Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas rudens sesijas pēdējā sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Hosamam Abu Meri. Lūdzu!

 

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā šodien tālākai virzībai, proti, izskatīšanai komisijās, nodevām vairākus jaunus likumprojektus. Starp tiem bija likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā”, kurš paredz, ka pacients turpmāk varēs pilnvarot citu personu pieņemt lēmumu par savu ārstēšanu, ja viņš sava veselības stāvokļa dēļ to nevar izdarīt pats. Šobrīd šādas tiesības ir tikai pacienta tuvākajiem radiniekiem.

Galīgajā lasījumā šodien tika pieņemts likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Šī likuma mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri Otrā pasaules kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Sociālistisko Republiku Savienību vai nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, kā arī veicināt vienotu sabiedrības izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem.

Saeimas šodienas sēdē tika skatīts arī pieprasījums par dienesta lietvedības kārtību valsts pārvaldes iestādēs. Šajā sakarā gribu teikt, ka Ekonomikas ministrija anulējusi atļaujas pārdot elektrību obligātā iepirkuma ietvaros trim koģenerācijas elektrostacijām – SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “ENERGO FORTIS” un SIA “E Strenči”. Un pārbaudes vēl turpinās 29 stacijās.

No amata atkāpies a/s “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Andris Pinkulis, kura atbilstību amatam lūdza vērtēt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens saistībā ar konstatēto iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai.

Vēlos piebilst, ka, īstenojot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformu, nākamgad maksa par elektrību samazināsies ievērojamai daļai mājsaimniecību, kā arī uzņēmumiem, kas efektīvi izmanto savu elektrības pieslēgumu jaudu. Ģimenei, kura patērē apmēram 200 kilovatus mēnesī, tie varētu būt apmēram 18 eiro gadā.

Es gribētu nedaudz runāt arī par frakcijas VIENOTĪBA aktualitātēm nākamajā gadā.

2018.gada ieceres. Protams, nākamajā – ziemas – sesijā mēs turpināsim strādāt ar izglītības reformu un, protams, ar Izglītības likuma grozījumiem, lai nostiprinātu latviešu valodu vispārējā izglītībā. Mēs ceram, ka šie grozījumi varētu notikt nākamajā sesijā.

Arī frakcija VIENOTĪBA turpinās sekot līdzi veselības aprūpes reformas īstenošanai. Tās realizēšanai veselības nozarei papildus ir piešķirti 230 miljoni. Mēs sekosim līdzi tam, cik efektīvi tie tiek iztērēti (45 procenti paredzēti atalgojumam medicīnas personālam un pārējā summa – lai samazinātu rindas pie speciālistiem un, protams, lai uzlabotu medicīnas pakalpojumu kvalitāti).

Turpināsim atbalstu audžuģimenēm. Labklājības ministrija rosina bērnunamu pakāpenisku likvidāciju. Tas ļaus bērniem pilnvērtīgi izaugt ģimeniskā vidē – kopā ar aizbildņiem vai audžuģimenēs.

Protams, turpināsim rūpēties par senioru labklājību, sekojot līdzi tam, lai tiktu nodrošināta mazo pensiju indeksācija.

Lai mazinātu sabiedrībā nevienlīdzību, nepieciešams palielināt valsts atbalsta apjomu personām ar invaliditāti. Svarīgi palielināt sociālo atbalstu ne tikai personām ar invaliditāti, bet arī tiem vecākiem vai aizbildņiem, tām personām, kuras aprūpē bērnu – 1.grupas invalīdu.

Tā kā šodien ir pēdējā sēde pirms Ziemassvētkiem, frakcijas VIENOTĪBA deputātu vārdā novēlu jums gaišus, priecīgus un skaistus Ziemassvētkus, kā arī panākumiem bagātu jauno – 2018.gadu. Nākamgad ir Latvijas simtgade. Lai visiem veicas!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Hosamam Abu Meri.

Tagad vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu!

 

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija pēdējā Saeimas šī gada sēde. Ziemassvētku gaidīšanas laikā lai visiem priecīgs prāts un gaišas domas!

Pēdējā lasījumā tika izskatīts likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Likuma sākotnējais mērķis bija rast izlīgumu sen radušajās domstarpībās un ieviest skaidrību par šī statusa piešķiršanu, lai spētu novērst negodīgo attieksmi un panākt Otrā pasaules kara veterānu izlīgumu, kā arī sniegt tiem sociālo atbalstu. Šo likumprojektu ierosināja bijušais Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Taču viņa gaišie nodomi likumprojekta izskatīšanas laikā ir pilnībā pārveidoti un pavērsti pavisam pretējā virzienā.  

Frakcija SASKAŅA pilnībā atbalsta domu, ka veterāniem ir nepieciešams piešķirt sociālo atbalstu, kas pēc būtības būtu pateicība tiem, kuri varonīgi cīnījās, tiem, kuru likteņi tika izkropļoti Otrā pasaules kara dēļ. Ir saprotams, ka to milzīgo postu cilvēku dzīvē nevar izmērīt ar materiālām vērtībām, taču tas ir tas mazums, ko var dāvāt gados veciem cilvēkiem, kuru skaits ar katru dienu kļūs arvien mazāks.

Frakcijas SASKAŅA deputāts Igors Pimenovs ir iesniedzis priekšlikumus, lai palielinātu veterānu loku, kam ir tiesības saņemt šo statusu, un lai rezultātā atzītu visus minētos veterānus un izlīdzinātu attieksmi pret tiem. Tas arī ir ierakstīts šī likuma 1.pantā: “Veicināt vienotu izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem.” Taču šo priekšlikumu neatbalstīja, un veterānu šķirošana pēc grupām aizvien ir palikusi likumā, kas savukārt nozīmē, ka par vienlīdzīgu attieksmi šajā likumā nav ne runas.

Runājot par sociālo atbalstu veterāniem, frakcijas deputāts Igors Pimenovs ir iesniedzis priekšlikumus par nepieciešamību piešķirt ikmēneša pabalstu Otrā pasaules kara dalībniekiem, kā arī par to, ka ir jāatvieglo šī statusa saņemšanas mehānisms, nosakot, ka trīs mēnešu laikā kopš šī likuma stāšanās spēkā pašvaldību sociālajiem dienestiem ir jāziņo par šī statusa saņemšanas iespēju tiem, kuriem šis statuss var tikt piešķirts, un jānodrošina palīdzība dokumentu un iesniegumu sastādīšanā. Tas spētu paātrināt šo procesu un atvieglot veterānu darbības, viņiem palīdzot. Taču šie priekšlikumi nesaņēma atbalstu. Kopumā šo konceptuālo priekšlikumu neatbalstīšana apliecināja faktu, ka sākotnējie šī likumprojekta radīšanas mērķi, proti, rast izlīgumu veterānu vidū un sniegt tiem sociālo atbalstu, nav pilnībā sasniegti, un pats likumprojekts rada vēl vairāk domstarpību.

Frakcija SASKAŅA balsoja pret šo likumprojektu un uzskata, ka šis likumprojekts neviesīs nekādu sen gaidītu skaidrību un nenesīs labumu veterānu dzīves uzlabošanā. Neskatoties uz to, ka frakcija SASKAŅA likumprojektu neatbalstīja, šis likumprojekts tika pieņemts pēdējā lasījumā. Taču frakcija nepaliks klusēdama par savu neatbalstošo nostāju... un frakcijas vārdā mēs vērsīsimies pie Valsts prezidenta ar petīciju neatbalstīt, neizsludināt šo likumprojektu.

Tagad, kad esmu atskatījies uz Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem, gan frakcijas SASKAŅA vārdā, gan no sevis vēlos sveikt visus Latvijas iedzīvotājus nākamajos svētkos, novēlēt gaišus un priecīgus Ziemassvētkus un laimes pilnu un panākumiem bagātu jauno gadu! 

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Sergejam Potapkinam.  

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

 

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms gribu izstāstīt nedaudz par vienu jautājumu, kas tika skatīts Saeimas šodienas sēdē un kas attiecas uz opozīcijas sagatavoto pieprasījumu, kura būtība ir saistīta ar tā saukto obligātā iepirkuma komponenti, kas – atgādināšu – savulaik tika radīta, lai palielinātu zaļās enerģijas daudzumu mūsu kopīgajā elektrības patēriņā. Diemžēl sabiedrībai jau ir radušās bažas, ka visa šī sistēma tika izmantota vai nu atsevišķu personu, vai kādu grupu personīgajām interesēm, un šī pieprasījuma izskatīšanas gaita diemžēl šīs bažas apstiprina. Jo jau pirms nedēļas, kad bija jāierodas Kučinska kungam uz jautājumu un atbilžu sēdi, viņš pats neieradās, deleģēja ekonomikas ministru, bet arī ekonomikas ministrs toreiz nevarēja ierasties, un bija jānāk Reira kungam, kas aizvietoja ekonomikas ministru, un galu galā šis jautājums tika atlikts uz nedēļu. Vakar šis jautājums tika izskatīts Pieprasījumu komisijā, un galvenā problēma ir tajā, ka acīmredzot viens dokuments vai nu netika izstrādāts līdz galam, kā tas sākotnēji tika noteikts, vai ir kaut kur nozudis.

Proti, runa ir par dienesta izmeklēšanas dokumentu, kas vērtē toreizējā valsts sekretāra darbību. Un katrā ziņā šī tendence, kas pēdējā laikā parādās dažādās sfērās, ka atsevišķi dokumenti vai nu pazūd, vai nav līdz galam izstrādāti, manuprāt, rosina uz to, ka jāpievērš tam uzmanība. Jo līdzīgi arī... nesen mēs dzirdējām informāciju no Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas, ka ir pazudusi ar kādreizējo premjerministru Godmaņa kungu saistītā lieta. Nu, arī – acīmredzot bez pēdām.

Gribu izstāstīt to, ka saistībā ar valsts sekretāra Jura Pūces darbu, saistībā ar OIK dokumentiem attiecīgajām vainīgajām personām ir jāsaņem sods, vismaz rājiens vai arī jābūt kādai citai reakcijai. Katrā ziņā mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, sekosim līdzi OIK jautājuma tālākai virzībai nākamgad, jo tas ir svarīgs jautājums, nevis kaut kāds... viens vai otrs dokuments... Tāpat mēs centīsimies, cik nu būs mūsu spēkos, veicināt to, lai manis jau iepriekš pieminētā komisija, kas pēta Valsts drošības komitejas dokumentus, varētu pabeigt savu darbu.

Pēc sarunas ar komisijas pārstāvjiem, kas vakar notika frakcijā, mums radās pārliecība, ka valdība un atsevišķi ministri līdz šim tomēr nav pietiekami darījuši, lai nodrošinātu šīs komisijas darbu, un atsevišķos gadījumos pat acīmredzot ir radījuši šķēršļus. Ceru, ka tas nebija kaitnieciskos nolūkos.

Manuprāt un pēc visas frakcijas domām, mums tiešām jānodrošina viss, lai tā sauktie čekas maisi tomēr beidzot tiktu publiskoti, un būtu labi, ja mēs sabiedrībai aizvien neatlaidīgi turpinātu skaidrot, ka šajos čekas maisos ir pavisam maza daļa no kopējās informācijas, kas saistīta ar padomju okupācijas laikiem. Un jāsaprot, ka mums ir nopietni jāizvērtē ne tikai informācija, kas ir tā sauktajos čekas maisos, bet arī to personu darbība, kuras joprojām darbojas Latvijas politikā, bet kurām ir vistiešākā saistība ar kādreizējās komunistiskās partijas nomenklatūru.

Manuprāt, tā būtu patiešām lieliska dāvana Latvijas valsts simtgadei, ja nākamajā, 13.Saeimā tomēr nebūtu šādu personu, kam bijusi saistība, kā jau minēju, ar komunistiskās partijas nomenklatūru.

Un visbeidzot. Ir Ziemassvētku laiks, un, protams, mēs katrs vai nu dodamies uz baznīcu, vai vienkārši mājās apdomājam to, kas ir noticis šajā gadā. Apdomājam gan savus individuālos sasniegumus, gan arī kļūdas. Manuprāt, tā ir sava veida līdzība: arī Latvijas valsts, sabiedrība, Latvijas tauta var paskatīties uz to, kā mums ir gājis šos simts gadus līdz šim un arī pēdējos 25 gadus. To es saku arī saistībā ar tā sauktajiem čekas maisiem. Manuprāt, tie ir jāatver un, ja nepieciešams, jānožēlo grēki. Un jāiet tālāk. Mēs nevaram to jautājumu mūždien muļļāt.

Un es vēlu arī katram individuāli šajā atlikušajā laikā līdz Ziemassvētkiem un līdz jaunajam gadam apdomāt un izvērtēt savus dzīves sasniegumus un savus mērķus nākamajam gadam. Tajā pašā laikā vēlos atgādināt, ka mēs neviens nevaram cerēt, ka atnāks kāda viena mesija Latvijas politikā un Latvijas valstī sakārtos visas lietas. Mums patiešām katram indivīdam un sabiedrībai kopumā ir jāiesaistās procesos, un tad mēs varēsim jaunajā – 2018.gadā tiešām panākt arī uzlabojumus Latvijas valsts pārvaldē.

Laimīgu, saprātīgu, pārdomām bagātu un darbiem ražīgu nākamo – 2018.gadu!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Tagad pie mikrofona frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

 

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šajās gada pēdējās nedēļās un dienās parasti mēs atskatāmies uz to, kas gada laikā ir izdarīts, – nedaudz pavelkam svītru apakšā un rēķinām plusus un mīnusus.

Un bieži vien, kad tiekamies ar cilvēkiem, cilvēki prasa: “Pasaki, ko tad esi izdarījis?” Un, ja man šobrīd būtu jānolasa viss saraksts par to, kādas normas ir izdevies iekļaut likumos, kādi likumi ir pieņemti, tad daudzus cilvēkus tas nogurdinātu un viņi teiktu: “Nē, tas uz mani neattiecas! Ai, tie ir tādi sīkumi!”

Tāpēc es pievērsīšu uzmanību tikai trim lietām, kas varbūt skar vairākumu cilvēku. Taču pirms šo lietu nosaukšanas es teikšu, ka mums, mūsu partijas cilvēkiem, ar saviem argumentiem ir izdevies pārliecināt arī koalīcijas deputātus atbalstīt mūsu idejas. Un, lai arī saka, ka konkrētās redakcijas nav mūsu radītas, ka šīs redakcijas ir koalīcijas partiju vai komisiju izstrādāti noteikumi, te ir divi argumenti.

Pirmkārt, Ministru kabinetu veidojošo partiju sadarbības līgums nepieļauj atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, tāpēc viņi labprāt piedāvā mūsu idejas savās redakcijās.

Bet, otrkārt, mēs esam priecīgi par to, ka mūsu idejas ir ietvertas, jo mēs cīnāmies ne jau tikai par savu vārdu, mēs cīnāmies, lai Latvijā iedzīvotājiem būtu labāk.

Un pieminēšu šīs trīs lietas, kuras cilvēkus skar varbūt vairāk.  

Pirmā lieta. Mums izdevās panākt, ka 2.līmeņa fondētās pensijas tiek mantotas. Jā, vienreiz mūs atbalstīja... Nākamreiz – ar nedaudz mainītām redakcijām... Bet šī norma likumā ir iestrādāta. Dažkārt cilvēki gan teic: “Lai Dievs dod sagaidīt to pensiju! Mani nemaz tas mantošanas jautājums neinteresē!”

Otrā lieta. Nekustamā īpašuma nodoklis. Mums šķiet, ka tas jautājums ir pieklusis, tikai atsevišķi cilvēki sūkstās un sūdzas, ka nespēj nomaksāt šo nodokli. Taču paraksti zem likumprojekta krājas. Mēs iesniegsim arī savu priekšlikumu konkrētajam likumam, jo tas jau ir gatavs. Mums patīk, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis piekrita, ka īstenībā vienīgais risinājums, lai sakārtotu šo sistēmu, ir atteikšanās no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgajam mājoklim. Tātad varas gaiteņos ir sadzirdēts mūsu konkrētais priekšlikums. Un tas jau skar lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju.

Trešā lieta. Cilvēki domā: “Kādu mēs redzēsim Latviju tālākā nākotnē?” Pirms diviem gadiem mēs ierosinājām, ka jāgroza Satversme – Valsts prezidentu vajadzētu ievēlēt visai tautai. Lai novilcinātu šā jautājuma risināšanu, ļoti negribīgi šis priekšlikums tika nodots darba grupai, bet darba grupa šā gada pavasarī nāca ar tieši tādu pašu priekšlikumu, ka prioritāte ir tautas vēlēts Valsts prezidents. Un otrs variants – ka Valsts prezidentu ievēlētu nevis Saeima ar savu balsojumu, bet noteikta elektoru komisija.

Juridiskā komisija septiņus mēnešus glabāja pie sevis šo darba grupas atzinumu ar konkrētiem priekšlikumiem, bet sakostiem zobiem beigās piekrita: jā, mēs varam veidot vēl vienu darba grupu, lai izdomātu, kā tur galu galā... Bet jautājums par tautas vēlētu prezidentu Juridiskajā komisijā līdz galam vēl nav izlemts, un es ļoti ceru, ka 2018.gadā, vēlēšanu gadā, valsts simtgadē, mūsu deputāti būs spiesti par šo jautājumu balsot. Un tad redzēsim, kā mūsu partijas pildīs savus iepriekšējā pirmsvēlēšanu periodā sniegtos solījumus. Jo no Saeimā esošajām sešām partijām jeb partiju apvienībām tikai viena teica, ka neatbalsta priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu. Nacionālās apvienības pārstāvis Juridiskajā komisijā teica, ka viņi esot mainījuši tagad savu programmu un no šīs idejas atsakoties. Bet es neesmu to vēl redzējis rakstiskā veidā. Iespējams, ka tas būs uz nākamajām vēlēšanām. Tā ka 2018.gadā būs diezgan daudz izaicinājumu un katram vajadzēs parādīt savu īsto seju, atklāt, ko viņš domā, un pateikt tautai, acīs skatoties.

Bet šobrīd es gribu pabeigt savu informāciju un mūsu partijas un mūsu frakcijas vārdā, kā arī savā vārdā es vēlu jums visiem no sirds mīlēt savu valsti, ģimeni un savus tuvākos. Lai jums ir priecīgi un skaisti Ziemassvētki, gandarījums par izdarīto darbu un nākamajam gadam daudz labu, skaistu sapņu, kurus piepildīt!

Paldies jums!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Gunāram Kūtrim.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Armands Krauze. Lūdzu!

 

A.Krauze (ZZS).

Cienījamie radioklausītāji! Labdien! Šodien Saeimas sēde, kaut arī pirmssvētku laikā, aizritēja tāpat kā visas citas šogad. Tika diskutēts par tādiem jautājumiem, kas varbūt neiederas svētku laikā. Zaļo un Zemnieku savienība ļoti skaidri definēja savu nostāju, balsojot kaut vai jautājumā par VDK arhīvu – tā sauktajiem čekas maisiem. Jā, mēs uzskatām, ka čekas maisi ir jāatver, sabiedrībai ir jāzina to saturs. Un jo ātrāk, jo labāk, atbilstoši likumiem, kuri ir pieņemti, un termiņiem, kuri tajos ir noteikti.

Bet, runājot par darbiem kopumā, Zaļo un Zemnieku savienība un pārējās partijas, kas darbojas valdībā, šogad ir realizējušas lielas reformas un uzsākušas būtiskas lietas. Tas, ko es gribu uzsvērt no Zaļo un Zemnieku savienības puses, pirmām kārtām ir drošība. Beidzot mēs aizsardzībai piešķiram divus procentus. Tas ir ļoti būtisks sasniegums, mēs pildām to, ko bijām uzņēmušies senāk.

Otrkārt, es gribu atzīmēt veselības jomu un veselības aprūpi. Nākamgad pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē finansējums veselības aprūpei budžetā pārsniedz vienu miljardu. Jau šogad rindas ir samazinājušās par 25 procentiem un daudzi pakalpojumi ir pieejami pat nākamajā dienā. Veselība un veselīgs dzīvesveids ir ļoti svarīgi visiem mūsu iedzīvotājiem visās vecuma grupās.

Un trešā svarīgā lieta ir labklājība. Labklājības jomā mēs arī esam būtiskas lietas izdarījuši. Kaut vai runājot par nodokļu reformu, kura ir orientēta gan uz uzņēmējiem, lai viņiem būtu vieglāk strādāt, lai būtu mazāks nodokļu slogs, gan arī uz nevienlīdzības izlīdzināšanu, palielinot gan minimālo algu, gan neapliekamo minimumu. Rezultātā strādājošie nākamgad saņems savā maciņā vairāk līdzekļu.

Vēl būtisks pavērsiens nodokļu ziņā ir arī nodokļu samazināšana atsevišķās jomās. Mēs esam samazinājuši pievienotās vērtības nodokli Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Tas nozīmē, ka nākam pretī gan iedzīvotājiem, gan pircējiem, gan Latvijas produktu ražotājiem, kuriem būs vieglāk ražot, vieglāk pārdot, un tādā veidā mēs izskaudīsim arī ēnu ekonomiku.

Šajā pirmssvētku laikā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es gribu novēlēt jums priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu un veiksmīgu jauno gadu un visu to labāko! Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

 

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie un godātie radioklausītāji! Šī bija šāgada pēdējā Saeimas sēde, kas noslēdza gan gadu, gan rudens sesiju, un šajā Saeimas sēdē tika izskatīti daudzi un dažādi būtiski jautājumi. Es varbūt neatskatīšos šķērsgriezumā uz visu iepriekšējo gadu, ko mēs esam paveikuši un kādi izaicinājumi bijuši, bet koncentrēšos uz Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem.

Kā jau kolēģi atzīmēja, Nacionālā apvienība ir gandarīta, ka Saeima ar vairākuma atbalstu pieņēma likumprojektu par čekas maisu atvēršanu, tas tiek tālāk virzīts Saeimā un paredz jau ar nākamā gada 1.jūniju nodot čekas maisus arhīvam un padarīt tos publiski pieejamus. 

Bet nu – visu pēc kārtas. Šodien atbalstījām un nodevām Saeimai tālākai izskatīšanai grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, kas skatāmi kontekstā ar Apdrošināšanas līguma likuma projektu. Šie grozījumi izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, lai modernizētu un pilnveidotu pašlaik spēkā esošo apdrošināšanas līgumu attiecību regulējumu. Likuma normu labākai izpratnei tiks ieviesti jauni termini, savukārt esošie – precizēti atbilstoši praksei, ņemot vērā to faktisko lietojumu. Tāpat, ņemot vērā elektronisko sakaru attīstību, precizēsim kārtību distances saziņas līdzekļu izmantošanā un citus aspektus.

Šodien vairāki likumprojekti tika pieņemti galīgajā lasījumā, un viens no tiem ir “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, kas radās apzinoties, ka tam, ko nācās pieredzēt 2015.gada XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, nebūtu jāatkārtojas un ka mums jādara viss, lai parūpētos par šo skaisto svētku dalībnieku drošību. Tieši šī mērķa nodrošināšanai grozījumi likumā paredz veidot operatīvās vadības grupu, kuras primārais uzdevums būs nevis organizēt svētkus, bet gan nodrošināt to nepārtrauktību, preventīvo drošību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. Mēdz teikt, ka labāk ir gaidīt labāko iznākumu, bet gatavoties sliktākajam. Tieši tāpēc arī atbalstījām šos grozījumus.

Pavisam noteikti vieni no būtiskākajiem šodien galīgajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem bija likumā “Par zemes dzīlēm”, kurus kūdras nozares attīstības stratēģijas ietvaros ir iniciējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pašlaik likums noteic, ka zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz, kā arī valsts un pašvaldības zemi zemes dzīļu izmantošanai iznomā vai nodod lietošanā uz noteiktu laiku. Derīgo izrakteņu ieguvei – uz laiku līdz 25 gadiem, ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei – uz laiku līdz 30 gadiem. Ņemot vērā, ka derīgo izrakteņu atradnes krājumu izstrādes laiks atkarīgs no vairākiem faktoriem, pirmām kārtām no krājumu apjoma, virknē atradņu pieejamo resursu apjomu likumā noteiktajā termiņā pilnā apmērā nav iespējams izstrādāt. Vienlaikus likums derīgo izrakteņu ieguvējiem uzliek pienākumu pēc ieguves beigām atradni rekultivēt, ko nav iespējams veikt, jo izrakteņu ieguve nav pabeigta, bet ekosistēma ir izmainīta.

Esošais regulējums veido neefektīvu sistēmu un rada riskus valsts un pašvaldību budžetiem. VARAM piedāvātie grozījumi paredz, ka zemi tās dzīļu izmantošanai, piemēram, kūdras ieguvei, varēs izmantot vai nodot lietošanā līdz atradnes krājuma izstrādes beigām vai rekultivācijas pabeigšanai. Ar šīm izmaiņām veicināsim zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, pakāpeniski iedzīvinot mūsu apņemšanās klimata politikas jomā. Nacionālā apvienība atbalstīja šos grozījumus, lai radītu priekšnoteikumus racionālai un videi draudzīgai purvu un kūdras izmantošanai un kūdras ražošanas nozares attīstībai. 

Galīgajā lasījumā apstiprinājām sociālās uzņēmējdarbības stiprināšanu Latvijā, atbalstot grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas nepieciešami, lai saskaņotu to ar Sociālā uzņēmuma likuma normām. Šie grozījumi ļaus publiskām personām savu mantu bez atlīdzības nodot lietošanā sociālajiem uzņēmumiem. Šie grozījumi ietilpst likumu paketē, kas kopumā reglamentēs sociālo uzņēmējdarbību un palīdzēs tai attīstīties tajās jomās, kur līdz šim attīstības iespējas ir bijušas ierobežotas. Sociālā uzņēmējdarbība ir ļoti būtisks sabiedrības veselības un integrācijas aspekts, un ar šiem grozījumiem veicināsim sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību, kā arī pakalpojumu pieejamību dažādiem sociālajiem riskiem pakļautām iedzīvotāju grupām.

Un noslēgumā par vēl vienu ar mūsu vēsturi un arī šodienu saistītu aktualitāti. Atsaucoties uz Latvijas Politiski represēto apvienības aicinājumu, Nacionālā apvienība Koalīcijas partiju sadarbības padomē aktualizēja un saņēma koalīcijas partneru atbalstu ierosinājumam pie padomju laika pieminekļiem izvietot plāksnes, kurās skaidrota konkrēto pieminekļu nozīme un mērķi un uz kurām definēts, ka ideoloģiskie padomju vēstījumi, kas redzami šajos pieminekļos, neatbilst vēsturiskajai patiesībai.

Pieminekļi un to konteksts ir svarīgi sabiedrības kolektīvās apziņas, atmiņas un arī identitātes veidošanai, un fakts, ka padomju pieminekļi šobrīd pastāv bez papildu skaidrojumiem par to nozīmi un vēsturisko kontekstu, liedz izprast Latvijas 20.gadsimta traģisko vēsturi. 

Ar šāda veida informatīvu materiālu izvietošanu stiprināsim sabiedrības izpratni par vēsturiskajiem notikumiem un kontekstu, kurā konkrētie pieminekļi radīti, kā arī skaidrosim, ko tie simbolizē.

Esam patiešām priecīgi par mūsu partneru izpratni un atbalstu. Tiks uzsākts darbs pie jauna likumprojekta, ja tādu būs nepieciešams izveidot, un sadarbībā ar atbilstošajām ministrijām un institūcijām izvērtēsim un nāksim klajā ar konkrētu priekšlikumu, lai šo iniciatīvu īstenotu dzīvē.

Un nu, cienījamie radioklausītāji, paldies, ka uzklausījāt. Es jums visiem novēlu tiešām gaišus un sirdssiltus Ziemassvētkus. Pavadiet tos kopā ar saviem mīļajiem un tuvajiem. Tiekamies nākamgad, Latvijas simtajā gadā, lai visi kopā ar apņēmību un drosmi īstenotu savus mērķus! 

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam. Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Priecīgus un baltus Ziemassvētkus, un uz sadzirdēšanos jau nākamgad!