Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par Saeimas šīsdienas sēdes un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Siliņam. Lūdzu!
A.Siliņš (ZZS).
Labdien! Nu, vispirmām kārtām es domāju, ka pašreiz Saeimā notiek tāda neliela iesildīšanās pirms viena no galvenajiem šā gada jautājumiem, tas ir, valsts budžeta apstiprināšanas. Un pašreiz Saeima izskata pārsvarā tos jautājumus, kuri ir palikuši mantojumā no iepriekšējās – 11.Saeimas.
Manā skatījumā, nopietnākais darbs pašreiz notiek komisijās, un attiecībā uz tām komisijām, kurās darbojos es, jāteic, ka nopietnākais lēmums ir pieņemts attiecībā uz balsošanu internetā. No mūsu valstspiederīgajiem bija saņemti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par šādas iespējas realizēšanu praksē. Diemžēl komisija, izskatot šo jautājumu, ir nonākusi pie secinājuma, ka pašreizējā momentā tehniski šāda jautājuma risināšana nav iespējama, jo nav iespējams nodrošināt tās prasības, kuras Latvijas Republikas Satversmē ir paredzētas attiecībā uz balsošanu Saeimas vēlēšanās.
Vēl viena lieta – tie ir mani pirmie iespaidi Saeimā. Es domāju, ka esam sasnieguši augstu birokrātisko līmeni, kas visā pilnībā atbilst labākajiem Eiropas standartiem. Nu, es ceru, ka arī visos pārējos jautājumos mēs tuvākajā laikā vismaz centīsimies tuvoties vecajai Eiropai.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Siliņam.
Nākamajam vārds partijas SASKAŅA frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Es uzskatu, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, īpaši svarīgi ir atbalstīt un attīstīt uzņēmējdarbību, ievērojot godīgu konkurenci autopārvadājumu jomā un pasažieru intereses. Diemžēl faktiskais šī likumprojekta mērķis, kuru Saeimas vairākums pagaidām atbalsta, ir nostiprināt monopoltiesības regulāro pārvadājumu veicējiem jeb autobusu parkiem un izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus jeb tos, kuri pārvadā pasažieru grupas, piemēram, starp Latvijas pilsētām.
Nemitīgie mēģinājumi vairāku gadu garumā izdarīt grozījumus Autopārvadājumu likumā pretēji pasažieru interesēm pierāda atsevišķu autobusu parku akcionāru vēlmi likvidēt konkurentus – neregulāros pārvadātājus. Un man ir pamatotas bažas par to, ka tagad atkal ir izdomāts veids, kā nozagt neregulāro pasažieru pārvadātāju gadiem veidotu biznesu. Un mēs aicināsim Saeimu nepieļaut šādu situāciju un turpināsim darbu ar šo likumu.
Šodien Saeimas sēdes laikā esam iesnieguši arī vairākus SASKAŅAS deputātu sagatavotus jautājumu blokus Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, zemkopības ministram Jānim Dūklavam un citiem.
Kas attiecas uz jautājumu bloku Laimdotai Straujumai, problēma ir tajā, ka 2013.gada 23.maijā Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.decembrim izvērtēt nepieciešamību un rast iespēju nodibināt apbalvojumu, lai godinātu personas, kuras pašaizliedzīgi veica glābšanas darbus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā. Neskatoties uz to, ka ir pagājis jau zināms laiks kopš uzdevuma Ministru kabinetam, mums nav nekādas oficiālas informācijas par to, vai minētais uzdevums ir izpildīts.
Otrais jautājumu bloks ir par Latvijas karavīru veselības stāvokli, jo ir zināms, ka šā gada 20.novembrī Rīgas starptautiskajā lidostā ieradās Latvijas karavīri, kuri sešus mēnešus pildīja pienākumus Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā.
Kā zināms, šajā reģionā ir konstatēti saslimšanas gadījumi ar Ebolas vīrusu. Mūs interesē, vai karavīri, kuri ieradās Latvijā no Centrālāfrikas Republikas, tika ievietoti karantīnā, vai tika pārbaudīta viņu iespējamā saslimšana un vai tika veikti visi iespējamie pasākumi, lai pasargātu Latvijas iedzīvotājus no iespējamā kontakta ar šiem karavīriem līdz viņu pilnīgai pārbaudei.
Un pēdējais jautājumu bloks, par kuru es šodien īsi un kodolīgi pastāstīšu, ir par kažokzvēru labturības prasībām.
Šā gada 23.novembra raidījumā “Nekā personīga” tika pārraidīts sižets par kārtējiem pārkāpumiem kažokzvēru audzētavās. No sižeta izriet, ka dzīvnieku aizstāvji pārkāpumus fiksē jau otro reizi divu gadu laikā, un, viņuprāt, kontrolējošie dienesti slikti dara savu darbu. Līdz ar to mēs vēlamies zināt par pārbaudēm, kuras veic Pārtikas un veterinārais dienests, kas atrodas Zemkopības ministrijas padotībā, proti, cik pārbaužu pēdējo divu gadu laikā ir veikts Latvijā esošajās kažokzvēru audzētavās un kāda pārbaude veikta pēc 2013.gada februāra raidījumā “Nekā personīga” pārraidītā sižeta par šausminošajiem pārkāpumiem kažokzvēru audzētavās, kā arī citu masu mediju publicētajām ziņām. Ar nepacietību gaidīsim atbildes pēc būtības.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas SASKAŅA frakcijas deputātam Agešina kungam.
Nākamajai vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai. Lūdzu!
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima, protams, turpina izskatīt tālāk likumprojektus, kuri nav pabeigti izskatīt iepriekšējā Saeimā. Un tas ir tāds ļoti būtisks, kaut arī varbūt tehnisks, darbs, kas iezīmē Saeimas darāmos darbus.
Bet tas, kas iezīmējās šonedēļ Saeimā, nu, protams, klasiski, – nu, populisms un neprofesionalitāte! Šobrīd tiek vēlēta vadība parlamentārās izmeklēšanas komisijām, un, protams, saskaņā ar Satversmes 26.pantu šādas komisijas ir jādibina. Manuprāt, tiešām varbūt sabiedrībai ir ļoti būtiski un interesanti uzzināt par to, kas īsti notiek ar “Citadeli”, jo valdība arī... VIENOTĪBAS vadītā valdība ne līdz galam ir visu izskaidrojusi. Bet es ļoti ceru, ka otra parlamentārās izmeklēšanas komisija tomēr respektēs 54 nevainīgu cilvēku zaudētās dzīvības un netaisīs uz tā tādu pliku politisku reklāmu. Diemžēl tas, kas iezīmējas šobrīd, – ir divi deputāti, kuriem ir interešu konflikts... kā minimums – politisks interešu konflikts. Regīna Ločmele-Luņova, pirmkārt, ir strādājusi Rīgas domē. Otrkārt, viņa ir bijusi šajā Zolitūdes biedrībā, un acīm redzot ir dīvaina viņas atrašanās šajā komisijā. Tieši tāpat varbūt ir jautājumi par to, vai Mārtiņam Šicam – ļoti cienot viņu! – ir tomēr jādarbojas šajā komisijā. Ir bijuši iepriekšējā Saeimā precedenti – Romualds Ražuks ir atstājis komisiju sakarā ar aizdomām par iespējamo interešu konfliktu saistībā ar Ķemeru sanatoriju.
Un vēl, protams, par šo komisiju. Nu, tas ir nebijis gadījums Saeimas vēsturē, ka cilvēks, kurš demonstrē to, ka viņš nav pat izlasījis Kārtības rulli, un kuram ir, protams, iegūta ļoti laba aktiera augstākā izglītība, uzskata sevi par neaizstājamāko un labāko kandidātu, lai veiktu tik sarežģītu uzdevumu – vadītu parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Un man ir grūti pateikt, vai tā ir nepieredzēta amatu kāre vai kas cits vai atkal vienkārši vēlme tā ļoti populistiski uz to izcelt... uz šī jautājuma izcelties. Es vēlreiz atgādinu: manuprāt, ir jāpadomā par morāli un ētiku un par 54 cilvēku nāvi.
Nākamais jautājums, kas arī attiecas uz zināmu populismu. Tas attiecas uz Nacionālās drošības komisijas kandidātu Mārtiņu Bondaru. Es tiešām esmu ļoti pārsteigta – nepatīkami pārsteigta! –, ka cilvēks, kurš ir vadījis Valsts prezidenta kanceleju un kuram, manuprāt, ir izpratne par to, kas ir nacionālā drošība, demonstrē to, ka viņš nav pat izlasījis Nacionālās drošības likumu, lai saprastu, ka nacionālā drošība ir ļoti plašs jautājumu loks. Bet pateikt, ka šobrīd nacionālā drošība... ka nesvarīgs ir jautājums par to, kas notiek uz mūsu austrumu robežas, un ka komisijai gan šādus jautājumus nevajadzētu izskatīt, – tas bija tiešām vairāk nekā pārsteidzoši! Es ceru, ka tas bija tāds... vienkārši pārpratums un emocionāls negadījums.
Tālāk par neprofesionalitāti. Par Civilprocesa likuma grozījumiem. Šajā nedēļā Juridiskajā komisijā kļuva skaidrs, ka, lai Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stājas spēkā 1.janvārī, varētu tikt piemēroti, ir nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā. Tas bija zināms jau ļoti labu brīdi iepriekš. Un tikai šonedēļ šie grozījumi, diezgan apjomīgi, tika piedāvāti... izskatīt Juridiskajai komisijai. Acīmredzot, nu, ir zināmas aizdomas par to, vai tas ir novilcināts apzināti vai neapzināti. Un šodien tika mēģināts tātad padarīt par vainīgu jaunievēlēto parlamentu. Nu, diemžēl visdrīzāk būs jāatver Maksātnespējas likums, jāpagarina šis termiņš. Es ceru, ka parlaments spēs sekot līdzi, lai tas notiktu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā un šie grozījumi tiktu pieņemti. Procesuālos likuma grozījumus lielā apjomā nedrīkst pieņemt steidzamības kārtībā, tad mēs runājam par tiesu brāķi, kļūdām un visu pārējo. Tā ka es ceru, ka jaunā Saeima ieskriesies un šādu neprofesionālu un populistisku gadījumu būs arvien mazāk.
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas VIENOTĪBA frakcijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!
M.Bondars (LRA).
Labdien! Labdien visā Latvijā! Prieks atkal par šo iespēju ar jums sazināties!
Kā jūs tikko dzirdējāt no vienas manas kolēģes, Āboltiņas kundzes, uzrunas, viņa vēl joprojām mēģina aktīvi turēties pie savām varas pozīcijām un savas pārliecības, bet tas ir viņas personīgais viedoklis. Un pie tā arī paliksim.
Vienīgais, ko es gribētu pateikt par Nacionālās drošības komisiju, ir tas, ka tomēr šajā amatā nekādā ziņā nevajadzēja atrasties VIENOTĪBAS pārstāvim vai pārstāvei, jo zināmā mērā tas ir interešu konflikts, ņemot vērā tās izmeklēšanas, kuras šobrīd Drošības policijā notiek attiecībā uz balsu pirkšanu vēlēšanu laikā. Un tas skar tieši partiju VIENOTĪBA. Tāpēc, protams, šis ir jautājums, kurā mums viedokļi būtiski dalās. Tajā pašā laikā... tajā pašā laikā mums ir jārisina citi jautājumi, kā jau iepriekšējā runātāja teica, – apdraudējums uz austrumu robežas un tā tālāk.
Bet, runājot par šodienu, jāteic, ka mēs šodien izdarījām būtisku soli –nodibinājām divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Viena no tām izmeklēs Maxima traģēdiju. Šai parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jāatbild uz trijiem būtiskiem jautājumu blokiem. Viens no tiem ir saistīts ar to, kas ir tie iemesli un cēloņi, kāpēc notika šī traģēdija.
Otrs bloks, protams, ir saistīts ar to, kā mēs novērtējam dienestu, amatpersonu un likumu gatavību, spēju rezultatīvi rīkoties šādu milzīgu traģēdiju gadījumā. Jo pēc būtības, nu, mums jāatzīst tas, ka vesela virkne dienestu patiešām pašaizliedzīgi darbojās un strādāja, lai šo situāciju, teiksim tā, pēc iespējas labāk atrisinātu, glābtu cietušos, pēc iespējas novērstu jebkādas iespējamās citas tālākas šīs traģēdijas izpausmes. Tajā pašā laikā mums jāatzīst arī, ka tie paši politiķi tikai vairākas dienas pēc notikušā iznāca ēterā, lai pastāstītu sabiedrībai par notiekošo.
Un visbeidzot, protams, trešais – sakarā ar izveidoto parlamentārās izmeklēšanas – par Maxima traģēdiju, par traģēdijas – komisiju. Mums tomēr ir jāizvērtē mūsu gatavība signalizēt mūsu cilvēkiem par tiem apdraudējumiem, kuri ik dienas rodas, piemēram, par ugunsnelaimēm.
Nesen biju vizītē kādā no Latvijas novadiem, kur runāju ar pašvaldības vadītājiem. Un, kad es vaicāju par to, vai, piemēram, turienes skolā bērni zinātu, kā rīkoties brīdī, kad notiktu ugunsnelaime, atbilde bija tāda, ka skolā nav trauksmes signalizācijas jeb signalizējošas iekārtas un ka vienīgā iespēja būtu ar skolas zvanu signalizēt par iespējamo ugunsnelaimi. Saprotiet, skolas zvans aicina tomēr bērnus uz stundām, nevis bēgt projām no ugunsnelaimes!
Tas īsumā viss par šo nedēļu. Paldies jums, un vēlu visu to labāko!
Vadītāja. Paldies Mārtiņam Bondaram, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Raivim Dzintaram. Lūdzu!
R.Dzintars (VL–TB/LNNK).
Labdien, godātie radioklausītāji! Varētu teikt, ka Saeimas šodienas sēde zināmā mērā bija veltīta izglītības jautājumiem. Mani kolēģi mazāk par to runāja, bet šķiet, ka proporcionāli visvairāk bija jautājumu, kas ir saistīti ar izglītību un kas kompetences ziņā ir piekritīgi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Varētu runāt kaut vai par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem, kurus mēs pārņēmām no iepriekšējās Saeimas un kuri paredz starptautiski atzītus svešvalodu testus pielīdzināt centralizētajiem eksāmeniem. Varētu runāt par Profesionālās izglītības likumu, kas ir būtisks solis profesionālās izglītības attīstībā, darba devēju un nozares profesionāļu iesaistē profesionālās izglītības procesā. Taču šo izglītības likumprojektu blokā es vēlētos īpaši izcelt divus – likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”, kā arī likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.
Abi šie likumprojekti, kas sākotnēji ir rosināti no Nacionālās apvienības puses, konceptuāli pašlaik bauda Saeimas deputātu atbalstu. Kā veiksies tālākajos lasījumos ar konkrētiem priekšlikumiem – to laiks rādīs.
Likumprojekts “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” paredz, ka gan Rīgas Brāļu kapi, gan Brīvības piemineklis nav kādi lokāla jeb pašvaldības mēroga kultūras objekti, ka tās ir nacionāla mēroga un nozīmes vietas, kur būtu jābūt arī īpašām prasībām, kur uzvedības normas un kārtība, kādā tiek saskaņoti pasākumi, būtu jāsankcionē īpašā kārtībā. Protams, mums ir bijuši precedenti, un nenoliegsim, ka, balstoties uz šo pieredzi, arī radās šī iniciatīva – sakārtot šo jautājumu, jo, piemēram, 16.martā pie Brīvības pieminekļa tika rīkoti tādi pasākumi, tādas zaimojošas akcijas, kādas šajā vietā nedrīkstētu notikt. Tātad, ja izdosies šo likumprojektu pieņemt galīgajā lasījumā, tad pašvaldība nebūs vienīgā, kas sankcionē pasākumus pie Brīvības pieminekļa, un arī to pasākumu raksturs, kādi drīkst tikt rīkoti pie Brīvības pieminekļa, būtu ierobežotāks, nekā tas ir jebkurā citā vietā.
Runājot par grozījumiem Izglītības likumā, jāteic, ka tie paredz deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu noteikt kārtību, kādā izglītības iestādēs ir īstenojama valstiskā jeb patriotiskā audzināšana. Protams, pēc dažādu pedagogu un skolu vadītāju personiskās iniciatīvas jau šobrīd ir pietiekoši daudz labas prakses piemēru. Bet diemžēl ir arī sliktas prakses piemēri, un šī iemesla dēļ, mūsu skatījumā, ir jānosaka kaut kāds absolūts minimums, kas būtu obligāts visām skolām, piemēram, kas ir tas, kam attiecībā uz valstisko audzināšanu būtu jābūt audzināšanas stundu saturā; kādiem pamatkritērijiem tomēr būtu jāatbilst pedagogam.
Vienu piemēru varu atgādināt. Vai tā ir normāla situācija vai nav, ka pedagogs var publiski paziņot, ka viņš nav lojāls Latvijas valstij, ka viņš dziļi nicina šo režīmu?! Tas ir reāls stāsts, kas ir bijis, bet nav īsti pamata – tiesiska – , lai šādam pedagogam liegtu iespējas tālāk turpināt darbu.
Tāpat šī kārtība attiektos uz valsts simbolu un himnas lietojuma reglamentēšanu, uz to, kāda informācija skolās tiek izplatīta, kādi viesi un ar kāda satura pasniegšanu viesi apmeklē izglītības iestādes.
Tātad pašlaik tiešām šīs lietas nav reglamentētas, un darba grupa ir piedāvājusi savu redzējumu, savu redakciju, pie kuras ir strādājuši ļoti plaša spektra eksperti no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, no Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas; vecāku organizācijas, jaunatnes organizācijas. Un tātad šobrīd Saeima ir devusi zaļo gaismu turpināt iesākto procesu.
Dažos vārdos tomēr vēlos pateikt, ka aktualitāte noteikti šajās dienās ir – un par aizvien lielāku aktualitāti kļūs! – valsts budžeta pieņemšana. Protams, šajā jautājumā mēs varam runāt par plusiem un mīnusiem. Pluss ir tas, ka prognozes ir zināmā mērā mazliet labākas, nekā mēs bijām gaidījuši vēl samērā nesen. Pirms neilga laika šķita, ka nekādi neiztikt bez jaunas konsolidācijas, taču tagad mēs jau tomēr runājam par zināmu līdzekļu atvēlēšanu arī jaunām prioritātēm. No tiem laikam lielāko daļu saņems veselības nozare, bet... Protams, visas vajadzības ne tuvu nav iespējams apmierināt. Tas, kas mums dara lielas bažas joprojām, ir pedagogu atalgojums, jo pat tie līdzekļi, par ko šobrīd... kas ir šobrīd aktuāli... vai izdosies pedagogu atalgojumu sarūpēt... Tas tik un tā ir krietni mazāk nekā... pedagogi bija saņēmuši netiešus solījumus pagājušās Saeimas laikā, runājot par jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu.
Nacionālā apvienība budžeta kontekstā joprojām iestājas un iestāsies par prioritātēm, kas attiecas uz nevienlīdzības mazināšanu, uz demogrāfiju, uz brīvpusdienu apmaksu skolās. Mūsuprāt, ir nepareizs pieņemtais lēmums 2015.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt visiem, nevis celt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošiem bērniem, kā tas tika solīts pirms vēlēšanām. Protams, pirms prezidentūras Nacionālā apvienība neveiks krasus soļus un budžets ir jāpieņem, taču ļoti stingri mēs iestāsimies par to, lai attiecībā uz 2016.gadu šie principi tiktu ievēroti. Nacionālā apvienība gan budžeta kontekstā, gan savā darbībā kopumā saglabā uzticību principiem par taisnīgu un latvisku Latviju.
Lai jums jauka diena, un paldies!
Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ Saeima savā sēdē atbalstīja vairāku būtisku likumprojektu virzību, bet tajā pašā laikā darba kārtībā tika iekļauti vairāki likumprojekti, kuri nav kvalitatīvi izstrādāti; grozījumu iesniedzēji nespēja izskaidrot grozījumu būtību un piemērošanas kārtību. Un es vēlētos radioklausītājiem izskaidrot mūsu pozīciju šajos jautājumos. Un tie ir trīs būtiski jautājumi.
Pirmkārt, partija “No sirds Latvijai” neatbalstīja likumprojektu “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā”. Protams, ir atbalstāma ikvienas Latvijas augstskolas iniciatīva veidot kopīgas studiju programmas ar citām pietiekami prestižām Eiropas Savienības valstu augstskolām, jo tas paaugstina konkurētspēju un kvalitāti. Taču jau 2011.gadā tika pieņemti grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz iepriekšējā pieredzē un neformālajā izglītībā apgūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Līdz ar to, lai atrisinātu šīs konkrētās robežapsardzības maģistra studiju programmas īstenošanu, būtu jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos, nevis jārada jauns precedents. Šāds precedents pavērs iespēju arī turpmāk radīt Augstskolu likumam neatbilstošu studiju programmu, pieņemt atsevišķus likumus, lai to īstenotu tālāk dzīvē. Mēs apzināmies, ka Latvijas drošības kontekstā mums ir nepieciešami augsti kvalificēti robežsardzes speciālisti, bet nekropļosim sistēmu ar dažādiem izņēmuma likumiem.
Otrs likumprojekts, ko mēs šodien neatbalstījām, bija “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Arī šajā jautājumā mēs viennozīmīgi iestājamies par godīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu, samazinot ēnu ekonomiku. Tajā pašā laikā mums ir svarīgi, lai tiktu ievērotas sabiedrības intereses. Diemžēl iesniegtā likumprojekta redakcija ir neskaidra, neatrisina nozarē esošās problēmas, turklāt likumprojekts paredz deleģēt Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie un speciālie regulārie pārvadājumi, neparedzot jau likumā noteikt pārvadātāju darbības pamatprincipus un līdz ar to faktiski atļaujot Ministru kabinetam noteikt jebkādus tālākus ierobežojumus šī biznesa darbībai. Mēs uzskatām, ka ir jāturpina dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, panākot nozares sakārtošanu tā, lai būtu skaidras izvirzītās prasības un iespējas arī kontrolēt šo prasību ieviešanu.
Un trešais lēmums, ko mēs šodien atbalstījām un kas ir būtisks Latvijas piena ražotājiem, ir apropriācijas pārdale 2014.gada budžetā par labu tam, lai līdzekļus saņemtu zemnieki, kas šobrīd cieš no Krievijas ieviestajām sankcijām.
Tomēr es gribētu vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka ik gadu no valsts parāda apkalpošanas izdevumiem ļoti lieli resursi tiek pārdalīti citām valdības prioritātēm, un arī šogad tie jau ir 60 miljoni eiro, un ik gadu Valsts kontrole izsaka skarbus secinājumus un konkrētus ieteikumus par budžeta plānošanas pilnveidošanas nepieciešamību, bet būtībā dzīvē nekas nemainās un valsts pārvaldē radīta pilnīga drošības sajūta, ka ikviena neprecizitāte prognozēs, aprēķinos tiks labota, līdzekļi jaunām politikas iniciatīvām var tikt pārdalīti, pat necenšoties izskaidrot Saeimas deputātiem iemeslus. Un diemžēl tas, ko mēs šobrīd redzam saistībā ar budžeta sagatavošanas grafiku un īpaši ar to laiku, kas tika atvēlēts Saeimai šī budžeta projekta izskatīšanai: kārtējo reizi tas nerada pārliecību, ka būs iespējams apspriest, izvērtēt pēc būtības budžetu un līdz ar to nodrošināt kvalitatīvu budžeta izstrādi.
Pateicos jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai.
Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!