kādi iemesli ir bijuši šādam summas palielinājumam. Visādā ziņā atbalstīdami viedokli, ka šāds pēkšņs sadārdzinājums neko labu par valsti neliecina, mēs tomēr gribētu, lai tas būtu izvērtējams objektīvi, jo bieži vien ir tā, ka konkursā ir startēts ar vienu summu, kas ir paredzēta vienam gadam, bet konkursa laikā, pieņemsim, notiek izmaiņas, kas no tā viena gada, tā teikt, pārceļas uz ilgtermiņa apkalpošanu. Summa, protams, uzreiz palielinās. Bet tādas situācijas, kad summa vienkārši mehāniski palielinās, būtu likvidējamas.

Otra lieta. Mēs šodien sākām skatīt, manuprāt, ļoti svarīgu likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu. Tas attieksies uz ļoti daudziem daudzstāvu māju iedzīvotājiem, zem kuru mājām ir dažādi zemes īpašumi – gan mājas iedzīvotāju īpašums, gan pašvaldības īpašums, gan privātpersonas īpašums –, un mājas iedzīvotāji tad nu ir spiesti visiem pēc kārtas maksāt. Gadā šīs maksājamās summas nav nemaz tik mazas, ja ņem vērā dzīvokļu kopējo skaitu. Protams, tā bija savulaik ļoti liela privatizācijas kļūda, ka cilvēkiem atdeva zemi zem šīm daudzdzīvokļu mājām. Tagad šo māju iedzīvotāji varēs visas šīs zemes izpirkt. Tā doma ir tāda, ka tas notiks, nepārsniedzot kadastra vērtību, un tad nu mājas iedzīvotāji varēs pēc tam paši izdomāt, kā šo zemi kopīgi apsaimniekot.

Un trešā lieta, ko gribu pieminēt, ir saistīta ar drošību. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iesniedza četru likumprojektu paketi, kas tiek virzīta, lai Drošības policija, kas līdz šim ir bijusi policejiska iestāde, kļūtu par civilu iestādi, proti, darbotos nevis dienesta gaitas likuma ietvaros, saskaņā ar kuru strādā visi tie dienesti, kuros ir cilvēki uzplečos, bet tiktu pakļauta Valsts civildienesta likumam. Tā tas ir vairākumā valstu, ka pretizlūkošana un izlūkošana – tie tomēr ir civilie cilvēki.

Protams, radās diskusijas: vai Drošības policijai nav līdz ar to jāmaina arī nosaukums? Protams, attiecīgo likumprojektu izskatīšanas gaitā trijos lasījumos būs jādomā arī par to.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Intam Dālderim. Lūdzu!

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau dzirdējāt no maniem kolēģiem, Saeimas šodienas sēdes darba kārtība bija ļoti raiba. Ministru kabinets bija iesniedzis gandrīz 20 likumprojektus, kurus piedāvāja nodot komisijām. Saeima to izdarīja. Dažus no tiem nosaukšu: “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, “Grozījumi Pasta likumā”, “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”.

Es gribu pieskarties diviem no Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem – likumprojektam un lēmuma projektam –, kas, manuprāt, tieši vai netieši attieksies uz gandrīz visiem no mums.

Viens no tiem ir pirmajā lasījumā Saeimas atbalstītais likumprojekts “Personas datu apstrādes likums”. Kā mēs zinām, šī gada maijā visā Eiropā stāsies spēkā personas datu apstrādes regula, kura nosaka to, kādiem mērķiem un kādā veidā komersanti un dažādi citi personas datu izmantotāji varēs izmantot mūsu personas datus. Es domāju, ka tas lielā mērā var daudz ko mainīt mūsu ikdienas dzīvē. Un, kā mēs redzam, viena daļa šo datu izmantošanas profesionāļu, ja tā var izteikties, ir apņēmušies jau diezgan nopietni ar šo lietu nodarboties un, iespējams, arī redz kādas savas biznesa intereses. Es gribu teikt, ka mēs šo likumprojektu pilnīgi noteikti atbalstām. Jābūt kārtībai šajā jomā! Bet šim likumam sekojošajos Ministru kabineta noteikumos nekādā gadījumā nevajadzētu būt normām, kas ierobežo atklātību, demokrātiju, vārda brīvību, iespēju izmantot datus zinātniskam darbam vai arī, teiksim, saistībā ar sabiedrības tradīcijām un normām. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, ka mēs tomēr saglabājam veselo saprātu šajā ziņā un maksimāli ierobežojam komersantu tiesības izmantot mūsu datus dažādos mārketinga pētījumos, mārketinga instrumentu lietošanā vai politiski mēģināt ietekmēt kādas mūsu izvēles caur sociālajiem tīkliem... Tur, protams, ir jābūt lieliem un spēcīgiem ierobežojumiem, sodiem. Tajā pašā laikā nedrīkstētu būt tā, ka aiz personas datu izmantošanas ierobežojumiem tiktu... ka būtu iespēja slēpt gan kādas kriminālas darbības, gan negodīgu komercdarbību, gan daudz, daudz ko citu. Un, protams, pats svarīgākais – lai no sabiedrības netiktu slēpta sabiedrības budžeta līdzekļu izmantošana, tajā skaitā amatpersonu un darbinieku atlīdzības, un tā tālāk. Visiem nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kur un tieši kam aiziet viņu nodokļu maksājumi. Es domāju, ka regulas ieviešana nekādā ziņā nedrīkstētu traucēt šos procesus.

Otrs, ko es gribu pieminēt, – tas ir jau minētais lēmuma projekts “Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020.gada”. Man bija iespēja pirms septiņiem gadiem strādāt pie šāda procesa – iepriekšējā perioda finanšu plānošanas – sadarbībā ar Eiropas Komisiju un dažādās citās diskusijās strādāt pie tā, kādā veidā mums būs pieejami šie fondi. Es domāju, ka, lai gan šis ir deklaratīvs... tomēr ir būtiski, ka mēs, Saeima, paužam savu viedokli par to, kādā veidā šie Eiropas Savienības struktūrfondi nākamajos septiņos gados... no 2020.gada būtu izmantojami.

Kāds ir mūsu skatījums uz kohēzijas politiku... tie ir tādi vispārējie principi, kurus mēs esam šajā lēmumā minējuši. Un tie ir: samazināt ekonomiskās attīstības atšķirības ES valstu starpā, arī iekšēji šajās valstīs un starp reģioniem; protams, inovācijās balstīta ekonomiska attīstība, kas mums visiem ir ļoti būtiska, lai mēs kohēzijas politikas ietvaros arī šādus, teiksim, projektus varētu tālāk virzīt; izglītība, kura ir atbilstoša darba tirgum. Protams, nabadzības risku mazināšana un sociālā dimensija – tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Un tas ir viens no kohēzijas instrumentu mērķiem. 

Un, protams, arī attīstības centru un teritoriālās sadarbības veicināšana. Attīstības centru attīstība, to pilnveidošana – tas ir tas, kas šajā periodā un iepriekšējos Eiropas struktūrfondu plānošanas periodos ir veikts, bet, kā mēs redzam, tur vēl ir ļoti daudz ko darīt.

Tāpat mūsu interesēs, protams, ir arī kopējā aizsardzības politika, Eiropas Kohēzijas un citu fondu finansējums aizsardzībai un civilajai infrastruktūrai, kurā mēs joprojām ievērojami atpaliekam no attīstītajām Eiropas valstīm.

Tā ka šie ir tie jautājumi, par kuriem Saeima šodien ir devusi savu ieskatu, savu mandātu arī sarunu vedējiem. Es domāju, ka tas ir ļoti labs darbs.

Paldies jums šodien! Novēlu jums arī turpmāk uzmanīgi sekot līdzi Saeimas darbam.

Vadītāja. Paldies Intam Dālderim no frakcijas VIENOTĪBA.

Un “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Sergejs Potapkins. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien sēdē tika izskatīts iesniegtais likumprojekts par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kura ieviešana skars visus ekonomiski aktīvos iedzīvotājus. Tas paredz un nosaka automātisku sodu piemērošanu par laikus neiesniegtām deklarācijām Valsts ieņēmumu dienesta portālā eds.vid.gov.lv.

Kā jau zināms, pat reģistrētie EDS lietotāji nereti nav aktīvi un pārzinoši. Taču likumprojekts paredz automātisku sodu piemērošanu par laikus neiesniegtu deklarāciju, nenosakot pārkāpēju informēšanas kārtību. Šie grozījumi tika izstrādāti, neņemot vērā lielas iedzīvotāju daļas individuālās īpatnības un spējas, kā arī materiālo nodrošinājumu. Netiek vērtētas nedz gados vecu iedzīvotāju, nedz ārpuspilsētas iedzīvotāju, ne arī dažādu diasporu pārstāvju intereses un reālās spējas fiziski izmantot šo sistēmu. Šie grozījumi lielam iedzīvotāju skaitam uzliek nepamatotu represīvu slodzi.

Finanšu ministrija šobrīd nesniedz konkrētus piedāvājumus, kā šo grozījumu ieviešanas gadījumā iedzīvotāji tiks informēti par iespējamo soda piemērošanu un kādā veidā tik liels skaits nereģistrētu iedzīvotāju pēkšņi kļūs par aktīviem EDS lietotājiem. Ņemot vērā šī likumprojekta neprecizitātes un pretrunas, tas nav piemēroti sagatavots, lai tiktu iesniegts tālākai izskatīšanai komisijā. Frakcija SASKAŅA neatbalstīja minētos grozījumus un balsoja “pret” šo likumprojektu.

Vēlos atzīmēt vēl vienu svarīgu likumprojektu. Pēdējā laikā savos komentāros žurnālistiem ekonomikas ministrs un Ministru prezidents ir atzinuši, ka OIK ir uzlikusi lielu finansiālu slogu gan Latvijas uzņēmējiem, gan lauksaimniekiem, gan iedzīvotājiem, un valdība mēģina rast risinājumus šī sloga mazināšanai un vispār atteikties no OIK piemērošanas. Frakcija SASKAŅA nespēj noticēt tikai vārdiem un šodien ir iesniegusi lēmuma projektu, kas paredz uzdot Ministru kabinetam novērst OIK negatīvo ietekmi uz elektroenerģijas galalietotājiem.

Šis lēmuma projekts nosaka, ka līdz šī gada 1.septembrim Ministru kabinetam Saeimā ir jāiesniedz konkrēti priekšlikumi par OIK atcelšanu un negatīvu seku novēršanu, kā arī katru mēnesi rakstveidā jāatskaitās par veiktajiem pasākumiem. Tas ļaus atklātā veidā atrisināt visas ar OIK radītas problēmas. Neskatoties uz to, ka atbildīgās amatpersonas ir atzinušas elektroenerģijas OIK sistēmas likvidēšanas nepieciešamību, frakcijas SASKAŅA iesniegtais lēmuma projekts nav saņēmis pietiekamu atbalstu, lai tiktu iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Man ar to šodien ir viss.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Un “Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK). 

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Kā jau kolēģi minēja, šodien sanācām uz Saeimas pavasara sesijas pirmo sēdi. Un tā patiešām bija piepildīta ar svarīgiem jautājumiem. Tāpēc uzreiz pie lietas un pie būtiskā!

Šodien sākām skatīt valdības izstrādātos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un finansēšanas novēršanas likumā, kuru mērķis ir ierobežot čaulas kompāniju darbību Latvijas bankās. Attiecīgi šodien tālākai skatīšanai komisijā nodevām grozījumus, kas papildina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un finansēšanas novēršanas likumu ar jaunu pantu, ar kuru tiek noteikts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktajām pazīmēm, ja uzņēmums ir reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskata iesniegšanu, vai ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciska darbība. Nacionālajai apvienībai ir svarīgi, lai Latvijas bankās samazinātos riskanto klientu apjoms, tādā veidā stabilizējot mūsu finanšu sektoru, un attiecīgi tiktu uzlabota mūsu finanšu sektora reputācija starptautiskajā telpā.

Tālākai skatīšanai komisijā atbalstījām arī grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā, reaģējot uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konstatēto nepieciešamību pilnveidot tehniska rakstura nosacījumus un atbilstoši citos likumos veiktajiem grozījumiem aktualizēt atsevišķas normas likumā, kas reglamentē oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu saziņā un elektronisko dokumentu sūtīšanā, saņemšanā un glabāšanā.

Tāpat arī atbalstījām grozījumus Imigrācijas likumā, kas galvenokārt saistīti ar nepieciešamību Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija direktīvu par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā.

Ar grozījumiem likumā tiek iekļautas jēdzienu “brīvprātīgais”, “stažieris”, “students” un “pētnieks” definīcijas, tiek precizētas studenta un pētnieka tiesības uz nodarbinātību, paredzēta iespēja pētniekiem un studentiem uzturēties Latvijā saskaņā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtajām vīzām un uzturēšanās atļaujām, kā arī citi aspekti.

Trešajā, galīgajā, lasījumā skatījām grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Pērnā gada sākumā ar šī likuma stāšanos spēkā vēlējāmies veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos un sekmēt pētniecības attīstību Latvijā. Saskatot iespēju un jaunuzņēmumu lomu Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ar jauno likumu šajā virzienā tika pasperts nozīmīgs solis. Taču neiztika bez problēmām. Diskusijās ar pašiem likuma vaininiekiem – jaunuzņēmumu riska kapitāla nozares ekspertiem, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru – tika fiksēts, ka praksē ir konstatētas nepilnības regulējumā, kas liedz potenciālajiem atbalsta saņēmējiem pieteikties likumā noteiktajām atbalsta programmām. Šie grozījumi norāda uz faktu, ko minēju, atbalstot Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma virzību. Tas iezīmēja pagrieziena punktu mūsu savstarpējās attiecībās un pavēra ceļu plašākām diskusijām, kā rezultātā arī nonācām pie vajadzīgiem secinājumiem un attiecīgiem grozījumiem likumā. Nacionālā apvienība šos grozījumus, protams, atbalstīja.

Un noslēgumā – par Saeimas lēmuma projektu “Par Eiropas Savienības finansējumu pēc 2020.gada”. Neatkarīgi no tā, kā tālāk attīstīsies Eiropas Savienība un ar kādiem izaicinājumiem saskarsimies, Latvijai viena no nenoliedzami būtiskākajām prioritātēm un vienlaikus arī izaicinājumiem būs nākamais Eiropas Savienības daudzgadu budžets. Kopš Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības, esam domājuši par tā rezultātā paredzamo finanšu iztrūkumu Eiropas Savienības budžetā. Un potenciālais iztrūkums ir liels – līdz pat 12 miljardiem eiro gadā, kas ir pavēris durvis nepatīkamām debatēm par kopējo budžeta attīstību un attiecīgi izraisījis uztraukumu par to, kas notiks ar Latvijai šobrīd tik vitāli svarīgajiem Eiropas Savienības fondiem. Nereti izskanējuši paziņojumi, ka Brexit radītais naudas iztrūkums, iespējams, netiks obligāti aizstāts ar jaunu finansējumu un ka jaunajam budžetam būtu jākoncentrējas uz tādām Eiropas Savienības prioritātēm kā aizsardzība, migrācijas krīze un citiem aspektiem, kas nozīmē, ka cita starpā arī finansējums kohēzijas politikai varētu tikt ievērojami samazināts.

Nacionālā apvienība iestājas par taisnīgu Eiropas Savienības daudzgadu budžetu no 2021.gada līdz 2027.gadam. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības nav ne pietiekams, ne pamatots iemesls, lai samazinātu tēriņus un pārskatītu finansējumu dažādām programmām un tā rezultātā samierinātos ar potenciālo kohēzijas politikas finansējuma samazināšanos. Naudas pārdalei jābūt taisnīgai un izlīdzinātai, lai lauksaimnieki būtu līdzvērtīgās pozīcijās kā Latvijā, tā, teiksim, Francijā. Domāju, ka neatradīsies neviens, kas šai pozīcijai varētu šobrīd nepiekrist. Latvijai stingri jāiestājas par kohēzijas finansējuma apjoma saglabāšanu vismaz pašreizējā apjomā un līdzsvarotu tiešo maksājumu nodrošināšanu Latvijas lauksaimniekiem.

Un ar šo lēmuma projektu mēs rīkojamies. Tā vietā, lai čīkstētu, ar šo lēmuma projektu mēs rīkojamies, skaļi paužam savu pozīciju un pārstāvam savas intereses Eiropas Savienības budžeta sarunās.

Uz šīs nots es vēlos šonedēļ atvadīties no jums. Lai jums patīkama nedēļas nogale, un uz tikšanos jau jaunnedēļ!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!