Frakciju viedokļi 2014.gada 11.decembrī

(16.12.2014.)

Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 11.decembra sēde, un raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama sēžu zāles, tūlīt deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labvakar šajā vakara stundā! Šodien Saeimas darba diena bija ievērojami garāka nekā citkārt. Tā sākās jau pirms 8.00 no rīta, kad uz piketu pie Saeimas nama sāka pulcēties skolotāji no visiem Latvijas reģioniem. Ar viņiem tikās gan Saeimas vadība, gan arī atsevišķi deputāti, notika tikšanās un lietišķa saruna, kurā no vienas puses piedalījās arodbiedrību un skolotāju pārstāvji, no otras puses – Saeimas priekšsēdētāja, izglītības un zinātnes ministre, es kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un arī vairāki deputāti.

Kas tad ir tie galvenie jautājumi, kuru dēļ šodien skolotāji bija spiesti piketēt pie Saeimas? Galvenā problēma, kas bija lasāma arī piketētāju plakātos, neapšaubāmi ir zemais skolotāju atalgojuma līmenis par vienu slodzi (salīdzinot to ar vidējo atalgojumu Latvijas tautsaimniecībā un tagad jau salīdzinot arī ar noteikto minimālo algas līmeni valstī). Šo problēmu Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi risināt, izstrādājot un ieviešot jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kam būtu jāsāk strādāt no 2015.gada 1.septembra. Taču nākamā – 2015.gada budžetā šī modeļa ieviešanai ir rezervēti vien 3 miljoni eiro, kaut arī Izglītības un zinātnes ministrijas un arī arodbiedrības nosauktais nepieciešamais finansējuma apjoms 2015.gadam ir apmēram četras reizes lielāks – 12 miljoni. Skolotāji pamatoti uzskata, ka viņi tiek mānīti un ka jaunā modeļa ieviešana neļaus pacelt viņu darba algas līmeni. Tāpēc ar šo piketu viņi prasīja no valdības un Saeimas atbilstošas garantijas, ka situācijā, ja jaunā modeļa ieviešanai būs vajadzīgs vairāk par šiem rezervētajiem 3 miljoniem eiro, tad valdība radīs iespēju, kā to finansēt. Un te nu es jums gribu pastāstīt par to, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Zaļo un Zemnieku savienības frakcija mēģināja darīt vēl pirms šī piketa, lai vismaz daļēji risinātu pedagogu atalgojuma problēmu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pie sarunu galda mēs savedām kopā izglītības un zinātnes ministri un ministrijas vadību, no vienas puses, un skolotājus un skolotāju arodbiedrības pārstāvjus – no otras puses. Lietišķā sarunā mēģinājām saprast, kā būtu jārisina šis jautājums, lai, no vienas puses, tiktu veidots šis jaunais pedagogu darba samaksas modelis tāds, kurš apmierinātu visus skolotājus, un, no otras puses, lai būtu skolotājiem lielākas garantijas, ka nepieciešamības gadījumā šim modelim tiks iedalīta lielāka naudas summa. Šīs konstruktīvās sarunas gaitā parādījās arī tas, ka pedagogu vidū nebūt nav tik vienprātīga attieksme pret šo jauno modeli. Ir daļa pedagogu, kas to neapšaubāmi atbalsta, un galvenokārt tas attiecas uz lauku skolām, uz skolām, kuras ir izvietotas reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, bet lielo pilsētu skolu pedagogi un skolu vadītāji nebūt nav iepriecināti par jauno modeli. Un tas nozīmē, ka izglītības nozarē nav vienprātīgas attieksmes par jauno modeli, un tā ir problēma, kuru Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāmāk risināt. Un mēs šajā sarunā arī tātad mēģinājām šādus jautājumus pārspriest. Un tad nākamajā dienā, tas ir, vakar, 10.decembrī, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā mums izdevās pie sarunu galda savest Ministru prezidenti Laimdotu Straujumas kundzi, izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seiles kundzi un arodbiedrības vadību un skolotāju pārstāvjus, un atkal bija konstruktīva saruna. Mēs bijām cerējuši, ka tajā tiks panākta galīgā vienošanās par to, ka gadījumā, ja šis modelis uz nākošā gada vidu būs izstrādāts un aprobēts... ka tam ir pietiekami lielas finansiālās garantijas. Diemžēl skolotāju arodbiedrības pārstāvji teica tā: ja viņiem negarantē 12 miljonus, šo konkrēto summu, tad viņi nepiekrīt parakstīt šādu vienošanos. Bet, no otras puses, šobrīd nav pietiekami skaidras informācijas, cik tad īsti šis pedagogu atalgojuma jaunais modelis maksās un kāds tas vispār būs, – vai tas būs tāds, kādu šobrīd aprobē 34 Latvijas skolās, vai tā būs zināmā mērā kombinācija no šī jaunā, iecerētā modeļa un no tā, kas šobrīd strādā, no principa “nauda seko skolēnam”.

Vienīgais, ko mums izdevās panākt, ir mutisks solījums no mūsu premjeres Laimdotas Straujumas puses, ka gadījumā, ja Izglītības un zinātnes ministrijai būs izdevies atrast caurspīdīgā informācijā balstītu, pietiekami viegli izprotamu, visas izglītības nozares atbalstītu modeli pedagogu darba samaksai un tas būs izdarīts uz nākamā gada 1.jūliju, tad valdība radīs iespēju nodrošināt nepieciešamo finansējumu šī modeļa ieviešanai no nākošā gada 1.septembra.

Tas tad arī šovakar galvenais. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vucāna kungam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Saskaņā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervētais finansējums ir tikai 3 miljoni eiro. SASKAŅA uzskata, ka tas nav pieņemams. SASKAŅA uzskata, ka izglītība ir viena no valsts ekonomiskās izaugsmes prioritātēm un tieši pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni. Bet Latvijas pedagogu darba samaksa diemžēl ir viena no viszemākajām Eiropā. Mūsu valstī samaksa par vienu pedagoga darba likmi ir 420 eiro, bet, piemēram, Igaunijā pedagogu minimālais atalgojums ir 800 eiro.

Mums ir absolūti skaidrs, ka skolotāju intereses šajā budžeta projektā nav ņemtas vērā un skolotājiem šis budžets nav draudzīgs vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Šāda darba samaksa Latvijā absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām, iemaņām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga. Un tas liecina, ka valdība nepietiekami novērtē viņu darbu.

Otrkārt. Vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā pakāpeniski pieaug, taču skolotājiem jautājumā par atalgojumu principiāli nekas nav mainījies. Turklāt, pateicoties valdībai, skolotājiem acīmredzot būs līdz 65 gadu vecumam jāstrādā par 420 eiro mēnesī par likmi (uz papīra).

Treškārt. Ar 2015.gada 1.janvāri minimālā alga valstī būs 360 eiro, līdz ar to starpība starp mazkvalificētu darbinieku un augsti kvalificētu darbinieku (nereti ar divām augstākajām izglītībām un maģistra grādu!) būs tikai 60 eiro.

Un ceturtkārt. Valdības piešķirts niecīgs pielikums nesegs pat komunālo maksājumu pieaugumu nākamgad, nemaz nerunājot par pārtikas, apģērba un citu pakalpojumu izmaksu pieaugumu jeb kāpumu. Lai ieviestu pedagogu darba samaksas jauno modeli no 2015.gada 1.septembra, nepieciešams adekvāts papildu finansējums, kurš šobrīd budžeta projektā nav paredzēts. Līdz ar to SASKAŅA aicina Saeimu meklēt minētās problēmas risinājumu. Un katrā ziņā mūsu frakcijai ir konstruktīvs risinājums, kuru mēs gatavojamies šodien iesniegt izskatīšanai parlamentā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas SASKAŅA frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labvakar Latvijā! Šodien, mūsuprāt, galvenais jautājums, protams, bija budžeta likuma apstiprināšana pirmajā lasījumā. Neapšaubāmi tas ir likums, kas ietekmēs pilnīgi visus – gan ierēdņus, gan uzņēmējus, gan cilvēkus valstī kā tādā, gan arī investorus, kuri skatīsies uz tiem nosacījumiem, uz kādiem viņiem šeit ir nodrošinātas iespējas attīstīties.

Un pats svarīgākais, ko mēs gribētu atzīmēt, tomēr ir tā lielā steiga, kurā tapis šāds dokuments. Varas partiju pārstāvjiem, protams, ir savi argumenti, ka bija vēlēšanu gads un viņiem jāpaspēj līdz Ziemassvētkiem. To var saprast. Taču, mūsuprāt, bija jāatrod vairāk laika, lai izdiskutētu šo biezo dokumentu paketi, kas mums tika iesniegta. Tajā ir ļoti daudzi pavadošie likumprojekti, un varētu, protams spriest, kuri ir vairāk svarīgi, kuri – mazāk svarīgi.

Viens piemērs. Šodien tika diskutēts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijā likumprojekts par enerģijas tirgošanu. Šinī situācijā tiek radītas nepamatotas privilēģijas tiem, kas nodarbojas ar vēja ģeneratoru enerģijas ieguvi. Izrādās, ka tiem, kas ir savulaik dažādā veidā ieguvuši šīs iespējas to ražot, ir 20 gadu garumā garantēta, teiksim, atmaksa par šīm investīcijām. Es domāju, ka jebkurš biznesmenis šobrīd Latvijā priecātos, ja viņam šādas garantijas kāds spētu piedāvāt.

Turklāt vēl bija... kaut vai tādas nepilnības, ka, ja kāds paliek parādā un nesamaksā naudu, tad enerģijas tirgotājs var nesamaksāto proporciju sadalīt uz pārējiem patērētājiem. Visas šīs nepilnības tika no mūsu puses un arī no citu deputātu puses norādītas, diemžēl to nesadzirdēja pozīcijas varas dzirdīgās ausis, un tas viss iet tālāk. Vienkārši paliek cerība, ka to varbūt sadzirdēs tomēr.

Mums šī steiga liekas ļoti nepieņemama, tā neliecina par labu politisko praksi. Tā liecina par to, ka likumdošanā ir iespējamas lielas kļūdas, kuras pēc tam būs jālabo un kuras “izmanīgi” (pēdiņās) ierēdņi un “uzņēmīgi” (pēdiņās) uzņēmēji varēja izmantot arī savā labā.

Tajā pašā laikā nav neviena likuma, kurš šobrīd runātu par sabalansētu reģionālo attīstību. Un tas nedaudz satrauc. Protams, var arī mest akmeņus mūsu dārziņā par to, ka mēs šādus likumprojektus neesam iesnieguši. Bet, no otras puses, tā kā mēs esam tik jauns – vēl tik jauns! – politiskais spēks, mēs cerējām, ka mūsu pieredzējušie kolēģi kaut ko tādu būs pamanījuši, – vēl jo vairāk tāpēc, ka līdz šim tika uzsvērts, ka reģioni priekš viņiem ir svarīgi, un pat bija izstrādātas speciālas, teiksim, programmas reģionu attīstībai.

Kopumā ņemot, es varu teikt tā: mēs ceram uz to labāko, mēs ticam, ka Latvija var attīstīties un Latvija var izaugt. Un tikai šīs valdības spēkos ir to pierādīt. Un mūsu cerība ir, ka attiecībā uz tēriņiem mēs spēsim sabalansēt mūsu ekonomiskās iespējas ar mūsu vajadzībām un ka šinī situācijā ne tikai palielināsies algas ierēdniecībai, ne tikai tiks radītas labi atalgotas vietas padomēs, kuras ir vajadzīgas, bet kurās atkal ir pārmērības, bet ka tiks arī dots attiecīgi kāds labums arī sabiedrībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Un vēl paliek tomēr neliels cerību stariņš, ka veselais saprāts uzvarēs un ka būs, teiksim, kaut vai tāds neliels ieguldījums, mikrouzņēmumu nodoklis tomēr netiks mainīts.

Paldies par uzmanību! Un cerībā – līdz nākošajai reizei!

Vadītāja. Paldies Dainim Liepiņam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža Vucāna kungs runāja par izglītības jomas problēmām, par pedagogu algu jautājumu, tāpēc es varu tam nepieskarties. Runāšu par šīsdienas galveno notikumu – par valsts budžeta likumprojekta un to pavadošās paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Nu jā, opozīcijas uzdevums ir kritizēt. Pozīciju parasti slavē. Es neslavēšu, es runāšu par skaitļiem.

Paredzētie summārie ieņēmumi nākamā gada budžetā ir 7,2 miljardi eiro. Tātad ir palielinājums par 208 miljoniem. Un mūsu izdevumu kāpums ir par 283 miljoniem eiro. Kas ir patiesībā ļoti labs rezultāts, jo sākotnēji izskatījās, ka mums šādas naudas vienkārši nav vai, kā žargonā saka, fiskālā telpa ir nulle. Valdības ministri ļoti saskaņoti strādāja un savu ministriju budžetu bāzēs atrada ne pārāk lietderīgus tēriņus, kurus varētu samazināt, un tā patiesībā ir ārkārtīgi laba tendence, jo diemžēl, strādājot pie budžeta likumiem, parasti ir tā: kas bāzē ir iekšā, tas tur mūžam arī paliek. Tā ka šī ir ļoti laba politiska iniciatīva, ar ko varēja nofinansēt vairākas ļoti svarīgas prioritātes.

Vēl viens liels papildu ieņēmums budžetā tiek prognozēts no ēnu ekonomikas apkarošanas. Tie ir gandrīz 54 miljoni eiro. Tā ka es ceru, ka mēs arī virzīsimies šajā virzienā.

Šis budžets nenoliedzami veicinās tautsaimniecības attīstību. Tas ir svarīgi, ka mēs dzīvosim no savas nopelnītās naudas, nevis līdīsim dziļi parādos, kā dažs labs varbūt to gribētu ieteikt un uzgrūst mūsu parādu nastu nākamajām paaudzēm. Mēs strādāsim ar budžeta deficītu, strukturālo deficītu, – 1 procentu.

Un, runājot par jomām, pieaugums zemniekiem – vairāk nekā 30 miljoni, veselībai – vairāk nekā 30, satiksmes infrastruktūrai – tāpat vairāk nekā 30, tāpat arī aizsardzībai. Izglītības un zinātnes ministrijas programmām – arī vairāk nekā 30 miljoni eiro plusā. Arī visām pārējām jomām ir pieaugums... nu, skaitliski ne tik liels.

Šis budžets nenoliedzami mazinās nevienlīdzību un nabadzību. Un, runājot par nevienlīdzību, es gribētu teikt, ka tā ir ne tikai sociālās nevienlīdzības mazināšana, bet arī reģionālās nevienlīdzības mazināšana. Tam, ko Liepiņa kungs pirmīt sacīja par to, ka reģionu intereses nav ievērotas, – nu, tam grūti piekrist. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir vairāk naudas nekā jebkad – 36,5 miljoni, plus vēl 7 miljoni eiro pašvaldību ceļiem. Un visās Latvijas pašvaldībās ieņēmumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, palielināsies nākamajā gadā un nevienlīdzība mazināsies.

Par sociālo drošību. Minimālās algas celšana par 40 eiro radīs ļoti daudz pozitīvu efektu. Tas būs labs solis pareizajā virzienā, lai mazinātu interesi Latvijas pilsoņiem doties ekonomiskā trimdā. Tas būs labs solis ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā. Tas būs labs solis, rādot, ka Latvijā var nopelnīt arī ģimenei, ģimenes iztikai nepieciešamos līdzekļus.

Un tas, ko diemžēl mēs neesam izdarījuši 2015.gada budžetā, bet kas ir paredzēts nākamajā, 2016., gadā, – neapliekamā minimuma diferencēšana un paaugstināšana mazo algu saņēmējiem un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšana. Šis ir ļoti svarīgs solis, un es būtu bijis ārkārtīgi priecīgs, ja mēs būtu varējuši tehniski to spēt realizēt jau 2015.gadā, bet diemžēl sakarā ar to, ka vēlēšanu cikla dēļ valdība nevarēja tik laicīgi sākt strādāt pie šiem jautājumiem...

Līdz ar to es esmu gandarīts, ka mēs esam pieņēmuši budžetu pirmajā lasījumā. Nākamajā nedēļā pirmdien un otrdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādās pie deputātu iesniegto priekšlikumu apkopošanas un izvērtēšanas. Un es ceru, ka mēs pieņemsim 2015.gada budžetu nākošnedēļ 17.decembrī.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Šadurska kungam.

Un nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Labvakar, Latvija! Nacionālās apvienības frakcija šodien grib akcentēt trīs nozīmīgus Saeimas darba kārtības jautājumus: viennozīmīgi, tas ir 2015.gada budžets, izmaiņas Civilprocesa likumā un Vietējo pašvaldību referendumu likums. Un par katru pēc kārtas.

Par budžetu. Nacionālā apvienība uzskata, ka budžeta projektā nav iestrādāti visi iespējamie risinājumi, lai palielinātu budžeta ieņēmumus un rastu papildu naudu jomām, kurām līdzekļi visvairāk ir nepieciešami. Uzskatām, kā mērķtiecīgi 3–4 gadu periodā pakāpeniski jāpaaugstina akcīzes nodoklis alkoholam, kā arī nodoklis azartspēlēm. Tas dotu iespējas nodrošināt ar finansējumu skolēnu brīvpusdienas sākotnēji 4.–5.klašu grupai un turpmāko trīs gadu laikā – ik gadu vēl divām klašu grupām, sniedzot valsts atbalstu 50 procentu apmērā. Tas ļautu sasniegt mērķi, ka 2018.gadā, uz Latvijas simtgadi, brīvpusdienas tiktu piešķirtas visām pamatskolas klašu grupām. Šo nodokļu paaugstināšanas rezultātā papildus gūtos budžeta ieņēmumus varētu novirzīt arī pedagogu algu finansēšanai jaunā finansēšanas modeļa ietvaros no 2015.gada 1.septembra.

Nacionālajai apvienībai izdevās panākt, ka gada pirmajos trīs mēnešos tiks pārskatīts lēmums par sociālo iemaksu griestu noteikšanu. Kopš 2014.gada 1.janvāra, nosakot iemaksu griestus, valsts ne vien palielina sociālo nevienlīdzību, bet arī budžetā neieņem vairāk kā 30 miljonus eiro. Saistībā ar šo pašu jautājumu lēmums par sociālo pabalstu izmaksu ierobežojumu pilnīgu atcelšanu arī nav sociālekonomiski pamatots. Līdzīgi kā kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā – būtu nepieciešams noteikt pastāvīgas normas par ierobežojumiem, ieviešot augstāku slieksni, piemēram, vecāku pabalsta saņemšanai, nekā tas ir šobrīd algām, kas lielākas par 1000 eiro. Šo algu saņēmēji varētu saņemt vecāku pabalstu 50 procentu apmērā. Ievērojot solidaritātes principu, tā vietā ir palielināms minimālais bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam no pašreizējā Nacionālās apvienības izcīnītā 171 eiro apjoma līdz 200 eiro, sākot ar 2016.gada 1.janvāri. Sociālās nevienlīdzības mazināšanas programmas īstenošanai nākamā gada sākumā ir jāvienojas par optimālo risinājumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalei par labu ģimenēm ar bērniem, nosakot diferencētu neapliekamo minimumu un paaugstinot atvieglojumus par apgādībā esošu bērnu, vēlams, diferencējot pēc bērnu skaita ģimenē. Arī tas ir jāizlemj trīs mēnešu laikā, lai to varētu noteikt ar 2016.gada 1.janvāri.

Par otro svarīgo Saeimas šīsdienas sēdes punktu – likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies par ģimenes institūta stiprināšanu, tātad arī par bērna tiesību aizsardzību. Tāpēc atbalstām pirmajā lasījumā skatītos grozījumus Civilprocesa likumā, kuri atvieglos tiesisko regulējumu un kārtību, kādā tiek izskatītas lietas par aizgādībā esošiem bērniem. Nacionālā apvienība uzskata, ka tas ir solis uz priekšu, lai Latvijā tiktu uzlabotas bērna tiesības un to aizsardzība. Tas ir arī būtisks solis, lai sakārtotu aizgādības tiesības pār bērnu, novēršot gadījumus, kad bērnam vajadzīgais aizgādnieka atbalsts juridisko šķēršļu dēļ netiek laikus nodrošināts un bērns savā ziņā kļūst par situācijas un nesakārtotās likumdošanas ķīlnieku.

Un trešais svarīgais punkts Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā bija likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Nacionālā apvienība uzskata, ka ir pareizi, ka 12.Saeima ir pārņēmusi iepriekšējās Saeimas darbu pie Vietējo pašvaldību referendumu likuma, kas palielinās iedzīvotāju līdzdalības iespējas, ļaujot ietekmēt vietējās varas lēmumus. Taču gaidāmas nopietnas diskusijas šajā jautājumā. Iedzīvotāju līdzdalības palielināšana un reāla instrumenta ieviešana, lai iedzīvotāji varētu ietekmēt lēmumus, ir ļoti svarīgs signāls Latvijas kā demokrātiskas valsts stiprināšanai. Tajā pašā laikā ārkārtīgi svarīgi ir novērst visus iespējamos riskus, piemēram, pašvaldībai nozīmīgu projektu bezjēdzīgu apturēšanu. Tāpat nedrīkst pieļaut, ka ar referendumu palīdzību tiktu virzīti tādi lēmumi, kuri varētu apdraudēt Latvijas nacionālo drošību un teritoriālo nedalāmību. Tas ir jo īpaši būtiski šodien ģeopolitiskajā kontekstā. Vietējie referendumi nedrīkst pārvērsties par ieroci Latvijai nelojālo iedzīvotāju rokās, atkārtojot Austrumukrainas scenāriju.

Nacionālā apvienība vēlas vērst uzmanību uz to, ka Saeima iepriekš neatbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto Civilprocesa likuma grozījumu, kas nosaka Maksātnespējas likuma normu piemērošanas procesuālo kārtību. Par to balsoja vienīgi Nacionālās apvienības un daži Latvijas Reģionu apvienības deputāti. Līdz ar to Maksātnespējas likuma normu spēkā stāšanās ir jāatliek. Maksātnespējas likuma normu grozījumi paredz būtiskas maksātnespējas procesa reformas, līdz ar to Saeimas deputātu nevēlēšanos pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā var uzskatīt par šo deputātu nevēlēšanos atbalstīt maksātnespējas procesa reformas.

Nobeigumā vēlos informēt, ka šosestdien, 13.decembrī, Ogres mūzikas skolā tiks aizvadīts Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kura laikā tiks ievēlēta jauna Nacionālās apvienības valde, kā arī diskutēts par partijas nākotnes attīstību.

Un visbeidzot es novēlu visiem gaišu un priecīgu trešo Adventi. Un uz tikšanos jau nākamnedēļ!

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Un raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā vārdu dodu partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL)

Labvakar, cienījamie radioklausītāji un klausītājas! Es runāšu šovakar par trim lietām... nē, faktiski par četrām lietām, kas ir aktuālas partijai “No sirds Latvijai”.

Pirmā lieta ir tā, ka mēs pildām saviem vēlētājiem doto apsolījumu un iesniedzām Saeimā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, jo mums ir jāspēj savā valstī radīt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem apstākļus, lai tie varētu darboties un attīstīties, skaidri apzinoties, ka valsts novērtē un atbalsta ikvienu uzņēmēju, kurš spēj radīt pievienoto vērtību, uztur sevi, savu ģimeni un rada darba vietas. Tādēļ mēs aicinājām atbalstīt mūsu ierosinājumu atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuri noteica, ka jau ar nākošo gadu tiks ieviests palielinātais – 11 procentu – mikrouzņēmumu nodoklis uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 7 000 eiro, un aicinājām atgriezties pie 9 procentu likmes.

Šis nebija balsojums tikai par nodokļu likmi. Šis bija balsojums par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmējiem, par atbalstu mūsu cilvēku palikšanai Latvijā. Taču diemžēl mūsu balsu bija par maz, lai pārliecinātu pozīcijas partiju deputātus par to, ka šis jautājums ir jāatrisina neatliekami. Tātad mūsu ierosinājums tika noraidīts.

Otrs likumprojekts, kuru mēs priekšvēlēšanu laikā solījām saviem iedzīvotājiem, ir “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Iesniedzot šos grozījumus, mēs ierosinājām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi trim svarīgākajām produktu grupām, kuras ir ļoti populāras un ļoti cienītas un lietotas Latvijā. Tās ir piens, dārzeņi un graudaugi.

Šis jautājums ir aktuāls vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvija ir viena no... Latvijā vispār ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm pārtikai visā Eiropas Savienībā. Pēc Eurostat datiem, Eiropas valstu vidū tikai Ungārijā un Dānijā ir augstāks PVN nekā Latvijā, turklāt 13 Eiropas valstīs PVN pārtikai ir mazāks par 10 procentiem. Četrās valstīs – Kiprā, Maltā, Īrijā un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē – tas vispār ir nulle procentu, kamēr Latvijā tas ir 21 procents.

Izskatīšanai Saeimā tika iesniegts kolektīvais priekšlikums par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai, un šo iniciatīvu portālā manabalss.lv atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku uz iesniegšanas brīdi. Tagad jau šis skaitlis ir krietni pāri par 14 tūkstošiem. Arī dažādu jomu eksperti un nevalstisko organizāciju vadītāji atbalsta šo pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu pārtikas produktiem, un tie ir gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente un nodokļu un nodevu eksperte, gan Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore un virkne vēl citu zināmu... un tādu cilvēku, kas zina, ko viņi saka. Taču diemžēl mēs atkal netikām uzklausīti, jo Saeima diemžēl nenobalsoja... nepieņēma šo mūsu priekšlikumu, un līdz ar to dziļās materiālās nenodrošinātības indekss Latvijā netiks dilināts ar šī kaut nelielā, bet ļoti svarīgā soļa palīdzību, lai gan mēs ar šo indeksu esam starp četrām nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Un tas ir ļoti būtiski, jo lielākā daļa no mūsu valsts iedzīvotājiem ir zema ienākumu līmeņa grupā, un šajā grupā izdevumi pārtikai sastāda no 32 līdz 35 procentiem. Tātad jebkāda veida atvieglojumi šajā ziņā dotu iespēju cilvēkiem iegādāties veselīgāku pārtiku, iegādāties vairāk pārtikas, būt labāk paēdušiem, vairāk nodrošināt sevi un savus bērnus.

Trešais jautājums, pret ko mēs šodien iebildām un balsojām “pret”, bija Saeimas lēmums par valsts budžetu 2014.gadam, par noteiktās apropriācijas pārdali. Mūs neapmierināja tas, ka šajā lēmumā parādījās 2,3 miljoni līdzekļu, kuri tika apzīmēti ar terminu “neparedzētiem gadījumiem” bez jebkāda atšifrējuma. Līdz gada beigām ir atlikušas pavisam nedaudzas dienas un darbadienas vēl jo mazāk, un tad 2,3 miljoni mums paliek neskaidri, kam tad tie šādos neparedzētos gadījumos varētu tikt sadalīti. Mēs iestājamies par šo caurspīdīgumu, caurskatāmību visās lietās, kas ir saistītas ar valsts budžetu, ar nodokļu politiku. Tāpēc mēs arī neatbalstījām šodien budžeta likumprojektu.

Mēs piekrītam arī kolēģu izteiktajam viedoklim, ka šis grafiks ir nenormāls. Saeima īstenībā tiek pārvērsta vienkārši par balsošanas mašīnu, jo mums šodien vienkārši vajadzēja spiest pogas. Mums nebija laika iedziļināties tajos dokumentos, kas mums tika iedoti. Mums šodien vajadzēja vienkārši spiest pogas “par” vai “pret”, lai šī dokumentu pakete, kas sastāv no 19 pavadošajiem likumprojektiem un paša budžeta likumprojekta, tiktu pieņemta pirmajā lasījumā. Tas nav normāli! Mēs nepiekrītam tam, ka normāls darba grafiks ar šo valsts nozīmīgāko likumprojektu ir ietilpināms vakara un nakts stundās... ka rīt līdz pulksten 10.00 mums ir jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam visam šim apjomīgajam dokumentu klāstam. Tas nav normāli, un mēs tam nepiekrītam, jo neuzskatām, ka šādā veidā mēs varam godprātīgi pildīt tautai doto solījumu. Tad, kad mēs zvērējām šeit, uzņemoties deputāta pienākumus, mēs sacījām, ka godprātīgi... no visa prāta un sirdsapziņas pildīsim savus pienākumus. Šādos apstākļos, ar šādu budžeta pieņemšanas grafiku tas vienkārši nav iespējams.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Silvijai Šimfai no partijas “No sirds Latvijai” frakcijas. Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Svētdien, 24.novembrī