Frakciju viedokļi 2015.gada 21.maijā

(25.05.2015.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī nedēļa bija politiskiem notikumiem bagāta. Sevišķi tāpēc, ka šonedēļ partijām bija iespēja virzīt savus kandidātus Valsts prezidenta amatam.

Nacionālā apvienība ir nolēmusi virzīt starptautisko tiesību un politikas ekspertu Egilu Levitu. Atbalstu Levita kandidatūrai esam saņēmuši arī no viena VIENOTĪBAS un viena “No sirds Latvijai” pārstāvja, kā arī neatkarīgā deputāta.

Nacionālā apvienība jau trīs mēnešu garumā ir iepazīstinājusi sabiedrību ar, mūsuprāt, labāko kandidātu šim valstiski nozīmīgajam amatam. Šajā laikā Egils Levita kungs ir ieguvis atbalstu no kultūras un zinātnes cilvēku puses, kā arī guvis pozitīvu vērtējumu interneta aptaujā mansprezidents.lv. Levitu var raksturot kā nosvērtu un reprezentablu cilvēku ar plašām valodu zināšanām un lielu pieredzi valsts pārvaldē. Levita kungs ir mūsu Satversmes preambulas idejas autors, un, mūsuprāt, Valsts prezidenta amatam atbilst, jo būtu spējīgs virzīt Latviju uz nacionālu valsti, kā to pierāda arī minētais Satversmes preambulā: “Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.”

Nacionālā apvienība ir stingri un nelokāmi pārliecināta, ka Levits pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir labākais Valsts prezidenta amata kandidāts.

Turpināšu ar aktualitātēm no Saeimas šīsdienas sēdes.

Šodien uz pilnvaru otro termiņu tika apstiprināts ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Nacionālās apvienības frakcijā tikāmies ar viņu, pārrunājām aktualitātes tieslietu sistēmā un iespējamos problēmu risinājumus (piemēram, pārrunājām to, kā risināt situāciju, ka uz vienu izmeklētāju ir aptuveni 1000 līdz 3000 lietu), guvām pārliecību, ka viņam šis amats būtu jāturpina, un tagad novēlam viņam veiksmi iesāktajos darbos.

Šodien Saeimas sēdē skatīja arī jautājumu, par kuru iesniegti vairāki Imanta Parādnieka priekšlikumi. To būtība paredz sniegt atbalstu daudzbērnu ģimenēm, palielinot atvieglojumus no pašreizējiem 20 procentiem uz 50 procentiem. Lai iegūtu budžetā nelielu daļu papildu līdzekļu šim atbalstam, priekšlikumi paredz noapaļot summas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim tā, lai tās būtu veselos eiro. Tādējādi varētu papildus iegūt līdz pat 300 tūkstošiem eiro, līdz ar to šis būtu fiskāli neitrāls Nacionālās apvienības priekšlikums. Lai gan atbalstu daudzbērnu ģimenēm Saeima atbalstīja, nodokļa summu noapaļošanu Saeima neatbalstīja.

Kā pēdējo vēlos atzīmēt faktu, ka Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros šonedēļ Latvijā notiek Austrumu partnerības samits, kas šogad ir pašā aktualitāšu epicentrā, ņemot vērā situāciju Ukrainā. Austrumu partnerība ietver Eiropas Savienības sadarbību ar sešām valstīm – Moldovu, Baltkrieviju, Ukrainu, Azerbaidžānu, Gruziju un Armēniju. Šāds samits notiek tikai reizi pāris gados. Tajā klātesošas ir minēto valstu augstākā līmeņa amatpersonas. Mums būtiskākais ir šī reģiona integrācija Eiropā, tāpēc svarīgi, lai samitā vienotos par taustāmiem rezultātiem un priekšlikumiem, kas ļautu šo integrācijas un reformu programmu īstenot arī turpmāk. Austrumu partnerībā Eiropas Savienība visvairāk vēlas panākt to, lai šajās valstīs varētu noritēt reformas, kas atbilst Eiropas kopējām vērtībām, tādām kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, vārda brīvība un citas.

Īpaši vēlos pieminēt Ukrainu. Nacionālā apvienība pauž atbalstu tam, lai iespējami ātrāk stātos spēkā Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgums.

Paldies par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Reaģējot uz situāciju uzņēmumā “KVV Liepājas Metalurgs”, esam sagatavojuši un šodien Saeimas sēdes laikā iesnieguši frakcijas SASKAŅA deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par obligātās iepirkumu komponentes ietekmi uz ražošanu”.

Ārvalstu investors KVV Group 2014.gada beigās iegādājās “Liepājas Metalurga” ražotni un bija paredzējis atjaunot metālapstrādes uzņēmuma darbību pilnā apjomā, tomēr šonedēļ ir paziņojis par nepieciešamību sašaurināt ražošanu un atlaist darbiniekus. Kā galvenais iemesls tiek minēta produkcijas pašizmaksa, kas nenodrošina konkurētspēju. Savukārt pašizmaksas būtisku īpatsvaru veido augsta elektrības obligātā iepirkuma komponente jeb OIK. Lai arī Ekonomikas ministrija it kā strādā pie jautājuma par OIK samazināšanu, acīm redzams, ka pašreiz realizētie pasākumi nav efektīvi un pietiekami tik svarīga tautsaimniecības sektora izaugsmes veicināšanai.

Pamatojoties uz minēto, mēs lūdzam Ministru prezidenti sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem. Vai ir izvērtēta OIK ietekme uz ražošanu Latvijā? Kādā stadijā pašreiz notiek darbs pie OIK samazināšanas? Kādus konkrētus risinājumus piedāvā Ekonomikas ministrija un Ministru kabinets? Kādi ir minēto risinājumu spēkā stāšanās paredzamie termiņi? Vai un kādā apjomā akciju sabiedrības “KVV Liepājas metalurgs” pašreizējās darbības samazinājums ietekmēs no “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanas darījuma pienākošās summas saskaņā ar apstiprināto grafiku? Vai un kādā apjomā “KVV Liepājas metalurga” pašreizējās darbības samazinājums ietekmēs akciju sabiedrības “Latvenergo” darbības rādītājus? Vai Ministru kabinets piedalījās investora KVV Group piesaistes procesā un vai izvērtēta OIK ietekme uz nākotnes elektroenerģijas cenu, vērtējot “Liepājas metalurga” pārdošanu uzņēmumam KVV Group? Vai ministriju rīcībā ir informācija par citām komercsabiedrībām Latvijā, kurām ir grūtības nomaksāt OIK?

Ministru prezidentei pienākums sniegt mums atbildi pēc būtības nedēļas laikā līdz 28.maijam.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamā runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos jūs informēt par diviem šodien Saeimas dienaskārtībā izskatītiem jautājumiem, kas abi ir saistīti ar jautājumu par atbildību – atbildību par savu darbu, sava darba kvalitāti un politisko atbildību.

Pirmkārt. Šodien Saeima atkārtoti par ģenerālprokuroru iecēla Ēriku Kalnmeieru. Šo lēmumu atbalstīja arī frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, cerot sagaidīt, ka ģenerālprokurors aktīvi īstenos izvirzītās prioritātes – tiesībsargājošo iestāžu veiktās izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu un virsprokuroru atbildības par padoto prokuroru darba kvalitāti un rezultātiem pastiprināšanu. Šobrīd sabiedrībā ir liela neticība tiesībsargājošo iestāžu darbam, un ir būtiski pilnveidot šo iestāžu darba kvalitāti. Un tieši ģenerālprokurors ir tā persona, kurai līdzās tādiem pienākumiem kā Ģenerālprokuratūras darba vadīšana ir arī tiesības atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus, kā arī veikt citas darbības, ar kurām ir iespējams celt tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāti.

Tiesībsargājošo iestāžu nespēja veikt savus pienākumus, labas pārvaldības un atbildības trūkums valsts pārvaldē ir radījis situāciju, ka par nelikumīgiem un nelietderīgiem valsts budžeta izdevumiem valsts amatpersonas paliek nesodītas. Tāpēc ir atbalstāma Valsts kontroles uzsāktā diskusija par grozījumu veikšanu Valsts kontroles likumā, lai paredzētu Valsts kontrolei tiesības pieņemt lēmumus par zaudējumu piedziņu no amatpersonām, kas, pildot darba pienākumus, ir radījušas mantisku zaudējumu valstij. Jāatzīmē, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija savā 20.maija sēdē konceptuāli atbalstīja šos Valsts kontroles priekšlikumus. Un mēs aicinām ģenerālprokuroru turpināt pilnveidot izveidoto sadarbību ar Valsts kontroli, lai panāktu, ka pēc būtības tiktu izvērtēti Valsts kontroles secinājumi, tiktu veikta kvalitatīva izmeklēšana un vainīgās personas tiktu sauktas pie atbildības.

Otrkārt. Šodien frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti, kā arī Latvijas Reģionu apvienības un frakcijas SASKAŅA deputāti uzdeva Ministru prezidentei jautājumus par Ministru kabinetā neatbalstītajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredzēja pensijas kapitāla aktualizācijas kārtības pārskatīšanu. Ņemot vērā to, ka vairāk nekā 106 tūkstošiem personu, aprēķinot pensijas, ir ņemti vērā negatīvi pensijas kapitāla indeksi, mums nav pieņemams, ka šis jautājums tiek novilcināts un netiek risināts. Valdības deklarācija paredzēja šī jautājuma sakārtošanu un attiecīgu likumprojektu iesniegšanu Ministru kabinetā jau līdz 2015.gada 30.martam. Un ir pilnīgi nepieņems finanšu ministra apgalvojums, ka šis jautājums ir jāvērtē kopā ar citiem valsts budžetā paredzētajiem jauno politikas iniciatīvu jautājumiem. Tātad valsts nespēju veikt pēc būtības strukturālās reformas, padarīt valsts pārvaldi mazāku un efektīvāku, mēs kārtējo reizi kompensēsim, palielinot to pensionāru skaitu, kuri ir pakļauti nabadzības riskam, un liekot šiem cilvēkiem vēl mazliet pagaidīt.

Es vēlos uzsvērt, ka valstij ir finanšu resursi, lai segtu šos izdevumus. Valsts sociālajā budžetā ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, bet kārtējo reizi trūkst politiskās gribas šo jautājumu risināt. Mēs aicinām valdību rīkoties atbildīgi šodien, nevis rīkoties tikai tad, kad ir jau Satversmes tiesas spriedums.

Un noslēgumā es vēlos aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju atbalstīt un elektroniski nobalsot par Ivaru Kalviņu, kurš ir izvirzīts Eiropas izgudrotāju balvai kategorijā “Mūža ieguldījums”. Mums jālepojas ne tikai ar mūsu talantīgajiem māksliniekiem un sportistiem, bet arī ar izciliem zinātniskajiem prātiem.

Pateicos.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedram Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos pastāstīt par virkni jautājumu, kuri šodien tika skatīti Saeimas sēdē.

Viens jautājums, kas tika izskatīts faktiski ļoti ātri un bez debatēm, bija ģenerālprokurora apstiprināšana amatā. Šis balsojums notika bez debatēm, un ļoti pārliecinoši (ar 76 balsīm “par” un 1 deputātam atturoties) Kalnmeiera kungs tika vēlreiz apstiprināts ģenerālprokurora amatā.

Kā būtiskus es šodien gribētu minēt grozījumus Komerclikumā, kur bija problēma ar to, ka sakarā ar pāreju uz eiro bija nepieciešams vēlreiz pārreģistrēt uzņēmumu – vēlreiz iesniegt dokumentus Uzņēmumu reģistrā tādēļ, ka pamatkapitāls bija norādīts latos. Šo tehnisko problēmu mēs esam atrisinājuši, un tagad notiks automātiska pāreja, un tas tiks pārrēķināts no latiem uz eiro, un līdz ar to cilvēkiem nebūs jāiet un jātērē laiks, lai iesniegtu vēlreiz dokumentus šādas nianses koriģēšanai.

Trešais jautājums ir likuma grozījumi, kas paredz ieviest tādu jaunu lietu kā e-zvans. Ir tāda kopēja Eiropas vienošanās par šādas sistēmas izveidi Eiropas Savienībā, ka automašīnas tiks aprīkotas ar GPS raidītājiem un ar SIM kartēm. Līdz ar to negadījuma brīdī, kad automašīnas sistēmas fiksēs negadījumu kā nopietnu, tiks automātiski veikts zvans uz glābšanas dienestu. Tas palīdzēs novērst gadījumus, kad glābšanas dienests nevar laikus atbraukt vai nespēj atrast negadījuma vietu, un tas samazinās, protams, bojāgājušo skaitu, kā arī to traumu smagumu, kas tiks gūtas šādās avārijās.

Vēl viens likumprojekts, kas pirmajā lasījumā tika pieņemts un uzsāka savu virzību Saeimā, ir likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”. Šeit runa ir par to, ka pastāv iespēja, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu audzēšanu savā teritorijā. Šobrīd pastāv sistēma, ka katra pašvaldība var izvēlēties, taču šis likums šādas iespējas mums paplašina.

Un visbeidzot. Es domāju, visiem ļoti liela aktualitāte ir Valsts prezidenta vēlēšanas. No savas puses varu teikt, ka šīs prezidenta vēlēšanas būs ar ļoti lielu intrigu, jo skaidrs, ka balsu šobrīd var nepietikt nevienam kandidātam. Šobrīd jautājums ir vairāk nevis par to, vai vēlēšanās uzvarēs Levita kungs vai Vējoņa kungs; šobrīd drīzāk es traktētu, ka jautājums ir par to, vai būs pirmajā kārtā ievēlēts, vai deputātu vairākums vēlas otro kārtu un lielākus pārsteigumus. Un tādēļ, lai izvairītos no kaunpilnās situācijas, kādu ir pieredzējis Latvijas parlaments, kad žurnālisti, aptaujājot deputātus, kā ir ticis nobalsots vēlēšanās, secina vienu balsu salikumu, bet matemātika un reālie rezultāti parāda kaut ko citu, kas nozīmē to, ka deputāti nav teikuši taisnību, es aicinu kolēģus, ņemot vērā to, ka nebija iespējams panākt atklātus balsojumus Saeimā, pašiem nofilmēt savu balsojumu. Es zinu, ka daži deputāti to darīs (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.), vai ne? (Dep. A.Kaimiņš: “Pilnībā jums piekrītu!”) Pašiem nofilmēt savu balsojumu! Ja trešdaļa vai puse deputātu būs to izdarījuši, tad žurnālistiem daudz vienkāršāk būs aprēķināt, kā kurš ir balsojis. Un tas nodrošinās lielāku caurskatāmību jeb atklātību Latvijas parlamentā un sabiedrības uzticēšanos mūsu, Saeimas deputātu, darbam.

Paldies, un veiksmīgu dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien darba kārtībā bija vairāki aktuāli (vismaz man) likumprojekti.

Pirmais, ko gribu pieminēt, ir likumprojekts “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”. Šis likumprojekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīts ļoti ilgstoši un ļoti sarežģīti, jo šī likumprojekta būtība ir regulēt mazumtirgotāju un pārtikas ražotāju attiecības. Nav noslēpums, ka lielie pārtikas veikalu tīkli izmanto diezgan negodīgi savu tā saukto iepirkumu varu, uzspiežot Latvijas pārtikas ražotājiem neizdevīgus noteikumus. Līdz ar to, protams, nācās krietni, krietni vien nodarboties ar abu pušu samierināšanu. Nu, šobrīd... Kā es vienmēr saku, labs likums ir tad, ja ar to nav apmierināta ne viena, ne otra ieinteresētā puse. Nu šobrīd acīmredzot tāda tā situācija arī ir.

Viens, kas ir pilnīgi skaidrs, kas ir pozitīvi, – ka vismaz termiņi norēķiniem par pārtikas produktu piegādēm ir noteikti visai strikti, un tas nozīmē, ka mūsu piegādātāji, it sevišķi jau augļu un dārzeņu ražotāji, piegādātāji, nu varēs nesponsorēt pārtikas veikalu tīklus, aizdodot viņiem naudu reizēm pat uz diviem trim mēnešiem. Līdz šim tāda bija tā prakse, ka tu nodod, teiksim, salātus, kuri tiek realizēti divu trīs dienu laikā, bet naudiņu saņem pēc diviem mēnešiem. Tagad tas vairs nebūs iespējams.

Otrs tāds likumprojekts, kas varbūt arī būs ļoti diskutabls, ir “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Ir, protams, skaidrs, ka viena daļa zinātnieku – hidrobiologi – ir ārkārtīgi noraizējušies par Latvijas upju kvalitāti, jo, raugiet, diezgan daudz Latvijas upju krastos pēdējos gados ir saauguši alkšņi. Alkšņi ir īsa mūža koks, kas ļoti ātri satrupē, un sakrīt šie stumbri upītē. Upīte aizsērē, sākas tā sauktā eitrofikācija, nu arī zivīm tur vairs nav ko darīt.

Un patiesībā ir šī doma, ka varētu atļaut kailcirtes tieši ūdensteču aizsargjoslās.

Otra puse zinātnieku tomēr ir pretējās domās un apgalvo, ka, teiksim, šis upju krastu apaugums ir ļoti vajadzīgs upju tuvumā mītošu daudzu citu sugu izdzīvošanai. Būtībā šīs debates pārcelsies uz Vides un klimata politikas apakškomisiju, un uzklausīsim gan vienas puses, gan otras puses argumentus, un jāmēģina, protams, kaut kā risināt problēmu, nenodarot postu atkal, nu, teiksim, Latvijas dabas daudzveidībai.

Runājot par aktualitātēm sakarā ar Valsts prezidenta vēlēšanām, varu ar pilnu atbildību paziņot, ka tikko Saeimas Kancelejā ir iesniegts un piereģistrēts ZZS frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA deputātu parakstīts iesniegums par Raimonda Vējoņa izvirzīšanu par Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu. Parakstījis šo iesniegumu ir gan Zaļās partijas pārstāvis, konkrēti – Ingmārs Līdaka, gan VIENOTĪBAS pārstāve Solvita Āboltiņa, gan arī Augusts Brigmanis no Zemnieku savienības, Gundars Daudze no partijas “Latvijai un Ventspilij” un arī Skujas kungs no Liepājas partijas.

Runājot par rezultātu, kāds gaidāms, jāteic, ka acīmredzot šis balsošanas process būs garš; es pieļauju, ka būs vismaz trīs vai četri balsojumi, kas aizņems praktiski visu dienu. Esmu pārliecināts, ka pie rezultāta nonāksim un ka mums nebūs jācer pēc tam, pēc kādām 10 dienām, ieraudzīt iesniegumu, kurā minēts kāda ļoti, ļoti šobrīd varbūt maz zināma cilvēka vārds vai... Nu, es domāju, ka šāda veida pārsteigumi mums nav vajadzīgi.

Runājot par Raimondu Vējoni, esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņam pilnīgi pietiek prasmes veikt prezidenta pienākumus. Raimonds Vējonis jau pabija vakar SASKAŅAS frakcijā, vakar pabija arī VIENOTĪBAS frakcijā. Viņš bija izvēlējies šo tikšanās grafiku tā, kā to ir pieņemts darīt prezidentam, tātad vispirms apmeklēt tās partijas, kuras ir ieguvušas visvairāk mandātu Saeimā. Nākošajā nedēļā Vējoņa kungs ir ļoti ieinteresēts tikties arī ar atlikušajām Saeimas frakcijām. Un tādā veidā ceram arī uz opozīcijas balsīm, jo galu galā šis būs nevis koalīcijas prezidents vai ZZS prezidents, šim jābūt Latvijas Valsts prezidentam.

Visubeidzot vēlu, protams, jums saulainas, jaukas nedēļas nogales dienas. Lai jums veicas! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A.Kaimiņš (LRA).

Labdien, cienījamais Latvijas radioklausītāj! Šeit šodien darba kārtībā gan nebija nekas par Valsts prezidenta vēlēšanām, bet, ja jau Kola kungs no Nacionālās apvienības sāka krasi reklamēt Levita kungu, arī Līdakas kungs no ZZS sāka reklamēt Vējoni, tad es jums pastāstīšu, kā tad patiesībā ir.

Sabiedrības viedokli ļoti labi var redzēt portālā mansprezidents.lv, kur Vējoņa kungam ir veselas 48 balsis, Levita kungam ir 3201 balss, savukārt mūsu frakcijas pārstāvim, mūsu frakcijas izvirzītajam Valsts prezidenta amata kandidātam ir 4829 balsis. Tad, lūdzu, neaizmirsīsim to, ka ir arī Dolgopolova kungs – no SASKAŅAS deleģēts Valsts prezidenta amata kandidāts, kuram ir veselas 19 balsis! Tas ir jāatgādina, ja nu gadījumā politiķi ir aizmirsuši ieklausīties sabiedrības viedoklī.

Bet nu par to, kas šodien bija darba kārtībā.

Es runāšu par divām lietām – par ģenerālprokurora ievēlēšanu un par likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Sāksim ar Kalnmeiera kungu. Kalnmeiera kungs šodien ir ievēlēts, bet izskatās, ka ar viņa ievēlēšanu tieslietu sistēmas problēmas netiks Latvijā atrisinātas. Es jums paskaidrošu, kāpēc.

Latvijas Reģionu apvienības frakcija tikās gan ar Kalnmeiera kungu, gan arī ar Ilstera kungu, kurš arī kandidēja uz ģenerālprokurora amatu. Sarunā par tieslietu sistēmas problēmām mēs redzējām divas dažādas pieejas – praktiski administratīvo Kalnmeiera kunga un kontrastā tai Ilstera kunga – rūpes par tieslietu sistēmas saturiskiem uzlabojumiem pēc būtības. Uzvarēja esošās sistēmas cilvēks – Kalnmeiers. Līdz ar to ar nožēlu ir jāsecina, ka nākamajos gados uzlabojumi Latvijā pēc būtības šajā jomā nav gaidāmi. Prokuratūrā būs labāks... prokuratūra... respektīvi, būs labākās telpās, darbinieki tiks apmācīti labāk darboties ar datoru, brauks ar labākām mašīnām, un ģenerālprokurors Kalnmeiers cīnīsies par darbinieku augstāku, labāku atalgojumu. Bet pats galvenais – izskatās, ka tiesiskums Latvijā, kura nostiprināšana patiesībā ir prokuratūras īstā loma, tiks atstāts novārtā.

Šī bija pirmā lieta, par kuru es gribēju pastāstīt, runājot par tām, kas šodien bija darba kārtībā.

Otrā lieta, par kuru gribu pastāstīt, ir likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”. Izklausās gari un sarežģīti, bet patiesībā viss ir pavisam vienkārši. Šis likumprojekts parāda, ka esošā koalīcija ciniski un principa pēc ignorē jebkuru opozīcijas priekšlikumu. Sabiedrība neko neiegūst no šādas koalīcijas partiju attieksmes.

Es varu sabiedrībai izstāstīt par priekšlikumiem, kurus sagatavoja Latvijas Reģionu apvienības frakcija, bet kurus klaji ignorēja koalīcija. Mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, uzskatām, ka šobrīd spēkā esošā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodeva nav taisnīga. Par ceļiem ir jāmaksā tiem, kas tos lieto! Līdz ar to transportlīdzekļa ekspluatācijas nodeva būtu jāatceļ, bet būtu jāpalielina akcīzes nodoklis degvielai. Šāda kārtība būtu tikai taisnīga. Jo pašreiz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodeva jāmaksā gan tiem, kas lieto automašīnas, gan tiem, kas tās nelieto. Tā ir smaga nasta pensionāriem, kuri ar savām automašīnām brauc reti vai nebrauc nemaz, bet kuriem tās tomēr ir. Tā ir netaisnīga nasta uz ārzemēm izbraukušajiem, kuri automašīnu nelieto ikdienā. Un tas ir nepelnīts bonuss tiem, kas Latvijas ceļus izmanto tranzītā, jo viņu vietā par ceļu uzturēšanu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodevu samaksā Latvijas pensionāri un citi automobiļu īpašnieki Latvijā. Šāda kārtība būtu vajadzīga, bet koalīcija mūsos neklausās. Tā spēlē savas varas spēlītes. Vēl vienkāršākiem vārdiem – koalīcija piedāvā nodot numurus glabāšanā pa ziemu. Ja, pieņemsim, tu esi motociklists vai, pieņemsim, tu esi kādā Latgales pilsētā kāds pārvadātājs un tev šobrīd pasūtījuma nav, bet tev ir kravas automobilis un tev šī mašīna stāv dīkā vai arī motocikls pa ziemu stāv garāžā, tad, lai tev nebūtu jāmaksā šī nodeva, tu vari noskrūvēt numuru un aizvest to uz tuvāko CSDD pārvaldi, kura tad to divu nedēļu laikā aizsūtīs uz Rīgas galveno CSDD nodaļu, kur visi numuri no visas Latvijas glabājas.

Bet tagad pamodelēsim situāciju! Pēkšņi šim uzņēmējam, kurš atrodas, pieņemsim, 200 kilometru rādiusā no Rīgas, ir pasūtījums un viņam jāizmanto šī sava automašīna saimnieciskām vajadzībām. Tātad, lai viņš varētu nopelnīt sev naudu, viņam ir jāsūta iesniegums uz CSDD, un, maksimālais ātrums, manuprāt, kādā viņš šo numuru var dabūt atpakaļ savai mašīnai, ir 14 dienas, tātad divas nedēļas.

Tas ir tas, par ko es jums gribēju izstāstīt īsumā, bet, ja tev, Latvijas radioklausītāj, ir vēlme uzzināt kaut ko sīkāk par to, kas patiesībā Latvijā notiek politiskajā vidē, esi laipni aicināts manā privātajā videoblogā “Suņu būda” (sunubuda.tv).

Lai jums visiem labs prāts, un uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Artusam Kaimiņam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Ceturtdien, 28.novembrī
09:00  Saeimas 2024.gada 28.novembra kārtējā sēde
10:30  Izstādes “Sadraudzības krāsas: Ukraina - Latvija” atklāšanas pasākums
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
10:50  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas īsa tikšanās ar Ukrainas parlamenta un Moldovas Republikas parlamenta darbiniekiem
12:35  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Ukrainas parlamenta un Moldovas Republikas parlamenta darbiniekiem
15:00  Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāres Leldes Rāfeldes tikšanās ar Ukrainas parlamenta un Moldovas Republikas parlamenta darbiniekiem
17:00  2024.gada 28.novembra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta