Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Kā ierasts, ceturtdienā pēc Saeimas sēdes tiešraidē skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un Saeimas frakciju deputāti jums pastāstīs par šodien sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Artūram Rubikam. Lūdzu!
A.Rubiks (SASKAŅA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas darba kārtībā bija ļoti daudzi jautājumi, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojektam, pie kura darbs tiek turpināts jau vairākus gadus. Tie ir grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Šo grozījumu izstrādē tika ieguldīts liels darbs. Frakcijas SASKAŅA deputāts Andrejs Klementjevs kā Sociālo un darba lietu komisijas loceklis atzīmēja, ka visi izvirzītie priekšlikumi bija jāsaskaņo ar ministriem. Un rezultāts ir sociāli nozīmīgs lielai iedzīvotāju daļai. Grozījumi paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra pārdzīvojošajam laulātajam uz 12 mēnešiem tiks piešķirts pabalsts 50 procentu apmērā no mirušā laulātā pensijas. Balstoties uz statistiku, zināms, ka diemžēl pensijas vecuma cilvēki ir īpaši pakļauti nabadzības riskam. Savukārt laulātā zaudēšana palielina šos riskus, un pārdzīvojušā laulātā labklājība nozīmīgi pasliktinās. Pēc esošās likumdošanas pārdzīvojušā laulātā mantojuma tiesības iestājas tikai pēc pusgada, kas pastiprina sociālo slogu vismaz uz pusgadu. Taču šie grozījumi spēs palīdzēt pārdzīvojušajam laulātajam attapties no pārdzīvotās nelaimes un attīstīt saimniecības vajadzības... atjaunot minēto pabalstu vismaz gadu. Šobrīd no visām Eiropas valstīm vienīgi Latvijā un Bulgārijā nav paredzēts šāda veida pabalsts. Pieņemot šos grozījumus, Latvija sper lielu soli mūsu valsts sociālajā politikā un atbalstīs to iedzīvotāju daļu, kurai tiešām tas ir ļoti vajadzīgs.
Frakcija SASKAŅA pievērš lielu nozīmi paveiktajam darbam un atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu steidzamā kārtā. Prieks atzīmēt, ka šīs lielās pūles nav bijušas veltas un šis sociāli nozīmīgais likumprojekts ir pieņemts. Tas spēs pasargāt gados vecos seniorus no nabadzības riska un sniegt viņiem valsts atbalstu.
Liels paldies, un novēlu labus svētkus!
Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Artūram Rubikam.
“Frakciju viedokļos” nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J.Viļums (LRA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms man ir jāatgādina, ka tieši šodien paiet 32 gadi, kopš notika traģēdija, Černobiļas traģēdija, un es gan savā, gan frakcijas vārdā vēlos izteikt cieņu visiem tiem cilvēkiem, sešiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā. Cik saprotu, 1500 jau vairs nav starp mums, tomēr par visiem pārējiem arī valstij, protams, jāmēģina parūpēties iespēju robežās.
Šodien mums bija ļoti ražīga darbadiena. Kā redzat, ir jau gandrīz pieci. Pirmais likumprojekts, par kuru es vēlos nedaudz pastāstīt, ir Latvijas Reģionu apvienības frakcijas piedāvātais priekšlikums par to, ka visos Latvijas vēlēšanu apgabalos būtu ierīkojams vismaz viens vēlēšanu iecirknis, kurā jūs, vēlētāji, varētu nobalsot ne tikai par savu vēlēšanu apgabalu, kurā atrodaties, bet arī kādu citu. Piemēram, ja jūs esat Rīgā, strādājat, studējat vai veselības dēļ atrodaties nedēļu vai vairākas šeit, Rīgā, tad šī priekšlikuma atbalstīšana nodrošinātu jums iespēju, ka Rīgas teritorijā būtu viens vēlēšanu iecirknis, kurā būtu nosacīti piecas vēlēšanu kastes, un jums būtu iespēja aiziet un nobalsot par Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales, vai Latgales vēlēšanu listi. Pirms tam bija diskusijas arī ar Cimdara kungu no Centrālās vēlēšanu komisijas, un savulaik viņš to atbalstīja, tomēr šodien Saeimas vairākums uzskatīja, ka pie šīs idejas mums tagad acīmredzot nav laika ķerties. Ceru, ka nākamajā Saeimā tomēr kāds šo ideju vēlreiz ierosinās un varbūt tad tā tiks īstenota. Jo arī trimdas latviešiem diemžēl ir... nav izvēles iespēju. Viņi gan vairākkārt ir izteikuši savu vēlmi nobalsot par kādu konkrētu vēlēšanu apgabalu, tomēr, kā zināms, trimdā viņiem visiem jābalso par Rīgas vēlēšanu apgabalu, jo, protams, tehniski tas būtu ļoti grūti nodrošināms.
Šodien ļoti raiti un ļoti azartiski tika apspriesti Izglītības likuma grozījumi, veseli divi, un, protams, Šadurska kungs, acīmredzot pirms tam apstiprinātās tā sauktās valodu reformas dēļ iedvesmots, tagad cenšas ļoti daudzas reformas salikt vienā likumu paketē, var pat teikt, vienā likumprojektā un izdzīt cauri tās Saeimā. Manuprāt, tā nav pareizā attieksme un nav pareizā stratēģija, kā to labāk īstenot, jo šodien arī Saeimas deputāti arvien atkārtoja daudzus jo daudzus jautājumus, uz kuriem ne komisijā, ne šodien Saeimas sēdē atbildēt neviens īsti nevarēja.
Un katrā ziņā tā sajūta ir tāda, ka tagad pusgada laikā pirms vēlēšanām Saeimas koalīcija vēlas īstenot daudzas ieceres, kas būtu jādara četru gadu laikā.
Vēl, protams, šodien Saeimā tika apstiprināts ļoti nozīmīgs solis saistībā ar pensijām. To jau minēja mans kolēģis, un noteikti vēl citi arī sīkāk stāstīs. Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalstīja pašreiz likumā iestrādātās normas, kas ir labs un atbalstāms solis, tomēr tas, mūsuprāt, ir mazs solis uz priekšu. Mūsuprāt, ir jāiet tālāk un patiešām jārūpējas par to, lai pensionāriem būtu iespējas saņemt pienācīgu naudas summu par to, ka viņi savulaik ir ieguldījuši savu darba laiku Latvijas valsts un attiecīgi kopīgās tautsaimniecības celšanā.
Un visbeidzot es gribu īsi izstāstīt par atzīmējamām dienām, svētku dienām, par kurām, protams, arī pēdējā laikā tiek daudz runāts... Pavisam drīz mēs arī svinēsim gan 1.maija, gan 4.maija svētkus. Tomēr jau gandrīz pirms gada daudzi deputāti, balstoties uz Latgales simtgades kongresa rezolūciju jeb tā saukto 4.pasaules latgaliešu saieta lēmumu, ierosināja 27.aprīli, tātad arī rītdienu... šo dienu atzīmēt kā Latgales dienu. Komisija acīmredzot ļoti ilgi debatēja, gandrīz gadu, tomēr nonāca pie kompromisa, ka patiešām 27.aprīlis varētu kļūt par Latgales kongresa dienu.
Šis papildinājums īstenībā ir gana godīgs un lielā mērā sasaucas ar pamatojumu, kādēļ vispār šo dienu mēs aicinājām kaut kādā veidā atzīmēt kalendārā, un man ir prieks, ka jau rītdien notiek ļoti daudzi pasākumi Latgalē skolās un ne tikai skolās, kur 27.aprīli pamazām mēs mēģināsim iedzīvināt kā patiešām Latgales dienu. Skolēniem tiks vairāk izstāstīts par šo vēsturisko notikumu – Latgales kongresu, kas notika tieši pirms 100... 101 gada 26. un 27.aprīlī Rēzeknē, un, protams, arī aicināsim gan skolotājus, gan skolēnus un vienkārši Latgales iedzīvotājus ne tikai Latgalē, bet arī Rīgā runāt latgaliski vismaz vienu dienu gadā gan mājās, gan skolā, gan darbā, gan veikalā, kā saka, gan uz ielas.
Un es kā Latgales pārstāvis patiešām uzskatu, ka Latvijas spēks ir reģionu stiprināšanā, to savstarpējā sadarbībā, tāpēc mums ir ļoti svarīgi Latvijas valstī visiem kopā spēt arī ieklausīties citam cita domās un kopīgi iet uz priekšu. Reģionos ir Latvijas spēks!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!
J.Dombrava (VL–TB/LNNK).
Godātie radioklausītāji! Šodien Saeima atbalstīja Nacionālās apvienības priekšlikumu – grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kuru gars ir ļoti vienkāršs. Uzņēmēji, kuri slēpjas ārzonās un nevēlas piedalīties mūsu ekonomikas un valsts būvēšanā, nevarēs turpmāk piedalīties valsts iepirkumos un pelnīt uz nodokļu maksātāju rēķina. Mērķis ir skaidrs: mēs nedrīkstam no valsts kopējiem līdzekļiem finansēt negodīgu uzņēmēju biznesu, lai viņi varētu turpināt caur ofšoriem samazināt savus nodokļu maksājumus Latvijā. Šādi prasmīgi optimizētāji nodokļos nesamaksā miljoniem eiro, un tie līdzekļi, kuriem būtu jānonāk valsts budžetā, tiek novirzīti atsevišķu negodprātīgu uzņēmēju personīgajam labumam. Un tas jau tiešā veidā skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
Tāpēc ir milzīgs gandarījums par to, ka šodien Saeima ir spērusi milzīgu soli uz priekšu, aizliedzot ofšoriem piedalīties valsts vai pašvaldību publiskajos iepirkumos. Šis lēmums signalizē sabiedrībai, ka esam gatavi iestāties par principu, ka godīgs nodokļu maksātāju naudas izlietojums ir vērtība. Ticu, ka ar šo lēmumu viss vēl nav beidzies un ka mēs iesim tālāk, izskaužot negodīgu konkurenci un nodrošinot vienādus spēles noteikumus visiem.
Ar līdzīgu mērķi, centieniem veidot spēcīgāku, caurspīdīgāku un godīgāku ekonomiku šodien atbalstījām arī grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar tiem no mūsu finanšu sektora izslēdzot čaulas kompānijas. Grozījumi tika izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanā.
Nacionālajai apvienībai ir svarīgi, lai Latvijas bankās samazinātos riskanto klientu apjoms, tādā veidā stabilizējot mūsu finanšu sektoru, un attiecīgi strādāt pie mūsu finanšu sektora reputācijas uzlabošanas starptautiskā telpā. Tāpēc esam gandarīti, ka šie grozījumi šodien tika atbalstīti.
Šodien darba kārtībā bija arī lēmuma projekts par kolektīvā iesnieguma “Par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu” turpmāko virzību. Tā kā uzkrājumu mantošana varētu ievērojami vairot iedzīvotāju ticību ne tikai pensiju, bet arī nodokļu sistēmai, kā arī šāda veida sistēma varētu veicināt iedzīvotāju ieinteresētību maksāt nodokļus, ar šo iniciatīvu mēs saredzējām būtisku ieguvumu nākotnē – ka ikviens cilvēks varētu saprast, ka šis 2.pensiju līmenis ir patiešām viņa uzkrājumi, kuri tiktu nodoti tālāk uz priekšu.
Noslēgumā par vēl vienu Nacionālās apvienības virzītu iniciatīvu – grozījumiem Latvijas valsts karoga likumā, kas noteiks, ka turpmāk Latvijas robežkontroles un robežpārejas punktos tiks izvietoti Latvijas karogi. Agrāk, kad neatradāmies Šengenas zonā, karogi tika izvietoti pie robežpunktu ēkām, tagad brīvas pārvietošanās apstākļos, esam atteikušies no robežpunktiem, taču ne no robežām. Latvijai kā suverēnai valstij ir savas robežas. Un, aicinot uz valsts galvenajiem ceļiem, robežpārejas un robežkontroles punktos izvietot Latvijas karogus, vēlamies atzīmēt neatkarīgās Latvijas valsts robežu, lai ikviens – gan savējais, gan viesis – apzinātos, kurā brīdī sākas un kurā brīdī beidzas mūsu valsts. Būtu patiesi milzīgs gandarījums, ja Latvijas robežas tiktu rotātas ar valsts karogiem, tā ne tikai apliecinot mūsu valstisko apziņu, bet arī ikvienam, kurš šķērso mūsu valsts robežu, atgādinot, ka viņš ir ieradies Latvijā.
Ar simboliem, tādiem šķietami maziem soļiem kā mūsu robežas izkrāsošana sarkanbaltsarkanās krāsās mēs veidojam pašapzinīgas un pašpietiekamas valsts tēlu. Mūsu zeme ir tā vērta, lai uz tās robežām un citviet Latvijā valsts karogi tiktu godāti ne tikai svētku dienās vai īpašos gadījumos, bet pastāvīgi. Un tas būtu būtiski – ne tikai kā atgādinājums ciemiņiem, bet arī mums pašiem – ka ik reizi, atgriežoties mājās, mūs pirmais sagaidītu un sveiktu mūsu valsts karogs.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.
Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!
A.Barča (ZZS).
Labdien! Šodien es vēlos radioklausītājiem nedaudz plašāk pastāstīt, ko nozīmē šie, manuprāt, nozīmīgie un arī, kā kolēģi izteicās... grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Bet tie nepavisam nav vienīgie šī sasaukuma laikā. Es domāju, ka sabiedrība ir tiesīga zināt un mans pienākums ir atgādināt vēlreiz. Ja mēs salīdzinām 2018.gadu ar iepriekšējo, tad šis papildu finansējums ir ļoti nozīmīgs – tie ir 146 miljoni eiro. Un ko nozīmē šie 146 miljoni? Vispirmām kārtām jau tās personas, kuras pensionējās 2012., 2013., 2014. un 2015.gadā, šogad, sākot jau no 1.janvāra, saņem pārrēķinu – pensiju pārrēķinu. Un to mēs darām jau vairākus gadus, tādēļ ka liela nozīme bija 2009.gada krīzei, īpaši cilvēkiem, kuri sāka pieprasīt pensiju un kuriem tā tika aprēķināta 2010.gadā. Un šogad līdz 31.decembrim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šo darbu būs paveikusi.
Otra labā lieta, kas notiek šogad, ir indeksācija, ņemot vērā katra pensijas saņēmēja darba stāžu. Un indeksācija, kā vienmēr, notiks oktobrī. Bet likumā tas jau no pagājušā gada ir regulēts.
Šīsdienas grozījumi likumā “Par valsts pensijām” sper nākamo soli. Un te ir jautājums par apbedīšanas pabalstu, te ir jautājums par atraitņa atbalstu, te ir jautājums par piemaksu par darba stāžu personām, kuras pensionējušās 1996.gadā. Un arīdzan par mūsu cienījamiem cilvēkiem, Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, – viņu īpašajā likumā nav šo normu. To mēs iestrādājām grozījumos likumā “Par valsts pensijām”. Kopā ar Juridisko biroju vērtēsim un skatīsimies, ko tālāk varam darīt.
Vēl mums nav skaidrības par personām, kuras saņem izdienas pensiju, jo pašreiz visas izdienas pensijas un izdienas pensiju sistēma tiek vērtēta Saeimas īpašajā jaunajā struktūrvienībā. Un tad, kad viss būs izvērtēts (arī salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm), būs arī skaidrība par likumprojektu par pedagogu un bērnudārzos strādājošo izdienas pensijām. Vēl arī par tām pensijām, par kurām pieteikumu mūsu komisijai iesniedza Tieslietu ministrija, tātad Probācijas dienests, un arīdzan pašvaldību policiju, un tas ir savulaik Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pieprasījums.
Lai visu to darītu, ir nepieciešams pakāpenisks darbs. Un tādēļ es šodien vēlos teikt lielu paldies Labklājības ministrijai – gan valsts sekretāram Ingum Allikam, gan viņa vietniecei Janai Muižniecei, gan Trušinskas kundzei, gan arī personīgi labklājības ministram Jānim Reira kungam, jo viņi ir tie, kuri sadarbojas ar Sociālo un darba lietu komisiju. Viņi ir tie, kuri ierodas uz darba grupas sēdēm, kuras mums notiek katru mēnesi un kurās piedalās seniori ne tikai no Rīgas, bet arī no Talsiem, no Jelgavas, kur plaši ir pārstāvēta Latvijas Pensionāru federācija. Un, lai risinātu jebkuru jautājumu un izdarītu grozījumus sociālās drošības likumos, mēs uzklausām sabiedrību.
Un tādēļ arī šodien jautājumā par atraitņu atbalstu, par atraitņa iespēju saņemt 50 procentus no aizgājēja pensijas, kas pašreiz jau ir likumā ierakstīti... 12 mēneši. Es droši zinu, ka šeit būs turpinājums, iespējami labojumi, tādēļ mēs gaidīsim jau nākamajā darba grupas sēdē senioru turpmākos priekšlikumus un ļoti, ļoti nopietni izskatīsim visus pārējos aicinājumus, bet pamatu pamatos, es domāju, mums ir jāuzklausa cilvēki, kuru dzīves ir tieši saistītas ar konkrētu likumu grozījumiem.
Saku jums paldies, ka uzklausījāt. Vēlu labu, klusu un veiksmīgu nedēļas nogali, visu to labāko!
Vadītāja. Paldies Aijai Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
“Frakciju viedokļus” noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!
R.Ražuks (VIENOTĪBA).
Paldies. Frakcijas VIENOTĪBA vārdā vēlos visus sveikt 4.maija svētkos, kas tuvojas pavisam drīz, un novēlēt Latvijai un visiem tiem, kas piedalījās tās neatkarības atjaunošanā, kā arī tagad godīgi un pašaizliedzīgi strādā tās labā...
Šodien Saeimas sēdē izskatījām ārkārtīgi lielu jautājumu spektru no deviņiem līdz pieciem: Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Stradiņa universitātes Satversmi un daudzus citus jautājumus. Protams, sabiedrības uzmanību visvairāk piesaistīja grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, un tas ir pamatoti, jo sabiedrība ārkārtīgi cieši seko mūsu pēdējo mēnešu darbam, es domāju Sociālo un darba lietu komisiju. Kopā ar Latvijas senioru organizāciju pārstāvjiem mēs reizi mēnesī – trešdienās – nācām kopā, lai izsvērtu, kā mēs varētu pēc krīzes spert pirmos nozīmīgos soļus pensionāru stāvokļa uzlabošanā, balstoties uz tiem naudas līdzekļiem, kuri pašreiz ir uzkrājušies sociālajā budžetā, un vienojāmies, ka arī Sociālo un darba lietu komisija, iestrādājot to jau konkrētos priekšlikumos, nāk ar priekšlikumu par šīm atraitņu pensijām – gadu maksāt pusi aizgājēja pensijas vientuļi palikušam ģimenes loceklim, kas, manuprāt, tiešām dos iespēju pirmām kārtām atgūties pēc nelaimes, sakārtot arī savus dzīves apstākļus, tās iespējas, to, kas ir nepieciešams. Ja iestāsies mantojuma tiesības, tad arī visus juridiskos jautājumus... ar šā nodrošinājuma palīdzību. Tas, man liekas, ir ļoti svarīgi, un protams, kā es jau teicu, tas ir pirmais solis.
Nākamā svarīgā lieta – neatdotais parāds mūsu pensionāriem, kas bija pensionējušies 1996.gadā. Šī piemaksu palielināšana līdz 1,5 eiro par stāža gadu, kas varētu būt kādi 20 eiro pie pensijas katru mēnesi, ja skatīties vidējo pensiju. Un mēs vienkārši atsaucamies mūsu senioru organizāciju aicinājumiem saprast, ka ne tikai tie pensionāri, kas pensionējušies līdz 1995.gada 31.decembrim, bet arī tie, kas pensionējušies 1996.gadā, bija tie apdalītie, jo sistēma vēl nestrādāja pilnā apjomā, bija kaut kāds pārejas periods. Un šodien mēs šo parādu esam atdevuši.
Protams, tie ir tikai pirmie soļi. Pēc krīzes faktiski pirmie nozīmīgie. Gandarījums ir tas, ka strādājām kopā profesionāli, un tiešām man ir gandarījums strādāt Sociālo un darba lietu komisijā, kur visi deputāti, neskatoties uz frakciju, pozīcijas, opozīcijas piederību, strādā ļoti profesionāli, un mums izdodas uzlabot mūsu iedzīvotāju sociālo stāvokli, izejot no maziem, nelieliem līdzekļiem, kas pakāpeniski rodas.
Bija arī kuriozi, protams. Atsevišķi deputāti nāca ar populistisku priekšlikumu nevis uz gadu, bet uz pieciem gadiem piešķirt šīs pensijas. Neskatoties uz to, ka Saeimas deputāts pat nevar nākt ar šādu priekšlikumu, nenesot kopā arī sagatavotus valsts budžeta grozījumus, to liedz Saeimas kārtības rullis, jo faktiski tas... Bet tas arī nozīmētu, ja pat arī būtu pieņemti šādi priekšlikumi, ka nauda ir jāņem kādam nost, bet galvenais: šie deputāti nesaprata, ka tiktu torpedēti grozījumi pensiju likumā un tie 10 000 mūsu pensionāru, kuri pensionējušies 1996.gadā, nesaņemtu šīs pensijas no 1.jūlija, kā ir paredzēts mūsu grozījumos, jo nepieciešams sagatavot programmatūru, aprēķinus, sociālās apdrošināšanas aģentūrai pārskatīt savu sistēmu. Tātad tas viss, lai no 1.jūlija jau būtu šīs piemaksas.
Kas attiecas uz atraitņu pensijām, kas faktiski ir pabalsti, kuri netiks aplikti ar nodokli, tos bija iespējams pieņemt no nākamā gada 1.janvāra. Vairākums Saeimas deputātu uzklausīja mūsu argumentus, saprata, ka pensionāri nevar gaidīt, kamēr mēs izskatīsim kaut kādus aplamus un populistiskus paziņojumus, un atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos priekšlikumus.
Mēs strādāsim tālāk kopā ar senioru organizācijām no visas Latvijas, kopā ar citiem iesaistītajiem spēlētājiem, ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un, protams, ministriem, kas arī... Reira kungs atbalstīja šos pensiju grozījumus, lai pēc krīzes tiešām pakāpeniski atsāktu mūsu iedzīvotāju, it īpaši senioru, sociālā stāvokļa uzlabošanu.
Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies Romualdam Ražukam no frakcijas VIENOTĪBA!
Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!