Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai – “Frakciju viedokļi”, un par Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm jums pastāstīs frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Varim Krūmiņam. Lūdzu!

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Par dažām lietām, kas šodien bija aktuālas Latvijas Reģionu apvienībai.

Vispirms – par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Latvijas Reģionu apvienība iesniedza priekšlikumu “Par uzdevumu Ministru prezidentam sagatavot ziņojumu Saeimai, atklājot obligātās iepirkuma komponentes ieviešanas hronoloģiju un personas, kuras pieņēma lēmumus attiecīgajā jautājumā”. Uz šo brīdi OIK skandālā ir pazuduši jau 2,2 miljardi eiro un plānojas, ka pazudīs vēl 1,5. Un, ja mēs ātri nerīkosimies, tad kopā tie varētu būt 3,7 miljardi eiro. Ja pārrēķina uz vienu mājsaimniecību Latvijā, tad sanāktu 4307 eiro, kas ir milzum, milzum daudz. Tieši tāpēc Latvijas Reģionu apvienībai gribas tikt skaidrībā: kas, kā, kur un kādā veidā ir noticis.

Otrs svarīgākais vai pats svarīgākais jautājums šodien ir grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lai izskatītu 120 punktus... šobrīd izskatīti 98 priekšlikumi... veltīja kādas desmit darba stundas. Protams, tik atvērtam likumam, ar tik daudzām idejām, domām desmit stundas nav nekas. Mans un mūsu uzskats ir tāds, ka bija jāvelta vismaz četras reizes ilgāks laiks, jāizskata visi jautājumi, jāizdiskutē daudz sīkāk, lai nesanāk kā ar vispārējās vidējās izglītības programmas virzieniem, kur pirmie divi priekšlikumi, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumi un Saeimas deputāta Andra Morozova priekšlikums tika atbalstīti... pareizāk – netika atbalstīti, bet pilnīgi identisks Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums tika atbalstīts. Līdz ar to radās tāda dīvaina sajūta – vai mēs tiešām zinām vai nezinām, par ko mēs balsojam un ko atbalstām.

Šodien mēs – visi Saeimas deputāti kopā – mēģinājām šo kļūdu labot, un uz trešo lasījumu, visticamāk, Izglītības un zinātnes ministrija un arī Saeimas frakcijas iesniegs savus priekšlikumus, lai nebūtu tikai četri vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni, bet lai skolām būtu noteikti obligātie priekšmeti, kas jāiekļauj virzienā, un plus vēl skolas pašas varētu veidot savas programmas.

Protams, negribētos, lai tas ir ļoti liels programmu skaits, bet atkarībā no tā, kādā reģionā un kāda ir specifika... droši vien Latgalē var būt savas programmas, Kurzemē var būt savas un var būt nevis pa reģioniem, bet kurā vietā kas ir aktuālāks – lauksaimniecība vai mašīnbūve. Šīs programmas varētu būt dažādas.

Protams, aktuāls ir jautājums par sešgadīgajiem. Un ļoti patīkami, vismaz man, ka šajā konkrētajā momentā sešgadīgo jautājums tika nolikts malā un skolu gaitu sākšana mums būs no septiņiem gadiem.

Kā vienu no svarīgākajiem argumentiem skolas gaitu uzsākšanai no septiņiem gadiem es gribu minēt aptauju portālā www.manabalss.lv “Par pašreizējo skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu”. Uz šodienu, uz pulksten 10.50, bija parakstījušies 11 163 bērnu vecāki. Ja mēs zinām, ka vidēji Latvijā ģimenē aug mazliet vairāk nekā viens bērns, tad, protams, šeit parakstījās bērnu vecāki, un es domāju, ka bērnu skaits un bērnu vecāku skaits, kas parakstīja šo iniciatīvu, ir tuvu 15 tūkstošiem. Tajā brīdī man tā interesanti bija... pēdējās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs ļoti aktīvi piedalījās vecāki, bet bija savākti tikai 350 paraksti... un viņi ļoti aktīvi iestājās par to, ka skolas gaitas ir jāsāk no sešu gadu vecuma. Un, paskatoties šos tūkstošus pret 350 vai varbūt 450, ir pilnīgi skaidrs, kāpēc Saeima pieņēma šādu lēmumu.

Protams, ir vēl ļoti daudz citu punktu, kādēļ nevajadzēja uzsākt tagad šo reformu.

Kas attiecas uz kompetenču izglītību, par ko arī šodien spriedām, Saeima nobalsoja, ka kompetenču izglītība tiek virzīta uz priekšu un viss notiek. Tikai man gribētos šajā jautājumā piebilst, ka uz šo brīdi no 734 skolām (es varu kļūdīties par kādu) pilotprojekts kompetenču izglītībā tiek realizēts 100 skolās, un tie ir tikai 15 procenti no visām Latvijā esošajām skolām. Tātad 85 procenti no skolām pašlaik nezina, kas ir kompetenču izglītība un pēc kādām programmām būs jāstrādā. Tieši tāpēc ir ļoti pareizi, ka par gadu ir atlikta arī kompetenču izglītības ieviešana skolās un aktīvi tā sāksies 2020.gadā.

Nu, tas man šodien viss.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Varim Krūmiņam no Latvijas Reģionu apvienības.

Nākamajam “Frakciju viedokļos” vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Jānim Tutinam. Lūdzu!

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Pieskaršos dažām tēmām, kas šodien tika skatītas Saeimas sēdē. Šodien sēdē tika izskatīts koalīcijas partiju deputātu iesniegtais likumprojekts par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Kārtējais politiskais un neapdomātais likumprojekts paredz noteikt, ka 20 procentiem fonogrammu visās radiostacijās jābūt latviešu valodā, vismaz puse būs jāatskaņo dienas laikā, turklāt par tām būs jāsniedz atskaites. Tas nebūt nenozīmē, ka tiks panākta nacionālās identitātes un valsts atpazīstamības stiprināšana. Gluži otrādi – tiek apdraudēta visa radio nozare. To atzina arī Latvijas Raidorganizāciju asociācija savā viedoklī par šo likumprojektu. Pašlaik latviešu mūzika lielā apjomā jau tiek atskaņota tajās radiostacijās, kurās tā ir pieprasīta. Taču ir jāvērtē visu radioklausītāju vēlmes, kuri paši izvēlas radiostacijas ar sev tīkamu muzikālo saturu. Ja radioklausītāji nesaņems vēlamo saturu, viņi vairs nebūs radioklausītāju vidū, viņi meklēs alternatīvu, un tas var vājināt Latvijas informatīvo telpu, par kuras nozīmi pēdējā laikā runā arvien biežāk.

Frakcija SASKAŅA neatbalstīja šādu likumprojektu, jo ir jāsaprot, ka tas apdraud visas radio nozares darbību un neatbilst sabiedrības un radio uzņēmumu interesēm.

Vēl šodienas sēdē tika izskatīts frakcijas SASKAŅA deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par viņa politiskajiem izteikumiem LTV1 raidījumā “Rīta Panorāma”. Pēc izskatīšanas Pieprasījumu komisijā šis pieprasījums tika noraidīts ar norādi, ka likumā paredzētās normas netika pārkāptas. Vairāk nekā skaidrs, ka Satversme ir tas, uz kā balstās valsts būtība. Ir jāatzīst, ka valsts pamatbūtības neievērošana, kad vienas valsts varas orgāna amatpersona apšauba un kritizē neatkarīgu konstitucionālo orgānu, apdraud labas pārvaldības principu – sadarbību publiskajā pārvaldē un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Tas rada bažas, ka šādā veidā vienas varas orgāns izceļ sevi kā dominējošo, tādējādi apdraudot valsts parlamentārās iekārtas sistēmu.

Šogad uzsākām Latvijas simtgades svinēšanu, kuras virsuzdevums ir Latvijas sabiedrības valstiskās piederības sajūtas stiprināšana. Lai stiprinātu Latviju un sabiedrības piederības sajūtu, ir jāpaaugstina bezgalīgi vājā sabiedrības uzticība gan valdībai, gan pašai valstij. Tāpēc nav pieļaujamas šāda veida situācijas, kas apdraud valsts būtību.

Ar nožēlu ir jāatzīst, ka Saeimas deputātu vairākums neuzskata par nepieciešamu tikt skaidrībā un nepieļaut līdzīgas situācijas, un pieprasījums nesaņēma atbalstu. Taču mēs ļoti ceram, ka tas paliks kā mācība nākotnē.

Paldies par uzmanību. Vēlu jums ražīgu nedēļas nogali un jaukas brīvdienas.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Tutinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Gluži pretēji frakcijas SASKAŅA viedoklim mūsu frakcija uzskata, ka iesniegtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā – tieši otrādi! – stiprina Latvijas informatīvo telpu, stiprina latviešu valodas pozīcijas valstī un latviešu mūzikas nekad nebūs par daudz mūsu radiostacijās, it sevišķi, Latvijas simtgadi sagaidot, ko jau arī iepriekšējais runātājs teica.

Tāpat šajā sēdē mēs spērām ļoti lielu soli uz priekšu izglītības reformu virzīšanā. Jāteic, ka mūsu frakcija atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā – gan kompetenču satura ieviešanā, gan arī atbalstīja ideju, ka ar četriem noteiktajiem virzieniem vidusskolās ir par maz. Skolas pašas var pēc tam noteikt savas programmas. Katrā ziņā ir nepieciešama lielāka skolu patstāvība šo programmu izvēršanā. Līdz ar to mēs atbalstījām gan grozījumus Vispārējās izglītības likumā, gan vēl vienu sfēru, kas skar izglītību, – lēmuma projektu par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Ritvaram Jansonam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Aināram Mežulim. Lūdzu!

A.Mežulis (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Jā, man jāpievienojas manu kolēģu teiktajam, ka laikam šodien Saeimas sēdē pats aktuālākais jautājums bija likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Un man ir patiess gandarījums un prieks, ka daudzi mūsu frakcijas deputātu iesniegtie priekšlikumi guva atbalstu gan komisijā, gan arī šodien Saeimas sēdē, kurā likumprojektu izskatījām otrajā lasījumā.

Es domāju, ka tās nesaskaņas, kas radušās jautājumā par kompetenču izglītību, bija tajā aspektā, ka pirms tam varbūt mums vajadzēja vairāk runāt tieši ar ministrijas pārstāvjiem. Jo tieši sarunās... dažās dienās... Konkrēti vakar, runājot ar pašu ministru un ar ministra biroja cilvēkiem, mēs atradām kompromisa variantu; mūsu frakcija un Izglītības un zinātnes ministrija vienojās par šīm kompetenču izglītības programmām, un to iesniegsim uz trešo lasījumu kā pilnīgi jaunu likuma normu; par to arī bija viskarstākās debates un viskarstākās diskusijas.

Es domāju, ka, protams, skolām ir jādod daudz lielākas pašnoteikšanās tiesības un tās nav jāierobežo. Bet mana pieredze – pedagoga, skolas vadītāja pieredze (esmu vadījis skolu ar 1200 skolēniem veselus 15 gadus) – liecina, ka tomēr jābūt noteiktiem kaut kādiem kritērijiem, standartiem, jo pilnīgi brīvi izvēlēties arī nevar. 1993.gadā mēs šādu eksperimentu jau veicām: tad bija noteikti tikai pieci obligātie mācību priekšmeti un skola pārējo varēja veidot brīvi. Taču pēc pāris gadiem mēs sapratām, ka šis virziens nav pareizs. Katrā ziņā mūsu frakcija arī iestājas par kompetenču izglītību. Mēs jau no paša sākuma bijām pateikuši, ka esam pret bērnu skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, un paliekam pie vecās sistēmas, ka bērnu sāk skolā iet septiņu gadu vecumā. Jo arī šis, teiksim, eksperiments ir noticis jau vairākas reizes – tas cikliski atkārtojas ik pēc 10–15 gadiem, bet ne pie kā laba nav novedis. Un tādēļ mēs sapratām, ka vēlreiz mēģināt veikt šādu eksperimentu nebūtu lietderīgi.

Vēl. Es gribu informēt arī par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ savā sēdē izskatīja likumprojektu par referendumiem, kurš ir diezgan ilgi iestrēdzis Saeimas gaiteņos. Mēs bijām jau nonākuši pie likumprojekta skatīšanas trešajā, galīgajā, lasījumā. Diemžēl pašlaik likumprojekta izskatīšana ir atcelta vismaz uz mēnesi, tāpēc ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grib vēl iesniegt papildinājumus, priekšlikumus, lai gan pirms tam viņi bija gatavi atbalstīt jau esošo redakciju.

Tā ka pie šī likumprojekta mēs vēl atgriezīsimies, jo tas ir, arī manā skatījumā, ļoti būtisks likumprojekts, kas ir aktuāls ļoti daudzām pašvaldībām, ļoti daudziem pašvaldību iedzīvotājiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Aināram Mežulim.

Un raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Tiešām šodien, kā jau kolēģi pieminēja, pats svarīgākais jautājums mums bija grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Un sākumā jāpasaka, kāpēc mēs vispār esam par šīm pārmaiņām, jo VIENOTĪBAS frakcija ir par šīm pārmaiņām izglītības saturā.

Un šobrīd jāteic paldies visiem deputātiem, kuri atbalstīja kompetences saturā balstīto programmu realizēšanu pamatskolā un vidusskolā, kaut gan tas bija kompromisa variants. VIENOTĪBAS frakcija gan iestājās par to, lai šo procesu uzsāktu jau no 2019.gada 1.septembra, bet tagad mums ir vienošanās, ka to mēs uzsāksim no 2020.gada 1.septembra.

Ko nozīmē šis jēdziens – kompetences? Izglītībā tas nozīmē katra jaunieša spēju kompleksi pielietot zināšanas un prasmes un paust savu attieksmi, risinot problēmas mūsdienu mainīgajā dzīvē.

Kāpēc nepieciešamas šīs pārmaiņas? Jo kardināli mainījusies ekonomiskā, politiskā, sociālā vide 28 gadu laikā, kopš esam atguvuši neatkarību, un, protams, mainās arī mūsdienu cilvēkam nepieciešamās prasmes.

Mums ir svarīgi, kā mūsu skolēni, mūsu jaunieši dzīvos pēc pieciem, desmit gadiem un kas viņiem būs nepieciešams; to, es domāju, lielā mērā tātad sniegs kompetenču izglītībā balstītais saturs. Galvenais uzdevums, kas šobrīd Saeimai jāveic, grozot Vispārējās izglītības likumu, ir ieviest normatīvo regulējumu, lai Ministru kabinets varētu apstiprināt gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības standartu, kā arī precizēt izglītības ieguves formas, izglītības programmu virzienus. Un ir arī tātad jāveic labojumi, kas attiecas uz speciālās izglītības programmu īstenošanu.

Viens tāds konkrēts piemērs – Saeima šodien atbalstīja arī to, ka pirmssvētku dienās mācību stundu garums varētu būt 30 minūtes.

Protams, galvenais, kāpēc šīs kompetences... Mums tas ir svarīgi – paaugstināt mūsu jauniešu izglītības kvalitāti.

VIENOTĪBAS frakcija arī iestājās par to, lai atliktu to termiņu, bet... Vajadzētu uzsākt mācības pirmajā klasē no sešu gadu vecuma, bet nu vairums Saeimas deputātu neatbalstīja šo priekšlikumu, un līdz ar to mēs turpinām to kārtību, ka pirmajā klasē mācības uzsāk no septiņu gadu vecuma.

Gribu pateikt vēl arī to, ka gan Valsts izglītības satura centrs, gan ministrija ir paredzējusi diezgan lielus līdzekļus, lai palīdzētu turpmākos divus trīs gadus skolotājiem (metodiskais atbalsts, mācību līdzekļu izveide jaunajam saturam); to, es domāju, vienkārši ikdienas dzīvē daudzas pašvaldības nevarētu atļauties.

Un, protams, priecē arī fakts, ka šodien mēs lēmām par praktiski jauna mācību priekšmeta – valsts aizsardzības – ieviešanu vidusskolās. Tas ietver sevī gan valstisko audzināšanu, gan militāro apmācību, gan fiziskās aktivitātes, un mēs domājam, ka mūsu jauniešiem ir ļoti svarīgi apgūt to.

Nākamnedēļ Saeimas komisija sāks skatīt piedāvātos Izglītības likuma grozījumus, kuros arī ir skarti vairāki svarīgi jautājumi.

Šodien es, protams, gribu pateikties arī visām tām 100 pilotskolām, vairāk nekā 300 ekspertiem un vairāk nekā 2000 skolotājiem, kuri bija iesaistījušies šajā darbā divu gadu garumā – jauno kompetenču aprobācijā. Mēs tiešām iestājamies par pārmaiņām mūsu izglītības sistēmā, kuras, es domāju, ilgtermiņā uzlabos izglītības kvalitāti.

Paldies par uzmanību. Jauku nedēļas nogali vēlot, – līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātam Aldim Adamovičam no frakcijas VIENOTĪBA.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!