Frakciju viedokļi 2016.gada 4.februārī

(05.02.2016.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 4.februāra sēde, un pēc tās, kā ierasts katru ceturtdienu, skan raidījums “Frakciju viedokļi”, kura laikā deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajai šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Nellijai Kleinbergas kundzei. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Latvijas Reģionu apvienības dienaskārtībā pašlaik ir divi būtiski jautājumi.

Pirmais. Šodien Latvijas Reģionu apvienība bija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot papildināt likumu ar noteiktām kompetences prasībām, kurām būtu jāatbilst personai, kas tiek virzīta ministra vai Ministru prezidenta amatam.

Mūsu ieskatā šīs prasības nav nekas ārkārtējs, drīzāk tas ir tāds kā kompetences minimums, kam būtu jāpiemīt ikvienam, kurš vēlas vai ir gatavs pretendēt uz ministra vai Ministru prezidenta amatu. Tātad vispirms – otrā līmeņa augstākā izglītība jeb bakalaura grāds. Valodas prasmes augstākajā līmenī. Tieši valsts valodas prasmes augstākajā līmenī, kā arī prasme brīvi sarunāties kādā no Eiropas Komisijas darba valodām, kas ir angļu, vācu vai franču valoda, un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze vadošā amatā. Tāpat kandidātam ir jābūt motivētam redzējumam, vīzijai par attiecīgo nozari, lai būtu pārliecība, ka viņš orientējas attiecīgās ministrijas pārziņā esošajos jautājumos.

Pašlaik augstākajām izpildvaras amatpersonām šādas kompetences prasības faktiski nepastāv. Mēs uzskatām, ka sabiedrībai būtu jāzina, pēc kādiem kritērijiem tiek izraudzīts Ministru prezidents un ministri, un ka partijas piederība nav vienīgais kritērijs. Tāpēc sabiedrībai ir jābūt pārliecībai, ka šīs personas ne tikai spēs sekmīgi vadīt nozari šeit uz vietas, Latvijā, bet arī pārstāvēt valsts un nozares intereses starptautiskajā līmenī tā, lai iedzīvotājiem šeit, Latvijā, nebūtu jākaunas par mūsu augsto amatpersonu vājajām svešvalodu zināšanām vai nepārliecinošo izteiksmes veidu. Šodienas balsojums parādīja, ka vairums tomēr nav gatavi atzīt šādu kompetenču minimumu, un ļoti žēl, ka tālāk šis jautājums netiks virzīts.

Otra aktualitāte, kas ir ļoti svarīga, mūsuprāt, ir saruna par Valsts ieņēmumu dienestu un tā darbinieku problēmām. Vakar Latvijas Reģionu apvienības frakcijas sēdē tika pieņemts lēmums – aicināt uz pārrunām Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ināru Pētersoni. Lēmums tika pieņemts, ņemot vērā pēdējo nedēļu laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo skandalozo informāciju par vairāku Valsts ieņēmumu dienesta vadošo darbinieku iespējamiem pārkāpumiem. Mūsu ieskatā Valsts ieņēmumu dienesta vadība nav spējusi sniegt sabiedrībai argumentētu situācijas skaidrojumu un rīcības plānu, un tāpēc mēs aicinām Pētersones kundzi pie sevis uz frakciju ar lūgumu skaidrot šos jautājumus un sniegt priekšlikumus šīs situācijas risināšanai.

Ir viennozīmīgi skaidrs, ka šāda situācija nav normāla un acīmredzot iestādē nekritiski tika izvērtēta Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku atbildība, kas ir vadības kompetence un uzdevums. Diemžēl no valdošās koalīcijas puses nav sekojusi adekvāta rīcība uz Valsts ieņēmumu dienestā notiekošo. Droši vien koalīcija ir pārāk aizņemta ar valdības veidošanu. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība uzņēmās šo iniciatīvu un reaģēja, lai meklētu problēmu cēloņus un risinājumus.

Tikšanās ar Pētersones kundzi, visticamāk, notiks jau pirmdien mūsu frakcijas sēdē, apmēram pulksten 15.30, un pēc tikšanās ar Pētersones kundzi, uzklausījuši viņas skaidrojumus, mēs lemsim par turpmāko rīcību par Valsts ieņēmumu dienesta vadības atbildību, kā arī nepieciešamajām likumdošanas iniciatīvām. Mēs uzskatām, ka šāda prakse VID ir nekavējoties pārtraucama un, protams, arī izskaužama.

Paldies par jūsu uzmanību. Sekojiet mūsu apvienības darbam!

Vadītāja. Paldies Nellijai Kleinbergai no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ Saeimā tika skatīti daudzi svarīgi jautājumi, tomēr gribu jūsu uzmanību vērst uz vienu, proti, uz maksātnespējas administratoriem... uz maksātnespējas procesu kā tādu.

Tas, ka uzņēmumi tiek dibināti, tie darbojas un arī bankrotē, ir tikai normāls process. Tomēr maksātnespējas procesa galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk ekonomikā atgriezt aktīvus ražošanas līdzekļus, kas bankrota rezultātā ir nonākuši tādā kā dīkstāvē.

Tas ir labi brīdī, kad viss labi darbojas, diemžēl jāatzīst, ka ir vairāki gadījumi un vairāki maksātnespējas administrācijas procesi, kuros tas tiek izmantots ļaunprātīgi dažādos ne pārāk labi motivētos veidos.

Tas, ko izdarīja iepriekšējā Saeima – konceptuāli nolēma, ka ir stingrāk jākontrolē maksātnespējas administratori, un šis kontrolēšanas veids bija tāds, ka viņiem ir jāsniedz amatpersonu deklarācijas, kurās tad... no kurām tad attiecīgi būtu daudz vieglāk kontrolēt viņu potenciāli nelikumīgās darbības.

Tas, kur ir problēma... Problēma ir tā, ka vairāki maksātnespējas administratori vienlaikus ir arī advokāti, savukārt advokātiem tomēr ir īpašs statuss, jo ir informācija, kuru viņiem nevajadzētu likt izpaust, proti, kas ir saistīta ar citiem procesiem, kuros viņi ir advokāti, savukārt attiecībā uz maksātnespējas procesiem šeit nevajadzētu būt nekādiem ierobežojumiem.

Nu, lūk! Tas, kas ir noticis, – tātad ir Satversmes tiesas spriedums, kurā Satversmes tiesa pasaka to, ka advokātiem, kas ir maksātnespējas administratori, sniedzot šīs deklarācijas, vajadzētu ļaut atstāt noslēpumā vai neizpaust ziņas par citiem procesiem, kas nav maksātnespējas procesi. Tā, protams, ir ļoti skaidra prasība. Tieslietu ministrija jau faktiski ir izstrādājusi tās lietas, kuras būtu jāmaina likumā, un to būtu pietiekami ātri iespējams izdarīt. Tomēr nezin kāpēc Tieslietu ministrija pati aicināja uz gadu atcelt šo amatpersonas deklarācijas iesniegšanas termiņu.

Es ar saviem frakcijas kolēģiem tomēr uzskatījām, ka tam ir jānotiek ātrāk. Tā kā šie grozījumi faktiski jau ir gatavi, tad mēs to varētu izdarīt pat līdz 1.oktobrim vēl ar lielu laika rezervi. Tomēr Tieslietu ministrija vēlāk mainīja viedokli un nāca jau ar daudz radikālāku priekšlikumu, proti, attiecībā uz tiem maksātnespējas administratoriem, kuri nav advokāti, jau šobrīd būtu jāstājas spēkā šīm prasībām, savukārt attiecībā uz tiem, kuri ir advokāti, – atlikt šo deklarāciju iesniegšanu līdz 1.septembrim un līdz tam rast risinājumu, kas ir vēl iegrožojošāks priekšlikums, kuru mēs atbalstījām. Un man ir prieks, ka kolēģi ir atbalstījuši daudz stingrāku un, manuprāt, arī loģiskāku ierobežošanu.

Cerēsim, ka tas ļaus mainīt šo procesu... ļaus procesam kļūt labākam un saskaņā ar šī procesa mērķi ļaus pēc iespējas ātrāk ekonomikā atgriezties dīkstāvē esošajiem ražošanas līdzekļiem, kas ir ļoti svarīgi mūsu ekonomikai.

Paldies, radioklausītāji! Novēlu jums jaukas brīvdienas, sargiet sevi, esiet uzmanīgi, pa ledu nestaigājiet, bet ejiet ieelpot pavasara gaisu!

Paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no frakcijas VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļus” tālāk turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Sākšu, protams, ar Kleinbergas kundzes minētajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, kuri paredzēja, ka premjera un Ministru kabineta locekļu kvalitātēm būtu jāatbilst kaut kādam konkrētam sarakstam, uzskaitījumam, kuru Kleinbergas kundze šeit minēja.

Nu, raugiet, mazs salīdzinājums iz dzīvnieku pasaules: ja kādam zvēriņam nav ko darīt, tad viņš kārto savu kažoku; ja deputātam nav ko darīt, tad viņš rada nevienam nevajadzīgus un bezjēdzīgus likuma grozījumus.

Raugiet, ja cilvēkam patiesi ir ko teikt, tad viņš tiks uzklausīts un arī saprasts. Ja cilvēkam nav nekā ko teikt, tad tur nelīdzēs ne perfektas angļu valodas zināšanas, ne arī ārvalstu augstskolās apgūtas oratora prasmes vai manieres.

Raugiet, man šķiet, ka mūsu politiskās vides galvenā problēma ir nevis reizēm mežģīta valoda, bet gan tukšums galvās. Un tur nu šādi likuma grozījumi nekā nelīdzēs.

Raugiet, līdz ar to es arī aicinātu nerībināt tukšas mucas, imitējot ūdens nešanu, bet nest to ūdeni. Nest – un viss būs kārtībā!

Un šo visu saku arī tajā kontekstā, ka jau 11.februārī – es esmu pilnīgi pārliecināts! – tiks apstiprināts jaunais Ministru kabinets Māra Kučinska vadībā un šajā Ministru kabinetā būs cilvēki, kuri... pārliecinošais vairākums, nu, gandrīz visi ir ieguvuši vēlētāju uzticību Saeimas vēlēšanās, līdz ar to viņi ir augsti novērtēti arī sabiedrībā. Vairums šo cilvēku ir ar visai lielu pieredzi gan Saeimas darbā, gan arī darbā Ministru kabinetā. Un viņu atbilstība kritērijiem – es domāju vēl kādiem citiem kritērijiem – nav vajadzīga: šie cilvēki strādās, un vēl jo vairāk tāpēc, ka praktiski tūdaļ, tūdaļ tiks pabeigts darbs pie valdības deklarācijas. Valdības deklarācijā galvenais uzsvars būs uz divām lietām: tā ir mūsu ekonomiskā attīstība, jo, lai tērētu naudu, un tajā mēs visi esam ļoti ieinteresēti, tā nauda ir jānopelna; otrs, protams, ir atbildīga klimata politika, tātad ilgtspējīga attīstība. Tas nozīmē ilgtspējīgu attīstību, vērstu uz to, lai mūsu bērniem, mazbērniem arī būtu resursi, uz kuriem balstīt savu ekonomisko labklājību.

Otrs jautājums šodien, kas varbūt bija daudz divdomīgāks un strīdīgāks, – tie bija grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Šī bija Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) iestāšanās prasība – kaut ko līdzīgu ieviest mūsu likumdošanā. Bet bažas, protams, ir tādas, ka aiz šīs labās vēlmes un it kā skaistiem vārdiem, manuprāt, slēpjas diezgan pamatīga putra. Un to jau baņķieri, banku vadība saka, ka viņiem nav īsti skaidrs, ko no viņiem grib un kas tad viņiem īsti būs pastiprināti jākontrolē.

Man bija prieks uzzināt, ka es tomēr... Es visu laiku domāju: esmu vai neesmu politiski nozīmīga persona? Nu tagad likumā beidzot ir skaidrs formulējums: “politiski nozīmīga persona”, un tad tur milzīgs uzskaitījums, kuri tad nu būs tās politiski nozīmīgās personas. Un es šeit guvu apstiprinājumu: jā, es, tāpat kā Muļķu partijas valdes loceklis, pilnīgi noteikti esmu politiski nozīmīga persona, un līdz ar to ar mani cieši saistītās personas tiks... bankās viņu konti tiks ļoti pastiprināti uzraudzīti.

Līdz ar to es tiešām aicinu: ja kāds vēlas man pārdot kādu kilogramu ābolu, nedariet to! Tas ir ļoti riskanti, jo šeit likumā ir rakstīts, ka kontrolētas tiks arī tās personas, kas ir saistītas ar politiski nozīmīgām personām, piemēram, personas, ar kurām politiski nozīmīgai personai ir darījuma vai citas ciešas attiecības. Nu, ābolu kilograma pārdošana jebkurā gadījumā ir darījums, kas ir noslēgts ar mani. Līdz ar to acīmredzot likuma izstrādātājs ir sapratis, ka šie cilvēki, kas kaut vai ābolu kilogramu man pārdevuši, ir krietni jākontrolē, vai gadījumā viņi nav kļuvuši par teroristisku organizāciju atbalstītājiem.

Nu, šo visu es runāju ar zināmu ironiju, kaut patiesībā tā vēlme, neapšaubāmi, ir pārtraukt šo nerezidentu finanšu plūsmu Latvijas bankās. Galvenā problēma ir tā, ka Latvijas bankās tiek noguldīti līdzekļi pat mazāk no Latvijas, nesalīdzināmi vairāk – no citām valstīm. Šo līdzekļu izcelsme ne vienmēr ir skaidra, šo līdzekļu izlietojums arī līdz ar to var būt ne vienmēr skaidrs. Un, neapšaubāmi, mums ir jācīnās pret pelēkās naudas plūsmu caur Latviju, lai mēs saglabātu reputāciju starptautiskajā arēnā.

Bet vai gadījumā šeit mēs, mēģinot izliet to netīro ūdeni no mūsu banku sistēmas, tā pamatīgi arī neizgāžam to bērnu, jo bankām, lai realizētu šo politiski nozīmīgo personu un tām pietuvināto personu pastiprinātu uzraudzību, būs nepieciešami resursi, tas nozīmē – nauda. Kur tās gūs šo naudu? Neapšaubāmi, mūsu pašu kontos – par šeit, Latvijā, sniegtiem banku pakalpojumiem. Un līdz ar to, protams, pozitīvi vērtēdams šo vēlmi, es diezgan negatīvi vērtēju šo izpildījumu. Un, ņemot vērā to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieki ir vieni no tiem, kas arī lielā mērā ir izstrādājuši šos grozījumus, man patiesībā prieks, ka Zakuļa kungs ir aizgājis no darba un mums drīz būs jādomā par jauna Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēža meklēšanu.

Paldies.

Lai jums jauka nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.

Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki nozīmīgi jautājumi, par kuriem jau izteicās iepriekšējie runātāji – mani kolēģi –, tāpēc es šiem jautājumiem nepieskaršos, taču, mūsuprāt, šonedēļ īpaši akcentēšanas vērti ir Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas virzītie grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Lai gan grozījumi likumā tiek virzīti steidzamības kārtībā, uzskatām, ka plānotie grozījumi ir pietiekami nozīmīgi, lai tos nepieņemtu steidzamības kārtībā. Par šiem grozījumiem ir nepieciešamas plašākas diskusijas, kurās būtu jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par plānotajiem grozījumiem un to ietekmi uz augstākās izglītības sistēmu būtu jāaicina izteikties ne tikai likuma grozījumos ieinteresētās puses – vienas augstskolas personā! –, bet arī citas augstākās izglītības institūcijas. Tāpat šī jautājuma izvērtēšanā būtu jāņem vērā, piemēram, Veselības ministrijas iebildumi.

Nosakot likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” iespēju reglamentētās profesijas apgūt augstskolās, kas ir plašāks jēdziens nekā universitāte, mēs patiesībā paveram durvis vaļā kārtējai augstskolu programmu neplānotai un nesistemātiskai licencēšanai un īstenošanai. Tas rada plašas iespējas interpretēt likumu ļoti savtīgos nolūkos. No vienas puses, mēs šobrīd valstī aicinām augstskolas samazināt savu programmu skaitu – Izglītības un zinātnes ministrija meklē veidus, kā konsolidēt augstskolas –, bet, no otras puses, mēs ar likuma normas ieviešanas palīdzību paplašinām iespējas augstskolām licencēt jaunas programmas.

Šajā nedēļā aktualizējās arī Bulduru Dārzkopības vidusskolas jautājums. Tieši Bulduru Dārzkopības vidusskolas liktenis skaidri parāda, pie kā noved valstiskas domāšanas un politikas trūkums. Izglītības un zinātnes ministrija ir atļāvusi citām arodskolām un līdzīgām mācību iestādēm atvērt šādas programmas – dārzu un parku kopšana, dārzu plānošana un ierīkošana, dārzkopība –, kā arī vēl citas līdzīgas, ar lauksaimniecību saistītas programmas tādās skolās kā Višķu, Ērgļu, Balvu skolas un daudzās citās. Vairāku gadu laikā atļaujot licencēt līdzīgas programmas citviet Latvijā, ir strauji samazinājies Bulduru Dārzkopības vidusskolas audzēkņu skaits. (1910.gadā dibinātā skola paredzēta 1000 audzēkņiem.) Šis apstāklis novedis pie tā, ka valsts ieguldītie līdzekļi tiek izlietoti neekonomiski.

Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” novedīs pie līdzīgas situācijas arī augstākajā izglītībā.

Uzskatām, ka beidzot ir pienācis laiks sākt domāt valstiskā līmenī, sakārtot un sistēmiski risināt ar izglītību saistītus jautājumus, ļoti rūpīgi izvērtējot ilgtermiņa sekas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par trim Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem.

Vispirmām kārtām gribu pastāstīt, ka šodien izskatīšanai Saeimas komisijām tika nodots likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” un pavadošo likumprojektu pakete.

Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu laulības noslēgšanas institūtu regulē Civillikums un Civilstāvokļu aktu reģistrācijas likums, un atbilstoši šim regulējumam laulību var noslēgt dzimtsarakstu iestādē vai pie garīdznieka. Savukārt ar jauno likumprojektu tiek paplašinātas izvēles iespējas personām, kuras vēlas noslēgt laulību, piedāvājot tām, teiksim, alternatīvu veidu, kādā tās var sakārtot savstarpējās attiecības. Tādējādi, iespējams, varētu palielināt noslēgto laulību skaitu – it īpaši to pāru starpā, kuri ilgstoši dzīvo nereģistrētās attiecībās.

Likumprojektā piedāvātā iespēja – laulāties pie zvērināta notāra – saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām, kā arī par citiem attiecīgās personas interesējošajiem jautājumiem. Tādējādi laulības noslēgšana pie notāra varētu būt piemērota pāriem, kuriem nav svarīga pati laulību ceremonija, bet gan savstarpējo attiecību oficiāla sakārtošana un juridiskās palīdzības saņemšana. Es pieļauju, ka šādi cilvēki ir mūsu sabiedrībā, bet jāņem vērā arī tas, ka mūsu valstī ir ļoti dažādi, atšķirīgi viedokļi par šo iniciatīvu, un tāpēc attiecīgas diskusijas būs Saeimā gan likumprojekta pirmajā, gan otrajā, gan arī vēl trešajā lasījumā.

Otrām kārtām vēlos paust mūsu frakcijas nostāju par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Turpmāk uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam būs jāinformē Valsts ieņēmumu dienests par visiem darījumiem ar personām, kuras reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu zonās, kā arī veic maksājumus nerezidentiem. Citiem vārdiem runājot, uzņēmējiem būs jāinformē VID par visiem darījumiem ar ofšoru kompānijām. Galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” paredz, ka uzņēmējiem informācija par nerezidentiem izmaksātajām summām, kā arī par ieturēto nodokli būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri nosaka kārtību, kādā nodokļa maksātājs sniedz informāciju par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem. Paredzēts, ka informācija būs jāiesniedz arī tad, ja no maksājuma uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur (piemēram, par izmaksātajām dividendēm, procentu maksājumiem vai maksājumiem par intelektuālo īpašumu). Jaunā kārtība attieksies uz maksājumiem nerezidentiem, kas veikti, sākot ar 2017.gada 1.janvāri.

Un trešām kārtām, visbeidzot, – par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā. Saeima šodien noraidīja opozīcijas ierosinājumu noteikt vismaz minimālās prasības valdības ministru amata kandidātiem. “Par” likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Saeimas komisijām balsoja kopumā 32 deputāti (no Latvijas Reģionu apvienības, SASKAŅAS un “No sirds Latvijai”), savukārt “pret” bija 16 parlamentārieši (no ZZS un Nacionālās apvienības), un balsojumā atturējās (pēc būtības tas nozīmē arī – “pret”) 34 deputāti (no VIENOTĪBAS, ZZS un Nacionālās apvienības). Citiem vārdiem runājot, koalīcija torpedēja šo iniciatīvu.

Iesniegtais likumprojekts paredzēja, ka par Ministru kabineta locekli var izvirzīt un apstiprināt personu, kurai ir vismaz otrā līmeņa augstākā izglītība jeb bakalaura grāds, prasme brīvi sarunāties vismaz vienā no Eiropas Komisijas darba valodām, ne mazāk kā trīs gadus ilga vadītāja darba pieredze, motivēts redzējums par attiecīgās nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu. Par ministru nevar apstiprināt personu, kura atzīta par maksātnespējīgu parādnieku. Tās būtu tikai minimālās prasības. Sabiedrībai jāzina, pēc kādiem kritērijiem tiek izraudzīti valdības ministri. Prasību neesamība šobrīd var mulsināt sabiedrību un likt domāt, ka tas ir paviršs process.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki aktuāli jautājumi. No Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt dažus no tiem.

Tieslietu ministrijas virzītais un Nacionālās apvienības atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” paredz iespēju turpmāk laulības atļaut reģistrēt arī notāriem. Topošais regulējums jau izpelnījies plašu atbalstu un būs būtisks tiem pāriem, kuriem nav svarīga pati laulību ceremonija, bet gan savstarpējo attiecību oficiāla sakārtošana. Šādā veidā tiek paplašinātas tās iespējas, kā personas var sakārtot savstarpējās attiecības, un, iespējams, arī kopumā tādā veidā palielināsies noslēgto laulību skaits, kas, salīdzinot ar nereģistrētās attiecībās dzīvojošo pāru skaitu, ir zems.

Tāpat šodien Saeimai tika nodots izskatīšanai likumprojekts “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā”. Pēc savas būtības tas ir pasākumu plāns institūciju saskaņotai rīcībai iespējamo patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā no krīzes skartajām valstīm, un vienlaikus tas paredz iespēju atļaut izmantot valsts materiālās rezerves šo pasākumu izpildei.

Būtiski ir šodien trešajā lasījumā skatītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuri paredz, ka par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī tādi līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta sastādītajiem to personu sarakstiem, kuras tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā. Starp citu, likumprojekts piedāvā jauna termina “Latvijas politiski nozīmīgas personas” ieviešanu, kā arī paredz pienākumus bankām un citiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šis likums, pastarpināti kontrolēt šīs personas korupcijas, nodokļu nemaksāšanas un nelegālās naudas atmazgāšanas novēršanas nolūkos. Šie grozījumi jau ir izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā un gan banku, gan uzņēmēju organizāciju vidū, ņemot vērā, ka tie paredz ievērojami paplašināt komerciestādēm uzliekamo pienākumu loku. Jānorāda, ka šie grozījumi ir fundamentāli nepieciešami gan Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanai, gan arī Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, ko angļu valodā apzīmējam kā OECD. Šie grozījumi ir obligāta prasība un priekšnosacījums.

Nenoliedzami, būtiskākais šodienas sēdē skatītais jautājums ir Latvijas iekšpolitikai un ārpolitikai aktuālais likumprojekts “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums”, kas paredz Latvijai iespēju noteikt nacionālās sankcijas un tādā veidā sniedz Latvijai savu, tā teikt, maigās varas instrumentu, dod iespēju nacionālā līmenī cīnīties un nodrošināt valsts aizsardzību pret dažāda veida agresiju. Likumprojekts šodien tika skatīts jau trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nacionālā apvienība no savas puses ir panākusi pēc būtības propagandas ierobežošanas mehānisma iekļaušanu likumprojektā ar mērķi stiprināt un aizsargāt Eiropas Savienības un Latvijas informatīvo telpu informatīvā kara apstākļos. Rosinājām arī kā vienu no ierosinātājinstitūcijām iekļaut Latvijas Republikas Saeimu, kas tiešā veidā pārstāv valsts iedzīvotāju intereses un viedokli, taču komisijā šis priekšlikums diemžēl deputātu atbalstu nav guvis. Turpināsim diskusijas ar Ārlietu ministriju par mehānismiem, kā varētu iekļaut šajos procesos arī Saeimu (piemēram, papildinot ierosinātājinstitūciju skaitu ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju). Šī likumprojekta ietvaros šodien tika skatīta arī virkne citu grozījumu, kurus atbalstījām.

Un nobeigumā es vēlos izcelt divas lietas, kas saistītas ar vārdu “enerģija”.

Pirmā no tām. Pirms pāris nedēļām Saeimā pieņēmām grozījumus Enerģijas dzērienu aprites likumā, kuri paredz ieviest dažādus ierobežojumus, to skaitā aizliegumu enerģijas dzērienus tirgot personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem. Un, lai arī sabiedrībā bija dažāda rezonanse saistībā ar šiem likuma grozījumiem, tomēr šodien mēs redzam, ka tas ir bijis pareizs solis, jo Vācijas Bundestāgā valdošā koalīcija, ņemot par piemēru Latvijas pavisam nesen pieņemtos grozījumus, virza līdzīgu likumprojektu Bundestāgā.

Un otrā lieta, kas saistīta ar enerģiju, – tas ir, protams, jautājums par Enerģētikas likumu. Un šajā ziņā vēlos uzsvērt, ka Nacionālās apvienības vadītā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ir nolēmusi, ka turpmāk ir jāatver Latvijas gāzes tirgus. Un tas ir ļoti pozitīvs solis, jo savā ziņā tas pilnībā izslēgs Gazprom koncerna līdzšinējo monopolstāvokli Latvijas gāzes tirgū.

Un uz šīs pozitīvās nots no jums arī atvados.

Uz tikšanos nākamnedēļ!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Ceturtdien, 28.novembrī
09:00  Saeimas 2024.gada 28.novembra kārtējā sēde
10:30  Izstādes “Sadraudzības krāsas: Ukraina - Latvija” atklāšanas pasākums
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
10:50  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas īsa tikšanās ar Ukrainas parlamenta un Moldovas Republikas parlamenta darbiniekiem
12:35  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Ukrainas parlamenta un Moldovas Republikas parlamenta darbiniekiem
15:00  Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāres Leldes Rāfeldes tikšanās ar Ukrainas parlamenta un Moldovas Republikas parlamenta darbiniekiem
17:00  2024.gada 28.novembra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta