Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka grozījumi nav pilnīgi un nerisina pensionāru sasāpējušos jautājumus, par kuriem vēl nesen – 18.maijā – tika runāts Latvijas Pensionāru federācijas 10.kongresā. Ar nožēlu jākonstatē, ka valdība joprojām vēlas realizēt politiku, kas nav vērsta uz pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanu. Kaut arī Saeimā iesniegtie grozījumi paredz, ka turpmāk netiks piemēroti negatīvi pensijas kapitāla indeksi, tajā pašā laikā valdība negrasās risināt iepriekš pieļauto netaisnīgo situāciju un veikt pārrēķinu tām pensijām, kuru aprēķināšanā ir pielietots negatīvs pensijas kapitāla indekss.

Partija “No sirds Latvijai” uzskata, ka šāda divkosība ir pretrunā ar sociālo atbildību un sociālo taisnīgumu. Jāņem arī vērā tas, ka apmēram 70 procenti pensionāru dzīvo nabadzībā vai tuvu tai. Tāpēc partija “No sirds Latvijai” ierosinās pilnveidot likumu “Par valsts pensijām”, paredzot iepriekš netaisnīgi aprēķināto pensiju pārrēķinu un kompensāciju izmaksu. Šodien mēs saņēmām jeb, pareizāk būtu teikt, nesaņēmām atbildes uz deputātu jautājumiem par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Kārtējo reizi Finanšu ministrija nespēj atbildēt uz jautājumiem pēc būtības – kāpēc netiek plānoti un īstenoti reāli valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielināšanas vai pamatbudžeta izdevumu samazināšanas pasākumi, bet to vietā fiskālā disciplīna valstī ir jānodrošina uz pensionāru rēķina.

Vēl jo vairāk ministrijas nihilistisko attieksmi demonstrē atbilde, ka Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka budžeta deficīta slieksni var pārsniegt, palielinot tos izdevumus, kuri nepieciešami gadījumā, ja jāizpilda Satversmes tiesas spriedumi. Vai tiešām sabiedrībai ir jārisina jautājumi vispirms Satversmes tiesā, lai valdība nodrošinātu taisnīgu sociālo politiku?

Šāda atbilde ir papildu pierādījums Valsts kontroles secinājumiem par valsts institūciju 2014.gada pārskatiem. Valsts kontrole atkal konstatēja, ka joprojām daudzās institūcijās netiek ievēroti labas pārvaldības principi. Nav atbildības par nodokļu maksātāju līdzekļu racionālu un efektīvu izlietošanu, un ir konstatēti neatbilstoši valsts budžeta plānošanas un jau piešķirtās naudas izmantošanas gadījumi. Piemēram, 2014.gadā ir palielinājušies prettiesiski un nepamatoti avansa maksājumi, sasniedzot jau vairāk nekā 2,8 miljonus eiro. Nauda avansā maksāta gan par neizpildītiem darbiem, gan par nesaņemtiem pakalpojumiem.

Izskatās, ka 2015.gadā šīs tradīcijas turpināsies, jo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā regulāri tiek iesniegti un izskatīti jautājumi par finansējuma pārdali un papildu līdzekļu piešķiršanu ministrijām. Diemžēl mainīt šo valdības un ierēdņu attieksmi nav iespējams, ja netiks mainīta attieksme pret sabiedrību un prasīta atbildība no ierēdņiem. Tāpēc vajag būtiski pilnveidot gan tiesībsargājošo iestāžu, gan tiesu sistēmas darbu. Mēs sagaidām, ka Ivars Bičkovičs, kuru šodien atkārtoti ievēlēja Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, rīkosies aktīvi, īstenos izvirzītos mērķus, gan noslēdzot Augstākās tiesas reformu, gan stiprinot Tieslietu padomes lomu un funkcijas, gan stiprinot tiesu priekšsēdētāju un tiesnešu atbildību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki tiešām ļoti svarīgi jautājumi.

Viens no jautājumiem bija jau ilgāku laiku skatītais jautājums par ātrajiem kredītiem. Šodien Saeima visbeidzot trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredz ierobežojumu, ka ātros kredītus nevarēs vairs izsniegt naktī, lai cilvēki savas nepārdomātās rīcības dēļ tiešām nenokļūtu parādu jūgā. Tāpat arī ierobežos procentu maksājumus un paredzēs virkni citu tādu tiešām labu sakārtojošu normu, lai šī nesakārtotā ātro kredītu biznesa dēļ cilvēki, kuriem ir vajadzības un kuriem ir nepieciešamība uzlabot savu mantisko stāvokli, neapdomīgi nenonāktu situācijā, ka par mazu naudas summu vēlāk ir jāatdod desmitreiz vai pat vairākreiz vairāk. Protams, pie šīs jomas vēl būs jāstrādā, lai uzraudzība, kontrole un sankcijas, ja kāds no šo kredītu devējiem kaut ko pārkāptu, būtu vēl stingrākas. Saeimai noteikti šis darbs ir jāturpina.

Otrs jautājums, kas šodien bija arī plašu debašu vērts: Saeimai bija jāapstiprina jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs uz turpmākajiem pieciem gadiem. Un kā vienīgais kandidāts tika virzīts jau līdzšinējais – Ivars Bičkovičs, kurš Augstāko tiesu ir vadījis septiņus gadus.

Manis pārstāvētā frakcija – frakcija VIENOTĪBA – aicināja arī pārējos kolēģus neatbalstīt Bičkoviča kungu, jo neredzam, ka šajos septiņos gados būtu uzlabojusies tiesas autoritāte sabiedrības acīs, sabiedrības uzticēšanās tiesu varai, tiesu pieejamība. Un, protams, gribētos, lai tiesas spriešana būtu pēc iespējas ātrāka, lai nebūtu jāgaida ļoti ilgu laiku. Augstākajā tiesā dažos departamentos ir līdz pat trijiem gadiem jāgaida līdz tiesas dienai, un, protams, tas nav pieņemami.

Mēs neredzam, ka šajos septiņos gados būtu panākti būtiski uzlabojumi. Tiesai ir vajadzīgs vadītājs, kurš ir enerģisks, aktīvs un vēlas pārmaiņas. Vadītājs, kurš vēlas pārmaiņas to tiesnešu darbā, kuri līdz šim varbūt nav parādījuši sevi kā labākie, un aizstāvētu tos tiesnešus, kuri godprātīgi dara savu darbu, nevis, kā ir šobrīd... šobrīd ir otrādi – melnās avis ir tās, kuru dēļ cieš godprātīgie tiesneši, tie, kas savu darbu tiešām godprātīgi veic un uzņemas arī šo kaunpilno vainu, un vēlas taisnoties sabiedrības priekšā par to, ko nav darījuši.

Mēs esam pret to, ka princips “roka roku mazgā” turpina pastāvēt tiesu sistēmā, un mēs ļoti vēlētos, lai pārmaiņas būtu, bet diemžēl šodien vairākums Saeimas atbalstīja, ka turpmākos piecus gadus Augstākās tiesas vadībā pārmaiņu nebūs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

Esiet sveicināti, radioklausītāji visā Latvijā! Šajā nedēļā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ko vada Jānis Vucāns, mans kolēģis, sanāca pat uz trim sēdēm, un viena no sēdēm bija tikšanās ar Kultūras ministriju, un es gribu teikt tādu labu ziņu, ka Kultūras ministrijā mēs pārrunājām tālāku notikumu, kas būs 2018.gadā, – tā būs Latvijas simtgade. Un es jums varu sacīt, ka, uzklausot kultūras ministri un ministrijas darbiniekus, komisija guva priekšstatu, ka ministrija aktīvi gatavojas šim notikumam, ir daudz priekšlikumu, par kuriem vēl, teiksim, ir jāspriež, kuri noteikti tiks papildināti. Un arī jau ir, teiksim, doma par pamatjautājumu – tātad par finansēm, kas būs nepieciešamas, lai šie svētki būtu tādi, kā visi Latvijas iedzīvotāji vēlas.

Vēl. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs pārskatījām arī tuvojošos finālam, ja tā var teikt, Izglītības likumu, un droši vien tuvākajā laikā tiks pārlūkots... Un komisija tika iepazīstināta ar pēdējiem grozījumiem, kas ir skolotāju, pedagogu darba samaksas jaunajos noteikumos.

Un vēl. Šodien Saeimas sēdē tika pieņemts galīgajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Likums tagad saucas “Latvijas Nacionālās operas un baleta likums”. Godājamie radioklausītāji, Baltais nams tā turpmāk arī sauksies – “Latvijas Nacionālā opera”. Tikai Kultūras ministrijas pakļautībā esošā iestāde valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera” turpmāk sauksies “Latvijas Nacionālā opera un balets”.

Komisija uzklausīja pirms tam gan Leimaņa kungu, gan Liepiņa kungu un nonāca pie pilnīgas pārliecības, ka tas ir viņu kopējais lēmums, ko atbalsta arī Kultūras ministrija, un man prieks, ka šodien kolēģi šeit, Saeimā, atbalstīja šo likumu, kurš tagad, Valsts prezidentam to apstiprinot, stāsies spēkā.

Lūk, tādi ir jaunumi, par ko es jums gribēju pavēstīt.

Paldies. Lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Skujiņam.

Vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienai konkrētai un reālai sociāli ekonomiska un arī juridiska rakstura problēmai, kura ir saistīta ar uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī frakcijas SASKAŅA piedāvājumam, kā šo problēmu risināt.

Problēma ir šāda. Līdz bērna pilngadības sasniegšanai bērnam pienākošos uzturlīdzekļus saņem no bērna vecākiem, un otrs vecāks uzturlīdzekļus maksā vai nu brīvprātīgi, vai ar tiesas spriedumu, vai arī tie tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un vēlāk piedzīti no nemaksājošā vecāka. Bet ar bērna pilngadības sasniegšanu uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek pārtraukta. To nosaka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts.

Pirmām kārtām šī problēma skar nepilnās ģimenes, kurās ir tikai viens vecāks, otrs atsakās maksāt vai vispār nav zināms. Tāpēc esam iesnieguši grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Ar šo likumprojektu mēs vēlamies sasniegt sociālu mērķi, jo bērniem no ģimenēm, kurās viens no vecākiem nenodrošina līdzekļus uzturam, būtu iespēja turpināt mācības. Turklāt samazinātos finansiālais slogs arī personām, kuru aprūpē atrodas bērns, kura otrs vecāks vai abi vecāki nemaksā uzturlīdzekļus bērnam.

Un šodien šis likumprojekts tika izskatīts un diemžēl noraidīts. Arī koalīcijas pārstāvji no Nacionālās apvienības atzīst, ka mērķis SASKAŅAS likumprojektam ir cēls, bet tomēr, neskatoties uz to, koalīcijas deputāti, proti, Nacionālā apvienība, VIENOTĪBA un ZZS, mūsu ieceri noraidīja. Mēs uzskatām, ka koalīcijas rīcība ir nožēlojama un liecina par nevēlēšanos risināt bērnu uzturlīdzekļu izmaksas problēmu. Un šī neloģiskā situācija vēl aizvien pastāv. Ja vecāki savā starpā ir vienojušies, tad bērnam var maksāt uzturlīdzekļus pat līdz 24 gadu vecumam. Savukārt tiem bērniem, kuri aug nepilnās ģimenēs, pēc 11.klases šo līdzekļu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda trūkst. Saskaņā ar esošo likumdošanu viņiem vairs neviens nemaksā.

Koalīcija šo un līdzīgas problēmas risināt nevēlas, acīmredzot krietni vienkāršāk bārstīties ar kailiem saukļiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien tika pieņemti vairāki būtiski, daudziem iedzīvotājiem un mūsu likteņiem svarīgi lēmumi. Viens no tiem ir tas, ka ir pieņemti jau minētie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Vismaz pagaidām ir pielikts punkts tai nejēdzībai, kas bija saistīta ar ātrajiem kredītiem.

Šis regulējums varēs novērst bezatbildīgās aizņemšanās rezultātu radītās sekas, kuras skar daudzus – desmitiem un pat simtiem tūkstošu cilvēku. Un doma ir tāda: ja turpmāk ātro kredītu kontrole turpināsies un būs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārziņā, tad varbūt arī šajā sistēmā tiks ieviesta bankām līdzīga kārtība.

Otrs jautājums, kas var skart katra no mums intereses tad, kad tās ir aizskartas, bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas. Latvijas Reģionu apvienības frakcija, mūsu frakcijas deputāti, pirms pieņemt lēmumu par atbalstu vienam vai otram izvirzītajam Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam, tikās ar abiem publiski noklausītajiem un izvirzītajiem kandidātiem – gan ar Ivaru Bičkoviču, gan Andri Guļānu. Abi iepazīstināja mūsu frakcijas deputātus ar savu redzējumu par darbu šajā augstajā un atbildīgajā amatā, un mūsu frakcija pieļāva, ka iespējams pat vēl kāds labāks kandidāts par šiem minētajiem. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka Latvijas tiesu sistēmā ir nepieciešamas ļoti nopietnas reformas, ko var īstenot tikai cilvēks ar stingru mugurkaulu un līdera dotībām. Diemžēl pēc klātienes tikšanās ar Bičkoviča kungu Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti neguva pārliecību, ka šis cilvēks būs spējīgs īstenot šādas kvalitatīvas un konsekventas reformas tiesību sistēmā, tādēļ balsoja pret viņa apstiprināšanu. It sevišķi tādēļ, ka administratīvo lietu izskatīšana ir nesamērīga... un cilvēki līdz savām likumīgajām tiesībām iet daudzus gadus...

Trešais jautājums, par ko šodien lēmām, ir izmaiņas Latvijas pensiju likumdošanā, jo valdība, neskatoties uz Satversmes tiesas lēmumu, savlaicīgi nevirzīja uz Saeimu jautājumu par pensiju indeksāciju jeb, pareizāk sakot, par pielietoto indeksu noņemšanu tiem pensionāriem, kuriem par viņu nostrādātajiem gadiem 2010., 2011., 2012.gadā tika piemēroti pazemināti koeficienti. Cilvēki šajos gados saņēma daudz mazākas pensijas, nekā par tādu pašu darbu un tādu pašu samaksu citā... Šis jautājums ir skatāms steidzamības kārtībā, un tas vēlreiz izgaismoja to, ka tikai ļoti aktīvs deputātu spiediens uz valdības ierēdņiem, valdības pārstāvjiem var veicināt šā jautājuma savlaicīgu izskatīšanu.

Un tāds varbūt neliels jautājums, kas skāra mūsu frakcijas cilvēkus. Pirms dažām dienām bija Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā lielā vienbalsībā tika noraidīti pārmetumi mūsu frakcijas deputātam Kaimiņam, kuri viņam tika izteikti no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta puses, un tika pieņemts, tikai vienai balsij esot “par” šādu pārmetumu izteikšanu viņam, lēmums, ka deputātiem ir tiesības saukt lietas īstajos vārdos. Ja ierēdņi mānās un melo, tad ir jāsauc lietas īstajos vārdos. Un attiecībā pret ierēdņiem, kuri ļoti bieži uzskata, ka pasaulē galvenie ir viņi, nevis likumdevējs, ir jāievēro korekta attieksme un nevar būt kaut kāda žēlošana un tamlīdzīgi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Ritvars Jansons. Lūdzu!

 

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Labdien! Pēc Saeimas pagājušās sēdes Nacionālās apvienības frakcija 22.maijā nominēja Latvijas Valsts prezidenta amatam oficiāli – nu jau oficiāli! – Egilu Levitu. Egilu Levitu mēs uzskatām par visperspektīvāko un labāko kandidātu, par kuru Saeima balsos jau Saeimas sēdē 3.jūnijā. Egils Levits raksturojams kā demokrāts, kā pieredzējis politiķis, jurists, tiesību eksperts, politologs, un viņš palicis Latvijas vēsturē jau šobrīd ar divām izdarītām lietām: viņš bija tas cilvēks, kas laikā, kad tika pieņemta 1990.gada 4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācija, iestājās par konsekventu Latvijas Republikas atjaunošanu uz 1918.gada 18.novembra valstiskuma pamatiem, un viņš ir viens no autoriem spēkā esošajai Satversmes preambulai. Līdz ar to mēs esam atraduši tiešām potenciāli labāko kandidātu un cerēsim uz veiksmi Valsts prezidenta vēlēšanās.

Egils Levits ir iestājies arī par pagātnes pārvarējumu. Un šodien Saeimas sēdē tika izskatīts jauns likumprojekts – “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums”, kuru sagatavojusi Tieslietu ministrija un virzīja Juridiskā komisija. Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai tiktu nodrošināts finansējums VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijai, kurai jau no 1.janvāra bija jāstrādā, bet kura sakarā ar pāreju no vienas ministrijas pārraudzības uz otru nevarēja uzsākt darbu. Šobrīd ir veiktas zinātniskās iestrādes, ir zinātniskais plāns, un šis likumprojekts dotu finansējumu konkrētiem zinātniekiem un arī administrēšanu no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, kuru paši komisijas locekļi uzskata par pašu kompetentāko šajā lietā. Un arī viņi uzskata, ka šādā gadījumā nebūtu nekādas politiskās iejaukšanās komisijas darbībā.

Vēl. Šajā Saeimas sēdē tika atbalstīti divi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoti nopietni likumprojekti, likumu grozījumi. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Tas ir ļoti būtisks ierosinājums, kurš guva komisijas atbalstu un tagad arī visas Saeimas atbalstu, – ka pašvaldība ir tiesīga piešķirt dzīvokļus uz darba tiesisko attiecību laiku jaunajiem speciālistiem. Pašvaldībām tas ir ļoti nozīmīgi, lai piesaistītu vajadzīgos speciālistus dažādos Latvijas novados.

Tikpat nozīmīgs ir arī likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kurš, piemēram, paredz, ka jaundzimušu bērnu jau dzimtsarakstu nodaļā var deklarēt konkrētā dzīvesvietā, arī ārpus tās vietas, kur viņš ir dzimis, un dzimtsarakstu nodaļa tad paziņo konkrētajai pašvaldībai par šo deklarāciju.

21., 22.maijā Rīgā notika Austrumu partnerības samits – lielākais kopš NATO samita Rīgā 2006.gadā. Un zīmīgi tas, ka no Saeimas puses... ka Saeimas deputāti, to skaitā Nacionālās apvienības frakcijas deputāti, tikās ar šī lielā samita, Austrumu partnerības samita, dalībvalstu nacionālo parlamentu deputātiem un pārrunāja virzību attiecībā uz nākamajiem diviem gadiem, jo 2017.gadā ir nākošais lielais Austrumu partnerības samits, un tika spriests, kā efektīvi sadarboties ne tikai daudzpusējās sarunās, bet arī divpusējās attiecībās, piemēram, Latvija–Ukraina, sniedzot praktisku palīdzību un padomus, kas vērsti uz reformu, cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma īstenošanu praksē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ritvaram Jansonam.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!