Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un “Frakciju viedokļu” laikā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien parlamentā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

 

Labdien! Šodien Latvijā, ņemot vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, darbu uzsāk liela starptautiska konference – vairāk nekā 300 dalībnieku no visām Eiropas Savienības valstīm. Pārstāvēti ir Eiropas Savienības nacionālo parlamentu ārlietu un aizsardzības komisiju deputāti. Piedalīsies... piemēram, šodien sēdē būs arī NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs, rītdien ieradīsies un šajā konferencē piedalīsies Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni. Jautājumi, protams, būs saistīti arī ar aktuālo situāciju Krievijā un Ukrainā. Viena no darba grupām piektdien būs veltīta tieši hibrīdkaram. Mēģināsim kopā ar mūsu kolēģiem citu valstu, Eiropas Savienības valstu, parlamentos atrast risinājumus un definējumus tam, ko tad īsti nozīmē hibrīdkarš un pēc kādām pazīmēm to var atpazīt. Runāsim par to, ka no 28 Eiropas Savienības valstīm 22 ir NATO dalībvalstis, līdz ar to ir jāsaprot, kādā veidā strādāt arī kopā un izmantot to potenciālu, kas ir abām organizācijām.

Šis, liekas, ir viens no mūsu – Latvijas kā prezidējošās valsts Eiropas Savienībā – lielākajiem pasākumiem tieši šī pusgada laikā, un arī tā dalībnieku sastāvs ir ļoti reprezentatīvs. Es aicinu visus pēc iespējas sekot tam līdzi. Portālā delfi.lv būs arī nodrošināta tiešraide. Konference sāksies tūlīt, pulksten 11.00, un tātad šodien un rītdien Ķīpsalā tā arī notiks.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ainaram Latkovskim no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamajam vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

 

Labdien! No tiem dokumentiem, kas bija sagatavoti uz šīsdienas plenārsēdi un pie kuriem strādāja deputāti iepriekšējā nedēļā, īpašu vērību gribētu pievērst diviem likumu... diviem dokumentu projektiem.

Pirmais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Atsevišķi šāds likumprojekts, protams, nebūtu atbalstāms, jo piedāvā paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, tas ir, uzliek patērētājam papildu slogu, atstājot gan transporta ekspluatācijas nodokli, gan palielinot degvielas cenu. Tomēr šis likumprojekts ir jāvērtē kopā ar likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”. Šajā likumprojektā uz otro lasījumu bija iesniegti priekšlikumi, kas paredzēja atcelt šādu nodokli. Arī kaimiņvalstīs nav transportlīdzekļa nodokļa, tas ir ietverts akcīzes nodoklī degvielai.

Tāpēc mūsu partijas nostāja nav mainījusies – kā bija pirmsvēlēšanu periodā, tā arī šobrīd mēs esam par taisnīgiem nodokļa maksājumiem. Proti, nodoklis nav jāmaksā ikvienam automašīnas īpašniekam tikai tāpēc, ka viņam šī mašīna ir, ar kuru varbūt viņš aizbrauc tikai līdz veikalam vai līdz ārstam. Taisnīgs nodoklis nozīmē – jo tu vairāk brauc (proti, lieto ceļus) un jo tev jaudīgāka mašīna (proti, tu tērē vairāk degvielas), jo tu vairāk arī maksā. Tāpēc mēs piekritām akcīzes nodokļa nelielai celšanai, lai gan, protams, balsojums arī bija... mēs balsojumā zaudējām šoreiz.

Otrs ir lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra””.

Mūsu partija vienmēr ir iestājusies par bankas “Citadele” palikšanu valsts īpašumā, taču tās pārdošanas process ir noticis, tikai tajā jau no paša sākuma nebija atklātas darījuma patiesās aizkulises. Sabiedrība netika informēta par to, cik ekonomiski pamatots ir šis darījums un ko tas dos vai nedos valstij.

Valsts, pārdodot banku “Citadele”, vairāk zaudēs nekā iegūs. Šādus secinājumus var izdarīt, arī iepazīstoties ar šīsdienas lēmuma projektam pievienoto finanšu ministra vēstuli Saeimai. Kāds īsti ieguvums ir Latvijas valstij, Latvijas tautai no šī it kā veiksmīgā darījuma? Nav izveidota valsts banka, kas varētu kreditēt mazo vai vidējo biznesu vai jaunās ģimenes, tām iegādājoties pirmo mājokli. Un tāpēc esam spiesti pakļauties banku spiedienam nolikto atslēgu principa gadījumā. Pārdodot valsts daļu bankā “Citadele”, valsts ne tikai negūst nekādu labumu, bet vēl aizvien paliek parādā. Mēs kopā – tas ir, visi nodokļu maksātāji, – no bankas pārdošanas visu saņemto kaut kam atdosim un varbūt vēl pat piemaksāsim, lai dzēstu kredītus.

Tāpēc mēs šodien nevarējām balsot par šādu lēmuma projektu, jo mums nav skaidrs viss darījuma tiesiskums. Jo neviens nespēj sniegt skaidrojumu, ko Latvija no tā visa iegūs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja “Grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, kas paredz ieviest tā saukto apbūves tiesību institūtu.

Es domāju, ka nevienam nav noslēpums par to, ka Latvijā ir diezgan liela problēma, kas ir saistīta ar tā saukto dalīto īpašumu. Proti, zeme pieder vienai personai, bet ēka pieder citai personai. Vēsturiski šādas situācijas ir veidojušās gan denacionalizācijas procesa rezultātā, gan arī vēlāk, kad uz kādai citai personai piederoša zemes gabala tika būvētas dažādas jaunbūves, dzīvojamās ēkas. Lai risinātu šo problēmu, kas nebūt nav vienkārša, Tieslietu ministrija jau vairākus gadus ir strādājusi, meklējot risinājumus, un faktiski šie risinājumi šobrīd ir izveidoti divās daļās.

Viena daļa ir vērsta uz to, lai nākotnē nepieļautu šāda dalītā īpašuma veidošanos, un tieši to paredz šodien Saeimā pieņemtie grozījumi Civillikuma daļu spēkā stāšanās likumā. Minētais regulējums noteic, ka turpmāk (no 2017.gada 1.janvāra) šāda apbūves tiesība būs iespējama tikai tad, ja starp zemes īpašnieku un ēkas iespējamo īpašnieku pastāvēs apbūves tiesību līgums, kur būs atrunātas gan pušu tiesības, gan pienākumi. Šāds līgums būs reģistrējams zemesgrāmatā, un, kas ir ļoti būtiski, šādu līgumu varēs piemērot un šādu dalīto īpašumu varēs veidot uz apbūves tiesību pamata tikai attiecībā uz nedzīvojamām ēkām vai inženierbūvēm. Tas varētu būt iespējams tajos gadījumos, kad kāds komersants vēlas uzbūvēt, piemēram, degvielas uzpildes staciju, un, beidzoties šai apbūves tiesībai, šī stacija vai nu pāries zemes īpašnieka īpašumā, vai attiecīgi būs nojaucama. Piemēra veidā mēģināju raksturot šo situāciju. Šis ir pirmais solis.

Tieslietu ministrija šobrīd strādā arī ar vairākiem grozījumiem citos normatīvajos aktos, kuru mērķis ir izbeigt dalītā īpašuma attiecības, kas radušās vēsturiski. Tātad šis ir otrs bloks, un Tieslietu ministrijai ir uzdevums šī gada laikā nākt ar šīm iniciatīvām, kas, neapšaubāmi, arī tiks izdarīts, un cerams, ka šī problēma arī nākotnē tiks atrisināta.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam.

“Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ainārs Mežulis. Lūdzu!

A.Mežulis (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Es gribēju jums pastāstīt par divām lietām. Tātad darba grupa, kurā es arī pats darbojos, ir pabeigusi darbu pie publisko pakalpojumu likumprojekta, un šis likumprojekts ir iesniegts arī komisijā. Kā mēs zinām, tad pavisam nesen jau šis likumprojekts tika skatīts, bet komisijās tas atbalstu neguva, bet ar Saeimas atbalstu vēlreiz tika nodots atpakaļ Vides un reģionālās attīstības ministrijai, lai pārstrādātu šo likumprojektu. Tika izveidota arī darba grupa, kurā dalību ņēma gan praktiski visu Saeimas koalīcijā pārstāvēto frakciju deputāti, gan arī Rīgas domes pārstāvji un, protams, arī ministrijas pārstāvji. Darbs ir bijis ļoti intensīvs, un tas ir pabeigts. Šobrīd šis likumprojekts no jauna ir iesniegts komisijā, un es ceru, ka tas komisijā gūs atbalstu un pavisam drīz nonāks arī izskatīšanā Saeimā.

Gribu arī informēt jūs, ka šīs nedēļas laikā es kā deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu vadītājs pēc goda konsula Ļvovas apgabalā Garculas kunga un goda konsules Čerņigovas apgabalā Višņakovas kundzes ielūguma pabiju arī Ukrainā, viesojos abos šajos apgabalos, tikos gan ar Ļvovas apgabala administrācijas vadītāju Oļegu Sinutku, gan Čerņigovas apgabala administrācijas vadītāju Mikolu Zverevu, kā arī ar Ļvovas pilsētas mēru Andriju Sadoviju, kurš ir viens no galvenajiem pretendentiem uz Kijevas mēra amatu rudenī gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Mēs runājām par iespējamo palīdzību, kāda būtu Ukrainai visvairāk vajadzīga šobrīd no Latvijas puses.

Man bija arī tas gods piedalīties Ļvovas dramatiskā teātra izrādē – Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” pirmizrādē – un teikt uzrunu. Un tas man liekas ļoti simboliski, ka arī šajā laikā tiek iestudēta izrāde par godu Raiņa 150 gadu jubilejai, un mēs, visi latvieši, zinām, ko mums nozīmē dziesma “Pūt, vējiņi!”. Un, kā izrādās, tad šim teātrim jau kopš 1959.gada “Pūt, vējiņi!” ir teātra himna.

Līdz ar mani šajā vizītē piedalījās arī Pāvilostas delegācija, kura izteikusi vēlmi atrast sadarbības un sadraudzības pilsētu. Un viņiem vistuvākajā laikā tiks noslēgts sadraudzības līgums ar Gorodokas pilsētu Ļvovas apgabalā. Un tas ir apsveicami, ka, neraugoties uz šo trauksmaino laiku, kāds pašlaik ir jāpārdzīvo Ukrainas tautai, Latvijas pašvaldības nebaidās un arī Ukrainas pašvaldības nebaidās meklēt sadarbību un sadraudzību. Paldies.

Vadītāja. Paldies Aināram Mežulim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Raidījumā “Frakciju viedokļi” nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam... Es atvainojos, “Latvijas Reģionu apvienības” frakcijas deputātam Ivaram Brīveram. Lūdzu!

I.Brīvers (LRA).

 

Labdien, godātie Latvijas radioklausītāji! Kūtra kungs jau nupat pieminēja “Latvijas Reģionu apvienības” iesniegtos priekšlikumus izdarīt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli” un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Atgādinu, ka priekšlikuma būtība ir šāda. Transportlīdzekļa īpašnieka maksājumi valsts budžetā ir atkarīgi no tā, cik daudz tiek lietots viņa īpašumā esošais transportlīdzeklis. Tas būtu taisnīgāk, nekā tas ir pašlaik.

Tiem, kuri izmanto satiksmes ceļu infrastruktūru lielākā mērā, par to būtu jāmaksā vairāk, un tiem, kuri mazākā mērā, – jāmaksā mazāk. Tāpēc būtu atceļams ikgadējais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, ko pašlaik mēs maksājam līdz ar tehnisko apskati. Tādējādi, pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas aprēķiniem, budžetā samazinātos ienākumi par aptuveni 60 miljoniem eiro gadā. Lai to kompensētu, degvielai būtu jāceļ akcīzes nodoklis.

Līdz ar to tie, kuri savu transportlīdzekli izmanto bieži un kuriem degvielas patēriņš uz katru nobraukto kilometru ir salīdzinoši liels, kopumā maksātu vairāk nekā līdz šim. Tie, kuri brauc salīdzinoši mazāk vai kuriem ir taupīgākas mašīnas, maksātu mazāk nekā līdz šim. Kā jau minēju, tas būtu taisnīgi, kā arī mudinātu cilvēkus taupīgāk izlietot degvielu, iegādājoties ekoloģiskā ziņā labākas mašīnas un mainot savus braukšanas paradumus.

Ļoti būtiski ir atzīmēt, ka Lietuvā un Igaunijā transportlīdzekļiem nepiemēro transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Līdz ar to vērojama situācija, ka liela daļa Latvijas transportlīdzekļu ir reģistrēti Lietuvā vai Igaunijā. Tādējādi veidojas netaisnība, ka šo transportlīdzekļu īpašnieki par Latvijas ceļu lietošanu maksā mazāk.

Es īpaši gribētu izcelt to, ka no valstiskā viedokļa Latvija ir nostādīta neizdevīgākā situācijā nekā kaimiņvalstis, jo mūsu cilvēki maksā par Lietuvas un Igaunijas ceļu izmantošanu, bet kaimiņvalstu iedzīvotāji par Latvijas ceļu izmantošanu to dara mazākā mērā.

Akcīzes nodokļa izmaiņas noteikti ietekmētu degvielas cenu mazākā mērā nekā naftas cenas izmaiņas pasaules tirgū. Tas, ka priekšlikums netika atbalstīts, liecina par to, ka degvielas tirgotāju lobijs izrādījās spēcīgāks par Latvijas iedzīvotāju interesēm. Taču, kā mēs šodien dzirdējām, valdošās koalīcijas deputāti saprot, ka saņemtie ziedojumi būs jāatstrādā.

Vēlos pabeigt ar labu ziņu un izteikt prieku par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kalvim Torgānam, krietnajam cilvēkam un izcilajam juristam, kurš ir daudz pūļu veltījis arī Latvijas juristu jaunās saimes izglītošanai.

Frakcijas deputātu vārdā sveicu profesoru Torgānu un novēlu laimi, veselību un dzīvesprieku!

Un beigās vēlreiz vēlos precizēt, ka es nepārstāvu partiju VIENOTĪBA, bet gan Latvijas Reģionu apvienību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ivaram Brīveram. Paldies par aizrādījumu!

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!