Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un par to, kādi jautājumi tajā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti, jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajai šodien raidījumā “Frakciju viedokļi” vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčas kundzei. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Šodien ar gandarījumu varu teikt, ka Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts Latvijā ir grozīts vairākkārt, jo likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” tika pieņemts 2001.gadā. Un kādēļ vairākkārt grozīts? Mainās gan Eiropas Savienības tiesību akti profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, gan arī nozaru attīstības dokumenti un tiesību akti attiecībā uz profesionālās darbības reglamentāciju.

Likumprojekta mērķis ir aktualizēt tiesisko regulējumu reglamentēto profesiju profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, lai nodrošinātu atbilstību būvniecības, ārstniecības, atbilstības novērtēšanas un rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomu tiesiskajam regulējumam, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem. Deputātiem un arī ministrijām ir iespēja iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 16.martam.

Vēl es esmu pilnvarota runāt par to, ko mēs šonedēļ esam veikuši un darījuši Sociālo un darba lietu komisijā. Vispirmām kārtām jāteic, ka vakardien mums bija ļoti skaudra komisijas sēde par bērnu un pusaudžu ārstniecību psihoneiroloģiskajās slimnīcās, tai skaitā Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā.

Vakardien pirms frakciju sēdēm pie Saeimas nama stāvēja mācītājs ar krustu. Viņš ir mācītājs, kurš kalpo arī Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā, ierodas tur, runā ar darbiniekiem un arī ar slimajiem bērniem. Es runāju ar mācītāja kungu un šodien vēlos pateikt lielu paldies visiem – ārstniecības personām un arī visiem pārējiem darbiniekiem, kuri strādā psihoneiroloģiskajās slimnīcās un rūpējas par bērnu un pusaudžu ārstēšanu. Mēs zinām, ka daudzi šie cilvēki ir godprātīgi un veic ļoti, ļoti grūtu darbu ar psihiski slimajiem bērniem. Tādēļ es esmu pārliecināta un aicinu arī tiesībsargu, kurš labi veic savu darbu, varbūt nākamajās reizēs vispirms jautājumus pārrunāt ar ministriju pārstāvjiem. Arī to rūgtumu, ja reizēm tiesībsargu un viņa komandu nesagaida ar lielu sajūsmu vai laipnu uzņemšanu... būt maksimāli uzmanīgiem, skaudri kritizējot absolūti visus, kuri strādā šajās institūcijās.

Kādēļ es šodien tā aizdomājos, un kādēļ šodien es tā saku? Jo viens no darbiniekiem šo psiholoģisko slodzi nav izturējis un labprātīgi sevi aizvadījis citā saulē, tas ir, izdarījis pašnāvību.

Tādēļ arī vakardien komisijas lēmumi bija ļoti nopietni. Komisija aicinās Ministru kabinetu un vienlaikus dos arī uzdevumus šīs jomas sakārtošanai. Komisija uzrunās vēstulē un dos uzdevumus arī Pārresoru koordinācijas centram un Veselības ministrijai, jo sakārtot šo sistēmu bez papildu finansējuma vai bez pašvaldību papildu atbalsta, lai jaunajiem ārstiem būtu iespēja īrēt dzīvokļus vai saņemt citādu atbalstu... citādi mēs uz priekšu netiksim.

Vēlreiz saku lielu paldies tiem cilvēkiem, kuri iztur šo slodzi un kuri strādā ar bērniem, kuriem ir diagnosticēta psihiska saslimšana.

Nākamajā nedēļā mums būs vēl viena, manuprāt, ļoti skaudra sēde kopā ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kuru vada deputāts Andris Bērziņš. Mēs runāsim par e-veselību, noklausīsimies Valsts kontroles starpziņojumu un esam panākuši vienošanos, ka komisijas sēdē nākamajā trešdienā piedalīsies Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš vienlaikus ir arī veselības ministra pienākumu izpildītājs.

Sakot paldies visiem, kuri godprātīgi veic savu darbu jebkurā savā darbavietā, vēlot mierīgu nedēļas nogali, – paldies, ka klausījāties!

Vadītāja. Paldies Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē Nacionālās apvienības deputāti ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Tas paredz apzināt to iedzīvotāju loku, kuriem būs braukšanas maksas atvieglojumi. Grozījumos noteikts, ka braukšanas maksas atvieglojumi netiek piemēroti ārzemniekiem, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņus, kā arī bezvalstniekus, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Tā jau vēsturiski gadījies, ka Latvijas ģimenē viens ģimenes loceklis var būt Latvijas pilsonis, cits – vai nu Baltkrievijas, vai Ukrainas, vai Krievijas pilsonis. Īpaši tas attiecas uz gados veciem cilvēkiem, kuri Latvijā ir nodzīvojuši visu savu mūžu vai sava mūža lielāko daļu. Savā mūžā viņi strādājuši Latvijas labā, maksājuši nodokļus, un audzinājuši bērnus. Minētie grozījumi norobežo šo sociāli apdraudēto iedzīvotāju daļu, kas lielākoties ir pensijas vecumā, no braukšanas maksas atvieglojumiem, kuri viņiem ir īpaši svarīgi.

Frakcija SASKAŅA neatbalsta kārtējo vēlmi šķirot Latvijas iedzīvotājus. Tas šķels sabiedrību un ieviesīs arvien vairāk negatīvu domu sabiedrībā. Likumprojekta anotācijā savukārt minēts, ka šie grozījumi sabiedrībā radīs motivāciju saglabāt vai iegūt Latvijas valstspiederību. Taču vai tas tiešām ir lielāks motivējošais faktors piesaistīt cilvēkus palikt Latvijā? Pēc frakcijas SASKAŅA domām, tas būs vēl viens punkts, kas vērsīs cilvēku domas pavisam citā virzienā. Latvijas sabiedrību nedrīkst šķirot, tas nestiprina piederības sajūtu savai valstij un neveicina uzticēšanos valsts varas institūcijām.

Vēl viens svarīgs ieviesums, kurš tiek minēts šajos grozījumos, sniedz tiesības pašvaldībām pašām noteikt braukšanas maksas atvieglojumus, taču tikai tad, ja pašvaldības kompensē to no sava budžeta. Tas neatvieglos valsts un pašvaldību budžetus, bet sarežģīs un sadārdzinās šo procesu visām pašvaldībām. Šos grozījumus frakcija SASKAŅA neatbalsta un balsoja pret šī likumprojekta nodošanu komisijai.

Šodien Saeimas opozīcijas partiju deputāti ir savākuši parakstus Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanai, lai izteiktu neuzticību ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. SASKAŅAS deputāts Ivars Zariņš jau mēnešiem ilgi cīnās par iespēju iegūt atbildes uz deputātu jautājumiem saistībā ar problēmām obligātās iepirkuma komponentes jomā. Pretēji Ekonomikas ministrijas iepriekš solītajam, sākot ar 2018.gadu, iedzīvotājiem (un sevišķi – lauksaimniekiem) ir pieauguši rēķini par elektrību par 40–60 procentiem; tas faktiski ir jauns nodoklis.

Sakarā ar visu minēto mēs nolēmām sasaukt ārkārtas sēdi un apspriest Ekonomikas ministrijas darbību visos šajos jautājumos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Pirms apskatīt divus šodien visbūtiskākos Saeimā skatītos jautājumus, vēlos pastāstīt par jauna likumprojekta izstrādi, ar kuru veidosim kvalitatīvāku, abpusēji efektīvāku un jēgpilnu sadarbību ar mūsu tautiešiem ārvalstīs, – par topošo Diasporas likumu.

Ārzemēs dzīvojošie latvieši (starp citu, Eiropas Savienības dalībvalstīs proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latvijas diaspora veido vienu no lielākajām diasporām Eiropā) ir neatņemama daļa no Latvijas valsts, kultūras un tās identitātes. Līdz šim politiskajā retorikā bieži dzirdēts, ka diasporu raksturo kā resursu. Tad nu beidzot līdz ar jaunā Diasporas likuma izstrādi no valsts puses definēsim un – gribu cerēt! – arī patiesi apzināsimies diasporu kā patiesu un nemainīgu vērtību. Latvieši ārzemēs nedrīkst tikt atdalīti no Latvijas un latviešu kopuma. Darbam ar diasporu jānotiek sistēmiski un sistemātiski, lai nodrošinātu latviešu valodas un kultūras pieejamību ilgtermiņā.

Līdz ar to Ārlietu komisijas izveidotajā darba grupā esam uzsākuši aktīvu darbu pie Diasporas likuma, kas palīdzēs veidot pārredzamu un horizontālu politiku, apvienojot visus atbalsta plānus un programmas – reemigrāciju, diasporas atbalsta politiku, izglītību, kultūru, ekonomiku, identitāti, tradīcijas –, kā arī ministriju un pašvaldību programmas vienā visaptverošā likumā, kas definētu skaidru un nepārprotamu valsts politiku attiecībā uz diasporu nevis kā ik gadu lemjamu jautājumu, bet gan kā likumā noteiktu pienākumu un faktu.

Pirmdien notika Diasporas likuma projekta darba grupas pirmā sēde, kas norisinājās patiesi pozitīvā un produktīvā gaisotnē, piedaloties ministriju, nevalstisko organizāciju un diasporas pārstāvjiem. Plānots, ka likumprojekts Saeimā tiks iesniegts jau šī gada pavasarī.

Un nu par diviem šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, kas plašu rezonansi pēdējās nedēļās izsaukuši ne vien Saeimas gaiteņos, bet arī sabiedrībā.

Lielākā daļa būs dzirdējusi par faktu, ka Rīgā sabiedriskā transporta maksas atvieglojumus Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņiem iespējams saņemt agrākā vecumā nekā Latvijas pilsoņiem. Rīgā deklarējušies Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi sabiedriskajā transportā var braukt ar atlaidēm jau no 55 un 60 gadu vecuma, kamēr Latvijas iedzīvotāji šo privilēģiju var saņemt tikai no 63 gadu vecuma. Lai novērstu šo netaisnīgo un nevienlīdzīgo attieksmi pret Latvijas pilsoņiem, Nacionālā apvienība iesniegusi grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kuri liegs trešo valstu pilsoņiem piešķirt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā, nosakot, ka braukšanas maksas atvieglojumus turpmāk varēs saņemt Latvijas valstspiederīgie, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī bezvalstnieki. Ir absolūti neizprotami, ka Rīgā, Latvijas galvaspilsētā, var būt tāda situācija, ka Rīgā deklarējušās Krievijas un citu ārpus Eiropas Savienības esošu valstu personas faktiski ir privileģētākā stāvoklī nekā Latvijas pilsoņi – tie, kuri veido mūsu valsti. Mūsu iesniegtajiem grozījumiem būs pozitīva ietekme uz Rīgas iedzīvotāju sabiedrību, tie motivēs personas saglabāt vai iegūt Latvijas valstspiederību, stiprinās piederības sajūtu Latvijas valstij un tautai, kā arī veicinās uzticēšanos valsts institūcijām. Tas ir principa jautājums, un tas ir attieksmes jautājums – pret mums pašiem, pret Latvijas pilsonību.

Un nu par vēl vienu skaļu aktualitāti. Pirms pāris nedēļām ar gandarījumu vēstījām par Saeimā apstiprinātajiem Nacionālās apvienības iesniegtajiem un virzītajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kuri liegtu ofšoriem jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos. Starptautiskie eksperti apliecina nepārprotamu saistību starp ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem, mazākiem nodokļu ieņēmumiem, starpvalstu sankciju apiešanu un pelēko ekonomiku. Un valstis pasaulē, tostarp – Latvija, katru gadu zaudē būtisku daļu no nodokļu ieņēmuma tādēļ, ka finanšu kapitāls aizplūst uz ofšoriem. Tas izskaidro starptautisko organizāciju un atsevišķi uzsākto cīņu pret ofšoriem, ja tie tiek izmantoti vienīgi labvēlīga nodokļu regulējuma dēļ. Tā, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir izstrādājusi un ieviesusi BEPS, kas ir apliekamā ienākuma samazināšanas un peļņas pārcelšanas programma. Un pērnā gada 5.decembrī Eiropas Savienībā tika pieņemts un publicēts 17 ārpus Eiropas Savienības esošu valstu un atkarīgo teritoriju melnais saraksts, kuras tā atzīst par nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem vai slēpt patiesā labuma guvējus.

Mēs kā dalībvalsts esam tiesīgi papildus jau Eiropas Savienības līmenī noteiktajiem pasākumiem ieviest papildu pasākumus, lai pasargātu savu nodokļu bāzi.

Valsts prezidents diemžēl nolēma šos grozījumus atgriezt atpakaļ atkārtotai caurskatīšanai Saeimā. Lai gan nesaskatām problēmas ar iesniegtajiem grozījumiem, uzskatām, ka šeit svarīgs ir princips. Nacionālā apvienība atbalstīja likumprojekta nodošanu otrreizējai caurlūkošanai, tāpēc ka šeit svarīgs ir tieši šis princips. Ofšori ir jāierobežo, un tiem nedrīkst ļaut zvejot no mūsu kopējā nodokļu maksātāju katla.

Balstoties uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, redzam, ka mēs varam iet vēl tālāk un vēl stingrāk ierobežot ofšoru dalību ne vien publiskajos iepirkumos, bet, iespējams, arī sabiedrisko pakalpojumu sektorā, līdzīgi kā tas darīts Ungārijā. Mums nav jābaidās ne no Eiropas Komisijas, ne tiesas. Jebkurā gadījumā Latvija šajā jautājumā izietu kā uzvarētāja, jo nostātos pret nevienlīdzību, pret negodīgu uzņēmējdarbību un par vienādiem spēles noteikumiem visiem.

Paldies par uzmanību. Uz tikšanos jaunnedēļ! 

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakardien sāka skatīt divus likumprojektus, kas paredz grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, un tā ir viena no šīm lielajām reformām saistībā ar pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi likuma grozījumus pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolās laika posmā līdz 2021./2022. mācību gadam.

VIENOTĪBAS frakcija atbalsta šos grozījumus, un gribu tagad jums sniegt informāciju par šo grozījumu mērķiem un arī ieviešanas soļiem.

Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi neatkarīgi no viņa tautības. Jaunais mācību regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības jau šobrīd notiek valsts valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija ir rosinājusi būtiskas pārmaiņas vispārējās izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu gan mācību saturu, gan veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācības ikdienā, tajā skaitā arī mācības mazākumtautību skolēniem. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs sekmēs jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanu.

Latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā un, protams, arī turpmāk tiks nodrošināta dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālās kultūras savdabība un attīstība.

Par pārmaiņu ieviešanas soļiem. Jau ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, ka 2017./2018. mācību gada noslēgumā 12.klases absolventi centralizētos eksāmenus kārto tikai valsts valodā. Tāpat tiek plānots, ka pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. mācību gadā tiks uzsākta jaunu izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā pirmsskolā.

Ar 2019./2020. mācību gadu ir paredzēts uzsākt pāreju no pieciem esošajiem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jaunajiem trim, tas nozīmē, ka 1.–6.klasē mācību priekšmeti mazākumtautību skolās tiks mācīti 50 procentu apjomā valsts valodā un 50 procentu apjomā – mazākumtautības valodā.

2019./2020. mācību gadā tiek uzsākta pāreja uz jauno bilingvālo izglītības modeli arī 7.–9.klasē, kas paredz, ka ne mazāk kā 80 procenti mācību satura tiek mācīti valsts valodā. Un, kā jau teicu, pakāpeniski līdz 2021./2022. mācību gadam visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un kādu priekšmetu, kas saistīts ar kultūru vai vēsturi. Mēs uzskatām, ka šobrīd mūsu jaunieši ir gatavi šim procesam, šīm pārmaiņām, jo tiešām, skatoties pētījumus, šobrīd vairāk nekā 80 procenti mazākumtautību jauniešu atzīst, ka viņi ļoti labi vai labi prot valsts valodu. Tāpēc es domāju, ka tagad ir brīdis, kad mums jāizšķiras par palīdzību arī pārējiem 20 procentiem, kas varbūt nav tik labi apguvuši valsts valodu. Tāpēc aicinām šobrīd arī protestējošās organizācijas uz konstruktīvu sarunu, lai mūsu sabiedrību un sevišķi mūsu jaunatni vienotu ilgtermiņā.

Arī deputātus aicinām atbalstīt šos grozījumus, jo nākamceturtdien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tiks skatīti šie svarīgie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Aldim Adamovičam.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!